26. 迦叶佛种姓的注释
26. Kassapabuddhavaṃsavaṇṇanā
拘那含世尊之后,他的教法随之隐没。那时众生的寿命为三万岁,渐次衰减至十岁,随后又增长至无量寿,再渐次衰减。当众生寿命二万岁时,世间出现了一位名为迦叶的导师,拥有众多随从。他修满波罗蜜后,投生至兜率天;从彼处死殁,即于波罗奈城,入梵授婆罗门与具足广大功德的婆罗门女财胜之母胎结生。满十月后,在仙人堕处鹿野苑从母胎诞生。因其种姓,取名「迦叶王子」。他在家度过两千年。他有三座宫殿,名为「天鹅」「名誉」「吉喜」。以胜月婆罗门女为首,有四万八千位女子侍奉他。
Koṇāgamanassa pana bhagavato aparabhāge tassa sāsane ca antarahite tiṃsavassasahassāyukā sattā anupubbena parihāyitvā dasavassāyukā hutvā puna vaḍḍhitvā aparimitāyukā hutvā puna anupubbena parihāyitvā vīsativassasahassāyukesu sattesu jātesu anekamanussapo kassapo nāma satthā loke udapādi (su. ni. aṭṭha. āmakagandhasuttavaṇṇanā). So pāramiyo pūretvā tusitapure nibbattitvā tato cavitvā bārāṇasīnagare brahmadattassa nāma brāhmaṇassa vipulaguṇavatiyā dhanavatiyā nāma brāhmaṇiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā dasannaṃ māsānaṃ accayena isipatane migadāye mātukucchito nikkhami. Gottavasena panassa ‘‘kassapakumāro’’ti nāmamakaṃsu. So dve vassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi. Haṃsavā yasavā sirinandoti tassa tayo pāsādā ahesuṃ. Sunandā nāma brāhmaṇippamukhāni aṭṭhacattālīsa itthisahassāni paccupaṭṭhitāni ahesuṃ.
他见到四种预兆时,正值胜月婆罗门女之子战胜军诞生,心生悚动,想:“我将行大出家。”如此思惟一结束,宫殿便犹如陶工轮般旋转升入虚空,如秋季的太阳,为群星所环绕,被无数舞伎围绕,仿佛庄严虚空,彰显福德威力,吸引众人眼目与心,令树梢格外明丽,然后飞至尼拘律菩提树,将树置于中央,降落到地面。此时,菩萨大士落于地面,手持提婆达多所持的阿罗汉旗帜而出家。那些舞伎女从宫殿下来,走了半牛呼的路,与随从一同安营坐下。此后,除了女仆之外,所有随从之人都出家了。
So cattāri nimittāni disvā sunandāya brāhmaṇiyā vijitasene nāma putte uppanne uppannasaṃvego ‘‘mahābhinikkhamanaṃ nikkhamissāmī’’ti cintesi. Athassa parivitakkasamanantarameva pāsādo kulālacakkamiva bhamitvā gaganatalamabbhuggantvā paramarucirakaranikaro saradasamayarajanikaro viya tārāgaṇaparivuto anekanarasataparivuto gaganatalamalaṅkaronto viya puññānubhāvaṃ pakāsento viya jananayanahadayāni ākaḍḍhento viya rukkhaggāni paraṃ sobhayamāno viya ca gantvā nigrodhabodhiṃ majjhekatvā bhūmiyaṃ patiṭṭhahi. Atha bodhisatto mahāsatto pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā devadattaṃ arahattaddhajamādāya pabbaji. Tassa nāṭakitthiyo pāsādā otaritvā aḍḍhagāvutaṃ maggaṃ gantvā saparivārā senāsannivesaṃ katvā nisīdiṃsu. Tato itthiparicārike ṭhapetvā sahāgatā sabbe pabbajiṃsu.
据说,大士被众人围绕,精进修行七日。于毗舍佉月满月之日,食用胜月婆罗门女供养的乳粥后,白天在金合欢林度日。傍晚时分,他从守田人月施手中接过八把草,来到尼拘律菩提树前,铺设长宽各十五肘的草座,坐于其上,证得正自觉,随后诵出感兴偈:“经多生轮回……寻至渴爱尽时已”。他度过七个七日之后,见一同出家的诸比丘机缘成熟,便从虚空飞行,降落在波罗奈的仙人堕处鹿野苑,于他们围绕中转动法轮。当时,有二万俱胝众生获得初法现观。故如是说:
Mahāpuriso kira sattāhaṃ tehi parivuto padhānacariyaṃ caritvā visākhapuṇṇamāya sunandāya nāma brāhmaṇiyā dinnaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā khadiravane divāvihāraṃ katvā sāyanhasamaye somena nāma yavapālakena upanītā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā nigrodhabodhiṃ upagantvā pañcadasahatthāyāmavitthataṃ tiṇasantharaṃ santharitvā tattha nisīditvā abhisambodhiṃ pāpuṇitvā – ‘‘anekajātisaṃsāraṃ…pe… taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti udānaṃ udānetvā sattasattāhaṃ vītināmetvā attanā saha pabbajitānaṃ bhikkhūnaṃ koṭiyā upanissayasampattiṃ disvā gaganatalena gantvā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye otaritvā tehi parivuto tattha dhammacakkaṃ pavattesi . Tadā vīsatiyā koṭisahassānaṃ paṭhamo dhammābhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
「拘那含佛之后,正自觉者、两足尊;
姓迦叶,名迦叶,是法王、世间照明者。」
‘‘Koṇāgamanassa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Kassapo nāma gottena, dhammarājā pabhaṅkaro.
舍弃家业根基,广施多般饮食;
于乞者施与布施,令心意圆满满足;
犹如雄牛冲破牛栏,证得最上正觉。
‘‘Sañchaḍḍitaṃ kulamūlaṃ, bahvannapānabhojanaṃ; Datvāna yācake dānaṃ, pūrayitvāna mānasaṃ; Usabhova āḷakaṃ bhetvā, patto sambodhimuttamaṃ.
迦叶世间导师转法轮时,
最初证悟时,有二千万亿众生获得初现观。
‘‘Dhammacakkaṃ pavattente, kassape lokanāyake; Vīsakoṭisahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahū’’ti.
这里的“已舍弃”,是指丢弃、抛弃、舍离。“家族根本”指家族的家宅,意思是:拥有无量的财富、积聚了无数千万亿的钱财、犹如千眼天帝宫殿般的受用,这是极难舍离的,但他却像丢弃草芥一样舍弃了。“乞求者”:是说向乞求者们布施之后。“Ālaka”指牛栏。如同雄牛冲破牛栏,随心所欲地去往想去之处;同样,这位大人也冲破了家的束缚,证得正等觉,这便是其含义。
Tattha sañchaḍḍitanti chaḍḍitaṃ ujjhitaṃ pariccattaṃ. Kulamūlanti kulagharaṃ, aparimitabhogakkhandhaṃ anekakoṭisahassadhanasañcayaṃ dasasatanayanabhavanasadisabhogaṃ atiduccajaṃ tiṇamiva chaḍḍitanti attho. Yācaketi yācakānaṃ datvā. Āḷakanti goṭṭhaṃ, yathā usabho goṭṭhaṃ bhinditvā yathāsukhaṃ icchitaṭṭhānaṃ pāpuṇāti, evaṃ mahāpurisopi gehabandhanaṃ bhinditvā abhisambodhiṃ pāpuṇīti attho.
后来,当世尊于各地作四个月游行时,有一千亿众生证得第二次现观。而当他在善现城门口的阿娑那树下,示现双神变并说法时,那时有五百亿众生证得了第三次现观。之后,在示现双神变后,他来到三十三天中名为善法堂的天众集会处,在那里就座,以他的母亲——财胜天女为首,为了利益一万个世界界域的天众,开示七部论的阿毗达摩藏,令三百亿天众饮用了法甘露。因此如是说。
Puna catumāsaṃ janapadacārikaṃ caramāne satthari dasakoṭisahassānaṃ dutiyo abhisamayo ahosi. Yadā pana sundaranagaradvāre asanarukkhamūle yamakapāṭihāriyaṃ karonto dhammaṃ desesi, tadā pañcannaṃ koṭisahassānaṃ tatiyo abhisamayo ahosi. Puna yamakapāṭihāriyaṃ katvā suraripudurabhibhavane tāvatiṃsabhavane sudhammā nāma devasabhā atthi, tattha nisīditvā attano mātaraṃ dhanavatīdeviṃ pamukhaṃ katvā dasasahassilokadhātuyā devatānaṃ anuggahakaraṇatthaṃ sattappakaraṇaṃ abhidhammapiṭakaṃ desento tīṇi devatākoṭisahassāni dhammāmataṃ pāyesi. Tena vuttaṃ –
‘‘Catumāsaṃ yadā buddho, loke carati cārikaṃ; Dasakoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu.
‘‘Yamakaṃ vikubbanaṃ katvā, ñāṇadhātuṃ pakittayi; Pañcakoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu.
‘‘Sudhammā devapure ramme, tattha dhammaṃ pakittayi; Tīṇikoṭisahassānaṃ, devānaṃ bodhayī jino.
于人、天、夜叉,于另一说法中;
这些众生于法现证,其数不可计量。
‘‘Naradevassa yakkhassa, apare dhammadesane; Etesānaṃ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā’’ti.
于此,「四个月」即cātumāse,亦即此读法。「度过」即acari(他度过)。「示现双神变」指施展双神变。「智界」乃一切知智之自性,亦有称「一切智界」者。「称扬」即向大众开示。「善法堂」:三十三天处有名善法堂的会堂,在那里入座,即此义。「法」指阿毗达摩。
Tattha catumāsanti cātumāse. Ayameva vā pāṭho. Caratīti acari. Yamakaṃ vikubbanaṃ katvāti yamakapāṭihāriyaṃ katvā. Ñāṇadhātunti sabbaññutaññāṇasabhāvaṃ. ‘‘Sabbañāṇadhātu’’ntipi vadanti. Pakittayīti mahājanassa pakāsesi. Sudhammāti tāvatiṃsabhavane sudhammā nāma sabhā atthi, tattha nisīditvāti attho. Dhammanti abhidhammaṃ.
据说那时,有一位名叫那拉德瓦的大威力夜叉,恰如前面提到的须德瓦夜叉一般,有大神通。他在赡部洲的一座城中,变出与某位国王相同的相貌、体态和音容,杀死并吃掉那位国王,连同后宫一并接管了王位,无节制地啖食人肉。据说他亦是贪图美色之辈。然而,当一些聪慧的女人识破“这不是我们的国王,这是非人”时,他感到羞惭,便将她们尽数吃掉,又去往另一座城。那拉德瓦夜叉就这样不断啖食人肉。当他朝着善见城的方向而来时,居民们望见他,为死亡恐惧所惊骇,纷纷弃城四散奔逃。这时,迦叶十力看见那些正在逃跑的人,便站到那拉德瓦夜叉的面前。那拉德瓦望见天中天(世尊)站在那里,发出恐怖的吼声,欲使世尊惊惧,却无法得逞,于是便皈依世尊,提出问题。世尊解答问题后将他调伏。在说法之际,不可计数的人天大众获得了证悟。因此说:“那拉德瓦夜叉的”等等。其中,「在另一段法说中」是指另外一次说法。「这些的」是指这些人的。换言之,此即其读法。
Tadā kira ānubhāvavijitanaradevo naradevo nāma mahesakkho heṭṭhā vuttanaradevayakkho viya mahiddhiko yakkho ahosi. So jambudīpe ekasmiṃ nagare rañño yādisaṃ rūpaṃ, tādisaṃ rūpasaṇṭhānaṃ sarakuttiṃ nimminitvā taṃ rājānaṃ māretvā khāditvā sahaantepuraṃ rajjaṃ paṭipajjitvā aparimitamaṃsabhojano ahosi. So kira itthidhutto ca ahosi. Yadā pana taṃ kusalā chekā itthiyo – ‘‘nāyaṃ amhākaṃ rājā, amanusso eso’’ti jānanti, tadā so lajjito hutvā tā sabbā khāditvā aññaṃ nagaraṃ paṭipajjati. Evameva so naradevayakkho manusse bhakkhayanto yadā sundaranagarābhimukho agamāsi, tadā taṃ disvā nagaravāsino manussā maraṇabhayatajjitasantāsā sakanagarato nikkhamitvā tato tato palāyiṃsu. Atha te manusse palāyamāne disvā kassapadasabalo tassa naradevassa yakkhassa purato aṭṭhāsi. Naradevo evaṃ devadevaṃ ṭhitaṃ disvā vissaraṃ ghoraṃ nādaṃ naditvā bhagavato bhayaṃ uppādetuṃ asakkonto taṃ saraṇaṃ gantvā pañhaṃ pucchi. Pañhaṃ vissajjetvā taṃ dametvā dhamme desiyamāne sampattānaṃ naramarānaṃ gaṇanapathātītānaṃ abhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘naradevassa yakkhassā’’tiādi . Tattha apare dhammadesaneti aparasmiṃ dhammadesane. Etesānanti etesaṃ. Ayameva vā pāṭho.
然而,迦叶世尊仅有一次声闻集会。在波罗奈城,有位国师之子名叫提萨。他亲眼见到迦叶菩萨身上的相好圆满,又从父亲言谈中听闻,心中思惟:“毫无疑问,此人将行伟大的出离,成就佛果。我应在他座下出家,从轮回之苦中解脱。”如此思惟后,他便前往充满清净仙人的雪山,出家为苦行者,有两万位苦行者随其作眷属。后来,当他听说“迦叶王子出家并证得正自觉”时,便率领眷属来到迦叶世尊面前,与眷属一同以善来比丘的方式出家,证得阿拉汉果。在那次集会中,迦叶世尊于摩伽月的满月日诵出了巴帝摩卡。
Tassa pana kassapabhagavato ekova sāvakasannipāto ahosi. Bārāṇasīnagare purohitaputto tisso nāma ahosi. So kassapassa bodhisattassa sarīre lakkhaṇasampattiṃ disvā pituno bhāsato sutvā – ‘‘nissaṃsayaṃ eso mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā buddho bhavissati, etassāhaṃ santike pabbajitvā saṃsāradukkhato muccissāmī’’ti cintetvā suddhamunigaṇavantaṃ himavantaṃ gantvā tāpasapabbajjaṃ pabbaji. Tassa parivārabhūtāni vīsatitāpasasahassāni ahesuṃ. So aparabhāge ‘‘kassapakumāro nikkhamitvā abhisambodhiṃ anuppatto’’ti sutvā saparivāro āgantvā kassapassa bhagavato santike saparivāro ehibhikkhupabbajjāya pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Tasmiṃ samāgame kassapo bhagavā māghapuṇṇamāyaṃ pātimokkhaṃ uddisi. Tena vuttaṃ –
这位天中之天,也曾有过一次集会,
那是漏尽者、无垢者、内心寂定者与如如者的集会。
‘‘Tassāpi devadevassa, eko āsi samāgamo; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ.
那时,有二万位比丘齐聚一堂,
他们是已超越有、以惭愧与戒律而成就的如如者。
‘‘Vīsabhikkhusahassānaṃ, tadā āsi samāgamo; Atikkantabhavantānaṃ, hirisīlena tādina’’nti.
此处,“超越有者”意为已超越凡夫、入流者等阶段,即皆是漏尽者。“以惭与戒为如者”意为因惭与戒而与(佛)相似、一致。
Tattha atikkantabhavantānanti atikkantaputhujjanasotāpannādīnaṃ, sabbesaṃ khīṇāsavānamevāti attho. Hirisīlena tādinanti hiriyā ca sīlena ca sadisānaṃ.
那时,我们的菩萨是一位名叫乔帝巴喇的青年,他精通三部吠陀,闻名于大地与虚空,是陶匠嘎帝咖拉的朋友。他与嘎帝咖拉一同前往导师座前,听闻导师说法后,便在导师座下出家。他精进不懈,学通三藏,以戒行与修行庄严佛陀的教法。那位导师为他授记,因此这样说。
Tadā amhākaṃ bodhisatto jotipālo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū bhūmiyañceva antalikkhe ca pākaṭo ghaṭikārassa kumbhakārassa sahāyo ahosi. So tena saddhiṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā tassa dhammakathaṃ sutvā tassa santike pabbaji. So āraddhavīriyo tīṇi piṭakāni uggahetvā vattapaṭipattiyā buddhasāsanaṃ sobhesi. Sopi taṃ satthā byākāsi. Tena vuttaṃ –
‘‘Ahaṃ tadā māṇavako, jotipāloti vissuto; Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū.
‘‘Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṃ gato; Bhūmantalikkhakusalo, katavijjo anavayo.
‘‘Kassapassa bhagavato, ghaṭikāro nāmupaṭṭhako; Sagāravo sappatisso, nibbuto tatiye phale.
陶师携我一同,前去亲近胜者迦叶佛;
听闻了他的法之后,我便在他座下出家。
‘‘Ādāya maṃ ghaṭīkāro, upagañchi kassapaṃ jinaṃ; Tassa dhammaṃ suṇitvāna, pabbajiṃ tassa santike.
我精进策励,于诸应作不应作善巧通达;
我于任何处皆不退转,已圆满胜者之教法。
‘‘Āraddhavīriyo hutvā, vattāvattesu kovido; Na kvaci parihāyāmi, pūresiṃ jinasāsanaṃ.
‘‘Yāvatā buddhabhaṇitaṃ, navaṅgaṃ jinasāsanaṃ; Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
那位佛陀见到我的稀有之事后,也授记说:
在此贤劫中,此人将成佛陀。
‘‘Mama acchariyaṃ disvā, sopi buddho viyākari; Imamhi bhaddake kappe, ayaṃ buddho bhavissati.
曾有一处可爱的迦毗罗卫城……(省略)……我们将亲见此佛陀。
‘‘Ahu kapilavhayā rammā…pe… hessāma sammukhā imaṃ.
听了他的话语之后,我愈发使心清净信乐;
我立下更为殊胜的誓愿,为圆满十种波罗蜜。
‘‘Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā.
我如此流转于轮回中,恒常避离诸非行;
我所作的种种难行,正是为了成就菩提。
‘‘Evamahaṃ saṃsaritvā, parivajjento anācaraṃ; Dukkarañca kataṃ mayhaṃ, bodhiyāyeva kāraṇā’’ti.
此处,“通达地面与虚空者”指精通地面的技巧,以及虚空中运转光轮、获得光明智的善巧。“侍者”即服侍的人。“有庇护者”即有所庇护。“寂灭者”指已被调伏者,或很出名的人。“于第三果”是目的第七格,意为为了证得第三果而成为寂灭者。“带领着”即带着我。“于义务非义务”指于各种小义务与大义务中。“善巧者”指在这些事情上能善巧完成的人。“我不在任何处退堕”意为:无论于何处,于戒、定与等至等任何方面,我在任何地方都无有退堕;这表明对我而言,一切处的退堕根本不存在。也有版本写作“无人退堕”,意思相同。
Tattha bhūmantalikkhakusaloti bhūmisikkhāsu ca antalikkhesu ca joticakkācāre jotivijjāya ca kusaloti attho. Upaṭṭhakoti upaṭṭhāyako. Sappatissoti sappatissayo. Nibbutoti vinīto, vissuto vā. Tatiye phaleti nimittasattamī, tatiyaphalādhigamahetu nibbutoti attho. Ādāyāti maṃ gahetvā. Vattāvattesūti khuddakavattamahāvattesu. Kovidoti tesaṃ pūraṇe kusalo. Na kvaci parihāyāmīti kvacipi sīlesu vā samādhisamāpattiādīsu vā katthaci kutopi na parihāyāmi, sabbattha me parihāni nāma na vijjatīti dīpeti. ‘‘Na koci parihāyāmī’’tipi pāṭho, soyevattho.
“Yāvatā”是表示范围的词,意为“所有那些”。“佛语”即佛所说的话。“光耀”意为我令其显明、开显。我的“稀有”之事,是指迦叶世尊见到了我与他人不共的、由正确修行而成就的稀有、奇特之事。“流转后”即在轮回中流转之后。“非行”指不应有的行为,即不应作之事。
Yāvatāti paricchedavacanametaṃ, yāvatakanti attho. Buddhabhaṇitanti buddhavacanaṃ. Sobhayinti sobhesiṃ pakāsesiṃ. Mama acchariyanti mama sammāpaṭipattiṃ aññehi asādhāraṇaṃ acchariyaṃ abbhutaṃ kassapo bhagavā disvāti attho. Saṃsaritvāti saṃsāre saṃsaritvā. Anācaranti anācāraṃ akattabbaṃ, akaraṇīyanti attho.
而对于迦叶世尊,他的诞生城名为波罗奈;父亲是名为梵授的婆罗门;母亲是名具财、德行殊胜的婆罗门女;帝沙与婆罗堕阇是他的两位上首弟子;近侍名为一切友;阿奴叻与优楼频叻是他的两位上首女弟子;他的菩提树是榕树;身量高二十肘;寿量两万岁;他的上首皇后名为苏难达;儿子名为胜军;他乘坐宫殿车乘而出家。因此,如此说道:
Tassa pana kassapassa bhagavato jātanagaraṃ bārāṇasī nāma ahosi, brahmadatto nāma brāhmaṇo pitā, paramaguṇavatī dhanavatī nāma brāhmaṇī mātā, tisso ca bhāradvājo ca dve aggasāvakā, sabbamitto nāmupaṭṭhāko, anuḷā ca uruveḷā ca dve aggasāvikā, nigrodharukkho bodhi, sarīraṃ vīsatihatthubbedhaṃ ahosi, vīsativassasahassāni āyu, sunandā nāmassa aggamahesī, vijitaseno nāma putto, pāsādayānena nikkhami. Tena vuttaṃ –
‘‘Nagaraṃ bārāṇasī nāma, kikī nāmāsi khattiyo; Vasate tattha nagare, sambuddhassa mahākulaṃ.
‘‘Brāhmaṇo brahmadattova, āsi buddhassa so pitā; Dhanavatī nāma janikā, kassapassa mahesino.
‘‘Tisso ca bhāradvājo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sabbamitto nāmupaṭṭhāko, kassapassa mahesino.
‘‘Anuḷā uruveḷā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, nigrodhoti pavuccati.
由于自身巍然,那位佛陀具足二十种宝;他犹如虚空中的闪电,又如众星所环绕的月亮。
‘‘Uccattanena so buddho, vīsatiratanuggato; Vijjulaṭṭhīva ākāse, candova gahapūrito.
‘‘Vīsativassasahassāni , āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
「建造法池」:建造起正法之池;「施予戒涂香」:并将戒作为涂香施予出去。
“穿上法衣”:他穿上了以法为衣;“分发法花环”:他分发了以法织成的花环。
‘‘Dhammataḷākaṃ māpayitvā, sīlaṃ datvā vilepanaṃ; Dhammadussaṃ nivāsetvā, dhammamālaṃ vibhajjiya.
“法无垢镜”:他将名为“法”的清净无垢的明镜,安放在大众之中;
“愿那些希求涅槃者”——那些渴望证得涅槃的人,“得见我的庄严”——请来看看我的庄严吧。
‘‘Dhammavimalamādāsaṃ , ṭhapayitvā mahājane; Keci nibbānaṃ patthentā, passantu me alaṅkaraṃ.
“施予戒作为内衣”——把戒施予,当作贴身的内衣;“披上禅那之铠甲”——披上禅那的铠甲,武装自己。
「披上法皮甲」:披上正法所成之皮革甲胄;「施予最上武装」:施予这最殊胜的战斗装备。
‘‘Sīlakañcukaṃ datvāna, jhānakavacavammitaṃ; Dhammacammaṃ pārupitvā, datvā sannāhamuttamaṃ.
「给予念盾」:给予名为念的盾牌;「锋利的智慧之矛」:将那犀利无比的智慧长矛一并授予。
授予殊胜的法剑:布施出最殊胜的正法之剑,它能摧破与戒行交织的杂染。
‘‘Satiphalakaṃ datvāna, tikhiṇaṃ ñāṇakuntimaṃ; Dhammakhaggavaraṃ datvā, sīlasaṃsaggamaddanaṃ.
「给予三明为庄严」:布施出三明做为庄严饰品;「佩戴四种果」:再将四种圣果像花鬘一样佩带在身上。
“赋予六通为饰物”:布施以六种神通所成的庄严;“并以法花为庄严”:再以正法之花来妆点自身。
‘‘Tevijjābhūsanaṃ datvāna, āveḷaṃ caturo phale; Chaḷabhiññābharaṇaṃ datvā, dhammapupphapiḷandhanaṃ.
他布施了正法的白伞,能遮止诸恶行;
他化现出无畏花,便与弟子们一同般涅槃。
‘‘Saddhammapaṇḍaracchattaṃ , datvā pāpanivāraṇaṃ; Māpayitvābhayaṃ pupphaṃ, nibbuto so sasāvako.
他确实是正自觉者,不可称量,难于值遇;
这正是法宝——善说、可来见之法。
‘‘Eso hi sammāsambuddho, appameyyo durāsado; Eso hi dhammaratano, svākkhāto ehipassiko.
‘‘Eso hi saṅgharatano, suppaṭipanno anuttaro; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā’’ti.
在这里,“如闪电杖”是指如同密集生长的闪电藤。“如被群星环绕的月亮”是指如同被月晕与群星所围绕的满月。“造了法池”即建造了教法之池。“以戒作为涂香”即授予名为四遍净戒、用以庄严心相续的涂香。“穿上法衣”即穿上名为惭与愧的法衣。“分别法鬘”即分开由三十七菩提分法之花所编成的花鬘。“Vidahitvā”的意思就是“分别”。
Tattha vijjulaṭṭhīvāti ghanabhāvena saṇṭhitā vijjulatā viya. Candova gahapūritoti parivesagahaparikkhito puṇṇacando viya. Dhammataḷākaṃ māpayitvāti pariyattidhammataḷākaṃ māpayitvā. Sīlaṃ datvā vilepananti catupārisuddhisīlasaṅkhātaṃ cittasantativibhūsanatthaṃ vilepanaṃ datvā . Dhammadussaṃ nivāsetvāti hirottappadhammasaṅkhātaṃ sāṭakayugaṃ nivāsetvā. Dhammamālaṃ vibhajjiyāti sattattiṃsabodhipakkhiyadhammakusumamālaṃ vibhajitvā. Vidahitvāti attho.
“无垢法镜”的意思是:在法池岸边,为了辨别有罪、无罪,善法、不善法,为大众安置了一面无垢之镜——即名为入流道的法镜,这便是安置了法镜。这是其含义。“大众”即对于大众。“有些人”即任何一些人。“企求涅槃者”指那些为了灭除一切不善垢秽,追求那不死、无为、无灾、最极寂静、不坏味的涅槃而游行的人。愿他们得见我所示现的如上庄严。另有一种读法是:“愿求涅槃者,请观我庄严”,其义相同。“庄严”是简略的说法。
Dhammavimalamādāsanti vimalaṃ sotāpattimaggasaṅkhātaṃ ādāsaṃ sāvajjānavajjakusalākusaladhammasallakkhaṇatthaṃ mahājanassa dhammataḷākatīre dhammādāsaṃ ṭhapetvāti attho. Mahājaneti mahājanassa. Kecīti ye keci. Nibbānaṃ patthentāti sabbākusalamalavilayakaraṃ amatamasaṅkhatamanītikaṃ paramasantaṃ accutirasaṃ nibbānaṃ patthentā vicaranti. Te imaṃ alaṅkāraṃ vuttappakāraṃ mayā dassitaṃ passantūti attho. ‘‘Nibbānamabhipatthentā, passantu maṃ alaṅkara’’ntipi pāṭho, soyevattho. Alaṅkaranti rassaṃ katvā vuttaṃ.
“授与戒铠甲”,即授与由五戒、十戒、四遍净戒所成的铠甲。“束紧禅那甲胄”,即紧系四禅与五禅的甲胄。“披覆法皮”,即披覆名为念与正知的法皮。“授与最上武装”,意为授与具足四支的最上精进武装。“授与念盾”,为防护贪等烦恼的敌箭,而授与四念处之盾的防护。“锐利的智矛”,指具有能证悟的锐利观智之矛,亦即被观智磨利的胜矛;或者说,安立了能摧破烦恼力的瑜伽行者胜战士,这是它的含义。“授与胜法剑”,即授与那位瑜伽行者以精进石磨砺的、锋利的道慧胜剑。“为粉碎与戒相关的杂染”,即为了粉碎与烦恼相应杂染的圣出世间戒。
Sīlakañcukaṃ datvānāti pañcasīladasasīlacatupārisuddhisīlamayaṃ kañcukaṃ datvā. Jhānakavacavammitanti catukkapañcakajjhānakavacabandhaṃ bandhitvā. Dhammacammaṃ pārupitvāti satisampajaññasaṅkhātadhammacammaṃ pārupitvā. Datvā sannāhamuttamanti uttamaṃ caturaṅgasamannāgataṃ vīriyasannāhaṃ datvāti attho. Satiphalakaṃ datvānāti rāgādidosāripāpanivāraṇatthaṃ catusatipaṭṭhānaphalakanivāraṇaṃ datvā. Tikhiṇaṃ ñāṇakuntimanti paṭivedhasamatthaṃ tikhiṇavipassanāñāṇakuntavantaṃ, vipassanāñāṇanisitakuntavaranti attho, kilesabalanidhanakarasamatthaṃ vā yogāvacarayodhavaraṃ ṭhapetvāti attho. Dhammakhaggavaraṃdatvāti tassa yogāvacarassa vīriyupalatalanisitadhāraṃ maggapaññāvarakhaggaṃ datvā. Sīlasaṃsaggamaddananti ariyaṃ lokuttarasīlaṃ kilesasaṃsaggamaddanatthāya, kilesanighātanatthāyāti attho.
“授与三明庄严”,即授与由三明所成的庄严。“四果作耳环”,即将四果作成耳环。“六通饰物”,为作庄严、为作装饰而授与六神通。“法花鬘”,即作成名为九出世间法的花鬘。“授与正法白伞以遮止罪恶”,即授与极其清净的解脱白伞,以遮止一切不善的热恼。“造作无畏花”,意为作成通往无畏城的八支圣道之花。
Tevijjābhūsanaṃ datvāti tevijjāmayaṃ vibhūsanaṃ datvā. Āveḷaṃ caturo phaleti cattāri phalāni vaṭaṃsakaṃ katvā. Chaḷabhiññābharaṇanti ābharaṇatthāya alaṅkārakaraṇatthāya cha abhiññāyo datvā. Dhammapupphapiḷandhananti navalokuttaradhammasaṅkhātaṃ kusumamālaṃ katvā. Saddhammapaṇḍaracchattaṃ, datvā pāpanivāraṇanti accantavisuddhaṃ vimuttisetacchattaṃ sabbākusalātapanivāraṇaṃ datvā. Māpayitvābhayaṃ pupphanti abhayapuragāminaṃ aṭṭhaṅgikamaggaṃ pupphaṃ katvāti attho.
据说,迦叶世尊在迦尸国的塞达毗耶城,于塞达毗耶苑般涅槃。据说他的舍利未曾分散。整个赡部洲的居民聚集起来,用每块价值一亿、以珠宝严饰的金砖砌造外层,用每块价值半亿的砖充填内层,以雌黄代替泥土,以油代替水,建造了一座高一由旬的塔。
Kassapo kira bhagavā kāsiraṭṭhe setabyanagare setabyuyyāne parinibbāyi. Dhātuyo kirassa na vikiriṃsu. Sakalajambudīpavāsino manussā sannipatitvā ekekaṃ suvaṇṇiṭṭhakaṃ koṭiagghanakaṃ ratanavicittaṃ bahicinanatthaṃ ekekaṃ aḍḍhakoṭiagghanakaṃ abbhantarapūraṇatthaṃ manosilāya mattikākiccaṃ telena udakakiccaṃ karonto yojanubbedhaṃ thūpamakaṃsu.
迦叶世尊也已经完成了应做之事,他唯为饶益一切众生而行;
他住于迦尸王城的鹿野苑中,作为令世间欢喜者而安住。
‘‘Kassapopi bhagavā katakicco, sabbasattahitameva karonto; Kāsirājanagare migadāye, lokanandanakaro nivasī’’ti.
其余的偈颂,处处都浅显易懂。
Sesagāthāsu sabbattha pākaṭamevāti.