在莲花上正自觉者般涅槃、他的教法隐没之后,七万大劫中没有佛出现,成了无佛之空期。从此以后,又经过三万大劫,在一个劫的顶点,有善慧与善生两位正自觉者出世。其中,那位已证得智慧、名为善慧的菩萨,圆满了波罗蜜,投生于兜率天,从那里死后,在善见城的善施王与正妃善施后的胎中结生。十个月后,在善见园林,他如同刚升起的太阳穿透云层一般,从母胎中诞生。他享受了九千年的在家生活。据说他有三座宫殿:善栴檀宫、金宫、吉祥增宫。以善意大天后为首,有四万八千名女子侍奉他。
13. Sumedhabuddhavaṃsavaṇṇanā
他见到四种预兆,于善意天后生下名为“重生善意”的儿子时,乘着象车行大出离,出家修行。有一亿人也随之出家。他由他们围绕,精勤修行了半月。于毗舍佉月满月日,在那库拉镇,他受用了那库拉长者女儿供养的蜜乳粥。随后,在沙罗树林度过白日的休息,接受了吉祥增活命师供养的八握草,来到尼帕菩提树下,铺展了二十肘宽的草座,降伏魔罗与魔军,证得正自觉者。证觉后,他宣说此感兴偈:“历经无量生的轮回……我已证得渴爱的灭尽。”他在菩提树旁度过七个七日。第八个七日,应梵天劝请,他观察堪受教化的众生,见到自己的两位弟弟——皈依王子与一切欲王子,以及随他出家的一亿比丘,皆能通达四圣谛法。于是,他从虚空飞至善见城附近的善见园林,吩咐守园人唤来两位弟弟。在弟弟及随行大众的围绕中,他为他们转法轮。那时,一万亿众生证得法现观,这是第一次现观。因此,经中宣说:
Padumuttare pana sammāsambuddhe parinibbute sāsanepissa antarahite sattatikappasahassāni buddhā nuppajjiṃsu, buddhasuññāni ahesuṃ. Ito paṭṭhāya tiṃsakappasahassānaṃ matthake ekasmiṃ kappe sumedho sujāto cāti dve sammāsambuddhā nibbattiṃsu. Tattha adhigatamedho sumedho nāma bodhisatto pāramiyo pūretvā tusitapure nibbattitvā tato cavitvā sudassananagare sudattassa nāma rañño aggamahesiyā sudattāya nāma deviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā dasannaṃ māsānaṃ accayena sudassanuyyāne taruṇadivasakaro viya saliladharavivaragato mātukucchito nikkhami. So navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi. Tassa kira sucandana-kañcana-sirivaḍḍhananāmakā tayo pāsādā ahesuṃ. Sumanamahādevippamukhāni aṭṭhacattālīsaitthisahassāni paccupaṭṭhitāni ahesuṃ.
他见到四种预兆。就在善意天后生下儿子“重生善意”王子时,他乘着象车行大出离,出家修行。有一亿人也随之出家。他由这一亿大众围绕,精勤修行了半月。于毗舍佉月满月日,他在那库拉镇,受用了那库拉长者女儿所供养的蜜乳粥。之后,在沙罗树林度过白日的休息,接受吉祥增活命师供养的八握草,来到尼帕菩提树下,铺开一张二十肘宽的草席,降伏魔罗与魔军,证得正自觉者。接着,他宣说这样的感兴偈:“历经无量生的轮回……我已证得渴爱的灭尽。”他在菩提树旁度过七个七日。到了第八个七日,他应梵天的劝请决定说法。当他观察有缘众生时,见到自己的两个弟弟——皈依王子和一切欲王子,以及随他出家的一亿比丘,都能够通达四圣谛法。于是,他从空中飞行,降到善见城附近的善见园林,吩咐守园人去把两位弟弟请来。在弟弟们和随从大众的围绕中,他为他们开转法轮。当时,有一万亿众生证得法现观。
So cattāri nimittāni disvā sumanadeviyā punabbasumitte nāma putte jāte hatthiyānena mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā pabbaji. Manussānañca koṭisatamanupabbaji. So tehi parivuto aḍḍhamāsaṃ padhānacariyaṃ caritvā visākhapuṇṇamāya nakulanigame nakulaseṭṭhidhītāya dinnaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā sālavane divāvihāraṃ vītināmetvā sirivaḍḍhājīvakena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā nīpabodhimūle vīsatihatthavitthataṃ tiṇasantharaṃ santharitvā samāraṃ mārabalaṃ vidhamitvā abhisambodhiṃ pāpuṇitvā ‘‘anekajātisaṃsāraṃ…pe… taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti udānaṃ udānetvā sattasattāhaṃ bodhisamīpeyeva vītināmetvā aṭṭhame sattāhe brahmuno dhammadesanāyācanaṃ sampaṭicchitvā bhabbapuggale olokento attano kaniṭṭhabhātikaṃ saraṇakumārañca sabbakāmikumārañca attanā saddhiṃ pabbajitānaṃ bhikkhūnañca koṭisataṃ catusaccadhammapaṭivedhasamatthe disvā ākāsena gantvā sudassananagarasamīpe sudassanuyyāne otaritvā uyyānapālena attano bhātike pakkosāpetvā tesaṃ parivārānaṃ majjhe dhammacakkaṃ pavattesi. Tadā koṭisatasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi, ayaṃ paṭhamo abhisamayo. Tena vuttaṃ –
莲花上佛之后,有位名为善慧的导师;
他威光赫赫,难以接近,是一切世间无上的牟尼。
‘‘Padumuttarassa aparena, sumedho nāma nāyako; Durāsado uggatejo, sabbalokuttamo muni.
他眼目明净,容颜俊美,身材高大,品行端直,具足威光;
他志求一切众生之利乐,度脱众多众生离于系缚。
‘‘Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā; Hitesī sabbasattānaṃ, bahū mocesi bandhanā.
‘‘Yadā buddho pāpuṇitvā, kevalaṃ bodhimuttamaṃ; Sudassanamhi nagare, dhammacakkaṃ pavattayi.
他说法时,有三次现观;
首次现观,有一万亿众生证得。
‘‘Tassābhisamayā tīṇi, ahesuṃ dhammadesane; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahū’’ti.
其中,‘盛光者’指具有盛大光焰之人。‘净眼者’指眼根极为清净,如同宝珠经洗涤擦拭后安放一般,眼眸清澈。因此,他被称为‘净眼者’。其义为:双眼由柔软、润滑、深蓝、无垢、细密的睫毛所装饰,极为澄净。也可以称为‘具足极净五眼者’。‘善面者’指面容圆满,如同秋月。‘广大’指其身量高达八十八肘,因此高大、雄伟,身量与众人不同。‘端直’指身体如梵天一般正直挺拔,其殊胜微妙之身,犹如天城中所竖立的黄金牌坊。‘具威光者’指身体闪耀着光芒。‘求利益者’即寻求利益之人。‘三次现观’指三次法的现观,此处发生了词性转换。
Tattha uggatejoti uggatatejo. Pasannanettoti suṭṭhu pasannanayano, dhovitvā majjitvā ṭhapitamaṇiguḷikā viya pasannāni nettāni honti. Tasmā so ‘‘pasannanetto’’ti vutto. Mudusiniddhanīlavimalasukhumapakhumācitasuppasannanayanoti attho. ‘‘Suppasannapañcanayano’’tipi vattuṃ vaṭṭati. Sumukhoti paripuṇṇasaradasamayacandasadisavadano. Brahāti aṭṭhāsītihatthappamāṇasarīrattā brahā mahanto, aññehi asādhāraṇasarīrappamāṇoti attho. Ujūti brahmujugatto ujumeva uggatasarīro devanagare samussitasuvaṇṇatoraṇasadisavarasarīroti attho. Patāpavāti vijjotamānasarīro. Hitesīti hitagavesī. Abhisamayā tīṇīti abhisamayā tayo, liṅgavipallāso katoti.
然而,当世尊在破晓时分入大悲定,出定观察世间时,见到一位名叫库姆巴坎那的食人夜叉,其威神力与库姆巴坎那相当,正在大森林入口处显现恐怖身形,阻断林间通行。世尊独自一人,无有同伴,前往那夜叉的住所,入内后,便坐在已为他铺好的吉祥卧床上。此时,夜叉不堪忍受这些冒犯,如同被棍杖击打的剧毒之蛇般暴怒,为了恐吓十力者,他将自身变得极其恐怖:头大如山,双眼化作日轮一般,牙齿变得如同犁铧,极为长大、宽阔而锋利;腹部膨大下垂,颜色青黑且凹凸不平;手臂如同棕榈树干,肩胛骨畸形扭曲,鼻子翘曲,嘴巴红而宽阔犹如山洞,头发浓密、黄褐、粗硬如刺,现出极为怖畏的形象。他来到善慧世尊面前站立,降下了冒烟着火的石、山、火网、水、泥、灰、武器、炭、沙这九种暴雨,却连世尊的一毫毛端都无法动摇。于是他想:‘我要先诘问世尊,然后再杀掉他’,便像旷野夜叉那样提出问题。这位世尊通过解答问题,调伏了那个夜叉。据说,第二天,该国居民载着满满一车食物,连同王子一起带来,交给了夜叉。夜叉则将王子交给了佛陀。
Yadā pana bhagavā kumbhakaṇṇasadisānubhāvaṃ kumbhakaṇṇaṃ nāma manussabhakkhaṃ yakkhaṃ mahāaṭavimukhe sandissamānaghorasarīraṃ vattaniaṭavisañcāraṃ pacchinditvā pavattamānaṃ paccūsasamaye mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya lokaṃ olokento disvā ekakova asahāyo tassa yakkhassa bhavanaṃ gantvā anto pavisitvā paññatte sirisayane nisīdi. Atha kho so yakkho makkhaṃ asahamāno daṇḍāhato ghoraviso āsiviso viya saṃkuddho dasabalaṃ bhiṃsāpetukāmo attano attabhāvaṃ ghorataraṃ katvā pabbatasadisaṃ sīsaṃ katvā sūriyamaṇḍalasadisāni akkhīni nimminitvā naṅgalasīsasadisātidīghavipulatikhiṇadāṭhāyo katvā olambanīlavipulavisamodaro tālakkhandhasadisabāhucipiṭakavirūpavaṅkanāso pabbatabilasadisavipularattamukho thūlapiṅgalakharapharusakeso atibhayānakadassano hutvā āgantvā sumedhassa bhagavato purato ṭhatvā padhūpāyanto pajjalanto pāsāṇapabbataggijāla-salila-kaddama-chārikāyudhaṅgāra-vālukappakārā navavidhā vassavuṭṭhiyo vassetvāpi bhagavato lomaggamattampi cāletuṃ asakkonto ‘‘bhagavantaṃ pañhaṃ pucchitvā māressāmī’’ti āḷavako viya pañhaṃ pucchi. Ayaṃ bhagavā pañhābyākaraṇena taṃ yakkhaṃ vinayamupanesi. Tato dutiyadivase kirassa raṭṭhavāsino manussā sakaṭabharitena bhattena saha rājakumāraṃ āharitvā yakkhassa adaṃsu. Atha yakkho rājakumāraṃ buddhassa adāsi. Aṭavidvāre ṭhitamanussā bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu. Tadā tasmiṃ samāgame dasabalo yakkhassa manonukūlaṃ dhammaṃ desento. Navutikoṭisahassānaṃ pāṇīnaṃ dhammacakkhuṃ uppādesi, so dutiyo dhammābhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
其次,胜者调伏了库姆巴坎那夜叉,
是为九亿众生的第二次法现观。”
‘‘Punāparaṃ kumbhakaṇṇaṃ, yakkhaṃ so damayī jino; Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahū’’ti.
当世尊在优婆迦梨城的吉祥欢喜园中宣说四圣谛时,有八十俱胝众生证得第三次法现观。因此说:
Yadā pana upakārinagare sirinandanuyyāne cattāri saccāni pakāsayi, tadā asītikoṭisatasahassānaṃ tatiyo dhammābhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
“其次,具无量名声者宣说了四圣谛;
“八十俱胝众生证得了第三次法现观。”
‘‘Punāparaṃ amitayaso, catusaccaṃ pakāsayi; Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahū’’ti.
善慧世尊也有三次声闻集会。第一次集会时,在善见城有百俱胝漏尽者。此后,在德瓦库塔山,敷展咖提那衣时,举行了第二次集会,有九十俱胝漏尽者。再后,第三次集会,是世尊外出游化之际,有八十俱胝漏尽者。因此这样说:
Sumedhassāpi bhagavato tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte sudassananagare koṭisatakhīṇāsavā ahesuṃ. Puna devakūṭe pabbate kathinatthate dutiye navutikoṭiyo. Puna tatiye bhagavati cārikaṃ caramāne asītikoṭiyo ahesuṃ. Tena vuttaṃ –
大仙善慧佛有三场集会,
诸漏尽者、无垢者、心寂静的如来
‘‘Sannipātā tayo āsuṃ, sumedhassa mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ.
当胜者前往名为善见的城市时
那时,百俱胝漏尽比丘齐聚一处。
‘‘Sudassanaṃ nāma nagaraṃ, upagañchi jino yadā; Tadā khīṇāsavā bhikkhū, samiṃsu satakoṭiyo.
复次,在天神峰,比丘们敷展咖提那衣时;
那时,出现了九十俱胝比丘的第二次集会。
‘‘Punāparaṃ devakūṭe, bhikkhūnaṃ kathinatthate; Tadā navutikoṭīnaṃ, dutiyo āsi samāgamo.
再者,当十力者游化之时,
那时,有八俱胝比丘的第三集会。
‘‘Punāparaṃ dasabalo, yadā carati cārikaṃ; Tadā asītikoṭīnaṃ, tatiyo āsi samāgamo’’ti.
那时,我们的菩萨是一位名为优多罗、超越一切人的青年。他舍弃了所积存的八十俱胝财富,向以佛陀为首的僧团做了广大布施;听闻十力者的法后,皈依三宝,出家成为比丘。导师在食后随喜开示时,也为他授记说:‘未来世,你将成为名为乔达摩的佛陀。’因此说:
Tadā amhākaṃ bodhisatto uttaro nāma sabbajanuttaro māṇavo hutvā nidahitvā ṭhapitaṃyeva asītikoṭidhanaṃ vissajjetvā buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā tadā dasabalassa dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya nikkhamitvā pabbaji. Sopi naṃ satthā bhojanānumodanaṃ karonto – ‘‘anāgate gotamo nāma buddho bhavissatī’’ti byākāsi. Tena vuttaṃ –
‘‘Ahaṃ tena samayena, uttaro nāma māṇavo; Asītikoṭiyo mayhaṃ, ghare sannicitaṃ dhanaṃ.
我尽舍一切,悉以供养僧伽及世间导师;
我皈依彼,欣乐出家。
‘‘Kevalaṃ sabbaṃ datvāna, sasaṅghe lokanāyake; Saraṇaṃ tassūpagañchiṃ, pabbajjañcābhirocayiṃ.
那位佛陀也为我授记,随喜道:
于三万劫后,这位将成为佛陀。
‘‘Sopi maṃ buddho byākāsi, karonto anumodanaṃ; Tiṃsakappasahassamhi, ayaṃ buddho bhavissati.
‘精勤’:即努力修行。如经中所说:“精勤修行……(中略)……我们将当面见到这位(佛)。”
‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’.
‘授记偈颂’应详细解说。
Byākaraṇagāthā vitthāretabbā.
更上的行持:为圆满十波罗蜜,我决意行持更为殊胜的修行。
‘‘Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā.
‘‘Suttantaṃ vinayaṃ cāpi, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ;
胜利者之教:我全部精通之后,令胜利者的教法变得庄严。即所谓:‘我全部精通之后,庄严了胜利者之教。’
Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
‘‘Tatthappamatto viharanto, nisajjaṭṭhānacaṅkame; Abhiññāpāramiṃ gantvā, brahmalokamagañchaha’’nti.
其中,“sannicita”意为“已储存的”,指以储藏的方式保存下来。“kevala”意为“全部的”。“sabba”意为“无余的”,指布施后彻底放下。“sasaṅgha”意为“与僧伽一起”,即对僧团所作。“tassūpagañchiṃ”表示“我前往他那里”,此处以属格形式表达宾格的意义。“abhirocayiṃ”意为“我出家了”。“tiṃsakappasahassamhi”意为“在三十千劫中”,即已经过去了三十千劫。
Tattha sannicitanti nidahitaṃ nidhānavasena. Kevalanti sakalanti attho. Sabbanti asesato datvā. Sasaṅgheti sasaṅghassa. Tassūpagañchinti taṃ upagañchiṃ, upayogatthe sāmivacanaṃ. Abhirocayinti pabbajiṃ. Tiṃsakappasahassamhīti tiṃsakappasahassesu atikkantesūti attho.
那位善慧世尊的都城名为善见,父为国王须达多,母名须达多,上首弟子是沙兰与一切欲乐,侍者名沙伽罗,上首女弟子是罗摩与善罗摩,菩提树是大楝树,身量高八十八肘,寿命九万岁,在家生活九千年,大皇后名为善意,王子名富那婆薮,乘象车出家。其余详情见于偈颂。因此说:
Tassa pana sumedhassa bhagavato sudassanaṃ nāma nagaraṃ ahosi, sudatto nāma rājā pitā, mātā sudattā nāma, saraṇo ca sabbakāmo ca dve aggasāvakā, sāgaro nāmupaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, mahānīparukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu navutivassasahassāni, navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi, sumanā nāmassa aggamahesī, punabbasumitto nāma putto, hatthiyānena nikkhami. Sesaṃ gāthāsu dissati. Tena vuttaṃ –
都城名为善见,国王是刹帝利须达多;
母亲名为须达多,是大仙善慧佛的母亲。
‘‘Sudassanaṃ nāma nagaraṃ, sudatto nāma khattiyo; Sudattā nāma janikā, sumedhassa mahesino.
沙罗那与一切欲,成为上首弟子;
善慧大仙的侍者,名为沙伽罗。
‘‘Saraṇo sabbakāmo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sāgaro nāmupaṭṭhāko, sumedhassa mahesino.
‘‘Rāmā ceva surāmā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahānīpoti vuccati.
‘‘Aṭṭhāsītiratanāni, accuggato mahāmuni; Obhāseti disā sabbā, cando tāragaṇe yathā.
犹如名为“转轮王宝”的宝珠,照耀一由旬;
同样地,他的宝遍满方圆一由旬。
‘‘Cakkavattimaṇī nāma, yathā tapati yojanaṃ; Tatheva tassa ratanaṃ, samantā pharati yojanaṃ.
‘‘Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
以三明六通、具足神通之力、如如不动者;
“此世间”,是指教法,或也可指整个大地;“充满”,意指被那些唯现一袭袈裟光辉的阿拉汉善者们遍布各处而充满。
‘‘Tevijjachaḷabhiññehi , balappattehi tādihi; Samākulamidaṃ āsi, arahantehi sādhuhi.
“他们全都拥有无量的名誉,已得解脱,无所依著”;
示现智慧光明后,那些大名声者便般涅槃了。
‘‘Tepi sabbe amitayasā, vippamuttā nirūpadhī; Ñāṇālokaṃ dassayitvā, nibbutā te mahāyasā’’ti.
此处,“犹如月在群星中”:正如满月在空中照亮并显耀群星,同样地,佛陀的光芒也遍照一切方向。有些版本读作“犹如十五之月”,其义显而易见,即如十五日的月亮一般。
Tattha cando tāragaṇe yathāti yathā nāma gagane paripuṇṇacando tārāgaṇe obhāseti pakāseti, evameva sabbāpi disā obhāsetīti attho. Keci ‘‘cando pannaraso yathā’’ti paṭhanti, so uttānatthova.
“名为转轮王宝珠”:正如转轮王的摩尼宝珠,长四肘,周长如车轴,有八万四千颗宝珠为眷属周匝围绕,其祥瑞光芒犹如秋季的满月被群星环绕。这摩尼宝珠如被召唤般,从毘富罗山前来,极为赏心悦目。当它来临时,其光芒遍照方圆一由旬。同样,这位善慧世尊身上所散发的宝光,也遍照方圆一由旬——这便是此句所要表述的意义。
Cakkavattimaṇī nāmāti yathā nāma cakkavattirañño maṇiratanaṃ catuhatthāyāmaṃ sakaṭanābhisamapariṇāhaṃ caturāsītimaṇisahassaparivāraṃ tārāgaṇaparivutassa saradasamayaparipuṇṇarajanikarassa sirisamudayasobhaṃ avhayantamiva vepullapabbatato paramaramaṇīyadassanaṃ maṇiratanamāgacchati, tassevaṃ āgacchantassa samantato yojanappamāṇaṃ okāsaṃ ābhā pharati, evameva tassa sumedhassāpi bhagavato sarīrato ābhāratanaṃ samantato yojanaṃ pharatīti attho.
“三明六通”:指兼具三明与六神通。“已成就力者”:指已证得神通威力者。“如彼者”:指已证得如如不动状态者。“充满”:指纷杂混合,但见一色僧伽黎光辉。“此”:指教法,或指大地。“有无量名声者”:指有无量眷属,或名声不可称量。“无依著者”:指已远离四种依著。其余偈颂中的未解之处,各义皆甚明了。
Tevijjachaḷabhiññehīti tevijjehi chaḷabhiññehi cāti attho. Balappattehīti iddhibalappattehi. Tādihīti tādibhāvappattehi. Samākulanti saṅkiṇṇaṃ ekakāsāvapajjotaṃ. Idanti sāsanaṃ sandhāyāha, mahītalaṃ vā. Amitayasāti amitaparivārā, atulakittighoso vā. Nirūpadhīti caturūpadhivirahitā. Sesamettha gāthāsu sabbattha pākaṭamevāti.