第二十七:乔达摩佛种的注释
27. Gotamabuddhavaṃsavaṇṇanā
远因缘论
Dūrenidānakathā
如今,这部《佛种姓》的注释已按次第到达此处,因此这是它的注释。
‘‘Idāni yasmā amhākaṃ, buddhavaṃsassa vaṇṇanā; Anukkamena sampattā, tasmāyaṃ tassa vaṇṇanā’’.
其中,我们的菩萨在燃灯佛等二十四位佛陀面前广行供奉,历经四大阿僧祇劫又十万劫。然而,在迦叶世尊之后、这位正自觉者之前,并没有其他佛陀出现。如是,菩萨于燃灯佛等二十四位佛陀处得到授记后——
Tattha amhākaṃ bodhisatto dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike adhikāraṃ karonto kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni āgato. Kassapassa pana bhagavato orabhāge ṭhapetvā imaṃ sammāsambuddhaṃ añño buddho nāma natthi. Iti dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhabyākaraṇo pana bodhisatto yenena –
人身成就,性别具足,因缘具足,得见导师,
出家受具,德行成就,承担义务,及具欲愿;
此八法圆具之时,誓愿即得成就。
‘‘Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ; Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā; Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī’’ti. (bu. vaṃ. 2.59) –
他结合此八种法,依止于燃灯佛足下所发的誓愿,策励起“来吧,我当遍寻诸成佛之法”的精进。在遍寻中,他见到:“布施巴拉密为第一”,如是见到了布施巴拉密等成佛之法。他圆满了这些法,直至证入须大拏的那一生。当他到来时,那些已发宏愿的菩萨们所获的功德利益,便被这样称叹:
Ime aṭṭha dhamme samodhānetvā dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārena ‘‘handa, buddhakare dhamme, vicināmi ito cito’’ti ussāhaṃ katvā ‘‘vicinanto tadādakkhiṃ, paṭhamaṃ dānapārami’’nti dānapāramitādayo buddhakārakadhammā diṭṭhā, te pūrento yāva vessantarattabhāvā āgami, āgacchanto ca ye te katābhinīhārānaṃ bodhisattānaṃ ānisaṃsā saṃvaṇṇitā –
如是众支悉圆满,于菩提已决定之人,
纵流转于漫长生死,经百千亿劫,
不生于无间地狱,亦不生于世界间隙。
若生于人间,他们不成为天生盲者;
无有耳根残缺,不成为哑巴或跛者;
不堕为女性,亦不成为二根与黄门。
已决定证菩提之人,不被所摄;
已脱离无间业,于一切处行境清净。
不依止邪见,具足业所作见;
纵生天界,亦不投生无想天。
‘‘Evaṃ sabbaṅgasampannā, bodhiyā niyatā narā; Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, kappakoṭisatehipi. ‘‘Avīcimhi nuppajjanti, tathā lokantaresu ca; Nijjhāmataṇhā khuppipāsā, na honti kāḷakañjikā. ‘‘Na honti khuddakā pāṇā, uppajjantāpi duggatiṃ; Jāyamānā manussesu, jaccandhā na bhavanti te. ‘‘Sotavekallatā natthi, na bhavanti mūgapakkhikā; Itthibhāvaṃ na gacchanti, ubhatobyañjanapaṇḍakā. ‘‘Na bhavanti pariyāpannā, bodhiyā niyatā narā; Muttā ānantarikehi, sabbattha suddhagocarā. ‘‘Micchādiṭṭhiṃ na sevanti, kammakiriyadassanā; Vasamānāpi saggesu, asaññaṃ nūpapajjare. ‘‘Suddhāvāsesu devesu, hetu nāma na vijjati; Nekkhammaninnā sappurisā, visaṃyuttā bhavābhave; Caranti lokatthacariyāyo, pūrenti sabbapāramī’’ti. (dha. sa. aṭṭha. nidānakathā; apa. aṭṭha. 1.dūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.dūrenidānakathā; cariyā. aṭṭha. pakiṇṇakakathā);
他是在获得了那些利益之后才到来的。当他如此来临时,正处于须大拏的身份——
Te ānisaṃse adhigantvāva āgato. Evaṃ āgacchanto vessantarattabhāve ṭhito –
此大地无心,不能觉知苦乐;
这大地也因我的布施之力,震动七次。
‘‘Acetanāyaṃ pathavī, aviññāya sukhaṃ dukhaṃ; Sāpi dānabalā mayhaṃ, sattakkhattuṃ pakampathā’’ti. (cariyā. 1.124) –
如此造作大地震动等大福德之后,他在寿尽命终时,从彼处逝去,投生兜率天。
Evaṃ mahāpathavikampanādīni mahāpuññāni katvā āyupariyosāne tato cavitvā tusitapure nibbatti.
不远因缘论
Avidūrenidānakathā
然而,正当菩萨住于兜率天时,出现了“佛陀喧哗”。世间有三种喧哗生起,即:劫喧哗、佛陀喧哗、转轮王喧哗。其中,有一类名为“世间群”的欲界天人,他们披头散发,泪流满面,以手拭泪,身穿红衣,现出极其怪异丑陋的装扮,游行于人间道路上,如此宣告:“诸位贤友,诸位贤友,从此十万年后,劫将灭尽,此世界将毁,大海将涸,此大地与须弥山王皆当燃烧、毁灭。世界的毁灭将远至梵天界。贤友们,请修习慈心!贤友们,请修习悲心、喜心、舍心!当奉事父母,于家中尊敬长辈。”是名劫喧哗。
Tusitapure vasamāneyeva pana bodhisatte buddhakolāhalaṃ nāma udapādi. Lokasmiñhi tīṇi kolāhalāni uppajjanti. Seyyathidaṃ – kappakolāhalaṃ, buddhakolāhalaṃ, cakkavattikolāhalanti. Tattha ‘‘vassasatasahassassa accayena kappuṭṭhānaṃ bhavissatī’’ti lokabyūhā nāma kāmāvacaradevā muttasirā vikiṇṇakesā rudamukhā assūni hatthehi puñchamānā rattavatthanivatthā ativiya virūpavesadhārino hutvā manussapathe vicarantā evaṃ ārocenti – ‘‘mārisā, mārisā, ito vassasatasahassassa accayena kappuṭṭhānaṃ bhavissati, ayaṃ loko vinassissati, mahāsamuddopi ussussissati, ayañca mahāpathavī sineru ca pabbatarājā uḍḍayhissanti vinassissanti, yāva brahmalokā lokavināso bhavissati, mettaṃ, mārisā, bhāvetha, karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ, mārisā, bhāvetha, mātaraṃ pitaraṃ upaṭṭhahatha, kule jeṭṭhāpacāyino hothā’’ti. Idaṃ kappakolāhalaṃ nāma.
而“千载之后,一切知佛将出现于世”——护世天神们便这般游行宣告:“贤友们,千载之后,佛陀将出现于世。”这便名为佛陀喧沸。
‘‘Vassasahassassa accayena pana sabbaññubuddho loke upajjissatī’’ti lokapāladevatā – ‘‘ito, mārisā, vassasahassassa accayena buddho loke uppajjissatī’’ti ugghosentiyo āhiṇḍanti. Idaṃ buddhakolāhalaṃ nāma.
“百年之后,转轮王将出现于世”——天神们便这般游行宣告:“贤友们,百年之后,转轮王将出现于世。”这便名为转轮王喧沸。
‘‘Vassasatassa accayena cakkavattirājā uppajjissatī’’ti devatā – ‘‘ito, mārisā, vassasatassa accayena cakkavattirājā uppajjissatī’’ti ugghosentiyo āhiṇḍanti. Idaṃ cakkavattikolāhalaṃ nāma (khu. pā. aṭṭha. 5.maṅgalapañhasamuṭṭhānakathā; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā).
当时,听到了“佛陀即将出世”的喧然消息,整个一万世界轮围的所有天神都聚集在一起,他们知道“有某个众生将要成佛”,于是前去请求;而当菩萨身上出现那些成为佛陀的「前行相」(预示的前兆)时,他们便去请求。那时,所有这些天神,在各个不同的世界轮围里,与四天王天、帝释天、夜摩天、兜率天、化乐天、他化自在天以及大梵天的天人一道,共同聚集在一个世界轮围之中,来到兜率天宫,走到出现死亡征兆的菩萨面前,说道:“朋友啊,您已经圆满十种波罗蜜,在圆满这些波罗蜜的时候,您并不是为了追求帝释、梵天等成就才去圆满的,您是为了济度世间而求取一切知智,为成就佛位而圆满的——
Tesu buddhakolāhalasaddaṃ sutvā sakaladasasahassacakkavāḷadevatā ekato sannipatitvā – ‘‘asuko nāma satto buddho bhavissatī’’ti ñatvā upasaṅkamitvā āyācanti, āyācamānā ca tassa pubbanimittesu uppannesu āyācanti. Tadā pana sabbāpi tā ekekacakkavāḷe catumahārāja-sakka-suyāma-santusita-sunimmita-vasavatti-mahābrahmehi saddhiṃ ekacakkavāḷe sannipatitvā tusitabhavane uppannacutinimittassa bodhisattassa santikaṃ gantvā – ‘‘mārisa, tumhehi dasa pāramiyo pūritā, pūrentehi ca na sakkabrahmasampattiādikaṃ sampattiṃ patthentehi pūritā, lokanittharaṇatthāya pana vo sabbaññutaṃ patthentehi paripūritā buddhattāya –
‘‘Kālo kho te mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ; Sadevakaṃ tārayanto, bujjhassu amataṃ pada’’nti. (bu. vaṃ. 1.67) –
那时,大士虽被诸天如此恳请,却并未即刻应允,而是依时、洲、地方、家族、生母及寿量,作了五种大观察。其中,他首先观察“时”:“是时,还是非时?”在此,人寿超过十万岁的时代,不名为“时”。何以故?因为那时众生的生、老、死不显,而佛陀的教法无有不涉及三相的;若佛陀宣说“无常、苦、无我”,他们便会想:“这是在说什么?”既不愿听,也不肯信,故不能生起现观。若无现观,教法便不能导向出离。因此,那非是时。人寿短于百岁的时代,也不是时。何以故?因为那时众生烦恼炽盛,对烦恼炽盛者所施的教诫,不能安立于教诫之处,犹如水面上的杖痕,迅即消失。因此,那亦非时。然而,从十万岁往下,至百岁往上,这段寿量期间才名为“时”。当时正值百岁时期。大士观察时已,认定:“此时正是应降生之时。”
Atha mahāsatto devatāhi evaṃ āyāciyamāno devatānaṃ paṭiññaṃ adatvāva kāla-dīpa-desa-kula-janettiāyuparicchedavasena pañca mahāvilokanāni vilokesi. Tattha ‘‘kālo nu kho, na kālo’’ti paṭhamaṃ kālaṃ vilokesi. Tattha vassasatasahassato uddhaṃ vaḍḍhitaāyukālo kālo nāma na hoti. Kasmā? Tadā hi sattānaṃ jātijarāmaraṇāni na paññāyanti, buddhānañca dhammadesanā tilakkhaṇamuttā nāma natthi, tesaṃ ‘‘aniccaṃ dukkhamanattā’’ti kathentānaṃ ‘‘kiṃ nāmetaṃ kathentī’’ti neva sotabbaṃ na saddhātabbaṃ maññanti, tato abhisamayo na hoti, tasmiṃ asati aniyyānikaṃ sāsanaṃ hoti. Tasmā so akālo. Vassasatato ūnaāyukālopi kālo na hoti. Kasmā? Tadā sattā ussannakilesā honti, ussannakilesānañca dinnovādo ovādaṭṭhāne na tiṭṭhati, udake daṇḍarāji viya khippaṃ vigacchati. Tasmā sopi akālo. Vassasatasahassato pana paṭṭhāya heṭṭhā vassasatato paṭṭhāya uddhaṃ āyukālo kālo nāma. Tadā pana vassasatakālo ahosi. Atha mahāsatto ‘‘nibbattitabbakālo’’ti kālaṃ passi.
接着,他观察洲,巡视了四大洲及其附属洲后,认定:“佛陀不出世于其他三洲,唯出世于赡部洲洲。”他便这样抉择了洲。
Tato dīpaṃ olokento saparivāre cattāro mahādīpe oloketvā – ‘‘tīsu dīpesu buddhā na nibbattanti, jambudīpeyeva nibbattantī’’ti dīpaṃ passi.
然后,他观察地方:“赡部洲洲广大,方圆一万由旬。佛陀究竟出世于哪一处呢?”观察时,他见到了中部之地,遂决定:“应降生于名为迦毗罗卫的城市。”
Tato ‘‘jambudīpo nāma mahā, dasayojanasahassaparimāṇo. Katarasmiṃ nu kho padese buddhā nibbattantī’’ti okāsaṃ olokento majjhimadesaṃ passi. ‘‘Kapilavatthu nāma nagaraṃ, tattha mayā nibbattitabba’’nti niṭṭhamagamāsi.
此后,他观察家族:‘佛陀不降生于吠舍家或首陀罗家,只降生于世间公认的刹帝利家或婆罗门家。如今刹帝利家为世间公认,我将降生于此。名为净饭的国王将成为我的父亲。’他这样观察了家族。
Tato kulaṃ vilokento – ‘‘buddhā nāma vessakule vā suddakule vā na nibbattanti. Lokasammate pana khattiyakule vā brāhmaṇakule vā nibbattanti, etarahi khattiyakulaṃ lokasammataṃ, tattha nibbattissāmi suddhodano nāma rājā pitā me bhavissatī’’ti kulaṃ passi.
然后,他观察母亲:‘佛母并非放逸、嗜酒的女人,而是从结生起即圆满十万劫波罗蜜,五戒从未缺失。这位名为摩诃摩耶的天后正是如此,她将成为我的母亲。她的寿命有多长?’他观见:‘十个月又七天。’
Tato mātaraṃ vilokento – ‘‘buddhamātā nāma lolā surādhuttā na hoti, kappasatasahassaṃ pana pūritapāramī jātito paṭṭhāya akhaṇḍapañcasīlāyeva hoti. Ayañca mahāmāyā nāma devī edisī, ayaṃ me mātā bhavissati, kittakaṃ panassā āyūti, dasannaṃ māsānaṃ upari satta divasānī’’ti passi.
如此,作完这五种大观察后,他向诸天应允:‘贤友们,我成佛的时机已到。’随即遣散那些天众:‘你们去吧。’他由兜率天众围绕,进入兜率天城的欢喜园。一切天界的确都有欢喜园。在那里,诸天于随行中提醒他:‘从此处死后,当往善趣。’并忆念他过去所造善业的去处。他就在天众的围绕和对其善业的忆念中游走,命终后于阿沙荼月的星宿时分,在摩诃摩耶天后的母胎中结生。而在大人入母胎结生的刹那,整整一万个世界同时震动,三十二种前兆出现了。
Iti imaṃ pañcavidhaṃ mahāvilokanaṃ viloketvā – ‘‘kālo me, mārisā, buddhabhāvāyā’’ti devānaṃ paṭiññaṃ datvā – ‘‘gacchatha tumhe’’ti tā devatā uyyojetvā tusitadevatāhi parivuto tusitapure nandanavanaṃ pāvisi. Sabbadevalokesu hi nandanavanaṃ atthiyeva. Tatra naṃ devatā – ‘‘ito cuto sugatiṃ gacchā’’ti pubbe katakusalakammokāsaṃ sārayamānā vicaranti. So evaṃ tāhi devatāhi kusalaṃ sārayamānāhi parivuto tatra vicarantova cavitvā mahāmāyāya deviyā kucchismiṃ uttarāsāḷhanakkhattena paṭisandhiṃ gaṇhi. Mahāpurisassa pana mātu kucchismiṃ paṭisandhiggaṇhanakkhaṇe ekappahāreneva sakaladasasahassilokadhātu saṅkampi. Dvattiṃsa pubbanimittāni pāturahesuṃ.
如此,为了守护已结生的菩萨及菩萨母亲免遭灾厄,四位手持利剑的天子前来守护。菩萨的母亲对男子不生欲贪,达到利养与称誉的顶峰,身心安乐,毫无倦怠。她看见腹中的菩萨,犹如透过清澈的摩尼宝珠,望见其中串着的一条浅黄丝线。菩萨所住的母胎,如同塔庙的胎室,其他有情不能居住、受用,因此菩萨的母亲在菩萨诞生的七日后去世,转生兜率天。然而,其他女人无论未足月、超月,或坐或躺,皆能顺利生产;菩萨的母亲则不同。菩萨的母亲必定怀满十月,而后站立诞下菩萨。这便是菩萨母亲的常法。
Evaṃ gahitapaṭisandhikassa bodhisattassa ceva bodhisattamātuyā ca upaddavanivāraṇatthaṃ khaggahatthā cattāro devaputtā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Bodhisattassa mātu purisesu rāgacittaṃ nuppajji, lābhaggayasaggappattā ca sā ahosi sukhinī akilantakāyā. Bodhisattañca attano kucchigataṃ vippasanne maṇiratane āvutapaṇḍusuttaṃ viya passati. Yasmā bodhisattena vasitakucchi nāma cetiyagabbhasadisā hoti, na sakkā aññena sattena āvasituṃ vā paribhuñjituṃ vā, tasmā bodhisattamātā sattāhajāte bodhisatte kālaṃ katvā tusitapure nibbatti. Yathā pana aññā itthiyo dasa māse appatvāpi atikkamitvāpi nisinnāpi nipannāpi vijāyanti, na evaṃ bodhisattamātā. Bodhisattamātā pana bodhisattaṃ dasa māse kucchinā pariharitvā ṭhitāva vijāyati. Ayaṃ bodhisattamātu dhammatā.
摩诃摩耶天后怀胎十月,孕期圆满,想要返回亲族之家,便向净饭王禀告:“大王,我想前往天臂城。”国王应允说:“善。”于是,他命人将迦毗罗卫至天臂城之间的道路整修平坦,沿途以芭蕉树、满瓶、金瓶、幢幡、旗帜等庄严装饰,并请天后乘上新制的金轿,以大威仪、众多眷属一路护送。两城之间,有座两城居民共享的林园,名叫蓝毗尼园,是吉祥的沙罗树林。此时,整片树林从根部直至最高的枝梢,繁花盛果一同绽放。枝叶与花丛之间,悦耳、甘甜、鸣声优美的蜂群飞舞,有五色蜜蜂和蜂后,快然陶醉,宛如欢喜园中天界的林苑,光彩夺目。天后见到这座林园,便生起在沙罗林中游乐的念头。
Mahāmāyāpi devī dasa māse kucchinā bodhisattaṃ pariharitvā paripuṇṇagabbhā ñātigharaṃ gantukāmā suddhodanamahārājassa ārocesi – ‘‘icchāmahaṃ, mahārāja, devadahanagaraṃ gantu’’nti. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā kapilavatthuto yāva devadahanagarā añjasaṃ samaṃ kāretvā kadalipuṇṇaghaṭakamukadhajapaṭākādīhi alaṅkārāpetvā navakanakasivikāya nisīdāpetvā mahatiyā vibhūtiyā mahatā parivārena pesesi. Dvinnaṃ pana nagarānaṃ antare ubhayanagaravāsīnaṃ paribhogārahaṃ lumbinīvanaṃ nāma maṅgalasālavanaṃ atthi, taṃ tasmiṃ samaye mūlato yāva aggasākhā sabbaṃ ekaphāliphullaṃ ahosi. Sākhantarehi ceva pupphantarehi ca paramaratikaramadhuramanoramavirutāhi madamuditāhi anubhuttapañcarāhi parabhatamadhukaravadhūhi upagīyamānasuranandananandanavanasadisasobhaṃ vanaṃ disvā deviyā sālavanakīḷamanubhavituṃ cittamuppajji (apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā).
盛装而媚惑凡愚,宛如林中美妃,花鬘严饰,姿容华丽;
蓝毗尼园常如夺人眼目的花鬘,又似劫夺者般,分外光辉耀眼。
‘‘Vibhūsitā bālajanāticālinī, vibhūsitaṅgī vaniteva mālinī; Sadā janānaṃ nayanālimālinī, vilumpinīvātiviroci lumbinī’’.
大臣们禀告国王后,便领着王后进入那座蓝毗尼园。她走到吉祥沙罗树下,那棵树有着笔直圆匀的树干,为花果嫩叶所庄严。她欲抓其中一枝;那沙罗树枝并非柔弱,却仿佛牵引人心一般,自行弯垂,恰好落在她的掌心。于是,她伸出右手——铜色指甲闪闪发光,手指宛如莲花瓣般圆润,佩戴着崭新的金手镯,极为悦意——握住那枝沙罗树枝。她握着沙罗树枝站立,犹如乌云缝隙间的新月,又如疾速闪烁的闪电,光彩夺目,宛如生于欢喜园中的天女。就在那一刻,她的业生风转动起来。众人当即为她围起布幕,然后退下。她就这般握着沙罗树枝站立,腹中的孩子便诞生了。
Amaccā rañño ārocetvā deviṃ gahetvā taṃ lumbinīvanaṃ pavisiṃsu. Sā maṅgalasālamūlaṃ gantvā tassa ujusamavaṭṭakkhandhassa pupphaphalapallavasamalaṅkatassa yaṃ sākhaṃ gaṇhitukāmā ahosi, sā sālasākhā abalā janahadayalolā sayameva vilambamānā hutvā tassā karatalasmiṃ samupagatā. Atha sā taṃ sālasākhaṃ tambatuṅganakhujjalena kamaladalavattivaṭṭaṅgulinā navakanakakaṭavalayasobhinā dakkhiṇena paramaratikarena karena aggahesi. Sā taṃ sālasākhaṃ gahetvā ṭhitā asitajaladharavivaragatā bālacandalekhā viya ca aciraṭṭhitikā accipabhā viya ca nandanavanajātā devī viya ca devī virocittha. Tāvadeva cassā kammajavātā caliṃsu. Athassā sāṇipākāraṃ parikkhipitvā mahājano paṭikkami. Sā sālasākhaṃ gahetvā tiṭṭhamānāya eva tassā gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi.
就在那个刹那,四位心意清净的大梵天手持金网前来,用那金网接住菩萨,放在母亲面前,说道:“天后,欢喜吧,您生了一位有大威德的儿子。”然而,其他众生从母胎出生时,总是沾满污秽不净;菩萨却不然。菩萨伸展手足,站立着从母胎降生,丝毫不被母胎中的任何不净所染,清净无垢,犹如放在迦舍绸布上的摩尼宝珠一般,光耀而出。接着,为了向菩萨及菩萨母亲致敬,虚空中降下两道水流,为菩萨母亲和菩萨的身体调适冷暖。
Taṅkhaṇaṃyeva cattāro visuddhacittā mahābrahmāno suvaṇṇajālaṃ ādāya āgantvā tena suvaṇṇajālena bodhisattaṃ sampaṭicchitvā mātu purato ṭhapetvā – ‘‘attamanā, devi, hohi, mahesakkho te putto uppanno’’ti āhaṃsu. Yathā pana aññe sattā mātukucchito nikkhamantā paṭikkūlena asucinā makkhitā nikkhamanti, na evaṃ bodhisatto. Bodhisatto pana dve hatthe dve pāde pasāretvā ṭhitakova mātukucchisambhavena kenaci asucinā amakkhitova suddho visado kāsikavatthe nikkhittamaṇiratanaṃ viya virocamāno mātukucchito nikkhami. Evaṃ santepi bodhisattassa ca bodhisattamātuyā ca sakkāratthaṃ ākāsato dve udakadhārā nikkhamitvā bodhisattassa ca mātuyā ca sarīre utuṃ gāhāpesuṃ.
那时,以金网承接菩萨的梵天们站立一旁,从他们手中,四大天王用吉祥、触感柔软的鹿皮褥接取菩萨。从四大天王手中,人们再用细布垫接取。菩萨离开众人之手,立于大地上,朝东方眺望,成千上万的无量世界顿时现为一片平坦的广场。天众与人众以香、花、花鬘等供奉菩萨,赞道:“大人!此方没有能与您相等者,更无胜过您者!”菩萨如是遍观十方,不见有能与己等者,于是面朝北方,迈出七步。他行时是脚踏实地而行,并非行于空中;是赤身而行,并非衣着庄严;还是幼小的婴儿,并非十六岁的青年。然而,在众人看来,他却好似行于空中,如同盛装庄严,又宛如十六岁的青年。随后,他在第七步处停下,发出“我是世间最上者……”这般无畏的狮子吼。
Atha naṃ suvaṇṇajālena paṭiggahetvā ṭhitānaṃ brahmānaṃ hatthato cattāro mahārājāno maṅgalasammatāya sukhasamphassāya ajinappaveṇiyā gaṇhiṃsu, tesaṃ hatthato manussā dukūlacumbaṭakena gaṇhiṃsu, manussānaṃ hatthato muccitvā pathaviyaṃ patiṭṭhāya puratthimaṃ disaṃ olokesi, anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Tattha devamanussā gandhapupphamālādīhi pūjayamānā – ‘‘mahāpurisa, tumhehi sadiso ettha natthi, kuto uttaritaro’’ti āhaṃsu. Evaṃ dasa disā anuviloketvā attanā sadisaṃ adisvā uttaradisābhimukho sattapadavītihārena agamāsi. Gacchanto ca pathaviyā eva gato, nākāsena. Acelakova gato, na sacelako. Daharova gato, na soḷasavassuddesiko. Mahājanassa pana ākāsena gacchanto viya alaṅkatapaṭiyatto viya ca soḷasavassuddesiko viya ca ahosi. Tato sattame pade ṭhatvā ‘‘aggohamasmi lokassā’’tiādikaṃ (dī. ni. 2.31; ma. ni. 3.207) āsabhiṃ vācaṃ nicchārento sīhanādaṃ nadi.
菩萨有三生,才出母胎便即开口说话:即在他投生为大药的那一生、投生为须大拏的那一生,以及这一生。据说,在他为大药的那一生,刚一出生,帝释天王便前来,将一段栴檀心材放在他手中后离去;菩萨正是握着那心材出生的。母亲便问他:“孩子,你带来了什么?”他回答:“药,母亲。”因为带着药来,大家便称他为“药王子”。
Bodhisatto hi tīsu attabhāvesu mātukucchito nikkhantamattova vācaṃ nicchāresi mahosadhattabhāve, vessantarattabhāve, imasmiṃ attabhāveti. Mahosadhattabhāve kirassa mātukucchito nikkhantamattasseva sakko devarājā āgantvā candanasāraṃ hatthe ṭhapetvā gato, taṃ muṭṭhiyaṃ katvāva nikkhanto. Atha naṃ mātā – ‘‘tāta, tvaṃ kiṃ gahetvā āgatosī’’ti pucchi. ‘‘Osadhaṃ, ammā’’ti. Iti osadhaṃ gahetvā āgatattā ‘‘osadhakumāro’’tvevassa nāmamakaṃsu.
在须大拏的那一生,菩萨才出母胎,便伸出右手,说道:“母亲,家里可有什么财物?我要作布施。”说着便走了出来。于是他的母亲把儿子的小手放在自己掌心,将一个装有千钱的钱袋放在他手上,说道:“孩子,你已经出生在富足的家中了。”
Vessantarattabhāve pana mātukucchito nikkhantamattova dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā – ‘‘atthi nu kho, amma, kiñci gehasmiṃ dhanaṃ, dānaṃ dassāmī’’ti vadanto nikkhami. Athassa mātā – ‘‘sadhane kule nibbattosi, tātā’’ti puttassa hatthaṃ attano hatthatale katvā sahassatthavikaṃ ṭhapesi.
而在此生,菩萨则作此狮子吼——如此,菩萨在三有身中,皆是刚出母胎便开口说话。在他诞生之刹那,三十二种前兆也同时显现。就在我们的菩萨于蓝毗尼园出生的同一时刻,罗睺罗之母耶输陀罗妃、阿难、阐那、伍达夷大臣、犍陟马王、大菩提树以及四只宝藏瓮也一同出现。这四只瓮中,一只覆盖一牛呼的范围,一只覆盖半由旬,一只覆盖三牛呼,一只覆盖一由旬。这七者,称为“俱生”。
Imasmiṃ pana attabhāve imaṃ sīhanādaṃ nadīti evaṃ bodhisatto tīsu attabhāvesu mātukucchito nikkhantamattova vācaṃ nicchāresi. Jātakkhaṇepissa dvattiṃsa pubbanimittāni pāturahesuṃ. Yasmiṃ pana samaye amhākaṃ bodhisatto lumbinīvane jāto tasmiṃyeva samaye rāhulamātā devī ānando channo kāḷudāyī amacco kaṇḍako assarājā mahābodhirukkho catasso nidhikumbhiyo ca jātā, tattha eko gāvutappamāṇo eko aḍḍhayojanappamāṇo eko tigāvutappamāṇo eko yojanappamāṇo ahosi. Ime satta sahajātā nāma honti.
两城居民恭敬迎接大士,径直前往迦毗罗卫城。就在同一天,三十三天界中欢喜踊跃的天众以扬起衣物等种种方式尽情嬉戏,因为心中想道:“在迦毗罗卫城,净饭大王的儿子,将坐于菩提树下成佛!”那时,净饭大王有一位常受王家供养的阿私陀仙人,他成就了八种禅定。他用完斋饭后,为作午休而前往三十三天,在那里坐下休息。他看见那些天众满怀欢喜、心满意足地游戏,便问道:“你们缘何如此喜悦、满足,尽情游戏?请告诉我原因。”天众们回答:“贤者啊,净饭王的儿子出生了,他将坐于菩提树下,成佛之后转动法轮。我们是因为‘将能见到他那无与伦比的佛陀威仪’,才这般欢喜踊跃。”
Ubhayanagaravāsino mahāpurisaṃ gahetvā kapilavatthupurameva agamaṃsu. Taṃdivasameva – ‘‘kapilavatthunagare suddhodanamahārājassa putto bodhimūle nisīditvā buddho bhavissatī’’ti tāvatiṃsabhavane haṭṭhatuṭṭhā devasaṅghā celukkhepādīni pavattentā kīḷiṃsu. Tasmiṃ samaye suddhodanamahārājassa kulūpako aṭṭhasamāpattilābhī kāḷadevalo nāma tāpaso bhattakiccaṃ katvā divāvihāratthāya tāvatiṃsabhavanaṃ gantvā tattha divāvihāraṃ nisinno tā devatā tuṭṭhamānasā kīḷantiyo disvā ‘‘kiṃkāraṇā tuṭṭhamānasā pamuditahadayā kīḷatha, mayhaṃ taṃ kāraṇaṃ kathethā’’ti pucchi. Tato devatā āhaṃsu – ‘‘mārisa, suddhodanarañño putto jāto, so bodhimaṇḍe nisīditvā buddho hutvā dhammacakkaṃ pavattessati, tassa ‘anantarūpaṃ buddhalīḷaṃ passituṃ labhissāmā’ti iminā kāraṇena tuṭṭhamhā’’ti.
于是,阿私陀仙人听了天众的话,为亲见这最胜之宝,从天界下降,进入王宫,在已铺设好的座位上坐下。随后,他礼尚往来之后,对国王说:“大王,听说您喜得贵子,我想见见他。”国王命人将盛装打扮的王子抱来,想让王子向仙人顶礼。然而,伟人的双脚竟反转,如同闪电落在乌云笼罩的山峰上一般,踏在了仙人的发髻上。因为在此生命形态中,菩萨实在没有任何其他应受他礼拜的人。于是,仙人从座起身,向菩萨合掌。国王见此稀有之事,也向自己的儿子顶礼。仙人仔细观察菩萨的相好成就后,思惟:“他究竟能否成佛,还是不能?”随即以预见未来之智慧深入观照,确知“毫无疑问,他必定成佛”,便微笑着说:“这位真是稀有之人啊。”
Atha tāpaso tāsaṃ devatānaṃ vacanaṃ sutvā paramadassanīyaratanāvalokato devalokato oruyha narapatinivesanaṃ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Tato katapaṭisanthāraṃ rājānaṃ – ‘‘putto kira te, mahārāja, jāto, taṃ passissāmā’’ti āha. Rājā alaṅkatapaṭiyattaṃ tanayaṃ āharāpetvā devalatāpasaṃ vandāpetuṃ abhihari. Mahāpurisassa pādā parivattitvā vijjulatā viya asitajaladharakūṭesu tāpasassa jaṭāsu patiṭṭhahiṃsu. Bodhisattena hi tenattabhāvena vanditabbo nāma añño natthi. Tato tāpaso uṭṭhāyāsanā bodhisattassa añjaliṃ paggahesi. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā attano puttaṃ vandi. Tāpaso bodhisattassa lakkhaṇasampattiṃ disvā – ‘‘bhavissati nu kho buddho, udāhu na bhavissatī’’ti āvajjetvā upadhārento – ‘‘nissaṃsayaṃ buddho bhavissatī’’ti anāgataṃsañāṇena ñatvā – ‘‘acchariyapuriso aya’’nti sitaṃ akāsi.
接着,他又思惟:“我能否得见这位成佛者呢?”他观察后了知:“我将无法得见。我在中途就会去世,转生于无色界——那个即使有百佛、千佛出世也难以教化的地方。”于是他哭泣道:“我竟无法得见如此稀有难得之人成佛,这实是我莫大的损失啊!”众人见了,问道:“尊者方才还在笑,怎么现在却哭了?尊者,难道我们的王子会有障碍吗?”这位苦行者说:“他绝无任何障碍,毫无疑问必将成佛。”众人又问:“那您为何哭泣呢?”苦行者回答:“我不得见这稀有难得之人成佛,这将成为我莫大的损失。”说罢,他便为自己的不幸而悲伤涕泣。
Tato ‘‘ahaṃ imaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ labhissāmi nu kho, no’’ti upadhārento – ‘‘na labhissāmi, antarāyeva kālaṃ katvā buddhasatenapi buddhasahassenapi gantvā bodhetuṃ asakkuṇeyye arūpabhave nibbattissāmī’’ti disvā – ‘‘evarūpaṃ nāma acchariyapurisaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ na labhissāmi, mahatī vata me jāni bhavissatī’’ti parodi. Manussā pana disvā – ‘‘amhākaṃ ayyo idāneva hasitvā puna roditumārabhi, kiṃ nu kho, bhante, amhākaṃ ayyaputtassa koci antarāyo bhavissatī’’ti pucchiṃsu. Tāpaso āha – ‘‘natthetassa antarāyo, nissaṃsayena buddho bhavissatī’’ti. ‘‘Atha kasmā tumhe paroditthā’’ti? ‘‘Evarūpaṃ acchariyapurisaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ na labhissāmi, mahatī vata me jāni bhavissatīti attānaṃ anusocanto rodāmī’’ti āha.
此后,菩萨出生第五日,行了洗头礼,众人心想:“该为他取名了。”于是将王宫用四种香料涂饰,撒上以炒米为第五的种种香花,让人煮好不杂他物的乳糜,延请八百位精通三吠陀的婆罗门,在宫中设座,以甜乳糜供养,恭敬承事之后,请他们细细查验太子的相好,问道:“他将成为怎样的人?”在这八百位中,以罗摩为首的八位婆罗门智者负责观相。其中七人各竖起两根手指,作了两种预言:“具足如此相好的人,若在家,则成为转轮王;若出家,则成就佛陀。”而他们当中最年轻的一位——族姓憍陈如的婆罗门,观察了菩萨的殊胜相好成就后,只竖起一根手指,作了一锤定音的预言:“此人绝无停留在家之理,必会揭去一切覆盖,成为佛陀。”于是,为他取名时,众人因为他将成就一切世间的利益,便为他取名悉达多。
Tato bodhisattaṃ pañcame divase sīsaṃ nhāpetvā – ‘‘nāmaṃ gaṇhissāmā’’ti rājabhavanaṃ catujjātikagandhena upalimpitvā lājapañcamāni kusumāni vikiritvā asambhinnapāyāsaṃ pacāpetvā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṅgate aṭṭhasate brāhmaṇe nimantetvā rājabhavane nisīdāpetvā madhupāyāsaṃ bhojetvā sakkāraṃ katvā – ‘‘kiṃ nu kho bhavissatī’’ti lakkhaṇāni pariggāhāpesuṃ. Tesu rāmādayo aṭṭha brāhmaṇapaṇḍitā lakkhaṇapariggāhakā ahesuṃ. Tesu satta janā dve aṅguliyo ukkhipitvā dvedhā byākariṃsu – ‘‘imehi lakkhaṇehi samannāgato agāraṃ ajjhāvasanto rājā hoti cakkavattī, pabbajamāno buddho’’ti. Tesaṃ pana sabbadaharo gottena koṇḍañño nāma brāhmaṇo bodhisattassa lakkhaṇavarasampattiṃ disvā – ‘‘etassa agāramajjhe ṭhānakāraṇaṃ natthi, ekanteneva vivaṭacchado buddho bhavissatī’’ti ekameva aṅguliṃ ukkhipitvā ekaṃsabyākaraṇaṃ byākāsi. Athassa nāmaṃ gaṇhantā sabbalokatthasiddhikarattā siddhatthoti nāmamakaṃsu.
那些婆罗门各自回家后,把儿子们叫来,这样说道:“我们年事已高,或许能等到净饭大王之子证得一切知智,或许等不到。你们则应在他出家并证得一切知智之后,于他的教法中出家。”后来,那七位婆罗门都活到寿尽,随各自业力投生去了。唯有年轻的憍陈如健康地存活下来。当时,国王听了他们的话,问道:“我的儿子见到什么,才会出家?”他们回答:“大王,是四种前兆:老人、病人、死人、出家人。”国王便说:“从今以后,绝不许这类人出现在我儿子面前。”于是,为了阻止老人、病人等现于王子眼前,他在四方每隔一牛呼的距离处都安排了侍卫。那一天,在吉庆聚会之处,八万释迦亲族齐聚,每户各出一个儿子,说道:“不管他成为佛陀还是转轮王,我们每家都出一子。若他成佛,便由刹帝利出身的沙门随行游化;若他成为转轮王,便由刹帝利王子环绕而行。”此后,国王为这位大人物安排了六十四位容貌极美、远离一切过失的乳母。菩萨就在无量眷属的围绕中,于大祥瑞的汇聚下渐渐长大。
Atha te brāhmaṇā attano gharāni gantvā putte āmantetvā evamāhaṃsu – ‘‘amhe mahallakā, suddhodanamahārājassa puttaṃ sabbaññutaṃ pattaṃ sambhāveyyāma vā no vā, tumhe pana tasmiṃ pabbajitvā sabbaññutaṃ patte tassa sāsane pabbajathā’’ti. Tato sattapi janā yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ gatā. Koṇḍaññamāṇavo arogo ahosi. Tadā pana rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā – ‘‘kiṃ disvā mama putto pabbajissatī’’ti te pucchi. ‘‘Cattāri pubbanimittāni, devā’’ti. ‘‘Katarañca katarañcā’’ti? ‘‘Jiṇṇaṃ byādhitaṃ mataṃ pabbajita’’nti. Rājā ‘‘ito paṭṭhāya evarūpānaṃ mama puttassa santikaṃ āgamituṃ mā adatthā’’ti vatvā kumārassa cakkhupathe jiṇṇapurisādīnaṃ āgamananivāraṇatthaṃ catūsu disāsu gāvutagāvutaṭṭhāne ārakkhaṃ ṭhapesi. Taṃdivasaṃ maṅgalaṭṭhāne sannipatitesu asītiyā ñātikulasahassesu ekameko ekamekaṃ puttaṃ paṭijāni – ‘‘ayaṃ buddho vā hotu rājā vā, mayaṃ ekamekaṃ puttaṃ dassāma, sace buddho bhavissati, khattiyasamaṇeheva parivuto vicarissati. Sace rājā cakkavattī bhavissati, khattiyakumāreheva parivuto vicarissatī’’ti. Atha rājā mahāpurisassa paramarūpasampannā vigatasabbadosā catusaṭṭhi dhātiyo adāsi. Bodhisatto anantena parivārena mahatā sirisamudayena vaḍḍhi.
一时,国王举行名为“耕田吉祥”的庆典。当日,国王以盛大庄严的威仪和众多随从出城,并带上了王子。耕田之处有一棵极为可爱的阎浮树,树荫浓密。他们在树下为王子铺设卧具,上方张开饰有上等金星的红色布幔,用布墙围起,设置守卫。国王佩戴一切装饰,由大臣们簇拥,前往执犁处。国王执持极为祥瑞的金犁,大臣们则执持银犁等。那一天,共驾起了一千张犁。在一旁守护菩萨的乳母们心想:“我们去看看国王的荣光吧。”于是便都走出了布墙。
Athekadivasaṃ rañño vappamaṅgalaṃ nāma ahosi. Taṃdivasaṃ rājā mahatiyā vibhūtiyā mahatā parivārena nagarato nikkhamanto puttampi gahetvāva agamāsi. Kasikammaṭṭhāne eko jamburukkho paramaramaṇīyo ghanasandacchāyo ahosi. Tassa heṭṭhā kumārassa sayanaṃ paññāpetvā upari varakanakatārākhacitaṃ rattacelavitānaṃ bandhitvā sāṇipākārena parikkhipāpetvā ārakkhaṃ ṭhapetvā rājā sabbālaṅkāraṃ alaṅkaritvā amaccagaṇaparivuto naṅgalakaraṇaṭṭhānamagamāsi. Tattha rājā paramamaṅgalaṃ suvaṇṇanaṅgalaṃ gaṇhāti, amaccādayo rajatanaṅgalādīni gaṇhanti. Taṃdivasaṃ naṅgalasahassaṃ yojīyati. Bodhisattaṃ parivāretvā nisinnā dhātiyo – ‘‘rañño sampattiṃ passissāmā’’ti antosāṇito bahi nikkhantā.
菩萨向四周张望,不见任何人,便迅速起身,结跏趺坐,摄持入出息,证入初禅。乳母们因在饮食之间耽搁,稍迟才回来。其余树木的树影都已移动,唯有那棵阎浮树的树影形成圆轮,停驻不动。乳母们心想:“小主人独自一人。”急忙掀开布墙,看见王子正于吉祥卧处结跏趺坐,并见到了那神变,于是便去禀告国王。国王急速赶来,见到那神变,说道:“儿啊,这是对你的第二次礼敬。”便向儿子礼拜。
Atha bodhisatto ito cito ca olokento kiñci adisvā sahasā uṭṭhāya pallaṅkaṃ ābhujitvā ānāpāne pariggahetvā paṭhamajjhānaṃ nibbattesi. Dhātiyo khajjabhojjantare vicarantiyo thokaṃ cirāyiṃsu. Sesarukkhānaṃ chāyā nivattā, tassa pana jamburukkhassa chāyā parimaṇḍalā hutvā tattheva aṭṭhāsi. Dhātito panassa ‘‘ayyaputto ekakovā’’ti vegena sāṇipākāraṃ ukkhipitvā pariyesantiyo sirisayane pallaṅkena nisinnaṃ tañca pāṭihāriyaṃ disvā gantvā taṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ. Rājā vegena āgantvā taṃ pāṭihāriyaṃ disvā – ‘‘ayaṃ vo, tāta, dutiyavandanā’’ti puttaṃ vandi.
此后,这位大人渐渐长大,年满十六岁。国王为菩萨建造了三座适宜三季的宫殿,分别名为悦意、极悦意、净妙。一座九层,一座七层,一座五层。三座宫殿高度等同,唯楼层数目有别。
Atha mahāpuriso anukkamena soḷasavassuddesiko ahosi. Rājā bodhisattassa tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike ramma-suramma-subhanāmake tayo pāsāde kāresi. Ekaṃ navabhūmikaṃ ekaṃ sattabhūmikaṃ ekaṃ pañcabhūmikaṃ. Tayopi pāsādā ubbedhena samappamāṇā ahesuṃ. Bhūmikāsu pana nānattaṃ ahosi.
那时,国王心想:“我的儿子已成年,我要为他撑起伞盖,让他亲见王位的荣耀。”于是便向释迦族致书:“我的儿子已成年,我即将使他即位。你们各自家中所有成年的女孩,都送到这里来。”释迦族人听闻国王的命令后说道:“这位王子只有相貌,不会任何技艺,不可能养家糊口,我们不愿将女儿嫁与他。”国王听闻此事,来到儿子面前说明原委。菩萨问:“应当展示什么技艺?”国王说:“孩子,应展示拉开千力弓。”菩萨说:“那就拿来吧。”国王便命人取来弓交给他。那弓需千人之力才能拉开,也需千人之力才能卸下。大士令人取来弓,结跏趺坐,将弓弦套在脚拇指上,用脚拇指拉拽,张开弓后,左手握住弓臂,右手拉弦,便装上了弦。整座城顿时响起犹如崩裂般的巨响。众人问道:“这是什么声音?”有人回答:“是天神在怒吼。”另一些人说:“你们有所不知,这不是天神在怒吼,这是‘辉煌者’王子拉开千力弓时,弓弦弹击所发出的弦声。”释迦族人听了这话,顿时生起信心,欢喜踊跃。
Atha rājā cintesi – ‘‘putto me vayappatto chattamassa ussāpetvā rajjasiriṃ passissāmī’’ti. So sākiyānaṃ paṇṇāni pahiṇi ‘‘putto me vayappatto, rajje naṃ patiṭṭhāpessāmi, sabbe attano gehesu vayappattā dārikā imaṃ gehaṃ pesentū’’ti. Te rañño sāsanaṃ sutvā – ‘‘kumāro kevalaṃ rūpasampanno, na kiñci sippaṃ jānāti, dārabharaṇaṃ kātuṃ na sakkhissati, na mayaṃ dhītaro dassāmā’’ti āhaṃsu. Rājā taṃ pavattiṃ sutvā puttassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesi. Bodhisatto – ‘‘kiṃ sippaṃ dassetuṃ vaṭṭatī’’ti āha. ‘‘Sahassatthāmaṃ dhanuṃ āropetuṃ vaṭṭati, tātā’’ti. ‘‘Tena hi āharāpethā’’ti āha. Rājā āharāpetvā adāsi. Taṃ dhanuṃ purisasahassaṃ āropeti, purisasahassaṃ oropeti. Mahāpuriso taṃ sarāsanaṃ āharāpetvā pallaṅkena nisinnova jiyaṃ pādaṅguṭṭhake veṭhāpetvā kaḍḍhanto pādaṅguṭṭhakeneva dhanuṃ āropetvā vāmena hatthena daṇḍe gahetvā dakkhiṇena hatthena kaḍḍhitvā jiyaṃ ropesi. Sakalanagaraṃ uppattanākārappattaṃ ahosi . ‘‘Kiṃ eso saddo’’ti ca vutte ‘‘devo gajjatī’’ti āhaṃsu. Athaññe ‘‘tumhe na jānātha, na devo gajjati, aṅgīrasassa kumārassa sahassatthāmaṃ dhanuṃ āropetvā jiyaṃ poṭhentassa jiyappahārasaddo eso’’ti āhaṃsu. Sākiyā taṃ sutvā tāvatakeneva āraddhacittā tuṭṭhamānasā ahesuṃ.
接着大士又问:“还需如何?”众人答:“射穿八指厚的铁板。”他射穿之后,又问:“还要做什么?”答:“射穿四指厚的石靶。”他又射穿,再问:“还要做什么?”答:“射穿一拃厚的乌敦跋罗木靶。”他又射穿,又问:“还要做什么?”此时众人说:“射沙车。”大士射穿了沙车,又射穿了稻草车。他让箭在水中穿行一优奢婆的距离,在陆地上穿行八优奢婆的距离。随后众人又说:“应当射穿系在蔓藤标志上的毛发。”他说:“那么,将蔓藤系在一由旬远的地方。”命人将一根毛发系在一由旬外的蔓藤标志上,然后在黑夜笼罩、乌云密布之时,朝着那个方向射出箭去。箭飞驰而去,劈开一由旬外的毛发,穿入大地。不仅如此,大士在那一天展现了世间现存的一切技艺。
Atha mahāpuriso – ‘‘kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Aṭṭhaṅgulabahalaṃ ayopaṭṭaṃ kaṇḍena vijjhituṃ vaṭṭatīti . Taṃ vijjhitvā – ‘‘aññaṃ kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Caturaṅgulabahalaṃ asanaphalakaṃ vijjhituṃ vaṭṭatīti. Tampi vijjhitvā – ‘‘aññaṃ kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Vidatthibahalaṃ udumbaraphalakaṃ vijjhituṃ vaṭṭatīti. Tampi vijjhitvā aññaṃ kiṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Tato ‘‘vālukasakaṭānī’’ti āhaṃsu. Mahāsatto vālukasakaṭampi palālasakaṭampi vinivijjhitvā udake ekūsabhappamāṇaṃ kaṇḍaṃ pesesi thale aṭṭhausabhappamāṇaṃ. Atha naṃ ‘‘vātiṅgaṇasaññāya vālaṃ vijjhituṃ vaṭṭatī’’ti āhaṃsu. ‘‘Tena hi yojanamattaṃ vātiṅgaṇaṃ bandhāpethā’’ti vatvā yojanamattake vātiṅgaṇasaññāya vālaṃ bandhāpetvā rattandhakāre meghapaṭalehi channāsu disāsu kaṇḍaṃ khipi. Taṃ gantvā yojanamattake vālaṃ phāletvā pathaviṃ pāvisi. Na kevalaṃ ettakameva, taṃdivasaṃ mahāpuriso loke vattamānaṃ sippaṃ sabbameva dassesi.
于是释迦族人将各自的女儿盛装打扮后送来,共有四万舞女。而罗睺罗母夫人则为正妃。大士如同天子,有天女围绕,亦有人间少女围绕,在无男子演奏的乐声中受用服侍,享受大成就,依次居住于三座时令宫殿。一日,菩萨欲往园林游观,召唤车夫:“备好车乘,我要去园林观赏。”车夫应诺,将那辆珍贵殊胜的车乘装饰妥当——此车车辕围栏牢固,轮毂轴心极其坚实,轭首镶嵌上等金、银、宝珠,轮辋一侧布满金银星纹,处处悬挂各种芳香花鬘,庄严悦目如同日车。又套上四匹毛色如白莲、奔跑如风如鸟般迅捷的吉祥骏马,随后禀报菩萨。菩萨登上那庄严如天宫的车乘,向园林出发。
Atha sākiyā attano dhītaro alaṅkaritvā pesayiṃsu. Cattālīsasahassā nāṭakitthiyo ahesuṃ. Rāhulamātā pana devī aggamahesī ahosi. Mahāpuriso devakumāro viya surayuvatīhi parivuto narayuvatīhi parivuto nippurisehi turiyehi paricāriyamāno mahāsampattiṃ anubhavamāno utuvārena utuvārena tesu tīsu pāsādesu viharati. Athekadivasaṃ bodhisatto uyyānabhūmiṃ gantukāmo sārathiṃ āmantetvā – ‘‘rathaṃ yojehi uyyānabhūmiṃ passissāmī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā mahārahaṃ vararucirathirakubbaravarattaṃ thirataraneminābhiṃ varakanakarajatamaṇiratanakhacitaīsāmukhaṃ navakanakarajatatārakakhacitanemipassaṃ samosaritavividhasurabhikusumadāmasassirikaṃ ravirathasadisadassanīyaṃ vararathaṃ samalaṅkaritvā sasikumudasadisavaṇṇe anilagaruḷajave ājānīye cattāro maṅgalasindhave yojetvā bodhisattassa paṭivedesi. Bodhisatto devavimānasadisaṃ taṃ rathavaramāruyha uyyānābhimukho pāyāsi.
这时,天神们心想:“悉达多太子成就正觉的时辰已近,我们应当为他示现前兆。”于是便化作一位天子,现出极度衰老的身相:牙齿残缺,头发灰白,身躯佝偻,手拄拐杖,颤颤巍巍,让菩萨与车夫都看到了。菩萨便如《大本经》中所说那样,问车夫道:“车夫,此人是谁?他的头发何以不似常人?”听了车夫的回答,菩萨心生警愓,叹道:“嗟乎!生实可厌——既已有生,衰老便必定现前。”于是当即从彼处折返,登上了宫殿。
Atha devatā ‘‘siddhatthakumārassa abhisambujjhanakālo āsanno, pubbanimittamassa dassessāmā’’ti ekaṃ devaputtaṃ jarājajjarasarīraṃ khaṇḍadantaṃ palitakesaṃ vaṅkagattaṃ daṇḍahatthaṃ pavedhamānaṃ katvā dassesuṃ. Taṃ bodhisatto ceva sārathi ca passanti. Tato bodhisatto – ‘‘sārathi ko nāmesa puriso kesāpissa na yathā aññesa’’nti mahāpadānasutte (dī. ni. 2.43 ādayo) āgatanayeneva pucchitvā tassa vacanaṃ sutvā – ‘‘dhiratthu vata, bho, jāti, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissatī’’ti (dī. ni. 2.45, 47) saṃviggahadayo tatova paṭinivattitvā pāsādameva abhiruhi.
国王问道:“我儿因何折返?”侍从回答:“因为见到了一位老人,陛下。”国王听后,内心震动,便在方圆半由旬的范围内安置了守卫。又过了一日,菩萨前往园林,又见到了那些天神所化的病人,如同前次那样问明之后,心怀悚惧,便折返宫殿。国王询问缘由后,心想:“而今应当挫败他出家的心念。”于是解散了那些舞女,进一步加强守卫,在方圆三迦乌陀的区域都布下了警戒。
Rājā ‘‘kiṃkāraṇā mama putto paṭinivattī’’ti pucchi. ‘‘Jiṇṇapurisaṃ disvā, devā’’ti. Tato kampamānamānaso rājā aḍḍhayojane ārakkhaṃ ṭhapesi. Punekadivasaṃ bodhisatto uyyānaṃ gacchanto tāhi eva devatāhi nimmitaṃ byādhitañca purisaṃ disvā purimanayeneva pucchitvā saṃviggahadayo nivattitvā pāsādameva abhiruhi. Rājā pucchitvā nāṭakāni vissajjesi. ‘‘Pabbajjāya mānasaṃ assa bhinnaṃ karissa’’nti ārakkhaṃ vaḍḍhetvā samantato tigāvutappamāṇe padese ārakkhaṃ ṭhapesi.
后来又有一次,菩萨前往园林,同样见到了天神化现的死人,如前次那般问明之后,内心充满悚惧,便折返登上宫殿。国王询问折返缘由之后,再度扩充守卫,在一由旬的范围内都安置了警戒。
Punapi bodhisatto ekadivasaṃ uyyānaṃ gacchanto tatheva devatāhi nimmitaṃ kālaṅkataṃ disvā purimanayeneva pucchitvā saṃviggahadayo nivattitvā pāsādamabhiruhi. Rājā nivattanakāraṇaṃ pucchitvā puna ārakkhaṃ vaḍḍhetvā yojanappamāṇe padese ārakkhaṃ ṭhapesi.
又一日,菩萨前往园林,同样见到天神化现的一位衣着齐整、披覆如法的出家人,便问车夫:“朋友车夫,此人是谁?”车夫虽因佛陀尚未出世,并不了解何谓出家人或出家的功德,但由天神之力,仍答道:“陛下,此人称为出家人。”并向菩萨赞叹出家的种种利益。
Punapi bodhisatto ekadivasaṃ uyyānaṃ gacchanto tatheva devatāhi nimmitaṃ sunivatthaṃ supārutaṃ pabbajitaṃ disvā – ‘‘ko nāmeso, samma, sārathī’’ti sārathiṃ pucchi. Sārathi kiñcāpi buddhuppādassa abhāvā pabbajitaṃ vā pabbajitaguṇe vā na jānāti, devatānubhāvena pana ‘‘pabbajito nāmāyaṃ devā’’ti vatvā pabbajjāya guṇaṃ tassa vaṇṇesi.
于是,菩萨对出家生起好乐,是日仍往园林。诸长寿菩萨每过百年,方依次得见老相等一相;而我们的菩萨因生于人寿短促之时,故每经四月前往园林,渐次得见诸相。然《长部》诵者则言:“菩萨于一日之内即见四相而去。”是日,菩萨于园中游乐片时,尽享园林之乐,在吉祥池中沐浴,待到日落时分,欲庄严自身,坐于吉祥石板之上。那时,帝释天了知其意,即遣名为毗首羯磨的天子,化作菩萨理发师的模样,以天界庄严之具而为装饰。菩萨佩戴一切饰物已,所有乐师各逞妙技,婆罗门高声唱言“胜哉!喜哉!”等语,并以种种吉祥赞颂称扬之时,他登上了那辆极尽庄严之车。正当此时,净饭大王闻得“罗睺罗之母产下一子”的消息,便遣人向菩萨传话:“去将此事禀告我儿。”菩萨闻已说道:“罗睺已生,束缚已生。”王问:“我儿作何言?”闻所回报,即言:“从今以后,我的孙儿便名罗睺罗王子。”
Tato bodhisatto pabbajjāya ruciṃ uppādetvā taṃdivasaṃ uyyānaṃ agamāsi. Dīghāyukā bodhisattā vassasate vassasate atikkante jiṇṇādīsu ekekaṃ addasaṃsu. Amhākaṃ pana bodhisatto appāyukakāle uppannattā catunnaṃ catunnaṃ māsānaṃ accayena uyyānaṃ gacchanto anukkamena ekekaṃ addasa. Dīghabhāṇakā panāhu – ‘‘cattāri nimittāni ekadivaseneva disvā agamāsī’’ti. Tattha divasabhāgaṃ kīḷitvā uyyānarasamanubhavitvā maṅgalapokkharaṇiyaṃ nhatvā atthaṅgate sūriye maṅgalasilātale nisīdi attānaṃ alaṅkārāpetukāmo. Athassa cittācāramaññāya sakkena devānamindena āṇatto vissakammo nāma devaputto āgantvā tasseva kappakasadiso hutvā dibbehi alaṅkārehi alaṅkari. Athassa sabbālaṅkārasamalaṅkatassa sabbatālāvacaresu sakāni sakāni paṭibhānāni dassayantesu brāhmaṇesu ca ‘‘jaya nandā’’tiādivacanehi sutamaṅgalikādīsu nānappakārehi maṅgalavacanatthutighosehi sambhāventesu sabbālaṅkārasamalaṅkataṃ rathavaraṃ abhiruhi. Tasmiṃ samaye – ‘‘rāhulamātā puttaṃ vijātā’’ti sutvā suddhodanamahārājā – ‘‘puttassa me tuṭṭhiṃ nivedethā’’ti sāsanaṃ pahiṇi. Bodhisatto taṃ sutvā – ‘‘rāhu jāto, bandhanaṃ jāta’’nti āha. Rājā – ‘‘kiṃ me putto avacā’’ti pucchitvā taṃ vacanaṃ sutvā ‘‘ito paṭṭhāya me nattā ‘rāhulakumāro’tveva nāmaṃ hotū’’ti āha.
菩萨亦登上那辆胜妙之车,由极为悦意、盛大庄严的随从围绕,以无与伦比的吉祥威光进入城中。正在那时,有位名为翅舍瞿昙弥的刹帝利少女,她容貌美丽、功德具足,形体不瘦,正站在楼上最高的台阁边,望见菩萨入城时的形貌庄严,内心生起极大的欢喜与喜悦,便说——
Bodhisattopi taṃ rathavaramāruyha mahatā parivārena atimanoramena sirisobhaggena nagaraṃ pāvisi. Tasmiṃ samaye rūpasiriyā guṇasampattiyā ca akisā kisāgotamī nāma khattiyakaññā uparipāsādavaratalagatā nagaraṃ pavisantassa bodhisattassa rūpasiriṃ disvā sañjātapītisomanassā hutvā –
‘‘Nibbutā nūna sā mātā, nibbuto nūna so pitā; Nibbutā nūna sā nārī, yassāyaṃ īdiso patī’’ti. (dha. sa. aṭṭha. nidānakathā; dha. pa. aṭṭha. 1.sāriputtattheravatthu; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā) –
她诵出此优陀那。
Imaṃ udānaṃ udānesi.
菩萨听闻此言,心中思惟:“她为我宣说了如此善妙的话语。我本为寻求涅槃而游方,今日我当舍弃在家生活,出家寻求涅槃。”复又思惟:“这串珍珠项链,便作为给她的师长的赠礼吧。”于是从颈间解下珍珠项链,赠予翅舍·乔达弥。那串项链价值十万,极为殊妙。翅舍·乔达弥心想:“悉达多王子对我心生爱恋,赠我礼物。”因此生起喜悦。
Bodhisatto taṃ sutvā cintesi – ‘‘ayaṃ me sussavanaṃ vacanaṃ sāvesi, ahañhi nibbānaṃ gavesanto vicarāmi, ajjeva mayā gharāvāsaṃ chaḍḍetvā nikkhamma pabbajitvā nibbānaṃ gavesituṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Ayaṃ imissā ācariyabhāgo hotū’’ti muttāhāraṃ kaṇṭhato omuñcitvā kisāgotamiyā satasahassagghanikaṃ paramaratikaraṃ muttāhāraṃ pesesi. Sā ‘‘siddhatthakumāro mayi paṭibaddhahadayo hutvā paṇṇākāraṃ pesesī’’ti somanassajātā ahosi.
菩萨亦由大庄严众围绕,登上极妙宫殿,卧于吉祥床座。此时,那些年轻舞女——面容如满月般明净秀丽,唇似频婆果,齿白齐整、稀疏有致,眼若乌黑,发结辫索,眉毛以佳妙眼膏描画得青黑弯曲,双乳匀称恰如善生天鹅,腰系金银宝珠种种腰带,臀部宽广圆隆,双腿宛如象鼻——她们精通舞艺、歌唱与音乐,手持音声甜美的乐器,将大士团团围绕,欲令大士欢喜,开始奏乐歌舞。然而菩萨早已对烦恼生起厌离,对歌舞等无有兴趣,未久即沉入睡眠。
Bodhisattopi mahatā sirisamudayena paramaramaṇīyaṃ pāsādaṃ abhiruhitvā sirisayane nipajji. Tāvadeva naṃ paripuṇṇarajanikarasadisaruciravaravadanā bimbaphalasadisadasanavasanā sitavimalasamasaṃhitāviraḷavaradasanā asitanayanakesapāsā sujātañjanātinīlakuṭilabhamukā sujātahaṃsasamasaṃhitapayodharā ratikaranavakanakarajataviracitavaramaṇimekhalā parigatavipulaghanajaghanataṭā karikarasannibhoruyugalā naccagītavāditesu kusalā surayuvatisadisarūpasobhā varayuvatiyo madhuraravāni turiyāni gahetvā mahāpurisaṃ samparivāretvā ramāpayantiyo naccagītavāditāni payojayiṃsu. Bodhisatto pana kilesesu virattacittatāya naccagītādīsu anabhirato muhuttaṃ niddaṃ okkami.
她们见此情景,心想:“我们为他表演歌舞,他却已入睡,如今我们何必徒劳辛劳?”便将手中乐器随手放下,就地躺卧,香油灯仍燃亮着。菩萨醒来,于床座上结跏趺坐,看见这些女子弃置乐器而眠:有的口中流涎,沾污了面颊与身体;有的磨牙;有的打鼾;有的说梦话;有的张着嘴;有的衣衫脱落,暴露了私隐丑陋之处;有的头发散乱,如同坟场中的尸体一般。大士见到她们这般狼狈模样,对欲乐更增厌离。那座原本华丽庄严、宛如天王宫殿般璀璨的殿堂楼顶,在他眼中却如弃满死尸腐肉的露天坟场,极其可厌。三界亦显现如烈火燃烧之房。他发出感叹:“真是苦啊!真是逼迫啊!”心完全倾向于出家。
Tā taṃ disvā ‘‘yassatthāya naccādīni mayaṃ payojema, so niddaṃ upagato, idāni kimatthaṃ kilamāmā’’ti gahitāni turiyāni ajjhottharitvā nipajjiṃsu, gandhatelappadīpā ca jhāyanti. Bodhisatto pabujjhitvā sayanapiṭṭhe pallaṅkena nisinno addasa tā itthiyo turiyabhaṇḍāni avattharitvā niddāyantiyo paggharitalālā kilinnakapolagattā, ekaccā dante khādantiyo, ekaccā kākacchantiyo, ekaccā vippalapantiyo, ekaccā vivaṭamukhā, ekaccā apagatavasanarasanā , pākaṭabībhacchasambādhaṭṭhānā, ekaccā vimuttākulasiroruhā susānarūparūpaṃ dhārayamānā sayiṃsu. Mahāsatto tāsaṃ taṃ vippakāraṃ disvā bhiyyosomattāya kāmesu virattacitto ahosi. Tassa pana alaṅkatapaṭiyattaṃ dasasatanayanabhavanasadisaṃ rucirasobhampi pāsādavaratalaṃ apaviddhamatasarīrakuṇapabharitaṃ āmakasusānamiva paramapaṭikkūlaṃ upaṭṭhāsi. Tayopi bhavā ādittabhavanasadisā hutvā upaṭṭhahiṃsu. ‘‘Upaddutaṃ vata, bho, upassaṭṭhaṃ vata bho’’ti ca vācaṃ pavattesi. Ativiya pabbajjāya cittaṃ nami.
菩萨心想:“今天我就该行大出离了。”他从吉祥床座起身,走到门边,问:“谁在这里?”车匿头枕门槛躺着,答道:“是我,王子殿下,车匿。”这时,大人说道:“我今日想要行大出离,不要知会任何人,快去为我备一匹快马。”车匿应了声“是,殿下”,便拿着马具去了马厩。在燃烧的香油灯下,金合欢花天幕覆盖的地面极为悦意,车匿在那里看到了良马犍陟——那匹能摧伏敌者的骏马。他心想:“今日我应为王子的出离备好这匹吉祥马。”于是给犍陟装上鞍。犍陟在被装配时便明白了:“这次备鞍如此郑重,不同于往日去园林游观,毫无疑问,王子今夜就要行大出离了。”它心生欢喜,大声嘶鸣起来。那声音本会响彻整个迦毗罗卫城,但诸天却将它压住,没让任何人听见。
So ‘‘ajjeva mayā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamituṃ vaṭṭatī’’ti sirisayanato uṭṭhāya dvārasamīpaṃ gantvā – ‘‘ko etthā’’ti āha. Ummāre sīsaṃ katvā nipanno channo āha – ‘‘ahaṃ, ayyaputta, channo’’ti. Atha mahāpuriso – ‘‘ahaṃ ajja mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitukāmo, na kañci paṭiveditvā sīghamekaṃ atijayaṃ sindhavaṃ kappehī’’ti. So ‘‘sādhu, devā’’ti assabhaṇḍakaṃ gahetvā assasālaṃ gantvā gandhatelappadīpesu jalantesu sumanapaṭṭavitānassa heṭṭhā paramaramaṇīye bhūmibhāge ṭhitaṃ arimanthakaṃ kaṇḍakaṃ turaṅgavaraṃ disvā – ‘‘ajja mayā ayyaputtassa nikkhamanatthāya imameva maṅgalahayaṃ kappetuṃ vaṭṭatī’’ti kaṇḍakaṃ kappesi. So kappiyamānova aññāsi – ‘‘ayaṃ kappanā atigāḷhā, aññesu divasesu uyyānakīḷaṃ gamanakāle kappanā viya na hoti. Nissaṃsayaṃ ajjeva ayyaputto mahābhinikkhamanaṃ nikkhamissatī’’ti. Tato tuṭṭhamānaso mahāhasitaṃ hasi. So nādo taṃ sakalakapilavatthupuraṃ unnādaṃ kareyya, devatā pana sannirumbhitvā na kassaci sotuṃ adaṃsu.
菩萨心想“先看一看儿子”,便从站处起身,来到罗睺罗母的住处,推开内室的门。那时,室内的香油灯还燃着。罗睺罗母躺在撒满素馨花等花鬘的宽大舒适的床上,将手放在儿子头顶,正在安睡。菩萨一只脚踏在门槛上,站着注视了片刻,心想:“我若将罗睺罗母的手移开去抱儿子,她必定会醒来,这便会障难我的出离。不如待我成佛之后,再回来看望儿子吧。”于是他从殿阁下到骏马身旁,对犍陟说:“亲爱的犍陟,今夜你当驮我越过这一程。我依仗你成佛之后,将度脱包括诸天在内的整个世界。”说罢便一跃,骑上了犍陟的背。犍陟从脖颈起,体长十八肘,身量相应的高大,形色、速度、力量样样具足,通体雪白,如同刚刚洗净的螺贝一般悦目。菩萨骑着这匹骏马,让车匿抓住马尾,在午夜时分来到了大城门。
Bodhisatto ‘‘puttaṃ tāva passissāmī’’ti cintetvā ṭhitaṭṭhānato uṭṭhāya rāhulamātuyā vasanaṭṭhānaṃ gantvā gabbhadvāraṃ vivari. Tasmiṃ khaṇe antogabbhe gandhatelappadīpo jhāyati. Rāhulamātā sumanamallikādīnaṃ ambaṇamattena attippakiṇṇe varasayane puttassa matthake hatthaṃ ṭhapetvā niddāyati. Bodhisatto ummāre pādaṃ ṭhapetvā ṭhitakova oloketvā – ‘‘sacāhaṃ deviyā hatthaṃ apanetvā mama puttaṃ gaṇhissāmi, devī pabujjhissati, evaṃ me abhinikkhamanassa antarāyo bhavissati. Buddho hutvāva āgantvā puttaṃ passissāmī’’ti cintetvā pāsādatalato otaritvā assassa samīpaṃ gantvā evamāha – ‘‘tāta kaṇḍaka, tvaṃ ajja ekarattiṃ maṃ tāraya, ahaṃ taṃ nissāya buddho hutvā sadevakaṃ lokaṃ tāressāmī’’ti. Tato ullaṅghitvā kaṇḍakassa piṭṭhiṃ abhiruhi. Kaṇḍako gīvato paṭṭhāya āyāmato aṭṭhārasahattho hoti tadanurūpena ubbedhena samannāgato rūpaggajavabalasampanno sabbaseto dhotasaṅkhasadisadassanīyavaṇṇo. Tato bodhisatto varaturaṅgapiṭṭhigato channaṃ assassa vāladhiṃ gāhāpetvā aḍḍharattasamaye nagarassa mahādvāraṃ sampatto.
此前,国王为了阻止菩萨出城,早已在两扇城门上各安装了需上千人方能开启的门闩,并派驻了许多守卫。据说菩萨拥有人力十万俱胝之力,象力千俱胝之力。因此他想:“如果城门不开,今日我就安坐于犍陟背上,让车匿抓住马尾,以双腿夹紧犍陟,带着车匿一同跃过那十八肘高的城墙。”车匿也在想:“如果城门不开,我便将王子扛在肩上,用右手搂住犍陟,夹于腋下,一同越过城墙。”犍陟也在想:“如果城门不开,我就这般驮着王子,由车匿抓住马尾,一同腾跃而起,落到城墙前方。”三者都这般思惟。就在这时,守护城门的天神便将大门打开了。
Tadā pana rājā pubbeva bodhisattassa gamanapaṭisedhanatthāya dvīsu dvārakavāṭesu ekekaṃ purisasahassena vivaritabbaṃ kāretvā tattha bahupurise ārakkhaṃ ṭhapesi. Bodhisatto kira purisagaṇanāya koṭisatasahassassa balaṃ dhāresi, hatthigaṇanāya koṭisahassassa. Tasmā so cintesi – ‘‘yadi dvāraṃ na vivarīyati, ajja kaṇḍakassa piṭṭhe nisinno channaṃ vāladhiṃ gāhāpetvā tena saddhiṃyeva kaṇḍakaṃ ūrūhi nippīḷetvā aṭṭhārasahatthaṃ pākāraṃ uppatitvā atikkameyya’’nti. Channo cintesi – ‘‘sace dvāraṃ na ugghāpayati, ahaṃ ayyaputtaṃ khandhe katvā kaṇḍakaṃ dakkhiṇahatthena parikkhipanto upakacchake katvā uppatitvā pākāraṃ atikkamissāmī’’ti. Kaṇḍako cintesi – ‘‘ahaṃ dvāre avivariyamāne yathānisinnameva ayyaputtaṃ gahitavāladhinā channena saddhiṃ uppatitvā pākārassa purato patiṭṭhahissāmī’’ti. Evameva tayo purisā cintayiṃsu. Dvāre adhivatthā devatā mahādvāraṃ vivariṃsu.
那时,恶魔波旬前来,心想“我要让大士退回”,立于空中说道:
Tasmiṃ khaṇe māro pāpimā ‘‘mahāsattaṃ nivattessāmī’’ti āgantvā gaganatale ṭhatvā āha –
“大雄啊,不要出离。从今日起的第七天,天界的轮宝必将显现。”
‘‘Mā nikkhama mahāvīra, ito te sattame dine; Dibbaṃ tu cakkaratanaṃ, addhā pātu bhavissati. –
“你将统领以两千小岛为眷属的四大洲之王位,请回驾吧,贤者!”大士问:“你是谁?”“我是自在魔。”
Dvisahassaparittadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ rajjaṃ kāressasi, nivatta, mārisā’’ti. Mahāpuriso āha ‘‘kosi tva’’nti. Ahaṃ vasavattīti.
“大王,我知晓,我的轮宝将会出现;
“我对王位全无所求,魔罗,你走吧,勿在此处。”
我将遍满整个一万世界,
发出宣言,成为世间的佛陀、导师。”
‘‘Jānāmahaṃ mahārāja, mayhaṃ cakkassa sambhavaṃ; Anatthikohaṃ rajjena, gaccha tvaṃ māra mā idha. ‘‘Sakalaṃ dasasahassampi, lokadhātumahaṃ pana; Unnādetvā bhavissāmi, buddho loke vināyako’’ti. –
他说完这番话,便在那里隐没不见。
Āha. So tatthevantaradhāyi.
大士在二十九岁那年,将业已到手的转轮王位视如一口唾沫,毫无贪恋地舍弃了。他从那轮王吉祥所依的宫殿出离,于阿沙荼月的满月之日,当鬼宿正在运行之时,出城而去。那时,他生起回望城市之念,就在这一寻的刹那,脚下土地便如陶轮般旋转起来。大士便立定原地,回望迦毗罗卫城。就在那片土地上,他指示了一处后来名为“令犍陟转回”的塔庙地,随即调转犍陟,朝向应行之路,策马前行,伴随着盛大的恭敬供养与崇高的祥瑞云集。大士前行时,前方有天神执持六十万火炬,后方亦六十万,右方六十万,左方亦有六十万。其余天神则持着芬芳的花鬘、花环、栴檀香粉、拂尘、幢幡等,作种种礼敬,周匝围绕而行。同时,天乐与种种乐器齐声奏响。
Mahāsatto ekūnattiṃsavassakāle hatthagataṃ cakkavattirajjaṃ kheḷapiṇḍaṃ viya anapekkho chaḍḍetvā cakkavattisirinivāsabhūtā rājabhavanā nikkhamitvā āsāḷhipuṇṇamāya uttarāsāḷhanakkhatte vattamāne nagarato nikkhamitvā nagaraṃ apaloketukāmo ahosi. Vitakkasamanantarameva cassa kulālacakkaṃ viya so bhūmippadeso parivatti. Yathāṭhitova mahāsatto kapilavatthupuraṃ disvā tassiṃ bhūmippadese kaṇḍakanivattanaṃ nāma cetiyaṭṭhānaṃ dassetvā gantabbamagābhimukhaṃyeva kaṇḍakaṃ katvā pāyāsi mahatā sakkārena uḷārena sirisamudayena. Tadā mahāsatte gacchante tassa purato devatā saṭṭhi ukkāsatasahassāni dhārayiṃsu, tathā pacchato saṭṭhi dakkhiṇato saṭṭhi ukkāsatasahassāni, tathā vāmapassato. Aparā devatā surabhikusumamālādāmacandanacuṇṇacāmaradhajapaṭākāhi sakkarontiyo parivāretvā agamaṃsu. Dibbāni saṅgītāni anekāni ca turiyāni vajjiṃsu.
菩萨带着这般祥瑞,继续前行,仅一夜便穿越三个王国,走过了三十由旬的道路,来到阿耨摩河畔。菩萨立于岸边,问车匿道:“这条河叫什么名字?”“名为阿耨摩,殿下。”“那么我的出家亦当无与伦比(阿耨摩)。”他用脚踵叩击犍陟,给予信号。马即跃过宽有八牛吼的河流,立于对岸。菩萨下马,站在如珍珠堆积般的沙洲上,对车匿说:“车匿挚友,你持我的首饰与犍陟回去,我今出家。”车匿道:“我也要出家,殿下。”菩萨言:“你不能出家,回去吧。”如此制止了三次后,便将首饰与犍陟交付车匿。菩萨心想:“我的头发与沙门之相不相应,我当以剑断之。”右手便拔出最利的剑,左手握住发髻连同顶髻,一剑割下。头发仅剩两指许长,右旋贴附于头上。发须终其一生皆保持此长度,胡须亦然,此后更无须剃除。菩萨持着顶髻发鬘,心想:“若我当来成佛,愿它悬停空中;若不能成佛,则令它落于地上。”随即掷向空中。那顶髻宝鬘飞出至一由旬,便停在虚空之中。
Iminā sirisamudayena gacchanto bodhisatto ekaratteneva tīṇi rajjāni atikkamma tiṃsayojanikaṃ maggaṃ gantvā anomānadītīraṃ sampāpuṇi. Atha bodhisatto nadītīre ṭhatvā channaṃ pucchi – ‘‘kā nāmāyaṃ nadī’’ti? ‘‘Anomā nāma, devā’’ti. ‘‘Amhākampi pabbajjā anomā bhavissatī’’ti paṇhiyā assaṃ ghaṭṭento assassa saññaṃ adāsi. Asso ullaṅghitvā aṭṭhausabhavitthārāya nadiyā pārimatīre aṭṭhāsi. Bodhisatto assapiṭṭhito oruyha muttarāsisadise vālukāpuline ṭhatvā channaṃ āmantesi – ‘‘samma channa, tvaṃ mayhaṃ ābharaṇāni ceva kaṇḍakañca ādāya gaccha, ahaṃ pabbajissāmī’’ti. Channo, ‘‘ahampi, deva, pabbajissāmī’’ti. Bodhisatto āha – ‘‘na labbhā tayā pabbajituṃ, gaccheva tva’’nti tikkhattuṃ nivāretvā ābharaṇāni ceva kaṇḍakañca paṭicchāpetvā cintesi – ‘‘ime mayhaṃ kesā samaṇasāruppā na honti, te khaggena chindissāmī’’ti dakkhiṇena hatthena paramanisitamasivaraṃ gahetvā vāmahatthena moḷiyā saddhiṃ cūḷaṃ gahetvā chindi, kesā dvaṅgulamattā hutvā dakkhiṇato āvaṭṭamānā sīse allīyiṃsu. Tesaṃ pana kesānaṃ yāvajīvaṃ tadeva pamāṇaṃ ahosi, massu ca tadanurūpaṃ, puna kesamassuohāraṇakiccampissa nāhosi. Bodhisatto saha moḷiyā cūḷaṃ gahetvā – ‘‘sacāhaṃ buddho bhavissāmi, ākāse tiṭṭhatu, no ce, bhūmiyaṃ patatū’’ti ākāse khipi. Taṃ cūḷāmaṇibandhanaṃ yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃ gantvā ākāse aṭṭhāsi.
于是,帝释天王以天眼观见,便用一个长一由旬的七宝之盒接住了它,并带往三十三天,在那里建造了一座高三由旬、纯以七宝构成、名为“顶髻塔”的塔庙。诚如所云:
Atha sakko devarājā dibbena cakkhunā olokento yojanikena ratanacaṅkoṭakena taṃ paṭiggahetvā tāvatiṃsabhavane tiyojanaṃ sattaratanamayaṃ cūḷāmaṇicetiyaṃ nāma patiṭṭhāpesi. Yathāha –
他切断了那涂抹着最胜香气的顶髻,然后这位无上士把它抛向空中;
千眼帝释瓦萨瓦用最胜的金盒,以头顶接取了它。”(《中部·注》1.222;《相应部·注》2.2.12;《小部·无碍解道·注》1.不远因缘;《本生·注》1.不远因缘)
‘‘Chetvāna moḷiṃ varagandhavāsitaṃ, vehāyasaṃ ukkhipi aggapuggalo; Sahassanetto sirasā paṭiggahi, suvaṇṇacaṅkoṭavarena vāsavo’’ti. (ma. ni. aṭṭha. 1.222; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.12; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā);
接着,菩萨心想:“这些迦尸布衣极为昂贵,不适于我今沙门之身。”那时,在迦叶佛时代曾与菩萨为旧友的伽提迦罗大梵天,虽已隔一佛之期而友谊不坏,他想:“今日我友行了大出家,我应持沙门资具去给他。”
Puna bodhisatto cintesi – ‘‘imāni kāsikavatthāni mahagghāni, na mayhaṃ samaṇasāruppānī’’ti. Athassa kassapabuddhakāle purāṇasahāyako ghaṭikāramahābrahmā ekaṃ buddhantaraṃ vināsabhāvāppattena mittabhāvena cintesi – ‘‘ajja me sahāyako mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto, samaṇaparikkhāramassa gahetvā gacchissāmī’’ti.
三衣、钵、剃刀、针、腰带,
以及滤水囊——这八样,是精勤比丘所应持的资具。”(《长部·注》1.215;《中部·注》1.294;2.349;《增支部·注》2.4.198;《巴帝摩卡·注》1.45 分别释注;《无碍解道·注》1.不远因缘;《本生·注》1.不远因缘;《大义·注》206)——
‘‘Ticīvarañca patto ca, vāsi sūci ca bandhanaṃ; Parissāvanañca aṭṭhete, yuttayogassa bhikkhuno’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.215; ma. ni. aṭṭha. 1.294; 2.349; a. ni. aṭṭha. 2.4.198; pārā. aṭṭha. 1.45 padabhājanīyavaṇṇanā; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; mahāni. aṭṭha. 206) –
他将这八种沙门资具取来,供养了菩萨。大人穿上阿拉汉的旗帜——袈裟,受持了无上的出家装束后,便将那一套俗衣抛向空中。大梵天接取后,在梵天界建造了一座广十二由旬、众宝所成的塔庙,将这套俗衣收藏其中,恭敬安置。随后,大士吩咐道:“阐那,代我向父母禀告我的安康。”便让阐那回去。阐那于是礼敬大士,作右绕之后离去。而犍陟一直站着聆听菩萨与阐那的谈话,心想:“我再也见不到主人了。”当它从菩萨的视线中消失时,因无法承受这别离之苦,心脏迸裂而死,随即投生为三十三天中一位名为犍陟的天子。他的出生故事,应当从《天宫事》的注释《无垢光辉》中去了解。阐那起初只有一重悲伤,后又因犍陟的丧命而遭受第二重悲伤的折磨,他哭着、悲叹着,痛苦地走了。
Ime aṭṭha samaṇaparikkhāre āharitvā adāsi. Mahāpuriso arahaddhajaṃ nivāsetvā uttamaṃ pabbajjāvesaṃ gahetvā sāṭakayugalaṃ ākāse khipi. Taṃ mahābrahmā paṭiggahetvā brahmaloke dvādasayojanikaṃ sabbaratanamayaṃ cetiyaṃ katvā taṃ anto pakkhipitvā ṭhapesi. Atha naṃ mahāsatto – ‘‘channa, mama vacanena mātāpitūnaṃ ārogyaṃ vadehī’’ti vatvā uyyojesi. Tato channo mahāpurisaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Kaṇḍako pana channena saddhiṃ mantayamānassa bodhisattassa vacanaṃ suṇanto ṭhatvā – ‘‘natthi dāni mayhaṃ puna sāmino dassana’’nti cakkhupathamassa vijahanto viyogadukkhamadhivāsetuṃ asakkonto hadayena phalitena kālaṃ katvā suraripudurabhibhavane tāvatiṃsabhavane kaṇḍako nāma devaputto hutvā nibbatti. Tassa uppatti vimalatthavilāsiniyā vimānavatthuṭṭhakathāya gahetabbā. Channassa paṭhamaṃ ekova soko ahosi. So kaṇḍakassa kālakiriyāya dutiyena sokena pīḷiyamāno rodanto paridevanto dukkhena agamāsi.
菩萨出家之后,就在那附近有一座名为“阿奴毗耶”的芒果园,他在那里以出家之乐度过了七天。此后,在霞光映照水云环绕的秋日黄昏,他犹如一轮满月,身着最胜的袈裟,虽独自一人,却宛若众星拱月般光彩照人。他仿佛为林栖的野兽与飞鸟带来了甘露般的喜慰,如同独行的雄狮。这位人中狮子以醉象般的悠游步履从容而行,仿佛在用脚掌轻抚着大地。仅一日之间,他便步行了三十由旬的路程,渡过波涛汹涌、无所攀附的恒河,进入了宝光盈盈、极为庄严的王舍城。入城之后,他次第乞食。然而,整座城市因目睹菩萨的庄严色身,恰如财护大象闯入时、又如阿修罗王入天城时一般,引起了极大的震动。当大士乞食之时,城中的人们见到他的殊胜容貌,欢喜踊跃,心中充满了惊异,他们的心完全被菩萨的色身所夺。
Bodhisattopi pabbajitvā tasmiṃyeva padese anupiyaṃ nāma ambavanaṃ atthi, tattheva sattāhaṃ pabbajjāsukhena vītināmetvā tato pacchā sañjhāppabhānurañjitasaliladharasaṃvuto saradasamaye paripuṇṇarajanikaro viya kāsāvavarasaṃvuto ekakopi anekajanaparivuto viya virocamāno taṃ vanavāsimigapakkhīnaṃ nayanāmatapānamiva karonto ekacaro sīho viya narasīho mattamātaṅgavilāsagāmī samassāsento viya vasundharaṃ pādatalehi ekadivaseneva tiṃsayojanikaṃ maggaṃ gantvā uttuṅgataraṅgabhaṅgaṃ asaṅgaṃ gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā ratanajutivisaravirājitavararucirarājagahaṃ rājagahaṃ nāma nagaraṃ pāvisi. Pavisitvā ca pana sapadānaṃ piṇḍāya cari. Sakalaṃ pana taṃ nagaraṃ bodhisattassa rūpadassanena dhanapālake paviṭṭhe taṃ nagaraṃ viya asurinde paviṭṭhe devanagaraṃ viya saṅkhobhamagamāsi. Piṇḍāya carante mahāpurise nagaravāsino manussā mahāsattassa rūpadassanena sañjātapītisomanassā jātavimhitā bodhisattassa rūpadassanāvajjitahadayā ahesuṃ.
那些人当中,有人对另一人如此说道:“喂,这是怎么回事?莫非是因畏惧罗睺而收摄了光网之芒的满月,降临人间了吗?”另一人露出笑意,这样答道:“你在说些什么呀,朋友,你何时曾见过满月降临人间?这难道不是花幢爱神带着毗山多罗,见我等大王与市民的娱乐荣华至极,特地前来游戏的么?”又有一人笑着说:“喂,你糊涂了吗?难道不是那位被欲爱主宰者的怒火所焚的千眼天王,误以为此间即是天城,才光临此地的么?”另有一人微笑着说:“你说些什么呢,朋友,这话前言不搭后语。他哪来的千眼?哪来的金刚杵?哪来的伊罗婆那大象?这一定是梵天,知道婆罗门大众放逸,为了策励他们致力于吠陀与吠陀支等学问而前来。”这些说法都被一一驳倒后,一位有智慧的人这样说道:“他不是满月,不是爱神,不是千眼天王,也不是梵天;他是一切世间之导师,这位稀有难得之人。”
Tesaṃ manussānaṃ aññataro aññataramevamāha – ‘‘kinnu yaṃ, bho, rāhubhayena nigūḷhakiraṇajālo puṇṇacando manussalokamāgato’’ti. Tamañño sitaṃ katvā evamāha – ‘‘kiṃ kathesi, samma, kadā nāma tayā puṇṇacando manussalokamāgato diṭṭhapubbo, nanu esa kusumaketukāmadevo vesantaramādāya amhākaṃ mahārājassa nāgarānañca paramalīḷāvibhūtiṃ disvā kīḷitumāgato’’ti. Tamañño sitaṃ katvā evamāha – ‘‘kiṃ, bho, tvaṃ ummattosi, nanu kāmo issarakodhahutāsanaparidaḍḍhasarīro surapatidasasatanayano eso amarapurasaññāya idhāgato’’ti! Tamañño īsakaṃ hasitvā – ‘‘kiṃ vadesi, bho, te pubbāparavirodhaṃ, kuto panassa dasasatanayanāni, kuto vajiraṃ, kuto erāvaṇo. Addhā brahmā esa brāhmaṇajanaṃ pamattaṃ ñatvā vedavedaṅgādīsu niyojanatthāya āgato’’ti. Te sabbepi apasādetvā añño paṇḍitajātiko evamāha – ‘‘nevāyaṃ puṇṇacando , na ca kāmadevo, nāpi dasasatanayano, na cāpi brahmā, sabbalokanāyako satthā esa acchariyamanusso’’ti.
就在市民们这般议论纷纷时,国王的侍从们前去将此事禀告了频婆娑罗王:“大王,是天人,还是乾闼婆,或是龙王,抑或夜叉?不知究竟是谁,正在我们城中乞食。”国王听闻后,登上宫殿的上层,望见了这位大士,心中顿时生起稀有奇特之感,便命令侍从们说:“去吧,去探察此人。若是非人,出城便会消失;若是天人,便会腾空而去;若是龙王,便会遁入大地而去;若是有血有肉的人,便会如法地食用他所得的食物。”
Evaṃ sallapantesu eva nāgaresu rājapurisā gantvā taṃ pavattiṃ rañño bimbisārassa ārocesuṃ – ‘‘deva, devo vā gandhabbo vā udāhu nāgarājā vā yakkho vā ko nu vā amhākaṃ nagare piṇḍāya caratī’’ti. Rājā taṃ sutvā uparipāsādatale ṭhatvā mahāpurisaṃ disvā acchariyabbhutacittajāto rājapurise āṇāpesi – ‘‘gacchatha, bhaṇe, taṃ vīmaṃsatha, sace amanusso bhavissati, nagarā nikkhamitvā antaradhāyissati, sace devatā bhavissati, ākāsena gamissati, sace nāgarājā bhavissati, pathaviyaṃ nimujjitvā gamissati, sace manusso bhavissati, yathāladdhaṃ bhikkhaṃ paribhuñjissatī’’ti.
大士诸根寂静,内心安和,以容貌庄严牵引着大众的目光,视线只及面前一轭之远。他集得仅足活命的杂食后,便从进城时所入的那座城门出城,来到般度婆山的阴影下,面朝东方而坐。他省察饮食之后,无着无染地如理受用。其后,国王的侍从回去禀报。摩揭陀国主频婆娑罗王,犹如须弥山巅曼陀罗花之精髓,具足七宝,仅听闻菩萨的功德便生起了想见一面的渴望。他迅速出城,向般度婆山进发。下车后,王来到菩萨面前,得到允许,坐在那因慈爱而显清凉的石板上,对菩萨的威仪生起净信。他向菩萨问候,询问名字与族姓等,并愿将所有自在享乐都奉献给菩萨。菩萨说:‘大王,我对欲乐及烦恼欲皆无需求。我是为求证无上正觉而出家的。’国王虽以种种方便劝请,却不能动摇菩萨之心,便说:‘你必定成佛,成佛之后,请首先来到我的国土。’说完,便回城了。
Mahāpurisopi santindriyo santamānaso rūpasobhāya mahājanassa nayanāni ākaḍḍhento viya yugamattaṃ pekkhamāno missakabhattaṃ yāpanamattaṃ saṃharitvā paviṭṭhadvāreneva nagarā nikkhamitvā paṇḍavapabbatacchāyāya puratthābhimukho nisīditvā āhāraṃ paccavekkhitvā nibbikāro paribhuñji. Tato rājapurisā gantvā taṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ. Tato dūtavacanaṃ sutvā magadhādhipati rājā bālajanehi duranusāro merumandārasāro sattasāro bimbisāro bodhisattassa guṇassavaneneva sañjātadassanakutūhalo vegena nagarato nikkhamitvā paṇḍavapabbatābhimukho gantvā yānā oruyha bodhisattassa santikaṃ gantvā tena katānuñño bandhujanasinehasītale silātale nisīditvā bodhisattassa iriyāpathe pasīditvā katapaṭisanthāro nāmagottādīni pucchitvā bodhisattassa sabbaṃ issariyaṃ niyyātesi. Bodhisatto – ‘‘mayhaṃ, mahārāja, vatthukāmehi vā kilesakāmehi vā attho natthi. Ahañhi paramābhisambodhiṃ patthayanto nikkhanto’’ti āha. Rājā anekappakārena yācantopi tassa cittaṃ alabhitvā – ‘‘addhā buddho bhavissati, buddhabhūtena pana tayā paṭhamaṃ mama vijitaṃ āgantabba’’nti vatvā nagaraṃ paviṭṭho.
那时,当那最胜人王进入了殊胜的王舍城后,
山王中最胜者,牟尼王中最胜者,如同兽王所至之处,善逝也已至。
‘‘Atha rājagahaṃ vararājagahaṃ, nararājavare nagaraṃ tu gate; Girirājavaro munirājavaro, migarājagato sugatopi gato’’.
那时,菩萨次第游行,往诣阿罗逻迦罗摩与郁陀迦罗摩子处,修习并成就了八定之后,心想:“这不是通向菩提之道”,便不满足于这种禅定的修习,决意修行大精进,于是前往优楼频螺。到达之后,他见“这片土地确实令人愉悦”,便在那里住下,专修大精进。先前已出家的五位——即那四位擅长相术的婆罗门之子与憍陈如婆罗门——他们正于村落、市镇、王都间行乞游行,在那里遇见了菩萨。在菩萨专精大精进的六年中,他们心想:“现在即将成佛、现在即将成佛”,于是以打扫住所周边等义务前来侍奉,亲近菩萨。菩萨则心想:“我要将苦行修到极致”,便只靠一粒芝麻、一粒米等度日,进而完全断绝饮食。天神们也以天界的精微之养,从毛孔注入他的体内。
Atha bodhisatto anupubbena cārikaṃ caramāno āḷārañca kālāmaṃ udakañca rāmaputtaṃ upasaṅkamitvā aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā – ‘‘nāyaṃ maggo bodhiyā’’ti taṃ samāpattibhāvanaṃ analaṅkaritvā mahāpadhānaṃ padahitukāmo uruvelaṃ gantvā – ‘‘ramaṇīyo vatāyaṃ bhūmibhāgo’’ti tattheva vāsaṃ upagantvā mahāpadhānaṃ padahi. Lakkhaṇapariggāhakabrāhmaṇānaṃ cattāro puttā koṇḍañño brāhmaṇo cāti ime pañca janā paṭhamaṃyeva pabbajitā gāmanigamarājadhānīsu bhikkhācariyaṃ carantā tattha bodhisattaṃ sampāpuṇiṃsu. Atha naṃ chabbassāni mahāpadhānaṃ padahantaṃ – ‘‘idāni buddho bhavissati, idāni buddho bhavissatī’’ti pariveṇasammajjanādikāya vattapaṭipattiyā upaṭṭhahamānā santikāvacarāvassa ahesuṃ. Bodhisattopi – ‘‘koṭippattaṃ dukkaraṃ karissāmī’’ti ekatilataṇḍulādīhi vītināmesi. Sabbasopi āhārupacchedaṃ akāsi. Devatāpi lomakūpehi dibbojaṃ upahārayamānā pakkhipiṃsu.
然而,由于断绝饮食,菩萨的身体极度消瘦,原本金色的身体变成黝黑,三十二大人相也隐没不现。此时,菩萨达到苦行的极限,认识到:“这不是通向菩提之道”,为了摄取粗食,便到村落、市镇中托钵乞食。于是,他的三十二大人相又重新显现,身体也恢复了金色。当时,五比丘见此情景,心想:“此人精勤苦行六年,尚不能证得一切知智,如今却在村落、市镇、王都中托钵而行,摄取粗劣饮食,还能证得什么呢?他已经成为贪图受用、退堕精进的人了,我们跟着他还能做什么?”于是他们舍弃了大士,前往波罗奈的仙人堕处。
Athassa tāya nirāhāratāya paramakisabhāvappattakāyassa suvaṇṇavaṇṇo kāyo kāḷavaṇṇo ahosi, dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni paṭicchannāni ahesuṃ. Atha bodhisatto dukkarakārikāya antaṃ gantvā – ‘‘nāyaṃ maggo bodhiyā’’ti oḷārikaṃ āhāraṃ āhāretuṃ gāmanigamesu piṇḍāya caritvā āhāraṃ āhari. Athassa dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni pākatikāni ahesuṃ, kāyo suvaṇṇavaṇṇo ahosi. Atha pañcavaggiyā bhikkhū taṃ disvā – ‘‘ayaṃ chabbassāni dukkarakārikaṃ karontopi sabbaññutaṃ paṭivijjhituṃ nāsakkhi, idāni gāmanigamarājadhānīsu piṇḍāya caritvā oḷārikaṃ āhāraṃ āhariyamāno kiṃ sakkhissati, bāhulliko esa padhānavibbhanto, kiṃ no iminā’’ti mahāpurisaṃ pahāya bārāṇasiyaṃ isipatanaṃ agamaṃsu.
那时,大士于毗舍佉月满月之日,住在优楼频螺的军镇。军长者家有个女儿名叫苏迦达,她生起了净信,便供养了一份掺入了天界之味的乳糜。大士受用了这份乳糜,然后拿起金钵,在尼连禅河中逆流抛掷出去,唤醒了正在沉睡的黑龙王。之后,菩萨在尼连禅河岸边那片花香弥漫、繁花点缀、青蓝光辉闪耀、令人心旷神怡的婆罗树林中度过了白昼的休息。到了傍晚,他沿着天神们所庄严的道路,向菩提树走去。天、龙、夜叉、悉达多等以天界的华鬘、香、涂香作供养。那时,一个名叫索提耶的挑草人,正拿着草从对面走来,他看见大士的相好,便献上了八把草。菩萨接过草,来到菩提树——那棵毕钵罗树王下。这棵树仿佛为日光网所照耀的青黑安阇那山;树荫清凉而充满悲悯,有如自心;那里远离各种飞禽的聚集;微风拂动茂密的枝条,格外庄严,像是在因喜悦而舞动,又仿佛令其他树木陶醉;它便是光华闪耀的殊胜树王。菩萨向右绕了这棵毕钵罗树王三圈,然后站在东北角,抓住草束的顶端一抖,就在那一刻,一个十四肘宽的结跏趺座现了出来,那些草茎也犹如画师用线描过一般。
Atha mahāpuriso visākhapuṇṇamāya uruvelāyaṃ senānigame senākuṭumbikassa gehe nibbattā sujātā nāma dārikā ahosi . Tāya sampasādanajātāya dinnaṃ pakkhittadibbojaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā suvaṇṇapātiṃ gahetvā nerañjarāya paṭisotaṃ khipitvā kāḷanāgarājaṃ supantaṃ bodhesi. Atha bodhisatto nerañjarātīre surabhikusumasamalaṅkate nīlobhāse manorame sālavane divāvihāraṃ katvā sāyanhasamaye devatāhi alaṅkatena maggena bodhirukkhābhimukho pāyāsi. Devanāgayakkhasiddhādayo dibbehi mālāgandhavilepanehi pūjayiṃsu. Tasmiṃ samaye sotthiyo nāma tiṇahārako tiṇaṃ ādāya paṭipathe āgacchanto mahāpurisassa ākāraṃ ñatvā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo adāsi. Bodhisatto tiṇaṃ gahetvā asitañjanagirisaṅkāsaṃ ācarantamiva dinakarajālaṃ sakahadayamiva karuṇāsītalaṃ sītacchāyaṃ vividhavihagagaṇasampātavirahitaṃ mandamāruteritāya ghanasākhāya samalaṅkataṃ naccantamiva pītiyā rañjamānamiva ca tarugaṇānaṃ virocamānavijayatarumassatthabodhirukkhamūlamupagantvā assatthadumarājaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā pubbuttaradisābhāge ṭhito tāni tiṇāni agge gahetvā cālesi. Tāvadeva cuddasahattho pallaṅko ahosi. Tāni ca tiṇāni cittakārena lekhāgahitāni viya ahesuṃ. Bodhisatto tattha cuddasahatthe tiṇasanthare tisandhipallaṅkaṃ ābhujitvā caturaṅgasamannāgatavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā suvaṇṇapīṭhe ṭhapitarajatakkhandhaṃ viya ca paññāsahatthaṃ bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā upari maṇichattena viya bodhisākhāhi dhāriyamāno nisīdi. Suvaṇṇavaṇṇe panassa cīvare bodhiaṅkurā patamānā suvaṇṇapaṭṭe pavāḷā viya nikkhittā virocayiṃsu.
菩萨才在那里坐下,他化自在天的魔罗天子便心想:‘悉达多太子想超越我的领域,我决不允许他超越。’于是他将此事告知魔众,率领魔军出发。据说,这支魔军的前锋在魔罗前方排开十二由旬,右翼和左翼亦是同样规模,后方一直排到铁围山边缘,上方则高达九由旬。他们发出的呐喊声,九千由旬外都能听到,犹如大地震动的巨响。那时,天帝释手持一面名为‘胜上’的螺贝吹奏着,那螺贝据说有二十肘长。乾闼婆天子五髻怀抱一柄三牛呼长的黄竹琵琶,一边弹奏一边唱诵吉祥的歌曲,侍立一旁。善时分天王持着一柄长三牛呼、如同秋月般明净的天拂尘,轻轻摇曳。大梵天娑婆主则举着一顶广三由旬的白伞盖,宛如第二轮皓月,悬在世尊头顶上方。大黑龙王由八万龙族伎乐众围绕,唱起赞歌,向大士恭敬礼拜。十千世界的天神们纷纷以种种芬芳花鬘、熏香、香粉等作供养,高呼着‘萨度’,伫立于空中。
Bodhisatte pana tattha nisinneyeva vasavattimāro devaputto – ‘‘siddhatthakumāro mama visayamatikkamitukāmo, na dānāhamatikkamitumassa dassāmī’’ti mārabalassa tamatthaṃ ārocetvā mārabalamādāya nikkhami. Sā kira mārasenā mārassa purato dvādasayojanā ahosi, tathā dakkhiṇato ca vāmapassato ca, pacchato pana cakkavāḷapariyantaṃ katvā ṭhitā, uddhaṃ navayojanubbedhā ahosi. Yassā pana unnadantiyā saddo navayojanasahassato paṭṭhāya pathaviundriyanasaddo viya suyyati. Tasmiṃ samaye sakko devarājā vijayuttaraṃ nāma saṅkhaṃ dhamamāno aṭṭhāsi. So kira saṅkho vīsahatthasatiko ahosi. Pañcasikho gandhabbadevaputto tigāvutāyataṃ beḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya vādayamāno maṅgalayuttāni gītāni gāyamāno aṭṭhāsi. Suyāmo devarājā tigāvutāyataṃ saradasamayarajanikarasassirikaṃ dibbacāmaraṃ gahetvā mandaṃ mandaṃ bījayamāno aṭṭhāsi. Brahmā ca sahampati tiyojanavitthataṃ dutiyamiva puṇṇacandaṃ setacchattaṃ bhagavato uddhaṃ dhāretvā aṭṭhāsi. Mahākāḷopi nāgarājā asītiyā nāganāṭakasahassehi parivuto thutisaṅgītāni pavattento mahāsattaṃ namassamāno aṭṭhāsi. Dasasu cakkavāḷasahassesu devatāyo nānāvidhehi surabhikusumadāmadhūpacuṇṇādīhi pūjayamānā sādhukāraṃ pavattayamānā aṭṭhaṃsu.
那时,魔罗天子骑上一头高达一百五十由旬、如同雪山之巅、极为耀眼的宝饰神象,象名‘山环’,乃能克制敌象的象王。他变化出一千只手臂,令各执种种兵器。魔罗的眷属们也手持剑、盾、标枪、匕首等,高举着弓、杵、犁尖、桩、矛、刺、石头、棍棒、轮环、刺枪、斧头、轮盘、卡达卡轮等各式武器。他们的面容,有的像鹿、狮子、犀牛、獐子、熊、老虎、猴子、蛇、猫头鹰,有的像水牛、犀牛、马、大象等;这些身形恐怖、丑陋、令人作呕,也有一些像人、夜叉、毕舍遮。他们蜂拥而上,围住坐在菩提树下的菩萨,等候魔罗的命令。
Atha māro devaputto diyaḍḍhayojanasatikaṃ himagirisikharasadisaṃ paramaruciradassanaṃ girimekhalaṃ nāma ratanakhacitavaravāraṇaṃ arivāraṇavāraṇaṃ abhiruhitvā bāhusahassaṃ māpetvā aggahitaggahaṇena nānāvudhāni aggahāpesi. Māraparisāpi asipharasusarasattisabalā samussitadhanumusala-phāla-saṅku-kunta-tomara-upala-laguḷa-valaya-kaṇaya-kappaṇa-cakkakaṭakadhārāruru- sīha-khagga-sarabha-varāha-byaggha-vānaroraga-majjārolūkavadanā mahiṃsa-pasada-turaṅga-diradādivadanā ca nānābhīmavirūpabībhacchakāyā manussayakkhapisācasadisakāyā ca mahāsattaṃ bodhisattaṃ bodhimūle nisinnaṃ ajjhottharamānā gantvā parivārayitvā mārassa sandesaṃ samudikkhamānā aṭṭhāsi.
当魔罗大军迫近菩提道场时,天帝释等诸天中,没有一位能够站立不动,纷纷当面逃散。天帝释将‘胜上’螺贝背在背后逃走,一直跑到铁围山的边缘才停下。大梵天把白伞盖放在铁围山尽头,自己返回了梵天界。黑龙王丢下所有龙众伎乐,钻入地下,逃到五百由旬外的摩尼珠龙宫,双手捂着脸趴在那里。没有一位天神能留在原处。大士犹如在空寂殿堂中的大梵天一般,独自端坐。早在魔罗来临之前,种种凶恶、不祥的征兆便已显现。
Tato mārabale bodhimaṇḍamupasaṅkamanteyeva tesaṃ sakkādīnaṃ ekopi ṭhātuṃ nāsakkhi. Sammukhasammukhaṭṭhāneneva palāyiṃsu. Sakko pana devarājā taṃ vijayuttarasaṅkhaṃ piṭṭhiyaṃ katvā palāyitvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ aṭṭhāsi. Mahābrahmā setacchattaṃ cakkavāḷakoṭiyaṃ ṭhapetvā brahmalokameva agamāsi. Kāḷo nāgarājā sabbanāṭakāni chaḍḍetvā pathaviyaṃ nimujjitvā pañcayojanasatikaṃ mañjerikanāgabhavanaṃ gantvā hatthena mukhaṃ pidahitvā nipajji. Ekadevatāpi tattha ṭhātuṃ samatthā nāma nāhosi. Mahāpuriso pana suññavimāne mahābrahmā viya ekakova nisīdi. ‘‘Idāni māro āgamissatī’’ti paṭhamameva anekarūpāni aniṭṭhāni dunnimittāni pāturahesuṃ.
当放逸者的亲友正交锋时,三界众生的至亲也在同时显现。
恐怖的流星从四面八方纷纷坠落,各方弥漫着浓烟与黑暗。
即使是无情的(树木大地),也好像有了知觉,如同多情的女子离别爱人一样;
如同藤蔓被狂风击打,载有海洋、承载一切众生的大地,剧烈震动。
海水被猛烈摇撼,江河悉皆逆向奔流;
群树丛聚的山巅,断裂崩摧,坠落到地面。
狂风从四面八方吹起,撞击的巨响震耳欲聋;
可怖的光明与黑暗交织在一起,无头鬼的身形游荡于空中;
如此不祥、不可意的恐怖景象,既现于天空,又现于大地;
据说,当魔王前来时,种种凶兆在四周显现。
诸天中的天众,意欲降伏此魔,然而一见此景,
便与天女们一同,心生怜悯,发出了‘哈!哈!’的悲叹。
此后,他们看见他那已善调伏的身形,正向四方与四隅奔逃;
他们丢弃了所率领的众多军队,连同手中的剑与盾。
‘‘Pamattabandhussa ca yuddhakāle, tilokabandhussa ca vattamāne; Ukkā samantā nipatiṃsu ghorā, dhūmandhakārā ca disā ahesuṃ. ‘‘Acetanāyampi sacetanā yathā, gatā viyogaṃ patineva kāminī; Lateva vātābhihatā sasāgarā, pakampi nānāsadharā dharā mahī. ‘‘Ahesumuddhūtajalā samuddā, vahiṃsu najjo paṭilomameva; Kūṭāni nānātarusaṅghaṭāni, bhetvā girīnaṃ pathaviṃ bhajiṃsu. ‘‘Pavāyi vāto pharuso samantā, nighaṭṭasaddo tumulo ahosi; Bhajittha ghoraṃ ravirandhakāraṃ, kabandharūpaṃ gagane carittha. ‘‘Evaṃpakāraṃ asivaṃ aniṭṭhaṃ, ākāsagaṃ bhūmigatañca ghoraṃ; Anekarūpaṃ kira dunnimittaṃ, ahosi mārāgamane samantā. ‘‘Taṃ devadevaṃ abhihantukāmaṃ, kāmaṃ tu disvā pana devasaṅghā; Hāhāti saddaṃ anukampamānā, akaṃsu saddhiṃ amaraṅganāhi. ‘‘Pacchāpi passiṃsu sudantarūpaṃ, disāvidisāsu palāyamānaṃ; Saantakaṃ taṃ sabalaṃ anekaṃ, hatthe ca tharū ca pātā tayiṃsu. ‘‘Vihaṅgamānaṃ garuḷova majjhe, majjhe migānaṃ paramova sīho; Mahāyaso mārabalassa majjhe, visārado vītabhayo nisīdi’’.
那时,魔罗心想:“我要恐吓悉达多,将他赶走。”于是便以风暴雨、武器雨、石雨,又依次以火炭、热灰、热沙、泥沼及黑暗等九种魔罗神通,降下种种灾厄,试图驱赶菩萨。在无法驱赶菩萨后,他心生嗔怒,说道:“喂,你们还站着干什么?把这个悉达多变成一事无成的人!抓住他、打他、砍他、绑他,不要放过他,把他赶走!”如此号令魔军后,魔罗自己也骑上基利梅卡拉象的肩头,一手旋转着利箭,逼近菩萨,说道:“喂,悉达多,从座上起来!”同时,魔军也对大人发起极其恐怖的逼迫。那时,大人说出“魔罗,你为了此座而圆满巴拉蜜是在何时?”等话语后,随即将右手垂向大地以示召唤。就在那一刹那,首先,承载着厚达二万四千由旬大地的风与水层为之震动;接着,厚达二十四万由旬的此大地发生六种震动。上方虚空中,无数闪电与霹雳同时迸发。接着,基利梅卡拉象的长牙折断,扑倒在地。魔罗从基利梅卡拉象的肩上坠落地面。魔军亦如一把谷壳般,向四方与四隅溃散。
Atha māro – ‘‘siddhatthaṃ bhiṃsāpetvā palāpessāmī’’ti vātavassaṃ paharaṇavassaṃ pāsāṇavassaṃ puna aṅgārakukkuḷavālukakalalandhakāravuṭṭhīhi navahi māraiddhīhi bodhisattaṃ palāpetuṃ asakkonto kuddhamānaso – ‘‘kiṃ, bhaṇe, tiṭṭhatha, imaṃ siddhatthamasiddhatthaṃ karotha, gaṇhatha hanatha chindatha bandhatha na muñcatha palāpethā’’ti māraparisaṃ āṇāpetvā sayañca girimekhalassa khandhe nisīditvā ekena karena saraṃ bhamayanto bodhisattaṃ upasaṅkamitvā – ‘‘bho siddhattha, uṭṭhaha pallaṅkā’’ti āha. Māraparisāpi mahāsattassa atighoraṃ pīḷamakāsi. Atha mahāpuriso – ‘‘kadā te pūritā, māra, pallaṅkatthāya pāramī’’tiādīni vacanāni vatvā dakkhiṇahatthaṃ pathaviṃ ninnāmesi. Taṅkhaṇaññeva cuddasasahassādhikāni dasasatasahassayojanabahalāni pathavisandhārakāni vātudakāni paṭhamaṃ kampetvā tadantaraṃ catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā ayaṃ mahāpathavī chadhā pakampittha. Upari ākāse anekasahassāni vijjulatā ca asanī ca phaliṃsu. Atha girimekhaladirado jaṇṇukena pati. Māro girimekhalakkhandhe nisinno bhūmiyaṃ pati. Māraparisāpi disāvidisāsu bhusamuṭṭhi viya vikiriṃsu.
那时,大人也凭借自身忍耐、慈爱、精进与智慧等巴拉蜜的威神力,摧破魔罗及其魔军。于初夜分,他随念宿住;于中夜分,他净化天眼;于黎明时分,他将智慧投入一切诸佛所惯行的缘起,证得入出息第四禅那。继而以此禅那为基础,增长观智,依次现证诸道,最终证得第四道,断尽一切烦恼,通达一切佛陀功德,并宣说一切诸佛所惯行的——
Atha mahāpurisopi taṃ samāraṃ mārabalaṃ khantimettāvīriyapaññādīnaṃ attano pāramīnamānubhāvena viddhaṃsetvā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā paccūsasamaye sabbabuddhānaṃ āciṇṇe paccayākāre ñāṇaṃ otāretvā ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā tameva pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā maggapaṭipāṭiyā adhigatena catutthamaggena sabbakilese khepetvā sabbabuddhaguṇe paṭivijjhitvā sabbabuddhāciṇṇaṃ –
我历经多生轮回,流转却一无所得;
寻觅造屋者,一再受生皆是苦。
造屋者!你已被看见,将不再建造房屋;
你所有的椽子都已折断,屋脊已被摧毁。
“心已证无为,实证了渴爱的灭尽。”(《法句经》153-154)
‘‘Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ; Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ. ‘‘Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi; Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ; Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti. (dha. pa. 153-154) –
宣说了「优陀那」(即自说,有感而发的偈颂)。
Udānaṃ udānesi.
「近因缘谈」(关于近因缘的开示)
Santikenidānakathā
发出感叹之后,已坐下的世尊这样想:“我为成就此跏趺座,流转了百千劫又四阿僧祇劫。这是我的胜利座、吉祥座。我坐于此,只要思惟尚未圆满,便决不起座。”随后,他次第进入数以百千俱胝计的禅定等至,在那里结跏趺坐整整七日。正如所说:“那时,世尊以结跏趺坐的姿势安坐七日,感受解脱之乐。”
Udānaṃ udānetvā nisinnassa bhagavato etadahosi – ‘‘ahaṃ kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni imassa pallaṅkassa kāraṇā sandhāviṃ, ayaṃ me pallaṅko vijayapallaṅko maṅgalapallaṅko, ettha me nisinnassa yāva saṅkappo na paripuṇṇo, na tāva ito vuṭṭhahissāmī’’ti anekakoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo samāpajjanto sattāhaṃ tattheva nisīdi. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘atha kho bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī’’ti (mahāva. 1).
那时,有些天人生起这样的念头:“时至今日,悉达多想必尚有应作之事未办吧?因为他对那跏趺座仍然依恋不舍。”世尊了知诸天心中所念,为平息他们的疑虑,便升入空中,示现了双神变。如此以神变平息天人们的疑虑之后,他从跏趺座起身,面朝稍偏东北方站立,以不眨眼的凝视注视着那跏趺座与菩提树——正是于此,他通达一切智智,圆满四阿僧祇又百千劫的波罗蜜而证得果位——这样度过了七天,此地便得名“不瞬塔”。
Athekaccānaṃ devatānaṃ – ‘‘ajjāpi tāva nūna siddhatthassa kattabbakiccaṃ atthi. Pallaṅkasmiñhi ālayaṃ na vijahatī’’ti parivitakko udapādi. Atha satthā devatānaṃ vitakkaṃ ñatvā tāsaṃ vitakkūpasamanatthaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Evaṃ iminā pāṭihāriyena devatānaṃ vitakkaṃ vūpasametvā pallaṅkato īsakaṃ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā – ‘‘imasmiṃ vata me pallaṅke sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdha’’nti cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca pūritānaṃ pāramīnaṃ phalādhigamanaṭṭhānaṃ pallaṅkañca bodhirukkhañca animisehi akkhīhi olokayamāno sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ animisacetiyaṃ nāma jātaṃ.
接着,他在跏趺座与站立处之间化作一条经行之处,在这条东西纵长的宝石经行道上经行,度过了七天,那地方便得名“宝石经行塔”。
Atha pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antarā caṅkamaṃ māpetvā puratthimapacchimato āyate ratanacaṅkame caṅkamanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanacaṅkamacetiyaṃ nāma jātaṃ.
第四个七天,诸天在菩提树的西北方化现了一座宝石屋。世尊于其中结跏趺坐,审察阿毗达摩藏,度过了七天。此地后来便称作“宝石屋塔”。
Catutthe pana sattāhe bodhito pacchimuttaradisābhāge devatā ratanagharaṃ māpayiṃsu. Tattha pallaṅkena nisīditvā abhidhammapiṭakaṃ vicinanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ pana ṭhānaṃ ratanagharacetiyaṃ nāma jātaṃ.
如此,世尊在菩提树附近度过了四个七天。第五个七天,他从菩提树下前往阿阇波罗尼拘律树,在那里跏趺而坐,审察法并感受解脱之乐。
Evaṃ bhagavā bodhisamīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Tatrāpi dhammaṃ vicinanto vimuttisukhañca paṭisaṃvedento nisīdi.
世尊于彼处度过七天后,行至目真邻陀树脚下。其时,连续降下七天大雨。目真邻陀龙王为保护世尊免受寒冷等侵扰,以身盘绕世尊七匝,将世尊围护其中,犹如住于宽敞的香室之中。世尊感受解脱之乐,于彼处度过七天,随后行至罗阇耶多那树脚下。在那里,他亦安住于果定之乐,一坐七天。如此,整整七个七天便圆满了。在这段时间里,世尊未曾洗脸,未打理身体,亦未进食,唯以果定之乐度日。七周圆满之日,即第四十九天,帝释天供养了龙藤齿木与阿耨达池水。世尊洗过脸后,便坐在那棵罗阇耶多那树脚下。
Satthā tattha sattāhaṃ vītināmetvā mucalindamūlaṃ agamāsi. Tattha sattāhavaddalikāya uppannāya sītādipaṭibāhanatthaṃ mucalindena nāgarājena sattakkhattuṃ bhogehi parikkhitto asambādhāya gandhakuṭiyā viharanto viya vimuttisukhaṃ paṭisaṃvediyamāno tattha sattāhaṃ vītināmetvā rājāyatanamūlaṃ upasaṅkami. Tatthapi vimuttisukhaṃ paṭisaṃvediyamānova sattāhaṃ nisīdi. Ettāvatā satta sattāhāni paripuṇṇāni. Etthantare bhagavato neva mukhadhovanaṃ na sarīrapaṭijagganaṃ nāhārakiccaṃ ahosi, phalasukheneva vītivattesi. Atha sattasattāhamatthake ekūnapaññāsatime divase sakkena devānamindena upanītena nāgalatādantakaṭṭhena ca anotattadahodakena ca mukhaṃ dhovitvā tattheva rājāyatanamūle nisīdi.
那时,有两位商人,名叫多波富沙和跋利迦,在一位与其有血缘关系的天神的策励下,带着炒面和蜜团来到世尊面前,请求说:“请世尊慈愍,接受这些食物。”世尊心想:“如来不直接用手接受食物,那我该用什么东西来接受呢?”四大天王知道世尊的心意,便从四方各取来一个青琉璃宝钵,世尊没有接受。他们又取来四个绿豆色的石钵。世尊出于对四位天子的悲悯,接受了这四个钵,并将它们合而为一。于是,世尊便用这个贵重的石钵接受了食物,食用后作了随喜。那两位商贾兄弟一同皈依佛与法,成为二皈依的优婆塞。
Tasmiṃ samaye tapussabhallikā nāma dve vāṇijā ñātisālohitāya devatāya satthu āhāradāne ussāhitā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya – ‘‘paṭiggaṇhātu bhagavā imaṃ āhāraṃ anukampaṃ upādāyā’’ti satthāraṃ upasaṅkamitvā aṭṭhaṃsu. Bhagavā pāyāsapaṭiggahaṇadivaseyeva devadattiyassa pattassa antarahitattā – ‘‘na kho tathāgatā hatthesu āhāraṃ paṭiggaṇhanti, kimhi nu kho ahaṃ imaṃ paṭiggaṇheyya’’nti cintesi. Athassa bhagavato ajjhāsayaṃ viditvā catūhi disāhi cattāro mahārājāno indanīlamaṇimaye cattāro patte upanāmesuṃ. Bhagavā te paṭikkhipi. Puna muggavaṇṇe silāmaye cattāro patte upanāmesuṃ. Bhagavā tesaṃ catunnampi devaputtānaṃ anukampaṃ upādāya paṭiggahetvā ekībhāvaṃ upanetvā tasmiṃ paccagghe selamaye patte āhāraṃ paṭiggahetvā paribhuñjitvā anumodanamakāsi. Te dve bhātaro vāṇijā buddhañca dhammañca saraṇaṃ gantvā dvevācikā upāsakā ahesuṃ.
接着,世尊又回到阿迦巴喇尼拘律树,坐在尼拘律树下。刚坐下,他便反思所证得的法的甚深性,一切诸佛常行的惯例——“我今已证得此法”等(《长部》2.64;《中部》1.281; 2.337;《相应部》1.172;《大品》7)现起于心,生起不欲为他人说法之念。那时,娑婆主梵天带领着一万世界中的帝释天、夜摩天、兜率天、化乐天、他化自在天和大梵天们,来到世尊跟前,以“尊者,世尊,请说法吧”等语(《长部》2.66;《中部》1.282; 2.338;《相应部》1.172;《大品》8),恳请世尊说法。
Atha satthā puna ajapālanigrodhameva gantvā nigrodhamūle nisīdi. Athassa tattha nisinnamattasseva adhigatassa dhammassa gambhīrataṃ paccavekkhantassa sabbabuddhānaṃ āciṇṇo – ‘‘adhigato kho myāyaṃ dhammo’’tiādinā (dī. ni. 2.64; ma. ni. 1.281; 2.337; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 7) paresaṃ dhammaṃ adesetukāmatākārappatto parivitakko udapādi. Atha brahmā sahampati ‘‘nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko’’ti (dī. ni. 2.66; ma. ni. 1.282; 2.338; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 8) dasasu cakkavāḷasahassesu sakkasuyāmasantusitanimmānaratiparanimmitavasavattimahābrahmāno ca gahetvā satthu santikaṃ āgantvā – ‘‘desetu, bhante, bhagavā dhamma’’ntiādinā (dī. ni. 2.66; ma. ni. 1.282; 2.338; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 8) nayena dhammadesanaṃ āyāci.
于是,世尊答应了梵天的请求,心想:“我应当先为谁说法呢?”得知阿罗逻与优陀罗已经去世,又想:“五群比丘对我有大恩。”便将心念转向五群比丘,观察他们现居何处,知道“在波罗奈城的仙人堕处鹿野苑”。他便心想:“我要到那里转法轮。”世尊在菩提道场附近托钵游行数日,于阿沙荼月满月日,心想“我要去波罗奈城了”,持衣与钵,踏上十八由旬的行程。途中遇见一位名叫优波迦的邪命外道,便欢喜地告诉他自己已成佛陀,并于当天傍晚到达了仙人堕处。
Atha satthā tassa paṭiññaṃ datvā – ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti cintento āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā – ‘‘bahūpakārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū’’ti pañcavaggiye ārabbha manasikāraṃ katvā – ‘‘kahaṃ nu kho te etarahi viharantī’’ti āvajjento – ‘‘bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye’’ti ñatvā – ‘‘tattha gantvā dhammacakkaṃ pavattessāmī’’ti katipāhaṃ bodhimaṇḍasāmanteyeva piṇḍāya caranto viharitvā āsāḷhipuṇṇamiyaṃ bārāṇasiṃ gamissāmī’’ti pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanamaggaṃ paṭipajji. Antarāmagge haṭṭhatupagaṃ upakaṃ nāma ājīvakaṃ disvā tassa attano buddhabhāvaṃ ācikkhitvā taṃdivasaṃyeva sāyanhasamaye isipatanaṃ agamāsi.
然而,五群比丘远远望见如来走来,便互相约定:“贤友们,这位沙门乔达摩已经退堕到追求资具丰裕,身体肥壮,诸根饱满,肤色金黄。我们不要向他问讯等,最多为他设一个座位就是了。”世尊洞悉他们的心念,便收摄了无分别遍满一切众生的慈心,转而以有分别的慈心遍满他们。被世尊的慈心触及,当如来走近时,他们便无法坚持自己的约定,纷纷起身问讯,行诸应尽之礼。详细的内容,应如《律藏·大品》等处所叙述的那样来了知。
Pañcavaggiyā pana tathāgataṃ dūratova āgacchantaṃ disvā – ‘‘ayaṃ, āvuso, samaṇo gotamo paccayabāhullāya āvatto paripuṇṇakāyo pīṇindriyo suvaṇṇavaṇṇo hutvā āgacchati, imassa abhivādanādīni na karissāma, āsanamattaṃ pana paññāpeyyāmā’’ti katikaṃ akaṃsu. Bhagavā tesaṃ cittācāraṃ ñatvā sabbasattesu anodhissakavasena pharaṇasamatthaṃ mettacittaṃ saṃkhipitvā odhissakavasena mettacittena phari. Te bhagavato mettacittena phuṭṭhā tathāgate upasaṅkamante sakāya katikāya saṇṭhātuṃ asakkontā abhivādanādīni sabbakiccāni akaṃsu. Vitthārakathā vinayamahāvaggādīsu vuttanayeneva veditabbā.
接着,世尊令他们了知自己已经成佛,便坐在为他敷设的胜妙佛座上。那时,正值阿沙荼月,星宿合会,有十八亿梵天围绕。世尊唤来五群比丘,为他们开示了《转法轮经》。其中,尊者憍陈如随顺说法次第,策发智慧,于经文结束时,与十八亿梵天一同,证入须陀洹果。因此,经中说:
Atha bhagavā attano buddhabhāvaṃ te ñāpetvā paññattavarabuddhāsane nisīditvā uttarāsāḷhanakkhattayoge vattamāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi parivuto pañcavaggiye there āmantetvā dhammacakkappavattanasuttantaṃ desesi. Tesu aññāsikoṇḍañño desanānusārena ñāṇaṃ pesento suttapariyosāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –
我今是正自觉者,姓乔达摩,是令释迦族增盛之人;
勤修精进,证得无上正觉。
‘‘Ahametarahi sambuddho, gotamo sakyavaḍḍhano; Padhānaṃ padahitvāna, patto sambodhimuttamaṃ.
受梵天劝请,我转起法轮;
十八亿大众,证得第一现观。
‘‘Brahmunā yācito santo, dhammacakkaṃ pavattayiṃ; Aṭṭhārasannaṃ koṭīnaṃ, paṭhamābhisamayo ahū’’ti.
此处『我』指称自身。『今』即此时。『释迦族增盛者』意为令释迦族增长之人。亦有版本作『释迦雄牛』。『精进』指勤奋、努力。『勤行已』意为策励、努力,即行难行之事。『十八亿』是指:在波罗奈城仙人堕处鹿野苑,开示《转法轮经》时,以具寿憍陈如长老为首的十八亿梵天大众,获得第一现观。
Tattha ahanti attānaṃ niddisati. Etarahīti asmiṃ kāle. Sakyavaḍḍhanoti sākiyakulavaḍḍhano. ‘‘Sakyapuṅgavo’’tipi pāṭho. Padhānanti vīriyaṃ vuccati. Padahitvānāti ghaṭetvā vāyamitvā, dukkarakārikaṃ katvāti attho. Aṭṭhārasannaṃ koṭīnanti bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye dhammacakkappavattanasuttantakathāya aññāsikoṇḍaññattherappamukhānaṃ aṭṭhārasannaṃ brahmakoṭīnaṃ paṭhamābhisamayo ahosīti attho.
于是,世尊在讲完过去之后,又开示未来的现观,说道:
Idāni bhagavā atītaṃ kathetvā anāgataṃ abhisamayaṃ kathento –
其后,于人天集会中,当他开示另一经时:
得度的众生众多,无法以数字计算,这是‘第二次现观’的发生。”——他开始说道。
‘‘Tato parañca desente, naradevasamāgame; Gaṇanāya na vattabbo, dutiyābhisamayo ahū’’ti. – ādimāha;
在这里,“人与天神的集会”是指:其后,于大吉祥集会中,一万个轮围世界之内的天人与众人聚在一处,当世尊讲完《吉祥经》时,参与的天人与人,数量多到无法计算。这是‘第二次现观’。(此处‘ahū’(已发生)实指未来,因为那些与会者已证入流,所证不退,故此以过去式表达必然发生之理,是时间表述上的一种变通;此理同样适用于后文。)此后,在开示《罗睺罗教诫经》时,他又让无量无边的众生饮下了现观之法。这是‘第三次现观’。因此经中这样说:
Tattha naradevasamāgameti tato aparena samayena mahāmaṅgalasamāgame dasasu cakkavāḷasahassesu devamanussānaṃ majjhe maṅgalasuttapariyosāne (khu. pā. 5.1 ādayo; su. ni. 261 ādayo) gaṇanapathaṃ vītivattānaṃ naradevānaṃ. Dutiyābhisamayo ahūti hessatīti attho. Anāgatavacane vattabbe sotapatitattā ‘‘ahū’’ti atītavacanaṃ vuttaṃ, kālavipariyāyavasena vā. Esa nayo ito paresu īdisesu vacanesu ca. Puna rāhulovādasuttantadesanāya (ma. ni. 3.416 ādayo) gaṇanapathavītivatte satte abhisamayāmatapānaṃ pāyesi. Ayaṃ tatiyābhisamayo. Tena vuttaṃ –
即于此地,即于此刻,我教导了我的儿子;
得度的众生不可称计,这便是第三次现观。
‘‘Idhevāhaṃ etarahi, ovadiṃ mama atrajaṃ; Gaṇanāya na vattabbo, tatiyābhisamayo ahū’’ti.
据说,世尊的弟子曾有一次大集会:以优楼频螺迦叶为首的一千位结发外道,与两位上首弟子率领的二百五十人,合计一千二百五十位比丘集会。因此,经中这样说:
Bhagavato kira ekova sāvakasannipāto ahosi. Uruvelakassapādīnaṃ jaṭilānaṃ sahassaṃ, dvinnaṃ aggasāvakānaṃ aḍḍhattiyasatānīti imesaṃ aḍḍhateḷasasatānaṃ sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –
‘‘Ekosi sannipāto me, sāvakānaṃ mahesinaṃ; Aḍḍhateḷasasatānaṃ, bhikkhūnāsi samāgamo’’ti.
其中,「仅有一次」即唯独那一次。「一千二百五十」是指我的声闻弟子,即十二个百再加五十位。「比丘们的聚会」是指比丘众的集合。那时,世尊处在那些比丘的中央,在四支具足的集会中诵出了巴帝摩卡。
Tattha ekosīti ekova āsi. Aḍḍhateḷasasatānanti mama sāvakānaṃ paññāsādhikānaṃ dvādasasatānaṃ. Bhikkhūnāsīti bhikkhūnaṃ āsi . Tesaṃ pana majjhagato bhagavā caturaṅgasannipāte pātimokkhaṃ uddisi.
接着,世尊为了开示自身的事迹——
Atha bhagavā attano pavattiṃ dassento –
辉耀无垢者,立于比丘僧团中央;
我施予一切所求,如同能满足一切欲乐的宝珠。’——他这样说道。
‘‘Virocamāno vimalo, bhikkhusaṅghassa majjhago; Dadāmi patthitaṃ sabbaṃ, maṇīva sabbakāmado’’ti. – ādimāha;
其中,‘辉耀者’指以无边佛陀的祥瑞光辉而辉耀。‘无垢者’指远离了贪等烦恼的垢秽。‘如能满足一切欲乐之宝珠’:如同如意宝珠能满足一切欲乐,我也施予一切所期望、所欲求的世间与出世间的殊胜快乐。这便是其中的含义。
Tattha virocamānoti anantabuddhasiriyā virocamāno. Vimaloti vigatarāgādikilesamalo. Maṇīva sabbakāmadoti cintāmaṇi viya sabbakāmadado ahampi icchitaṃ patthitaṃ sabbaṃ lokiyalokuttarasukhavisesaṃ demīti attho.
现在,为显示所希求与所愿,他这样说:
Idāni patthitapatthanaṃ dassento –
希求果报者,舍离有欲者;
“我宣说四圣谛,是出于对众生的慈悯。”——他这样开示道。
‘‘Phalamākaṅkhamānānaṃ, bhavacchandajahesinaṃ; Catusaccaṃ pakāsemi, anukampāya pāṇina’’nti. – ādimāha;
其中,“果”指入流果等四种果。“有渴爱舍离者”指舍离有渴爱的人,亦即希求断除有渴爱的人。“出于慈悯”即出于悲悯。
Tattha phalanti sotāpattiphalādikaṃ catubbidhaṃ phalaṃ. Bhavacchandajahesinanti bhavataṇhāpahāyinaṃ, bhavataṇhaṃ pajahitukāmānaṃ. Anukampāyāti anuddayāya.
8现在,在宣说四圣谛时,为了显示现观,他这样开头:“一万、二万……”
8. Idāni catusaccappakāsane, abhisamayaṃ dassento ‘‘dasavīsasahassāna’’nti ādimāha.
其中,“一万、二万”即一万与二万,这是依照“一、二……”的次第来表述的。第九与第十首偈颂,其义清晰明了。
Tattha dasavīsasahassānanti dasasahassānañca vīsatisahassānañca. Ekadvinnantiādinā nayenāti attho. Navamadasamagāthā uttānatthāva.
11-12在第十一与第十二首偈颂中,‘idāna’与‘etarahi’两词含义相同,只是为顺应所度化者的根器,才如区分不同的人那样分而述之。再者,‘idāni’指‘当我出现于世时’;‘etarahi’指‘当我宣说法义时’。‘Apattamānasā’:指尚未证得阿拉汉果者。‘Ariyañjasanti’:指圣八支道。‘Thomayantā’:指称叹者。‘Bujjhissantī’:意为于未来将通达四圣谛法。‘Saṃsārasaritanti’:指轮回海。
11-12. Ekādasamadvādasamagāthāsu idānetarahīti ubhopi ekatthā, veneyyavasena purisapuggalā viya vuttā. Atha vā idānīti mayi uppanne. Etarahīti mayi dhammaṃ desente. Apattamānasāti appattaarahattaphalā. Ariyañjasanti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ. Thomayantāti pasaṃsantā. Bujjhissantīti anāgate catusaccadhammaṃ paṭivijjhissantīti attho. Saṃsārasaritanti saṃsārasāgaraṃ.
现在,为了显示自己出生的城市等——
Idāni attano jātanagarādiṃ dassento –
‘‘Nagaraṃ kapilavatthu me, rājā suddhodano pitā; Mayhaṃ janettikā mātā, māyādevīti vuccati.
‘‘Ekūnatiṃsavassāni, agāraṃ ajjhahaṃ vasiṃ; Rammo surammo subhako, tayo pāsādamuttamā.
‘‘Cattālīsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Bhaddakañcanā nāma nārī, rāhulo nāma atrajo.
‘‘Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhamiṃ; Chabbassaṃ padhānacāraṃ, acariṃ dukkaraṃ ahaṃ.
‘‘Bārāṇasiyaṃ isipatane, cakkaṃ pavattitaṃ mayā; Ahaṃ gotamasambuddho, saraṇaṃ sabbapāṇinaṃ.
目犍连与舍利弗,两位比丘是上首弟子;
名为阿难的侍者,常随侍于我;
差摩与莲华色比丘尼,是上首女弟子。
‘‘Kolito upatisso ca, dve bhikkhū aggasāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, santikāvacaro mama; Khemā uppalavaṇṇā ca, bhikkhunī aggasāvikā.
质多与手额拉婆迦,为最上首的近事男;
难陀母与优多罗,为最上首的近事女。
‘‘Citto hatthāḷavako ca, aggupaṭṭhākupāsakā; Nandamātā ca uttarā, aggupaṭṭhākupāsikā.
我在菩提树下,证得无上正觉;
我的丈光恒常照耀,高达十六肘。
‘‘Ahaṃ assatthamūlamhi, patto sambodhimuttamaṃ; Byāmappabhā sadā mayhaṃ, soḷasahatthamuggatā.
如今人寿不过百岁,这便存在于当下世间;
在此期间,我住于世间,度脱了无量众生。
‘‘Appaṃ vassasataṃ āyu, idānetarahi vijjati; Tāvatā tiṭṭhamānohaṃ, tāremi janataṃ bahuṃ.
安放了法炬,令最后众生觉悟;
我不久便将与声闻僧团一同,
于此处般涅槃,犹如耗尽燃料之火般熄灭。
‘‘Ṭhapayitvāna dhammukkaṃ, pacchimaṃ janabodhanaṃ; Ahampi na cirasseva, saddhiṃ sāvakasaṅghato; Idheva parinibbissaṃ, aggīvāhārasaṅkhayā’’ti. – ādimāha;
我曾有三座宫殿,名为悦意、极悦意与善名,分别为九层、七层与五层;有四万名舞女;正妃名为耶输陀罗。在我见到那四种相后,便乘马完成了大出离。此后,我历经六年精进修行。于卫塞月圆之夜,在优楼频螺的斯那尼嘎玛,我受用了长者女善生所供养的蜜乳粥。之后,在娑罗林中度过白昼,傍晚时分,我从名为吉祥的割草人处取得八把草。我来到菩提树——那棵阿萨塔树下,摧破魔军,证得正觉。——世尊宣说了这一切。
Mama pana rammasurammasubhanāmakā tayo pāsādā navabhūmikasattabhūmikapañcabhūmikā, cattālīsasahassā nāṭakitthiyo, yasodharā nāma mama aggamahesī , sohaṃ cattāro nimitte disvā assayānena mahābhinikkhamanaṃ nikkhamiṃ. Tato chabbassāni padhānaṃ padahitvā visākhapuṇṇamāya uruvelāyaṃ senānigame senākuṭumbikassa dhītāya sampasādajātāya sujātāya nāma dinnaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā sālavane divāvihāraṃ katvā sāyanhasamaye sotthiyena nāma tiṇahārakena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā assatthabodhirukkhamūlaṃ upagantvā tattha mārabalaṃ viddhaṃsetvā sambodhiṃ pattosmīti sabbaṃ byākāsi.
在这里,“与声闻僧团”即与声闻僧团一道。“我将般涅槃”即我将入般涅槃。“如同燃料耗尽而熄灭的火”的意思是:正如火因燃料烧尽而无取著地熄灭,同样,我也将无取著地般涅槃。
Tattha saddhiṃ sāvakasaṅghatoti saddhiṃ sāvakasaṅghena. Parinibbissanti parinibbāyissāmi. Aggīvāhārasaṅkhayāti aggi viya indhanakkhayena yathā aggi nirupādāno nibbāyati, evaṃ ahampi nirupādāno parinibbāyissāmīti attho.
“那些无与伦比的光辉”即指以上首弟子、声闻双贤为代表的无与伦比的光辉;“而这些具十力之身”,即指这些具足如来十力的身体,此身正是承载六不共智等功德的容器。“它们终将消散”意为:上述这一切,都将消散、灭去。“一切行都是空的,不是吗?”在此,“不是吗”是表示认同的语气词。“空”,是指因为没有恒常、坚实、牢固的核心,所以是空虚无实。当知一切行都是坏灭法、衰败法、离贪法、止息法。就其终归灭尽而言,是为无常;因受生灭等逼迫,故是苦;因不能随己意而存在,故是无我。因此,应以此三相观照一切行,增长观智,而证得不死、无为、不动的涅槃。这就是给你们的教诫,这就是我们的教法,你们应当以不放逸而成就!据说,开示结束时,有十万俱胝天人因无取著而从一切烦恼中解脱。其余安住于各道果的众生,更是无量无数。
Tāni ca atulatejānīti aggasāvakayugādīni tāni asadisatejāni. Imāni cadasabalānīti etāni ca sārīradasabalāni guṇadhāraṇo dehoti chaasādhāraṇañāṇādiguṇadharo ayaṃ deho ca. Tamantarahissantīti sabbāni etāni vuttappakārāni antaradhāyissanti vinassissanti. Nanu rittā sabbasaṅkhārāti ettha nanūti ayaṃ anumatiatthe nipāto. Rittāti niccasāradhuvasārarahitattā tucchā, sabbameva pana saṅkhataṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ hutvā abhāvato aniccaṃ, uppādādipaṭipīḷitattā dukkhaṃ, avasavattanato anattā. Tasmā saṅkhāresu lakkhaṇattayaṃ āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā amatamasaṅkhataṃ accutaṃ nibbānaṃ adhigacchatha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī idaṃ amhākaṃ sāsanaṃ appamādena sampādethāti. Desanāpariyosāne kira devatānaṃ koṭisatasahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu. Sesamaggaphalesu patiṭṭhitā pana gaṇanapathaṃ vītivattā ahesuṃ.
如此,世尊犹如行走在宝石经行道上一般,将依劫数、种姓、名字等次第确立的整部《佛种姓经》讲说完毕。他令亲族大众作礼后,便从虚空降下,坐于为胜妙佛陀所敷设的座位上。当世尊、这位世间怙主如此安坐时,亲族的集会达到顶峰,大众皆一心专注而坐。就在这时,大云降雨,洒下莲花雨。此时,低洼处水流哗哗作响。想要被雨淋湿的人,便会被淋到;不想被淋湿的人,身上则一滴水也不会沾。众人目睹此景,心生稀有,叹未曾有,纷纷议论道:“真是殊胜啊!真是奇妙啊!”世尊听到这些话,便说:“不仅此刻如此,过去在我的亲族集会时,也曾降下过莲花雨。”借着这个因缘,他开演了《韦桑答拉本生经》。此次的法施教说带来了真实的利益。随后,世尊从座起身,步入精舍。
Evaṃ bhagavā kappanāmajātiādivavatthitaṃ sakalampi buddhavaṃsaṃ ākāse ratanacaṅkame caṅkamantova kathetvā ñātijanaṃ vandāpetvā ākāsato otaritvā paññattavarabuddhāsane nisīdi. Evaṃ nisinne pana bhagavati lokanāthe sikhāppatto ñātisamāgamo ahosi. Sabbe ekaggacittā nisīdiṃsu . Tato mahāmegho pokkharavassaṃ vassi. Taṅkhaṇe udakaṃ heṭṭhā viravantaṃ gacchati. Temetukāmova temeti, atemitukāmassa sarīre ekabindumattampi na patati. Taṃ disvā sabbe acchariyabbhutacittajātā hutvā – ‘‘aho acchariyaṃ, aho abbhuta’’nti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Taṃ sutvā satthā – ‘‘na idāneva mayhaṃ ñātisamāgame pokkharavassaṃ vassi, atītepi vassī’’ti imissā aṭṭhuppattiyā vessantarajātakaṃ (jā. 2.22.1655 ādayo) kathesi. Sā dhammadesanā sātthikā jātā. Tato bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.