第十二篇 十二集
12. Dvādasakanipāto
[464] 1. 小拘那罗本生注释
[464] 1. Cūḷakuṇālajātakavaṇṇanā
Luddhānaṃlahucittānanti idaṃ jātakaṃ kuṇālajātake (jā. 2.21.kuṇālajātaka) āvi bhavissati;
2. 贤善沙罗本生注释
[465] 2. Bhaddasālajātakavaṇṇanā
“你是谁,身着洁净之衣?”这部本生是世尊住在祇园时,就“为亲属而行”一事所作的讲述。当时在舍卫城,给孤独长者、毗舍佉与憍萨罗王的住处,常为五百位比丘提供食物。然而,尽管王宫里供给各种美味,比丘们在那里却没有可信赖之人,因此他们不在王宫进食,而是取了食物后,到给孤独长者、毗舍佉或其他可信赖的施主家中食用。一日,国王命人将供奉的食物送去斋堂供养比丘,却得到回报:“斋堂中无有比丘。”国王问:“他们去了何处?”得知“他们各自去了可信赖的人家中坐着用餐”,国王于早斋后便去世尊处,问:“尊者,食物中何者最胜?”世尊说:“大王,信任最胜。即使少许酸粥,若由可信之人施与,也是甘美的。”国王又问:“尊者,那么比丘们与谁建立信任?”世尊回答:“大王,与亲属或修学之家。”于是国王心想:“我要娶一位释迦族女子做最尊贵的王后,这样比丘们就会视我如同亲属,对我生起信任。”国王便从座起身,回到王宫,派使者前往迦毗罗卫,说:“请把你们的女儿嫁给我,我想与你们结亲。”
Kā tvaṃ suddhehi vatthehīti idaṃ satthā jetavane viharanto ñātatthacariyaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi anāthapiṇḍikassa nivesane pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ nibaddhabhojanaṃ pavattati, tathā visākhāya ca kosalarañño ca. Tattha pana kiñcāpi nānaggarasabhojanaṃ dīyati, bhikkhūnaṃ panettha koci vissāsiko natthi, tasmā bhikkhū rājanivesane na bhuñjanti, bhattaṃ gahetvā anāthapiṇḍikassa vā visākhāya vā aññesaṃ vā vissāsikānaṃ gharaṃ gantvā bhuñjanti. Rājā ekadivasaṃ paṇṇākāraṃ āhaṭaṃ ‘‘bhikkhūnaṃ dethā’’ti bhattaggaṃ pesetvā ‘‘bhattagge bhikkhū natthī’’ti vutte ‘‘kahaṃ gatā’’ti pucchitvā ‘‘attano vissāsikagehesu nisīditvā bhuñjantī’’ti sutvā bhuttapātarāso satthu santikaṃ gantvā ‘‘bhante, bhojanaṃ nāma kiṃ parama’’nti pucchi. Vissāsaparamaṃ mahārāja, kañjikamattakampi vissāsikena dinnaṃ madhuraṃ hotīti. Bhante, kena pana saddhiṃ bhikkhūnaṃ vissāso hotīti? ‘‘Ñātīhi vā sekkhakulehi vā, mahārājā’’ti. Tato rājā cintesi ‘‘ekaṃ sakyadhītaraṃ ānetvā aggamahesiṃ karissāmi, evaṃ mayā saddhiṃ bhikkhūnaṃ ñātake viya vissāso bhavissatī’’ti. So uṭṭhāyāsanā attano nivesanaṃ gantvā kapilavatthuṃ dūtaṃ pesesi ‘‘dhītaraṃ me detha, ahaṃ tumhehi saddhiṃ ñātibhāvaṃ icchāmī’’ti.
释迦族人听了使者的话,便聚集商议:“我们住在憍萨罗王的辖地,若是不嫁女,必结深仇;若是嫁女,则家族血统将坏。如何是好?”摩诃男便说:“不必忧虑。我有一女,名婆娑巴刹帝利,乃婢女龙髯所生,年约十六,容貌端严,无人能及,以父血统而言,属刹帝利种姓。我们可将她假作刹帝利少女嫁出。”释迦族人称善,同意后召来使者,说:“好,我们愿嫁女,你们这就带她走吧。”使者心想:“这些释迦人仗着种姓,极为傲慢,口中虽说‘与我们相配’,却可能以不配之人充数。我们只带走能与他们同席进食的人。”于是说道:“我等带人回去时,只带走那位与你们一同进食的人。”释迦族人安置使者住下后,又商议:“怎么办?”摩诃男说:“不必担心,我用一计。待我用餐时,你们将婆娑巴刹帝利打扮好带来,在我刚拿起一口饭时,便说‘大王,有某国王信至,请先听此消息’,然后呈上书信。”众人应允,便在摩诃男进食时依计而行。
Sākiyā dūtavacanaṃ sutvā sannipatitvā mantayiṃsu ‘‘mayaṃ kosalarañño āṇāpavattiṭṭhāne vasāma, sace dārikaṃ na dassāma, mahantaṃ veraṃ bhavissati, sace dassāma, kulavaṃso no bhijjissati, kiṃ nu kho kātabba’’nti. Atha ne mahānāmo āha – ‘‘mā cintayittha, mama dhītā vāsabhakhattiyā nāma nāgamuṇḍāya nāma dāsiyā kucchismiṃ nibbatti. Sā soḷasavassuddesikā uttamarūpadharā sobhaggappattā pitu vaṃsena khattiyajātikā, tamassa ‘khattiyakaññā’ti pesessāmā’’ti. Sākiyā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā dūte pakkosāpetvā ‘‘sādhu, dārikaṃ dassāma, idāneva naṃ gahetvā gacchathā’’ti āhaṃsu. Dūtā cintesuṃ ‘‘ime sākiyā nāma jātiṃ nissāya atimānino, ‘sadisī no’ti vatvā asadisimpi dadeyyuṃ, etehi saddhiṃ ekato bhuñjamānameva gaṇhissāmā’’ti. Te evamāhaṃsu ‘‘mayaṃ gahetvā gacchantā yā tumhehi saddhiṃ ekato bhuñjati, taṃ gahetvā gamissāmā’’ti. Sākiyā tesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ dāpetvā ‘‘kiṃ karissāmā’’ti cintayiṃsu. Mahānāmo āha – ‘‘tumhe mā cintayittha, ahaṃ upāyaṃ karissāmi, tumhe mama bhojanakāle vāsabhakhattiyaṃ alaṅkaritvā ānetvā mayā ekasmiṃ kabaḷe gahitamatte ‘deva, asukarājā paṇṇaṃ pahiṇi, imaṃ tāva sāsanaṃ suṇāthā’ti paṇṇaṃ dasseyyāthā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tasmiṃ bhuñjamāne kumārikaṃ alaṅkariṃsu.
摩诃男说:“把我女儿领过来,让她和我一起用餐。”众人便为她梳妆打扮,稍作拖延之后,才将她带来。她心想“我要与父亲一同进食”,便将手伸进同一只钵中。摩诃男也和她一起捏起一撮饭,放入口中。当他伸手要取第二撮时,有人呈上书信,说:“大王,某位国王有信传来,请先听听这消息。”摩诃男说:“女儿,你自己吃吧。”就这样,他右手仍留在钵中,左手接过信函来看。正当他看信入神之际,那女孩便开始吃饭了。待她吃完,他方才洗手漱口。使臣们目睹这一幕后,认定“这确实就是他的女儿”,未能看出任何破绽。摩诃男以盛大的随从队伍送走女儿。使臣们将她带到舍卫城,禀报说:“此少女出身尊贵,正是摩诃男的女儿。”国王大喜,下令全城严饰,让她站在珍宝堆上,以最尊贵的王后之位为她灌顶册立。她由此成为国王极为爱念、称心合意的人。
Mahānāmo ‘‘dhītaraṃ me ānetha, mayā saddhiṃ bhuñjatū’’ti āha. Atha naṃ alaṅkaritvā tāvadeva thokaṃ papañcaṃ katvā ānayiṃsu. Sā ‘‘pitarā saddhiṃ bhuñjissāmī’’ti ekapātiyaṃ hatthaṃ otāresi. Mahānāmopi tāya saddhiṃ ekapiṇḍaṃ gahetvā mukhe ṭhapesi. Dutiyapiṇḍāya hatthe pasārite ‘‘deva, asukaraññā paṇṇaṃ pahitaṃ, imaṃ tāva sāsanaṃ suṇāthā’’ti paṇṇaṃ upanāmesuṃ. Mahānāmo ‘‘amma, tvaṃ bhuñjāhī’’ti dakkhiṇahatthaṃ pātiyāyeva katvā vāmahatthena gahetvā paṇṇaṃ olokesi. Tassa taṃ sāsanaṃ upadhārentasseva itarā bhuñji. So tassā bhuttakāle hatthaṃ dhovitvā mukhaṃ vikkhālesi. Taṃ disvā dūtā ‘‘nicchayenesā etassa dhītā’’ti niṭṭhamakaṃsu, na taṃ antaraṃ jānituṃ sakkhiṃsu. Mahānāmo mahantena parivārena dhītaraṃ pesesi. Dūtāpi naṃ sāvatthiṃ netvā ‘‘ayaṃ kumārikā jātisampannā mahānāmassa dhītā’’ti vadiṃsu. Rājā tussitvā sakalanagaraṃ alaṅkārāpetvā taṃ ratanarāsimhi ṭhapetvā aggamahesiṭṭhāne abhisiñcāpesi. Sā rañño piyā ahosi manāpā.
此后不久,她便怀了身孕。国王赐予她安胎的照护。怀胎满十个月后,她生下了一个身色如金般的儿子。到了命名日那天,国王派人前往自己的祖父处询问:“释迦王女婆娑巴刹帝利生下一子,我们该为他取什么名字?”然而,那位奉命前去禀报的大臣略有耳背。他到祖父处报告了此事,祖父听后说:“婆娑巴刹帝利在生孩子之前就已胜过一切人,如今生了儿子,势必更会成为国王格外宠爱之人。”耳背的大臣把“宠爱”(vallabhā)一词听错了,误听成“viṭaṭūbho”,便返回禀告国王说:“大王,据说是要给王子取名为维度哒跋。”国王心想:“这大概是我们家族世代相传的名字吧。”于是便为他取名为“维度哒跋”。王子在精心养护下渐渐长大。到七岁时,他见其他孩子都从外祖父家得到象形、马形等各式玩具作为礼物,便问母亲:“母亲,别人的外祖父家都寄来礼物,为什么从来没有人给我送来任何东西?难道您没有母亲、没有父亲吗?”于是她哄骗他说:“孩子,那些释迦王族就是你的外祖家,但他们住得太远,因此无法寄东西来。”
Athassā na cirasseva gabbho patiṭṭhahi. Rājā gabbhaparihāramadāsi. Sā dasamāsaccayena suvaṇṇavaṇṇaṃ puttaṃ vijāyi. Athassa nāmaggahaṇadivase rājā attano ayyakassa santikaṃ pesesi ‘‘sakyarājadhītā vāsabhakhattiyā puttaṃ vijāyi, kimassa nāmaṃ karomā’’ti. Taṃ pana sāsanaṃ gahetvā gato amacco thokaṃ badhiradhātuko, so gantvā rañño ayyakassārocesi. So taṃ sutvā ‘‘vāsabhakhattiyā puttaṃ avijāyitvāpi sabbaṃ janaṃ abhibhavati, idāni pana ativiya rañño vallabhā bhavissatī’’ti āha. So badhiraamacco ‘‘vallabhā’’ti vacanaṃ dussutaṃ sutvā ‘‘viṭaṭūbho’’ti sallakkhetvā rājānaṃ upagantvā ‘‘deva, kumārassa kira ‘viṭaṭūbho’ti nāmaṃ karothā’’ti āha. Rājā ‘‘porāṇakaṃ no kuladattikaṃ nāmaṃ bhavissatī’’ti cintetvā ‘‘viṭaṭūbho’’ti nāmaṃ akāsi. Tato paṭṭhāya kumāro kumāraparihārena vaḍḍhanto sattavassikakāle aññesaṃ kumārānaṃ mātāmahakulato hatthirūpakaassarūpakādīni āhariyamānāni disvā mātaraṃ pucchi ‘‘amma, aññesaṃ mātāmahakulato paṇṇākāro āhariyati, mayhaṃ koci kiñci na pesesi, kiṃ tvaṃ nimmātā nippitāsī’’ti? Atha naṃ sā ‘‘tāta, sakyarājāno mātāmahā dūre pana vasanti, tena te kiñci na pesentī’’ti vatvā vañcesi.
再到他十六岁时,他又说:“母亲,我想去看看外祖父的家族。”尽管被母亲劝阻说:“算了吧,孩子,去那里做什么?”他依然再三恳求。于是母亲答应道:“既然如此,你就去吧。”他禀告父王之后,便带着庞大的随从队伍出发了。婆娑巴刹帝利事先送信回去叮嘱说:“我在这里过得很好,请你们不要在主人面前露出任何破绽。”释迦族人得知维度哒跋将到,心想“我们不能向他顶礼”,便让那些年少的王子们都事先避往乡间。王子抵达迦毗罗卫后,释迦族人聚集在集会堂中。王子走进集会堂,就站在那儿。于是有人指引他说:“孩子,这位是你的外祖父,这位是舅舅。”他便依次向众人行礼问候。他挨个行礼,一直行到背脊发痛,却没有见到任何人向他回礼。他便问道:“为何没有人向我回礼?”释迦族人解释说:“孩子,你那些年少的表兄弟们,都到乡下去了。”随后,他们为他举办了盛大丰厚的供养。停留数日后,他便带着庞大的随从队伍离去了。彼时,有个婢女对着他曾在集会堂坐过的那块木板,边骂边羞辱道:“这就是婢女婆娑巴刹帝利的儿子坐过的木板!”说完便用牛奶水加以冲洗。有一人因为忘了拿自己的武器,折返回来时,正巧听到了这些辱骂维度哒跋王子的言语。他追问内情,得悉了婆娑巴刹帝利的身世。
Puna soḷasavassikakāle ‘‘amma, mātāmahakulaṃ passitukāmomhī’’ti vatvā ‘‘alaṃ tāta, kiṃ tattha gantvā karissasī’’ti vāriyamānopi punappunaṃ yāci. Athassa mātā ‘‘tena hi gacchāhī’’ti sampaṭicchi. So pitu ārocetvā mahantena parivārena nikkhami. Vāsabhakhattiyā puretaraṃ paṇṇaṃ pesesi ‘‘ahaṃ idha sukhaṃ vasāmi, sāmino kiñci antaraṃ mā dassayiṃsū’’ti. Sākiyā viṭaṭūbhassa āgamanaṃ ñatvā ‘‘vandituṃ na sakkā’’ti tassa daharadahare kumārake janapadaṃ pahiṇiṃsu. Kumāre kapilavatthuṃ sampatte sākiyā santhāgāre sannipatiṃsu. Kumāro santhāgāraṃ gantvā aṭṭhāsi. Atha naṃ ‘‘ayaṃ te, tāta, mātāmaho, ayaṃ mātulo’’ti vadiṃsu so sabbe vandamāno vicari. So yāvapiṭṭhiyā rujanappamāṇā vanditvā ekampi attānaṃ vandamānaṃ adisvā ‘‘kiṃ nu kho maṃ vandantā natthī’’ti pucchi. Sākiyā ‘‘tāta, tava kaniṭṭhakumārā janapadaṃ gatā’’ti vatvā tassa mahantaṃ sakkāraṃ kariṃsu. So katipāhaṃ vasitvā mahantena parivārena nikkhami. Athekā dāsī santhāgāre tena nisinnaphalakaṃ ‘‘idaṃ vāsabhakhattiyāya dāsiyā puttassa nisinnaphalaka’’nti akkositvā paribhāsitvā khīrodakena dhovi. Eko puriso attano āvudhaṃ pamussitvā nivatto taṃ gaṇhanto viṭaṭūbhakumārassa akkosanasaddaṃ sutvā taṃ antaraṃ pucchitvā ‘‘vāsabhakhattiyā dāsiyā kucchismiṃ mahānāmasakkassa jātā’’ti ñatvā gantvā balakāyassa kathesi. ‘‘Vāsabhakhattiyā kira dāsiyā dhītā’’ti mahākolāhalaṃ ahosi.
王子听闻此言,心中暗想:‘这些人如今可用乳汁和水清洗我坐过的木板,待我即王位之时,定要取他们的喉血来清洗我所坐的木板。’他回到舍卫城后,大臣们将事情原委禀报国王。国王怒道:‘所有释迦族人竟将女奴之女许配于我!’于是,他废除了婆娑巴刹帝利和她儿子的应有待遇,仅给予他们奴隶般的待遇。数日后,大师来到王宫就座。国王礼敬大师之后,说道:‘尊者,听闻您的亲属将女奴之女许配于我,因此我剥夺了她及其子的待遇,只给他们奴隶的待遇。’大师开示道:‘大王,释迦族人所为不甚妥当。若要给,就当给同一种姓之人。然而,大王,我今说明:婆娑巴刹帝利本是刹帝利国王之女,于刹帝利国王宫中接受灌顶;维度哒跋也是依刹帝利国王而生。母系族姓何足道哉?父系族姓方为准则。古时的智者,曾让一位贫穷的拾薪女成为王后,其所怀王子长大后,统治了十二由旬的波罗奈城,人称运薪王。’大师进而讲述了《运薪王本生》。国王听闻大师法语,了知‘父系族姓才是准则’,心生欢喜,便恢复了母子二人原有的待遇。
Kumāro taṃ sutvā ‘‘ete tāva mama nisinnaphalakaṃ khīrodakena dhovantu, ahaṃ pana rajje patiṭṭhitakāle etesaṃ galalohitaṃ gahetvā mama nisinnaphalakaṃ dhovissāmī’’ti cittaṃ paṭṭhapesi. Tasmiṃ sāvatthiṃ gate amaccā sabbaṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ. Rājā ‘‘sabbe mayhaṃ dāsidhītaraṃ adaṃsū’’ti sākiyānaṃ kujjhitvā vāsabhakhattiyāya ca puttassa ca dinnaparihāraṃ acchinditvā dāsadāsīhi laddhabbaparihāramattameva dāpesi. Tato katipāhaccayena satthā rājanivesanaṃ āgantvā nisīdi. Rājā satthāraṃ vanditvā ‘‘bhante, tumhākaṃ kira ñātakehi dāsidhītā mayhaṃ dinnā, tenassā ahaṃ saputtāya parihāraṃ acchinditvā dāsadāsīhi laddhabbaparihāramattameva dāpesi’’nti āha. Satthā ‘‘ayuttaṃ, mahārāja, sākiyehi kataṃ, dadantehi nāma samānajātikā dātabbā assa. Taṃ pana mahārāja, vadāmi vāsabhakhattiyā khattiyarājadhītā khattiyassa rañño gehe abhisekaṃ labhi, viṭaṭūbhopi khattiyarājānameva paṭicca jāto, mātugottaṃ nāma kiṃ karissati, pitugottameva pamāṇanti porāṇakapaṇḍitā dalidditthiyā kaṭṭhahārikāyapi aggamahesiṭṭhānaṃ adaṃsu, tassā ca kucchimhi jātakumāro dvādasayojanikāya bārāṇasiyā rajjaṃ katvā kaṭṭhavāhanarājā nāma jāto’’ti kaṭṭhavāhanajātakaṃ (jā. 1.1.7) kathesi . Rājā satthu dhammakathaṃ sutvā ‘‘pitugottameva kira pamāṇa’’nti sutvā tussitvā mātāputtānaṃ pakatiparihārameva dāpesi.
国王有一位将军名叫般度罗,他的妻子末利不能生育。将军说:‘你回娘家去吧。’便让她前往拘尸那罗。末利心想:‘我见过大师再走。’于是进入祇园,礼敬如来后站在一旁。如来问她:‘你去哪里?’她答道:‘尊者,丈夫让我回娘家。’如来又问:‘为何?’她答:‘尊者,我无子,不能生育。’大师说:‘既然如此,不必回去了,你回去吧。’她欢喜地礼敬大师,回到住处。丈夫问她:‘你怎么回来了?’她说:‘十力者将我劝回来了。’将军说:‘这必定是如来见到了其中的因缘。’不久,她便怀了孕,出现了妊娠反应。她说:‘我有妊娠反应了。’丈夫问:‘什么反应?’她答:‘尊者,我想进入毗舍离城离车族国王的灌顶吉祥池中沐浴、饮水。’将军应道:‘好。’便取来千力弓,让她坐上战车,从舍卫城出发,驱车直入毗舍离。
Rañño pana bandhulo nāma senāpati mallikaṃ nāma attano bhariyaṃ vañjhaṃ ‘‘tava kulagharameva gacchāhī’’ti kusinārameva pesesi. Sā ‘‘satthāraṃ disvāva gamissāmī’’ti jetavanaṃ pavisitvā tathāgataṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā ‘‘kahaṃ gacchasī’’ti ca puṭṭhā ‘‘sāmiko me, bhante, kulagharaṃ pesesī’’ti vatvā ‘‘kasmā’’ti vuttā ‘‘vañjhā aputtikā, bhante’’ti vatvā satthārā ‘‘yadi evaṃ gamanakiccaṃ natthi, nivattāhī’’ti vuttā tuṭṭhā satthāraṃ vanditvā nivesanameva puna agamāsi. ‘‘Kasmā nivattasī’’ti puṭṭhā ‘‘dasabalena nivattitāmhī’’ti āha. Senāpati ‘‘diṭṭhaṃ bhavissati tathāgatena kāraṇa’’nti āha. Sā na cirasseva gabbhaṃ paṭilabhitvā uppannadohaḷā ‘‘dohaḷo me uppanno’’ti ārocesi. ‘‘Kiṃ dohaḷo’’ti? ‘‘Vesāliyā nagare licchavirājānaṃ abhisekamaṅgalapokkharaṇiṃ otaritvā nhatvā pānīyaṃ pivitukāmāmhi, sāmī’’ti. Senāpati ‘‘sādhū’’ti vatvā sahassathāmadhanuṃ gahetvā taṃ rathaṃ āropetvā sāvatthito nikkhamitvā rathaṃ pājento vesāliṃ pāvisi.
那时,与憍萨罗国王的将军般度罗同师学艺的离车族人中,有一位名叫大雄,虽然眼睛失明,却住在城门口,为离车族人教授利益和正法。他听到战车撞击门槛的声音,就说:‘这是般度罗战车辗过的声音,今天离车族将有恐惧降临。’池塘内外都有强大的守卫,上面铺着铁网,连鸟都进不去。将军却从战车下来,用剑击打守卫,把他们赶跑,斩断铁网,让妻子进入池塘沐浴、饮水,自己也洗了澡,随后将末利扶上战车,出城,沿着原路返回。守卫们去报告离车族。离车王族们大怒,乘坐五百辆战车追出来,说:‘我们要抓住般度罗!’他们把这个消息告诉大雄。大雄说:‘别去,他会把你们全都杀死的。’他们说:‘我们一定要去!’大雄说:‘那么,当车轮陷地直到轮毂时,你们就该返回;如果不返回,再往前,会听到像霹雳一样的声音,从那里应该返回;如果还不返回,会看到你们战车的辕杆上出现孔洞,从那里应该返回,不要再往前走了。’但他们没有听他的话,继续追赶。
Tasmiñca kāle kosalarañño bandhulasenāpatinā saddhiṃ ekācariyakule uggahitasippo mahāli nāma licchavī andho licchavīnaṃ atthañca dhammañca anusāsanto dvārasamīpe vasati. So rathassa ummāre paṭighaṭṭanasaddaṃ sutvā ‘‘bandhulamallassa rathapatanasaddo eso, ajja licchavīnaṃ bhayaṃ uppajjissatī’’ti āha. Pokkharaṇiyā anto ca bahi ca ārakkhā balavā, upari lohajālaṃ patthaṭaṃ, sakuṇānampi okāso natthi. Senāpati pana rathā otaritvā ārakkhake khaggena paharanto palāpetvā lohajālaṃ chinditvā antopokkharaṇiyaṃ bhariyaṃ otāretvā nhāpetvā pāyetvā sayampi nhatvā mallikaṃ rathaṃ āropetvā nagarā nikkhamitvā āgatamaggeneva pāyāsi. Ārakkhakā gantvā licchavīnaṃ ārocesuṃ. Licchavirājāno kujjhitvā pañca rathasatāni āruyha ‘‘bandhulamallaṃ gaṇhissāmā’’ti nikkhamiṃsu. Taṃ pavattiṃ mahālissa ārocesuṃ. Mahāli ‘‘mā gamittha, so hi vo sabbe ghātayissatī’’ti āha. Tepi ‘‘mayaṃ gamissāmayevā’’ti vadiṃsu. Tena hi cakkassa yāva nābhito pathaviṃ paviṭṭhaṭṭhānaṃ disvā nivatteyyātha, tato anivattantā purato asanisaddaṃ viya suṇissatha, tamhā ṭhānā nivatteyyātha, tato anivattantā tumhākaṃ rathadhuresu chiddaṃ passissatha, tamhā ṭhānā nivatteyyātha, purato māgamitthāti. Te tassa vacanena anivattitvā taṃ anubandhiṃsuyeva.
末利望见后说道:“尊者,看见战车了。”般度罗说:“等你看清它们如同只有一辆战车时,再告诉我。”当她看见所有战车连成一体,仿佛一辆车时,便说:“尊者,只见一辆战车的车头。”般度罗说:“那么,你握住这些缰绳。”便把缰绳交给她,自己立在战车之上,拉开了弓。战车的车轮陷进地里,深及轮毂。离车族人尽管看到了那地方,仍不退回。他稍稍向前移步,弹了一下弓弦,其声犹如霹雳。他们依然不退,继续追赶。般度罗立于车上,射出一箭。那支箭穿透了五百辆战车的车头,贯穿了五百位国王系腰带之处,钻入地下。他们浑然不知自己已被射中,还高呼“站住!站住!”继续追赶。般度罗停下车,说道:“你们已是必死之人,我不与死人交战。”他们说:“我们这种人怎么会是死人?”般度罗说:“那么,解开最后面那人的腰带看看。”他们上前解开,那人腰带一松,便倒地而死。于是般度罗告诉他们:“你们所有人皆是如此。各自返回家中,把应办之事处理妥当,教导好子女,然后卸下铠甲。”他们照办之后,全都命终。
Mallikā disvā ‘‘rathā, sāmi, paññāyantī’’ti āha. Tena hi ekassa rathassa viya paññāyanakāle mama āroceyyāsīti. Sā yadā sabbe eko viya hutvā paññāyiṃsu, tadā ‘‘ekameva sāmi rathasīsaṃ paññāyatī’’ti āha. Bandhulo ‘‘tena hi imā rasmiyo gaṇhāhī’’ti tassā rasmiyo datvā rathe ṭhitova dhanuṃ āropeti, rathacakkaṃ yāva nābhito pathaviṃ pāvisi, licchavino taṃ ṭhānaṃ disvāpi na nivattiṃsu. Itaro thokaṃ gantvā jiyaṃ pothesi, asanisaddo viya ahosi. Te tatopi na nivattiṃsu, anubandhantā gacchanteva. Bandhulo rathe ṭhitakova ekaṃ saraṃ khipi. So pañcannaṃ rathasatānaṃ rathasīsaṃ chiddaṃ katvā pañca rājasatāni parikarabandhanaṭṭhāne vijjhitvā pathaviṃ pāvisi. Te attano viddhabhāvaṃ ajānitvā ‘‘tiṭṭha re, tiṭṭha re’’ti vadantā anubandhiṃsuyeva. Bandhulo rathaṃ ṭhapetvā ‘‘tumhe matakā, matakehi saddhiṃ mayhaṃ yuddhaṃ nāma natthī’’ti āha. Te ‘‘matakā nāma amhādisā neva hontī’’ti vadiṃsu. ‘‘Tena hi sabbapacchimassa parikaraṃ mocethā’’ti. Te mocayiṃsu. So muttamatteyeva maritvā patito. Atha ne ‘‘sabbepi tumhe evarūpā, attano gharāni gantvā saṃvidhātabbaṃ saṃvidahitvā puttadāre anusāsitvā sannāhaṃ mocethā’’ti āha. Te tathā katvā sabbe jīvitakkhayaṃ pattā.
般度罗将末利带回舍卫城。她十六次生下双胞胎儿子,这些儿子全都勇猛有力,精通一切技艺。每个儿子都有一千名随从。当他们跟随父亲前往王宫时,仅这些人就能把王宫广场挤满。一天,有些因判官受贿而败诉的人,看见般度罗走来,便大声喧哗,向他禀告判官受贿之事。般度罗于是来到裁断之处,审理了那件案子,将财物归还原主;若非原主,则判给应得之人。大众高声欢呼。国王问:“这是怎么回事?”了解详情后十分满意,便将那些大臣全部罢免,把审判权交给了般度罗。从那以后,他公正断案。原先的判官们因为收不到贿赂,收入减少,便向王室进谗言说:“般度罗图谋王位。”国王听信了这些话,虽然想抑制心中的疑虑,却做不到;又思忖:“如果在这里杀他,我会受人指责。”反复计虑之后,下定决心:“派受雇的暴徒去边境侵扰,待他击退暴徒返回时,在半路上将他连同儿子们一并杀掉为好。”于是国王召见般度罗,说道:“边境似乎有骚乱,你带着儿子们前去捉拿盗贼吧。”派他出发之后,又派遣其他能干的战士,吩咐说:“就在这里,把他们父子三十二人的头砍下来带给我。”般度罗向边境进发时,那些
Bandhulopi mallikaṃ sāvatthiṃ ānesi. Sā soḷasakkhattuṃ yamake putte vijāyi, sabbepi sūrā thāmasampannā ahesuṃ, sabbasippe nipphattiṃ pāpuṇiṃsu. Ekekassapi purisasahassaparivāro ahosi . Pitarā saddhiṃ rājanivesanaṃ gacchantehi teheva rājaṅgaṇaṃ paripūri. Athekadivasaṃ vinicchaye kūṭaḍḍaparājitā manussā bandhulaṃ āgacchantaṃ disvā mahāravaṃ viravantā vinicchayaamaccānaṃ kūṭaḍḍakāraṇaṃ tassa ārocesuṃ. Sopi vinicchayaṃ gantvā taṃ aḍḍaṃ tīretvā sāmikameva sāmikaṃ, assāmikameva assāmikaṃ akāsi. Mahājano mahāsaddena sādhukāraṃ pavattesi. Rājā ‘‘kimida’’nti pucchitvā tamatthaṃ sutvā tussitvā sabbepi te amacce hāretvā bandhulasseva vinicchayaṃ niyyādesi. So tato paṭṭhāya sammā vinicchini. Tato porāṇakavinicchayikā lañjaṃ alabhantā appalābhā hutvā ‘‘bandhulo rajjaṃ patthetī’’ti rājakule paribhindiṃsu. Rājā taṃ kathaṃ gahetvā cittaṃ niggahetuṃ nāsakkhi, ‘‘imasmiṃ idheva ghātiyamāne garahā me uppajjissatī’’ti puna cintetvā ‘‘payuttapurisehi paccantaṃ paharāpetvā te palāpetvā nivattakāle antarāmagge puttehi saddhiṃ māretuṃ vaṭṭatī’’ti bandhulaṃ pakkosāpetvā ‘‘paccanto kira kupito, tava puttehi saddhiṃ gantvā core gaṇhāhī’’ti pahiṇitvā ‘‘etthevassa dvattiṃsāya puttehi saddhiṃ sīsaṃ chinditvā āharathā’’ti tehi saddhiṃ aññepi samatthe mahāyodhe pesesi. Tasmiṃ paccantaṃ gacchanteyeva ‘‘senāpati kira āgacchatī’’ti sutvāva payuttakacorā palāyiṃsu. So taṃ padesaṃ āvāsāpetvā janapadaṃ saṇṭhapetvā nivatti.
在离城不远之处,那些战士将般度罗连同他儿子们的头颅一并砍下。那天,末利邀请了两位上首弟子与五百位比丘。上午,有人送来一封树叶书信,说:“你的丈夫与儿子们已被斩首。”她知悉后,对任何人都不露声色,将信揣入怀中,照常供养比丘僧团。她的侍女们为比丘们分送食物后,正端着酥油罐过来,却在上座面前将罐子打破。法将军说:“女居士,会碎之物破碎了,不必挂怀。”她从怀中取出书信说:“尊者,有人送此信来,说我的三十二个儿子与丈夫俱被斩首。我闻此讯尚不放在心上,酥油罐打破,又何足挂怀呢?”法将军诵出“无相、心无所知……”等语,说法毕即从座起身,返回寺院。她也将三十二位儿媳唤来,教导她们说:“你们的丈夫承受了自己过去所造业的果报,你们不应忧伤,不应哭泣,也不应对国王生起怨恨。”
Athassa nagarato avidūre ṭhāne te yodhā puttehi saddhiṃ sīsaṃ chindiṃsu. Taṃ divasaṃ mallikāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ dve aggasāvakā nimantitā honti. Athassā pubbaṇhasamaye ‘‘sāmikassa te saddhiṃ puttehi sīsaṃ chindiṃsū’’ti paṇṇaṃ āharitvā adaṃsu. Sā taṃ pavattiṃ ñatvā kassaci kiñci avatvā paṇṇaṃ ucchaṅge katvā bhikkhusaṅghameva parivisi. Athassā paricārikā bhikkhūnaṃ bhattaṃ datvā sappicāṭiṃ āharantiyo therānaṃ purato cāṭiṃ bhindiṃsu. Dhammasenāpati ‘‘upāsike, bhedanadhammaṃ bhinnaṃ, na cintetabba’’nti āha. Sā ucchaṅgato paṇṇaṃ nīharitvā ‘‘dvattiṃsaputtehi saddhiṃ pitu sīsaṃ chinnanti me imaṃ paṇṇaṃ āhariṃsu, ahaṃ idaṃ sutvāpi na cintemi, sappicāṭiyā bhinnāya kiṃ cintemi, bhante’’ti āha. Dhammasenāpati ‘‘animittamanaññāta’’ntiādīni (su. ni. 579) vatvā dhammaṃ desetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ agamāsi. Sāpi dvattiṃsa suṇisāyo pakkosāpetvā ‘‘tumhākaṃ sāmikā attano purimakammaphalaṃ labhiṃsu, tumhe mā socittha mā paridevittha, rañño upari manopadosaṃ mā karitthā’’ti ovadi.
国王的密探听到这话,便将她们并无怨恨的实情禀告了国王。国王心生惊怖,来到末利的住所,向末利和她的儿媳们请求宽恕,并赐予末利一个恩典。她说:“我领受这个恩典。”待国王离去后,她施舍了祭亡之食,沐浴净身,而后前往国王那里,礼敬后说道:“大王,您赐予我一个恩典,我别无所求,唯愿您准许我与三十二位儿媳返回各自娘家。”国王答应了。她将三十二位儿媳一一送归娘家,自己则去了拘尸那罗城中的娘家。国王任命将军般度罗的外甥——名唤长形者——为将军。然而长形者心里想:“我的舅父便是被此人杀害的。”便在国王身边伺机报仇。国王自从杀害了无罪的般度罗以后,一直悔恨不已,心中不得安乐,也难以享受王权之乐。
Rañño carapurisā taṃ kathaṃ sutvā tesaṃ niddosabhāvaṃ rañño kathayiṃsu. Rājā saṃvegappatto tassā nivesanaṃ gantvā mallikañca suṇisāyo cassā khamāpetvā mallikāya varaṃ adāsi. Sā ‘‘gahito me hotū’’ti vatvā tasmiṃ gate matakabhattaṃ datvā nhatvā rājānaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘deva, tumhehi me varo dinno, mayhañca aññena attho natthi, dvattiṃsāya me suṇisānaṃ mama ca kulagharagamanaṃ anujānāthā’’ti āha. Rājā sampaṭicchi. Sā dvattiṃsāya suṇisānaṃ sakakulaṃ pesetvā sayaṃ kusināranagare attano kulagharaṃ agamāsi. Rājā bandhulasenāpatino bhāgineyyassa dīghakārāyanassa nāma senāpatiṭṭhānaṃ adāsi. So pana ‘‘mātulo me iminā mārito’’ti rañño otāraṃ gavesanto vicarati. Rājāpi nipparādhassa bandhulassa māritakālato paṭṭhāya vippaṭisārī cittassādaṃ na labhati, rajjasukhaṃ nānubhoti.
那时,大师正住在释迦族附近一个名为竹林的聚落。国王到了那里,在寺院不远处扎下军营,心想:“我要率众多随从前去礼敬大师。”于是进入寺院,将五件王家仪仗交给了长形,独自进入香室。这一切经过,当如《法塔经》中所说了知。趁国王进入香室时,长形拿起五件王家仪仗,拥立维度哒跋为王,只给国王留下一匹马和一个服侍的女仆,便返回舍卫城去了。国王与大师亲切交谈后出来,却不见军队,询问那女人才得知发生了何事,心想:“我去带上外甥阿阇世王,一同回来擒拿维度哒跋。”便前往王舍城。因天色已晚,城门关闭,他无法入城,便躺在城外的厅堂里。由于一路风尘仆仆、疲惫困顿,当晚便在那里去世了。天亮时,听见那女人哭喊:“大王啊,憍萨罗王!如今您孤苦无依了!”人们便将此事禀告了阿阇世王。阿阇世王以极其隆重的礼仪为舅父操办了葬礼。
Tadā satthā sākiyānaṃ veḷuṃ nāma nigamaṃ upanissāya viharati. Rājā tattha gantvā ārāmato avidūre khandhāvāraṃ nivāsetvā ‘‘mahantena parivārena satthāraṃ vandissāmā’’ti vihāraṃ gantvā pañca rājakakudhabhaṇḍāni dīghakārāyanassa datvā ekakova gandhakuṭiṃ pāvisi. Sabbaṃ dhammacetiyasuttaniyāmeneva (ma. ni. 2.364 ādayo) veditabbaṃ. Tasmiṃ gandhakuṭiṃ paviṭṭhe dīghakārāyano tāni pañca rājakakudhabhaṇḍāni gahetvā viṭaṭūbhaṃ rājānaṃ katvā rañño ekaṃ assaṃ ekañca upaṭṭhānakārikaṃ mātugāmaṃ nivattetvā sāvatthiṃ agamāsi. Rājā satthārā saddhiṃ piyakathaṃ kathetvā nikkhanto senaṃ adisvā taṃ mātugāmaṃ pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘ahaṃ bhāgineyyaṃ ajātasattuṃ ādāya āgantvā viṭaṭūbhaṃ gahessāmī’’ti rājagahanagaraṃ gacchanto vikāle dvāresu pihitesu nagaraṃ pavisitumasakkonto ekissāya sālāya nipajjitvā vātātapena kilanto rattibhāge tattheva kālamakāsi. Vibhātāya rattiyā ‘‘deva kosalanarinda, idāni anāthosi jāto’’ti vilapantiyā tassā itthiyā saddaṃ sutvā rañño ārocesuṃ. So mātulassa mahantena sakkārena sarīrakiccaṃ kāresi.
维度哒跋取得王位后,忆起旧恨,说道:“我要将释迦族人尽数杀灭!”便率领大军出征。是日,大师在破晓时分观察世间,见亲族即将蒙难,心想:“我当救护亲族。”便于上午入城乞食,受食归来后,在香室中以狮子卧安歇。傍晚时分,他从空中飞抵迦毗罗卫附近,坐在一株枝叶稀疏的树荫下。离那里不远,在维度哒跋国境内,有一棵枝叶繁茂、浓荫铺地的孟加拉榕树。维度哒跋望见大师,上前礼敬后说道:“尊者,天如此炎热,您为何坐在这枝叶稀疏的树下?请尊者移驾至那棵浓荫的孟加拉榕树下就坐吧。”大师说:“无妨,大王。亲族的树荫才是真正的清凉。”维度哒跋心想:“大师必定是为护佑亲族而来。”于是礼敬大师后,便返回舍卫城去了。大师也腾空返回了祇园精舍。
Viṭaṭūbhopi rajjaṃ labhitvā taṃ veraṃ saritvā ‘‘sabbepi sākiye māressāmī’’ti mahatiyā senāya nikkhami. Taṃ divasaṃ satthā paccūsasamaye lokaṃ volokento ñātisaṅghassa vināsaṃ disvā ‘‘ñātisaṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā pubbaṇhasamaye piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto gandhakuṭiyaṃ sīhaseyyaṃ kappetvā sāyanhasamaye ākāsena gantvā kapilavatthusāmante ekasmiṃ kabaracchāye rukkhamūle nisīdi. Tato avidūre viṭaṭūbhassa rajjasīmāya anto sandacchāyo nigrodharukkho atthi, viṭaṭūbho satthāraṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘bhante, kiṃkāraṇā evarūpāya uṇhavelāya imasmiṃ kabaracchāye rukkhamūle nisīdatha, etasmiṃ sandacchāye nigrodharukkhamūle nisīdatha, bhante’’ti vatvā ‘‘hotu, mahārāja, ñātakānaṃ chāyā nāma sītalā’’ti vutte ‘‘ñātakānaṃ rakkhaṇatthāya satthā āgato bhavissatī’’ti cintetvā satthāraṃ vanditvā sāvatthimeva paccāgami. Satthāpi uppatitvā jetavanameva gato.
国王回忆起对释迦族的宿怨,第二次出兵。同样地,当他见到世尊后便折返;第三次出兵,也是如此。至第四次出兵时,世尊观察释迦族的宿业,知道他们在河中投毒的恶业已无法逆转,因此在第四次便没有再去。维度哒跋王将尚在哺乳的婴儿等一切释迦族人悉数杀害,再用他们的喉血擦净自己坐过的木板,这才班师返回。世尊第三次前往并返回的次日,托钵乞食,用完斋饭后,正要进入香室时,从各处聚集而来的比丘们坐在法堂中谈论道:“贤友们,世尊亲自现身,令国王退兵,把亲族从死亡的恐怖中解救出来。世尊就是这样利益亲族的啊。”他们如此赞叹着世尊的功德。世尊走过来问道:“比丘们,你们如今聚集在此,在谈论什么呢?”他们回答:“在谈论此事。”世尊说:“比丘们,如来不只在今日利益亲族,过去也曾利益过他们。”接着便讲说了过去的故事。
Rājā sākiyānaṃ dosaṃ saritvā dutiyaṃ nikkhamitvā tatheva satthāraṃ passitvā puna nivattitvā tatiyavāre nikkhamitvā tattheva satthāraṃ passitvā nivatti. Catutthavāre pana tasmiṃ nikkhante satthā sākiyānaṃ pubbakammaṃ oloketvā tesaṃ nadiyaṃ visapakkhipanapāpakammassa appaṭibāhirabhāvaṃ ñatvā catutthavāre na agamāsi. Viṭaṭūbharājā khīrapāyake dārake ādiṃ katvā sabbe sākiye ghātetvā galalohitena nisinnaphalakaṃ dhovitvā paccāgami. Satthari tatiyavāre gamanato paccāgantvā punadivase piṇḍāya caritvā niṭṭhāpitabhattakicce gandhakuṭiyaṃ pavisante disāhi sannipatitā bhikkhū dhammasabhāyaṃ nisīditvā ‘‘āvuso, satthā attānaṃ dassetvā rājānaṃ nivattāpetvā ñātake maraṇabhayā mocesi, evaṃ ñātakānaṃ atthacaro satthā’’ti bhagavato guṇakathaṃ kathayiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva tathāgato ñātakānaṃ atthaṃ carati, pubbepi cariyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城有位名叫梵授的国王,他护持十种王法而不令亏损,以正法治理国家。一天,他心想:“赡部洲大地上的国王们都住在由许多柱子支撑的宫殿里,用许多柱子建造宫殿实在算不得稀奇。我何不建造一座只有一根柱子的宫殿呢?如此,我就能成为一切国王中最殊胜的王了。”他召来木匠们,吩咐说:“你们为我建造一座无比吉祥的一柱殿。”木匠们应答道:“好的,大王。”随后便进入森林,见到许多笔直高大、适合建造一柱殿的树木,心想:“这些树虽好,但路途险峻,无法运下山。我们回去禀告国王吧。”他们便这样回禀。国王说:“想尽办法,慢慢运下来。”木匠们说:“陛下,无论什么办法都行不通。”国王便说:“那就在我的花园里,选一棵能充当那根柱子的树。”木匠们来到花园,看见一棵生长极好、笔直挺拔,受到村庄和市场的人们供养,连王族也予以祭祀的吉祥婆罗树,便回到国王那里禀报。国王说:“花园里的树本是我的,去吧,把那棵树砍了。”木匠们应道:“好的。”便拿着香、花鬘等物来到花园,在树干上涂了五指宽的香料,用线绳缠绕,系上花结,点燃灯火,作供养。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatto nāma rājā dasa rājadhamme akopetvā dhammena rajjaṃ kārento ekadivasaṃ cintesi ‘‘jambudīpatale rājāno bahuthambhesu pāsādesu vasanti, tasmā bahūhi thambhehi pāsādakaraṇaṃ nāma anacchariyaṃ, yaṃnūnāhaṃ ekathambhakaṃ pāsādaṃ kāreyyaṃ, evaṃ sabbarājūnaṃ aggarājā bhavissāmī’’ti. So vaḍḍhakī pakkosāpetvā ‘‘mayhaṃ sobhaggappattaṃ ekathambhakaṃ pāsādaṃ karothā’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā araññaṃ pavisitvā ujū mahante ekathambhakapāsādārahe bahū rukkhe disvā ‘‘ime rukkhā santi, maggo pana visamo, na sakkā otāretuṃ, rañño ācikkhissāmā’’ti cintetvā tathā akaṃsu. Rājā ‘‘kenaci upāyena saṇikaṃ otārethā’’ti vatvā ‘‘deva, yena kenaci upāyena na sakkā’’ti vutte ‘‘tena hi mama uyyāne ekaṃ rukkhaṃ upadhārethā’’ti āha. Vaḍḍhakī uyyānaṃ gantvā ekaṃ sujātaṃ ujukaṃ gāmanigamapūjitaṃ rājakulatopi laddhabalikammaṃ maṅgalasālarukkhaṃ disvā rañño santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesuṃ. Rājā ‘‘uyyāne rukkho nāma mama paṭibaddho, gacchatha bho taṃ chindathā’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā gandhamālādihatthā uyyānaṃ gantvā rukkhe gandhapañcaṅgulikaṃ datvā suttena parikkhipitvā pupphakaṇṇikaṃ bandhitvā dīpaṃ jāletvā balikammaṃ katvā ‘‘ito sattame divase āgantvā rukkhaṃ chindissāma, rājā chindāpeti, imasmiṃ rukkhe nibbattadevatā aññattha gacchatu, amhākaṃ doso natthī’’ti sāvesuṃ.
那时,投生在这棵树上的天子听到这话后,心想:“这些木匠毫无疑问会砍掉这棵树,我的天宫将要毁坏。我的寿命与天宫共始终,不仅如此,围绕着这棵树王生长的那些小婆罗树上,住着我的众多亲族天神,他们的许多天宫也将毁坏,而他们的寿命也同样与天宫共始终。其实,自身灭亡所带来的痛苦,远不及亲族灭亡来得深重。因此,我应当为了他们舍弃自己的生命。”于是,在夜半时分,他周身佩戴天界的庄严饰物,进入国王的寝宫,令整个寝宫充满光明,然后站在国王枕边,伤心地哭泣。国王见到后,惊恐战栗,为了与他交谈,便诵出了第一首偈颂:
Atha tasmiṃ nibbatto devaputto taṃ vacanaṃ sutvā ‘‘nissaṃsayaṃ ime vaḍḍhakī imaṃ rukkhaṃ chindissanti, vimānaṃ me nassissati, vimānapariyantikameva kho pana mayhaṃ jīvitaṃ, imañca rakkhaṃ parivāretvā ṭhitesu taruṇasālarukkhesu nibbattānaṃ mama ñātidevatānampi bahūni vimānāni nassissanti. Vimānapariyantikameva mama ñātīnaṃ devatānampi jīvitaṃ, na kho pana maṃ tathā attano vināso bādhati, yathā ñātīnaṃ, tasmā nesaṃ mayā jīvitaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā aḍḍharattasamaye dibbālaṅkārapaṭimaṇḍito rañño sirigabbhaṃ pavisitvā sakalagabbhaṃ ekobhāsaṃ katvā ussisakapasse rodamāno aṭṭhāsi. Rājā taṃ disvā bhītatasito tena saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
你是谁?身着洁净的衣服,立于无碍的虚空中;
你为何流泪?那怖畏是从何处降临到你身上的?
‘‘Kā tvaṃ suddhehi vatthehi, aghe vehāyasaṃ ṭhitā; Kena tyāssūni vattanti, kuto taṃ bhayamāgata’’nti.
在这里,“你是谁”是在问:于龙、夜叉、金翅鸟、能者等众生中,你究竟名为何人?“身着衣”仅是随俗言说,实指一切天界的庄严装饰。“无碍”即无有障碍的虚空,“虚空”是其同义词。“你的泪水因何而流”是问:你因何等缘故而落泪?“从何处”则是问:诸如亲族离散、财富灭尽等可怖之事,是从何处降临于你?
Tattha kā tvanti nāgayakkhasupaṇṇasakkādīsu kā nāma tvanti pucchati. Vatthehīti vacanamattamevetaṃ, sabbepi pana dibbālaṅkāre sandhāyevamāha. Agheti appaṭighe ākāse. Vehāyasanti tasseva vevacanaṃ. Kena tyāssūni vattantīti kena kāraṇena tava assūni vattanti. Kutoti ñātiviyogadhanavināsādīnaṃ kiṃ nissāya taṃ bhayamāgatanti pucchati.
于是,那位天王说了两首偈颂:
Tato devarājā dve gāthā abhāsi –
众人皆知我名为‘跋陀婆罗树’;
我在此住立,受尊崇已六万年。
‘‘Taveva deva vijite, bhaddasāloti maṃ vidū; Saṭṭhi vassasahassāni, tiṭṭhato pūjitassa me.
那些建造城池、屋宅与各式宫殿的诸方之主,
他们都不曾轻视过我;
‘‘Kārayantā nagarāni, agāre ca disampati; Vividhe cāpi pāsāde, na maṃ te accamaññisuṃ;
如同他们曾经敬奉我一般,你也应当如此敬奉于我。
Yatheva maṃ te pūjesuṃ, tatheva tvampi pūjayā’’ti.
“住立”(tiṭṭhato)者,意谓我住此林园中,受整个波罗奈城、各村镇及您的供养,恒得供祭与恭敬,而经此长久时间。“诸城”(Nagarāni):指修复城市等工程。“地居”(Agāre ca):指地下居所。“诸方之主”(Disampati):意为诸方之主,大王。“他们不轻视我”(Na maṃ te)等:那些从事修复城市等工程的古王们,不曾轻视我、冒犯我、侵扰我;他们未砍伐我所栖之树而从事己事,唯恭敬于我。“如同”(Yatheva):是故,如同他们古王恭敬于我,无一砍伐此树,汝亦应如是恭敬,莫伐吾树。
Tattha tiṭṭhatoti sakalabārāṇasinagarehi ceva gāmanigamehi ca tayā ca pūjitassa niccaṃ balikammañca sakkārañca labhantassa mayhaṃ imasmiṃ uyyāne tiṭṭhantassa ettako kālo gatoti dasseti. Nagarānīti nagarapaṭisaṅkharaṇakammāni. Agārecāti bhūmigehāni. Disampatīti disānaṃ pati, mahārāja. Na maṃ teti te nagarapaṭisaṅkharaṇādīni karontā imasmiṃ nagare porāṇakarājāno maṃ nātimaññisuṃ nātikkamiṃsu na viheṭhayiṃsu, mama nivāsarukkhaṃ chinditvā attano kammaṃ na kariṃsu, mayhaṃ pana sakkārameva kariṃsūti avaca. Yathevāti tasmā yatheva te porāṇakarājāno maṃ pūjayiṃsu, ekopi imaṃ rukkhaṃ na chindāpesi, tvañcāpi maṃ tatheva pūjaya, mā me rukkhaṃ chedayīti.
于是,国王说出两首偈颂:
Tato rājā dve gāthā abhāsi –
似你这般树干粗大的树,我未曾见过;
以高度与围量来看,你生来便如此端庄。
‘‘Taṃ ivāhaṃ na passāmi, thūlaṃ kāyena te dumaṃ; Ārohapariṇāhena, abhirūposi jātiyā.
我将建造一座独柱为基、赏心悦目的宫殿;
我将把你安奉于彼处,愿你长寿,夜叉。
‘‘Pāsādaṃ kārayissāmi, ekatthambhaṃ manoramaṃ; Tattha taṃ upanessāmi, ciraṃ te yakkha jīvita’’nti.
此处,“以身”指以体量为准。其意谓:依你的体量,我从未见过其他像这样粗壮、高大的树。唯独你,在高度与围量上,具足称作“善生”的匀称、挺拔之优美形态与品类,相貌端正,福相具足,正堪作独柱宫殿的材料。“宫殿”:因此,我必将砍取此树用以建造宫殿。“将你安置在那里”的意思是:亲爱的天王,我将把你安奉在那座宫殿中。如此,你与我共住一处,得享最好的香、花鬘等种种供养,备受尊崇,安乐而住。你切莫担忧“离开了住处,我将何存”——愿你,夜叉,得获长寿。
Tattha kāyenāti pamāṇena. Idaṃ vuttaṃ hoti – tava pamāṇena taṃ viya thūlaṃ mahantaṃ aññaṃ dumaṃ na passāmi, tvaññeva pana ārohapariṇāhena sujātasaṅkhātāya samasaṇṭhānaujubhāvappakārāya jātiyā ca abhirūpo sobhaggappatto ekathambhapāsādārahoti. Pāsādanti tasmā taṃ chedāpetvā ahaṃ pāsādaṃ kārāpessāmeva. Tattha tanti taṃ panāhaṃ samma devarāja, tattha pāsāde upanessāmi, so tvaṃ mayā saddhiṃ ekato vasanto aggagandhamālādīni labhanto sakkārappatto sukhaṃ jīvissasi, nivāsaṭṭhānābhāvena me vināso bhavissatīti mā cintayi, ciraṃ te yakkha jīvitaṃ bhavissatīti.
听闻此语,天王便说了两首偈颂:
Taṃ sutvā devarājā dve gāthā abhāsi –
‘‘Evaṃ cittaṃ udapādi, sarīrena vinābhāvo; Puthuso maṃ vikantitvā, khaṇḍaso avakantatha.
先切顶端,再切中间,最后从根部斩断;
我如此被切割时,死便不是苦。
‘‘Agge ca chetvā majjhe ca, pacchā mūlamhi chindatha; Evaṃ me chijjamānassa, na dukkhaṃ maraṇaṃ siyā’’ti.
在此,“心生起如是”意谓:若你的心如是生起。“与身分离”意谓:若你期望我与此如吉祥婆罗双树之身相离。“多处”即种种方式。“切割后”即割截之后。“片段地”即作一片一片地截断。“先截顶端”:而截割时,先截顶端,复截中间,末后斩断根部。“当我这样被切割时,就不会有痛苦的死”:他如此恳求道:“被一片片地切割,难道会是乐吗?”
Tattha evaṃ cittaṃ udapādīti yadi evaṃ cittaṃ tava uppannaṃ. Sarīrena vinābhāvoti yadi te mama sarīrena bhaddasālarukkhena saddhiṃ mama vinābhāvo patthito. Puthusoti bahudhā. Vikantitvāti chinditvā. Khaṇḍasoti khaṇḍākhaṇḍaṃ katvā avakantatha. Agge cāti avakantantā pana paṭhamaṃ agge, tato majjhe chetvā sabbapacchā mūle chindatha. Evañhi me chijjamānassa na dukkhaṃ maraṇaṃ siyā, sukhaṃ nu khaṇḍaso bhaveyyāti yācati.
于是,国王说出两首偈颂:
Tato rājā dve gāthā abhāsi –
如在活着时截断手脚,再割去耳鼻;
然后又砍下头颅,那才是痛苦的死。
‘‘Hatthapādaṃ yathā chinde, kaṇṇanāsañca jīvato; Tato pacchā siro chinde, taṃ dukkhaṃ maraṇaṃ siyā.
“吉祥婆罗双树、森林之主,被一段段砍断,会是快乐的么?
你出于什么因由,依于什么缘由,而愿被一段段砍断?”
‘‘Sukhaṃ nu khaṇḍaso chinnaṃ, bhaddasāla vanappati; Kiṃhetu kiṃ upādāya, khaṇḍaso chinnamicchasī’’ti.
在这里,“手和脚”指手和脚。“那会是痛苦的”:像这样依次被肢解的盗贼,那样的死亡必定是痛苦的。“会是快乐的吗”:贤友跋陀萨罗啊,被判处死刑的盗贼若想安乐而死,都会只求斩首,而不求被逐段切割。你却这样请求,因此我这样问你:“被逐段砍断会是快乐的吗?”“以什么因”:逐段砍断本非乐事,但其中必有某种原因,我这样问正是为了追问那个原因。
Tattha hatthapādanti hatthe ca pāde ca. Taṃ dukkhanti evaṃ paṭipāṭiyā chijjantassa corassa taṃ maraṇaṃ dukkhaṃ siyā. Sukhaṃ nūti samma bhaddasāla, vajjhappattā corā sukhena maritukāmā sīsacchedaṃ yācanti, na khaṇḍaso chedanaṃ, tvaṃ pana evaṃ yācasi, tena taṃ pucchāmi ‘‘sukhaṃ nu khaṇḍaso chinna’’nti. Kiṃhetūti khaṇḍaso chinnaṃ nāma na sukhaṃ, kāraṇena panettha bhavitabbanti taṃ pucchanto evamāha.
于是,跋陀萨罗为他说明缘由,说出两首偈颂:
Athassa ācikkhanto bhaddasālo dve gāthā abhāsi –
我所依止的,是一种与法相应的因缘;
大王,请您听我说——我甘愿被一段段地斩断。
‘‘Yañca hetumupādāya, hetuṃ dhammūpasaṃhitaṃ; Khaṇḍaso chinnamicchāmi, mahārāja suṇohi me.
我的亲属,因我的安乐而得滋养,在我身旁无风之处出生;
我若倒下,便会伤害他们,令其余的亲属也陷于不乐。
‘‘Ñātī me sukhasaṃvaddhā, mama passe nivātajā; Tepihaṃ upahiṃseyya, paresaṃ asukhocita’’nti.
在此,“与法相应的因”:大王,这是指真正与因的真实本质相契合者,而非仅貌似因却非因者。我正是本着此因、就此因,才愿自己被一片片砍断的,请谛听此中含义。“我的亲属”:那些亲属天神,在我的吉祥婆罗树的荫蔽下,因安乐而得滋养;他们生于我身旁的年轻婆罗树中,因我为他们作了挡风的庇护,故于无风之处出生。我若带着宽广的枝叶,从树根处被砍倒,便会伤害他们,令其天宫破碎,招致灭亡。这便是其中含义。“使其余的亲属习惯于不乐”:如此,其余的亲属天神们,便会因我而习惯于不乐、习惯于苦。而我不愿他们受苦,因此才让吉祥婆罗树一片片地被砍。这就是此处的意趣。
Tattha hetuṃ dhammūpasaṃhitanti mahārāja, yaṃ hetusabhāvayuttameva, na hetupatirūpakaṃ, hetuṃ upādāya ārabbha sandhāyāhaṃ khaṇḍaso chinnamicchāmi, taṃ ohitasoto suṇohīti attho. Ñātīmeti mama bhaddasālarukkhassa chāyāya sukhasaṃvaddhā mama passe taruṇasālarukkhesu nibbattā mayā katavātaparittāṇattā nivātajā mama ñātakā devasaṅghā atthi, te ahaṃ visālasākhaviṭapo mūle chinditvā patanto upahiṃseyyaṃ, saṃbhaggavimāne karonto vināseyyanti attho. Paresaṃ asukhocitanti evaṃ sante mayā tesaṃ paresaṃ ñātidevasaṅghānaṃ asukhaṃ dukkhaṃ ocitaṃ vaḍḍhitaṃ, na cāhaṃ tesaṃ dukkhakāmo, tasmā bhaddasālaṃ khaṇḍaso khaṇḍaso chindāpemīti ayametthādhippāyo.
听闻此言,国王心想:“这位天子真是如法者,即使自己的天宫消亡,也不愿亲属的天宫消亡。他正在为亲属的利益而行。我应赐予他无畏。”国王心生欢喜,便说出结尾的偈颂——
Taṃ sutvā rājā ‘‘dhammiko vatāyaṃ, devaputto, attano vimānavināsatopi ñātīnaṃ vimānavināsaṃ na icchati, ñātīnaṃ atthacariyaṃ carati, abhayamassa dassāmī’’ti tussitvā osānagāthamāha –
吉祥的婆罗树啊,森林之主!你思惟了所应思惟之事;
你是利益亲属者,贤友,我赐予你无畏。
‘‘Ceteyyarūpaṃ cetesi, bhaddasāla vanappati; Hitakāmosi ñātīnaṃ, abhayaṃ samma dammi te’’ti.
于此处,“你思惟了应思惟的”意指:由于对亲属心怀柔软,你在思惟时,正唯思惟了应当思惟的。另有异读作“你令砍断了应砍断的”,其义为:愿其被片片斩断,你所令砍断的,恰唯是应被砍断的。“无畏”者——于此,贤友,我因对你的德行生起净信,故赐予你无畏;我无须你的宫殿,亦不令人砍杀你。去罢,于亲属众围绕之中,受恭敬、受尊重,安乐而住。
Tattha ceteyyarūpaṃ cetesīti ñātīsu muducittatāya cintento cintetabbayuttakameva cintesi. Chedeyyarūpaṃ chedesītipi pāṭho. Tassattho – khaṇḍaso chinnamicchanto chedetabbayuttakameva chedesīti. Abhayanti etasmiṃ te samma, guṇe pasīditvā abhayaṃ dadāmi, na me pāsādenattho, nāhaṃ taṃ chedāpessāmi, gaccha ñātisaṅghaparivuto sakkatagarukato sukhaṃ jīvāti āha.
天王教诫国王已,便离去。国王依其教诫而住,修习布施等福德,命终之后,充盈天界。
Devarājā rañño dhammaṃ desetvā agamāsi. Rājā tassovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā saggapuraṃ pūresi.
世尊讲完此法后,说道:“诸比丘,如此,过去如来也曾行利益亲族之行。”随后,他将本生故事归纳道:“那时的国王是阿难,生于嫩娑罗树中的天众是佛陀的随行弟子,而跋陀娑罗天之王即是我。”
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, pubbepi tathāgato ñātatthacariyaṃ acariyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, taruṇasālesu nibbattadevatā buddhaparisā, bhaddasāladevarājā pana ahameva ahosi’’nti.
[466] 第三 海商本生注
[466] 3. Samuddavāṇijajātakavaṇṇanā
一时,世尊住祇园,以提婆达多率领五百家族堕入地狱之事为缘而说法。上首弟子们带领大众离去后,提婆达多不堪忧伤,口吐热血,剧痛难忍。他忆念如来功德,心想:“我曾用九个月谋害如来,然而世尊对我从未生起恶念,诸位八十位大长老对我也无有嗔恨。只因我所造恶业,如今我孤立无援。世尊、大长老们、亲族长老罗睺罗以及释迦王族全都舍弃了我。我应当去拜见世尊,乞求原谅。”于是他告诉随从,让他们用轿床抬着自己,连夜赶路,进入了憍萨罗国。阿难长老禀告世尊:“尊者,听说提婆达多前来乞求您的原谅。”世尊说:“阿难,提婆达多将见不到我。”
Kasantivapanti te janāti idaṃ satthā jetavane viharanto devadattassa pañca kulasatāni gahetvā niraye patitabhāvaṃ ārabbha kathesi. So hi aggasāvakesu parisaṃ gahetvā pakkantesu sokaṃ sandhāretuṃ asakkonto uṇhalohite mukhato nikkhante balavavedanāpīḷito tathāgatassa guṇaṃ anussaritvā ‘‘ahameva nava māse tathāgatassa anatthaṃ cintesiṃ, satthu pana mayi pāpacittaṃ nāma natthi, asītimahātherānampi mayi āghāto nāma natthi, mayā katakammena ahameva idāni anātho jāto, satthārāpimhi vissaṭṭho mahātherehipi ñātiseṭṭhena rāhulattherenapi sakyarājakulehipi, gantvā satthāraṃ khamāpessāmī’’ti parisāya saññaṃ datvā attānaṃ pañcakena gāhāpetvā rattiṃ rattiṃ gacchanto kosalaraṭṭhaṃ sampāpuṇi. Ānandatthero satthu ārocesi ‘‘devadatto kira, bhante, tumhākaṃ khamāpetuṃ āgacchatī’’ti. ‘‘Ānanda, devadatto mama dassanaṃ na labhissatī’’ti.
当他到达舍卫城城门时,长老再次禀报,世尊依然如前所说。当他来到祇园池塘边时,恶业已达极致,全身发起烧灼。他沐浴后想要喝水,便说:“诸友,将我从床上扶下,我要喝水。”众人将他扶下,刚置于地上,还未及感到一丝安乐,大地便豁然裂开。刹那间,阿鼻地狱的火焰猛然腾起,将他的身躯团团围住,吞噬了他。他心想:“我的恶业至此已尽。”随后便忆念起如来的功德——
Atha tasmiṃ sāvatthinagaradvāraṃ sampatte puna thero ārocesi, bhagavāpi tatheva avaca. Tassa jetavane pokkharaṇiyā samīpaṃ āgatassa pāpaṃ matthakaṃ pāpuṇi, sarīre ḍāho uppajji, nhatvā pānīyaṃ pivitukāmo hutvā ‘‘mañcakato maṃ āvuso otāretha, pānīyaṃ pivissāmī’’ti āha. Tassa otāretvā bhūmiyaṃ ṭhapitamattassa cittassāde aladdheyeva mahāpathavī vivaramadāsi. Tāvadeva taṃ avīcito aggijālā uṭṭhāya parikkhipitvā gaṇhi. So ‘‘pāpakammaṃ me matthakaṃ patta’’nti tathāgatassa guṇe anussaritvā –
“我以这副骨骸,皈依那位最上之人、天中之天、调御丈夫、
普眼者、具足百福相者——我以生命皈依佛陀。”
‘‘Imehi aṭṭhīhi tamaggapuggalaṃ, devātidevaṃ naradammasārathiṃ; Samantacakkhuṃ satapuññalakkhaṇaṃ, pāṇehi buddhaṃ saraṇaṃ upemī’’ti. (mi. pa. 4.1.3) –
他虽借由这首偈确立皈依,却成了注定堕入阿鼻地狱者。那时他有五百个侍从家族,这些家族也成为他的同党,辱骂了十力者,因此同样投生于阿鼻地狱。就这样,他连带那五百家族,一起陷于阿鼻地狱。
Imāya gāthāya saraṇe patiṭṭhahanto avīciparāyaṇo ahosi. Tassa pana pañca upaṭṭhākakulasatāni ahesuṃ. Tānipi tappakkhikāni hutvā dasabalaṃ akkositvā avīcimhiyeva nibbattiṃsu. Evaṃ so tāni pañca kulasatāni gaṇhitvā avīcimhi patiṭṭhito.
于是有一天,比丘们在法堂中发起这样的议论:“贤友们,邪恶的提婆达多因为贪著利养恭敬,毫无理由地对正自觉者生起忿恨,不顾未来怖畏,与五百家族一同注定堕入阿鼻地狱。”世尊到来后问道:“比丘们,你们现在因为什么话题而聚集在此?”当他们禀告后,世尊说:“比丘们,并非只有现在提婆达多贪著利养恭敬、不顾未来怖畏。过去世时,他也是不顾未来怖畏,贪著现前之乐,与随从们一起遭遇了大毁灭。”随后讲述了过去的因缘。
Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, devadatto pāpo lābhasakkāragiddhatāya sammāsambuddhe aṭṭhāne kopaṃ bandhitvā anāgatabhayamanoloketvā pañcahi kulasatehi saddhiṃ avīciparāyaṇo jāto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na bhikkhave, idāneva devadatto lābhasakkāragiddho hutvā anāgatabhayaṃ na olokesi, pubbepi anāgatabhayaṃ anoloketvā paccuppannasukhagiddhena saddhiṃ parisāya mahāvināsaṃ patto’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,梵授王在波罗奈治理国家时,距波罗奈城不远处有一个住着上千户人家的大木匠村。那里的木匠们对人们说:“我们会为你们做床、做椅、盖房子。”从人们手中借取了大量钱财,却什么也造不出来。人们无论在何处见到这些木匠,都呵责、纠缠他们。那些木匠被债主逼迫,无法安稳度日,心想:“我们到国外去,随便找个地方安住吧。”于是他们进入森林,砍伐树木,造了一艘大船,放入河中,将船移至离村约一伽浮多余处系泊。半夜时分,他们回到村里,带上妻子儿女来到停船处,登上船,相继航向辽阔的大海。船随风漂流,在大海中央到达一座岛屿。那座岛上有野生的稻米、甘蔗、芭蕉、芒果、瞻波果、波罗蜜、多罗、椰子等种种果实。另有一个船坏遇难的人比他们更早到达此岛,吃着米饭,嚼食甘蔗等,身体粗壮,赤身裸体,头发胡须长得很长,就住在岛上。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bārāṇasito avidūre kulasahassanivāso mahāvaḍḍhakīgāmo ahosi. Tattha vaḍḍhakī ‘‘tumhākaṃ mañcaṃ karissāma, pīṭhaṃ karissāma, gehaṃ karissāmā’’ti vatvā manussānaṃ hatthato bahuṃ iṇaṃ gahetvā kiñci kātuṃ na sakkhiṃsu. Manussā diṭṭhadiṭṭhe vaḍḍhakī codenti palibuddhanti. Te iṇāyikehi upaddutā sukhaṃ vasituṃ asakkontā ‘‘videsaṃ gantvā yattha katthaci vasissāmā’’ti araññaṃ pavisitvā rukkhe chinditvā mahatiṃ nāvaṃ bandhitvā nadiṃ otāretvā āharitvā gāmato gāvutaḍḍhayojanamatte ṭhāne ṭhapetvā aḍḍharattasamaye gāmaṃ āgantvā puttadāramādāya nāvaṭṭhānaṃ gantvā nāvaṃ āruyha anukkamena mahāsamuddaṃ pavisitvā vātavegena vicarantā samuddamajjhe ekaṃ dīpakaṃ pāpuṇiṃsu. Tasmiṃ pana dīpake sayaṃjātasāliucchukadaliambajambupanasatālanāḷikerādīni vividhaphalāni atthi, aññataro pabhinnanāvo puriso paṭhamataraṃ taṃ dīpakaṃ patvā sālibhattaṃ bhuñjamāno ucchuādīni khādamāno thūlasarīro naggo parūḷhakesamassu tasmiṃ dīpake paṭivasati.
木匠们心想:“如果这座岛被罗刹占据,我们所有人都会遭殃。先探查一下。”于是七八个勇敢健壮的人,全副武装,披挂五种兵器,上岸勘察岛屿。就在那时,那人早已用过早餐,饮下甘蔗汁,通体舒适,正仰面躺在一处景致悦目、沙白如银的清凉树荫下,得意地唱道:“赡部洲的居民,又要耕种又要播种,也得不到这样的快乐。对我而言,这座岛远胜赡部洲。”当时,世尊对比丘们说:“比丘们,那人就是这样自以为乐的。”为阐明此义,世尊宣说了第一首偈颂:
Vaḍḍhakī cintayiṃsu ‘‘sace ayaṃ dīpako rakkhasapariggahito bhavissati, sabbepi amhe vināsaṃ pāpuṇissāma, pariggaṇhissāma tāva na’’nti. Atha sattaṭṭha purisā sūrā balavanto sannaddhapañcāvudhā hutvā otaritvā dīpakaṃ pariggaṇhiṃsu. Tasmiṃ khaṇe so puriso bhuttapātarāso ucchurasaṃ pivitvā sukhappatto ramaṇīye padese rajatapaṭṭasadise vālukatale sītacchāyāya uttānako nipajjitvā ‘‘jambudīpavāsino kasantā vapantā evarūpaṃ sukhaṃ na labhanti, jambudīpato mayhaṃ ayameva dīpako vara’’nti gāyamāno udānaṃ udānesi. Atha satthā bhikkhū āmantetvā ‘‘so bhikkhave puriso imaṃ udānaṃ udānesī’’ti dassento paṭhamaṃ gāthamāha –
“有人耕田,有人播种,这些人都依业果而活;
这座岛不属于他们,赡部洲也并不比此处更殊胜。
‘‘Kasanti vapanti te janā, manujā kammaphalūpajīvino; Nayimassa dīpakassa bhāgino, jambudīpā idameva no vara’’nti.
其中,「那些人」是指住在赡部洲的人们。「依业果而活」是指依种种业之果报而活的众生。
Tattha te janāti te jambudīpavāsino janā. Kammaphalūpajīvinoti nānākammānaṃ phalūpajīvino sattā.
那时,那些前去探查岛屿的人听到了他的歌声,便说:“听起来像是人的声音,我们去看看是怎么回事。”他们循着声音走去,见到那个人,害怕得心惊胆战,心想:“这一定是夜叉!”于是纷纷搭起弓弩。那人看见他们,因为怕被杀,便恳求道:“主人啊,我不是夜叉,我是人,请饶我一命。”他们说道:“若真是像你这样的人,是不会赤身露体的。”那人再三哀求,他们才相信他确是人身。他们走近那人,亲切地交谈之后,便问他是怎么来到这里的。那人把一切都告诉了他们,然后说:“你们是由于自己的福德成就才来到此地的。这是最殊胜的岛屿,在这里不必亲手劳作就能维生,因为自生的稻米、甘蔗等取之不尽。你们就安心住下,不必厌弃。”他又说:“我们住在这里,并无其他障碍与恐惧。不过,这座岛被非人占据,非人如果看见你们的大小便,可能会发怒。所以,你们大小便的时候要拨开沙子,用沙盖好。这里就只有这一点要注意,再没有别的了。你们要时时刻刻保持不放逸。”他们便在那里住了下来。在那千户人家当中,有两位木匠,各自统领着五百户。其中一个是愚人。
Atha te dīpakaṃ pariggaṇhantā purisā tassa gītasaddaṃ sutvā ‘‘manussasaddo viya suyyati, jānissāma na’’nti saddānusārena gantvā taṃ purisaṃ disvā ‘‘yakkho bhavissatī’’ti bhītatasitā sare sannahiṃsu. Sopi te disvā attano vadhabhayena ‘‘nāhaṃ, sāmi, yakkho, purisomhi, jīvitaṃ me dethā’’ti yācanto ‘‘purisā nāma tumhādisā naggā na hontī’’ti vutte punappunaṃ yācitvā manussabhāvaṃ viññāpesi. Te taṃ purisaṃ upasaṅkamitvā sammodanīyaṃ kathaṃ sutvā tassa tattha āgataniyāmaṃ pucchiṃsu. Sopi sabbaṃ tesaṃ kathetvā ‘‘tumhe attano puññasampattiyā idhāgatā , ayaṃ uttamadīpo, na ettha sahatthena kammaṃ katvā jīvanti, sayaṃjātasālīnañceva ucchuādīnañcettha anto natthīti anukkaṇṭhantā vasathā’’ti āha. Idha pana vasantānaṃ amhākaṃ añño paripantho natthi, aññaṃ bhayaṃ ettha natthi, ayaṃ pana amanussapariggahito, amanussā tumhākaṃ uccārapassāvaṃ disvā kujjheyyuṃ, tasmā taṃ karontā vālukaṃ viyūhitvā vālukāya paṭicchādeyyātha, ettakaṃ idha bhayaṃ, aññaṃ natthi, niccaṃ appamattā bhaveyyāthāti. Te tattha vāsaṃ upagacchiṃsu. Tasmiṃ pana kulasahasse pañcannaṃ pañcannaṃ kulasatānaṃ jeṭṭhakā dve vaḍḍhakī ahesuṃ. Tesu eko bālo ahosi rasagiddho, eko paṇḍito rasesu anallīno.
后来,他们在那里安乐地生活,身体变得粗壮。他们心想:“我们好久没喝酒了,用甘蔗汁酿些米酒来喝吧。”于是他们酿了米酒,喝醉之后,因迷醉而唱歌、跳舞、嬉戏、放逸,随处大小便也不加掩盖,把整座岛搞得污秽不堪,令人厌恶。诸天发怒了,心想:“这些人把我们的游乐场弄得肮脏污秽。”他们商议道:“我们掀起大海,把这个岛清洗干净。”“现在是黑分月,今日的集会已经散了。从今天起第十五天,也就是满月布萨日,月亮升起之时,我们将掀起大海,把这些人全部杀死。”就这样定下了日子。那时,诸天之中有一位奉法的天子,出于慈悯,心想:我不愿让他们死在自己眼前。当那些木匠吃过晚饭,坐在家门口愉快叙谈时,那位天子以一切庄严饰品装扮自身,令全岛光明遍照,站立在北方的虚空之中,说道:“诸位木匠!诸天对你们动怒了。你们不可再住在这里。从今日起,再过半个月,诸天将掀起大海,把你们所有人统统杀死。你们应当速离此地,快快逃走吧。”接着,他说出了第二首偈颂:
Aparabhāge sabbepi te tattha sukhaṃ vasantā thūlasarīrā hutvā cintayiṃsu ‘‘ciraṃ pītā no surā, ucchurasena merayaṃ katvā pivissāmā’’ti. Te merayaṃ kāretvā pivitvā madavasena gāyantā naccantā kīḷantā pamattā tattha tattha uccārapassāvaṃ katvā appaṭicchādetvā dīpakaṃ jegucchaṃ paṭikūlaṃ kariṃsu. Devatā ‘‘ime amhākaṃ kīḷāmaṇḍalaṃ paṭikūlaṃ karontī’’ti kujjhitvā ‘‘mahāsamuddaṃ uttarāpetvā dīpakadhovanaṃ karissāmā’’ti mantetvā ‘‘ayaṃ kāḷapakkho, ajja amhākaṃ samāgamo ca bhinno, ito dāni pannarasame divase puṇṇamīuposathadivase candassuggamanavelāya samuddaṃ ubbattetvā sabbepime ghātessāmā’’ti divasaṃ ṭhapayiṃsu. Atha nesaṃ antare eko dhammiko devaputto ‘‘mā ime mama passantassa nassiṃsū’’ti anukampāya tesu sāyamāsaṃ bhuñjitvā gharadvāre sukhakathāya nisinnesu sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito sakaladīpaṃ ekobhāsaṃ katvā uttarāya disāya ākāse ṭhatvā ‘‘ambho vaḍḍhakī, devatā tumhākaṃ kuddhā. Imasmiṃ ṭhāne mā vasittha, ito aḍḍhamāsaccayena hi devatā samuddaṃ ubbattetvā sabbeva tumhe ghātessanti, ito nikkhamitvā palāyathā’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
当月亮经历十五个夜晚之后,大海将掀起巨大的波涛;
“它将淹没这座广大的岛屿;莫让它杀害你们,你们应另觅安稳之处。”
‘‘Tipañcarattūpagatamhi cande, vego mahā hehiti sāgarassa; Uplavissaṃ dīpamimaṃ uḷāraṃ, mā vo vadhī gacchatha leṇamañña’’nti.
其中,「将淹没」是指那海涛将淹没、覆盖、征服此岛。「勿使……杀死你们」是指那名叫沙伽罗的海涛,不要杀死你们。
Tattha uplavissanti imaṃ dīpakaṃ uplavanto ajjhottharanto abhibhavissati. Mā vo vadhīti so sāgaravego tumhe mā vadhi.
这样教导他们之后,他便回到自己的住处。他走后,另一位鲁莽粗暴的天子心想:“这些人若依他的话逃走,我便要阻止他们离去,让他们全都遭到大毁灭。”于是,他身佩天饰,令全岛光明遍照,从南方而来,立于空中,问道:“先前有天子来过此处吗?”他们回答:“来过。”又问:“他对你们说了什么?”他们回答:“说了这些,主人。”那位天子便说:“他出于恶意,不愿你们住在这里,才这么说。你们不要去别处,就住在这里。”接着诵出两首偈颂——
Iti so tesaṃ ovādaṃ datvā attano ṭhānameva gato. Tasmiṃ gate aparo sāhasiko kakkhaḷo devaputto ‘‘ime imassa vacanaṃ gahetvā palāyeyyuṃ, ahaṃ nesaṃ gamanaṃ nivāretvā sabbepime mahāvināsaṃ pāpessāmī’’ti cintetvā dibbālaṅkārapaṭimaṇḍito sakaladīpaṃ ekobhāsaṃ karonto āgantvā dakkhiṇāya disāya ākāse ṭhatvā ‘‘eko devaputto idhāgato, no’’ti pucchitvā ‘‘āgato’’ti vutte ‘‘so vo kiṃ kathesī’’ti vatvā ‘‘imaṃ nāma, sāmī’’ti vutte ‘‘so tumhākaṃ idha nivāsaṃ na icchati, dosena katheti, tumhe aññattha agantvā idheva vasathā’’ti vatvā dve gāthā abhāsi –
这浩瀚大海的波浪,绝不会淹没这座宏伟的岛屿;
我已从诸多瑞相中见到此事,不要害怕,何必忧愁,应当喜悦。”
‘‘Na jātuyaṃ sāgaravārivego, uplavissaṃ dīpamimaṃ uḷāraṃ; Taṃ me nimittehi bahūhi diṭṭhaṃ, mā bhetha kiṃ socatha modathavho.
这座宏伟的住处,饮食丰足充裕,你们已如愿获得;
我看不见你们有丝毫恐惧,尽可与子子孙孙一同欢喜。
‘‘Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, pattattha āvāsamimaṃ uḷāraṃ; Na vo bhayaṃ paṭipassāmi kiñci, āputtaputtehi pamodathavho’’ti.
其中,“na jātuyan”意为“这绝不会发生”。“mā bhetha”意为“你们不要害怕”。“modathavho”意为“你们应当喜悦,生起欢喜与悦意”。“āputtaputtehi”意为“乃至与子子孙孙一同喜悦,你们在这个地方没有任何恐怖”。
Tattha na jātuyanti na jātu ayaṃ. Mā bhethāti mā bhāyittha. Modathavhoti pamoditā pītisomanassajātā hotha. Āputtaputtehīti yāva puttānampi puttehi pamodatha, natthi vo imasmiṃ ṭhāne bhayanti.
就这样,他以这两首偈颂安抚了他们之后便离开了。在他离开后,那位愚笨的木匠不听从法天子的教导,便对其他木匠说:“诸位,请听我说。”随即诵出了第五首偈颂——
Evaṃ so imāhi dvīhi gāthāhi te assāsetvā pakkāmi. Tassa pakkantakāle dhammikadevaputtassa vacanaṃ anādiyanto bālavaḍḍhakī ‘‘suṇantu me, bhonto, vacana’’nti sesavaḍḍhakī āmantetvā pañcamaṃ gāthamāha –
南方那位天神宣称“安稳”,这是他的真话;
北方那位则不知怖畏与非怖畏。不要害怕,何必忧愁,应当欢喜啊!”
‘‘Yo devoyaṃ dakkhiṇāyaṃ disāyaṃ, khemanti pakkosati tassa saccaṃ; Na uttaro vedi bhayābhayassa, mā bhetha kiṃ socatha modathavho’’ti.
其中,“dakkhiṇāyan”意为“在南方”,此即其读法。
Tattha dakkhiṇāyanti dakkhiṇāya, ayameva vā pāṭho.
听了这话,那五百位贪著滋味的木匠采纳了愚人的话。智者木匠却不采纳,他召集那些木匠,宣说了四首偈颂——
Taṃ sutvā rasagiddhā pañcasatā vaḍḍhakī tassa bālassa vacanaṃ ādiyiṃsu. Itaro pana paṇḍitavaḍḍhakī tassa vacanaṃ anādiyanto te vaḍḍhakī āmantetvā catasso gāthā abhāsi –
“正如这些夜叉说法不一,一说恐怖,一说安稳;”
所以,请听我说:赶快行动,不要让我们全都毁灭。
‘‘Yathā ime vippavadanti yakkhā, eko bhayaṃ saṃsati khemameko; Tadiṅgha mayhaṃ vacanaṃ suṇātha, khippaṃ lahuṃ mā vinassimha sabbe.
大家齐集,建造一艘坚固且设备齐全的槽船;
如果南方人说的是真话,北方人只是徒劳地反驳;
这艘船就会在危难时成为我们的依靠,我们也无需舍弃这座岛。
‘‘Sabbe samāgamma karoma nāvaṃ, doṇiṃ daḷhaṃ sabbayantūpapannaṃ; Sace ayaṃ dakkhiṇo saccamāha, moghaṃ paṭikkosati uttaroyaṃ; Sā ceva no hehiti āpadatthā, imañca dīpaṃ na pariccajema.
如果北方那位所言属实,南方那位所说便是虚妄;
我们全都登上那艘船,便能如此安稳渡过彼岸。
‘‘Sace ca kho uttaro saccamāha, moghaṃ paṭikkosati dakkhiṇoyaṃ; Tameva nāvaṃ abhiruyha sabbe, evaṃ mayaṃ sotthi taremu pāraṃ.
确实,不可轻率执取先闻者为最胜,而舍弃后入耳根的话语。
在此,凡是审察真实而后采纳的人,他确实能证得最胜的境界。
‘‘Na ve sugaṇhaṃ paṭhamena seṭṭhaṃ, kaniṭṭhamāpāthagataṃ gahetvā; Yo cīdha tacchaṃ paviceyya gaṇhati, sa ve naro seṭṭhamupeti ṭhāna’’nti.
其中,“他们争论”指彼此说出相违的言论。“迅速”是用来说明前句之义。“槽船”指一艘深广的大船。“具足一切装置”指装备了桨、舵等全部器械。“彼船于难时当利我等”的意思是:那艘船在未来灾难生起时,将能利益我们,而我们亦将不舍离此岛。“我们渡过”即我们将渡越。“并非轻易地执取”是说不可随随便便便执取。“最胜”指最上、如实的真谛。“低劣者”是相对于第一句话,将后才被说出的言语称为低劣者。此处“并非轻易地执取”这一说法同样适用。整句话的意思为:喂,木匠!无论是谁,都不能因为某句话是先说的,便轻易执定“这必定就是最殊胜、最如实的真谛”;同样地,也不能因为低劣者所表达的后说之语,便轻信“这必定就是如实的真谛”。然而,当言语进入耳根的范围时,任何人……
Tattha vippavadantīti aññamaññaṃ viruddhaṃ vadanti. Lahunti purimassa atthadīpanaṃ. Doṇinti gambhīraṃ mahānāvaṃ. Sabbayantūpapannanti sabbehi phiyārittādīhi yantehi upapannaṃ. Sā ceva no hehiti āpadatthāti sā ca no nāvā pacchāpi uppannāya āpadāya atthā bhavissati, imañca dīpaṃ na pariccajissāma. Taremūti tarissāma. Na ve sugaṇhanti na ve sukhena gaṇhitabbaṃ. Seṭṭhanti uttamaṃ tathaṃ saccaṃ. Kaniṭṭhanti paṭhamavacanaṃ upādāya pacchimavacanaṃ kaniṭṭhaṃ nāma. Idhāpi ‘‘na ve sugaṇha’’nti anuvattateva. Idaṃ vuttaṃ hoti – ambho vaḍḍhakī, yena kenaci paṭhamena vuttavacanaṃ ‘‘idameva seṭṭhaṃ tathaṃ sacca’’nti sukhaṃ na gaṇhitabbameva, yathā ca taṃ, evaṃ kaniṭṭhaṃ gacchā vuttavacanampi ‘‘idameva tathaṃ sacca’’nti na gaṇhitabbaṃ. Yaṃ pana sotavisayaṃ āpāthagataṃ hoti, taṃ āpāthagataṃ gahetvā yo idha paṇḍitapuriso purimavacanañca pacchimavacanañca paviceyya vicinitvā tīretvā upaparikkhitvā tacchaṃ gaṇhāti, yaṃ tathaṃ saccaṃ sabhāvabhūtaṃ, tadeva paccakkhaṃ katvā gaṇhāti. Sa ve naro seṭṭhamupeti ṭhānanti so uttamaṃ ṭhānaṃ upeti adhigacchati vindati labhatīti.
他说了这话之后,又说道:“我们应当遵从两位天神的指示,不过先把船准备好。如果第一位的话真实不虚,我们就登上船逃走;如果另一位的话真实不虚,我们就把船搁置一旁,就住在这里。”听到这话后,那位愚笨的木匠说:“你这真是碗中见鳄鱼,看得也太长远了。第一位天子是因为对我们生气才那样说的;后面那位则是出于慈悯。我们为什么要舍弃这样一个美好、殊胜的岛屿,跑到别处去呢?你若想去,就带着自己的随从去造船吧;我们是用不着船的。”于是,那位智者便带领随从,造好了船,将船上所需物资装载齐全,然后与随从们一同登上船等候。
So evañca pana vatvā āha – ‘‘ambho, mayaṃ dvinnampi devatānaṃ vacanaṃ karissāma, nāvaṃ tāva sajjeyyāma. Sace paṭhamassa vacanaṃ saccaṃ bhavissati, taṃ nāvaṃ abhiruhitvā palāyissāma, atha itarassa vacanaṃ saccaṃ bhavissati, nāvaṃ ekamante ṭhapetvā idheva vasissāmā’’ti. Evaṃ vutte bālavaḍḍhakī ‘‘ambho, tvaṃ udakapātiyaṃ susumāraṃ passasi, atīva dīghaṃ passasi, paṭhamadevaputto amhesu dosavasena kathesi, pacchimo sineheneva, imaṃ evarūpaṃ varadīpaṃ pahāya kuhiṃ gamissāma, sace pana tvaṃ gantukāmo, tava parisaṃ gaṇhitvā nāvaṃ karohi, amhākaṃ nāvāya kiccaṃ natthī’’ti āha. Paṇḍito attano parisaṃ gahetvā nāvaṃ sajjetvā nāvāya sabbūpakaraṇāni āropetvā sapariso nāvāya aṭṭhāsi.
后来,在满月那天,月亮升起之时,一股海浪从大海涌出,高仅及膝,冲刷过岛屿之后便退去了。智者明白海水将要上涨,便将船驶离。然而,愚笨木匠那一派的五百个家族却说:“海浪只是来清洗岛屿的,不过如此而已。”便都安然坐定。接着,海浪一波接一波涌来,起初齐腰深,继而没过头顶,再高如棕榈树,乃至七棵棕榈树叠加那么高,最后沙伽罗的巨浪也席卷而至,连岛屿都被冲得漂流起来。智者凭借善巧方便,不贪著于滋味,安然度过灾难;而那位愚笨的木匠,因贪著滋味,未能观察未来之怖畏,最终与那五百个家族一同毁灭了。
Tato puṇṇamadivase candassa uggamanavelāya samuddato ūmi uttaritvā jāṇukapamāṇā hutvā dīpakaṃ dhovitvā gatā. Paṇḍito samuddassa uttaraṇabhāvaṃ ñatvā nāvaṃ vissajjesi. Bālavaḍḍhakipakkhikāni pañca kulasatāni ‘‘samuddato ūmi dīpadhovanatthāya āgatā, ettakameva eta’’nti kathentā nisīdiṃsu. Tato paṭipāṭiyā kaṭippamāṇā purisappamāṇā tālappamāṇā sattatālappamāṇā sāgaraūmi dīpakampi vuyhamānā āgañchi. Paṇḍito upāyakusalatāya rase alaggo sotthinā gato, bālavaḍḍhakī rasagiddhena anāgatabhayaṃ anolokento pañcahi kulasatehi saddhiṃ vināsaṃ patto.
此后,为阐明此义,有三首正自觉者所说的偈颂:
Ito parā sānusāsanī tamatthaṃ dīpayamānā tisso abhisambuddhagāthā honti –
“正如那些商人在大海中央,凭借自己的业行安然渡过”:就像那些商人,凭借自己正确造作的行为,安然渡过了大海。
智慧广大之人,通达未来之义,即便是微小的事也不轻视。
‘‘Yathāpi te sāgaravārimajjhe, sakammunā sotthi vahiṃsu vāṇijā; Anāgatatthaṃ paṭivijjhiyāna, appampi nācceti sa bhūripañño.
愚者因痴沉迷于味,不能洞察未来的事理;
当事发生时,他们便沉没其中,犹如大海中央的那些人一样。
‘‘Bālā ca mohena rasānugiddhā, anāgataṃ appaṭivijjhiyatthaṃ; Paccuppanne sīdanti atthajāte, samuddamajjhe yathā te manussā.
应当为未来的事务提前准备,“莫让我于事务临头时被事务所逼迫”;
像这样事先准备好了应做之事的人,到了该做的时候,事务不会逼迫他。
‘‘Anāgataṃ paṭikayirātha kiccaṃ, ‘mā maṃ kiccaṃ kiccakāle byadhesi’; Taṃ tādisaṃ paṭikatakiccakāriṃ, na taṃ kiccaṃ kiccakāle byadhetī’’ti.
这里,“以自己的业”是指因预见未来的怖畏而预先造下的、属于自己的业。“安稳抵达”意为平安地到达。“商人”指的是那些因航行于大海之中而被称作木匠的人。“已通达”,诸比丘,其义如此:应当事先通达未来应作的义利;在此世间,具足深广智慧的善男子,对于即便微小的自利,亦不忽略、不逾越、不损减,这便是它的含义。“未通达利益”即未通达利益,指未能先做那首先应做之事的意思。“在现在”,是指当未来之事态生起时,就在那当下现实中沉没:事已临头,自己却不得立足之处,如同海中那些愚痴的商人木匠一般,走向毁灭。
Tattha sakammunāti anāgatabhayaṃ disvā puretaraṃ katena attano kammena. Sotthi vahiṃsūti khemena gamiṃsu. Vāṇijāti samudde vicaraṇabhāvena vaḍḍhakī vuttā. Paṭivijjhiyānāti evaṃ, bhikkhave , paṭhamataraṃ kattabbaṃ anāgataṃ atthaṃ paṭivijjhitvā idhaloke bhūripañño kulaputto appamattakampi attano atthaṃ na acceti nātivattati, na hāpetīti attho. Appaṭivijjhiyatthanti appaṭivijjhitvā atthaṃ, paṭhamameva kattabbaṃ akatvāti attho. Paccuppanneti yadā taṃ anāgataṃ atthajātaṃ uppajjati, tadā tasmiṃ paccuppanne sīdanti, atthe jāte attano patiṭṭhaṃ na labhanti, samudde te bālavaḍḍhakī manussā viya vināsaṃ pāpuṇanti.
“未来”,诸比丘,是指智者对未来首先应做之事——无论是来世的还是现世的——会事先准备,提前去作。何以故?“勿令我那事务在临事之时伤害我”,因为应当事先做的事若事先不加以完成,当它后来变成当下面对之事、恰逢应作务的时机时,便以身心之苦而施予伤害;“勿令它伤害我”,因此智者提前便将那事完成。像那样的智者——事先已将应做之事做完的人——那事先完成的未来之事,当后来变成当下、面临作务和身心苦恼的时机时,便不再伤害、不再逼迫先前那样的智者。何以故?因早已完成之故。
Anāgatanti bhikkhave, paṇḍitapuriso anāgataṃ paṭhamataraṃ kattabbakiccaṃ samparāyikaṃ vā diṭṭhadhammikaṃ vā paṭikayirātha, puretarameva kareyya. Kiṃkāraṇā? Mā maṃ kiccaṃ kiccakāle byadhesi, pure kattabbañhi pure akayiramānaṃ pacchā paccuppannabhāvappattaṃ attano kiccakāle kāyacittābādhena byadheti, taṃ maṃ mā byadhesīti paṭhamameva naṃ paṇḍito kareyya. Taṃ tādisanti yathā paṇḍitaṃ purisaṃ. Paṭikatakiccakārinti paṭikacceva kattabbakiccakārinaṃ. Taṃ kiccaṃ kiccakāleti anāgataṃ kiccaṃ kayiramānaṃ pacchā paccuppannabhāvappattaṃ attano kiccakāle kāyacittābādhakāle tādisaṃ purimaṃ na byadheti na bādhati. Kasmā? Pureyeva katattāti.
导师开示了这一法义后,说道:“诸比丘,并非唯有现在,过去提婆达多也曾沉溺于现前之乐,不顾未来怖畏,与随众一同走向毁灭。”随后将本生故事作连结:“那时,愚笨的木匠是提婆达多,立于南方的不如法天子是拘迦利迦,立于北方的如法天子是舍利弗,而聪明的木匠则是我。”
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto paccuppannasukhe laggo anāgatabhayaṃ anoloketvā sapariso vināsaṃ patto’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bālavaḍḍhakī devadatto ahosi, dakkhiṇadisāya ṭhito adhammikadevaputto kokāliko, uttaradisāya ṭhito dhammikadevaputto sāriputto, paṇḍitavaḍḍhakī pana ahameva ahosi’’nti.
《欲本生注》
[467] 4. Kāmajātakavaṇṇanā
“若人欲求诸欲……”这是世尊住在祇园时,针对一位婆罗门而说的。据说,有一位住在舍卫城的婆罗门,为了在阿致罗筏底河岸边开垦田地,在林中砍伐树木。世尊观察到他有得度的因缘,在进入舍卫城乞食时,偏离道路,与他相互问候交谈,问道:“婆罗门,你在做什么?”婆罗门答说:“乔达摩尊者,我叫人砍伐一片田地。”世尊说:“很好,婆罗门,你做事吧。”说完便离开了。就这样,在搬运砍下的树木、清理田地、耕田、筑田埂、播种等各个时候,世尊一次又一次来到那里,与他彼此问候交谈。到了播种那天,那位婆罗门说:“乔达摩尊者,今天是我的播种吉日。待这庄稼成熟时,我将对以佛陀为上首的比丘僧团举行大施。”世尊默然应许后离去了。又一日,婆罗门站着观察庄稼。世尊也到了那里,问:“婆罗门,你在做什么?”答:“乔达摩尊者,我在观察庄稼。”世尊说:“很好,婆罗门。”便离去了。那时,婆罗门心想:“沙门乔达摩时常来,必定是想要食物,我要给他食物。”就在他这样思忖并回家的那天,世尊也来到了他家。于是,婆罗门对世尊生起了极大的亲近信赖。
Kāmaṃkāmayamānassāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. Eko kira sāvatthivāsī brāhmaṇo aciravatītīre khettakaraṇatthāya araññaṃ koṭesi. Satthā tassa upanissayaṃ disvā sāvatthiṃ piṇḍāya pavisanto maggā okkamma tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kiṃ karosi brāhmaṇā’’ti vatvā ‘‘khettaṭṭhānaṃ koṭāpemi bho, gotamā’’ti vutte ‘‘sādhu, brāhmaṇa, kammaṃ karohī’’ti vatvā agamāsi. Eteneva upāyena chinnarukkhe hāretvā khettassa sodhanakāle kasanakāle kedārabandhanakāle vapanakāleti punappunaṃ gantvā tena saddhiṃ paṭisanthāramakāsi. Vapanadivase pana so brāhmaṇo ‘‘ajja, bho gotama, mayhaṃ vappamaṅgalaṃ, ahaṃ imasmiṃ sasse nipphanne buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ dassāmī’’ti āha. Satthā tuṇhībhāvena adhivāsetvā pakkāmi. Punekadivasaṃ brāhmaṇo sassaṃ olokento aṭṭhāsi. Satthāpi tattha gantvā ‘‘kiṃ karosi brāhmaṇā’’ti pucchitvā ‘‘sassaṃ olokemi bho gotamā’’ti vutte ‘‘sādhu brāhmaṇā’’ti vatvā pakkāmi. Tadā brāhmaṇo cintesi ‘‘samaṇo gotamo abhiṇhaṃ āgacchati, nissaṃsayaṃ bhattena atthiko, dassāmahaṃ tassa bhatta’’nti. Tassevaṃ cintetvā gehaṃ gatadivase satthāpi tattha agamāsi. Atha brāhmaṇassa ativiya vissāso ahosi. Aparabhāge pariṇate sasse ‘‘sve khettaṃ lāyissāmī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā nipanne brāhmaṇe aciravatiyā upari sabbarattiṃ karakavassaṃ vassi. Mahogho āgantvā ekanāḷimattampi anavasesaṃ katvā sabbaṃ sassaṃ samuddaṃ pavesesi. Brāhmaṇo oghamhi patite sassavināsaṃ oloketvā sakabhāvena saṇṭhātuṃ nāhosi, balavasokābhibhūto hatthena uraṃ paharitvā paridevamāno rodanto nipajji.
世尊在破晓时分,看见那位被忧愁压垮的婆罗门,心想:“我要成为这位婆罗门的依靠。”翌日,世尊在舍卫城托钵乞食,用过食后,让比丘们先回寺院,自己带着一位随行沙门,来到婆罗门家门口。婆罗门听到世尊来了,心想:“我那位常来问候的朋友来了。”他便振作精神,铺设座位。世尊进入屋内,在铺设的座位上就坐,问道:“婆罗门,你为何这般愁苦?身体可有不适吗?”婆罗门说:“乔达摩尊者,从砍伐树木开始,我在阿致罗筏底河岸上的一切劳作,您全都知道。我一直想着:‘待这些庄稼成熟,我便用来供养您和比丘众。’然而现在,我所有的庄稼全被大洪水冲入大海,一粒不剩。将近百车的粮食,就此全部毁坏。因此我心中生起了极大的忧愁。”世尊说:“婆罗门,你忧愁的那些东西,失去了还能回来吗?”婆罗门说:“乔达摩尊者,那是不可能的。”世尊说:“既然如此,又何必忧愁呢?众生的钱财谷物,该生起时便生起,该灭去时便灭去。凡是属于行蕴所摄的事物,没有一样是恒常不坏的。不要再忧虑了。”世尊这样安慰他之后,便为他说了相应的法,并诵出了《欲…》
Satthā paccūsasamaye sokābhibhūtaṃ brāhmaṇaṃ disvā ‘‘brāhmaṇassāvassayo bhavissāmī’’ti punadivase sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhū vihāraṃ pesetvā pacchāsamaṇena saddhiṃ tassa gehadvāraṃ agamāsi. Brāhmaṇo satthu āgatabhāvaṃ sutvā ‘‘paṭisanthāratthāya me sahāyo āgato bhavissatī’’ti paṭiladdhassāso āsanaṃ paññapesi. Satthā pavisitvā paññattāsane nisīditvā ‘‘brāhmaṇa, kasmā tvaṃ dummanosi, kiṃ te aphāsuka’’nti pucchi. Bho gotama, aciravatītīre mayā rukkhacchedanato paṭṭhāya kataṃ kammaṃ tumhe jānātha, ahaṃ ‘‘imasmiṃ sasse nipphanne tumhākaṃ dānaṃ dassāmī’’ti vicarāmi, idāni me sabbaṃ taṃ sassaṃ mahogho samuddameva pavesesi, kiñci avasiṭṭhaṃ natthi, sakaṭasatamattaṃ dhaññaṃ vinaṭṭhaṃ, tena me mahāsoko uppannoti. ‘‘Kiṃ pana, brāhmaṇa, socantassa naṭṭhaṃ punāgacchatī’’ti. ‘‘No hetaṃ bho gotamā’’ti. ‘‘Evaṃ sante kasmā socasi, imesaṃ sattānaṃ dhanadhaññaṃ nāma uppajjanakāle uppajjati, nassanakāle nassati, kiñci saṅkhāragataṃ anassanadhammaṃ nāma natthi, mā cintayī’’ti. Iti naṃ satthā samassāsetvā tassa sappāyadhammaṃ desento kāmasuttaṃ (su. ni. 772 ādayo) kathesi. Suttapariyosāne socanto brāhmaṇo sotāpattiphale patiṭṭhahi. Satthā taṃ nissokaṃ katvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ agamāsi. ‘‘Satthā asukaṃ nāma brāhmaṇaṃ sokasallasamappitaṃ nissokaṃ katvā sotāpattiphale patiṭṭhāpesī’’ti sakalanagaraṃ aññāsi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, dasabalo brāhmaṇena saddhiṃ mittaṃ katvā vissāsiko hutvā upāyeneva tassa sokasallasamappitassa dhammaṃ desetvā taṃ nissokaṃ katvā sotāpattiphale patiṭṭhāpesī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṃ etaṃ nissokamakāsi’’nti vatvā atītaṃ āhari.
往昔,波罗奈的梵授王有两位王子。他授予长子副王之位,授予幼子将军之位。后来梵授王辞世,大臣们准备为长子举行灌顶。长子表示:‘我不需要王位,请将王位给予我的弟弟。’尽管大臣们再三请求,他仍坚辞不受。待弟弟灌顶为王后,他连副王等权位也一概不愿接受。众人便说:‘那您就住在这里,受用上好的饮食吧。’他却说:‘在这城中,我已无事可做。’于是离开波罗奈,前往边地,依靠一户长者家,亲手劳作谋生。后来,众人得知他本是王子,此后便不再让他劳作,转而以对待王子的礼遇来照顾他。过了一段时日,掌管国事的官员为了丈量田地,来到这个村庄。长者前去拜见王子,说道:‘主人,我们都供养您,恳请您修书一封给您弟弟国王,为我们免除赋税吧。’王子说:‘好。’便答应下来,修书一封,写道:‘我住在某位长者家中,依靠他们过活,请看在我的份上,免除他们的赋税。’国王应允:‘好。’并照此办理。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadattassa rañño dve puttā ahesuṃ. So jeṭṭhakassa uparajjaṃ adāsi, kaniṭṭhassa senāpatiṭṭhānaṃ. Aparabhāge brahmadatte kālakate amaccā jeṭṭhakassa abhisekaṃ paṭṭhapesuṃ. So ‘‘na mayhaṃ rajjenattho, kaniṭṭhassa me dethā’’ti vatvā punappunaṃ yāciyamānopi paṭikkhipitvā kaniṭṭhassa abhiseke kate ‘‘na me issariyenattho’’ti uparajjādīnipi na icchi. ‘‘Tena hi sādūni bhojanāni bhuñjanto idheva vasāhī’’ti vuttepi ‘‘na me imasmiṃ nagare kiccaṃ atthī’’ti bārāṇasito nikkhamitvā paccantaṃ gantvā ekaṃ seṭṭhikulaṃ nissāya sahatthena kammaṃ karonto vasi. Te aparabhāge tassa rājakumārabhāvaṃ ñatvā kammaṃ kātuṃ nādaṃsu, kumāraparihāreneva taṃ parihariṃsu. Aparabhāge rājakammikā khettappamāṇaggahaṇatthāya taṃ gāmaṃ agamaṃsu. Seṭṭhi rājakumāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘sāmi, mayaṃ tumhe posema, kaniṭṭhabhātikassa paṇṇaṃ pesetvā amhākaṃ baliṃ hārethā’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ‘‘ahaṃ asukaseṭṭhikulaṃ nāma upanissāya vasāmi, maṃ nissāya etesaṃ baliṃ vissajjehī’’ti paṇṇaṃ pesesi. Rājā ‘‘sādhū’’ti vatvā tathā kāresi.
于是,全村乃至整个地区的人都来见他,说道:‘我们都愿将赋税交给您,也请您为我们免除国王的税吧。’他又为他们修书,使赋税得以免除。从那时起,人们便将赋税全部交给他。他因此获得了极大的利养与恭敬,与此同时,贪爱也随之迅速增长。发展到后来,他竟要求获得整个地区,继而又索要半个王国,弟弟也全都给了他。然而贪爱日益膨胀,连半个王国也无法令他满足,便心想:‘我要夺取整个王国。’于是率领地方民众来到都城,驻扎于城外,送信给弟弟说:‘要么把王位给我,要么开战。’弟弟心想:‘这个愚蠢的人,当初连王位、副王之位全都放弃,如今竟说要靠武力来夺。可若在战场上将他杀死,必遭世人责备。我要这王位又有何用?’于是回覆说:‘不必打仗了,让他把王位拿去吧。’他得到了王位,将副王之位授予弟弟。从此以后,他治理国家,却为贪爱所完全主宰。拥有了一个王国尚不满足,又贪求两三个王国,在贪爱中全然看不到尽头。
Atha naṃ sakalagāmavāsinopi janapadavāsinopi upasaṅkamitvā ‘‘mayaṃ tumhākaññeva baliṃ dassāma, amhākampi suṅkaṃ vissajjāpehī’’ti āhaṃsu. So tesampi atthāya paṇṇaṃ pesetvā vissajjāpesi. Tato paṭṭhāya te tasseva baliṃ adaṃsu. Athassa mahālābhasakkāro ahosi, tena saddhiññevassa taṇhāpi mahatī jātā. So aparabhāgepi sabbaṃ janapadaṃ yāci, upaḍḍharajjaṃ yāci, kaniṭṭhopi tassa adāsiyeva. So taṇhāya vaḍḍhamānāya upaḍḍharajjenapi asantuṭṭho ‘‘rajjaṃ gaṇhissāmī’’ti janapadaparivuto taṃ nagaraṃ gantvā bahinagare ṭhatvā ‘‘rajjaṃ vā me detu yuddhaṃ vā’’ti kaniṭṭhassa paṇṇaṃ pahiṇi. Kaniṭṭho cintesi ‘‘ayaṃ bālo pubbe rajjampi uparajjādīnipi paṭikkhipitvā idāni ‘yuddhena gaṇhāmī’ti vadati, sace kho panāhaṃ imaṃ yuddhena māressāmi, garahā me bhavissati, kiṃ me rajjenā’’ti. Athassa ‘‘alaṃ yuddhena, rajjaṃ gaṇhatū’’ti pesesi. So rajjaṃ gaṇhitvā kaniṭṭhassa uparajjaṃ datvā tato paṭṭhāya rajjaṃ kārento taṇhāvasiko hutvā ekena rajjena asantuṭṭho dve tīṇi rajjāni patthetvā taṇhāya koṭiṃ nāddasa.
那时,帝释天王观察世间,心想:‘这世间究竟谁在奉养父母?谁在修布施等福德?谁又被贪爱所束缚?’当他照见这位国王为贪爱所缚的状况,心想:‘这个愚人,拥有整个波罗奈的王位仍不满足,我应当去教导他。’于是化作一位青年的模样,立于王宫门前,令人通报:‘有一位善巧方法的青年在宫门外。’国王说:‘让他进来。’青年入内,向国王敬礼。国王问道:‘你为何事而来?’青年说:‘大王,我有话要对您说,愿能单独交谈。’凭借帝释天的威力,在场众人顿时全部退下。青年便说:‘大王,我看见三座富庶繁荣、人口众多、兵强马壮的城市。凭我的神通之力,可在那里取得王位献给大王。不要再拖延,应即刻前往。’那位为贪爱所缚的国王竟答应道:‘好。’由于帝释天的威神力,他竟未曾追问:‘你是谁?从何处来?所求为何?’青年说完这些话,便回到三十三天去了。
Tadā sakko devarājā ‘‘ke nu kho loke mātāpitaro upaṭṭhahanti, ke dānādīni puññāni karonti, ke taṇhāvasikā’’ti olokento tassa taṇhāvasikabhāvaṃ ñatvā ‘‘ayaṃ bālo bārāṇasirajjenapi na tussati, ahaṃ sikkhāpessāmi na’’nti māṇavakavesena rājadvāre ṭhatvā ‘‘eko upāyakusalo māṇavo dvāre ṭhito’’ti ārocāpetvā ‘‘pavisatū’’ti vutte pavisitvā rājānaṃ jayāpetvā ‘‘kiṃkāraṇā āgatosī’’ti vutte ‘‘mahārāja tumhākaṃ kiñci vattabbaṃ atthi, raho paccāsīsāmī’’ti āha. Sakkānubhāvena tāvadeva manussā paṭikkamiṃsu. Atha naṃ māṇavo ‘‘ahaṃ, mahārāja, phītāni ākiṇṇamanussāni sampannabalavāhanāni tīṇi nagarāni passāmi, ahaṃ te attano ānubhāvena tesu rajjaṃ gahetvā dassāmi, papañcaṃ akatvā sīghaṃ gantuṃ vaṭṭatī’’ti āha. So taṇhāvasiko rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā sakkānubhāvena ‘‘ko vā tvaṃ, kuto vā āgato, kiṃ vā te laddhuṃ vaṭṭatī’’ti na pucchi. Sopi ettakaṃ vatvā tāvatiṃsabhavanameva agamāsi.
国王召集大臣,说道:“有个年轻人说‘我将取得三座王位献给你们’。去把他召来,在城中击鼓召集军队,不必迟疑,我们要拿下那三座王位。”大臣们问:“大王,您可曾礼敬过那位年轻人,或询问过他的住处?”国王说:“我不曾礼敬,也未问他住处。你们去寻他吧。”大臣们四处寻找,却未能见到他,回禀道:“大王,我们在全城都找不到那个年轻人。”国王听闻后,心生忧愁,反复思量:“三座王位失去了,我的巨大荣光也退减了,那年轻人一定是因为我没给旅费、没问住处,生气不来了。”他被渴爱所制伏,身体便生起灼热,烧燃不宁,扰动腹中,患得赤痢,排泄物一碗接一碗地泻,不曾停过。医生们无法医治,国王极为痛苦。于是,国王染病的消息传遍了全城。
Rājā amacce pakkosāpetvā ‘‘eko māṇavo ‘amhākaṃ tīṇi rajjāni gahetvā dassāmī’ti āha, taṃ pakkosatha, nagare bheriṃ carāpetvā balakāyaṃ sannipātāpetha, papañcaṃ akatvā tīṇi rajjāni gaṇhissāmī’’ti vatvā ‘‘kiṃ pana te, mahārāja, tassa māṇavassa sakkāro vā kato, nivāsaṭṭhānaṃ vā pucchita’’nti vutte ‘‘neva sakkāraṃ akāsiṃ, na nivāsaṭṭhānaṃ pucchiṃ, gacchatha naṃ upadhārethā’’ti āha. Upadhārentā naṃ adisvā ‘‘mahārāja, sakalanagare māṇavaṃ na passāmā’’ti ārocesuṃ. Taṃ sutvā rājā domanassajāto ‘‘tīsu nagaresu rajjaṃ naṭṭhaṃ, mahantenamhi yasena parihīno, ‘neva me paribbayaṃ adāsi, na ca pucchi nivāsaṭṭhāna’nti mayhaṃ kujjhitvā māṇavo anāgato bhavissatī’’ti punappunaṃ cintesi. Athassa taṇhāvasikassa sarīre ḍāho uppajji, sarīre pariḍayhante udaraṃ khobhetvā lohitapakkhandikā udapādi. Ekaṃ bhājanaṃ pavisati, ekaṃ nikkhamati, vejjā tikicchituṃ na sakkonti, rājā kilamati. Athassa byādhitabhāvo sakalanagare pākaṭo ahosi.
那时,菩萨在塔迦尸喇学成一切技艺,回到波罗奈城父母身边。他听闻国王的遭遇后,说“我来医治”,便来到王宫门前,让人通报:“有位年轻男子前来为您医治。”国王说:“连那些远近闻名的大医师都治不好我,一个年轻男子又能怎样?给他些盘缠,打发走吧。”年轻人说:“我行医不求报酬,我来医治,只需供给少许药资即可。”国王听后说“善哉”,便召他入内。年轻人向国王礼敬后说:“大王,莫怕,我来为您医治。不过,请您告诉我这病的起因。”国王羞惭地说道:“何必问起因,只管施药便是。”年轻人说:“大王,医生们的做法是:先了知‘此病以何为缘而生起’,然后才予对症的药。”国王说:“好的,贤者啊!”于是便讲述缘由:“有个年轻人来说‘我将取得三座王位献给您’,如此种种。”他将一切经过详细说明,最后说:“就这样,孩子,我这病是以渴爱为因而生的。你若能治,就请为我医治吧。”年轻人问:“大王,那些城能靠忧愁得到吗?”国王答:“不能,孩子。”年轻人说:“既然如此,大王,为何还要忧愁?一切有识与无识之物,从自己的身体开始,终究都
Tadā bodhisatto takkasilato sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasinagare mātāpitūnaṃ santikaṃ āgato taṃ rañño pavattiṃ sutvā ‘‘ahaṃ tikicchissāmī’’ti rājadvāraṃ gantvā ‘‘eko kira taruṇamāṇavo tumhe tikicchituṃ āgato’’ti ārocāpesi. Rājā ‘‘mahantamahantā disāpāmokkhavejjāpi maṃ tikicchituṃ na sakkonti, kiṃ taruṇamāṇavo sakkhissati, paribbayaṃ datvā vissajjetha na’’nti āha. Taṃ sutvā māṇavo ‘‘mayhaṃ vejjakammena vetanaṃ natthi, ahaṃ tikicchāmi, kevalaṃ bhesajjamūlamattaṃ detū’’ti āha. Taṃ sutvā rājā ‘‘sādhū’’ti pakkosāpesi. Māṇavo rājānaṃ vanditvā ‘‘mā bhāyi, mahārāja, ahaṃ te tikicchāmi, apica kho pana me rogassa samuṭṭhānaṃ ācikkhāhī’’ti āha. Rājā harāyamāno ‘‘kiṃ te samuṭṭhānena, bhesajjaṃ eva karohī’’ti āha. Mahārāja, vejjā nāma ‘‘ayaṃ byādhi imaṃ nissāya samuṭṭhito’’ti ñatvā anucchavikaṃ bhesajjaṃ karontīti. Rājā ‘‘sādhu tātā’’ti samuṭṭhānaṃ kathento ‘‘ekena māṇavena āgantvā tīsu nagaresu rajjaṃ gahetvā dassāmī’’tiādiṃ katvā sabbaṃ kathetvā ‘‘iti me tāta, taṇhaṃ nissāya byādhi uppanno, sace tikicchituṃ sakkosi, tikicchāhī’’ti āha. Kiṃ pana mahārāja, socanāya tāni nagarāni sakkā laddhunti? ‘‘Na sakkā tātā’’ti. ‘‘Evaṃ sante kasmā socasi, mahārāja, sabbameva hi saviññāṇakāviññāṇakavatthuṃ attano kāyaṃ ādiṃ katvā pahāya gamanīyaṃ , catūsu nagaresu rajjaṃ gahetvāpi tvaṃ ekappahāreneva na catasso bhattapātiyo bhuñjissasi, na catūsu sayanesu sayissasi, na cattāri vatthayugāni acchādessasi, taṇhāvasikena nāma bhavituṃ na vaṭṭati, ayañhi taṇhā nāma vaḍḍhamānā catūhi apāyehi muccituṃ na detīti.
大士如此教诫之后,便为他说法,诵出以下偈颂:
Iti naṃ mahāsatto ovaditvā athassa dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
若人追求欲乐,所求之事如愿成就,
得偿所欲时,他确实心生欢喜。
‘‘Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati; Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati.
当人追求欲乐时,如果所求得以成就,
此后他又于诸欲中追求别的欲乐,犹如酷暑中渴望饮水。
‘‘Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati; Tato naṃ aparaṃ kāme, ghamme taṇhaṃva vindati.
犹如具角之牛,犄角随其生长而增长;
同样,愚钝之人、无知之辈,
渴爱与渴求,随着增长而愈益增长。
‘‘Gavaṃva siṅgino siṅgaṃ, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati; Evaṃ mandassa posassa, bālassa avijānato; Bhiyyo taṇhā pipāsā ca, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati.
大地上的稻谷与大麦,牛马与奴仆;
即使行布施,也不足以使一人满足,智者了知此理,便当平等行持。
‘‘Pathabyā sāliyavakaṃ, gavāssaṃ dāsaporisaṃ; Datvā ca nālamekassa, iti vidvā samaṃ care.
国王以武力征服大地,安居于大海为界的疆域;
在海的此岸,他尚且不知满足,却还希求大海的彼岸。
‘‘Rājā pasayha pathaviṃ vijitvā, sasāgarantaṃ mahimāvasanto; Oraṃ samuddassa atittarūpo, pāraṃ samuddassapi patthayetha.
只要一再忆念诸欲,心便无从获得满足;
因此,回转过来,退后一步观察便会发现:那些以智慧而得满足的人,才是真正饱足之人。
‘‘Yāva anussaraṃ kāme, manasā titti nājjhagā; Tato nivattā paṭikkamma disvā, te ve sutittā ye paññāya tittā.
‘‘Paññāya tittinaṃ seṭṭhaṃ, na so kāmehi tappati; Paññāya tittaṃ purisaṃ, taṇhā na kurute vasaṃ.
‘‘Apacinetheva kāmānaṃ, appicchassa alolupo; Samuddamatto puriso, na so kāmehi tappati.
犹如造车工匠切割皮革制成凉鞋,
他若舍离何等欲,便获得何等乐;
若人欲求一切乐,应遍舍一切欲。
‘‘Rathakārova cammassa, parikantaṃ upāhanaṃ; Yaṃ yaṃ cajati kāmānaṃ, taṃ taṃ sampajjate sukhaṃ; Sabbañce sukhamiccheyya, sabbe kāme pariccaje’’ti.
此处,「欲」指事欲与烦恼欲。「企求者」指渴望者。「若他那个成就了」意为:如果那位补特伽罗所企求的对象成就了,即得以实现。在「此后他更求其他欲」中,「naṃ」仅为小品词,「aparaṃ」表示后续,「kāme」是宾格复数。这是说:若那位企求欲乐的补特伽罗,其所企求的事物得以成就,在成就之后,此后此人便如同在暑夏热季中被风热所折磨的人,生起渴爱、获得对饮水的渴望一般,对那称为「欲爱」的欲,愈发产生、愈发获得,他的色爱等渴爱只会增长。「如牛的」指如同牛。「有角的」指冲破头顶而生的角。「迟钝的」指智慧迟钝。「愚者」指具足愚者法的人。这说的是:如同小牛随着身体成长,角亦一同生长;同样,那盲目的愚者,未得到的欲爱与已得到的欲贪,辗转增长。
Tattha kāmanti vatthukāmampi kilesakāmampi. Kāmayamānassāti patthayamānassa. Tassa ce taṃ samijjhatīti tassa puggalassa taṃ kāmitavatthu samijjhati ce, nipphajjati ceti attho. Tato naṃ aparaṃ kāmeti ettha nanti nipātamattaṃ. Aparanti parabhāgadīpanaṃ. Kāmeti upayogabahuvacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace kāmaṃ kāmayamānassa taṃ kāmitavatthu samijjhati, tasmiṃ samiddhe tato paraṃ so puggalo kāmayamāno yathā nāma ghamme gimhakāle vātātapena kilanto taṇhaṃ vindati, pānīyapipāsaṃ paṭilabhati, evaṃ bhiyyo kāmataṇhāsaṅkhāte kāme vindati paṭilabhati, rūpataṇhādikā taṇhā cassa vaḍḍhatiyevāti. Gavaṃvāti gorūpassa viya. Siṅginoti matthakaṃ padāletvā uṭṭhitasiṅgassa. Mandassāti mandapaññassa. Bālassāti bāladhamme yuttassa. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā vacchakassa vaḍḍhantassa sarīreneva saddhiṃ siṅgaṃ vaḍḍhati, evaṃ andhabālassapi appattakāmataṇhā ca pattakāmapipāsā ca aparāparaṃ vaḍḍhatīti.
「稻与麦」即稻田与麦田。以此词总摄一切稻麦等谷物;以第二词总摄一切两足与四足众生。或者,前词显示一切无情物,后词显示一切有情物。「施与已」指施与之后。这说的是:且不说三个王国,即使那青年把其他一切乃至整个充满有情与无情珍宝的大地,悉皆施与他人而后离去,如此巨大的施物对一个人而言仍是无边的——渴爱确实难以满足。因此,智者应当如理而行:如是了知的人,不沦为渴爱的奴役,而圆满身行等而行持。
Sāliyavakanti sālikhettayavakhettaṃ. Etena sāliyavādikaṃ sabbaṃ dhaññaṃ dasseti, dutiyapadena sabbaṃ dvipadacatuppadaṃ dasseti. Paṭhamapadena vā sabbaṃ aviññāṇakaṃ, itarena saviññāṇakaṃ. Datvā cāti datvāpi. Idaṃ vuttaṃ hoti – tiṭṭhantu tīṇi rajjāni, sace so māṇavo aññaṃ vā sakalampi pathaviṃ saviññāṇakāviññāṇakaratanapūraṃ kassaci datvā gaccheyya, idampi ettakaṃ vatthu ekasseva apariyantaṃ, evaṃ duppūrā esā taṇhā nāma. Iti vidvā samaṃ careti evaṃ jānanto puriso taṇhāvasiko ahutvā kāyasamācārādīni pūrento careyya.
「此岸」指到达此岸的边际后,仍不觉饱足,又希求大海彼岸。这是显示被渴爱所奴役的众生,名为难以满足。「乃至」指无限制的区分。「随念」即随念着。「不得」即不可得。这说的是:大王,即使对于无边的诸欲,人心中随念,仍不得满足,只是一个渴望获得者;如是,有情在诸欲上的渴爱只会增长。「此后退还」:然而,于欲与烦恼欲中,心意转离,以身远离,以智慧彻见过患,那些以慧而得满足、圆满的人,才名为满足者。
Oranti orimakoṭṭhāsaṃ patvā tena atittarūpo puna samuddapārampi patthayetha. Evaṃ taṇhāvasikasattā nāma duppūrāti dasseti. Yāvāti aniyāmitaparicchedo. Anussaranti anussaranto. Nājjhagāti na vindati. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, puriso apariyantepi kāme manasā anussaranto tittiṃ na vindati, pattukāmova hoti, evaṃ kāmesu sattānaṃ taṇhā vaḍḍhateva. Tato nivattāti tato pana vatthukāmakilesakāmato cittena nivattitvā kāyena paṭikkamma ñāṇena ādīnavaṃ disvā ye paññāya tittā paripuṇṇā, te tittā nāma.
「在智慧满足者中最胜」:意为在智慧满足者中,他是最圆满、最殊胜的;或者这就是原句的读法。「他不因欲而满足」:也有读作“na hī”的。意思是:因智慧满足的人不被诸欲所烧灼。「不为其所支配」:对于这样的人,渴爱无法令他受支配而行,反而是他自己见到渴爱的过患,如同萨罗邦伽青年和半月王一般,不处于渴爱的支配下而行。这就是其意义。「应废除」:应当彻底摧毁。「如海量」:由于具有大智慧,故有大海般的量。他正如大海不为大火所烧一样,不被烦恼欲所满足、所烧灼。
Paññāya tittinaṃ seṭṭhanti paññāya tittīnaṃ ayaṃ paripuṇṇaseṭṭho, ayameva vā pāṭho. Na so kāmehi tappatīti ‘‘na hī’’tipi pāṭho. Yasmā paññāya titto puriso kāmehi na pariḍayhatīti attho. Na kurute vasanti tādisañhi purisaṃ taṇhā vase vattetuṃ na sakkoti, sveva pana taṇhāya ādīnavaṃ disvā sarabhaṅgamāṇavo viya ca aḍḍhamāsakarājā viya ca taṇhāvase na pavattatīti attho. Apacinethevāti viddhaṃsetheva. Samuddamattoti mahatiyā paññāya samannāgatattā samuddappamāṇo. So mahantena aggināpi samuddo viya kilesakāmehi na tappati na ḍayhati.
“车匠”即皮匠。“切割”指在切割。这里含意是:如同皮匠在切割制作凉鞋时,凡皮革中不适合抓取的部分,便悉数舍弃,制成凉鞋,卖得鞋价而感快乐;同样,智者以类似皮匠技艺的智慧进行裁割,对于诸欲,无论舍离到何种范围,在那个范围内,他便获得远离欲恼的身业、语业、意业之乐,远离烦扰。然而,若他希望一切身业等乐都完全没有热恼,就应当修习遍处,生起禅那,舍弃一切欲。
Rathakāroti cammakāro. Parikantanti parikantanto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā cammakāro upāhanaṃ parikantanto yaṃ yaṃ cammassa agayhūpagaṭṭhānaṃ hoti, taṃ taṃ cajitvā upāhanaṃ katvā upāhanamūlaṃ labhitvā sukhito hoti, evameva paṇḍito cammakārasatthasadisāya paññāya kantanto yaṃ yaṃ odhiṃ kāmānaṃ cajati, tena tenassa kāmodhinā rahitaṃ taṃ taṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammañca sukhaṃ sampajjati vigatadarathaṃ, sace pana sabbampi kāyakammādisukhaṃ vigatapariḷāhameva iccheyya, kasiṇaṃ bhāvetvā jhānaṃ nibbattetvā sabbe kāme pariccajeti.
然而,当菩萨宣说此偈时,他以国王的白伞为所缘,生起了白遍禅那,国王的病也随之痊愈。国王欢喜地离床起身,说道:“如此多的医生都未能治愈我,而这位博学的青年却以自己的智慧之药令我康复。”在与那青年交谈时,他诵出第十首偈颂:
Bodhisattassa pana imaṃ gāthaṃ kathentassa rañño setacchattaṃ ārammaṇaṃ katvā odātakasiṇajjhānaṃ udapādi, rājāpi arogo ahosi. So tuṭṭho sayanā vuṭṭhahitvā ‘‘ettakā vejjā maṃ tikicchituṃ nāsakkhiṃsu, paṇḍitamāṇavo pana attano ñāṇosadhena maṃ nirogaṃ akāsī’’ti tena saddhiṃ sallapanto dasamaṃ gāthamāha –
您所说的这八首偈颂,首首价值千金;
大梵天,请接受吧。您所说的这番话,实在善妙。
‘‘Aṭṭha te bhāsitā gāthā, sabbā honti sahassiyā; Paṭigaṇha mahābrahme, sādhetaṃ tava bhāsita’’nti.
其中,“aṭṭha”指“八”,即这八首偈颂,从第二首起,皆在宣说贪欲的过患。“sahassiyā”意为“价值千金”,即每首偈都值得千金。“paṭigaṇha”意为“接受”,即收下这八千。“sādhetaṃ tava bhāsitaṃ”意为“您所说的这番话,实在善妙”。
Tattha aṭṭhāti dutiyagāthaṃ ādiṃ katvā kāmādīnavasaṃyuttā aṭṭha. Sahassiyāti sahassārahā. Paṭigaṇhāti aṭṭha sahassāni gaṇha. Sādhetaṃ tava bhāsitanti sādhu etaṃ tava vacanaṃ.
听了这话,大士说出第十一首偈颂:
Taṃ sutvā mahāsatto ekādasamaṃ gāthamāha –
我不需要千金、百金,也不需要那由他般巨量的财富;
当我说出最后一首偈颂时,我的心于诸欲中已无喜乐。
‘‘Na me attho sahassehi, satehi nahutehi vā; Pacchimaṃ bhāsato gāthaṃ, kāme me na rato mano’’ti.
在此,“pacchimaṃ”是指最后一首偈颂,亦即“犹如造车者处理皮革……”那一首。当我在宣说“kāme me na rato mano”这首偈颂时,我的心无论对事欲还是烦恼欲,都全无喜乐。大王,因为我宣说这首偈颂时,便藉由自己的说法而生起了禅那。
Tattha pacchimanti ‘‘rathakārova cammassā’’ti gāthaṃ. Kāme me na rato manoti imaṃ gāthaṃ bhāsamānasseva mama vatthukāmepi kilesakāmepi mano nābhiramāmi. Ahañhi imaṃ gāthaṃ bhāsamāno attanova dhammadesanāya jhānaṃ nibbattesiṃ, mahārājāti.
国王愈发欢喜,称扬大士,说出最后这首偈颂:
Rājā bhiyyosomattāya tussitvā mahāsattaṃ vaṇṇento osānagāthamāha –
“这青年真吉祥,是遍知一切世间的牟尼,”
他遍知这带来痛苦的贪爱,是为智者。”
‘‘Bhadrako vatāyaṃ māṇavako, sabbalokavidū muni; Yo imaṃ taṇhaṃ dukkhajananiṃ, parijānāti paṇḍito’’ti.
于此,“dukkhajananiṃ”(能生苦者)指能产生整个轮回之苦的根源;“parijānāti”(遍知)则是遍知、断除、拔除并舍弃的意思。他正是这样赞叹菩萨而说的。
Tattha dukkhajananinti sakalavaṭṭadukkhajananiṃ. Parijānātīti parijāni paricchindi, luñcitvā nīharīti bodhisattaṃ vaṇṇento evamāha.
菩萨教导国王:“大王,您应当不放逸,依法而行。”随后他从空中前往雪山,出家为仙人,尽其一生修习梵住,成就了不退失的禅那,最终往生梵天界。
Bodhisattopi ‘‘mahārāja, appamatto hutvā dhammaṃ carā’’ti rājānaṃ ovaditvā ākāsena himavantaṃ gantvā isipabbajjaṃ pabbajitvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā brahmavihāre bhāvetvā aparihīnajjhāno hutvā brahmalokūpago ahosi.
导师开示此法后,说道:“比丘们,正如这样,过去我也曾让这位婆罗门从忧伤中解脱。”接着他总结本生故事:“那时的国王就是现在的这位婆罗门,而那位智慧的青年正是我。”
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, pubbepāhaṃ etaṃ brāhmaṇaṃ nissokamakāsi’’nti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā esa brāhmaṇo ahosi, paṇḍitamāṇavo pana ahameva ahosi’’nti.
第五 阇那珊陀本生注释
[468] 5. Janasandhajātakavaṇṇanā
此本生是世尊住在祇园精舍时,为教诫憍萨罗王而宣说的。一时,该王骄慢于王权,沉溺烦恼欲乐,既不审理诉讼,也懈于礼拜佛陀。某日,他忆念十力世尊,心想:“我应去礼拜导师。”早餐毕,即乘宝车往诣精舍,礼拜导师,退坐一面。世尊对他说:“大王,很久未见,是何缘故?”他答:“尊者,因事务繁多,未曾得闲礼敬佛陀。”世尊便说:“大王,像我这样能施教化的全知者,就住在附近的精舍,你却如此懈怠,实为不妥。身为国王,于国事当不放逸,应以如父母般的慈爱护念臣民;应远离四种邪行,守住十种王法而不违越,如此治国方是正道。因为国王若行如法,臣属亦随之如法。既有我亲身教导,你能依法治国,这算不得什么奇特。昔日诸贤智者,虽无亲临教诫的师长,全凭自身智慧,在身、语、意三种善行之道上安立,并为大众开示正法,令众人次第圆满通往天界之路。
Dasakhalūti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarañño ovādatthāya kathesi. Ekasmiñhi kāle rājā issariyamadamatto kilesasukhanissito vinicchayampi na paṭṭhapesi, buddhupaṭṭhānampi pamajji. So ekadivase dasabalaṃ anussaritvā ‘‘satthāraṃ vandissāmī’’ti bhuttapātarāso rathavaramāruyha vihāraṃ gantvā satthāraṃ vanditvā nisīdi. Atha naṃ satthā ‘‘kiṃ mahārāja ciraṃ na paññāyasī’’ti vatvā ‘‘bahukiccatāya no bhante buddhupaṭṭhānassa okāso na jāto’’ti vutte ‘‘mahārāja, mādise nāma ovādadāyake sabbaññubuddhe dhuravihāre viharante ayuttaṃ tava pamajjituṃ, raññā nāma rājakiccesu appamattena bhavitabbaṃ, raṭṭhavāsīnaṃ mātāpitusamena agatigamanaṃ pahāya dasa rājadhamme akopentena rajjaṃ kāretuṃ vaṭṭati, rañño hi dhammikabhāve sati parisāpissa dhammikā honti, anacchariyaṃ kho panetaṃ, yaṃ mayi anusāsante tvaṃ dhammena rajjaṃ kāreyyāsi, porāṇakapaṇḍitā anusāsakaācariye avijjamānepi attano matiyāva tividhasucaritadhamme patiṭṭhāya mahājanassa dhammaṃ desetvā saggapathaṃ pūrayamānā agamaṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,波罗奈城梵授王治国时,菩萨生于其大后胎中,取名“阇那珊陀王子”。成年后,他从得叉尸罗学尽一切技艺归来,王遂命清理一切牢狱,并授予副王位。后父王崩,他即王位,于四城门、城中心及王宫门口这六处建立布施堂,每日施财六十万,名震赡部洲,行大布施;又令牢狱门户常开,依法籍没的财物悉皆放出;复以四摄法利乐世间,守护五戒,持守布萨,依王法治国。他时时召集臣民,说法道:“汝等当勤行布施,持守戒律,修习禅定;经营事业与买卖,一切皆应依法;年少时当学技艺、集财富;不可欺诳村落,不可用言语离间于人;为人勿粗暴、勿粗野;尽心承事父母,于家族中尊敬耆老。”如此说法后,将大众安立于善行之道。某日,于十五布萨日受持布萨戒后,他心想:“为了令大众获得更大的利益和安乐,也为了令他们安住不放逸,我应当为他们说法。”于是令人于城中击鼓,从自己的后宫开始,召集城中所有人民。他在王宫庭院中作了一番装饰,在……
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, ‘‘janasandhakumāro’’tissa nāmaṃ kariṃsu. Athassa vayappattassa takkasilato sabbasippāni uggaṇhitvā āgatakāle rājā sabbāni bandhanāgārāni sodhāpetvā uparajjaṃ adāsi. So aparabhāge pitu accayena rajje patiṭṭhāya catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe rājadvāre cāti cha dānasālāyo kārāpetvā divase divase cha satasahassāni pariccajitvā sakalajambudīpaṃ saṅkhobhetvā mahādānaṃ pavattento bandhanāgārāni niccaṃ vivaṭāni kārāpetvā dhammabhaṇḍikaṃ sodhāpetvā catūhi saṅgahavatthūhi lokaṃ saṅgaṇhanto pañca sīlāni rakkhanto uposathavāsaṃ vasanto dhammena rajjaṃ kāresi. Antarantarā ca raṭṭhavāsino sannipātāpetvā ‘‘dānaṃ detha, sīlaṃ samādiyatha, bhāvanaṃ bhāvetha, dhammena kammante ca vohāre ca payojetha, daharakāleyeva sippāni uggaṇhatha, dhanaṃ uppādetha, gāmakūṭakammaṃ vā pisuṇavācākammaṃ vā mā karittha, caṇḍā pharusā mā ahuvattha, mātupaṭṭhānaṃ pitupaṭṭhānaṃ pūretha, kule jeṭṭhāpacāyino bhavathā’’ti dhammaṃ desetvā mahājane sucaritadhamme patiṭṭhāpesi. So ekadivasaṃ pannarasīuposathe samādinnuposatho ‘‘mahājanassa bhiyyo hitasukhatthāya appamādavihāratthāya dhammaṃ desessāmī’’ti cintetvā nagare bheriṃ carāpetvā attano orodhe ādiṃ katvā sabbanagarajanaṃ sannipātāpetvā rājaṅgaṇe alaṅkaritvā alaṅkataratanamaṇḍapamajjhe supaññattavarapallaṅke nisīditvā ‘‘ambho, nagaravāsino tumhākaṃ tapanīye ca atapanīye ca dhamme desessāmi, appamattā hutvā ohitasotā sakkaccaṃ suṇāthā’’ti vatvā dhammaṃ desesi.
世尊启开那为真实所浸润的口中珍宝,以甜美音声向憍萨罗王开演此法,说道:
Satthā saccaparibhāvitaṃ mukharatanaṃ vivaritvā taṃ dhammadesanaṃ madhurena sarena kosalarañño āvi karonto –
这十件事,若人往昔未曾造作,后必追悔——这便是阇那珊陀王所说。
‘‘Dasa khalu imāni ṭhānāni, yāni pubbe akaritvā; Sa pacchā manutappati, iccevāha janasandho.
‘‘Aladdhā vittaṃ tappati, pubbe asamudānitaṃ; Na pubbe dhanamesissaṃ, iti pacchānutappati.
从前,我本有能力,却没有学习技艺;
没有技艺,生活艰难,事后懊悔不已。
‘‘Sakyarūpaṃ pure santaṃ, mayā sippaṃ na sikkhitaṃ; Kicchā vutti asippassa, iti pacchānutappati.
从前我是欺诈者、离间语者、背后中伤者;
既粗暴又常说粗恶语,因此事后懊悔不已。
‘‘Kūṭavedī pure āsiṃ, pisuṇo piṭṭhimaṃsiko; Caṇḍo ca pharuso cāpi, iti pacchānutappati.
“我从前是杀生者,残忍而不类圣者;”
我未敬重诸众生,如今思及,追悔不已。
‘‘Pāṇātipātī pure āsiṃ, luddo cāpi anāriyo; Bhūtānaṃ nāpacāyissaṃ, iti pacchānutappati.
“在那么多内心寂静、不伤人害物的女子当中,
我曾侵犯他人的妻子,因此事后懊悔。
‘‘Bahūsu vata santīsu, anāpādāsu itthisu; Paradāraṃ asevissaṃ, iti pacchānutappati.
‘‘Bahumhi vata santamhi, annapāne upaṭṭhite; Na pubbe adadaṃ dānaṃ, iti pacchānutappati.
母亲与父亲,已年迈衰老,青春不再;
有能力时却不曾赡养,因此事后懊悔。
‘‘Mātaraṃ pitaraṃ cāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ; Pahu santo na posissaṃ, iti pacchānutappati.
对老师与教导者的尊敬,带来一切欲乐之味;
我曾轻慢父亲,由此事后追悔。
‘‘Ācariyamanusatthāraṃ , sabbakāmarasāharaṃ; Pitaraṃ atimaññissaṃ, iti pacchānutappati.
对沙门与婆罗门中,那些持戒者、多闻者,
先前未曾亲近侍奉,由是事后懊悔。
‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute; Na pubbe payirupāsissaṃ, iti pacchānutappati.
已修的苦行是善,已亲近侍奉的寂静者是善;
然而,先前未曾修习苦行,因此事后追悔。
‘‘Sādhu hoti tapo ciṇṇo, santo ca payirupāsito; Na ca pubbe tapo ciṇṇo, iti pacchānutappati.
若人于此诸事,能如理而行;
“行应行之事,事后不懊悔。”——世尊宣说了这些偈颂。
‘‘Yo ca etāni ṭhānāni, yoniso paṭipajjati; Karaṃ purisakiccāni, sa pacchā nānutappatī’’ti. – imā gāthā āha;
其中,“处”指原因。“先”指最初就没有做。“他后来懊悔”:指那最初应做而未做的人,后来在此世与他世都遭受热恼、备受痛苦。也有读作“后来懊悔”的。“如是说”是“这样说了”的词分解,意为阇那珊陀王这样说了。也有读作“iccasuhā”的,其中的assu只是小品词,应分解为“这样assu说了”。现在,为阐明那十种令人热恼的原因,菩萨开始说法。其中,“先”是指年轻时最初就应努力,却没有积聚、积蓄财富,到了老年得不到,便感到苦恼、忧愁;看见他人安乐,自己却过着苦日子,心想:“先前我没有寻求财富。”这样事后便懊悔。因此,若想在老年时生活安乐,就应在年轻时依法从事农耕等业,寻求财富。这是为了说明这个道理。
Tattha ṭhānānīti kāraṇāni. Pubbeti paṭhamameva akaritvā. Sa pacchā manutappatīti so paṭhamaṃ kattabbānaṃ akārako puggalo pacchā idhalokepi paralokepi tappati kilamati. ‘‘Pacchā vā anutappatī’’tipi pāṭho. Iccevāhāti iti evaṃ āhāti padacchedo, iti evaṃ rājā janasandho avoca. Iccassuhātipi pāṭho. Tattha assu-kāro nipātamattaṃ iti assu āhāti padacchedo. Idāni tāni dasa tapanīyakāraṇāni pakāsetuṃ bodhisattassa dhammakathā hoti. Tattha pubbeti paṭhamameva taruṇakāle parakkamaṃ katvā asamudānitaṃ asambhataṃ dhanaṃ mahallakakāle alabhitvā tappati socati, pare ca sukhite disvā sayaṃ dukkhaṃ jīvanto ‘‘pubbe dhanaṃ na pariyesissa’’nti evaṃ pacchā anutappati, tasmā mahallakakāle sukhaṃ jīvitukāmā daharakāleyeva dhammikāni kasikammādīni katvā dhanaṃ pariyesathāti dasseti.
“从前年少时”:指从前在年纪还小的时候,亲近了老师,却没有学习任何自己有能力学会的技能,比如象术等。“困苦”:指年老时因为没有技能,生活困苦,那时再想学技艺也学不到了。因此,如果希望在年老时安乐度日,就应该在年轻时学好技艺。他这样说明。“欺诈者”的意思是:知道如何欺诈的人,村里的骗子,给世间带来无义的人,或者在秤等器具上作假的人,或者制造假物的人。“我曾是”就是:我从前是这样的人。“离间语者”指造作离间语的人。“嚼背肉者”指:收受贿赂后,将无主物说成有主,啃食他人背肉的人。“后来这样”是指临终躺在床上这样懊悔。因此,若你们不想住在地狱,就不要造作这些恶业。他这样教导。
Pure santanti pure daharakāle ācariye payirupāsitvā mayā kātuṃ sakyarūpaṃ samānaṃ hatthisippādikaṃ kiñci sippaṃ na sikkhitaṃ. Kicchāti mahallakakāle asippassa dukkhā jīvitavutti, neva sakkā tadā sippaṃ sikkhituṃ, tasmā mahallakakāle sukhaṃ jīvitukāmā taruṇakāleyeva sippaṃ sikkhathāti dasseti. Kuṭavedīti kūṭajānanako gāmakūṭako vā lokassa anatthakārako vā tulākūṭādikārako vā kūṭaṭṭakārako vāti attho. Āsinti evarūpo ahaṃ pubbe ahosiṃ. Pisuṇoti pesuññakāraṇo. Piṭṭhimaṃsikoti lañjaṃ gahetvā asāmike sāmike karonto paresaṃ piṭṭhimaṃsakhādako. Iti pacchāti evaṃ maraṇamañce nipanno anutappati , tasmā sace niraye na vasitukāmāttha, mā evarūpaṃ pāpakammaṃ karitthāti ovadati.
“残酷者”指凶暴者。“非圣者”指非圣、行迹卑劣者。“不恭敬”:不以忍辱、慈爱、悲悯而作低下之行,我未曾如是。其余文句当依前法而解。“于无守护者”:āpādānaṃ āpādo意为摄受;无有摄受即名“无守护”,指未被他人摄受、未得保护者。“现前”指在面前。“未曾先”指在此之前,我未曾布施。“有能力而存在”指虽拥有财力体力,能养活他人,具有此能。“师”于此处指行仪教导者,故父亲被视为“师”。“教导者”指教诫者。“摄取一切欲乐味者”指攫取一切所缘欲味以活命者。“我轻视”指不听从其教诫,逾越、轻视。
Luddoti dāruṇo. Anāriyoti na ariyo nīcasamācāro. Nāpacāyissanti khantimettānuddayavasena nīcavuttiko nāhosiṃ. Sesaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ. Anāpādāsūti āpādānaṃ āpādo, pariggahoti attho. Natthi āpādo yāsaṃ tā anāpādā, aññehi akatapariggahāsūti attho. Upaṭṭhiteti paccupaṭṭhite. Na pubbeti ito pubbe dānaṃ na adadaṃ. Pahu santoti dhanabalenāpi kāyabalenāpi posituṃ samattho paṭibalo samāno. Ācariyanti ācāre sikkhāpanato idha pitā ‘‘ācariyo’’ti adhippeto. Anusatthāranti anusāsakaṃ. Sabbakāmarasāharanti sabbe vatthukāmarase āharitvā positāraṃ. Atimaññissanti tassa ovādaṃ agaṇhanto atikkamitvā maññissaṃ.
“未曾先”:在此之前,对于如法沙门与婆罗门,无论生病与否,我未曾以布施衣服等加以如理侍奉,未曾亲近承事。“苦行”即善行之苦行。“寂静”指由三业寂静、具足戒行者。此句意为:已践行三种善行所摄之苦行,并能如是亲近承事寂静者,方为善好、美妙。“未曾先”:我年少时未作此苦行,后至年老朽迈,为死亡畏惧所逼,便懊悔、忧愁。若你们不愿如此忧愁,便应行此苦行之事。他这样说。“而凡这些”:凡能从初始即依方法行此十种因,受持实践,做人应作之如法事者,彼即安住不放逸者,其后不懊悔,唯得喜悦。
Na pubbeti ito pubbe dhammikasamaṇabrāhmaṇepi gilānāgilānepi cīvarādīni datvā appaṭijagganena na payirupāsissaṃ. Tapoti sucaritatapo. Santoti tīhi dvārehi upasanto sīlavā. Idaṃ vuttaṃ hoti – tividhasucaritasaṅkhāto tapo ciṇṇo evarūpo ca upasanto payirupāsito nāma sādhu sundaro. Na pubbeti mayā daharakāle evarūpo tapo na ciṇṇo, iti pacchā jarājiṇṇo maraṇabhayatajjito anutappati socati. Sace tumhe evaṃ na socitukāmā, tapokammaṃ karothāti vadati. Yo ca etānīti yo pana etāni dasa kāraṇāni paṭhamameva upāyena paṭipajjati samādāya vattati, purisehi kattabbāni dhammikakiccāni karonto so appamādavihārī puriso pacchā nānutappati, somanassappattova hotīti.
如是,菩萨每半月依此方式为大众说法。大众亦遵其教导,圆满彼十种事,皆以天界为归趣。
Iti mahāsatto anvaddhamāsaṃ iminā niyāmena mahājanassa dhammaṃ desesi. Mahājanopissa ovāde ṭhatvā tāni dasa ṭhānāni pūretvā saggaparāyaṇova ahosi.
世尊宣说了这段法教后,说道:“大王,正是如此,古代的智者虽无师长,仅凭自己的智慧说法,便将大众安立于天界之道。”随后连接本生说:“那时的听众即是如今的佛弟子,而阇那珊陀王即是我。”
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, mahārāja, porāṇakapaṇḍitā anācariyakāpi attano matiyāva dhammaṃ desetvā mahājanaṃ saggapathe patiṭṭhāpesu’’nti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā parisā buddhaparisā ahesuṃ, janasandharājā pana ahameva ahosi’’nti.
[469] 第六 大黑本生经注释
[469] 6. Mahākaṇhajātakavaṇṇanā
“黑者黑”等语:这是世尊住在祇园精舍时,为开示利益世间之行而宣说的。据说,有一天比丘们聚在法堂中这样谈论:“贤友们,世尊为饶益大众,舍弃了自己的安乐住处,唯为世间利益而行。成就无上正等觉后,亲自持着衣钵,步行十八由旬,为五比丘转法轮,于第五个半月日宣说《无我相经》,使他们全都证得阿拉汉果。然后前往优楼频螺,为三位结发外道兄弟示现了三千五百种神变,度令出家,又在象头山宣说《燃烧法门》,使一千位结发外道证得阿拉汉果。为前去迎接大迦叶尊者,步行三伽浮陀,以三则教诫授予他具足戒。于午后独自步行四十五由旬,将善男子弗迦娑提安立于不来果。为迎接大劫宾那,步行一百二十由旬,令他证得阿拉汉果。又于午后独自步行三十由旬,将那极为凶恶粗暴的央掘魔罗安立于阿拉汉果。再步行三十由旬,将旷野夜叉安立于入流果,并带给王子平安。在忉利天住了三个月,令八千万天人证悟于法。前往梵天界,破除婆迦梵天的邪见,令一万梵天证得阿拉汉果。每年游行三地,为那些具足亲依止的人授予皈依、戒与道果,并以种种……”
Kaṇhokaṇho cāti idaṃ satthā jetavane viharanto lokatthacariyaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ nisīditvā ‘‘yāvañcidaṃ, āvuso, satthā bahujanahitāya paṭipanno attano phāsuvihāraṃ pahāya lokasseva atthaṃ carati, paramābhisambodhiṃ patvā sayaṃ pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanamaggaṃ gantvā pañcavaggiyattherānaṃ dhammacakkaṃ (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13 ādayo; paṭi. ma. 2.30) pavattetvā pañcamiyā pakkhassa anattalakkhaṇasuttaṃ (saṃ. ni. 3.59; mahāva. 20 ādayo) kathetvā sabbesaṃ arahattaṃ adāsi. Uruvelaṃ gantvā tebhātikajaṭilānaṃ aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā pabbājetvā gayāsīse ādittapariyāyaṃ (saṃ. ni. 4.235; mahāva. 54) kathetvā jaṭilasahassānaṃ arahattaṃ adāsi, mahākassapassa tīṇi gāvutāni paccuggamanaṃ gantvā tīhi ovādehi upasampadaṃ adāsi. Eko pacchābhattaṃ pañcacattālīsayojanamaggaṃ gantvā pukkusātikulaputtaṃ anāgāmiphale patiṭṭhāpesi, mahākappinassa vīsayojanasataṃ paccuggamanaṃ katvā arahattaṃ adāsi, eko pacchābhattaṃ tiṃsayojanamaggaṃ gantvā tāva kakkhaḷaṃ pharusaṃ aṅgulimālaṃ arahatte patiṭṭhāpesi, tiṃsayojanamaggaṃ gantvā āḷavakaṃ yakkhaṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā kumārassa sotthiṃ akāsi. Tāvatiṃsabhavane temāsaṃ vasanto asītiyā devatākoṭīnaṃ dhammābhisamayaṃ sampādesi, brahmalokaṃ gantvā bakabrahmuno diṭṭhiṃ bhinditvā dasannaṃ brahmasahassānaṃ arahattaṃ adāsi, anusaṃvaccharaṃ tīsu maṇḍalesu cārikaṃ caramāno upanissayasampannānaṃ manussānaṃ saraṇāni ceva sīlānica maggaphalāni ca deti, nāgasupaṇṇādīnampi nānappakāraṃ atthaṃ caratī’’ti dasabalassa lokatthacariyaguṇaṃ kathayiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, sohaṃ idāni abhisambodhiṃ patvā lokassa atthaṃ careyyaṃ, pubbe sarāgakālepi lokassa atthaṃ acari’’nti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在迦叶正自觉者的时代,波罗奈城有一位名叫乌西那咖的国王统治。迦叶正自觉者以宣说四圣谛,把大众从烦恼的束缚中解脱出来,使涅槃城充满了圣者,然后便入般涅槃。经过漫长的岁月之后,教法逐渐衰微。比丘们以二十一种不如法的方式谋生,亲近在家人,依靠他们的子女等来养活自己。比丘尼们也是如此,亲近在家人,依靠子女等来养活自己。比丘们舍弃了比丘法,比丘尼们舍弃了比丘尼法,优婆塞们舍弃了优婆塞法,优婆夷们舍弃了优婆夷法,婆罗门们也舍弃了婆罗门法。绝大多数人奉行十不善业道,死后大多堕入恶趣。那时,帝释天王见没有新生的天子,便观察人间,发现人们都投生恶趣了,又见世尊的教法衰微,心想:‘我该怎么办呢?’他思考后下定决心:‘有一个方便:先让大众惊恐,知道他们害怕之后,再安慰他们,然后开示正法,把已经衰微的教法重新提举起来,让它再延续一千年。’于是,他令摩多利天子幻化出一头大黑狗:它的獠牙有解脱量那么大,四根獠牙放出光芒,极为恐怖,孕妇见了便会流产,形态凶恶,大小如同良种马,全身黑色。帝释天用五条绳子把它绑着,牵在手里。
Atīte kassapasammāsambuddhakāle bārāṇasiyaṃ usīnako nāma rājā rajjaṃ kāresi. Kassapasammāsambuddhe catusaccadesanāya mahājanaṃ kilesabandhanā mocetvā nibbānanagaraṃ pūretvā parinibbute dīghassa addhuno accayena sāsanaṃ osakki. Bhikkhū ekavīsatiyā anesanāhi jīvikaṃ kappenti, bhikkhū gihisaṃsaggaṃ karonti, puttadhītādīhi vaḍḍhanti. Bhikkhuniyopi gihisaṃsaggaṃ karonti, puttadhītādīhi vaḍḍhanti. Bhikkhū bhikkhudhammaṃ, bhikkhuniyo bhikkhunidhammaṃ, uposakā upāsakadhammaṃ, upāsikā upāsikadhammaṃ, brāhmaṇā brāhmaṇadhammaṃ vissajjesuṃ. Yebhuyyena manussā dasa akusalakammapathe samādāya vattiṃsu, matamatā apāyesu paripūresuṃ. Tadā sakko devarājā nave nave deve apassanto manussalokaṃ oloketvā manussānaṃ apāyesu nibbattitabhāvaṃ ñatvā satthu sāsanaṃ osakkitaṃ disvā ‘‘kiṃ nu karissāmī’’ti cintetvā ‘‘attheko upāyo, mahājanaṃ tāsetvā bhītabhāvaṃ ñatvā pacchā assāsetvā dhammaṃ desetvā osakkitaṃ sāsanaṃ paggayha aparampi vassasahassaṃ pavattanakāraṇaṃ karissāmī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā mātalidevaputtaṃ mocappamāṇadāṭhaṃ catūhi dāṭhāhi viniggatarasmiyā bhayānakaṃ katvā gabbhinīnaṃ dassaneneva gabbhapātanasamatthaṃ ghorarūpaṃ ājāneyyappamāṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ mahākaṇhasunakhaṃ māpetvā pañcabandhanena bandhitvā rattamālaṃ kaṇṭhe piḷandhitvā rajjukoṭikaṃ ādāya sayaṃ dve kāsāyāni nivāsetvā pacchāmukhe pañcadhā kese bandhitvā rattamālaṃ piḷandhitvā āropitapavāḷavaṇṇajiyaṃ mahādhanuṃ gahetvā vajiragganārācaṃ nakhena parivaṭṭento vanacarakavesaṃ gahetvā nagarato yojanamatte ṭhāne otaritvā ‘‘nassati loko, nassati loko’’ti tikkhattuṃ saddaṃ anusāvetvā manusse uttāsetvā nagarūpacāraṃ patvā puna saddamakāsi.
人们见到那只狗后,惊恐万分,逃进城里,把这件事禀告国王。国王赶紧下令关闭城门。帝释天也越过十八肘高的城墙,带着狗一起出现在城中。人们吓得发抖,纷纷逃回家中躲藏。大黑狗追赶着每一个见到的人,令他们惊恐,随后到了王宫。王宫庭院里的人们因为恐惧,逃进王宫,关上了门。乌西那咖国王也带着后宫嫔妃登上了宫殿。大黑狗举起前足,站在窗台上,发出巨大的吼叫声。这声音向下传到了无间地狱,向上达到了有顶天,整个轮围世界都响彻着同一音声。因为在《维都拉本生》中富那迦夜叉王的声音、在《库萨本生》中库萨王的声音、在《富利达多本生》中善见龙王的声音,以及本《大黑本生》中的这个声音,这四种声音,即是赡部洲所说的‘大声音’。
Manussā sunakhaṃ disvā utrastā nagaraṃ pavisitvā taṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ. Rājā sīghaṃ nagaradvārāni pidahāpesi. Sakkopi aṭṭhārasahatthaṃ pākāraṃ ullaṅghitvā sunakhena saddhiṃ antonagare patiṭṭhahi. Manussā bhītatasitā palāyitvā gehāni pavisitvā nilīyiṃsu. Mahākaṇhopi diṭṭhadiṭṭhe manusse upadhāvitvā santāsento rājanivesanaṃ agamāsi. Rājaṅgaṇe manussā bhayena palāyitvā rājanivesanaṃ pavisitvā dvāraṃ pidahiṃsu. Usīnakarājāpi orodhe gahetvā pāsādaṃ abhiruhi. Mahākaṇho sunakho purimapāde ukkhipitvā vātapāne ṭhatvā mahābhussitaṃ bhussi. Tassa saddo heṭṭhā avīciṃ, upari bhavaggaṃ patvā sakalacakkavāḷaṃ ekaninnādaṃ ahosi. Vidhurajātake (jā. 2.22.1346 ādayo) hi puṇṇakayakkharañño, kusajātake (jā. 2.20.1 ādayo) kusarañño, bhūridattajātake (jā. 2.22.784 ādayo) sudassananāgarañño, imasmiṃ mahākaṇhajātake ayaṃ saddoti ime cattāro saddā jambudipe mahāsaddā nāma ahesuṃ.
城中的居民惊恐战栗,没有一人敢与帝释天说话。唯有国王提起正念,倚着窗户对帝释天说:‘喂,猎人,你的狗为什么在叫?’帝释天回答:‘因为饿啊,大王。’‘那我给它食物。’国王便下令将自己和后宫所有做熟的食物都拿来给狗。那狗将所有食物一口吞下,吃完又发出叫声。国王又问,帝释天说:‘现在我的狗还是饿。’于是又命人把所有大象、马等做熟的食物统统拿来喂狗。狗一口气吃完后,国王又下令把全城做熟的食物都拿来给它。它照样吃完,再次发出叫声。国王心想:‘这绝不是狗,必定是夜叉。我要问它为何而来。’内心带着恐惧,问出了第一首偈颂:
Nagaravāsino bhītatasitā hutvā ekapurisopi sakkena saddhiṃ kathetuṃ nāsakkhi, rājāyeva satiṃ upaṭṭhāpetvā vātapānaṃ nissāya sakkaṃ āmantetvā ‘‘ambho luddaka, kasmā te sunakho bhussatī’’ti āha. ‘‘Chātabhāvena, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi tassa bhattaṃ dāpessāmī’’ti antojanassa ca attano ca pakkabhattaṃ sabbaṃ dāpesi. Taṃ sabbaṃ sunakho ekakabaḷaṃ viya katvā puna saddamakāsi. Puna rājā pucchitvā ‘‘idānipi me sunakho chātoyevā’’ti sutvā hatthiassādīnaṃ pakkabhattaṃ sabbaṃ āharāpetvā dāpesi. Tasmiṃ ekappahāreneva niṭṭhāpite sakalanagarassa pakkabhattaṃ dāpesi. Tampi so tatheva bhuñjitvā puna saddamakāsi. Rājā ‘‘na esa sunakho, nissaṃsayaṃ esa yakkho bhavissati, āgamanakāraṇaṃ pucchissāmī’’ti bhītatasito hutvā pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
“黑色、黑色,可怖,白牙放光;
以五绳绑缚,你的狗为何吠叫?”
‘‘Kaṇho kaṇho ca ghoro ca, sukkadāṭho pabhāsavā; Baddho pañcahi rajjūhi, kiṃ ravi sunakho tavā’’ti.
此处,“黑啊,黑啊”是出于恐惧或以强调语气而重复的呼喊。“可怖”,指令目睹者心生怖畏。“放光”,指因从獠牙射出的光芒而显得光芒闪耀。“为何在叫”,即为何而咆哮。他以这样的用意问道:“你这条如此凶猛的狗,是用来做什么的?是捕捉野兽,还是对付你的仇敌?你要拿它干什么?放了它吧!”
Tattha kaṇho kaṇhoti bhayavasena daḷhīvasena vā āmeḍitaṃ. Ghoroti passantānaṃ bhayajanako. Pabhāsavāti dāṭhā nikkhantaraṃsipabhāsena pabhāsavā. Kiṃ ravīti kiṃ viravi. Tavesa evarūpo kakkhaḷo sunakho kiṃ karoti, kiṃ mige gaṇhāti, udāhu te amitte, kiṃ te iminā, vissajjehi nanti adhippāyenevamāha.
听到这番话,帝释天说出第二首偈颂:
Taṃ sutvā sakko dutiyaṃ gāthamāha –
“乌西那咖,此狗非为野兽而来;
当它成为人们的灾祸时,这只黑狗便将解脱。”
‘‘Nāyaṃ migānamatthāya, usīnaka bhavissati; Manussānaṃ anayo hutvā, tadā kaṇho pamokkhatī’’ti.
其含义是:此狗并非抱着‘我要吃野兽肉’的念头来到这里,因此并非为野兽而来;它实为吃人肉而来,因而对人们而言将是灾祸,是大毁灭。当它将人们引向毁灭时,这只黑狗便会解脱,即从我手中释放。
Tassattho – ayañhi ‘‘migamaṃsaṃ khādissāmī’’ti idha nāgato, tasmā migānaṃ attho na bhavissati, manussamaṃsaṃ pana khādituṃ āgato, tasmā tesaṃ anayo mahāvināsakārako hutvā yadā anena manussā vināsaṃ pāpitā bhavissanti, tadā ayaṃ kaṇho pamokkhati, mama hatthato muccissatīti.
于是国王问他:“那么,先生,你的猎犬是会吃所有人的肉,还是只吃你敌人的肉?”猎人回答:“大王,只吃我敌人的。”国王又问:“那么在此,谁是你的敌人?”猎人答:“大王,是那些乐于非法、行于邪道的人。”国王便说:“你且说说看,他们是我们的国人吗?”于是天神之王便讲述起来,宣说十首偈颂:
Atha naṃ rājā ‘‘kiṃ pana te bho luddaka-sunakho sabbesaṃyeva manussānaṃ maṃsaṃ khādissati, udāhu tava amittānaññevā’’ti pucchitvā ‘‘amittānaññeva me, mahārājā’’ti vutte ‘‘ke pana idha te amittā’’ti pucchitvā ‘‘adhammābhiratā visamacārino, mahārājā’’ti vutte ‘‘kathehi tāva ne amhāka’’nti pucchi. Athassa kathento devarājā dasa gāthā abhāsi –
手持钵器,剃除须发,身披僧伽梨衣的沙门们;
当他们用犁耕作时,黑犬便得解脱。
‘‘Pattahatthā samaṇakā, muṇḍā saṅghāṭipārutā; Naṅgalehi kasissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
苦行女出家众,剃除头发,身披僧伽梨衣;
当她们游方于世间时,那时黑(犬)便能解脱。
‘‘Tapassiniyo pabbajitā, muṇḍā saṅghāṭipārutā; Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
上唇长大的结发者,牙齿沾泥,身有尘垢;
前往讨债时,那黑犬便得解脱。
‘‘Dīghottaroṭṭhā jaṭilā, paṅkadantā rajassirā; Iṇaṃ codāya gacchanti, tadā kaṇho pamokkhati.
婆罗门们研习吠陀、萨毗帝及祭祀的仪轨;
为酬劳而举行祭祀时,黑天便将解脱。
‘‘Adhicca vede sāvittiṃ, yaññatantañca brāhmaṇā; Bhatikāya yajissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
即便是父母,年迈衰老、青春已逝,
当众多能者不加养护时,那时黑暗便得解脱。
‘‘Mātaraṃ pitaraṃ cāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ; Pahū santo na bharanti, tadā kaṇho pamokkhati.
母亲与父亲,年迈苍老,青春已逝;
当愚人们说出‘你们这些愚人’时,黑天便在那时获得解脱。
‘‘Mātaraṃ pitaraṃ cāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ; Bālā tumheti vakkhanti, tadā kaṇho pamokkhati.
当愚人们说出‘你们这些没用的家伙’时,那时‘黑暗’便获得了「解脱」。
‘‘Ācariyabhariyaṃ sakhiṃ, mātulāniṃ pitucchakiṃ; Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
手握剑与盾,高举利剑的婆罗门们;
当他们拦路劫杀之时,黑天便获得了“解脱”。
‘‘Asicammaṃ gahetvāna, khaggaṃ paggayha brāhmaṇā; Panthaghātaṃ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
那些人皮肤白净,佩戴耳环,臂膀粗壮,身形隐而不露;
当他们行离间朋友之事时,黑狗便将获得解脱。
‘‘Sukkacchavī vedhaverā, thūlabāhū apātubhā; Mittabhedaṃ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
虚伪者、欺诈者,心怀不善之念者;
当世间有这类人出现时,那时黑狗便会解脱。
‘‘Māyāvino nekatikā, asappurisacintakā; Yadā loke bhavissanti, tadā kaṇho pamokkhatī’’ti.
其中,“沙门”(samaṇakā)是以“我们是沙门”的名头自许,以此轻蔑的俗称来称呼他们。“将耕作”(kasissanti)是说他们那时也仍在耕作。而这位比丘则仿佛不知情,如是而说。他的真实用意是:这些恶行无戒之辈是我的怨敌。当我的狗杀死他们、吃了他们的肉时,那时这只黑狗便会从这五重绳索的系缚中解脱。应以这样的方式,理解所有偈颂中意图的连线。
Tattha samaṇakāti ‘‘mayaṃ samaṇāmhā’’ti paṭiññāmattakena hīḷitavohārenevamāha. Kasissantīti te tadāpi kasantiyeva. Ayaṃ pana ajānanto viya evamāha. Ayañhissa adhippāyo – ete evarūpā dussīlā mama amittā, yadā mama sunakhena ete māretvā maṃsaṃ khāditaṃ bhavissati, tadā esa kaṇho ito pañcarajjubandhanā pamokkhatīti. Iminā upāyena sabbagāthāsu adhippāyayojanā veditabbā.
“出家者”(pabbajitā)是指在佛陀教法中出家的人。“将游行”(gamissanti)是说她们将游走于人众之间,受用五欲之乐。“长嘴唇”(dīghottaroṭṭhā)是因为胡须长长了,嘴唇显得突出。“垢齿”(paṅkadantā)是指牙齿沾有泥垢。所谓“催债”(iṇaṃ codāya),是指靠托钵行乞积攒了钱财后,以高利贷放出,再去催讨欠款,借此所得而活命、四处游走,这便是它的意思。
Pabbajitāti buddhasāsane pabbajitā. Gamissantīti agāramajjhe pañca kāmaguṇe paribhuñjantiyo vicarissanti. Dīghottaroṭṭhāti dāṭhikānaṃ vaḍḍhitattā dīghuttaroṭṭhā. Paṅkadantāti paṅkena malena samannāgatadantā. Iṇaṃ codāyāti bhikkhācariyāya dhanaṃ saṃharitvā vaḍḍhiyā iṇaṃ payojetvā taṃ codetvā tato laddhena jīvikaṃ kappentā yadā gacchantīti attho.
“莎维德丽”(sāvittin)是指修习了莎维德丽颂。“及祭祀规则”(yaññatantañca)是指主持祭祀的仪规,也就是修学了祭祀的意思。“为报酬”(bhatikāya)是指到了各处国王、大臣那里,说“我们为你们举行祭祀,请给财资”,这样为了报酬而举行祭祀的时候。“能养”(pahū santo)是指有能力养育、护持的人们。“你们愚人”(bālā tumhe)是指被说“你们这些愚人什么都不知道”的时候。“将游行”(gamissanti)是指随顺世间而四处游走。“路匪”(panthaghāta)是指站在道路中杀人并夺取他们物品的行为。
Sāvittinti sāvittiñca adhiyitvā. Yaññatantañcāti yaññavidhāyakatantaṃ, yaññaṃ adhiyitvāti attho. Bhatikāyāti te te rājarājamahāmatte upasaṅkamitvā ‘‘tumhākaṃ yaññaṃ yajissāma, dhanaṃ dethā’’ti evaṃ bhatiatthāya yadā yaññaṃ yajissanti. Pahū santoti bharituṃ posetuṃ samatthā samānā. Bālā tumheti tumhe bālā na kiñci jānāthāti yadā vakkhanti. Gamissantīti lokadhammasevanavasena gamissanti. Panthaghātanti panthe ṭhatvā manusse māretvā tesaṃ bhaṇḍaggahaṇaṃ.
“白亮皮肤”(sukkacchavī)是指因袈裟粉末等的摩擦而形成的白亮肤色。“与寡妇结仇者”(vedhaverā)是指寡妇——那些没有丈夫的女人,与那些寡妇结下怨仇而行恶的人。“粗臂”(thūlabāhū)是指因按摩脚部等,肌肉隆起,手臂粗壮。“弓不显现”(apātubhā)是指弓不见,也就是没有弓的迹象。“离间朋友”(mittabheda)就是离间朋友,这也是一种异读。此处意思是:这些浪荡子心想“这些寡妇不会离开我们”,便去亲近有钱的寡妇,共同居住,享用她们的财产,然后离间她们与朋友之间的信赖;破坏信赖之后,当他们又要去另一个有钱的寡妇那里时,那时这只黑狗把所有这些盗贼都吃掉后,便得解脱。“非善人之思者”(asappurisacintakā)是指以非善人的心意,习惯于思维如何令他人受苦的人。“那时”(tadā)是指那时所有这些人都被杀死,肉被吃掉,黑狗解脱。
Sukkacchavīti kasāvacuṇṇādighaṃsanena samuṭṭhāpitasukkacchavivaṇṇā. Vedhaverāti vidhavā apatikā, tāhi vidhavāhi veraṃ carantīti vedhaverā. Thūlabāhūti pādaparimaddanādīhi samuṭṭhāpitamaṃsatāya mahābāhū. Apātubhāti apātubhāvā, dhanuppādarahitāti attho. Mittabhedanti mithubhedaṃ, ayameva vā pāṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yadā evarūpā itthidhuttā ‘‘imā amhe na jahissantī’’ti sahiraññā vidhavā upagantvā saṃvāsaṃ kappetvā tāsaṃ santakaṃ khāditvā tāhi saddhiṃ mittabhedaṃ karissanti , vissāsaṃ bhinditvā aññaṃ sahiraññaṃ gamissanti, tadā esa te core sabbeva khāditvā muccissati. Asappurisacintakāti asappurisacittehi paradukkhacintanasīlā. Tadāti tadā sabbepime ghātetvā khāditamaṃso kaṇho pamokkhatīti.
并且他这样说完之后,便展示出“大王,这些是我的敌人”的模样,扑向那些行非法者,作出想要吞吃他们的样子。那时,在大众惊慌的时刻,他做出用绳索把狗拖住并系住的样子,随后舍弃猎人装扮,以自身的威神力在空中光耀而立,说道:“大王,我是释迦天王,因为‘这世间将要毁灭’而来。大众实在是放逸,行此非法之后,死后即刻充满了恶趣,天界变得空荡。从此以后,我知道该如何处置那些行非法者,你应当保持不放逸,大王。”他以四百首具有意义的偈颂开示法,使人们安立于布施与持戒之中,让已经衰退的教法得以再延续一千年,然后便与摩多利一起返回自己的住处。大众修习布施、持戒等功德,生于天界。
Evañca pana vatvā ‘‘ime mayhaṃ, mahārāja, amittā’’ti te te adhammakārake pakkhanditvā khāditukāmataṃ viya katvā dasseti. So tato mahājanassa utrastakāle sunakhaṃ rajjuyā ākaḍḍhitvā ṭhapitaṃ viya katvā luddakavesaṃ vijahitvā attano ānubhāvena ākāse jalamāno ṭhatvā ‘‘mahārāja, ahaṃ sakko devarājā, ‘ayaṃ loko vinassatī’ti āgato, pamattā hi mahājanā, adhammaṃ vattitvā matamatā sampati apāye pūrenti, devaloko tuccho viya vito, ito paṭṭhāya adhammikesu kattabbaṃ ahaṃ jānissāmi, tvaṃ appamatto hohi, mahārājā’’ti catūhi satārahagāthāhi dhammaṃ desetvā manussānaṃ dānasīlesu patiṭṭhāpetvā osakkitasāsanaṃ aññaṃ vassasahassaṃ pavattanasamatthaṃ katvā mātaliṃ ādāya sakaṭṭhānameva gato. Mahājanā dānasīlādīni puññāni katvā devaloke nibbattiṃsu.
世尊开示此法后,说:“比丘们,如此,我过去确实只为了世间的利益而行。”然后归结本生故事道:“那时的摩多利是阿难,而帝释天就是我。”
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ bhikkhave pubbepāhaṃ lokassa atthameva carāmī’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mātali ānando ahosi, sakko pana ahameva ahosi’’nti.
[470] 7. 《枭本生注疏》
[470] 7. Kosiyajātakavaṇṇanā
73-9373-93. 《枭本生》的内容将在《净食本生》(Jā. 2.21.192 等)中阐明。
73-93. Kosiyajātakaṃ sudhābhojanajātake (jā. 2.21.192 ādayo) āvi bhavissati.
[471] 8. 《弥邻陀问本生注》
[471] 8. Meṇḍakapañhajātakavaṇṇanā
94-10594-105. 《弥邻陀问本生》将在《贤愚本生》(本生 2.22.590 及后续)中揭明。
94-105. Meṇḍakapañhajātakaṃ umaṅgajātake (jā. 2.22.590 ādayo) āvi bhavissati.
[472] 9. 《大莲花本生注》
[472] 9. Mahāpadumajātakavaṇṇanā
「无过失于非处」:这是世尊住在祇园时,以金咤女为缘而宣说的。初成正觉时,十力者的声闻弟子广大无比,无量人天证入圣者之地,功德广被,他因此获得了极大的利养与恭敬。外道们如同日出时的萤火虫一般,利养与恭敬尽失。他们站在街头说道:「难道只有沙门乔达摩是佛,我们便不是佛吗?难道只有布施给他才有大果报,布施给我们便没有大果报吗?你们也应当布施给我们,为我们服务啊!」尽管他们这般向人们宣说,却依然得不到利养与恭敬,便私下聚集商议:「我们该用什么方法,在大众中诽谤沙门乔达摩,毁坏他的利养与恭敬呢?」那时,舍卫城中有一位名叫金咤女的游方女,她容貌绝世,拥有殊妙姿色,如同天女一般,身放光明。其中一人恶口说道:「我们借助金咤女来诽谤沙门乔达摩,毁坏他的利养与恭敬。」众人同意道:「这是个好办法。」于是那女子前往外道园林,礼拜后站立一旁,外道们却不同她说话。她三次说道「我礼拜尊者们」,随后问道:「尊者们,我有什么过失?为什么不与我说话?」他们说:「姊妹,你难道不知道沙门乔达摩正在逼迫我们,毁坏我们的利养与恭敬,四处游化吗?」她说:「我不知道。」
Nādaṭṭhāparato dosanti idaṃ satthā jetavane viharanto ciñcamāṇavikaṃ ārabbha kathesi. Paṭhamabodhiyañhi dasabalassa puthubhūtesu sāvakesu aparimāṇesu devamanussesu ariyabhūmiṃ okkantesu patthaṭesu guṇasamudayesu mahālābhasakkāro udapādi. Titthiyā sūriyuggamane khajjopanakasadisā ahesuṃ hatalābhasakkārā. Te antaravīthiyaṃ ṭhatvā ‘‘kiṃ samaṇo gotamova buddho, mayampi buddhā, kiṃ tasseva dinnaṃ mahapphalaṃ, amhākampi dinnaṃ mahapphalameva, amhākampi detha karothā’’ti evaṃ manusse viññāpentāpi lābhasakkāraṃ alabhantā raho sannipatitvā ‘‘kena nu kho upāyena samaṇassa gotamassa manussānaṃ antare avaṇṇaṃ uppādetvā lābhasakkāraṃ nāseyyāmā’’ti mantayiṃsu. Tadā sāvatthiyaṃ ciñcamāṇavikā nāmekā paribbājikā uttamarūpadharā sobhaggappattā devaccharā viya. Tassā sarīrato rasmiyo niccharanti. Atheko kharamantī evamāha – ‘‘ciñcamāṇavikaṃ paṭicca samaṇassa gotamassa avaṇṇaṃ uppādetvā lābhasakkāraṃ nāsessāmā’’ti. Te ‘‘attheso upāyo’’ti sampaṭicchiṃsu. Atha sā titthiyārāmaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi, titthiyā tāya saddhiṃ na kathesuṃ. Sā ‘‘ko nu kho me doso’’ti yāvatatiyaṃ ‘‘vandāmi ayyā’’ti vatvā ‘‘ayyā, ko nu kho me doso, kiṃ mayā saddhiṃ na kathethā’’ti āha. ‘‘Bhagini, samaṇaṃ gotamaṃ amhe viheṭhentaṃ hatalābhasakkāre katvā vicarantaṃ na jānāsī’’ti. ‘‘Nāhaṃ jānāmi ayyā, mayā kiṃ panettha kattabbanti. Sace tvaṃ bhagini, amhākaṃ sukhamicchasi, attānaṃ paṭicca samaṇasssa gotamassa avaṇṇaṃ uppādetvā lābhasakkāraṃ nāsehī’’ti.
她说:「好的,诸位圣尊,此事包在我身上,你们不必担忧。」说完便离开了。由于她精通女人的种种骗术,从那时起,每当舍卫城居民听闻说法后从祇园出来时,她便披上一件红虫色的布,手持香花等物,朝着祇园方向走去。若有人问:「这时候你要去哪里?」她便说:「我去哪里,关你们什么事?」随后,她住在祇园附近的外道园林中。清晨,当优婆塞们为了作最上的礼拜而出城时,她便装作曾在祇园住过似的进入城中。若被问:「你在哪里安住?」她便说:「我住在哪里,关你们什么事?」如此过了一个月或半个月,再有人问时,她便说:「我在祇园与沙门乔达摩同在一间香室居住。」凡夫们心中便生起疑惑:「这是真的还是假的?」三四个月后,她用碎布缠裹腹部,显出怀孕的样子,外面再披上红衣,说道:「我因沙门乔达摩而怀孕。」以此让愚昧的人们信以为真。到了八九个月时,她在腹部绑上木制圆板,外面披上红衣,又用手肘压打手脚,使手足背显出肿胀,装作疲惫憔悴的样子。傍晚时分,当如来坐在庄严的法座上说法时,她来到法堂,站在如来面前说道:「大沙门,你只顾对大众说法,声音甜美,齿如贝玉,而我这因你而怀孕的身子现已足月,你……」
Sā ‘‘sādhu ayyā, mayhameveso bhāro, mā cintayitthā’’ti vatvā pakkamitvā itthimāyāsu kusalatāya tato paṭṭhāya sāvatthivāsīnaṃ dhammakathaṃ sutvā jetavanā nikkhamanasamaye indagopakavaṇṇaṃ paṭaṃ pārupitvā gandhamālādihatthā jetavanābhimukhī gacchantī ‘‘imāya velāya kuhiṃ gacchasī’’ti vutte ‘‘kiṃ tumhākaṃ mama gamanaṭṭhānenā’’ti vatvā jetavanasamīpe titthiyārāme vasitvā pātova ‘‘aggavandanaṃ vandissāmā’’ti nagarā nikkhamante upāsakajane jetavane vutthā viya hutvā nagaraṃ pavisati. ‘‘Kuhiṃ vutthāsī’’ti vutte ‘‘kiṃ tumhākaṃ mama vutthaṭṭhānenā’’ti vatvā māsaḍḍhamāsaccayena pucchiyamānā ‘‘jetavane samaṇena gotamena saddhiṃ ekagandhakuṭiyā vutthāmhī’’ti āha. Puthujjanānaṃ ‘‘saccaṃ nu kho etaṃ, no’’ti kaṅkhaṃ uppādetvā temāsacatumāsaccayena pilotikāhi udaraṃ veṭhetvā gabbhinivaṇṇaṃ dassetvā upari rattapaṭaṃ pārupitvā ‘‘samaṇaṃ gotamaṃ paṭicca gabbho me laddho’’ti andhabāle gāhāpetvā aṭṭhanavamāsaccayena udare dārumaṇḍalikaṃ bandhitvā upari rattapaṭaṃ pārupitvā hatthapādapiṭṭhiyo gohanukena koṭṭāpetvā ussade dassetvā kilantindriyā hutvā sāyanhasamaye tathāgate alaṅkatadhammāsane nisīditvā dhammaṃ desente dhammasabhaṃ gantvā tathāgatassa purato ṭhatvā ‘‘mahāsamaṇa, mahājanassa tāva dhammaṃ desesi, madhuro te saddo, suphusitaṃ dantāvaraṇaṃ, ahaṃ pana taṃ paṭicca gabbhaṃ labhitvā paripuṇṇagabbhā jātā, neva me sūtigharaṃ jānāsi, na sappitelādīni, sayaṃ akaronto upaṭṭhākānampi aññataraṃ kosalarājānaṃ vā anāthapiṇḍikaṃ vā visākhaṃ upāsikaṃ vā ‘‘imissā ciñcamāṇavikāya kattabbayuttaṃ karohī’ti na vadasi, abhiramituṃyeva jānāsi, gabbhaparihāraṃ na jānāsī’’ti gūthapiṇḍaṃ gahetvā candamaṇḍalaṃ dūsetuṃ vāyamantī viya parisamajjhe tathāgataṃ akkosi. Tathāgato dhammakathaṃ ṭhapetvā sīho viya abhinadanto ‘‘bhagini, tayā kathitassa tathabhāvaṃ vā atathabhāvaṃ vā ahañceva tvañca jānāmā’’ti āha. Āma, samaṇa, tayā ca mayā ca ñātabhāvenetaṃ jātanti.
就在那一刻,帝释的天宫现出热相。他观察后了知:「金咤女正以不实之言辱骂如来」,便心想:「我要澄清此事。」于是与四位天子一同前来。天子们化作小老鼠,一口咬断了绑缚木板的绳索;一阵风掀起了她披着的布;木板随之落下,砸在她的脚背上,双脚前端都断裂了。众人站起身来,说道:「不祥之人,你竟敢辱骂正自觉者!」纷纷向她头上吐唾沫,手持土块与棍棒,将她赶出祇园。当她离开如来的视线范围时,大地裂开,现出一道裂口,从无间地狱中腾起火焰。她如同裹上家传的毯子一般,堕入无间地狱。其他外道的利养随之减少,十力者的利养则越发增长。第二天,比丘们在法堂中议论道:「贤友,金咤女竟以不实之言辱骂功德广大、最上应供的正自觉者,从而招致大毁灭。」世尊到来后问道:「比丘们,你们现在聚集议论什么?」听闻此事后,世尊说道:「比丘们,并非只在今生,过去世时,她也曾以不实之言辱骂我而遭大毁灭。」接着便叙述了过去世的因缘。
Tasmiṃ khaṇe sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So āvajjamāno ‘‘ciñcamāṇavikā tathāgataṃ abhūtena akkosatī’’ti ñatvā ‘‘imaṃ vatthuṃ sodhessāmī’’ti catūhi devaputtehi saddhiṃ āgami. Devaputtā mūsikapotakā hutvā dārumaṇḍalikassa bandhanarajjuke ekappahāreneva chindiṃsu, pārutapaṭaṃ vāto ukkhipi, dārumaṇḍalikaṃ patamānaṃ tassā pādapiṭṭhiyaṃ pati, ubho aggapādā chijjiṃsu. Manussā uṭṭhāya ‘‘kāḷakaṇṇi, sammāsambuddhaṃ akkosasī’’ti sīse kheḷaṃ pātetvā leḍḍudaṇḍādihatthā jetavanā nīhariṃsu. Athassā tathāgatassa cakkhupathaṃ atikkantakāle mahāpathavī bhijjitvā vivaramadāsi, avīcito aggijālā uṭṭhahi. Sā kuladattiyaṃ kambalaṃ pārupamānā viya gantvā avīcimhi nibbatti. Aññatitthiyānaṃ lābhasakkāro parihāyi, dasabalassa bhiyyosomattāya vaḍḍhi. Punadivase dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, ciñcamāṇavikā evaṃ uḷāraguṇaṃ aggadakkhiṇeyyaṃ sammāsambuddhaṃ abhūtena akkositvā mahāvināsaṃ pattā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi esā maṃ abhūtena akkositvā mahāvināsaṃ pattā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,波罗奈城梵授王治国时,菩萨投生在王之正后的胎中。因他的面容如盛开的莲花般庄严,便取名为“莲花王子”。他长大后,前往塔迦尸喇学习一切技艺,然后返回。后来,他的母亲去世。国王另立了一位正后,并立王子为副王。其后,国王欲平定边境的叛乱,便对王后说:“贤妻,你留在此处,我去平定边境的叛乱。”她说:“我不留在这里,我也要去。”国王向她说明战场的过患后,说:“在我回来之前,你安心住下。我会嘱咐莲花王子,对你所需之事,切莫放逸。”交代之后,国王便出发了。他击退敌军,安抚地方后,归来时在城外扎营。菩萨知道父亲回来,便装饰城市,备办王宫,然后独自前往她的住所。
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, phullapadumasassirikamukhattā panassa ‘‘padumakumāro’’tveva nāmaṃ kariṃsu. So vayappatto takkasilāyaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā āgami. Athassa mātā kālamakāsi. Rājā aññaṃ aggamahesiṃ katvā puttassa uparajjaṃ adāsi. Aparabhāge rājā paccantaṃ kupitaṃ vūpasametuṃ aggamahesiṃ āha ‘‘bhadde, idheva vasa, ahaṃ paccantaṃ kupitaṃ vūpasametuṃ gacchāmī’’ti vatvā ‘‘nāhaṃ idheva vasissāmi, ahampi gamissāmī’’ti vutte yuddhabhūmiyā ādīnavaṃ dassetvā ‘‘yāva mamāgamanā anukkaṇṭhamānā vasa, ahaṃ padumakumāraṃ yathā tava kattabbakiccesu appamatto hoti, evaṃ āṇāpetvā gamissāmī’’ti vatvā tathā katvā gantvā paccāmitte palāpetvā janapadaṃ santappetvā paccāgantvā bahinagare khandhāvāraṃ nivāsesi . Bodhisatto pitu āgatabhāvaṃ ñatvā nagaraṃ alaṅkārāpetvā rājagehaṃ paṭijaggāpetvā ekakova tassā santikaṃ agamāsi.
她见他容貌俊美,便心生恋慕。菩萨向她行礼后,问:“母亲,有什么需要我做的事吗?”她说道:“你称我为母亲?”随即站起,抓住他的手说:“上床吧。”“为何?”“趁国王尚未归来,我们二人共享欲乐吧。”“母亲,您是我的母亲,且是有夫之妇。我从未被烦恼扰动根门而窥视受监护的女子,怎能与您做这等染污之事?”她再三劝诱,他都不从。她便说:“你不听我的话?”“是的,我不听。”“那我就去告诉国王,让他砍下你的头。”大士说:“随你吧。”令她羞惭后,便离开了。
Sā tassa rūpasampattiṃ disvā paṭibaddhacittā ahosi. Bodhisatto taṃ vanditvā ‘‘amma, kiṃ amhākaṃ kattabba’’nti pucchi. Atha naṃ ‘‘ammāti maṃ vadasī’’ti uṭṭhāya hatthe gahetvā ‘‘sayanaṃ abhiruhā’’ti āha. ‘‘Kiṃkāraṇā’’ti? ‘‘Yāva rājā na āgacchati, tāva ubhopi kilesaratiyā ramissāmā’’ti. ‘‘Amma, tvaṃ mama mātā ca sasāmikā ca, mayā sapariggaho mātugāmo nāma kilesavasena indriyāni bhinditvā na olokitapubbo, kathaṃ tayā saddhiṃ evarūpaṃ kiliṭṭhakammaṃ karissāmī’’ti. Sā dve tayo vāre kathetvā tasmiṃ anicchamāne ‘‘mama vacanaṃ na karosī’’ti āha. ‘‘Āma, na karomī’’ti. ‘‘Tena hi rañño kathetvā sīsaṃ te chindāpessāmī’’ti. Mahāsatto ‘‘tava ruciṃ karohī’’ti vatvā taṃ lajjāpetvā pakkāmi.
她惊恐不安地思忖:“若他先向父亲禀报,我便性命不保。我须抢先说出此事。”于是她不吃东西,穿上污垢的毛衣,在身上抓出爪痕,并示意侍女们:“如果国王问起‘王后在哪里’,你们就说‘她病了’。”自己则装作生病躺下。国王绕城右旋后登上宫殿,不见她,便问:“王后在哪里?”听闻“病了”,便进入寝宫,问道:“王后,你哪里不适?”她装作没有听见,待国王再三问询后,方说:“大王,何必多言。住口吧。像我这样有夫之妇,绝不会有这等事。”国王说:“谁侵犯了你?快告诉我,我要砍下他的头。”她说:“大王,你把谁留在城中便出发了?”国王说:“莲花王子。”她便说:“他来到我的住处,即便我说‘孩儿,不可如此,我是你的母亲’,他全然不顾,说道:‘除我之外,别无他王。我要娶你为妻,共享欲乐。’他抓住我的头发,再三撕扯。我不顺从他,他便将我推倒殴打,然后离去。”
Sā bhītatasitā cintesi ‘‘sace ayaṃ paṭhamaṃ pitu ārocessati, jīvitaṃ me natthi, ahameva puretaraṃ kathessāmī’’ti bhattaṃ abhuñjitvā kiliṭṭhalomavatthaṃ nivāsetvā sarīre nakharājiyo dassetvā ‘‘kuhiṃ devīti rañño pucchanakāle ‘‘gilānā’ti katheyyāthā’’ti paricārikānaṃ saññaṃ datvā gilānālayaṃ katvā nipajji. Rājāpi nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā nivesanaṃ āruyha taṃ apassanto ‘‘kuhiṃ devī’’ti pucchitvā ‘‘gilānā’’ti sutvā sirigabbhaṃ pavisitvā ‘‘kiṃ te devi, aphāsuka’’nti pucchi. Sā tassa vacanaṃ asuṇantī viya hutvā dve tayo vāre pucchitā ‘‘mahārāja, kasmā kathesi, tuṇhī hohi, sasāmikaitthiyo nāma mādisā na hontī’’ti vatvā ‘‘kena tvaṃ viheṭhitāsi, sīghaṃ me kathehi , sīsamassa chindissāmī’’ti vutte ‘‘kaṃsi tvaṃ, mahārāja, nagare ṭhapetvā gato’’ti vatvā ‘‘padumakumāra’’nti vutte ‘‘so mayhaṃ vasanaṭṭhānaṃ āgantvā ‘tāta, mā evaṃ karohi, ahaṃ tava mātā’ti vuccamānopi ‘ṭhapetvā maṃ añño rājā natthi, ahaṃ taṃ gehe karitvā kilesaratiyā ramissāmī’ti maṃ kesesu gahetvā aparāparaṃ luñcitvā attano vacanaṃ akarontiṃ maṃ pātetvā koṭṭetvā gato’’ti āha.
国王未曾细察,便如毒蛇暴怒般命令手下:‘去,将莲花王子绑来!’那些手下仿佛要掀翻全城一般闯入他家,将他捆打之后,反绑双手,用绳牢牢紧缚,又把鲜红的迦尼迦罗花花环挂在他颈上,当作死囚押来。王子明白‘这是王后的所作所为’,一路悲泣:‘诸位,我对国王全无过犯,我是无辜的。’全城为之震动,众人纷纷聚集,说:‘国王听信妇人之言,竟要处死大莲花王子了。’他们聚在王子脚下,放声悲泣:‘主人啊,这对您实在太不公了。’随后,他被带到国王面前。国王一见,便按捺不住情绪,说道:‘这家伙眼中哪还有国王,倒摆出了一副国王的派头!身为我的儿子,竟敢冒犯王后。去,把他扔下贼崖,让他断命!’大士向父亲恳求:‘父王,我未曾犯下此过,请不要因为听信妇人之言,便断送我的性命。’国王对他的恳求根本不听。
Rājā anupaparikkhitvāva āsīviso viya kuddho purise āṇāpesi ‘‘gacchatha, bhaṇe, padumakumāraṃ bandhitvā ānethā’’ti. Te nagaraṃ avattharantā viya tassa gehaṃ gantvā taṃ bandhitvā paharitvā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā rattakaṇaveramālaṃ gīvāyaṃ paṭimuñcitvā vajjhaṃ katvā ānayiṃsu . So ‘‘deviyā idaṃ kamma’’nti ñatvā ‘‘bho purisā, nāhaṃ rañño dosakārako, nipparādhohamasmī’’ti vilapanto āgacchati. Sakalanagaraṃ saṃkhubbhitvā ‘‘rājā kira mātugāmassa vacanaṃ gahetvā mahāpadumakumāraṃ ghātāpesī’’ti sannipatitvā rājakumārassa pādamūle nipatitvā ‘‘idaṃ te sāmi, ananucchavika’’nti mahāsaddena paridevi. Atha naṃ netvā rañño dassesuṃ. Rājā disvāva cittaṃ niggaṇhituṃ asakkonto ‘‘ayaṃ arājāva rājalīḷaṃ karoti, mama putto hutvā aggamahesiyā aparajjhati, gacchatha naṃ corapapāte pātetvā vināsaṃ pāpethā’’ti āha. Mahāsatto ‘‘na mayhaṃ, tāta, evarūpo aparādho atthi, mātugāmassa vacanaṃ gahetvā mā maṃ nāsehī’’ti pitaraṃ yāci. So tassa kathaṃ na gaṇhi.
于是,一万六千名后宫嫔妃放声悲号:‘孩子啊,大莲花王子,你竟遭如此不公!’所有刹帝利大家族成员、大臣与侍从等也都谏言:‘陛下,王子戒行圆满,品德高尚,能守护家族,是当受王位的太子。请不要听信妇人之言,未经审察便毁灭他。为王者,理应审慎行事。’他们诵出了七首偈颂——
Tato soḷasasahassā antepurikā ‘‘tāta mahāpadumakumāra, attano ananucchavikaṃ idaṃ laddha’’nti mahāviravaṃ viraviṃsu. Sabbe khattiyamahāsālādayopi amaccaparijanāpi ‘‘deva, kumāro sīlācāraguṇasampanno vaṃsānurakkhito rajjadāyādo, mā naṃ mātugāmassa vacanaṃ gahetvā anupaparikkhitvāva vināsehi, raññā nāma nisammakārinā bhavitabba’’nti vatvā satta gāthā abhāsiṃsu –
不见他人过失,无论细大,一切皆不见;若主宰者施加刑罚,自己却不先加省察。
‘‘Nādaṭṭhā parato dosaṃ, aṇuṃ thūlāni sabbaso; Issaro paṇaye daṇḍaṃ, sāmaṃ appaṭivekkhiya.
107刹帝利若不先审察便施加刑罚,便如同天生的盲人,吞下带刺又杂着苍蝇的食物。
107.
对当罚者不加惩罚,对不当罚者却施加惩罚;犹如盲者行于崎岖之路,不能分辨平坦与不平坦。
‘‘Yo ca appaṭivekkhitvā, daṇḍaṃ kubbati khattiyo; Sakaṇṭakaṃ so gilati, jaccandhova samakkhikaṃ.
对不应罚者施罚,对应罚者却不罚;犹如盲者行走险道,不知平坦与不平坦。
‘‘Adaṇḍiyaṃ daṇḍayati, daṇḍiyañca adaṇḍiyaṃ; Andhova visamaṃ maggaṃ, na jānāti samāsamaṃ.
若于这些事理,不别微细与粗大,于一切皆善见,善教诫,彼实堪称善说者。
‘‘Yo ca etāni ṭhānāni, aṇuṃ thūlāni sabbaso; Sudiṭṭhamanusāseyya, sa ve voharitu marahati.
并非仅凭柔和便能成就,亦非单靠严厉即可,
为安立大我,故应双行此两者。
‘‘Nekantamudunā sakkā, ekantatikhiṇena vā; Attaṃ mahante ṭhapetuṃ, tasmā ubhayamācare.
柔和者遭人轻慢,过于严厉则结怨敌;了知此二者之后,应行于中道。
‘‘Paribhūto mudu hoti, atitikkho ca veravā; Etañca ubhayaṃ ñatvā, anumajjhaṃ samācare.
‘‘Bahumpi ratto bhāseyya, duṭṭhopi bahu bhāsati; Na itthikāraṇā rāja, puttaṃ ghātetumarahasī’’ti.
其中,“nādaṭṭhā”意为并非没有见到。“parato”指属于他人。“sabbaso”指一切。“aṇuṃthūlāni”指微细与粗大的过失。“sāmaṃ appaṭivekkhiyā”:只凭他人的话,自己没有亲眼验证,作为大地之主的国王便不应施加或执行惩罚。因为在摩诃三摩多王的时代,除此之外再无更重的刑罚,唯有责打、谴责和流放,没有斩断手脚或处死之事。这些惩罚是后来暴虐的国王们时代才出现的。那些大臣正是针对此事说:“绝对不应在自己没有亲眼见到他人过失时就采取行动,这是不恰当的。”
Tattha nādaṭṭhāti na adisvā. Paratoti parassa. Sabbasoti sabbāni. Aṇuṃthūlānīti khuddakamahantāni vajjāni. Sāmaṃ appaṭivekkhiyāti parassa vacanaṃ gahetvā attano paccakkhaṃ akatvā pathavissaro rājā daṇḍaṃ na paṇaye na paṭṭhapeyya. Mahāsammatarājakālasmiñhi satato uttari daṇḍo nāma natthi, tāḷanagarahaṇapabbājanato uddhaṃ hatthapādacchedanaghātanaṃ nāma natthi, pacchā kakkhaḷarājūnaṃyeva kāle etaṃ uppannaṃ, taṃ sandhāya te amaccā ‘‘ekanteneva parassa dosaṃ sāmaṃ adisvā kātuṃ na yutta’’nti kathentā evamāhaṃsu.
“若未审察而”的意思是:大王,如此不加审察,当应当给予与过失相称的惩罚时,若国王行于非道,对该过失不加审察便施以斩手等刑罚,他就是在为自己造作苦因,犹如吞下带刺的食物,亦如生盲之人吞食沾蝇的饭食。“不应罚者”指:有的国王对不应受罚者施加惩罚,对该受罚者却不予惩罚,只是随顺自己的意乐而行。他便如同盲者行于不平之路,全然不知平等与不平等,结果就像盲人被岩石等绊倒一般,在四恶趣中受大苦痛。此为含义。“这些事”指:这些关于应罚与不应罚的种种因由,以及于应罚因中一切粗细之事,善加观察之后,应当教导。他正是如此堪能裁断、治理国土之人。此为含义。
Yo ca appaṭivekkhitvāti mahārāja, evaṃ appaṭivekkhitvā dosānucchavike daṇḍe paṇetabbe yo rājā agatigamane ṭhito taṃ dosaṃ appaṭivekkhitvā hatthacchedādidaṇḍaṃ karoti, so attano dukkhakāraṇaṃ karonto sakaṇṭakaṃ bhojanaṃ gilati nāma, jaccandho viya ca samakkhikaṃ bhuñjati nāma. Adaṇḍiyanti yo adaṇḍiyaṃ adaṇḍapaṇetabbañca daṇḍetvā daṇḍiyañca daṇḍapaṇetabbaṃ adaṇḍetvā attano rucimeva karoti, so andho viya visamaṃ maggaṃ paṭipanno, na jānāti samāsamaṃ, tato pāsāṇādīsu pakkhalanto andho viya catūsu apāyesu mahādukkhaṃ pāpuṇātīti attho. Etāni ṭhānānīti etāni daṇḍiyādaṇḍiyakāraṇāni ceva daṇḍiyakāraṇesupi aṇuṃthūlāni ca sabbāni sudiṭṭhaṃ disvā anusāseyya, sa ve voharituṃ rajjamanusāsituṃ arahatīti attho.
“安立大我”指:像这样的人,令未生的财富得以生起,令已生的财富得以稳固,却不能将自己安立于伟大、崇高的权威之中。此为含义。“柔和”指:柔和的国王会被国民轻视、鄙夷,他无法令国家杜绝盗贼。“有怨敌”指:然而,过于严苛的国王,一切国民都会成为怨敌,因此被称为“有怨敌”。“随中”指:应当实行柔和与严苛两者之间的中道,即既不柔和也不过严地去统治。此为含义。“不以女人因”指:大王,你不应因一个卑劣、低贱的女人,便去杀害能承继家业、传续伞盖的儿子。
Attaṃ mahante ṭhapetunti evarūpo anuppanne bhoge uppādetvā uppanne thāvare katvā attānaṃ mahante uḷāre issariye ṭhapetuṃ na sakkotīti attho. Mudūti mudurājā raṭṭhavāsīnaṃ paribhūto hoti avaññāto, so rajjaṃ niccoraṃ kātuṃ na sakkoti. Veravāti atitikkhassa pana sabbepi raṭṭhavāsino verino hontīti so veravā nāma hoti. Anumajjhanti anubhūtaṃ mudutikhiṇabhāvānaṃ majjhaṃ samācare, amudu atikkho hutvā rajjaṃ kāreyyāti attho. Na itthikāraṇāti pāpaṃ lāmakaṃ mātugāmaṃ nissāya vaṃsānurakkhakaṃ chattadāyādaṃ puttaṃ ghātetuṃ nārahasi, mahārājāti.
尽管大臣们以种种理由劝说,却未能让国王听取他们的话;菩萨虽也恳求,仍未能让国王听取他的话。然而,那愚暗的国王竟下令:“去,把他扔到贼崖去!”并诵出了第八首偈颂:
Evaṃ nānākāraṇehi kathentāpi amaccā attano kathaṃ gāhāpetuṃ nāsakkhiṃsu. Bodhisattopi yācanto attano kathaṃ gāhāpetuṃ nāsakkhi. Andhabālo pana rājā ‘‘gacchatha naṃ corapapāte khipathā’’ti āṇāpento aṭṭhamaṃ gāthamāha –
世间一切皆聚合,此女唯独一人行;
因此我将依她所说而行——去吧,将他投入其中。
‘‘Sabbova loko ekato, itthī ca ayamekikā; Tenāhaṃ paṭipajjissaṃ, gacchatha pakkhipatheva ta’’nti.
其中,“因此”的意思是:正因为世间所有人都联合起来,成了这男孩的同党,而这女子只是孤身一人,就凭这个理由,我才依从了她的话——去吧,把他带上山,扔下悬崖!
Tattha tenāhanti yena kāraṇena sabbo loko ekato kumārasseva pakkho hutvā ṭhito, ayañca itthī ekikāva, tena kāraṇena ahaṃ imissā vacanaṃ paṭipajjissaṃ, gacchatha taṃ pabbataṃ āropetvā papāte khipathevāti.
话音一落,一万六千位王妃中,没有一个人能保持镇定。全城的居民都扬起手臂放声大哭,散乱着头发悲泣不已。国王心想:“这些人会阻止我把这孩子扔下悬崖。”于是,他带领随从,在众人的悲叹声中,令人将孩子头下脚上倒提起来,扔下了悬崖。就在那时,凭藉菩萨的慈力,住在这山上的天神安慰他说:“不要怕,大莲花!”天神用双手接住他,抱在怀中,施以天界之触的抚慰,然后降下,将他安放在山脚下一位当地龙王的头冠之中。龙王把菩萨带回龙宫,将自己的威势分了一半给他。菩萨在那里住了一年,之后说:“我要到人间去。”龙王问:“去哪里?”菩萨答:“去雪山出家。”龙王说:“善哉。”便带着他来到人间,将他安顿好,给了他出家的用品,然后返回了自己的住处。菩萨进入雪山,出家成为仙人,修得禅那与神通,以林中生长的根果为食,就在那里住下。
Evaṃ vutte soḷasasahassāsu rājaitthīsu ekāpi sakabhāvena saṇṭhātuṃ nāsakkhi, sakalanagaravāsino bāhā paggayha kanditvā kese vikirayamānā vilapiṃsu. Rājā ‘‘ime imassa papāte khipanaṃ paṭibāheyyu’’nti saparivāro gantvā mahājanassa paridevantasseva naṃ uddhaṃpādaṃ avaṃsiraṃ katvā gāhāpetvā papāte khipāpesi. Athassa mettānubhāvena pabbate adhivatthā devatā ‘‘mā bhāyi mahāpadumā’’ti taṃ samassāsetvā ubhohi hatthehi gahetvā hadaye ṭhapetvā dibbasamphassaṃ pharāpetvā otaritvā pabbatapāde patiṭṭhitanāgarājassa phaṇagabbhe ṭhapesi. Nāgarājā bodhisattaṃ nāgabhavanaṃ netvā attano yasaṃ majjhe bhinditvā adāsi. So tattha ekasaṃvaccharaṃ vasitvā ‘‘manussapathaṃ gamissāmī’’ti vatvā ‘‘kataraṃ ṭhāna’’nti vutte ‘‘himavantaṃ gantvā pabbajissāmī’’ti āha. Nāgarājā ‘‘sādhū’’ti taṃ gahetvā manussapathe patiṭṭhāpetvā pabbajitaparikkhāre datvā sakaṭṭhānameva gato. Sopi himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññaṃ nibbattetvā vanamūlaphalāhāro tattha paṭivasati.
那时,有一位住在波罗奈的猎人,他来到那个地方,认出了菩萨,便说:“您不就是大莲花王子吗,王上?”菩萨回答:“是的,朋友。”猎人向他顶礼后,在那里住了几日,然后前往波罗奈,向国王禀报:“王上,您的儿子在雪山地区出家为仙人,住在叶屋中,我曾在他那里住过,刚刚回来。”“是你亲眼所见吗?”“是的,陛下。”国王便率领大军,来到那个地方,在森林边缘扎下营地,然后在大臣们的围绕下来到叶屋,看见菩萨如同一尊金像般端坐在叶屋门口。国王向他顶礼后,退到一边坐下。大臣们也顶礼,互相问候后坐下。菩萨同样问候了国王,并行问候之礼。于是,国王问他:“孩儿,我曾把你扔下极深的悬崖,你是如何活下来的?”接着,便诵出了第九首偈颂:
Atheko bārāṇasivāsī vanacarako taṃ ṭhānaṃ patto mahāsattaṃ sañjānitvā ‘‘nanu tvaṃ deva, mahāpadumakumāro’’ti vatvā ‘‘āma, sammā’’ti vutte taṃ vanditvā katipāhaṃ tattha vasitvā bārāṇasiṃ gantvā rañño ārocesi ‘‘deva, putto te himavantapadese isipabbajjaṃ pabbajitvā paṇṇasālāyaṃ vasati, ahaṃ tassa santike vasitvā āgato’’ti. ‘‘Paccakkhato te diṭṭho’’ti? ‘‘Āma devā’’ti. Rājā mahābalakāyaparivuto tattha gantvā vanapariyante khandhāvāraṃ bandhitvā amaccagaṇaparivuto paṇṇasālaṃ gantvā kañcanarūpasadisaṃ paṇṇasāladvāre nisinnaṃ mahāsattaṃ disvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Amaccāpi vanditvā paṭisanthāraṃ katvā nisīdiṃsu. Bodhisattopi rājānaṃ paṭipucchitvā paṭisanthāramakāsi. Atha naṃ rājā ‘‘tāta, mayā tvaṃ gambhīre papāte khipāpito, kathaṃ sajīvitosī’’ti pucchanto navamaṃ gāthamāha –
“在多罗树般深的峡谷中,极深且难以越过;
你被抛落到这山险之中,为何你在那里竟未丧命?”
‘‘Anekatāle narake, gambhīre ca suduttare; Pātito giriduggasmiṃ, kena tvaṃ tattha nāmarī’’ti.
此处“多罗树”(anekatāle),指多棵多罗树的高度;“不曾死去”(nāmarī),意为没有死。
Tattha anekatāleti anekatālappamāṇe. Nāmarīti na amari.
在那里,有一条由山所生、力大无穷的龙,张开了头冠;
它用身躯将我缠住,因此我在那里得以不死。
‘‘Nāgo jātaphaṇo tattha, thāmavā girisānujo; Paccaggahi maṃ bhogehi, tenāhaṃ tattha nāmariṃ.
请随我来吧,王子,我带你回你自己的王宫;
请尊者治理王国吧,您在森林中又能做什么呢?”
‘‘Ehi taṃ paṭinessāmi, rājaputta sakaṃ gharaṃ; Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi.
犹如吞下鱼钩之后,再将那血淋淋的钩子拔出;
拔出之后他便得安乐,我见自己也是如此。
‘‘Yathā gilitvā baḷisaṃ, uddhareyya salohitaṃ; Uddharitvā sukhī assa, evaṃ passāmi attanaṃ.
你所说的“鱼钩”是指什么?你所说的“带血的”又是指什么?
‘‘Kiṃ nu tvaṃ baḷisaṃ brūsi, kiṃ tvaṃ brūsi salohitaṃ; Kiṃ nu tvaṃ ubbhataṃ brūsi, taṃ me akkhāhi pucchito.
我称欲乐为鱼钩,称象与马为带血的;
我称舍离为拔出,刹帝利,你应如此了知。”
‘‘Kāmāhaṃ baḷisaṃ brūmi, hatthiassaṃ salohitaṃ; Cattāhaṃ ubbhataṃ brūmi, evaṃ jānāhi khattiyā’’ti. –
在这五首偈颂中,菩萨的三首与国王的两首彼此交替穿插。
Imāsu pañcasu ekantarikā tisso gāthā bodhisattassa, dve rañño.
在此,“他接住了我”的意思是:我跳崖时,一位天神护佑并接取了我,以天界之触抚慰我,将我接住。随后,他又把我带到龙宫,赐予极大的荣耀。应我请求——“请带我回人间的路吧”,他便将我带回人间。我来到此处出家。就这样,凭借那位天神与龙王的神力,我没有死在那里。菩萨把这一切都告诉了国王。
Tattha paccaggahi manti pabbatapatanakāle devatāya pariggahetvā dibbasamphassena samassāsetvā upanītaṃ maṃ paṭiggaṇhi, gahetvā ca pana nāgabhavanaṃ ānetvā mahantaṃ yasaṃ datvā ‘‘manussapathaṃ maṃ nehī’’ti vutto maṃ manussapathaṃ ānesi. Ahaṃ idhāgantvā pabbajito, iti tena devatāya ca nāgarājassa ca ānubhāvena ahaṃ tattha nāmarinti sabbaṃ ārocesi.
国王听了他的话,心生欢喜,说:“来吧!孩子,我因愚痴,听信了女人的话,竟对具足戒行与美德的你犯下过失,请宽恕我的罪过!”说着便拜倒在菩萨脚下。菩萨说:“起来吧,大王,我宽恕你的过失。从今往后,切勿再如此不加审察而行。”国王又说:“孩子,你必须升起你家族的白伞,登位执掌国政,这才算你真的宽恕了我啊。”他这样说。
Ehīti rājā tassa vacanaṃ sutvā somanassappatto hutvā ‘‘tāta, ahaṃ bālabhāvena itthiyā vacanaṃ gahetvā evaṃ sīlācārasampanne tayi aparajjhiṃ, khamāhi me dosa’’nti pādesu nipatitvā ‘‘uṭṭhehi, mahārāja, khamāma te dosaṃ, ito paraṃ puna mā evaṃ anisammakārī bhaveyyāsī’’ti vutte ‘‘tāta, tvaṃ attano kulasantakaṃ setacchattaṃ ussāpetvā rajjaṃ anusāsanto mayhaṃ khamasi nāmā’’ti evamāha.
“拔出”的意思是:在钩子还未触及心脏等内脏之前,就先行将它取出,那人便可获得安稳。“我看见自己”,大王,是说我看自己也正像那曾经吞下鱼钩、后来取出鱼钩而重获安稳的人一样。“你为何……”这一句,是国王想详细听闻其中道理而发问的。“欲乐”即我对五种妙欲的称名。“象、马等是带血的”则是将象马、车乘等七宝之类的财富,称为“带血的”。而“我已舍离”,正是在说我已经舍弃了这一切;当这一切全都被断除、完全施舍时,我便称之为“已被拔出”。
Uddharitvāti hadayavakkādīni asampattameva taṃ uddharitvā sukhī assa. Evaṃ passāmi attananti attānaṃ mahārāja, evaṃ ahampi puna sotthibhāvappattaṃ gilitabaḷisaṃ purisamiva attānaṃ passāmīti. ‘‘Kiṃ nu tva’’nti idaṃ rājā tamatthaṃ vitthārato sotuṃ pucchati. Kāmāhanti pañca kāmaguṇe ahaṃ. Hatthiassaṃ salohitanti evaṃ hatthiassarathavāhanaṃ sattaratanādivibhavaṃ ‘‘salohita’’nti brūmi. Cattāhanti cattaṃ ahaṃ, yadā taṃ sabbampi cattaṃ hoti pariccattaṃ, taṃ dānāhaṃ ‘‘ubbhata’’nti brūmi.
“大王,于我而言,王位已无必要。但您应当不违十种王法,舍弃种种邪行,以正法治理国家。”大士如此教导父亲后,那位国王哭泣悲叹,在回城途中问大臣们:“我是因为谁,才与这般德行圆满的儿子分离的?”大臣回答:“是因为正宫王后,陛下。”国王便命人抓住王后的双脚,倒提起来,将她扔进处决盗贼的断崖,然后进入都城,以正法治理国家。
‘‘Iti kho, mahārāja, mayhaṃ rajjena kiccaṃ natthi, tvaṃ pana dasa rājadhamme akopetvā agatigamanaṃ pahāya dhammena rajjaṃ kārehī’’ti mahāsatto pitu ovādaṃ adāsi. So rājā roditvā paridevitvā nagaraṃ gacchanto antarāmagge amacce pucchi. ‘‘Ahaṃ kaṃ nissāya evarūpena ācāraguṇasampannena puttena viyogaṃ patto’’ti? ‘‘Aggamahesiṃ, devā’’ti. Rājā taṃ uddhaṃpādaṃ gāhāpetvā corapapāte khipāpetvā nagaraṃ pavisitvā dhammena rajjaṃ kāresi.
世尊引出此法义的开示后,说道:“比丘们,如此,她过去也曾辱骂我,并因此遭受了巨大的毁灭。”说完这番话后——
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, pubbepesā maṃ akkositvā mahāvināsaṃ pattā’’ti vatvā –
旃遮婆罗门女是母亲,提婆达多是我父亲;
阿难是那位智者之龙,舍利弗则是那位天神;
我就是那位王子,你们应当如此记持这个本生故事。”
‘‘Ciñcamāṇavikā mātā, devadatto ca me pitā; Ānando paṇḍito nāgo, sāriputto ca devatā; Rājaputto ahaṃ āsiṃ, evaṃ dhāretha jātaka’’nti. –
他以结尾的偈颂,将本生故事作了归结。
Osānagāthāya jātakaṃ samodhānesi.
[473] 第十品 友敌本生注释
[473] 10. Mittāmittajātakavaṇṇanā
此本生以“做什么业”起句,是世尊住在祇园精舍时,针对憍萨罗王一位利益他的大臣而宣说的。据说,那位大臣对国王有大恩,国王因此给予他特别礼遇。其余的大臣心生嫉妒,便离间说:“大王,那位某某大臣正在做不利于您的事。”国王审察他后,不见任何过失,心想:“我如何才能知道此人是友是敌呢?此事除如来外,他人定不能知,我应当去请问世尊。”早餐过后,国王来到世尊处,请问说:“尊者,一个人如何才能辨别谁是友、谁是敌呢?”世尊说:“大王,往昔的智者也思考过此事。他们去请教智者,依智者所说的方法明辨之后,便远离敌人、亲近朋友。”于是应国王的请求,世尊讲起过去的事。
Kāni kammānīti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarañño atthacarakaṃ amaccaṃ ārabbha kathesi. So kira rañño bahūpakāro ahosi. Athassa rājā atirekasammānaṃ kāresi. Avasesā naṃ asahamānā ‘‘deva, asuko nāma amacco tumhākaṃ anatthakārako’’ti paribhindiṃsu. Rājā taṃ pariggaṇhanto kiñci dosaṃ adisvā ‘‘ahaṃ imassa kiñci dosaṃ na passāmi, kathaṃ nu kho sakkā mayā imassa mittabhāvaṃ vā amittabhāvaṃ vā jānitu’’nti cintetvā ‘‘imaṃ pañhaṃ ṭhapetvā tathāgataṃ añño jānituṃ na sakkhissati, gantvā pucchissāmī’’ti bhuttapātarāso satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘bhante, kathaṃ nu kho sakkā purisena attano mittabhāvaṃ vā amittabhāvaṃ vā jānitu’’nti pucchi. Atha naṃ satthā ‘‘pubbepi mahārāja, paṇḍitā imaṃ pañhaṃ cintetvā paṇḍite pucchitvā tehi kathitavasena ñatvā amitte vajjetvā mitte seviṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
往昔,波罗奈国由梵授王统治时,菩萨是他的大臣,教导他有益之事与正法。那时,国王有一位忠心为他谋事的大臣,遭到了其他大臣的离间。国王未见到他的过失,便问大士:“如何才能辨知是友是敌?”随即说出第一首偈颂:
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa atthadhammānusāsako amacco ahosi. Tadā bārāṇasirañño ekaṃ atthacarakaṃ amaccaṃ sesā paribhindiṃsu. Rājā tassa dosaṃ apassanto ‘‘kathaṃ nu kho sakkā mittaṃ vā amittaṃ vā ñātu’’nti mahāsattaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
作了何等业,智者应如何精勤;
智者、明辨之人,由见与闻,便能了知谁是敌人。
‘‘Kāni kammāni kubbānaṃ, kathaṃ viññū parakkame; Amittaṃ jāneyya medhāvī, disvā sutvā ca paṇḍito’’ti.
它的意思是:有智、明辨的人,通过眼见或耳闻一个人正在造作什么业,就能了知:“此人是我的敌人。”为能如此了知,明智之人应当如何努力呢?
Tassattho – kāni kammāni karontaṃ medhāvī paṇḍito puriso cakkhunā disvā vā sotena sutvā vā ‘‘ayaṃ mayhaṃ amitto’’ti jāneyya, tassa jānanatthāya kathaṃ viññū parakkameyyāti.
接着,在说明敌人的相状时,他说道:
Athassa amittalakkhaṇaṃ kathento āha –
见到他时,不露笑容,也不表示欢迎;
不抬眼看他,反而逆拂他的心意。
‘‘Na naṃ umhayate disvā, na ca naṃ paṭinandati; Cakkhūni cassa na dadāti, paṭilomañca vattati.
他亲近那人的怨敌,却不侍奉那人的朋友;
他阻挡那些想称赞那人的人,却赞美那些辱骂那人的人。
‘‘Amitte tassa bhajati, mitte tassa na sevati; Vaṇṇakāme nivāreti, akkosante pasaṃsati.
他不说出他的秘密,也不隐瞒他的秘密;
他不称赞他的行为,也不赞扬他的智慧。
‘‘Guyhañca tassa nakkhāti, tassa guyhaṃ na gūhati; Kammaṃ tassa na vaṇṇeti, paññassa nappasaṃsati.
他对无有感到欢喜,于存在却无喜乐;
得到稀有美食之后,对他却不会生起忆念;
因此他对他并无怜悯,也不会生起这样的念头:但愿他也能获得此成就。
‘‘Abhave nandati tassa, bhave tassa na nandati; Accheraṃ bhojanaṃ laddhā, tassa nuppajjate sati; Tato naṃ nānukampati, aho sopi labheyyito.
‘‘Iccete soḷasākārā, amittasmiṃ patiṭṭhitā; Yehi amittaṃ jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍito’’ti.
大士说完这五首偈颂,接着……
Mahāsatto imā pañca gāthā vatvāna puna –
于造作何业时,智者当如何精进;
具慧者如何依见闻而识朋友?
‘‘Kāni kammāni kubbānaṃ, kathaṃ viññū parakkame; Mittaṃ jāneyya medhāvī, disvā sutvā ca paṇḍito’’ti. –
当以此偈问到朋友之相时,他便宣说了其余诸偈:
Imāya gāthāya mittalakkhaṇaṃ puṭṭho sesagāthā abhāsi –
他惦念远行之人,欣然迎接归来之人;
因此他受人怜爱,以言语喜悦相迎。
‘‘Pavutthaṃ tassa sarati, āgataṃ abhinandati; Tato kelāyito hoti, vācāya paṭinandati.
他与彼之友亲近,而不与彼之敌交往;
他制止辱骂者,赞扬乐于称誉之人。
‘‘Mitte tasseva bhajati, amitte tassa na sevati; Akkosante nivāreti, vaṇṇakāme pasaṃsati.
他向友人吐露自己的秘密,却为朋友保守秘密;
他称扬那人的业,赞叹那人的智慧。
‘‘Guyhañca tassa akkhāti, tassa guyhañca gūhati; Kammañca tassa vaṇṇeti, paññaṃ tassa pasaṃsati.
看到那人兴旺,他便欢喜;看到那人衰败,他则不喜;
得到了稀有的食物,他便生起对朋友的忆念;
随后,他生起慈悯:“啊,愿他也同样获得!”
‘‘Bhave ca nandati tassa, abhave tassa na nandati; Accheraṃ bhojanaṃ laddhā, tassa uppajjate sati; Tato naṃ anukampati, aho sopi labheyyito.
如是十六种行相,稳固确立于善友之中;
智者凭借这些行相,见闻之后,便能分辨谁是真正的朋友。
‘‘Iccete soḷasākārā, mittasmiṃ suppatiṭṭhitā; Yehi mittañca jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍito’’ti.
其中,“na naṃ umhayate disvā”意为:假朋友见到时,不露笑容,不显欢喜。“Na ca naṃ paṭinandatī”意为:他不接对方话语,不生喜悦。“Cakkhūni cassa na dadātī”意为:当被人注视时,他不回以目光。“Paṭilomañcā”意为:他对朋友的话语总是违逆,成为对立者。“Vaṇṇakāmeti”意为:当有人称赞朋友的优点时……。“Nakkhātī”意为:他不将自己的秘密告知朋友。“Kammaṃ tassā”意为:他不称赞朋友所作的事业。“Paññassā”意为:他不赞赏朋友的智慧成就。“Abhaveti”意为:令他不得增长。“Tassa nuppajjate satī”意为:对于那假朋友,心中不会生起‘也应分予朋友’的忆念。“Nānukampatī”意为:不以柔软之心悲悯。“Labheyyito”意为:愿他也能得到。“Ākārā”意为:这些行相。“Pavuttha”意为:远赴他国。“Kelāyitoti”意为:……
Tattha na naṃ umhayate disvāti taṃ mittaṃ mittapatirūpako disvā sitaṃ na karoti, pahaṭṭhākāraṃ na dasseti. Na ca naṃ paṭinandatīti tassa kathaṃ paggaṇhanto na paṭinandati na tussati. Cakkhūni cassa na dadātīti olokentaṃ na oloketi. Paṭilomañcāti tassa kathaṃ paṭippharati paṭisattu hoti. Vaṇṇakāmeti tassa vaṇṇaṃ bhaṇante. Nakkhātīti attano guyhaṃ tassa na ācikkhati. Kammaṃ tassāti tena katakammaṃ na vaṇṇayati. Paññassāti assa paññaṃ nappasaṃsati, ñāṇasampadaṃ na pasaṃsati. Abhaveti avaḍḍhiyaṃ. Tassa nuppajjate satīti tassa mittapatirūpakassa ‘‘mama mittassapi ito dassāmī’’ti sati na uppajjati. Nānukampatīti muducittena na cinteti. Labheyyitoti labheyya ito. Ākārāti kāraṇāni. Pavutthanti videsagataṃ . Kelāyitoti kelāyati mamāyati pattheti piheti icchatīti attho. Vācāyāti madhuravacanena taṃ samudācaranto paṭinandati tussati. Sesaṃ vuttapaṭipakkhanayena veditabbaṃ. Rājā mahāsattassa kathāya attamano hutvā tassa mahantaṃ yasaṃ adāsi.
导师引述这段法教后,说道:“大王,往昔也曾生起这个问题,当时由智者们加以解说。依这三十二种行相,便能了知谁是朋友、谁非朋友。”接着,他将本生连结起来:“那时的国王是阿难,那位智者大臣即是我。”
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, mahārāja, pubbepesa pañho samuṭṭhahi, paṇḍitāva naṃ kathayiṃsu, imehi dvattiṃsāya ākārehi mittāmitto jānitabbo’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
本生摄颂:
Jātakuddānaṃ –
拘那罗本生、跋陀萨罗本生、大海商本生、智者本生
遮那珊达本生、大黑本生、枭本生、师利曼陀本生
《莲花本生》与《朋友非朋友本生》,这十则本生故事。
Kuṇālaṃ bhaddasālañca, samuddavāṇija paṇḍitaṃ; Janasandhaṃ mahākaṇhaṃ, kosiyaṃ sirimantakaṃ. Padumaṃ mittāmittañca, iccete dasa jātake; Saṅgāyiṃsu mahātherā, dvādasamhi nipātake.