10. 莲花佛种姓经释义
10. Padumabuddhavaṃsavaṇṇanā
在无量见佛世尊之后,那时人间的寿命为十万岁,逐渐减短,最后降至只有十岁;随后又慢慢增长,达到无法计数的岁数,接着再逐渐缩短,减至十万岁。就在这个时候,世间出现了一位名为莲花的导师。他同样修满一切波罗蜜之后,投生到兜率天宫,从彼处死后,在瞻婆城一位名为无等的国王家族中投生,进入了以容貌等因素无人能及而称为“无等”的正宫王后之母胎,取得了结生。经过十个月,他在瞻婆林园从母胎中诞生。王子出生时,天降莲花雨,遍布整个赡部洲,直至以大海为边际的大地。因此,到了起名字的那一天,看相师与亲族们便为他取名,都称他为大莲花王子。他享受在家生活共一万年。他的三座宫殿,分别名为喜胜殿、住胜殿和称胜殿。有以上胜天女为首的三万三千名宫女侍奉他。
Anomadassissa pana bhagavato aparabhāge vassasatasahassāyukā manussā anukkamena parihāyitvā dasavassāyukā hutvā puna anukkamena vaḍḍhitvā asaṅkhyeyyāyukā hutvā puna parihāyamānā vassasatasahassāyukā ahesuṃ. Tathā padumo nāma satthā loke uppajji. Sopi pāramiyo pūretvā tusitapure nibbattitvā tato cavitvā campakanagare asamassa nāma rañño kule rūpādīhi asamāya asamāya nāma aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ aggahesi. So dasannaṃ māsānaṃ accayena campakuyyāne mātukucchito nikkhami. Jāte pana kumāre ākāsato sakalajambudīpe samuddapariyante padumavassaṃ nipati. Tenassa nāmaggahaṇadivase nāmaṃ gaṇhantā nemittakā ca ñātakā ca ‘‘mahāpadumakumāro’’tveva nāmamakaṃsu. So dasavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi. Nanduttara-vasuttara-yasuttarānāmakā tayo pāsādā ahesuṃ. Uttarādevippamukhāni tettiṃsa itthisahassāni paccupaṭṭhitāni ahesuṃ.
那时,大士见到王后上胜所生的喜乐王子之后,又看见四种相,便乘坐良马所驾之车,发起了伟大的出离。他出家时,有整整一千万人随同出家。他在众人围绕下,修了八个月苦行。毗舍佉月满月日,他在谷物城接受了妙谷富商之女谷女所供养的蜜乳粥,受用之后,于大娑罗林度过白昼。傍晚,他从提陀迦邪命外道处接受了八把草,来到大娑纳菩提树下,铺设了长宽各三十八肘的草座,登上草座,结跏趺坐,发起决意,策动四支精进,摧破魔军。他于夜间三时,亲证三明,随后发出赞叹:‘历经多生轮回……(中略)……我证得渴爱之灭尽。’(《法句经》153-154)接着,他在菩提树附近度过了七个七日。应大梵天之请,他观察堪受教法的众生。这时,他看见那些随他出家、数以千万计的比丘们,便于当时由空中而行,来到谷物城附近的财胜林园,自天而降,被比丘众所围绕,在他们中间转起法轮。那
Atha mahāsatto uttarāya nāma mahādeviyā rammakumāre nāma uppanne cattāri nimittāni disvā ājaññarathena mahābhinikkhamanaṃ nikkhami. Taṃ pabbajantaṃ ekā purisakoṭi anupabbaji. So tehi parivuto aṭṭha māse padhānacariyaṃ caritvā visākhapuṇṇamāya dhaññavatīnagare sudhaññaseṭṭhissa dhītāya dhaññavatiyā nāma dinnaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā mahāsālavane divāvihāraṃ vītināmetvā sāyanhasamaye titthakājīvakena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā mahāsoṇabodhiṃ upasaṅkamitvā aṭṭhattiṃsahatthavitthataṃ tiṇasantharakaṃ paññapetvā pallaṅkaṃ ābhujitvā caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhāya mārabalaṃ vidhamitvā tīsu yāmesu tisso vijjā sacchikatvā – ‘‘anekajātisaṃsāraṃ…pe… taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti (dha. pa. 153-154) udānaṃ udānetvā sattasattāhaṃ bodhisamīpeyeva vītināmetvā brahmuno āyācanaṃ adhivāsetvā dhammadesanāya bhājanabhūte puggale upaparikkhanto attanā saha pabbajite koṭisaṅkhe bhikkhū disvā taṅkhaṇeyeva anilapathena gantvā dhaññavatīnagarasamīpe dhanañjayuyyāne otaritvā tehi parivuto tesaṃ majjhe dhammacakkaṃ pavattesi. Tadā koṭisatānaṃ abhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
在无量见佛之后,那位正自觉者、两足中最尊贵者,
他名为‘莲花’,无与伦比,无有对手。
‘‘Anomadassissa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Padumo nāma nāmena, asamo appaṭipuggalo.
他的戒行同样无可比拟,他的禅定亦无有边际;
他的胜智不可计量,解脱亦无与伦比。
‘‘Tassāpi asamaṃ sīlaṃ, samādhipi anantako; Asaṅkhyeyyaṃ ñāṇavaraṃ, vimuttipi anūpamā.
当那位具无与伦比威光者转法轮时,
三度现观,驱散大暗。
‘‘Tassāpi atulatejassa, dhammacakkappavattane; Abhisamayā tayo āsuṃ, mahātamapavāhanā’’ti.
此处,“无与伦比的戒”,即与他人的戒行不相类似,乃最上、最殊胜之义。“定也无边”,即定亦不可测量,其无边之相,当于世尊示现世界开合、双神变等神通时了知。“胜智”,是指一切知智,或指不共之智。“解脱”,亦指世尊的阿拉汉果解脱。“无与伦比”,即无可譬喻。“具无与伦比威光者”,即具足无与伦比智慧威光之人(或读作“无与伦比智威光”)。此语应连缀下文“三度现观”来理解。“驱除大暗”,即能彻底灭除大痴,摧破愚痴之暗。
Tattha asamaṃ sīlanti aññesaṃ sīlena asadisaṃ, uttamaṃ seṭṭhanti attho. Samādhipi anantakoti samādhipi appameyyo, tassa anantabhāvo lokavivaraṇayamakapāṭihāriyādīsu daṭṭhabbo. Ñāṇavaranti sabbaññutaññāṇaṃ, asādhāraṇañāṇāni vā. Vimuttipīti arahattaphalavimuttipi bhagavato. Anūpamāti upamāvirahitā. Atulatejassāti atulañāṇatejassa. ‘‘Atulañāṇatejā’’tipi pāṭho. Tassa ‘‘tayo abhisamayā’’ti iminā uttarapadena sambandho daṭṭhabbo. Mahātamapavāhanāti mahāmohavināsakā, mohandhakāraviddhaṃsakāti attho.
此后,又于一时,莲花世尊、正自觉者在亲族聚会中,令自己的幼弟——萨罗童子与优婆萨罗童子——及其眷属俱得出家,随后为他们说法,使九十亿众生饱饮法味。而后,世尊为拉玛长老说法时,有八十亿众生实现了第三次现观。故有此言:
Athāparena samayena padumo bhagavā attano kaniṭṭhabhātaraṃ sālakumārañca upasālakumārañca ñātisamāgame saparivāre pabbājetvā tesaṃ dhammaṃ desento navuti koṭiyo dhammāmataṃ pāyesi. Yadā pana rammattherassa dhammaṃ desesi, tadā asītikoṭīnaṃ tatiyo abhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
初次现观时,佛陀令百亿众生开悟;
第二次现观时,智者令九俱胝众生觉悟。
‘‘Paṭhamābhisamaye buddho, koṭisatamabodhayi; Dutiyābhisamaye dhīro, navutikoṭimabodhayi.
当莲花佛教导自己的儿子时,
那时,有八十亿众生获得了第三次现观。
‘‘Yadā ca padumo buddho, ovadī sakamatrajaṃ; Tadā asītikoṭīnaṃ, tatiyābhisamayo ahū’’ti.
当名为善修心的国王,带领无量百千眷属来到莲花佛座前,以‘善来比丘’的方式出家时,在那次集会中,世尊诵出巴帝摩卡,这便是第一次集会。
Yadā pana subhāvitatto nāma rājā padumassa buddhassa buddhapadumavadanassa santike koṭisatasahassaparivāro ehibhikkhupabbajjāya pabbajito, tasmiṃ sannipāte bhagavā pātimokkhaṃ uddisi, so pana paṭhamo sannipāto ahosi.
此后,又有一时,大莲花牟尼牛王以如牛王般的行仪,前往牛居城附近进入雨安居。城中大众渴望见到世尊,便前来亲近。世尊为他们说法,那时很多人得净信而出家。于是,十力者世尊便与这些及另外三十万比丘一起,举行了清净的自恣。这是第二次集会。那些未出家的人听闻咖提那衣的功德后,从那天起五个月间,供养了能带来五种功德的咖提那衣。随后,比丘们为举行咖提那衣的敷展仪式,向法将军、上首弟子、广慧的舍利弗长老请求,并将咖提那衣供养与他。长老制作咖提那衣时,比丘们帮忙缝制。而莲花正自觉者则把线穿过针孔,递给他们。待衣制成,世尊便与三十万比丘一同出行游化。
Athāparena samayena mahāpadumo munivasabho usabhasamagatī usabhavatīnagaraṃ upanissāya vassaṃ upagañchi. Nagaravāsino manussā bhagavantaṃ dassanakāmā upasaṅkamiṃsu. Tesaṃ bhagavā dhammaṃ desesi. Tattha ca bahavo manussā pasannacittā pabbajiṃsu. Tato dasabalo tehi ca aññehi ca tīhi bhikkhusatasahassehi saddhiṃ visuddhipavāraṇaṃ pavāresi. So dutiyo sannipāto ahosi. Ye pana tattha na pabbajiṃsu, te kathinānisaṃsaṃ sutvā pāṭipade pañcasu māsesu pañcānisaṃsadāyakaṃ kathinacīvaramadaṃsu. Tato taṃ bhikkhū dhammasenāpatiṃ aggasāvakaṃ visālamatiṃ sālattheraṃ kathinatthāratthaṃ yācitvā kathinacīvaraṃ tassādaṃsu. Therassa kathinacīvare kayiramāne bhikkhū sibbane sahāyakā ahesuṃ. Padumo pana sammāsambuddho sūcicchidde suttāni āvunitvā adāsi. Niṭṭhite pana cīvare bhagavā tīhi bhikkhusatasahassehi cārikaṃ pakkāmi.
此后,又有一时,佛陀狮子如同人中之狮,来到一片类似牛角沙罗树林的森林中进入雨安居。这片森林极其美妙:枝条因果实累累而低垂,无垢的莲花与青莲点缀其间,清凉甘甜的水流充盈其中;种种鹿、牦牛、狮子、虎、山羊、马、野牛、水牛等各类兽群游荡其间;被花香吸引的雌蜂与幼蜂成群结队地嗡嗡飞舞,享受着采蜜之乐;因品尝果味而心生欢喜的雌杜鹃发出如鹤般甜美的啼鸣,四处歌唱。这片森林极其令人愉悦、幽静无人、适合修行。当人们见到具足十力的如来法王与眷属一起安住,闪耀着佛之祥光,听闻他的教法生起净信,便以‘善来比丘’的方式出家。那时,世尊由二十万比丘围绕,举行了自恣。这是第三次集会。因此,有这样的说法:
Athāparena samayena sīhavikkantagāmī purisasīho viya buddhasīho gosiṅgasālavanasadise paramasurabhikusumaphalabhāravinamitasākhāviṭape vimalakamalakuvalayasamalaṅkate sisiramadhuravārivāhena paripūrite ruru-camara-sīha-byaggha-aja-haya-gavaya-mahiṃsādi vividhamigagaṇavicarite surabhikusumagandhāvabaddhahadayāhi bhamaramadhukarayuvatīhi anubhūtappacārāhi samantato gumbagumbāyamāne phalarasapamuditahadayāhi kākalisadisamadhuravirutāhi kokilavadhūhi upagīyamāne paramaramaṇīye vivitte vijane yogānukūle pavane vassāvāsamupagañchi. Tasmiṃ viharantaṃ saparivārakaṃ dasabalaṃ tathāgataṃ dhammarājaṃ buddhasiriyā virocamānaṃ disvā manussā tassa dhammaṃ sutvā pasīditvā ehibhikkhupabbajjāya pabbajiṃsu. Tadā dvīhi bhikkhusatasahassehi parivuto pavāresi. So tatiyo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –
大仙莲花佛曾有三次集会;
第一次集会,有十万俱胝比丘云集。
‘‘Sannipātā tayo āsuṃ, padumassa mahesino; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo.
于应敷展咖提那时,咖提那衣布已现前;
为法将军故,比丘众缝制其衣。
‘‘Kathinatthārasamaye, uppanne kathinacīvare; Dhammasenāpatitthāya, bhikkhū sibbiṃsu cīvaraṃ.
那时,那些无垢比丘,具足六神通,有大威神力,
三十万比丘聚集一处,皆是不败者。
‘‘Tadā te vimalā bhikkhū, chaḷabhiññā mahiddhikā; Tīṇi satasahassāni, samiṃsu aparājitā.
复次,彼为人中雄,深入林中住;
其时,有二万比丘之集会。
‘‘Punāparaṃ so narāsabho, pavane vāsaṃ upāgami; Tadā samāgamo āsi, dvinnaṃ satasahassina’’nti.
所谓‘咖提那衣敷展之时’,即展敷咖提那衣之际。‘为法将军’者,指为法将军舍利弗长老。‘不败者’意为不曾败者,此处应视为词尾省略。‘彼’指大莲花佛。‘林中’即大林。‘居住’指雨安居。‘已前往’即已去。‘二十万之众’即二十万比丘。若‘其时集会’之读本存在,则为善。
Tattha kathinatthārasamayeti kathinacīvarattharaṇasamaye. Dhammasenāpatitthāyāti dhammasenāpatisālattheratthaṃ. Aparājitāti na parājitā, vibhattilopo daṭṭhabbo. Soti so mahāpadumo. Pavaneti mahāvane. Vāsanti vassāvāsaṃ. Upāgamīti upāgato. Dvinnaṃ satasahassinanti dvinnaṃ satasahassānaṃ. ‘‘Tadā āsi samāgamo’’tipi pāṭho yadi atthi sundaro bhaveyya.
那时,如来住于那片林薮。我们的菩萨投生为狮子,见世尊进入灭尽定,安坐七日,便心生净信,右绕礼敬,满怀喜悦,三次发出狮子吼。七日之中,他不曾舍离以佛为所缘之喜,唯以喜乐为食,不离去觅食,乃至舍命恭敬随侍。随后,导师于七日后从灭尽定出定,这位人中之狮望着狮子,心想:‘愿他对僧团也能心生净信,让僧团过来吧!’刹那之间,无量亿比丘便来到面前。狮子对僧团亦生起净信。导师观察其心后,授记道:‘在未来世,他将成为名为乔达摩的佛陀。’因此说了:
Tadā tathāgate tasmiṃ vanasaṇḍe vasante amhākaṃ bodhisatto sīho hutvā sattāhaṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā nisinnaṃ disvā pasannacitto hutvā padakkhiṇaṃ katvā sañjātapītisomanasso tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā sattāhaṃ buddhārammaṇaṃ pītiṃ avijahitvā pītisukheneva gocarāya apakkamitvā jīvitapariccāgaṃ katvā payirupāsamāno aṭṭhāsi. Atha satthā tassa sattāhassa accayena nirodhasamāpattito vuṭṭhāya narasīho sīhaṃ oloketvā – ‘‘bhikkhusaṅghepissa cittappasādo hotūti saṅgho āgacchatū’’ti cintesi. Anekakoṭibhikkhū tāvadeva āgañchiṃsu. Sīho saṅghepi cittaṃ pasādesi. Atha satthā tassa cittaṃ oloketvā – ‘‘anāgate gotamo nāma buddho bhavissatī’’ti byākāsi. Tena vuttaṃ –
那时,我曾为狮子,为百兽之王;
在林中,我见到了正在修习远离的胜者。
‘‘Ahaṃ tena samayena, sīho āsiṃ migādhibhū; Pavivekamanubrūhantaṃ, pavane addasaṃ jinaṃ.
‘‘Vanditvā sirasā pāde, katvāna taṃ padakkhiṇaṃ; Tikkhattuṃ abhināditvā, sattāhaṃ jinamupaṭṭhahaṃ.
于殊胜等至中安住七日,如来出定,
以心思维后,召请俱胝比丘。
‘‘Sattāhaṃ varasamāpattiyā, vuṭṭhahitvā tathāgato; Manasā cintayitvāna, koṭibhikkhū samānayi.
当时,那位大雄在他们中间授记:
于无量劫之后,此人将成佛。
‘‘Tadāpi so mahāvīro, tesaṃ majjhe viyākari; Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati.
‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ.
‘‘Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā’’ti.
这里,“增长远离”意指入于灭尽定。“右绕”指右绕三匝。“发出吼声后”指三度作狮子吼。“侍奉”指我侍奉,或者这就是其读法。“从殊胜等至”指从灭尽定出定之后。“以意思惟后”指以意这样思惟:“愿诸比丘都来这里。”“召集”指集合。
Tattha pavivekamanubrūhantanti nirodhasamāpattiṃ samāpannanti attho. Padakkhiṇanti tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā. Abhināditvāti tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā. Upaṭṭhahanti upaṭṭhahiṃ. Ayameva vā pāṭho. Varasamāpattiyāti nirodhasamāpattito vuṭṭhahitvā. Manasā cintayitvānāti ‘‘sabbepi bhikkhū idha āgacchantū’’ti manasāva cintetvā. Samānayīti samāhari.
这位莲花世尊的都城名为瞻波城。父亲是阿沙摩王,母亲亦名阿沙摩;娑罗与优波娑罗是他两位上首弟子,侍者名瓦鲁诺;罗陀与须罗陀是两位上首女弟子;他的菩提树是大娑纳树;身高达五十八肘;寿量十万岁;在容貌等功德方面无与伦比的乌塔罗是他的第一夫人;他极为可爱的儿子名为兰玛王子。因此,有偈颂说道:
Tassa pana padumassa bhagavato campakaṃ nāma nagaraṃ ahosi. Asamo nāma rājā pitā ahosi, mātāpi tassa asamā nāma, sālo ca upasālo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāmupaṭṭhāko, rādhā ca surādhā ca dve aggasāvikā, mahāsoṇarukkho bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ, āyu vassasatasahassaṃ ahosi, rūpādīhi guṇehi anuttarā uttarā nāmassa aggamahesī, rammakumāro nāmassa atirammo tanayo ahosi. Tena vuttaṃ –
大仙莲花佛的城,名为瞻波城;国王属刹帝利种姓,名阿沙摩。
‘‘Campakaṃ nāma nagaraṃ, asamo nāma khattiyo; Asamā nāma janikā, padumassa mahesino.
娑罗与优波娑罗,是他的两位上首弟子;
大仙莲花佛的侍者,名叫瓦鲁诺。
‘‘Sālo ca upasālo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Varuṇo nāmupaṭṭhāko, padumassa mahesino.
罗陀与须罗陀,是他的两位上首女弟子;
彼世尊的菩提树,名为大娑纳树。
‘‘Rādhā ceva surādhā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahāsoṇoti vuccati.
大牟尼极其高大,身高五十八肘;
他的光明遍照十方,无与伦比。
‘‘Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṃ, accuggato mahāmuni; Pabhā niddhāvatī tassa, asamā sabbato disā.
月光、日光、宝光、火光、摩尼宝光,
一旦遇到胜者的无上光明,这一切光芒便都黯然失色。
‘‘Candappabhā sūriyappabhā, ratanaggimaṇippabhā; Sabbāpi tā hatā honti, patvā jinapabhuttamaṃ.
彼时,人寿有十万岁;
「Tāvatā tiṭṭhamāno so」指他以这样的寿命住世,「tāresi janataṃ bahuṃ」度脱了众多的众生。
‘‘Vassasatasahassāni , āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
“Paripakkamānase satte”:指那些心已成熟的众生,令他们完全觉悟后,
教导其余的众生之后,他与声闻弟子们一同般涅槃。
‘‘Paripakkamānase satte, bodhayitvā asesato; Sesake anusāsitvā, nibbuto so sasāvako.
如蛇蜕去旧皮,如树舍去枯叶,
舍弃一切行后,他如同火焰般寂灭。
‘‘Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ, vaddhapattaṃva pādapo; Jahitvā sabbasaṅkhāre, nibbuto so yathā sikhī’’ti.
此处,“宝、火、宝石之光”指宝光、火光与宝石光。“被征服”意为“被制伏”。“胜利者的至上光明”意思是:当这些光遇上胜利者(佛陀)身发的至上光明,便被制伏了。“心已成熟”指那些诸根成熟、堪受教化的众生。“老叶”即旧叶,譬如同树木一般。“一切行”指一切内在与外在的诸行。另有读作“舍弃一切行”的,含义相同。“如同火焰”是说像火那样,善逝无所执取而臻于寂灭。其余各颂,依前文所述的方法,其义自明。
Tattha ratanaggimaṇippabhāti ratanappabhā ca aggippabhā ca maṇippabhā ca. Hatāti abhibhūtā. Jinapabhuttamanti jinassa sarīrappabhaṃ uttamaṃ patvā hatāti attho. Paripakkamānaseti paripakkindriye veneyyasatte. Vaddhapattanti purāṇapattaṃ. Pādapo vāti pādapo viya. Sabbasaṅkhāreti sabbepi ajjhattikabāhire saṅkhāre. ‘‘Hitvā sabbasaṅkhāra’’ntipi pāṭho, soyevattho. Yathā sikhīti aggi viya nirupādāno nibbutiṃ sugato gatoti. Sesamettha gāthāsu heṭṭhā vuttanayattā uttānamevāti.