第十九 提舍佛种姓的注释
19. Tissabuddhavaṃsavaṇṇanā
在悉达多世尊之后,有一劫无佛出世。从此贤劫往上推九十二劫,曾有一劫中诞生了两位佛陀,名为提舍与普沙。其中,大丈夫提舍圆满诸波罗蜜后,生于兜率天宫,从天殁后,降生堪玛咖城国王觉善达的王后——具莲花瓣眼之帕杜玛帕拉天后腹中,入胎结生。经十个月,于无愁林从母胎出生。他在家生活七千年,有三座宫殿:窟山、女子与领导公牛,有三万三千名女眷,以须跋陀天后为首。
Tassa pana siddhatthassa bhagavato aparabhāge eko kappo buddhasuñño ahosi. Ito dvānavutikappamatthake tisso, phussoti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Tattha tisso nāma mahāpuriso pāramiyo pūretvā tusitapure nibbattitvā tato cavitvā khemakanagare janasandhassa nāma rañño aggamahesiyā padumadalasadisanayanāya padumānāmāya deviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā dasannaṃ māsānaṃ accayena anomuyyāne mātukucchito nikkhami. Sattavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi. Tassa guhāsela-nārisaya-nisabhanāmakā tayo pāsādā ahesuṃ. Subhaddādevippamukhāni tettiṃsa itthisahassāni ahesuṃ.
他目睹四相,值须跋陀天后诞下阿难陀王子时,便骑上名为‘胜幢’的无上良驹,作大出离,出家修行。一亿人也随之出家。他率众修习苦行八个月后,于卫塞月满月之日,在英勇村接受了英勇长者之女所供养的蜜乳粥,食后在娑罗树林度过白天。傍晚时分,他从一位名为‘战胜战争者’的看麦人处得八把草,来到一棵无忧树下,铺设成宽达四十肘的草座,于上结跏趺坐,摧破率众之魔军,证得一切知智,随后发出如是感叹:‘经多生轮回……尽诸渴爱。’此后,他在菩提道场附近住留七个七日,接着飞往称誉城,降于称誉鹿野苑。当时,有两位善根成熟的王子——梵天与优陀耶及其眷属。他托园林主唤来王子们,以不散乱、遍满、甜美的梵音,令十千世界悉知,而转法轮。那时,有百亿众生初次证悟法义。
So cattāri nimittāni disvā subhaddādeviyā putte ānandakumāre uppanne sonuttaraṃ nāma anuttaraṃ turaṅgavaramāruyha mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā pabbaji. Taṃ manussānaṃ koṭi anupabbaji. So tehi parivuto aṭṭha māse padhānacariyaṃ caritvā visākhapuṇṇamāya vīranigame vīraseṭṭhissa dhītāya dinnaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā salalavane divāvihāraṃ vītināmetvā sāyanhasamaye vijitasaṅgāmakena nāma yavapālena upanītā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā asanabodhiṃ upasaṅkamitvā cattālīsahatthavitthataṃ tiṇasantharaṃ santharitvā tattha pallaṅkaṃ ābhujitvā samāraṃ mārabalaṃ vidhamitvā adhigatasabbaññutaññāṇo – ‘‘anekajātisaṃsāraṃ…pe… taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti udānaṃ udānetvā sattasattāhaṃ bodhisamīpeyeva vītināmetvā yasavatī nagare brahmadevaṃ udayañca dve rājaputte saparivāre upanissayasampanne ākāsena gantvā yasavatīmigadāye otaritvā uyyānapālena rājaputte pakkosāpetvā tesaṃ saparivārānaṃ avisārinā byāpinā madhurena brahmassarena dasasahassilokadhātuṃ viññāpentova dhammacakkaṃ pavattesi, tadā koṭisatānaṃ paṭhamo dhammābhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
悉达多之后的那位,无与伦比、无有对手者,
具足无边威德、无尽声誉,名为提舍的世间最胜导师。
‘‘Siddhatthassa aparena, asamo appaṭipuggalo; Anantatejo amitayaso, tisso lokagganāyako.
他驱散了黑暗,照耀了含天神的世间;
悲悯的大雄,具清净眼,出现于世间。
‘‘Tamandhakāraṃ vidhamitvā, obhāsetvā sadevakaṃ; Anukampako mahāvīro, loke uppajji cakkhumā.
他也具足无比的神通、无比的戒与定;
于一切处到达彼岸后,他转起了法轮。
‘‘Tassāpi atulā iddhi, atulaṃ sīlaṃ samādhi ca; Sabbattha pāramiṃ gantvā, dhammacakkaṃ pavattayi.
那位佛陀于万界之中,宣说清净妙法;
初转法轮时,数亿众生得以现观。
‘‘So buddho dasasahassimhi, viññāpesi giraṃ suciṃ; Koṭisatāni abhisamiṃsu, paṭhame dhammadesane’’ti.
此处,「于一切处」(sabbattha)意为:于一切法到达彼岸。「在一万世界」(dasasahassimhi)是指:当那位大人舍弃群居生活、独自前往菩提树下时,先前与帝沙导师一同出家的比丘们皆往别处。后来,他们听闻「帝沙正自觉者已转法轮」,便来到名为「具荣耀」的鹿野苑,顶礼十力圣者,围绕而坐。世尊为他们说法。那时,九千万众生证得第二次现观。其后,在吉祥大集会结束之际,又有六十千万众生证得第三次现观。由此,才有了以下的话——
Tattha sabbatthāti sabbesu dhammesu pāraṃ gantvā. Dasasahassimhīti dasasahassiyaṃ athāparena samayena tissena satthārā saddhiṃ pabbajitānaṃ bhikkhūnaṃ koṭi mahāpurisassa gaṇavāsaṃ pahāya bodhimūlamupagamanasamaye aññatra gatā. Sā tissena sammāsambuddhena dhammacakkaṃ pavattita’’nti sutvā yasavatīmigadāyaṃ āgantvā dasabalamabhivādetvā taṃ parivāretvā nisīdi. Tesaṃ bhagavā dhammaṃ desesi, tadā navutiyā koṭīnaṃ dutiyābhisamayo ahosi. Puna mahāmaṅgalasamāgame maṅgalapariyosāne saṭṭhiyā koṭīnaṃ tatiyo abhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
第二次为九千万,第三次为六千万;
那时,他从束缚中解救了人与天人。
‘‘Dutiyo navutikoṭīnaṃ, tatiyo saṭṭhikoṭiyo; Bandhanāto pamocesi, satte naramarū tadā’’ti.
这里,「第二次是九千万」是指第二次现观发生在九千万众生当中。「从束缚中」即指从束缚中解脱,也就是从十种结缚中解脱出来。为显示所解脱众生的种类,故说「人与天人」。「人与天人」即指人和天人。
Tattha dutiyo navutikoṭīnanti dutiyo abhisamayo ahosi navutikoṭipāṇīnanti attho. Bandhanātoti bandhanato, dasahi saṃyojanehi parimocesīti attho. Idāni parimocite satte sarūpato dassento ‘‘naramarū’’ti āha. Naramarūti narāmare.
据传,在名为‘有声誉’的城市,前安居结束时,世尊由十万位出家阿拉汉围绕,举行了自恣,这便是第一次集会。那时,出身于双方善生的善生王之子——那利瓦诃那王子,抵达那利瓦诃那城。世尊、世间怙主携众前往迎接。他们邀请具足十力的世尊与比丘僧团,连续七日供养无与伦比的饮食。随后,他将自己的王国交付给儿子,与随从们一起在世尊、帝沙正自觉者面前,以‘善来比丘’的方式出家。据说,他的出家声名远播四方,因此众多人从各地赶来,追随那利瓦诃那王子出家。那时,如来在九万比丘的集会中,诵出巴帝摩卡,这便是第二次集会。之后,在名为‘安稳’的城市,亲族聚集时,大众听闻了《佛种姓》的法谈,于是八万人在他座下出家,证得阿拉汉果。善逝由这些比丘围绕,诵出巴帝摩卡,这便是第三次集会。因此,他说:
Yasavatīnagare kira antovassaṃ pabbajitānaṃ arahantānaṃ satasahassehi parivuto pavāresi, so paṭhamo sannipāto ahosi. Ubhato sujātassa sujātassa nāma rañño nārivāhanakumāro nārivāhananagaraṃ anuppatte bhagavati lokanāthe saparivāro paccuggantvā dasabalaṃ sabhikkhusaṅghaṃ nimantetvā sattāhaṃ asadisadānaṃ datvā attano rajjaṃ puttassa niyyātetvā saparivāro sabbalokādhipatissa tissasammāsambuddhassa santike ehibhikkhupabbajjāya pabbaji. Tassa kira sā pabbajjā sabbadisāsu pākaṭā ahosi. Tasmā tato tato āgantvā nārivāhanakumāraṃ mahājano anupabbaji. Tadā tathāgato navutiyā bhikkhusatasahassassa majjhagato pātimokkhaṃ uddisi , so dutiyo sannipāto ahosi. Puna khemavatīnagare ñātisamāgame buddhavaṃsadhammakathaṃ sutvā asītisatasahassāni tassa santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu, tehi parivuto sugato pātimokkhaṃ uddisi, so tatiyo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –
帝沙,世间最上导师,曾有三次集会;
这些集会者,是漏尽者、无染者、内心寂静者、如如者;
‘‘Sannipātā tayo āsuṃ, tisse lokagganāyake; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ.
第一次集会,有十万漏尽者;
第二次集会,有九万漏尽者;
‘‘Khīṇāsavasatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo; Navutisatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo.
第三次集会,有八万漏尽者;
他们离垢清净,于解脱中盛开。
‘‘Asītisatasahassānaṃ, tatiyo āsi samāgamo; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, pupphitānaṃ vimuttiyā’’ti.
那时,我们的菩萨在持誉城为善生王,拥有富庶的国土、积聚了数十亿财富以及心悦诚服的眷属,却视这一切如同草芥,毫无眷恋地舍弃。由于对生、老、病、死等生起悚惧心,他出家修习隐士的修行,成为隐士。后来他证得大神力、大威力,有一天听说‘佛陀出现在世间了’,五种喜悦顿时遍满全身。他怀着恭敬心去到世尊底沙佛前,顶礼之后心想:‘好吧,我要用曼陀罗花、波利质多树花等天界之花来供养世尊。’这样想后,他便以神足通前往天界,进入杂色园。他用莲花、波利质多树花、曼陀罗花等天界之花,装满一个约一俱卢舍大的宝石篮子,然后从空中返回,以这些芬芳的天花供养世尊。接着,他又举起一把莲花宝伞:伞柄是珠宝所成,伞骨为金制,伞叶由红宝石构成,伞蕊散发妙香。他就这样将伞擎在世尊头顶,立于四众弟子之中。那时,世尊便对他授记道:‘从现在起,过九十二劫后,你将会成佛,名号乔达摩。’因此,下面说道:
Tadā amhākaṃ bodhisatto yasavatīnagare sujāto nāma rājā hutvā iddhaṃ phītaṃ janapadaṃ anekakoṭidhanasannicayaṃ anurāgamupagatahadayañca parijanaṃ tiṇanaḷamiva pariccajitvā jātiādīsu saṃviggahadayo nikkhamitvā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā mahiddhiko mahānubhāvo hutvā ‘‘buddho loke uppanno’’ti sutvā pañcavaṇṇāya pītiyā phuṭasarīro hutvā sapatisso tissaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā cintesi – ‘‘handāhaṃ mandāravapāricchattakādīhi dibbakusumehi bhagavantaṃ pūjessāmī’’ti. Atha so evaṃ cintetvā iddhiyā saggalokaṃ gantvā cittalatāvanaṃ pavisitvā padumapāricchattakamandāravādīhi dibbakusumehi ratanamayaṃ caṅkoṭakaṃ gāvutappamāṇaṃ pūretvā gahetvā gaganatalena āgantvā dibbehi surabhikusumehi bhagavantaṃ pūjesi. Ekañca maṇidaṇḍakaṃ suvaṇṇamayakaṇṇikaṃ padumarāgamaṇimayapaṇṇaṃ sugandhakesaracchattaṃ viya padumacchattaṃ bhagavato sirasi dhārayanto catuparisamajjhe aṭṭhāsi. Atha bhagavā naṃ – ‘‘ito dvenavute kappe gotamo nāma buddho bhavissatī’’ti byākāsi. Tena vuttaṃ –
‘‘Ahaṃ tena samayena, sujāto nāma khattiyo; Mahābhogaṃ chaḍḍayitvā, pabbajiṃ isipabbajaṃ.
‘‘Mayi pabbajite sante, uppajji lokanāyako; Buddhoti saddaṃ sutvāna, pīti me upapajjatha.
天界的曼陀罗花、莲花、波利质多罗树花,
我双手捧着,一边晃动着走上前来。
‘‘Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ; Ubho hatthehi paggayha, dhunamāno upāgamiṃ.
‘‘Cātuvaṇṇaparivutaṃ, tissaṃ lokagganāyakaṃ; Tamahaṃ pupphaṃ gahetvā, matthake dhārayiṃ jinaṃ.
那位佛陀亦于大众中坐下后,便为我授记:
此后九十二劫,他将成为佛陀。
‘‘Sopi maṃ buddho byākāsi, janamajjhe nisīdiya; Dvenavute ito kappe, ayaṃ buddho bhavissati.
‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ.
听了她的话,我的心愈发澄净;
为圆满十波罗蜜,我决意持守更殊胜的头陀行。
‘‘Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā’’ti.
此处“mayi pabbajite”意为“当我达到出家状态时”。某些写本作“mama pabbajitaṃ santaṃ”,当知那是书写之误。“upapajjathā”是“生起”。“ubho hatthehi”是“以双手”。“paggayha”是“拿起后”。“dhunamāno”是“犹如抖动树皮衣等”。“cātuvaṇṇaparivutaṃ”是“被四众围绕”,即被刹帝利、婆罗门、居士、沙门围绕。也有人读作“被四种姓围绕”。
Tattha mayi pabbajiteti mayi pabbajitabhāvaṃ upagate. ‘‘Mama pabbajitaṃ santa’’nti potthakesu likhanti, so pamādalekhoti veditabbo. Upapajjathāti uppajjittha. Ubho hatthehīti ubhehi hatthehi. Paggayhāti gahetvāna. Dhunamānoti vākacīrāni vidhunamānova. Cātuvaṇṇaparivutanti catuparisaparivutaṃ, khattiyabrāhmaṇagahapatisamaṇaparivutanti attho. ‘‘Catuvaṇṇehi parivuta’’nti paṭhanti keci.
彼世尊的都城名为“安稳”。父亲是刹帝利,名“人民嗣”;母亲名“莲华”。两位上首弟子是“梵天”和“上升”,侍者名“平等者”。两位上首女弟子是“弗沙”和“须达多”。菩提树为阿输迦树,身量六十肘,寿量十万岁。正后名“须跋陀罗”,王子名“欢乐”,乘骏马出家。由此而说:
Tassa pana bhagavato khemaṃ nāma nagaraṃ ahosi. Janasandho nāma khattiyo pitā, padumā nāma janikā, brahmadevo ca udayo ca dve aggasāvakā, samaṅgo nāmupaṭṭhāko, phussā ca sudattā ca dve aggasāvikā, asanarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyu, subhaddā nāma aggamahesī, ānando nāma putto, turaṅgayānena nikkhami. Tena vuttaṃ –
都城名为安稳,刹帝利王名为人民嗣;
大仙帝沙的生母,名为莲花。
‘‘Khemakaṃ nāma nagaraṃ, janasandho nāma khattiyo; Padumā nāma janikā, tissassa ca mahesino.
梵天与优陀夷,是他的上首弟子;
一位名为具足的人,是帝沙大仙的侍者。
‘‘Brahmadevo ca udayo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Samaṅgo nāmupaṭṭhāko, tissassa ca mahesino.
‘‘Phussā ceva sudattā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, asanoti pavuccati.
那位佛陀身量六十肘,是为胜者;
无有譬喻,无可比拟,如同雪山一般显现。
‘‘So buddho saṭṭhiratano, ahu uccattane jino; Anūpamo asadiso, himavā viya dissati.
‘‘Tassāpi atulatejassa, āyu āsi anuttaro; Vassasatasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā.
受用最上、胜妙、殊胜的盛名后,
犹如火堆燃尽一般,他与弟子众一同寂灭。
‘‘Uttamaṃ pavaraṃ seṭṭhaṃ, anubhotvā mahāyasaṃ; Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako.
犹如雨云为风所散,露珠为日所消;
犹如黑暗为灯所破,世尊与弟子俱入寂灭。
‘‘Valāhakova anilena, sūriyena viya ussavo; Andhakārova padīpena, nibbuto so sasāvako’’ti.
此处,“uccattane”指“以高大之相”。“如雪山般可见”意为如同雪山那样显现,这是这里的读法。正如高达百由旬、具五座山峰的雪山,即便在极远处,也因其高峻与柔美而极显悦目,能被望见;同样,世尊亦能这般被睹见——这便是句意。“无上”指不过高、不过矮,寿命则为十万岁。“最上”“胜妙”“最胜者”皆是同义词。“露珠”是一譬喻:犹如雪滴、雨云、露珠、黑暗,分别被风、太阳、灯火所消散;同样,世尊与弟子们为无常之风、无常之日、无常之灯所逼迫,同入般涅槃。这便是其义。
Tattha uccattaneti uccabhāvena. Himavā viya dissatīti himavāva padissati. Ayameva vā pāṭho. Yathā yojanānaṃ satānucco himavā pañcapabbato sudūre ṭhitānampi uccabhāvena ca sommabhāvena ca atiramaṇīyo hutvā dissati, evaṃ bhagavāpi dissatīti attho. Anuttaroti nātidīgho nātirasso. Āyu vassasatasahassanti attho. Uttamaṃ pavaraṃ seṭṭhanti aññamaññavevacanāni. Ussavoti himabindu valāhakaussavaandhakārā viya anilasūriyadīpehi aniccatānilasūriyadīpehi upadduto parinibbuto sasāvako bhagavāti attho.
据说,底沙佛世尊在苏难达瓦提城的苏难达园般涅槃。其余的含义在这些偈颂中已清楚说明。
Tisso kira bhagavā sunandavatīnagare sunandārāme parinibbāyi. Sesamettha gāthāsu pākaṭamevāti.