《善生佛史注》
14. Sujātabuddhavaṃsavaṇṇanā
此后,在此贤劫之末,随着众生寿量渐次衰减,于彼同一贤劫中,当寿量减至九万岁之时,有导师名善生,身相清净,生来无垢,出现于世。他亦圆满成就诸波罗蜜,结生于兜率天,从兜率天殁已,下生善吉祥城,投生上升王王族之中,为第一王妃光明后之胎。经十月已,从母胎生。命名之日,因令一切赡部洲众生生起安乐,故取名为“善生”。他在家度过九千年。有三座宫殿:光荣殿、胜光荣殿、光荣喜殿。以光荣喜天后为首,有二万三千名宫女常相围绕而服侍。
Tato tassāparabhāge tasmiṃyeva maṇḍakappe anupubbena aparimitāyukesu sattesu anukkamena parihāyitvā navutivassasahassāyukesu jātesu sujātarūpakāyo parisuddhajāto sujāto nāma satthā loke udapādi. Sopi pāramiyo pūretvā tusitapure nibbattitvā tato cavitvā sumaṅgalanagare uggatassa nāma rañño kule pabhāvatiyā nāma aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā dasannaṃ māsānaṃ accayena mātukucchito nikkhami. Nāmaggahaṇadivase cassa nāmaṃ karonto sakalajambudīpe sabbasattānaṃ sukhaṃ janayanto jātoti ‘‘sujāto’’ tvevassa nāmamakaṃsu. So navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi. Sirī upasirī sirinando cāti tassa tayo pāsādā ahesuṃ. Sirīnandādevippamukhāni tevīsati itthisahassāni paccupaṭṭhitāni ahesuṃ.
他见四相已,时光荣喜天后生子,名近军王子。彼即乘骏马名运鹅者,出大出家,出家为沙门。彼出家时,有一亿人随同出家。尔后,他于众人围绕之中,修习苦行九月。于毗舍佉月满月之日,在光荣欢喜城中,纳受长者光荣喜之女所供极甘美之乳粥;于娑罗林中度过日分,暮时受游方行者善喜所供八把草,往竹菩提树下,敷设三十三肘之草座。日未落时,即摧破魔军,证无上正等正觉。诵出诸佛所常诵之庆悦偈已,于菩提树附近度过七个七日。为梵天所请,观见己弟善见王子及祭官之子天王子堪能证悟四圣谛,乃腾身虚空,降善吉祥城附近之善吉祥园。园丁唤来其弟善见王子与祭官子天王子,世尊即于这些人众及眷属中坐,转大法轮。尔时,八十亿众生证悟于法。此为第一次证悟。
So cattāri nimittāni disvā sirīnandādeviyā upasene nāma putte uppanne haṃsavahaṃ nāma varaturaṅgamāruyha mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā pabbaji. Taṃ pana pabbajantaṃ manussānaṃ koṭi anupabbaji. Atha so tehi parivuto nava māse padhānacariyaṃ caritvā visākhapuṇṇamāya sirīnandananagare sirīnandanaseṭṭhissa dhītāya dinnaṃ paramamadhuraṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā sālavane divāvihāraṃ vītināmetvā sāyanhasamaye sunandājīvakena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā veḷubodhiṃ upasaṅkamitvā tettiṃsahatthavitthataṃ tiṇasantharaṃ santharitvā sūriye dharamāneyeva samāraṃ mārabalaṃ vidhamitvā sammāsambodhiṃ paṭivijjhitvā sabbabuddhānuciṇṇaṃ udānaṃ udānetvā sattasattāhaṃ bodhisamīpeyeva vītināmetvā brahmunā āyācito attano kaniṭṭhabhātikaṃ sudassanakumāraṃ purohitaputtaṃ devakumārañca catusaccadhammapaṭivedhasamatthe disvā ākāsena gantvā sumaṅgalanagarasamīpe sumaṅgaluyyāne otaritvā uyyānapālena attano bhātikaṃ sudassanakumāraṃ purohitaputtaṃ devakumārañca pakkosāpetvā tesaṃ saparivārānaṃ majjhe nisinno dhammacakkaṃ pavattesi. Tattha asītiyā koṭīnaṃ dhammābhisamayo ahosi. Ayaṃ paṭhamābhisamayo ahosi.
然而,当世尊在善见园门口的大娑罗树根下示现双神变,并前往三十三天度过雨安居时,有三百七十万众生通达了法。这是第二次证悟。当具足十力的善生如来前往父王所在之处时,有六百万众生通达了法。这是第三次证悟。因此说:
Yadā pana bhagavā sudassanuyyānadvāre mahāsālamūle yamakapāṭihāriyaṃ katvā devesu tāvatiṃsesu vassāvāsaṃ upāgami, tadā sattattiṃsasatasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Ayaṃ dutiyo abhisamayo ahosi. Yadā pana sujāto dasabalo pitusantikaṃ agamāsi, tadā saṭṭhisatasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Ayaṃ tatiyo abhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
正是在那曼达劫中,有位名为善生的导师;
狮颊牛肩,不可测量,难以接近。
‘‘Tattheva maṇḍakappamhi, sujāto nāma nāyako; Sīhahanusabhakkhandho, appameyyo durāsado.
‘‘Candova vimalo buddho, sataraṃsīva patāpavā; Evaṃ sobhati sambuddho, jalanto siriyā sadā.
证得了究竟无上菩提的正自觉者,
于善吉祥城,转法轮。
‘‘Pāpuṇitvāna sambuddho, kevalaṃ bodhimuttamaṃ; Sumaṅgalamhi nagare, dhammacakkaṃ pavattayi.
当善生——世间导师——正在宣说殊胜之法时,
初转法轮时,八亿众生证悟。
‘‘Desente pavaraṃ dhammaṃ, sujāte lokanāyake; Asītikoṭī abhisamiṃsu, paṭhame dhammadesane.
当名声无限的善生佛在天界入雨安居时,
第二次证悟时,有三百七十万众生证悟。
‘‘Yadā sujāto amitayaso, deve vassaṃ upāgami; Sattattiṃsasatasahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu.
当无与伦比的善生佛来到父亲身边时,
第三次证悟时,有六十万众生。
‘‘Yadā sujāto asamasamo, upagacchi pitusantikaṃ; Saṭṭhisatasahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahū’’ti.
“就在那里,就在那曼达劫中”:意为善慧世尊出现的那个曼达劫,就在同一劫中,善生世尊也出现了。“狮颊”:指其颊骨如狮子。然而狮子的下颊骨饱满,上颊骨并不饱满;这位大人却两颊皆如狮子的下颊骨一般完全饱满,犹如白半月第十二日的月亮。因此名为“狮颊”。“牛肩”:指如同公牛般圆润舒展的肩膀,即如精心旋绕而成的黄金柱一般的肩膀。“千光者”:指如同太阳一般。“以祥光”:指以佛陀的祥光。“至上的菩提”:指无上正觉。
Tattha tattheva maṇḍakappamhīti yasmiṃ maṇḍakappe sumedho bhagavā uppanno, tattheva kappe sujātopi bhagavā uppannoti attho. Sīhahanūti sīhassa viya hanu assāti sīhahanu. Sīhassa pana heṭṭhimahanumeva puṇṇaṃ hoti, na uparimaṃ. Assa pana mahāpurisassa sīhassa heṭṭhimahanu viya dvepi paripuṇṇāni dvādasiyaṃ pakkhassa candasadisāni honti. Tena vuttaṃ ‘‘sīhahanū’’ti. Usabhakkhandhoti usabhasseva samappavaṭṭakkhandho, suvaṭṭitasuvaṇṇāliṅgasadisakkhandhoti attho. Sataraṃsīvāti divasakaro viya. Siriyāti buddhasiriyā. Bodhimuttamanti uttamaṃ sambodhiṃ.
在贤法城的贤法园中,世尊为前来集会的众人说法,随后有六十万人以“善来比丘”的方式出家,世尊在他们中间诵出巴帝摩卡,这是第一次集会。此后,世尊从三十三天降下时,有五百万人集会,这是第二次集会。又,听闻“善见王子于世尊座下出家、证得阿拉汉果”之后,心想“我们也应当出家”而来的有四万人,善见长老带领他们前往善生世尊、人中之雄座前。世尊为他们说法,以“善来比丘”的方式度他们出家,在具足四支的集会中诵出巴帝摩卡,这是第三次集会。因此,这样说:
Sudhammavatīnagare sudhammuyyāne āgatānaṃ manussānaṃ dhammaṃ desetvā saṭṭhisatasahassāni ehibhikkhubhāvena pabbājetvā tesaṃ majjhe pātimokkhaṃ uddisi, so paṭhamo sannipāto ahosi. Tato paraṃ tidivorohaṇe bhagavato paññāsasatasahassānaṃ dutiyo sannipāto ahosi. Puna ‘‘sudassanakumāro bhagavato santike pabbajitvā arahattaṃ patto’’ti sutvā ‘‘mayampi pabbajissāmā’’ti āgatāni cattāri purisasatasahassāni gahetvā sudassanatthero sujātaṃ narāsabhaṃ upasaṅkami. Tesaṃ bhagavā dhammaṃ desetvā ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā caturaṅgasamannāgate sannipāte pātimokkhaṃ uddisi, so tatiyo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –
‘‘Sannipātā tayo āsuṃ, sujātassa mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ.
“已得神通力者”与“于诸有中未得者”:指已获得神通力的人,以及在屡屡生死轮转中尚未获得者。
‘‘Abhiññābalappattānaṃ, appattānaṃ bhavābhave; Saṭṭhisatasahassāni, paṭhamaṃ sannipatiṃsu te.
‘‘Punāparaṃ sannipāte, tidivorohaṇe jine; Paññāsasatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo.
人中牛王的上首弟子善见,
与四万大众一同,前往亲近正自觉者。
‘‘Upasaṅkamanto narāsabhaṃ, sudassano aggasāvako; Catūhi satasahassehi, sambuddhaṃ upasaṅkamī’’ti.
其中,“未得者”意为尚未到达诸有者。另有版本读作“未转起于诸有者”,含义相同。“从三十三天降下”应被视作指动作的施行者,即从天界降下者;这是通过变格倒置而说的。或者,“从三十三天降下”指从三十三天降下这件事。“胜者”意为“胜者的”,应看作以位格表示属格之义。
Tattha appattānanti bhavābhave asampattānanti attho. ‘‘Appavattā bhavābhave’’tipi pāṭho, soyevattho. Tidivorohaṇeti saggalokato otarante kattukārake daṭṭhabbo. Kārakavipallāsena vuttaṃ. Atha vā tidivorohaṇeti tidivato otaraṇe. Jineti jinassa, sāmiatthe bhummaṃ daṭṭhabbaṃ.
那时,据说我们的菩萨曾为转轮王,听说“佛陀已出现于世间”,便前去拜见世尊,闻法后,将统治四大洲的王权连同七宝一起供养给以佛陀为首的比丘僧团,并在导师跟前出家。全岛居民征收税款后,承担起寺男的职责,恒常地为以佛陀为首的僧团举行大布施。那位导师便为他授记:“你于未来将成为名为乔达摩的佛陀。”因此说:
Tadā kira amhākaṃ bodhisatto cakkavattirājā hutvā ‘‘buddho loke uppanno’’ti sutvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dhammakathaṃ sutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sattahi ratanehi saddhiṃ catumahādīparajjaṃ datvā satthu santike pabbaji. Sakaladīpavāsino janā raṭṭhuppādaṃ gahetvā ārāmikakiccaṃ sādhetvā buddhappamukhassa saṅghassa niccaṃ mahādānamadaṃsu. Sopi naṃ satthā – ‘‘anāgate gotamo nāma buddho bhavissatī’’ti byākāsi. Tena vuttaṃ –
那时,我是四洲的主宰者,
我曾是空中行者、具大威力的转轮王。
‘‘Ahaṃ tena samayena, catudīpamhi issaro; Antalikkhacaro āsiṃ, cakkavattī mahabbalo.
四大洲的广大王权与七种最胜宝,
奉献于佛陀后,我便在他座下出家了。
‘‘Catudīpe mahārajjaṃ ratane satta uttame; Buddhe niyyātayitvāna, pabbajiṃ tassa santike.
守园人在各地征收所得,
用以向比丘僧团供给坐卧具等资具。
‘‘Ārāmikā janapade, uṭṭhānaṃ paṭipiṇḍiya; Upanenti bhikkhusaṅghassa, paccayaṃ sayanāsanaṃ.
那位佛陀也曾为我授记:‘于一万世界中,他将是至尊之主,’
‘于三万劫后,这位将成为佛陀。’
‘‘Sopi maṃ buddho byākāsi, dasasahassimhi issaro; Tiṃsakappasahassamhi, ayaṃ buddho bhavissati.
‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ.
‘‘Tassāpi cavanaṃ sutvā, bhiyyo hāsaṃ janesahaṃ; Adhiṭṭhahiṃ vataṃ uggaṃ, dasapāramipūriyā.
经与律,及九分教的佛陀教法,
我遍学这一切之后,令胜者的教法绽放光明。
‘‘Suttantaṃ vinayañcāpi, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ; Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
在那里,我安住于不放逸,修习梵住;
到达神通彼岸后,我便前往梵天界。
‘‘Tatthappamatto viharanto, brahmaṃ bhāvetva bhāvanaṃ; Abhiññāpāramiṃ gantvā, brahmalokamagañchaha’’nti.
其中,“在四洲”是指连同附属洲在内的四大洲。“空中行者”是指以轮宝为先导而飞于空中者。“七宝”是指象宝等七种宝物。“最上”意为最上之物;或者应理解为“在最上的佛陀中”。“奉献”意为施与。“赋税”指国土的税收,即收入之义。“收集”意为聚拢、汇集。“资具”指袈裟等各种资具。“一万世界之主”是指一万世界中的主宰,应知这是就他的出生领域而言的。然而,世尊也是无量世界之主。“于三万劫中”的意思是:从现在上溯至三万劫的尽头。
Tattha catudīpamhīti saparivāradīpānaṃ catunnaṃ mahādīpānanti attho. Antalikkhacaroti cakkaratanaṃ purakkhatvā ākāsacaro. Ratane sattāti hatthiratanādīni satta ratanāni. Uttameti uttamāni. Atha vā uttame buddheti attho daṭṭhabbo. Niyyātayitvānāti datvāna. Uṭṭhānanti raṭṭhuppādaṃ, āyanti attho. Paṭipiṇḍiyāti rāsiṃ katvā saṃkaḍḍhitvā. Paccayanti cīvarādivividhaṃ paccayaṃ. Dasasahassimhi issaroti dasasahassilokadhātuyaṃ issaro, tadetaṃ jātikkhettaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Anantānaṃ lokadhātūnaṃ issaro bhagavā. Tiṃsakappasahassamhīti ito paṭṭhāya tiṃsakappasahassānaṃ matthaketi attho.
再者,那位善生世尊的城市名为善吉祥,父王名为上胜,母后名为光胜,善见与善天为两位上首弟子,侍者名为那拉达,那迦与那迦萨玛拉为两位上首女弟子,菩提树为大琉璃树。据说那棵菩提树枝干粗壮、孔洞极少,枝条广布,覆盖着如琉璃宝般色泽清净的叶子,极为可爱,犹如孔雀尾羽束一般光彩夺目。彼世尊的身高为五十肘,寿命九万岁,正妃名为吉祥喜,儿子名为优波先那。他骑乘骏马宝车出离,在月圆城的石园中般涅槃。因此说道:
Tassa pana sujātassa bhagavato sumaṅgalaṃ nāma nagaraṃ ahosi, uggato nāma rājā pitā, pabhāvatī nāma mātā, sudassano ca sudevo ca dve aggasāvakā, nārado nāmupaṭṭhāko, nāgā ca nāgasamālā ca dve aggasāvikā, mahāveḷurukkho bodhi, so kira mandacchiddo ghanakkhandho paramaramaṇīyo veḷuriyamaṇivaṇṇehi vimalehi pattehi sañchannavipulasākho mayūrapiñchakalāpo viya virocittha. Tassa pana bhagavato sarīraṃ paṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, āyu navutivassasahassāni, sirīnandā nāmassa aggamahesī, upaseno nāma putto. Turaṅgavarayānena nikkhami. So pana candavatīnagare silārāme parinibbāyi. Tena vuttaṃ –
有一座名为“善吉祥”的城市,那里的刹帝利王名为“上胜”。
‘‘Sumaṅgalaṃ nāma nagaraṃ, uggato nāma khattiyo; Mātā pabhāvatī nāma, sujātassa mahesino.
‘‘Sudassano sudevo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Nārado nāmupaṭṭhāko, sujātassa mahesino.
‘‘Nāgo ca nāgasamālā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahāveḷūti vuccati.
那棵树,树干坚实,无有孔洞,枝叶繁茂;
其干笔直高大,庄严悦意。
‘‘So ca rukkho ghanakkhandho, acchiddo hoti pattiko; Uju vaṃso brahā hoti, dassanīyo manoramo.
一根树干增长后,便从那里生出枝条;
犹如捆扎精致的孔雀羽毛扇,那棵树便那样庄严美丽。
‘‘Ekakkhandho pavaḍḍhitvā, tato sākhā pabhijjati; Yathā subaddho morahattho, evaṃ sobhati so dumo.
它既无刺,亦无大的孔洞;
枝条宽广舒展而不稀疏,浓密的树荫令人愉悦。
‘‘Na tassa kaṇṭakā honti, nāpi chiddaṃ mahā ahu; Vitthiṇṇasākho aviralo, sandacchāyo manoramo.
那位胜者身高五十拉他那,
具足一切最胜形相,圆成一切功德。
‘‘Paññāsaratano āsi, uccattanena so jino; Sabbākāravarūpeto, sabbaguṇamupāgato.
‘‘Tassa pabhā asamasamā, niddhāvati samantato; Appamāṇo atuliyo, opammehi anūpamo.
寿命九万岁,他住世如此长久,
住世如此长久,度化了众多众生。
‘‘Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
犹如海中的波浪,犹如天空中的星辰;
当时的圣教,由诸阿拉汉所庄严。
‘‘Yathāpi sāgare ūmī, gagane tārakā yathā; Evaṃ tadā pāvacanaṃ, arahantehi cittitaṃ.
那位佛陀无与伦比,其功德亦不可称量;
这一切俱已消失,诸行岂非皆空虚?
‘‘So ca buddho asamasamo, guṇāni ca tāni atuliyāni; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā’’ti.
在这里,“无孔”(acchidda)指极少孔洞,应如“无腹少女”等例子那样理解。有些人读作“孔洞是微小的”。“多叶的”(Pattika)意为叶子繁多,指被如玻璃与宝石般色泽的叶子所覆盖。“径直的”(Ujū)指不弯、不曲。“竹”(Vaṃsa)即竹子。“巨大的”(Brahā)指从四周看都很粗大。“独一干”(Ekakkhandha)意为无有枝节、单独一根、没有第二根。“增长后”(Pavaḍḍhitvā)即生长之后。“然后枝条破出”(Tato sākhā pabhijjati)指从竹子顶端生出五种枝条并破开而出。也有读作“Tato sākhā pabhijjathā”的。“善加系缚”(Subaddha)即牢固地以五种结的方式被系缚住。“孔雀翎束”(Morahattha)指为遮挡阳光而制作并系缚的孔雀羽毛束。
Tattha acchiddoti appacchiddo. ‘‘Anudarā kaññā’’tiādīsu viya daṭṭhabbaṃ. Keci ‘‘chiddaṃ hoti parittaka’’nti paṭhanti. Pattikoti bahupatto, kācamaṇivaṇṇehi pattehi sañchannoti attho. Ujūti avaṅko akuṭilo. Vaṃsoti veḷu. Brahāti samantato mahā. Ekakkhandhoti avaniruho eko adutiyo cāti attho. Pavaḍḍhitvāti vaḍḍhitvā. Tato sākhā pabhijjatīti tato vaṃsaggato pañcavidhā sākhā nikkhamitvā pabhijjittha. ‘‘Tato sākhā pabhijjathā’’tipi pāṭho. Subaddhoti suṭṭhu pañcabandhanākārena baddho. Morahatthoti ātapasannivāraṇatthaṃ kato baddho morapiñchakalāpo vuccati.
“它没有刺”(Na tassa kaṇṭakā honti)指这根竹子本身没有刺,其他有刺树木的刺在这里也都不存在。“不稀疏的”(Avirala)指被不稀疏的枝条所覆盖。“浓密之荫”(Sandacchāya)即荫影浓密,正是由于枝条不稀疏,才称为浓密之荫。“五十拉塔那”(Paññāsaratano)指高度有五十肘。“一切相殊胜具足”(Sabbākāravarūpeta)指以一切方式都只具足殊胜,故称一切相殊胜具足。“具足一切德行”(Sabbaguṇamupāgata)只是前一词语的同义语。
Na tassa kaṇṭakā hontīti tassa vaṃsassa kaṇṭakinopi rukkhassa kaṇṭakā nāhesuṃ. Aviraloti aviralasākhāsañchanno. Sandacchāyoti ghanacchāyo, aviralattāva sandacchāyoti vutto. Paññāsaratano āsīti paññāsahattho ahosi. Sabbākāravarūpetoti sabbena ākārena varehiyeva upeto sabbākāravarūpeto nāma. Sabbaguṇamupāgatoti anantarapadasseva vevacanamattaṃ.
“无量”(Appamāṇa)指没有限度,或因为无法衡量其限度,故称无量。“无等”(Atuliya)即没有等同,意指不与任何事物相似。“以可比喻之物”(Opammehi)指那些可被用作比喻的东西。“无匹”(Anūpama)指没有比喻,因为不能说“它与这个相似、与那个相似”,故称无匹。“那些德行”(Guṇānica tāni)即那些德行,指一切知智等诸般德行,这是其义。这是用词性颠倒的方式表达的。其余各处,意思都自然明了。
Appamāṇoti pamāṇarahito, pamāṇaṃ gahetuṃ asakkuṇeyyattā vā appamāṇo. Atuliyoti atulo, kenaci asadisoti attho. Opammehīti upamitabbehi. Anūpamoti upamārahito, ‘‘iminā ca iminā ca sadiso’’ti vattuṃ asakkuṇeyyabhāvato anūpamoti attho. Guṇānica tānīti guṇā ca te, sabbaññutaññāṇādayo guṇāti attho. Liṅgavipallāsena vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.