九、对无量见佛种姓的注释
9. Anomadassībuddhavaṃsavaṇṇanā
在庄严佛般涅槃之后,其后很长一段时期,曾有一个不可计数劫没有佛陀出现。然而,在过去那不可计数劫中的某一劫里,有三位佛陀诞生,他们是:无量见佛、莲花佛、那罗陀佛。其中,无量见世尊圆满修习了十六不可计数劫又十万劫的波罗蜜,往生兜率天宫;在诸天的劝请下,从彼处命终,降入名为月城的王都,于名叫亚沙瓦的国王家族中,在容色端严、双乳丰满的亚输陀罗王妃的胎中结生。据说,无量见王子住于亚输陀罗王妃胎内时,由于王子的福德威力,光明遍照周围八十肘的范围,安住其中,此光明纵使日月之辉也无法掩盖。王妃怀胎十月后,在善檀林园生下菩萨,瑞相一如前所述。
Sobhitabuddhe pana parinibbute tassa aparabhāge ekamasaṅkhyeyyaṃ buddhuppādarahitaṃ ahosi. Atīte pana tasmiṃ asaṅkhyeyye ekasmiṃ kappe tayo buddhā nibbattiṃsu anomadassī, padumo, nāradoti. Tattha anomadassī bhagavā soḷasa asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca pāramiyo pūretvā tusitapure nibbattitvā devehi abhiyācito tato cavitvā candavatiyaṃ nāma rājadhāniyaṃ yasavā nāmassa rañño kule samussitacārupayodharāya yasodharāya nāma aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ aggahesi. Anomadassikumāre kira yasodharāya deviyā kucchigate tassa puññappabhāvena pabhā asītihatthappamāṇaṃ ṭhānaṃ pharitvā aṭṭhāsi. Candasūriyappabhāhi anabhibhavanīyāva ahosi. Sā dasannaṃ māsānaṃ accayena bodhisattaṃ sucandanuyyāne vijāyi. Pāṭihāriyāni heṭṭhā vuttanayāneva.
在他命名的那一天,取名的人因见他出生时从空中降下七种宝物,且这些宝物无量无尽,于是给他取名“无量见”。他渐次长大,享受犹如天界般的五欲之乐,居家生活一万年。据说他有三座宫殿,名为:吉祥宫、增吉祥宫、祥增宫。有二十三千名女子服侍他,以吉祥后为首。吉祥后生下儿子优波凡。他见到四种相之后,乘坐肩舆,作大出离,出家而去,当时便有三俱胝人跟随他一同出家。
Nāmaggahaṇadivase panassa nāmaṃ gaṇhantā, yasmā jātiyaṃ ākāsato satta ratanāni patiṃsu, tasmā anomānaṃ ratanānaṃ uppattihetubhūtattā ‘‘anomadassī’’ti nāmamakaṃsu. So anukkamena vuddhippatto dibbehi kāmaguṇehi paricāriyamāno dasavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi. Tassa kira siri upasiri sirivaḍḍhoti tayo pāsādā ahesuṃ. Sirimādevippamukhāni tevīsati itthisahassāni paccupaṭṭhitāni ahesuṃ. So sirimāya deviyā upavāṇe nāma putte jāte cattāri nimittāni disvā sivikāyānena mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā pabbaji. Taṃ tisso janakoṭiyo anupabbajiṃsu.
这位大人由众人围绕,作了十个月的苦行精进。其后,于毗舍佉月圆日,他在无喻婆罗门村行乞,接受无喻长者女所供养的蜜乳粥,受用之后,在娑罗林度过白天的时分。而后,他从名为无喻的邪命外道那里接过八握草,右绕阿周那树,铺成三十八肘宽的草座,决意发起具足四支的精进,结跏趺坐,摧破魔罗及其魔军,于夜间的三个时分中次第证得三明,发出这样的自说感兴语:“轮回多生……证得了渴爱之灭尽。”因此有偈颂说:
Tehi parivuto mahāpuriso dasa māse padhānacariyaṃ cari. Tato visākhapuṇṇamāya anupamabrāhmaṇagāme piṇḍāya caritvā anupamaseṭṭhidhītāya dinnaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā sālavane divāvihāraṃ vītināmetvā anomanāmājīvakena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā ajjunarukkhabodhiṃ padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhattiṃsahatthavitthataṃ tiṇasantharaṃ santharitvā caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhāya pallaṅkaṃ ābhujitvā samāraṃ mārabalaṃ viddhaṃsetvā tīsu yāmesu tisso vijjā uppādetvā – ‘‘anekajātisaṃsāraṃ…pe… taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti udānaṃ udānesi. Tena vuttaṃ –
继庄严佛之后,正自觉者现于世间,为两足中之最上者,
号称无量见,声名无限量,具大威光,无可逾越。
‘‘Sobhitassa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Anomadassī amitayaso, tejassī duratikkamo.
他断除一切束缚,摧毁三有,
将那不退转之道教导天与人。
‘‘So chetvā bandhanaṃ sabbaṃ, viddhaṃsetvā tayo bhave; Anivattigamanaṃ maggaṃ, desesi devamānuse.
如同大海般不可扰动,如同高山般难以接近;
他如虚空般无边,又如盛开的婆罗双树王。
‘‘Sāgarova asaṅkhobho, pabbatova durāsado; Ākāsova ananto so, sālarājāva phullito.
仅凭得见那位佛陀,众生便心生欢喜;
听闻他所宣说的言语,他们便证得不死。
‘‘Dassanenapi taṃ buddhaṃ, tositā honti pāṇino; Byāharantaṃ giraṃ sutvā, amataṃ pāpuṇanti te’’ti.
此处,“无量见”指其见无可比拟,或见无有限量。“有无量众”指拥有无量的眷属,或无量的声望。“具威光”指具足戒、定、慧的威光。“难超越”意为不可破坏,不能被其他天、魔或任何事物所超越——这就是它的含义。“切断一切束缚”指断除所有十种结。“摧破三有”指以能灭尽诸业的智慧,摧破那些引向三有的业,令其彻底不再生起——这就是它的含义。“不还转之行道”:因为涅槃是与轮回流转相对立的状态,故称“不还转”;而能到达此不还转涅槃的道路,便名为“不还转道”。他开示了那条不还转的八支圣道——这就是它的含义。此处或有传本作“显示”,意义相同。“天与人”指天和众人,在此应当理解为属格意义下的对格。
Tattha anomadassīti anupamadassano, amitadassano vā. Amitayasoti amitaparivāro, amitakitti vā. Tejassīti sīlasamādhipaññātejena samannāgato. Duratikkamoti duppadhaṃsiyo, aññena devena vā mārena vā kenaci vā atikkamituṃ asakkuṇeyyoti attho. Sochetvā bandhanaṃ sabbanti sabbaṃ dasavidhaṃ saṃyojanaṃ chinditvā. Viddhaṃsetvā tayo bhaveti tibhavūpagaṃ kammaṃ kammakkhayakarañāṇena viddhaṃsetvā, abhāvaṃ katvāti attho. Anivattigamanaṃ magganti nivattiyā pavattiyā paṭipakkhabhūtaṃ nibbānaṃ anivattīti vuccati, taṃ anivattiṃ gacchati anenāti anivattigamano. Taṃ anivattigamanaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ desesīti attho. ‘‘Dassetī’’tipi pāṭho, soyevattho. Devamānuseti devamanussānaṃ, sāmiatthe upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ.
“不动摇”指不可扰动、不可撼动,坚固不动摇。犹如大海,深达八万四千由旬,广袤无数由旬,不可动摇;同样,世尊也是如此不可动摇——这就是它的含义。“如虚空无边际”:就像虚空没有边际,实为无限、不可测量、无有尽头;世尊以佛陀功德,同样是无限、不可测量、无有尽头的。“此”即指彼世尊。“如盛开之婆罗树王”:由于佛身以一切相与随形好而庄严,世尊便如同盛开的婆罗树王一般光辉灿烂——这就是它的含义。“仅凭见到那位佛陀”意思是仅仅因为见到了那位佛陀。声论师们在此处也会使用属格形式。“欢喜”指极为喜悦、满足。“宣说”意思是正在宣说之时,这里是属格意义下的对格。“不死”即是涅槃。“证得”意为获得。“他们”:凡是听闻他宣说佛法的音声之人,他们都能证得不死——这就是它的含义。
Asaṅkhobhoti khobhetuṃ cāletuṃ asakkuṇeyyoti akkhobhiyo. Yathā hi samuddo caturāsītiyojanasahassagambhīro anekayojanasahassabhūtāvāso akkhobhiyo, evaṃ akkhobhiyoti attho. Ākāsova anantoti yathā pana ākāsassa anto natthi, atha kho ananto appameyyo apāro, evaṃ bhagavāpi buddhaguṇehi ananto appameyyo apāro. Soti so bhagavā. Sālarājāva phullitoti sabbalakkhaṇānubyañjanasamalaṅkatasarīrattā suphullitasālarājā viya sobhatīti attho. Dassanenapi taṃ buddhanti tassa buddhassa dassanenāpīti attho. Īdisesupi sāmivacanaṃ payujjanti saddasatthavidū. Tositāti paritositā pīṇitā. Byāharantanti byāharantassa, sāmiatthe upayogavacanaṃ. Amatanti nibbānaṃ. Pāpuṇantīti adhigacchanti. Teti ye tassa giraṃ dhammadesanaṃ suṇanti, te amataṃ pāpuṇantīti attho.
而世尊在菩提树下度过七个七日后,应梵天之劝请,为说法而以佛眼观察世间。他见到过去与自己一同出家、为数三俱胝的有缘之人,便思忖:“他们如今住在哪里?”发现他们正住在善生城的善见园中,于是从空中前往,降落在善见园。世尊为这些大众所围绕,在包括天与人的一切大众中间,转于法轮。那时,有十万之众初次证悟。因此有这样的言说:
Bhagavā pana bodhimūle sattasattāhaṃ vītināmetvā brahmunā āyācito dhammadesanāya buddhacakkhunā lokaṃ olokento attanā saha pabbajite tikoṭisaṅkhe jane upanissayasampanne disvā – ‘‘kattha nu kho te etarahi viharantī’’ti upadhārento subhavatīnagare sudassanuyyāne viharante disvā ākāsena gantvā sudassanuyyāne otari. So tehi parivuto sadevamanussāya parisāya majjhe dhammacakkaṃ pavattesi. Tattha koṭisatānaṃ paṭhamābhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
那时,他的法现观繁荣广大,
于初转法轮时,百亿众生证悟。”
‘‘Dhammābhisamayo tassa, iddho phīto tadā ahu; Koṭisatāni abhisamiṃsu, paṭhame dhammadesane’’ti.
其中,「繁荣」是指因人数众多而达到的昌盛。「拘胝百」即一百拘胝。也有读作「拘胝百」者,义为一千亿。
Tattha phītoti phātippatto bāhujaññavasena. Koṭisatānīti koṭīnaṃ satāni koṭisatāni. ‘‘Koṭisatayo’’tipi pāṭho, tassa satakoṭiyoti attho.
之后,又过了一段时日,世尊在药草城门外的无忧树下示现双神变,随后上至阿修罗难以征服的三十三天,坐于黄毛毯石座上,度过三个月的阿毗达摩雨安居。当时,有八十俱胝天众证悟。因此这样说:
Athāparena samayena osadhīnagaradvāre asanarukkhamūle yamakapāṭihāriyaṃ katvā asurehi durabhibhavane tāvatiṃsabhavane paṇḍukambalasilāyaṃ nisinno temāsaṃ abhidhammavassaṃ vassāpayi. Tadā asītidevatākoṭiyo abhisamiṃsu. Tena vuttaṃ –
此后,于现观之际,法雨降下;
有八十俱胝众生在第二次法开示中现观了法。
‘‘Tato paraṃ abhisamaye, vassante dhammavuṭṭhiyo; Asītikoṭiyobhisamiṃsu, dutiye dhammadesane’’ti.
此处,“正在降雨”(vassante):指佛陀的大云雨正在降雨。“法雨”(dhammavuṭṭhiyo):指说法之雨。
Tattha vassanteti buddhamahāmeghe vassante. Dhammavuṭṭhiyoti dhammakathāvassavuṭṭhiyo.
此后,于另一时,在《吉祥问》的解说中,七十八俱胝众生现观于法。这是第三次现观。因此说:
Tato aparena samayena maṅgalapañhāniddese aṭṭhasattati koṭiyo abhisamiṃsu. So tatiyo abhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
此后,法雨再次降下,令众生得以满足;
七十八俱胝众生的第三次现观圆成。
‘‘Tato parampi vassante, tappayante ca pāṇinaṃ; Aṭṭhasattatikoṭīnaṃ, tatiyābhisamayo ahū’’ti.
此处,“正在下雨”是指正降下说法甘露的瀑流;“使满足”是指以法味之雨令众生满足,即世尊在施予满足。
Tattha vassanteti dhammakathāsaliladhāraṃ vassante. Tappayanteti dhammāmatavassena tappayante, tappanaṃ karonte bhagavatīti attho.
对无量见佛世尊而言,也有三次声闻集会。第一次是在苏雷亚城,当对伊西达答王说法时,因净信而以“善来比丘”方式出家的八十万阿拉汉中,世尊诵了巴帝摩卡。这是第一次集会。第二次是在勒陀瓦提城,当对名为孙陀林陀罗的王说法时,以“善来比丘”方式出家的七十万阿拉汉中,世尊诵了巴帝摩卡。这是第二次集会。之后又在苏雷亚城,与苏雷亚王一起以“善来比丘”方式出家的六十万阿拉汉中,世尊诵了巴帝摩卡。这是第三次集会。因此说:
Anomadassissapi bhagavato tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Tattha soreyyanagare isidattassa rañño dhamme desiyamāne pasīditvā ehibhikkhupabbajjāya pabbajitānaṃ aṭṭhannaṃ arahantasatasahassānaṃ majjhe pātimokkhaṃ uddisi. Ayaṃ paṭhamo sannipāto ahosi. Rādhavatīnagare sundarindharassa nāma rañño dhamme desiyamāne ehibhikkhupabbajjāya pabbajitānaṃ sattannaṃ arahantasatasahassānaṃ majjhe pātimokkhaṃ uddisi. Ayaṃ dutiyo sannipāto ahosi. Puna soreyyanagareyeva soreyyaraññā saha ehibhikkhupabbajjāya pabbajitānaṃ channaṃ arahantasatasahassānaṃ majjhe pātimokkhaṃ uddisi. Ayaṃ tatiyo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –
那位大仙也有三次集会,
那些已证得神通力、绽放解脱之花的(阿拉汉们)。
‘‘Sannipātā tayo āsuṃ, tassāpi ca mahesino; Abhiññābalappattānaṃ, pupphitānaṃ vimuttiyā.
当时,有八十万位阿拉汉集会;
他们已断除骄慢与愚痴,内心寂静,如如不动。
‘‘Aṭṭhasatasahassānaṃ, sannipāto tadā ahu; Pahīnamadamohānaṃ, santacittāna tādinaṃ.
‘‘Sattasatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo; Anaṅgaṇānaṃ virajānaṃ, upasantāna tādinaṃ.
“已得神通力者”:已证得神通力的人;“已寂灭者”:已入寂灭者;“苦行者”:苦行者。
‘‘Channaṃ satasahassānaṃ, tatiyo āsi samāgamo; Abhiññābalappattānaṃ, nibbutānaṃ tapassina’’nti.
其中,「彼大仙」指那位大仙、无量见佛。亦有异读作「彼两足尊」,其义为‘那位两足尊’。文中的‘相’应依声明论来理解。「已得神通力者」:即已获得诸神通力的人,由于修习自在而能迅速证入寂静,于神通中达到坚固状态。「已开敷者」:因一切道果皆如花般全开,而获得极殊胜光辉的人。「解脱」:指阿拉汉果的解脱。
Tattha tassāpi ca mahesinoti tassa mahesino anomadassissāpi. ‘‘Tassāpi dvipaduttamo’’tipi pāṭho, tassapi dvipaduttamassāti attho. Lakkhaṇaṃ saddasatthato gahetabbaṃ. Abhiññābalappattānanti abhiññānaṃ balappattānaṃ, ciṇṇavasitāya khippanisantibhāvena abhiññāsu thirabhāvappattānanti attho. Pupphitānanti sabbaphāliphullabhāvena ativiya sobhaggappattānaṃ. Vimuttiyāti arahattaphalavimuttiyā.
「无垢者」:此中,“垢”一词,于某处指烦恼。如云:“三种垢者何耶?贪是垢,嗔是垢,痴是垢。”(《分别论》924)“贤友,‘垢’正是对诸恶、不善之欲行处的增上语。”(《中部·初品》60)于某处,指某种尘秽。如云:“为断彼类尘或垢而精进。”(《中部·初品》184)于某处,又指如“塔庙场、菩提场、王场”一类的地面。然在此处,应视之为烦恼。故“无垢者”意为已离烦恼者。(《中部注》1.57)「离尘者」是其同义词。「苦行者」:具足能灭尽烦恼、名为圣道的苦行之人,称为苦行者,即漏尽者。
Anaṅgaṇānanti ettha ayaṃ aṅgaṇa-saddo katthaci kilesesu dissati. Yathāha – ‘‘tattha katamāni tīṇi aṅgaṇāni? Rāgo aṅgaṇaṃ doso aṅgaṇaṃ moho aṅgaṇa’’nti (vibha. 924). ‘‘Pāpakānaṃ kho etaṃ, āvuso, akusalānaṃ icchāvacarānaṃ adhivacanaṃ yadidaṃ aṅgaṇa’’nti (ma. ni. 1.60). Katthaci kismiñci male? Yathāha – ‘‘tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamatī’’ti (ma. ni. 1.184). Katthaci tathārūpe bhūmibhāge ‘‘cetiyaṅgaṇaṃ bodhiyaṅgaṇaṃ rājaṅgaṇa’’nti. Idha pana kilesesu daṭṭhabbo. Tasmā nikkilesānanti attho (ma. ni. aṭṭha. 1.57). Virajānanti tasseva vevacanaṃ. Tapassinanti kilesakkhayakaro ariyamaggasaṅkhāto tapo yesaṃ atthi te tapassino, tesaṃ tapassīnaṃ, khīṇāsavānanti attho.
当时,我们的菩萨是一位有大神通、大威力的夜叉将军,统领无数百千俱胝夜叉。他听闻“佛陀出现于世”后,便前来,化作一座七宝所成、如同悦目明月轮般的殿堂,于其中向以佛陀为首的僧团举行七天大布施。其后,世尊于饮食随喜时授记道:“于未来世,经百千劫、一不可数劫后,此者将成为名为乔达摩的佛陀。”由此而说:
Tadā amhākaṃ bodhisatto eko mahesakkho yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo anekakoṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So ‘‘buddho loke uppanno’’ti sutvā āgantvā paramaruciradassanaṃ sattaratanamayaṃ abhirucirarajanikaramaṇḍalasadisaṃ maṇḍapaṃ nimminitvā tattha sattāhaṃ mahādānaṃ buddhappamukhassa saṅghassa adāsi. Atha naṃ bhagavā bhattānumodanasamaye ‘‘anāgate kappasatasahassādhike ekasmiṃ asaṅkhyeyye atikkante gotamo nāma buddho bhavissatī’’ti byākāsi. Tena vuttaṃ –
那时,我是具有大神力的夜叉,
我为无数俱胝夜叉之主宰。
‘‘Ahaṃ tena samayena, yakkho āsiṃ mahiddhiko; Nekānaṃ yakkhakoṭīnaṃ, vasavattimhi issaro.
那时,我前去亲近那位最殊胜的佛陀、大仙;
以饮食供养了世间导师,以及他的僧伽。
‘‘Tadāpi taṃ buddhavaraṃ, upagantvā mahesinaṃ; Annapānena tappesiṃ, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ.
那时,具足清净眼的牟尼也对我授记说:
「于无量劫之后,此人将成佛陀。」
‘‘Sopi maṃ tadā byākāsi, visuddhanayano muni; Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati.
‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ.
听了他的话,我既欢喜,又心生惊惧;
我更加坚定了誓愿,为圆满十种彼岸法。
‘‘Tassāpi vacanaṃ sutvā, haṭṭho saṃviggamānaso; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā’’ti.
在这里,「更加坚定了誓愿」的意思是说:为了圆满彼岸法,他作出了更为坚固的精进。
Tattha uttariṃ vatamadhiṭṭhāsinti pāramipūraṇatthāya bhiyyopi daḷhataraṃ parakkamamakāsīti attho.
那位无量见世尊的都城名为月城,父亲是称誉王,母亲名号称为称誉母,两位上首弟子是牛王与无量,侍者名为伐楼那,两位上首女弟子是善美与善意,菩提树是阿琼那树,身量高五十八肘,寿命为十万岁,第一王后名为祥瑞,儿子名为近行。他在家生活了一万年,乘轿舆出离。至于乘轿舆出行,应依善现佛种姓注疏中登殿出行的方式理解。护持的国王名为法王。据说,世尊住在法园。因此说:
Tassa pana anomadassissa bhagavato candavatī nāma nagaraṃ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāmupaṭṭhāko, sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyu, sirimā nāma aggamahesī, upavāṇo nāmassa putto, dasavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi. So sivikāyānena nikkhami. Sivikāyānena gamanaṃ pana sobhitabuddhavaṃsavaṇṇanāya pāsādagamane vuttanayeneva veditabbaṃ. Dhammako nāma rājā upaṭṭhāko. Dhammārāme kira bhagavā vihāsīti. Tena vuttaṃ –
「都城名为月城,刹帝利名为称誉;
母亲名为称誉母,是无量见导师的弟子。
‘‘Nagaraṃ candavatī nāma, yasavā nāma khattiyo; Mātā yasodharā nāma, anomadassissa satthuno.
牛王与无量,成为上首弟子;
那位无量见导师的侍者,名为伐楼那。
‘‘Nisabho ca anomo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Varuṇo nāmupaṭṭhāko, anomadassissa satthuno.
‘‘Sundarī ca sumanā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, ajjunoti pavuccati.
大牟尼身高五十八肘,极为崇高;
他的光芒散射,犹如百光之日升腾。
‘‘Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṃ, accuggato mahāmuni; Pabhā niddhāvatī tassa, sataraṃsīva uggato.
“寿命十万岁,当时即有此寿;
他住世如此之久,度化了无量众生。
‘‘Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
圣教盛放,由那些如如者阿拉汉——
离贪者、无垢者,令胜者的教法光耀世间。
‘‘Supupphitaṃ pāvacanaṃ, arahantehi tādihi; Vītarāgehi vimalehi, sobhittha jinasāsanaṃ.
“那位导师拥有无量的名声,那些无与伦比的双对——”
所有那些都已消失,诸行岂不是空无吗?
‘‘So ca satthā amitayaso, yugāni tāni atuliyāni; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā’’ti.
其中,“光芒流出”指从他的身体散发出光芒。而他身上的光芒恒时遍满十二由旬的范围而安住。“那些双对”指上首弟子双贤等成双者。“一切彼皆消失”的意思是,上述的一切都进入了无常之口而灭去。也有读作“诸行实为空无”的,意思是:一切诸行确实是空的、虚无的。其中的ma字起连接词的作用。其余偈颂,各处意义都明显易懂。
Tattha pabhā niddhāvatīti tassa sarīrato pabhā nikkhamati. Sarīrappabhā panassa niccakālaṃ dvādasayojanappamāṇaṃ padesaṃ pharitvā tiṭṭhati. Yugāni tānīti aggasāvakayugādīni yugaḷāni. Sabbaṃtamantarahitanti vuttappakāraṃ sabbampi aniccamukhaṃ paviṭṭhaṃ vinaṭṭhanti attho. ‘‘Nanu rittakameva saṅkhārā’’tipi pāṭho, tassa nanu rittakā tucchakāyeva sabbe saṅkhārāti attho. Ma-kāro padasandhikaro. Sesagāthāsu sabbattha uttānamevāti.
再者,在这位无量见世尊面前,舍利弗与大目犍连两位,为了成就上首弟子的地位而发了誓愿。这些长老的事迹本应在此讲述,但我唯恐著作过于冗长,故未引用。
Imassa pana anomadassissa bhagavato santike sāriputto ca mahāmoggallāno cāti ime dve aggasāvakā aggasāvakabhāvatthāya paṇidhānamakaṃsu. Imesaṃ pana therānaṃ vatthu cettha kathetabbaṃ. Mayā ganthavitthārabhayena na uddhaṭanti.