28. 有关佛陀的各项杂论
28. Buddhapakiṇṇakakathā
“于无量劫中,有四位导师”等这十八首偈颂,应知为结集者所安立的结颂。其余偈颂,各处意思皆已明了。
‘‘Aparimeyyito kappe, caturo āsuṃ vināyakā’’tiādikā aṭṭhārasagāthā saṅgītikārakehi ṭhapitā nigamanagāthāti veditabbā. Sesagāthāsu sabbattha pākaṭamevāti.
在这整部《佛种姓经》中所叙述的二十五位佛陀,应知有八种差异。哪八种?寿量差异、身量差异、种姓差异、精进差异、身光差异、乘舆差异、菩提差异、座席差异。
Imasmiṃ pana sakalepi buddhavaṃse niddiṭṭhānaṃ pañcavīsatiyā buddhānaṃ aṭṭha vemattāni veditabbāni. Katamāni aṭṭha? Āyuvemattaṃ, pamāṇavemattaṃ, kulavemattaṃ, padhānavemattaṃ, rasmivemattaṃ, yānavemattaṃ, bodhivemattaṃ, pallaṅkavemattanti.
其中,寿量差异指的是:有些佛陀寿命长,有些则寿命短。例如:燃灯佛、憍陈如佛、无量见佛、莲花佛、莲花上佛、见义佛、见法佛、悉达多佛、帝沙佛,这九位佛陀的寿命都是百千岁。吉祥佛、善意佛、庄严佛、那罗陀佛、善慧佛、善生佛、喜见佛、弗沙佛,这八位佛陀的寿命都是九万岁。离婆多佛与毗舍婆佛,这两位佛陀的寿命都是六万岁。毗婆尸世尊的寿命是八万岁。尸弃佛、拘留孙佛、拘那含佛、迦叶佛,此四位佛陀依序寿命为七万岁、四万岁、三万岁、二万岁。而我们世尊的寿命量为百岁。对于已积集福德资粮、具足长寿业行的佛陀们而言,其寿命量乃至二倍、三倍,实为无量。这就是二十五位佛陀的寿量差异。
Tattha āyuvemattaṃ nāma keci dīghāyukā honti keci appāyukā. Tathā hi dīpaṅkaro koṇḍañño anomadassī padumo padumuttaro atthadassī dhammadassī siddhattho tissoti ime nava buddhā vassasatasahassāyukā ahesuṃ. Maṅgalo sumano sobhito nārado sumedho sujāto piyadassī phussoti ime aṭṭha buddhā navutivassasahassāyukā ahesuṃ. Revato vessabhū cāti ime dve buddhā saṭṭhivassasahassāyukā ahesuṃ. Vipassī bhagavā asītivassasahassāyukā ahosi. Sikhī kakusandho koṇāgamano kassapoti ime cattāro buddhā yathākkamena sattaticattālīsatiṃsavīsavassasahassāyukā ahesuṃ. Amhākaṃ pana bhagavato vassasataṃ āyuppamāṇaṃ ahosi. Upacitapuññasambhārānaṃ dīghāyukasaṃvattaniyakammasamupetānampi buddhānaṃ yugavasena āyuppamāṇaṃ appamāṇaṃ ahosi. Ayaṃ pañcavīsatiyā buddhānaṃ āyuvemattaṃ nāma.
身量差异指的是:有些佛陀身材高大,有些则较矮小。例如:燃灯佛、离婆多佛、喜见佛、见义佛、见法佛、毗婆尸佛,其身量为八十肘。憍陈如佛、吉祥佛、那罗陀佛、善慧佛,其身量为八十八肘。善意佛的身量为九十肘。庄严佛、无量见佛、莲花佛、莲花上佛、弗沙佛,其身量为五十八肘。善生佛的身量为五十肘。悉达多佛、帝沙佛、毗舍婆佛,其身量为六十肘。尸弃佛的身量为七十肘。拘留孙佛、拘那含佛、迦叶佛,依序身量分别为四十肘、三十肘、二十肘。我们世尊的身量为十八肘。这就是二十五位佛陀的身量差异。
Pamāṇavemattaṃ nāma keci dīghā honti keci rassā. Tathā hi dīpaṅkara-revata-piyadassī-atthadassī-dhammadassī-vipassībuddhānaṃ asītihatthubbedhaṃ sarīrappamāṇaṃ ahosi. Koṇḍañña-maṅgala-nārada-sumedhānaṃ aṭṭhāsītihatthubbedho kāyo ahosi. Sumanassa navutihatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi. Sobhita-anomadassī-paduma-padumuttara-phussabuddhānaṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi. Sujāto paṇṇāsahatthubbedhasarīro ahosi. Siddhattha-tissa-vessabhuno saṭṭhihatthubbedhā ahesuṃ. Sikhī sattatihatthubbedho ahosi. Kakusandha-koṇāgamana-kassapā yathākkamena cattālīsatiṃsavīsatihatthubbedhā ahesuṃ. Amhākaṃ bhagavā aṭṭhārasahatthubbedho ahosi. Ayaṃ pañcavīsatiyā buddhānaṃ pamāṇavemattaṃ nāma.
「种姓差异」是指:有些佛陀出生于刹帝利家族,有些则出生于婆罗门家族。其中,拘留孙佛、拘那含佛、迦叶佛三位正自觉者出生于婆罗门家族;从燃灯佛直至乔达摩佛的二十二位佛陀,唯出生于刹帝利家族。这便是二十五位佛陀的「种姓差异」。
Kulavemattaṃ nāma keci khattiyakule nibbattiṃsu keci brāhmaṇakule. Tathā hi kakusandhakoṇāgamanakassapasammāsambuddhā brāhmaṇakule nibbattiṃsu. Dīpaṅkarādigotamabuddhapariyantā dvāvīsati buddhā khattiyakuleyeva nibbattiṃsu. Ayaṃ pañcavīsatiyā buddhānaṃ kulavemattaṃ nāma.
「精进差异」:指诸佛精进修行历时长短的不同。燃灯佛、憍陈如佛、善意佛、无量见佛、善生佛、悉达多佛、拘留孙佛的精进修行期为十个月;吉祥佛、善慧佛、帝沙佛、尸弃佛的精进修行期为八个月;离婆多佛的精进修行期为七个月;庄严佛的精进修行期为四个月;莲花佛、见义佛、毗婆尸佛的精进修行期为半个月;那罗陀佛、莲花上佛、见法佛、迦叶佛的精进修行期为七天;喜见佛、弗沙佛、毗舍婆佛、拘那含佛的精进修行期为六个月;我们的佛陀则为六年。这便是精进差异。
Padhānavemattaṃ nāma dīpaṅkara-koṇḍañña-sumana-anomadassī-sujātasiddhattha-kakusandhānaṃ dasamāsikā padhānacariyā. Maṅgala-sumedhatissa sikhīnaṃ aṭṭhamāsikā. Revatassa sattamāsikā. Sobhitassa cattāro māsā. Padumaatthadassī vipassīnaṃ aḍḍhamāsikā. Nārada-padumuttara-dhammadassī-kassapānaṃ sattāhāni . Piyadassī-phussa-vessabhū koṇāgamanānaṃ chamāsikā. Amhākaṃ buddhassa chabbassāni padhānacariyā ahosi. Ayaṃ padhānavemattaṃ nāma.
「身光差异」:指诸佛身光普照范围的差异。据说吉祥正自觉者的身光遍满一万世界而住立;莲花上佛的身光为十二由旬;毗婆尸世尊的身光为七由旬;尸弃佛的身光为三由旬;拘留孙佛的身光为十由旬;我们的世尊,身光在周身有一寻的范围;其余诸佛的身光则不固定。这种身光差异是随心意而定的:任一佛陀若想照多远,身光便能照多远。然而,在证悟的功德上,诸佛之间毫无差别。这便是身光差异。
Rasmivemattaṃ nāma maṅgalassa kira sammāsambuddhassa sarīrasmi dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. Padumuttarabuddhassa dvādasayojanikā ahosi. Vipassissa bhagavato sattayojanikā ahosi. Sikhissa tiyojanappamāṇā. Kakusandhassa dasayojanikā. Amhākaṃ bhagavato samantato byāmappamāṇā. Sesānaṃ aniyatā ahosi. Ayaṃ rasmivemattaṃ nāma ajjhāsayapaṭibaddhaṃ, yo yattakaṃ icchati, tassa sarīrappabhā tattakaṃ pharati, paṭividdhaguṇe pana kassaci vemattaṃ nāma natthi. Ayaṃ rasmivemattaṃ nāma.
所谓“乘舆差异”,是指诸佛出家时所乘的交通工具各不相同。有的乘象车,有的乘马车,有的乘车舆、楼阁、轿子等而出家。例如,燃灯佛、善意佛、善慧佛、弗沙佛、尸弃佛、拘那含佛乘象车出家;憍陈如佛、离婆多佛、莲花佛、喜见佛、毗婆尸佛、拘留孙佛乘车舆出家;吉祥佛、善生佛、见义佛、帝沙佛、乔达摩佛乘马车出家;无量见佛、悉达多佛、毗舍婆佛乘轿子出家;那罗陀佛是徒步出家的;庄严佛、莲花上佛、见法佛、迦叶佛乘楼阁出家。这就是乘舆差异。
Yānavemattaṃ nāma keci hatthiyānena keci assayānena keci rathapada-pāsāda-sivikādīsu aññatarena nikkhamanti. Tathā hi dīpaṅkara-sumana-sumedha-phussa-sikhī-koṇāgamanā hatthiyānena nikkhamiṃsu. Koṇḍañña-revata-paduma-piyadassī-vipassī-kakusandhā rathayānena. Maṅgala-sujāta-atthadassī-tissa-gotamā assayānena. Anomadassīsiddhatthavessabhuno sivikāyānena. Nārado padasā nikkhami. Sobhita-padumuttara-dhammadassī-kassapā pāsādena nikkhamiṃsu. Ayaṃ yānavemattaṃ nāma.
“菩提树的差别”:燃灯世尊的菩提树为迦毗昙罗树;憍陈如世尊的菩提树为善美娑罗树;吉祥世尊、善意世尊、离婆多世尊、庄严世尊的菩提树为铁力木树;无量见世尊的菩提树为阿周那树;莲花世尊、那罗陀世尊的菩提树为大首那树;莲花上世尊的菩提树为萨拉拉树;善慧世尊的菩提树为尼波树;善生世尊的菩提树为竹;喜见世尊的菩提树为迦拘陀树;见义世尊的菩提树为瞻波迦树;见法世尊的菩提树为红苦罗婆树;悉达多世尊的菩提树为翅子树;提舍世尊的菩提树为阿萨那树;弗沙世尊的菩提树为余甘子树;毗婆尸世尊的菩提树为波吒厘树;尸弃世尊的菩提树为分陀利树;毗舍婆世尊的菩提树为娑罗树;拘留孙世尊的菩提树为尸利沙树;拘那含佛世尊的菩提树为乌敦跋罗树;迦叶世尊的菩提树为尼拘律树;乔达摩世尊的菩提树为阿说他树。这就是菩提树的差别。
Bodhivemattaṃ nāma dīpaṅkarassa bhagavato kapītanarukkho bodhi; koṇḍaññassa bhagavato sālakalyāṇirukkho , maṅgala-sumana-revata-sobhitānaṃ nāgarukkho, anomadassissa ajjunarukkho, padumanāradānaṃ mahāsoṇarukkho, padumuttarassa salalarukkho, sumedhassa nīpo, sujātassa veḷu, piyadassino kakudho, atthadassissa campakarukkho, dhammadassissa rattakuravakarukkho, siddhatthassa kaṇikārarukkho, tissassa asanarukkho, phussassa āmalakarukkho, vipassissa pāṭalirukkho, sikhissa puṇḍarīkarukkho, vessabhussa sālarukkho, kakusandhassa sirīsarukkho, koṇāgamanassa udumbararukkho, kassapassa nigrodho, gotamassa assatthoti ayaṃ bodhivemattaṃ nāma.
“金刚座量的差别”:燃灯佛、离婆多佛、喜见佛、见义佛、见法佛、毗婆尸佛的金刚座,高五十三肘;憍陈如佛、吉祥佛、那罗陀佛、善慧佛的金刚座,高五十七肘;善意佛的金刚座,高六十肘;庄严佛、无量见佛、莲花佛、莲花上佛、弗沙佛的金刚座,高三十八肘;善生佛的金刚座,高三十二肘;悉达多佛、提舍佛、毗舍婆佛的金刚座,高四十肘;尸弃佛的金刚座,高三十二肘;拘留孙佛的金刚座,高二十六肘;拘那含佛的金刚座,高二十肘;迦叶佛的金刚座,高十五肘;乔达摩佛的金刚座,高十四肘。这就是金刚座量的差别。以上这些即为八种差别。
Pallaṅkavemattaṃ nāma dīpaṅkara-revata-piyadassī-atthadassī-dhammadassī-vipassīnaṃ tepaṇṇāsahatthapallaṅkā ahesuṃ; koṇḍañña-maṅgala-nārada-sumedhānaṃ sattapaṇṇāsahatthā; sumanassa saṭṭhihattho pallaṅko ahosi; sobhita-anomadassī-paduma-padumuttara-phussānaṃ aṭṭhattiṃsahatthā, sujātassa dvattiṃsahattho, siddhattha-tissa-vessabhūnaṃ cattālīsahatthā, sikhissa dvattiṃsahattho , kakusandhassa chabbīsatihattho, koṇāgamanassa vīsatihattho, kassapassa pannarasahattho, gotamassa cuddasahattho pallaṅko ahosi. Ayaṃ pallaṅkavemattaṃ nāma. Imāni aṭṭha vemattāni nāma.
「不舍离处论」:关于不舍离处的论说。
Avijahitaṭṭhānakathā
然而,一切诸佛都有四种“不舍离处”。一切诸佛的菩提金刚座始终安住在同一处,从不改变;初转法轮之处,恒在仙人堕处的鹿野苑,从不改变;从天界降下人间时,在桑伽沙城门初次踏足之处,也从不变更;祇园精舍香室中,四床脚安立之处,同样恒常不改。然而,精舍虽有大小之异,其位置却恒定不变;唯有城市可能发生更易。
Sabbabuddhānaṃ pana cattāri avijahitaṭṭhānāni nāma honti. Sabbabuddhānañhi bodhipallaṅko avijahito ekasmiṃyeva ṭhāne hoti. Dhammacakkappavattanaṃ isipatane migadāye avijahitameva hoti. Devorohaṇakāle saṅkassanagaradvāre paṭhamakkapādaṭṭhānaṃ avijahitameva hoti. Jetavane gandhakuṭiyā cattāri mañcapādaṭṭhānāni avijahitāneva honti. Vihāro pana khuddakopi mahantopi hoti. Vihāro na vijahatiyeva, nagaraṃ pana vijahati.
「俱生物决定与星宿决定论」:关于伴随诞生的事物和诞生时星宿的决定。
Sahajātapariccheda-nakkhattaparicchedakathā
此外,他们还揭示了唯独我们世尊才有的“俱生物决定”与“星宿决定”。据说,与我们一切知菩萨同时俱生的有七位:罗睺罗的母亲、阿难达长老、阐陀、犍陟马王、宝瓶藏、大菩提树和伍达夷。这就是“俱生物决定”。再者,那位大人唯以轸宿入母胎,唯以轸宿出离世间作大出家、转法轮并示现双神变;以氐宿诞生、现正等觉、入般涅槃;以星宿召集声闻众集会并舍离寿行;以角宿从天界降回人间。这就是“星宿决定”。
Aparaṃ pana amhākaṃyeva bhagavato sahajātaparicchedañca nakkhattaparicchedañca dīpesuṃ. Amhākaṃ sabbaññubodhisattena kira saddhiṃ rāhulamātā ānandatthero channo kaṇḍako assarājā nidhikumbho mahābodhi kāḷudāyīti imāni satta sahajātāni. Ayaṃ sahajātaparicchedo. Mahāpuriso pana uttarāsāḷhanakkhatteneva mātukucchiṃ okkami, mahābhinikkhamanaṃ nikkhami, dhammacakkaṃ pavattesi, yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Visākhanakkhattena jāto ca abhisambuddho ca parinibbuto ca. Māghanakkhattena tassa sāvakasannipāto ca āyusaṅkhāravosajjanañca ahosi. Assayujanakkhattena devorohaṇaṃ. Ayaṃ nakkhattaparicchedoti.
定法性论
Sadhammatākathā
现在,我们来阐明一切诸佛共通的“定法性”。一切诸佛都有三十二种法性,即:处于最后生的菩萨正念正知而入母胎;在母胎中,常以结跏趺坐的姿态面朝外而坐;菩萨的母亲站着分娩;唯在林野中从母胎出生;出生后站在金色的布上,面朝北方行走七步,环视四方而作狮子之吼;菩萨于出生时即见四种相,由此发起大出家;持阿拉汉幢相出家后,精进修行不少于七天;在将要现证正觉之日,受用乳糜;坐在草座上,证得一切知智;以入出息念为业处作修习准备并具足摧破魔军之力;就在菩提金刚座上,从三明开始,次第证得不共智等功德;在菩提树附近各经七日,共度七个七日;大梵天前来恳请说法;在仙人堕处的鹿野苑转法轮;于星宿月的满月日,在四众齐聚的集会中诵出巴帝摩卡;恒常安住于祇园精舍;在舍卫城的城门前示现双神变;在三十三天宣说阿毗达摩;在桑伽沙城的城门处,从天界降回人间;常入果等至;以两个时段观察可度众生;当因缘出现时,制定学处;当事由发生时,讲述本生故事;在亲族集会时宣说《佛种姓经》;招待来访的客比丘;受请安居之后……
Idāni pana sabbesaṃ buddhānaṃ sādhāraṇadhammataṃ pakāsayissāma. Sabbabuddhānaṃ samattiṃsavidhā dhammatā. Seyyathidaṃ – pacchimabhavikabodhisattassa sampajānassa mātukucchiokkamanaṃ, mātukucchiyaṃ pallaṅkena nisīditvā bahimukholokanaṃ, ṭhitāya bodhisattamātuyā vijāyanaṃ, araññeyeva mātukucchito nikkhamanaṃ, kañcanapaṭṭesu patiṭṭhitapādānaṃ uttarābhimukhānaṃ sattapadavītihārānaṃ gantvā catuddisaṃ oloketvā sīhanādanadanaṃ, cattāri nimittāni disvā jātamattaputtānaṃ mahāsattānaṃ mahābhinikkhamanaṃ, arahaddhajamādāya pabbajitvā sabbaheṭṭhimena paricchedena sattāhaṃ padhānacariyā, sambodhiṃ pāpuṇanadivase pāyāsabhojanaṃ, tiṇasanthare nisīditvā sabbaññutaññāṇādhigamo, ānāpānassatikammaṭṭhānaparikammaṃ, mārabalaviddhaṃsanaṃ, bodhipallaṅkeyeva tisso vijjā ādiṃ katvā asādhāraṇañāṇādiguṇapaṭilābho, sattasattāhaṃ bodhisamīpeyeva vītināmanaṃ, mahābrahmuno dhammadesanatthāya āyācanaṃ, isipatane migadāye dhammacakkappavattanaṃ, māghapuṇṇamāya caturaṅgikasannipāte pātimokkhuddeso, jetavanaṭṭhāne nibaddhavāso, sāvatthinagaradvāre yamakapāṭihāriyakaraṇaṃ, tāvatiṃsabhavane abhidhammadesanā, saṅkassanagaradvāre devalokato otaraṇaṃ satataṃ phalasamāpattisamāpajjanaṃ, dvīsu vāresu veneyyajanāvalokanaṃ, uppanne vatthumhi sikkhāpadapaññāpanaṃ uppannāya aṭṭhuppattiyā jātakakathanaṃ, ñātisamāgame buddhavaṃsakathanaṃ, āgantukehi bhikkhūhi paṭisanthārakaraṇaṃ, nimantitānaṃ vuṭṭhavassānaṃ anāpucchā agamanaṃ, divase divase purebhattapacchābhattapaṭhamamajjhimapacchimayāmakiccakaraṇaṃ, parinibbānadivase maṃsarasabhojanaṃ, catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattiyo samāpajjitvā parinibbānanti imā samattiṃsa sabbabuddhānaṃ dhammatāti.
无障碍法论
Anantarāyikadhammakathā
一切诸佛皆有四种不可障碍之法。哪四种?凡是为佛而供养的四种资具,无人能加以障碍;诸佛的寿命,无人能加以障碍——诚如经中所言:“绝无此理,亦无此缘:如来会因他人加害而丧失性命。”(《律藏·小品》342);诸佛的三十二大人相与八十随形好,无人能加以障碍;从诸佛身中散发出的光明,亦无人能加以障碍。这便是名为‘四种不可障碍之法’的道理。
Sabbabuddhānaṃ cattāro anantarāyikā dhammā. Katame cattāro? Buddhānaṃ uddissa abhihaṭānaṃ catunnaṃ paccayānaṃ na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ. Buddhānaṃ āyuno na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ parūpakkamena tathāgataṃ jīvitā voropeyyā’’ti (cūḷava. 342). Buddhānaṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇānaṃ asītiyā anubyañjanānañca na sakkā kenaci antarāyo kātuṃ. Buddharaṃsīnaṃ na sakkā kenaci antarāyo kātunti. Ime cattāro anantarāyikā dhammā nāmāti.
至此,《佛种姓经》的注释得以圆满成就;
它以金色文字所显明的义理与种种微妙理趣为庄严,具足美妙。
依循古注疏之道,即阐明巴利圣典义理的古注;我正是以此为基础,造作了这部《佛种姓经》的注疏。
正是以彼古注为依止,我造作了这部《佛种姓经》的注疏。
由于善能阐明甘甜之义,故此著作名为“阐明甘甜义”。
大地上,有迦维罗河的流水充分浸润之处,
即那可爱的迦维罗港,城中男女老少聚集,极为热闹。
在这座港城里,由说话温和、善行具足的‘黑达萨’所兴建的一处精舍,
这座精舍有着各式各样造型美观的围墙和庄严的门楼。
正如这部《佛种姓》的注释已善妙成就,无有障碍;
同样,愿与法相应的众生,其思维亦能无有障碍而成就。
我撰此《佛种姓》注释时,所祈愿成就之福业,
愿世间依此福德的威神力,恒常抵达那寂静、最究竟的义。
Ettāvatā gatā siddhiṃ, buddhavaṃsassa vaṇṇanā; Suvaṇṇapadaviññātavicittanayasobhitā. Porāṇaṭṭhakathāmaggaṃ, pāḷiatthappakāsakaṃ; Ādāyeva katā buddha-vaṃsassaṭṭhakathā mayā. Papañcatthaṃ vivajjetvā, madhuratthassa sabbaso; Sampakāsanato tasmā, madhuratthappakāsinī. Kāvīrajalasampāta-paripūtamahītale; Kāvīrapaṭṭane ramme, nānānārinarākule. Kārite kaṇhadāsena, saṇhavācena sādhunā; Vihāre vividhākāra-cārupākāragopure. Chāyāsalilasampanne, dassanīye manorame; Hatadujjanasambādhe, pavivekasukhe sive. Tattha pācīnapāsāda-tale paramasītale; Vasatā buddhavaṃsassa, mayā saṃvaṇṇanā katā. Yathā buddhavaṃsassa saṃvaṇṇanāyaṃ, gatā sādhu siddhiṃ vinā antarāyaṃ; Tathā dhammayuttā janānaṃ vitakkā, vināvantarāyena siddhiṃ vajantu. Imaṃ buddhavaṃsassa saṃvaṇṇanaṃ me, karontena yaṃ patthitaṃ puññajātaṃ; Sadā tassa devānubhāvena loko, dhuvaṃ santamaccantamatthaṃ payātaṃ. Vinassantu rogā manussesu sabbe, pavassantu devāpi vassantakāle; Sukhaṃ hotu niccaṃ varaṃ nārakāpi, pisācāpayātā pipāsā bhavantu. Surā accharānaṃ gaṇādīhi saddhiṃ, ciraṃ devaloke sukhaṃ cānubhontu; Ciraṃ ṭhātu dhammo munindassa loke, sukhaṃ lokapālā mahiṃ pālayantu. Garūhi gītanāmena, buddhadattoti vissuto; Thero katvā aṭṭhakathaṃ, madhuratthavilāsiniṃ. Potthakaṃ ṭhapayitvemaṃ, parampare hitāvahaṃ; Aciraṭṭhitabhāvena, aho maccuvasaṃ gato.
其中,按诵分计算,有二十六诵分;按偈颂计算,有六千五百余偈;按字数计算,有二十万三千余字。
Iti bhāṇavāravasena chabbīsatibhāṇavārā, ganthavasena pañcasatādhikachasahassaganthā, akkharavasena tisahassādhikāni dvesatasahassakkharāni.
Antarāyaṃ vinā esā, yathā niṭṭhaṃ upāgatā; Tathā sijjhantu saṅkappā, sattānaṃ dhammanissitāti.