15. 喜见佛种姓的注释
15. Piyadassībuddhavaṃsavaṇṇanā
善生佛之后,又过一千八百劫,于一个劫中,有喜见、义见、法见三位佛陀出现于世。其中,名为喜见的世尊,圆满诸波罗蜜后,投生兜率天,从彼处没后,在妙谷城善授王的第一王后——容颜似月的月妃胎中结生,经十个月,于婆楼那园从母胎诞生。命名之日,因他向世人示现了可爱而殊胜之种种神变,众人便为他取名“喜见”。他享在家生活九千年。据说他有三座宫殿,名为:极净、无垢、山广。由无垢大妃为首的三万三千名宫娥侍奉左右。
Sujātassa pana aparabhāge ito aṭṭhakappasatādhikasahassakappamatthake ekasmiṃ kappe piyadassī, atthadassī, dhammadassīti tayo buddhā nibbattiṃsu. Tattha piyadassī nāma bhagavā pāramiyo pūretvā tusitapure nibbattitvā tato cavitvā sudhaññavatīnagare sudattassa nāma rañño aggamahesiyā candasadisavadanāya candādeviyā nāma kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā dasannaṃ māsānaṃ accayena varuṇuyyāne mātukucchito nikkhami. Tassa pana nāmaggahaṇadivase lokassa piyānaṃ pāṭihāriyavisesānaṃ dassitattā ‘‘piyadassī’’tveva nāmamakaṃsu. So navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi. Tassa kira sunimmalavimalagiribrahānāmakā tayo pāsādā ahesuṃ. Vimalāmahādevippamukhāni tettiṃsa itthisahassāni paccupaṭṭhitāni ahesuṃ.
他得见四种征兆,又值无垢妃生下了儿子金蔓,便乘良马宝车,行大出家,离俗修行。一俱胝人追随他出家。这位大士由彼众围绕,勤修苦行六个月。于吠舍佉月满月之日,在婆楼那婆罗门村,受用了婆苏婆婆罗门女儿所供养的乳糜,在娑罗林中度过白昼,接受了活命者苏佳德供养的八束草,来到迦古达菩提树下,铺开五十三肘长的草座,结跏趺坐,证悟一切知智,诵出“多生流转……”的自说语,并在那里度过七周。他知晓随他出家之众堪能证悟圣法后,便以神通从空中前往,降落在牛王城附近的牛王园,由俱胝比丘众围绕,转动法轮。其时,百俱胝十万众生得法现观。此为第一次现观。
So cattāri nimittāni disvā vimalādeviyā kañcanaveḷe nāma putte uppanne ājaññarathena mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā pabbaji. Ekā ca naṃ purisakoṭi anupabbaji. So tehi parivuto mahāpuriso cha māse padhānacariyaṃ caritvā visākhapuṇṇamāya varuṇabrāhmaṇagāme vasabhabrāhmaṇassa dhītāya dinnaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā sālavane divāvihāraṃ vītināmetvā sujātājīvakena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā kakudhabodhiṃ upasaṅkamitvā tepaññāsahatthavitthataṃ tiṇasantharaṃ santharitvā pallaṅkaṃ ābhujitvā sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhitvā ‘‘anekajātisaṃsāra’’nti udānaṃ udānetvā tattheva sattasattāhaṃ vītināmetvā attanā saha pabbajitānaṃ ariyadhammapaṭivedhasamatthataṃ ñatvā ākāsena tattha gantvā usabhavatīnagarasamīpe usabhavatuyyāne otaritvā bhikkhukoṭiparivuto dhammacakkaṃ pavattesi. Tadā koṭisatasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Ayaṃ paṭhamo abhisamayo.
离牛王城不远处,有座善见山,住着一位名叫善见的天王。他怀持邪见。整个赡部洲的人们,每年都向他献上价值十万的供品。那位善见天王与一位人间国王同席而坐,接受供品。当时,喜见世尊心想:“我要为这善见天王破除他的邪见。”当那位天王去参加夜叉集会时,世尊便进入他的宫殿,登上吉祥床,身放六色光芒,犹如秋日之阳照临持轴山一般安坐。他的随从天女们以花鬘、香、涂香等供养十力者,围绕侍立。
Puna usabhavatiyā nāma nagarassa avidūre sudassanapabbate sudassano nāma devarājā paṭivasati. So micchādiṭṭhiko ahosi. Sakalajambudīpe pana manussā tassa anusaṃvaccharaṃ satasahassagghanikaṃ baliṃ upasaṃharanti. So sudassano devarājā nararājena saddhiṃ ekāsane nisīditvā baliṃ sampaṭicchati. Atha piyadassī bhagavā ‘‘tassa sudassanassa devarājassa taṃ diṭṭhigataṃ vinodessāmī’’ti tasmiṃ devarāje yakkhasamāgamaṃ gate tassa bhavanaṃ pavisitvā sirisayanaṃ āruhitvā chabbaṇṇaraṃsiyo muñcanto yugandharapabbate saradasamaye sūriyo viya nisīdi. Tassa parivāraparicārikā devatāyo mālāgandhavilepanādīhi dasabalaṃ pūjetvā parivāretvā aṭṭhaṃsu.
善见天王从夜叉集会归来,远远望见自己的宫殿放射出六色光芒,心中思忖:“往日里,我的宫殿从未显现过这般由无数光网交织辉耀的壮观景象。究竟是谁进去了?是天神还是人?”他察看之下,见到世尊坐在那里,周身笼罩着六色光网,宛如秋日升于山顶般光芒照耀。他心生瞋怒,傲慢地想:“这剃头沙门,竟在我的随从眷属围绕之中,坐在我的尊胜宝座上。且让我显露一下力量给他看。”便将整座山化为一张火网。“让这剃头沙门被火网烧成灰烬吧。”当他再望时,却见十力者的身体流散出种种光芒,光网遍照十方,面光殊胜,肤色纯净,赫奕照耀。他心想:“这沙门竟能抗火。好吧,我以水流淹没这沙门,将他杀死。”便令极深的洪水涌向宫殿。
Sudassanopi devarājā yakkhasamāgamato āgacchanto attano bhavanato chabbaṇṇarasmiyo niccharante disvā cintesi – ‘‘aññesu pana divasesu mama bhavanassa edisī anekaraṃsijālasamujjalavibhūti na diṭṭhapubbā. Ko nu kho idha paviṭṭho devo vā manusso vā’’ti olokento udayagirisikharamatthake saradasamayadivasakaramiva chabbaṇṇaraṃsijālena abhijjalantaṃ nisinnaṃ bhagavantaṃ disvā cintesi – ‘‘ayaṃ muṇḍakasamaṇo mama parivārena parijanena parivuto varasayane nisinno’’ti kodhābhibhūtamānaso – ‘‘handāhaṃ imassa attano balaṃ dassessāmī’’ti cintetvā sakalaṃ taṃ pabbataṃ ekajālamakāsi. ‘‘Iminā aggijālena chārikābhūto muṇḍakasamaṇo’’ti olokento anekaraṃsijālavisaravipphuritavarasarīraṃ pasannavadanavaṇṇasobhaṃ vippasannacchavirāgaṃ dasabalamabhijjalantaṃ disvā cintesi – ‘‘ayaṃ samaṇo aggidāhaṃ sahati, handāhaṃ imaṃ samaṇaṃ udakoghena osādetvā māressāmī’’ti atigambhīraṃ udakoghaṃ vimānābhimukhaṃ pavattesi.
那时,即使宫殿被洪水充满,世尊坐在其中,袈裟上一丝一线不曾沾湿,身上一毫一毛也未沾水。随即,善见天王心想:“这沙门必定断气而死。”便将水收摄起来,一望之下,见到世尊端坐于自身眷属围绕之中,正如秋日从雨季的乌云缝隙间透出,放射种种光网而照耀。他无法忍受自己的恼害之心未能得逞,又起念道:“好,我要杀死他。”便忿怒地降下九种武器的雨。那时,凭借世尊的威神力,一切武器都变作种种极其美妙可喜的芬芳花鬘,落于十力者的脚下。
Tato udakoghena puṇṇe tasmiṃ vimāne nisinnassa tassa bhagavato cīvare aṃsumattaṃ vā sarīre lomamattaṃ vā na temittha. Tato sudassano devarājā – ‘‘iminā samaṇo nirassāso mato bhavissatī’’ti mantvā udakaṃ saṅkhipitvā olokento bhagavantaṃ asitajaladharavivaragataṃ saradasamayarajanikaramiva vividharaṃsijālavisarena virocamānaṃ sakaparisaparivutaṃ nisinnaṃ disvā attano makkhaṃ asahamāno – ‘‘handa māressāmi na’’nti kodhena navavidhaāvudhavassaṃ vassesi. Athassa bhagavato ānubhāvena sabbāvudhāni nānāvidhaparamaruciradassanā surabhikusumamālā hutvā dasabalassa pādamūle nipatiṃsu.
随后,善见天王见到这希有事,恼怒至极,双手捉住世尊的双脚,想将他扔出自己的宫殿,便将他举起,越过大海,直带到轮围山。“这沙门究竟是生是死?”当他看时,却见世尊仍坐在原来的座位上。他想:“这沙门有大威神力,我无法将他从这里赶出去。若有人知道我做过此事,我的名声可就严重扫地了。趁还没有人看见时,我将他放下后离开吧。”
Tato taṃ acchariyaṃ disvā sudassano devarājā paramakupitamānaso bhagavantaṃ ubhohi hatthehi pādesu gahetvā attano bhavanato nīharitukāmo ukkhipitvā mahāsamuddaṃ atikkamitvā cakkavāḷapabbataṃ gantvā – ‘‘kiṃ nu kho samaṇo jīvati vā mato vā’’ti olokento tasmiṃyeva āsane nisinnaṃ disvā – ‘‘aho mahānubhāvo ayaṃ samaṇo, nāhaṃ imaṃ samaṇaṃ ito nikkaḍḍhituṃ sakkomi. Yadi hi maṃ koci jānissati, anappako me ayaso bhavissati. Yāvimaṃ koci na passati, tāva naṃ vissajjetvā gamissāmī’’ti cintesi.
那时,十力者了知他的心念,便如此决意:令一切天与人皆得看见他。那一天,全赡部洲的一百零一王齐集,正是为向他进献供养。诸人王看见善见天王握着世尊的双足而坐,便心想:“我们的天王正在服侍我们的法王——导师喜见世尊的足下。啊,佛陀真是稀有!啊,佛陀的功德真是殊胜!”他们对世尊生起净信,纷纷合掌置于头顶礼敬世尊,退立一旁。在那里,喜见世尊便以善见天王为首,宣说妙法。当时,天与人中有九万俱胝千众证得阿拉汉果。这是第二次现观。
Atha dasabalo tassa cittācāraṃ ñatvā tathā adhiṭṭhāsi, yathā naṃ sabbe devamanussā passanti. Tasmiñca divase sakalajambudīpe ekasatarājāno tasseva upahāradānatthāya sannipatiṃsu. Te bhagavato pāde gahetvā nisinnaṃ sudassanaṃ devarājānaṃ nararājāno disvā – ‘‘amhākaṃ devarājā munirājassa piyadassissa satthuno pādaparicariyaṃ karoti, aho buddhā nāma acchariyā, aho buddhaguṇā visiṭṭhā’’ti bhagavati, pasannacittā sabbe bhagavantaṃ namassamānā sirasmiṃ añjaliṃ katvā aṭṭhaṃsu. Tattha piyadassī bhagavā taṃ sudassanaṃ devarājānaṃ pamukhaṃ katvā dhammaṃ desesi. Tadā devamanussānaṃ navutikoṭisahassāni arahattaṃ pāpuṇiṃsu. So dutiyo abhisamayo ahosi.
又,在广达九由旬的白莲城中,有一位敌视佛陀的首那长老,恰如提婆达多一般。他与大莲王子密谋,杀害了王子的父王,随后又屡次以种种手段企图加害喜见佛,却始终不能得逞。他便召来驯象师多纳木卡,以利益引诱后,对他说道:‘只要那位喜见沙门入城托钵,你就立刻放出那头名叫多纳木卡的宝象,让它杀死他。’
Yadā pana navayojanappamāṇe kumudanagare buddhapaccatthiko devadatto viya soṇatthero nāma mahāpadumakumārena saddhiṃ mantetvā tassa pitaraṃ ghātetvā puna piyadassībuddhassa vadhāya nānappakāraṃ payogaṃ katvāpi ghātetuṃ asakkonto so doṇamukhanāgarājārohaṃ pakkosāpetvā taṃ palobhetvā tamatthaṃ ārocesi – ‘‘yadā panāyaṃ samaṇo piyadassī imaṃ nagaraṃ piṇḍāya pavisati, tadā doṇamukhaṃ nāma gajavaraṃ vissajjetvā piyadassīsamaṇaṃ mārehī’’ti.
当时,那位不知利害的驯象师,仗着自己是国王的宠臣,心想:‘这位沙门或许会令我失去现有的地位。’便应允道:‘好。’第二天,他察知十力世尊即将入城的时刻,便走到那头宝象跟前。此象七处安稳着地,七处流出狂野的浊液,浑身淌着黏液,犹如行走的死神。它本是专为抵御敌军的象,如同阻截挑衅者的伊拉瓦纳神象,此刻却被用来攻击应受人天供养的寂静圣者,被驱使去行凶。驯象师还用饭团、盐醋调和物及香料涂身等方法,使它较先前更加狂醉失控。这头象中骄子便如酩酊大醉一般,先撞死大象、水牛、马匹及男女众人。它的身体与象牙被死伤者的鲜血染红,眼睛布满如网的血丝。它一路撞毁大车、栅门、尖顶屋、城门楼等,乌鸦、鸢鹰、秃鹫在它上空盘旋跟随,它则撕扯吞食被杀水牛、人、马、象等的肢体,犹如食人夜叉般大啖血肉。它远远望见十力世尊在弟子簇拥下走来,便以风神鸟般的速度,径直猛扑过去。
Atha so āroho hitāhitavicāraṇarahito rājavallabho – ‘‘ayaṃ samaṇo ṭhānantarāpi maṃ cāveyyā’’ti mantvā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā dutiyadivase dasabalassa nagarappavesanasamayaṃ sallakkhetvā sujātamatthakapiṇḍakumbhanalāṭaṃ dhanusadisadīghasuṇḍataṭaṃ suvipulamudukaṇṇaṃ madhupiṅgalanayanaṃ sundarakkhandhāsanaṃ anuvaṭṭaghanajaghanaṃ nicitagūḷhajāṇuantaraṃ īsāsadisaruciradantaṃ suvāladhiṃ apacitamecakaṃ sabbalakkhaṇasampannaṃ asitajaladharasadisacārudassanaṃ sīhavikkantalalitagāminaṃ jaṅgamamiva dharādharaṃ sattappatiṭṭhaṃ sattadhā pabhinnaṃ sabbaso vissavantaṃ viggahavantamiva antakaṃ upasaṅkamitvā piṇḍakabaḷañjanadhūpalepādivisesehi bhiyyopi mattappamattaṃ katvā arivāraṇavāraṇaṃ erāvaṇavāraṇamiva arijanavāraṇaṃ munivāraṇaṃ māraṇatthāya pesesi. Atha so dviradavaro muttamattova gajamahiṃsaturaṅganaranāriyo hantvā hatarudhiraparirañjitasadantakarasarīro antajālapariyonaddhanayano sakaṭakavāṭakūṭāgāradvāratoraṇādīni bhañjitvā kāka-kulala-gijjhādīhi anupariyāyamāno hatamahiṃsanaraturaṅgadiradādīnaṃ aṅgāni ālumpitvā manussabhakkho yakkho viya bhakkhayanto dūratova dasabalaṃ sissagaṇaparivutaṃ āgacchantaṃ disvā anilagaruḷasadisavego vegena bhagavantamabhigañchi.
这时,城中的居民们心中充满了恐惧与焦灼,纷纷登上官殿(疑为“宫殿”)、城墙和楼阁,看到那头大象朝着如来猛冲过去,都发出了惊恐的呼声。有些在家居士试图用种种方法去阻止它。就在此刻,身为佛陀龙象的世尊,望着那头象王冲来,心中生起因悲悯而扩展的清凉之心,以慈心遍满那头大象。于是,那头象王被慈心遍满的力量所软化,心相续变得柔软,意识到了自己的瞋恨与过错,因惭愧而无法在世尊面前站立,仿佛要钻入地下一般,以头顶礼,伏倒在世尊脚边。就这样伏倒时,它那原本如同聚合的黑暗般的身体,霎时间,恰似一团乌云靠近被落日余晖映照的庄严金山之顶,变得通体闪耀。
Atha puravāsino pana janā bhayasantāpaparipūritamānasā pāsādapākāracayatarūpagatā tathāgatābhimukhamabhidhāvantaṃ disvā hāhākārasaddamakaṃsu. Keci pana upāsakā taṃ nānappakārehi nayehi nivārayitumārabhiṃsu. Atha so buddhanāgo hatthināgamāyantamoloketvā karuṇāvipphārasītalahadayo mettāya taṃ phari. Tato so hatthināgo mettāpharaṇena mudukatahadayasantāno attano dosāparādhaṃ ñatvā lajjāya bhagavato purato ṭhātuṃ asakkonto pathaviyaṃ pavisanto viya sirasā bhagavato pādesu nipati. Evaṃ nipanno pana so timiranikarasadisasarīro sañchāppabhānurañjitavarakanakagirisikharasamīpamupagato asitasaliladharanikaro viya virocittha.
见到象王这样以头顶礼,伏倒在牟尼之王的脚边,城中大众的内心充满了无上的喜悦,发出了‘善哉’的狮子吼般的欢呼声。他们用芳香的花朵、花鬘、栴檀香、香粉及各种装饰品等,以种种方式来做供养。四周众人纷纷挥动布匹以示庆贺,虚空中也响起了天鼓的妙音。那时,世尊望着那如黑暗山巅般伏在脚边的殊胜大象,用那只带有钩、幢、网、螺、轮等吉祥纹相的手掌,轻抚象王的头顶,为它宣说符合其心意趋向的法:
Athevaṃ munirājapādamūle karirājānaṃ sirasā nipatantaṃ disvā nāgarajanā paramapītipūritahadayā sādhukārasīhanādaṃ ukkuṭṭhisaddaṃ pavattayiṃsu. Surabhikusumamālācandanagandhacuṇṇālaṅkārādīhi taṃ anekappakāraṃ pūjesuṃ. Samantato celukkhepā pavattiṃsu. Gaganatale suradundubhiyo abhinadiṃsu. Atha bhagavā tamasitagirisikharamiva pādamūle nipannaṃ diradavaraṃ oloketvā aṅkusadhajajālasaṅkhacakkālaṅkatena karatalena gajavaramatthakaṃ parāmasitvā tassa cittācārānukūlāya dhammadesanāya taṃ anusāsi –
“象中至宝,请谛听说法者之言,此语既有饶益,又契合真理,你当依教奉行。
可爱象牙的象王啊,舍弃你那好杀、充满嗔害的心,转而去亲近内在的寂静吧。
象王啊,若有人因贪欲、瞋恨或愚痴而伤害众生,
那位杀生者,将在地狱中,于漫长的时间里,感受极其惨烈的痛苦。
象啊,你莫再因放逸或骄慢,造作这样的业了;
杀生者将堕入无间地狱,在那里整整一劫,承受不可堪忍之苦。
在地狱遭受了极度惨烈的苦之后,若再转生人界,
他将短命、相貌丑陋、性情凶暴,承受种种苦痛。
正如自己的生命最为珍爱,大象在众人之中亦如龙象般珍贵;
同样地,他人的生命亦为其所珍爱。了知此理,便应远离杀生。
了知喜好伤害的过失,以及远离杀生的功德;
若你希望死后在天界获得安乐,便应当远离杀生。
戒除杀生、善于调伏的人,在此世间便可爱、受人欢喜。
因此,大象王,舍弃伤害,你应当恒时修习慈心与悲心。
‘‘Gajavara vadato suṇohi vācaṃ, mama hitamatthayutañca taṃ bhajāhi; Tava vadhanirataṃ paduṭṭhabhāvaṃ, apanaya santamupehi cārudanti. ‘‘Lobhena dosena ca mohato vā, yo pāṇino hiṃsati vāraṇinda; So pāṇaghātī sucirampi kālaṃ, dukkhaṃ sughoraṃ narakenubhoti. ‘‘Mākāsi mātaṅga punevarūpaṃ, kammaṃ pamādena madena vāpi; Avīciyaṃ dukkhamasayha kappaṃ, pappoti pāṇaṃ atipātayanto. ‘‘Dukkhaṃ sughoraṃ narakenubhotvā, manussalokaṃ yadi yāti bhiyyo; Appāyuko hoti virūparūpo, vihiṃsako dukkhavisesabhāgī. ‘‘Yathā ca pāṇā paramaṃ piyā te, mahājane kuñjara mandanāga; Tathā parassāpi piyāti ñatvā, pāṇātipāto parivajjanīyo. ‘‘Dose ca hiṃsānirate viditvā, pāṇātipātā virate guṇe ca; Pāṇātipātaṃ parivajjaya tvaṃ, sagge sukhaṃ icchasi ce parattha. ‘‘Pāṇātipātā virato sudanto, piyo manāpo bhavatīdha loke; Kāyassa bhedā ca paraṃ panassa, saggādhivāsaṃ kathayanti buddhā. ‘‘Dukkhāgamaṃ nicchati koci loke, sabbopi jāto sukhamesateva; Tasmā mahānāga vihāya hiṃsaṃ, bhāvehi mettaṃ karuṇañca kāle’’ti.
就这样,这头优良的大象在十力者的教导下,重获心念,变得极为调柔,于调伏与仪则上圆满成就,宛如弟子一般。正如我们的导师调伏了财护大象那样,喜见世尊亦在徒卢那城调伏了这头象王,并于大众集会中开示佛法。当时,有八万俱胝众生现证于法。此为第三次现证。正因如此,才这样说:
Athevaṃ dasabalenānusāsiyamāno dantivaro saññaṃ paṭilabhitvā paramavinīto vinayācārasampanno sisso viya ahosi. Evaṃ so piyadassī bhagavā amhākaṃ satthā viya dhanapālaṃ doṇamukhaṃ karivaraṃ damitvā tattha mahājanasamāgame dhammaṃ desesi. Tadā asītikoṭisahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Ayaṃ tatiyo abhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
“善生佛之后,次第又出世,无师自证者,彼世间导师——”
喜见佛难以接近,无与伦比,名声远扬。
‘‘Sujātassa aparena, sayambhū lokanāyako; Durāsado asamasamo, piyadassī mahāyaso.
那位佛陀也具足无量的名声,犹如太阳一般照耀;
摧破一切黑暗后,他转起了法轮。
‘‘Sopi buddho amitayaso, ādiccova virocati; Sabbaṃ tamaṃ nihantvāna, dhammacakkaṃ pavattayi.
‘‘Tassāpi atulatejassa, ahesuṃ abhisamayā tayo; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu.
善见天王宣扬邪见;
为消除他的邪见,导师为他宣说了法。
‘‘Sudassano devarājā, micchādiṭṭhimarocayi; Tassa diṭṭhiṃ vinodento, satthā dhammamadesayi.
那时,出现了盛大无比、无可比拟的众生大集会;
第二次现观,度化了九十俱胝千众生。
‘‘Janasannipāto atulo, mahāsannipatī tadā; Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu.
当人中最胜的调御者,调伏了那头名为头卢那口的大象时,
第三次现观时,有八万俱胝众生。
‘‘Yadā doṇamukhaṃ hatthiṃ, vinesi narasārathi; Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahū’’ti.
在妙吉祥城,有两位朋友:王子帕利陀与国师之子一切见王子。当喜见正自觉者游方教化时,他们听说正自觉者已来到城中,便率领百千俱胝眷属出城迎接,听闻正法,并举行了七日的大布施。至第七日,世尊受供并作随喜后,他们与百千俱胝大众一同出家,证得阿拉汉果。世尊便在他们中间诵出戒经,这是第一次集会。此后,在善见天王的集会上,有九十俱胝众生证得阿拉汉果。导师由这些比丘围绕,诵出戒经,这是第二次集会。再后来,在调伏徒卢那象的教诫中,有八十俱胝众生出家并证得阿拉汉果。世尊在他们中间诵出戒经,这是第三次集会。正因如此,世尊宣说了前面的偈颂。
Sumaṅgalanagare pālito nāma rājaputto ca purohitaputto sabbadassikumāro cāti dve sahāyakā ahesuṃ. Te piyadassimhi sammāsambuddhe cārikaṃ carante ‘‘attano nagaraṃ sampatto’’ti sutvā koṭisatasahassaparivārā paccuggamanaṃ katvā tassa dhammaṃ sutvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sattame divase bhagavato bhattānumodanāvasāne koṭisatasahassehi saddhiṃ pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tesaṃ pana majjhe bhagavā pātimokkhaṃ uddisi, so paṭhamo sannipāto ahosi. Athāparena samayena sudassanadevarājassa samāgame navutikoṭiyo arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tehi parivuto satthā pātimokkhaṃ uddisi, ayaṃ dutiyo sannipāto ahosi. Puna doṇamukhavinayane asītikoṭiyo pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tesaṃ majjhe bhagavā pātimokkhaṃ uddisi, ayaṃ tatiyo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –
于喜见佛,亦有三次集会:
第一集会,百千俱胝比丘聚集。
‘‘Sannipātā tayo āsuṃ, tassāpi piyadassino; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo.
此后,又有九十俱胝比丘,与牟尼共集一处:
第三次集会时,有八十俱胝比丘。
‘‘Tato paraṃ navutikoṭī, samiṃsu ekato munī; Tatiye sannipātamhi, asītikoṭiyo ahū’’ti.
那时,我们的菩萨是一位名为迦叶的婆罗门青年,他通达三部吠陀及作为第五支的历史传说,尽达其极。他闻世尊说法后,以百千俱胝之财广施,建造了名为“极乐园”的僧园,并安住于皈依与五戒之中。于是,世尊为他授记:“从此以后,过十八百劫,世间当有名为乔达摩的佛陀出现。”以此,世尊说了以下的话:
Tadā amhākaṃ bodhisatto kassapo nāma brāhmaṇamāṇavo itihāsapañcamānaṃ tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā koṭisatasahassapariccāgena paramārāmaṃ saṅghārāmaṃ kāretvā saraṇesu ca pañcasīlesu ca patiṭṭhāsi. Atha naṃ satthā – ‘‘ito aṭṭhārasakappasataccayena gotamo nāma buddho loke bhavissatī’’ti byākāsi. Tena vuttaṃ –
那时,我名为迦叶,是一位婆罗门;
我是讽诵者、持咒者,于三吠陀已达究竟。
‘‘Ahaṃ tena samayena, kassapo nāma brāhmaṇo; Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū.
听闻那位佛陀的法之后,我生起了净信;
我以百千俱胝之财建造了僧园。
‘‘Tassa dhammaṃ suṇitvāna, pasādaṃ janayiṃ ahaṃ; Koṭisatasahassehi, saṅghārāmaṃ amāpayiṃ.
我供养他僧园后,既欢喜又心生悚惧;
我坚固地受持了皈依与五戒。
‘‘Tassa datvāna ārāmaṃ, haṭṭho saṃviggamānaso; Saraṇe pañcasīle ca, daḷahaṃ katvā samādiyiṃ.
那位佛陀也坐在僧团中间,为我授记:
过十八百劫,此人将成为佛陀。
‘‘Sopi maṃ buddho byākāsi, saṅghamajjhe nisīdiya; Aṭṭhārase kappasate, ayaṃ buddho bhavissati.
‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ.
‘‘Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā’’ti.
此处,“于皈依与五戒”即指三皈依和五戒;“十八百劫”即指从此之后,经过一千八百劫。
Tattha saraṇe pañcasīle cāti tīṇi saraṇāni pañca sīlāni cāti attho. Aṭṭhārase kappasateti ito aṭṭhasatādhikassa kappasahassassa accayenāti attho.
世尊的都城名为苏檀那。父王名为须达多,母后名为须香达。巴利陀与一切见为上首弟子,庄严为侍者,善生女与法乐为上首比丘尼。菩提树为迦拘陀树。世尊身量高八十肘,寿命九万岁。上首王后名为维玛喇,儿子名为金环。他乘坐骏马宝车出家,由此而有前文所述。
Tassa pana bhagavato sudhaññaṃ nāma nagaraṃ ahosi. Pitā sudatto nāma rājā, mātā sucandā nāma devī, pālito ca sabbadassī ca dve aggasāvakā, sobhito nāmupaṭṭhāko, sujātā ca dhammadinnā ca dve aggasāvikā, kakudharukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, navutivassasahassāni āyu, vimalā nāmassa aggamahesī ahosi, kañcanāveḷo nāma putto, so ājaññarathena nikkhamīti. Tena vuttaṃ –
城名苏檀那,刹帝利王名须达多;
其生母名为须香达,是导师喜见佛的母亲。
‘‘Sudhaññaṃ nāma nagaraṃ, sudatto nāma khattiyo; Candā nāmāsi janikā, piyadassissa satthuno.
‘‘Pālito sabbadassī ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sobhito nāmupaṭṭhāko, piyadassissa satthuno.
善生女与法乐成为上首女弟子;
彼世尊的菩提树,名为咖拘陀树。
‘‘Sujātā dhammadinnā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, kakudhoti pavuccati.
那佛陀同样拥有广大名声,具足三十二种殊胜相好;
身高八十肘,宛如婆罗双树王一般显现。
‘‘Sopi buddho amitayaso, dvattiṃsavaralakkhaṇo; Asītihatthamubbedho, sālarājāva dissati.
火、月、太阳的光芒,皆不能与他相媲美;
犹如那位无等的大仙所散发出的光辉。
‘‘Aggicandasūriyānaṃ, natthi tādisikā pabhā; Yathā ahu pabhā tassa, asamassa mahesino.
而那位天中之天的寿命,也仅有这么多;
具眼者于世安住九万年。
‘‘Tassāpi devadevassa, āyu tāvatakaṃ ahu; Navutivassasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā.
这位佛陀是无等等者,那两对双贤亦无与伦比;
那一切都已消逝无踪,一切诸行岂不皆是空虚么?
‘‘Sopi buddho asamasamo, yugānipi tāni atuliyāni; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā’’ti.
此处,“如婆罗双树王”(sālarājā vā)的意思是:他看来就像一棵繁花盛开、外观最极悦意、树干匀称挺拔的婆罗双树王。“那些双贤”(yugānipi tāni)是指上首弟子双贤等诸双。其余诸偈,各处文义都很直白。
Tattha sālarājā vāti sabbaphāliphullo paramaramaṇīyadassano samavaṭṭakkhandho sālarājā viya dissati. Yugānipi tānīti aggasāvakayugādīni yugaḷāni. Sesagāthāsu sabbattha uttānamevāti.