11. 《那罗陀佛种姓经》注释
11. Nāradabuddhavaṃsavaṇṇanā
莲花佛般涅槃后,他的教法也归于隐没。当时人寿十万岁,人类的寿命逐渐衰减,最终降至十岁。而后寿命又逐渐增长,达到不可计数的年岁,复又衰减至九万岁。就在那时,一位具足十力、三明、四无畏且解脱善巧,名为那罗陀的人中无上调御者,出现于世间。他在圆满四不可数劫与十万劫的波罗蜜后,生于兜率天;从彼处没已,投生于名为谷丰(Dhaññavatī)的城市,在降伏他族的瓦苏德瓦族善天王王族中,结生在善天王的王后——无与伦比的无上妃(Anomā)母胎中。经十个月,在财胜园(Dhanañjayuyyāna)从母胎诞生。取名之日举行命名典礼时,赡部洲洲一切人民所需及与之相称的饰品,皆从虚空中如意树等处降下。于是,大众都说:‘他赐予了人们相称的饰品’,便为他取名‘那罗陀’。
Padumabuddhe pana parinibbute tassa sāsane ca antarahite vassasatasahassāyukā manussā anukkamena parihāyamānā dasavassāyukā ahesuṃ. Puna vaḍḍhitvā asaṅkhyeyyāyukā hutvā parihāyamānā navutivassasahassāyukā ahesuṃ. Tadā dasabaladharo tevijjo catuvesārajjavisārado vimuttisārado nārado nāma narasattuttamo satthā loke udapādi. So cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca pāramiyo pūretvā tusitabhavane nibbattitvā tato cavitvā dhaññavatī nāma nagare sakavīriyavijitavāsudevassa sudevassa nāma rañño kule aggamahesiyā nirūpamāya anomāya nāma deviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ aggahesi. So dasannaṃ māsānaṃ accayena dhanañjayuyyāne mātukucchito nikkhami. Nāmaggahaṇadivase pana nāmakaraṇe kayiramāne sakalajambudīpe manussānaṃ upabhogakkhamāni anurūpāni ābharaṇāni ākāsato kapparukkhādīhi patiṃsu. Tenassa narānaṃ arahāni ābharaṇāni adāsīti ‘‘nārado’’ti nāmaṃ akaṃsu.
他在家生活了九千年。当时拥有三座分别对应三个季节的宫殿:胜利(Vijita)、胜军(Vijitāvī)、悦胜(Vijitābhirāma)。他们为那罗陀王子迎娶了正妃——一位具足族姓、戒行、仪容,令人心悦的刹帝利少女,名为胜利军(Vijitasenā),极其幸运。以她为首,王子拥女十二万人。胜利军妃生下令一切世间欢喜的胜喜王子(Nanduttara)后,他目睹了四种兆相,便由四部大军围绕,身穿种种离染色、细软的殊胜衣,佩戴珍珠颈饰、摩尼耳环、殊胜臂钏、宝冠与手镯,以极妙香华盛装严饰,徒步前往园林。他解下全身饰物交予库吏,然后亲自用那把锐利无比、如无垢青莲花瓣的剑,将自己以诸宝严饰、光耀夺目的发髻割下,抛向空中。帝释天王以金棺接取,携至三十三天,在须弥山顶建造了一座高三由旬的七宝塔庙以供奉之。
So navavassasahassāni agāramajjhe vasi. Vijito vijitāvī vijitābhirāmoti tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikā tayo pāsādā ahesuṃ. Tassa nāradakumārassa kulasīlācārarūpasampannaṃ manonukūlaṃ vijitasenaṃ nāma ativiya dhaññaṃ khattiyakaññaṃ aggamahesiṃ akaṃsu. Taṃ ādiṃ katvā vīsatisahassādhikaṃ itthīnaṃ satasahassaṃ ahosi. Tassā vijitasenāya deviyā sabbalokānandakare nanduttarakumāre nāma jāte so cattāri nimittāni disvā caturaṅginiyā mahatiyā senāya parivuto nānāvirāgatanuvaravasananivasano āmukkamuttāhāramaṇikuṇḍalo varakeyūramakuṭakaṭakadharo paramasurabhigandhakusumasamalaṅkato padasāva uyyānaṃ gantvā sabbābharaṇāni omuñcitvā bhaṇḍāgārikassa hatthe datvā sayameva vimalanīlakuvalayadalasadisenātinisitenāsinā paramaruciraratanavicittaṃ sakesamakuṭaṃ chinditvā gaganatale khipi. Taṃ sakko devarājā suvaṇṇacaṅkoṭakena paṭiggahetvā tāvatiṃsabhavanaṃ netvā tiyojanubbedhaṃ sinerumuddhani sattaratanamayaṃ cetiyaṃ akāsi.
那位大士穿上天授的袈裟衣,就在那座园林中出家了。当时有十万人随他一同出家。他在彼处精进修行七日,于卫塞月满月之日,食用了正妃胜利军所供养的乳糜,仍在园林中日间安住,继而接受了善见园园丁供养的八把草。他右绕大首那菩提树之后,铺开一片长五十八肘的草座,端坐其上摧破魔军,于初夜、中夜、后夜次第证得三明,通达一切知智,随即诵出这样的感兴偈:‘经多生轮回……(中略)……已证得渴爱之灭尽。’此后过了七七日,应梵天之请同意说法,便在财胜园,由跟随他一同出家的十万比丘环绕,初转法轮。当时,有百千俱胝众生对法获得了现观。因此,这样说:
Mahāpuriso pana devadattāni kāsāyāni vatthāni paridahitvā tattheva uyyāne pabbaji. Purisasatasahassā ca taṃ anupabbajiṃsu. So sattāhaṃ tattheva padhānacariyaṃ caritvā visākhapuṇṇamāya vijitasenāya aggamahesiyā dinnaṃ pāyāsaṃ paribhuñjitvā tattheva uyyāne divāvihāraṃ katvā sudassanuyyānapālena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā mahāsoṇabodhiṃ padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhapaṇṇāsahatthavitthataṃ tiṇasantharaṃ santharitvā nisīditvā mārabalaṃ vidhamitvā tīsu yāmesu tisso vijjā uppādetvā sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhitvā – ‘‘anekajātisaṃsāraṃ…pe… taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti udānaṃ udānetvā sattasattāhāni vītināmetvā brahmuno yācito paṭiññaṃ datvā dhanañjayuyyāne attanā saha pabbajitehi satasahassabhikkhūhi parivuto tattha dhammacakkaṃ pavattesi. Tadā koṭisatasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
“莲花佛之后,有正自觉者、两足尊;名为那罗陀,无等无伦匹。”
‘‘Padumassa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Nārado nāma nāmena, asamo appaṭipuggalo.
‘‘So buddho cakkavattissa, jeṭṭho dayitaoraso; Āmukkamālābharaṇo, uyyānaṃ upasaṅkami.
那里有一棵名为“耶舍广博”的树,极为美丽,清净如梵天。
‘‘Tatthāsi rukkho yasavipulo, abhirūpo brahmā suci; Tamajjhappatvā upanisīdi, mahāsoṇassa heṭṭhato.
他以那种智慧审察诸行,无论是向上转起还是向下沉落。
‘‘Tattha ñāṇavaruppajji, anantaṃ vajirūpamaṃ; Tena vicini saṅkhāre, ukkujjamavakujjakaṃ.
‘‘Tattha sabbakilesāni, asesamabhivāhayi; Pāpuṇī kevalaṃ bodhiṃ, buddhañāṇe ca cuddasa.
‘‘Pāpuṇitvāna sambodhiṃ, dhammacakkaṃ pavattayi; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahū’’ti.
其中,“转轮王”指转轮王。“长子”指最先出生的儿子。“亲爱亲子”指可爱、心爱的嫡子;因是可爱、心爱的儿子,被抱持抚育长大,故称为“亲爱亲子”。“佩戴璎珞饰品”指佩戴珍珠项链、臂钏、手镯、宝冠、耳环等饰物。“园林”指前往了城外一座名为“檀那阇耶园”的林苑。
Tattha cakkavattissāti cakkavattirañño. Jeṭṭhoti pubbajo. Dayitaorasoti dayito piyo oraso putto, dayito orasi gahetvā lālito putto dayitaoraso nāma. Āmukkamālābharaṇoti āmukkamuttāhārakeyūrakaṭakamakuṭakuṇḍalamālo. Uyyānanti bahinagare dhanañjayuyyānaṃ nāmārāmaṃ agamāsi.
“那里有一棵树”:在那座园林中,据说有一棵名为红松那的树。此树高九十肘,树干圆满匀称,种种枝条繁茂,树叶深绿、浓密、宽广,树荫清凉。因有天神居住,各种鸟群已不在此往来。它宛如大地的额饰,如同树王一般,极为悦目怡人,所有枝条皆以红花庄严,成为人天眼目的甘露。“广大的名声”指名声远播,在一切世间广为人知,随其成就而处处彰显,名称远闻。某些版本读作“那里有一棵广大树”。“大”指如同诸天的巴利恰答咖树那样巨大。“到达彼”指到达那棵松那树,靠近它。“下方”指那棵树的下方。
Tatthāsi rukkhoti tasmiṃ uyyāne eko kira rukkho rattasoṇo nāma ahosi. So kira navutihatthubbedho samavaṭṭakkhandho sampannavividhaviṭapasākho nīlabahalavipulapalāso sandacchāyo devatādhivuṭṭhattā vigatavividhavihagagaṇasañcāro dharaṇītalatilakabhūto tarurajjaṃ viya kurumāno paramaramaṇīyadassano rattakusumasamalaṅkatasabbasākho devamanussanayanarasāyanabhūto ahosi. Yasavipuloti vipulayaso, sabbalokavikhyāto attano sampattiyā sabbattha pākaṭo vissutoti attho. Keci ‘‘tatthāsi rukkho vipulo’’ti paṭhanti. Brahāti mahanto, devānaṃ pāricchattakasadisoti attho. Tamajjhappatvāti taṃ soṇarukkhaṃ patvā adhipatvā upagammāti attho. Heṭṭhatoti tassa rukkhassa heṭṭhā.
“最上之智生起”指最上的智慧生起。“无边的”指不可测量、无量。“如金刚的”指如同金刚一般锋利,这是对无常随观等观智的称呼。“以彼审查诸行”指以那种观智审查色等诸行。“向上与向下”指审查诸行的生与灭。因此,在思惟缘起之后,从第四禅那出定,专注于五蕴,通过观察生灭而见到五十种相,将观智增长至种姓智,之后依次证得圣道,获得一切佛陀功德。
Ñāṇavaruppajjīti ñāṇavaraṃ udapādi. Anantanti appameyyaṃ appamāṇaṃ. Vajirūpamanti vajirasadisaṃ tikhiṇaṃ, aniccānupassanādikassa vipassanāñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Tena vicini saṅkhāreti tena vipassanāñāṇena rūpādike saṅkhāre vicini. Ukkujjamavakujjakanti saṅkhārānaṃ udayañca vayañca vicinīti attho. Tasmā paccayākāraṃ sammasitvā ānāpānacatutthajjhānato vuṭṭhāya pañcasu khandhesu abhinivisitvā udayabbayavasena samapaññāsa lakkhaṇāni disvā yāva gotrabhuñāṇaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyamaggānukkamena sakale buddhaguṇe paṭilabhīti attho.
“在那里”指在那棵松那树下。“一切烦恼”指所有一切的烦恼,是透过词尾变化来表示的。有些人读作“在那里以一切烦恼”。“无余”指完全没有剩余。“灭尽”指以道断与烦恼断彻底灭尽一切烦恼,即令其消亡。“菩提”指阿拉汉道智。“以及十四佛智”指十四种佛智。哪十四种呢?八种道智与果智(四道四果)、六种不共智,这就是十四种佛智。“以及”一词带有汇总之义,由此还包括:四无碍解智、四自信智、四生处抉择智、五趣抉择智、十力智,以及他所获得的一切佛陀功德。
Tatthāti soṇarukkhe. Sabbakilesānīti sabbepi kilese, liṅgavipariyāsaṃ katvā vuttaṃ. Keci ‘‘tattha sabbakilesehī’’ti paṭhanti. Asesanti niravasesaṃ. Abhivāhayīti maggodhinā ca kilesodhinā ca sabbe kilese abhivāhayi, vināsamupanesīti attho. Bodhīti arahattamaggañāṇaṃ. Buddhañāṇe ca cuddasāti buddhañāṇāni cuddasa. Tāni katamānīti? Maggaphalañāṇāni aṭṭha, cha asādhāraṇañāṇānīti evamimāni cuddasa buddhañāṇāni nāma, ca-saddo sampiṇḍanattho, tena aparānipi catasso paṭisambhidāñāṇāni catuvesārajjañāṇāni catuyoniparicchedakañāṇāni pañcagatiparicchedakañāṇāni dasabalañāṇāni sakale ca buddhaguṇe pāpuṇīti attho.
就这样,成就佛果之后,他接受了梵天的劝请,在昙干遮园召集与自己一同出家的一千二百五十位比丘,为他们转法轮。那时,有十万人初次证得法现观。据说,当时在大兜那城,有一位名叫兜那的龙王,具大神通、大威力,受到大众的恭敬、尊重、承事、供养,住在恒河岸边。在他的势力范围之内,若有哪个地方的人不向他献供,他便以干旱、暴雨或冰雹来毁灭那个地方。
Evaṃ buddhattaṃ patvā brahmāyācanaṃ adhivāsetvā dhanañjayuyyāne attanā saha pabbajite satasahassabhikkhū sammukhe katvā dhammacakkaṃ pavattesi. Tadā koṭisatasahassassa paṭhamābhisamayo ahosi. Tadā kira mahādoṇanagare doṇo nāma nāgarājā gaṅgātīre paṭivasati mahiddhiko mahānubhāvo mahājanena sakkato garukato mānito pūjito. So yasmiṃ visaye janapadavāsino manussā tassa balikammaṃ na karonti, tesaṃ visayaṃ avassena vā ativassena vā sakkharavassena vā vināseti.
那时,见岸者那罗陀导师观察到兜那龙王堪可调伏,知此将利益众多有情,便由大比丘僧团围绕,前往那龙王的住处。那里的人们看见,便对世尊说:“世尊,这里住着一条剧毒、暴恶、具大神通大力的龙王,它会伤害您,请您不要去。”世尊却似未听见他们的言语,继续前行。到了那里,他在龙王为供养所铺、香气极为馥郁的花座上就坐。据说,当时大众聚集,心中想道:“我们将目睹那罗陀牟尼王与兜那龙王双方交战。”
Atha tīradassano nārado satthā doṇassa nāgarājassa vinayane bahūnaṃ pāṇīnaṃ upanissayaṃ disvā mahatā bhikkhusaṅghena parivārito tassa nāgarājassa nivāsaṭṭhānamagamāsi. Tato taṃ manussā disvā evamāhaṃsu – ‘‘bhagavā, ettha ghoraviso uggatejo mahiddhiko mahānubhāvo nāgarājā paṭivasati, so taṃ mā viheṭhessati na gantabba’’nti. Bhagavā pana tesaṃ vacanaṃ asuṇanto viya agamāsi. Gantvā ca tatthassa nāgarājassa sakkāratthāya kate paramasurabhigandhe pupphasanthare nisīdi. Mahājano kira ‘‘nāradassa ca munirājassa doṇassa ca nāgarājassa dvinnampi yuddhaṃ passissāmā’’ti sannipati.
那时,蛇王见牟尼王如此安坐,不堪忍受轻蔑,便现出身形喷出烟来。十力尊也喷出烟来。接着龙王放出火焰,牟尼王亦放出火焰。龙王被十力尊身中射出的烟网折腾得疲惫不堪,痛苦难忍,心想:“我用毒力杀死他。”便释放毒液。这毒液的威力足以毁灭整个赡部洲洲,却连十力尊身上一根毫毛也动摇不得。此时龙王心想:“这沙门到底有何本事?”他见世尊面容清净庄严,犹如秋日太阳、圆满月轮,放出六色佛光,便想:“啊!这位沙门实有大神力,是我自己不知己力,冒犯了他。”于是寻求救护,皈依了世尊。接着,牟尼王那罗陀调伏那龙王后,为令聚集在那里的大众生起净信,示现了双教诫神变。那时,九十二俱胝千众生安住于阿拉汉果。这是第二次现观。因此说:
Atha ahināgo munināgaṃ tathā nisinnaṃ disvā makkhaṃ asahamāno sandissamānakāyo hutvā padhūpāyi. Dasabalopi padhūpāyi. Puna nāgarājā pajjali . Munirājāpi pajjali. Atha so nāgarājā dasabalassa sarīrato nikkhantāhi dhūmajālāhi ativiya kilantasarīro dukkhaṃ asahamāno ‘‘visavegena naṃ māressāmī’’ti visaṃ vissajjesi. Visassa vegena sakalopi jambudīpo vinasseyya. Taṃ pana visaṃ dasabalassa sarīre ekalomampi kampetuṃ nāsakkhi. Atha so nāgarājā – ‘‘kā nu kho samaṇassa pavattī’’ti olokento saradasamaye sūriyaṃ viya candaṃ viya ca paripuṇṇaṃ chabbaṇṇāhi buddharasmīhi virocamānaṃ vippasannavadanasobhaṃ bhagavantaṃ disvā – ‘‘aho! Mahiddhiko vatāyaṃ samaṇo, mayā pana attano balaṃ ajānantena aparaddha’’nti cintetvā tāṇaṃ gavesī bhagavantaṃyeva saraṇamupagañchi. Atha nārado munirājā taṃ nāgarājaṃ vinetvā tattha sannipatitassa mahājanassa cittappasādanatthaṃ yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Tadā pāṇīnaṃ navutikoṭisahassāni arahatte patiṭṭhahiṃsu. So dutiyo abhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
大牟尼调伏摩诃兜那龙王,
当时示现神变,展现于人天之中。
‘‘Mahādoṇaṃ nāgarājaṃ, vinayanto mahāmuni; Pāṭiheraṃ tadākāsi, dassayanto sadevake.
那时,于说法之际,天与人的……
九十二俱胝千有情超越了一切疑惑。
‘‘Tadā devamanussānaṃ, tamhi dhammappakāsane; Navutikoṭisahassāni, tariṃsu sabbasaṃsaya’’nti.
此处“当时示现教诫神变”,意指他示现了双神变。这便是本来的读法。也有版本读作“那时天与人”。其中,“devamanussānaṃ”是属格,意为“属于天与人”。因此,义为“天与人的九十二俱胝千”。“tariṃsu”是“超越”之义。
Tattha pāṭiheraṃ tadākāsīti akāsi yamakapāṭihāriyanti attho. Ayameva vā pāṭho. ‘‘Tadā devamanussā vā’’tipi pāṭho. Tattha devamanussānanti sāmiatthe paccattaṃ. Tasmā devānaṃ manussānañca navutikoṭisahassānīti attho. Tariṃsūti atikkamiṃsu.
然而,当他教导亲生儿子难陀优多罗王子时,有八十俱胝千位众生证得第三现观。故说:
Yadā pana attano puttaṃ nanduttarakumāraṃ ovadi, tadā asītiyā koṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
在某个时候,大雄教导自己的亲生儿子;
就这样,八十俱胝千有情的第三次现观发生了。
‘‘Yamhi kāle mahāvīro, ovadī sakamatrajaṃ; Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahū’’ti.
那时,婆罗门同伴跋陀萨罗与维吉达蜜多,为寻找不死湖而游历。在土罗拘提他城,他们见到那罗陀正自觉者正安坐于集会中,无比无畏清净。二人见到世尊身上三十二大人相,便确定:“这位即是世间已揭开一切覆盖的正自觉者。”对世尊生起信心后,便带领眷属于世尊座下出家。他们出家并证得阿拉汉果后,世尊于十万亿比丘中诵出巴帝摩卡。这是首次集会。因此说:
Yadā pana thullakoṭṭhitanagare bhaddasālo ca vijitamitto ca dve brāhmaṇasahāyakā amatarahadaṃ gavesamānā parisati nisinnaṃ ativisāradaṃ nāradasammāsambuddhaṃ addasaṃsu. Te bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni disvā – ‘‘ayaṃ loke vivaṭacchado sammāsambuddho’’ti niṭṭhaṃ gantvā bhagavati sañjātasaddhā saparivārā bhagavato santike pabbajiṃsu. Tesu pabbajitvā arahattaṃ pattesu bhagavā bhikkhūnaṃ koṭisatasahassamajjhe pātimokkhaṃ uddisi, so paṭhamo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –
那罗陀大仙的集会共有三次,
第一次集会,有十万亿位比丘。
‘‘Sannipātā tayo āsuṃ, nāradassa mahesino; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo’’ti.
那时,那罗陀正自觉者在亲族集会上,从自己的本愿开始讲说《佛种姓经》,有九亿千位比丘前来集会,这是第二次集会。因此说:
Yasmiṃ samaye nārado sammāsambuddho ñātisamāgame attano paṇidhānato paṭṭhāya buddhavaṃsaṃ kathesi, tadā navutikoṭibhikkhusahassānaṃ dutiyo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –
当佛陀宣说佛陀的功德及其因缘时,
那时,有九亿千无垢者集会。
‘‘Yadā buddho buddhaguṇaṃ, sanidānaṃ pakāsayi; Navutikoṭisahassāni, samiṃsu vimalā tadā’’ti.
此处「无垢」即指离垢、漏尽者。
Tattha vimalāti vigatamalā, khīṇāsavāti attho.
那时,龙王毗卢遮那对大度铩龙王的调伏生起净信。他在恒河中化现出长宽各三牛呼、七宝所成的殿堂,请世尊率领眷属入座。为彰显自己布施的殊胜,他还邀请了当地民众及其眷属,并召集了佩戴种种饰物、表演龙族歌舞与音乐的随从,以极恭敬之心向世尊及僧众作大布施。斋罢,世尊如倾泻恒河之水般,作了随喜开示。当时有八万位比丘在饭后听法生信,以‘善来比丘’的形式出家,世尊便在他们中间诵出了巴帝摩卡。这是第三次集会。由此,宣说了以下的话:
Yadā pana mahādoṇanāgarājassa vinayane pasanno verocano nāma nāgarājā gaṅgāya nadiyā tigāvutappamāṇaṃ sattaratanamayaṃ maṇḍapaṃ nimminitvā saparivāraṃ bhagavantaṃ tattha nisīdāpetvā saparivāro sajanapade attano dānaggadassanatthāya nimantetvā nāganāṭakāni ca tāḷāvacare vividhavesālaṅkāradhare sannipātetvā mahāsakkārena bhagavato saparivārassa mahādānaṃ adāsi. Bhojanāvasāne bhagavā mahāgaṅgaṃ otārento viya anumodanamakāsi. Tadā bhattānumodane dhammaṃ sutvā pasannānaṃ ehibhikkhupabbajjāya pabbajitānaṃ asītibhikkhusatasahassānaṃ majjhe pātimokkhaṃ uddisi, so tatiyo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –
当毗卢遮那龙王向导师布施时,
那时,有八万位胜者之子集会。
‘‘Yadā verocano nāgo, dānaṃ dadāti satthuno; Tadā samiṃsu jinaputtā, asītisatasahassiyo’’ti.
此处“八万位”,是指八十个千。
Tattha asītisatasahassiyoti satasahassānaṃ asītiyo.
那时,我们的菩萨出家为仙人,在雪山的一侧建造草庵,熟练掌握了五神通与八种禅定后,便安住下来。接着,出于对他的悲悯,那罗陀世尊由八十亿阿拉汉、十位不来果圣者以及一千位优婆塞众围绕,来到他的草庵处。那位苦行者一见到世尊,内心便洋溢喜悦,立刻为世尊及其眷属搭建住宿的草庵,并以整夜时间称扬世尊的功德。听闻世尊说法后,第二天,他前往郁单越取来食物,向佛陀及眷属作大布施。如此,他连续七日作大布施。之后,他又从雪山上取得价值连城的红檀香木,燃此红檀香供养世尊。那时,具足十力的世尊,在天、人眷属环绕中宣说法义,并授记道:‘未来世,他将成为名为乔达摩的佛陀。’于是说出以下偈颂:
Tadā amhākaṃ bodhisatto isipabbajjaṃ pabbajitvā himavantapasse assamaṃ māpetvā pañcasu abhiññāsu aṭṭhasu samāpattīsu ca ciṇṇavasī hutvā paṭivasati. Atha tasmiṃ anukampāya nārado bhagavā asītiyā arahantakoṭīhi dasahi ca anāgāmiphalaṭṭhehi upāsakasahassehi parivuto taṃ assamapadaṃ agamāsi. Tāpaso bhagavantaṃ disvāva pamuditahadayo saparivārassa bhagavato nivāsatthāya assamaṃ māpetvā sakalarattiṃ satthuguṇaṃ kittetvā bhagavato dhammakathaṃ sutvā punadivase uttarakuruṃ gantvā tato āhāraṃ āharitvā saparivārassa buddhassa mahādānaṃ adāsi. Evaṃ sattāhaṃ mahādānaṃ datvā himavantato anagghaṃ lohitacandanaṃ āharitvā tena lohitacandanena bhagavantaṃ pūjesi. Tadā naṃ dasabalo amaranaraparivuto dhammakathaṃ kathetvā – ‘‘anāgate gotamo nāma buddho bhavissatī’’ti byākāsi. Tena vuttaṃ –
那时,我是一位结发苦行者,修习极严苦行;
我曾为行于虚空者,于五神通达到究竟。
‘‘Ahaṃ tena samayena, jaṭilo uggatāpano; Antalikkhacaro āsiṃ, pañcābhiññāsu pāragū.
那时,我见无等等者,与僧伽及随众一起;
以饮食令其饱足,复以栴檀恭敬供养。
‘‘Tadāpāhaṃ asamasamaṃ, sasaṅghaṃ saparijjanaṃ; Annapānena tappetvā, candanenābhipūjayiṃ.
那位世间导师那罗陀佛,其时也对我授记说:
无量劫之后,你将于世间成为佛陀。
‘‘Sopi maṃ tadā byākāsi, nārado lokanāyako; Aparimeyyito kappe, buddho loke bhavissati.
‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ.
‘‘Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo hāsetva mānasaṃ; Adhiṭṭhahiṃ vataṃ uggaṃ, dasapāramipūriyā’’ti.
这里的“tadāpāhan”即“那时我”。“asamasamaṃ”的意思是“无同等者”:所谓“无等”指过去的诸佛,与那些无等者等同,故称“无同等者”。或者,“无等”指不平坦,“等”指平坦、善好;在这些无等与平等之中,于不平坦中具足平等,本应说为“无等等者”,但省略了一个“等”字而说成“无等同等者”,应如此理解,其义为无等、不平坦中的平坦者。“saparijjanam”意为“与眷属”,即与近事男众一起。另有异读作:“那时那位具眼者也于天与人众中授记了我”,此义易明。“bhiyyo hāsetva mānasaṃ”指“更加喜悦内心”,即更进一步地令心欣喜满足。“adhiṭṭhahiṃ vataṃ uggaṃ”是“我决意受持殊胜的誓愿”,也就是受持了殊胜的誓愿。又有异读作:“为了圆满十种波罗蜜,我更高地受持了誓愿”。
Tattha tadāpāhanti tadāpi ahaṃ. Asamasamanti asamā nāma atītā buddhā, tehi asamehi samaṃ tulyaṃ asamasamaṃ. Atha vā asamā visamā, samā avisamā sādhavo, tesu asamasamesu samo ‘‘asamasamasamo’’ti vattabbe ekassa samasaddassa lopaṃ katvā vuttanti veditabbaṃ, asamāvisamasamanti attho. Saparijjananti saupāsakajanaṃ. ‘‘Sopi maṃ tadā naramarūnaṃ, majjhe byākāsi cakkhumā’’tipi pāṭho , so uttānatthova. Bhiyyo hāsetva mānasanti uttarimpi hāsetvā tosetvā hadayaṃ. Adhiṭṭhahiṃ vataṃ ugganti uggaṃ vataṃ adhiṭṭhāsiṃ. ‘‘Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā’’tipi pāṭho.
彼世尊那罗陀佛的都城名为谷有城,父亲为刹帝利种姓的善天王,母亲名阿诺玛,两位上首弟子是极妙沙罗和胜友,侍者名婆悉吒,两位上首女弟子是郁多罗和颇求那,菩提树为大松那树,佛身高达八十八肘。其身光恒常遍照一由旬,寿量九万岁,正妃名胜军,儿子名喜上王子,有三座宫殿:胜利、能胜、胜喜。他在家生活了九千年,徒步而行,行大出离。故如是说。
Tassa pana bhagavato nāradassa dhaññavatī nāma nagaraṃ ahosi, sudevo nāma khattiyo pitā, anomā nāma mātā, bhaddasālo ca jitamitto ca dve aggasāvakā, vāseṭṭho nāma upaṭṭhāko, uttarā ca phaggunī ca dve aggasāvikā, mahāsoṇarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi. Tassa sarīrappabhā niccaṃ yojanaṃ pharati, navutivassasahassāni āyu, tassa pana vijitasenā nāma aggamahesī, nanduttarakumāro nāmassa putto ahosi, vijito vijitāvī vijitābhirāmoti tayo pāsādā ahesuṃ. So navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi. So padasāva mahābhinikkhamanaṃ nikkhamīti. Tena vuttaṃ –
有座城名为谷有,有位刹帝利名为善天;
那罗陀大仙的母亲,名为阿诺玛。
‘‘Nagaraṃ dhaññavatī nāma, sudevo nāma khattiyo; Anomā nāma janikā, nāradassa mahesino.
贤善沙罗与胜友,曾是上首弟子;
那位那罗陀大仙的侍者,名为婆悉吒。
‘‘Bhaddasālo jitamitto, ahesuṃ aggasāvakā; Vāseṭṭho nāmupaṭṭhāko, nāradassa mahesino.
优多罗与颇求尼,曾是两位上首女弟子;
彼世尊的菩提树,名为大松那树。
‘‘Uttarā phaggunī ceva, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahāsoṇoti vuccati.
身量八十八肘,崇高无比的大牟尼,
金色灿烂,光耀一万世界。
‘‘Aṭṭhāsītiratanāni, accuggato mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, dasasahassī virocati.
‘‘Tassa byāmappabhā kāyā, niddhāvati disodisaṃ; Nirantaraṃ divārattiṃ, yojanaṃ pharate sadā.
‘‘Na keci tena samayena, samantā yojane janā; Ukkāpadīpe ujjālenti, buddharaṃsīhi otthaṭā.
‘‘Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
犹如虚空由繁星点缀而绚丽;
同样,他的教法也因阿拉汉们而庄严。
‘‘Yathā uḷūhi gaganaṃ, vicittaṃ upasobhati; Tatheva sāsanaṃ tassa, arahantehi sobhati.
「为渡轮回之流」:为渡越轮回之流。而「及余行道者」:指除阿拉汉之外,与善凡夫共俱的其余有学人。
‘‘Saṃsārasotaṃ taraṇāya, sesake paṭipannake;
「建立坚固法桥后,彼人牛王证寂灭」:此处的「法桥」即道桥。意为:为救度其余众生出离轮回,而建立法桥,所作已办之后,便入般涅槃。
Dhammasetuṃ daḷhaṃ katvā, nibbuto so narāsabho.
「彼佛无等亦无等,他们漏尽者有无量威光」:那位佛陀无与伦比,那些漏尽者也拥有不可测量的威光。
「彼一切皆已消失,诸行岂非空无耶」:那一切都已经消逝不见了,一切诸行岂不是空无的吗?
‘‘Sopi buddho asamasamo, tepi khīṇāsavā atulatejā; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā’’ti.
其中,「如金栏杆般之色」:指如各种宝石所装饰的金栏杆般的容貌与光泽庄严。「一万世界辉耀」:意思是由于他的光芒,一万个世界也辉耀闪亮,这是其含义。世尊为阐明此义而说:「由彼身丈光,遍照诸方。」其中,「由彼身丈光」:如同丈光,即丈光,意为「犹如我们世尊的丈光一般」。
Tattha kañcanagghiyasaṅkāsoti vividharatanavicittakañcanamayagghikasadisarūpasobho. Dasasahassī virocatīti tassa pabhāya dasasahassīpi lokadhātu virocati, virājatīti attho. Tamevatthaṃ pakāsento bhagavā ‘‘tassa byāmappabhā kāyā, niddhāvati disodisa’’nti āha. Tattha byāmappabhā kāyāti byāmappabhā viyāti byāmappabhā, amhākaṃ bhagavato byāmappabhā viyāti attho.
“Na keci”中的“na”字表示否定,应理解为与“ujjālenti”(点燃)一词相关联。“Ukkā”(灯火)指的是棍状火炬之类。无论是火炬还是灯烛,都没有任何人去点燃它们,无人令其燃起。原因何在?因为已被佛陀身光所照亮。“以佛光明”(Buddharaṃsīhi),就是被佛陀的光明所遍覆、所触达。
Na kecīti ettha na-kāro paṭisedhattho, tassa ujjālenti-saddena sambandho daṭṭhabbo. Ukkāti daṇḍadīpikā. Ukkā vā padīpe vā kecipi janā na ujjālenti na pajjālenti. Kasmāti ce? Buddhasarīrappabhāya obhāsitattā. Buddharaṃsīhīti buddharasmīhi. Otthaṭāti adhigatā.
“以星”(uḷūhi)即是以群星,犹如群星令虚空绚丽庄严一般,他的教法亦因阿拉汉们而庄严、闪耀。这是其含义。“为度轮回之流”(saṃsārasotaṃ taraṇāya)意思是:为了渡越轮回的大海。“及余行道者”(sesake paṭipannake)意思是:除了阿拉汉之外,与善凡夫一起的其余有学人。“法桥”(dhammasetuṃ)即是道桥,为了度脱其余有情出离轮回而施设法桥;在所作已办后,便般涅槃。这是其含义。其余部分,后文已述,各处甚明,故不再多说。
Uḷūhīti tārāhi, yathā tārāhi gaganatalaṃ vicittaṃ sobhati, tatheva tassa sāsanaṃ arahantehi vicittaṃ upasobhatīti attho. Saṃsārasotaṃ taraṇāyāti saṃsārasāgarassa taraṇatthaṃ. Sesake paṭipannaketi arahante ṭhapetvā kalyāṇaputhujjanehi saddhiṃ sese sekkhapuggaleti attho. Dhammasetunti maggasetuṃ, sesapuggale saṃsārato tāretuṃ dhammasetuṃ ṭhapetvā katasabbakicco hutvā parinibbāyīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttattā sabbattha uttānamevāti.