3. 须菩提品
3. Subhūtivaggo
1. 须菩提长老的譬喻注释
1. Subhūtittheraapadānavaṇṇanā
从“距雪山不远处”开始的这段经文,是具寿须菩提长老的譬喻。他亦于过去诸佛所积累了深厚善行,于生生世世中不断累积顺决择分的功德。于距今十万劫前,莲花上世尊、世间之依怙尚未出世时,他投生於汉舍卫城一位大婆罗门富豪家,为独子,名为难达童子。长大后,他通晓三部吠陀,却于其中不见真实义,便率领随行的四万四千名学童,一同至山麓出家为仙人,修习禅定,成就了八等至与五神通。他亦将禅修之法授予弟子们,他们不久亦皆证得禅那。
Himavantassāvidūretiādikaṃ āyasmato subhūtittherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto ito kappasatasahassamatthake anuppanneyeva padumuttare bhagavati lokanāthe haṃsavatīnagare aññatarassa brāhmaṇamahāsālassa ekaputtako hutvā nibbatti, tassa nandamāṇavoti nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto tayo vede uggaṇhitvā tattha sāraṃ apassanto attano parivārabhūtehi catucattālīsāya māṇavasahassehi saddhiṃ pabbatapāde isipabbajjaṃ pabbajitvā aṭṭha samāpattiyo pañcābhiññāyo ca nibbattesi. Antevāsikānampi kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. Tepi nacirasseva jhānalābhino ahesuṃ.
其时,莲花上世尊已出现于世,住于汉舍卫城附近。一日破晓时分,世尊观察世间,见难达苦行者的弟子众有证得阿拉汉果的潜能,亦见具足两种德行的难达苦行者怀有位居声闻弟子之首的祈愿。于是,清晨整理好仪表后,世尊於上午持钵与衣,未告知任何人,如狮子般独行。当弟子们皆外出寻找果实时,为令难达苦行者知晓‘我即是佛’,世尊从空中降下,立于地上。难达苦行者目睹佛陀的威神力与圆满相好,便以相好占卜之法思维,了知:‘具足这些相好者,若在家则为转轮王,若出家则成为彻底断除世间覆障、了知一切之佛。此位人中雄杰,无疑即是佛陀。’于是上前迎接,行五体投地礼,敷设座位请佛坐下。世尊坐于所敷之座。难达苦行者也取一适宜之座,于一面坐。那时,四万四千名束发苦行者持种种上妙多汁之果实来至其师处,见佛与其师共坐,便说:‘老师,我们一向以为世上无有较您更伟大者,然此人似较您更为殊胜。’难达苦行者言:‘孩子们,你们在说什么呢?你们是想拿一粒芥子去与高达八万四千由旬的须弥山……’
Tena ca samayena padumuttaro bhagavā loke uppajjitvā haṃsavatīnagaraṃ upanissāya viharanto ekadivasaṃ paccūsasamaye lokaṃ volokento nandatāpasassa antevāsikajaṭilānaṃ arahattūpanissayaṃ, nandatāpasassa ca dvīhaṅgehi samannāgatassa sāvakaṭṭhānantarassa patthanaṃ disvā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā pubbaṇhasamaye pattacīvaramādāya aññaṃ kañci anāmantetvā sīho viya ekacaro nandatāpasassa antevāsikesu phalāphalatthāya gatesu ‘‘buddhabhāvaṃ me jānātū’’ti passantasseva nandatāpasassa ākāsato otaritvā pathaviyaṃ patiṭṭhāsi. Nandatāpaso buddhānubhāvañceva lakkhaṇapāripūriñca disvā lakkhaṇamante sammasitvā ‘‘imehi lakkhaṇehi samannāgato nāma agāraṃ ajjhāvasanto rājā hoti cakkavattī, pabbajanto loke vivaṭacchedo sabbaññū buddho hoti, ayaṃ purisājānīyo nissaṃsayaṃ buddho’’ti ñatvā paccuggamanaṃ katvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā āsanaṃ paññāpetvā adāsi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nandatāpasopi attano anucchavikaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Tasmiṃ samaye catucattālīsasahassajaṭilā paṇītapaṇītāni ojavantāni phalāphalāni gahetvā ācariyassa santikaṃ sampattā buddhānañceva ācariyassa ca nisinnākāraṃ oloketvā āhaṃsu – ‘‘ācariya, mayaṃ ‘imasmiṃ loke tumhehi mahantataro natthī’ti vicarāma, ayaṃ pana puriso tumhehi mahantataro maññe’’ti. Nandatāpaso – ‘‘tātā , kiṃ vadetha, tumhe sāsapena saddhiṃ aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedhaṃ sineruṃ upametuṃ icchatha, sabbaññubuddhena saddhiṃ mā maṃ upamitthā’’ti āha. Atha te tāpasā – ‘‘sace ayaṃ orako abhavissa, na amhākaṃ ācariyo evaṃ upamaṃ āhareyya. Yāva mahāvatāyaṃ purisājānīyo’’ti pādesu nipatitvā sirasā vandiṃsu. Atha te ācariyo āha – ‘‘tātā, amhākaṃ buddhānaṃ anucchaviko deyyadhammo natthi, bhagavā ca bhikkhācāravelāyaṃ idhāgato, tasmā mayaṃ yathābalaṃ deyyadhammaṃ dassāma, tumhehi yaṃ yaṃ paṇītaṃ phalāphalaṃ ābhataṃ, taṃ taṃ āharathā’’ti āharāpetvā sahattheneva dhovitvā sayaṃ tathāgatassa patte patiṭṭhāpesi. Satthārā phalāphale paṭiggahitamatte devatā dibbojaṃ pakkhipiṃsu. Tāpaso udakampi sayameva parissāvetvā adāsi. Tato bhojanakiccaṃ niṭṭhāpetvā nisinne satthari sabbe antevāsike pakkositvā satthu santike sāraṇīyaṃ kathaṃ kathento nisīdi. Satthā ‘‘bhikkhusaṅgho āgacchatū’’ti cintesi. Satthu cittaṃ ñatvā satasahassamattā khīṇāsavā āgantvā satthāraṃ vanditvā aṭṭhaṃsu.
于是,难达苦行者对弟子们说道:“孩子们,佛陀的座位尚且这样低,十万沙门也根本没有座位。今天你们应当向世尊和比丘僧团做大供养。你们去山脚采来那些具足颜色与香气的鲜花吧。”由于神通境界不可思议,他们一瞬间便采来了具足颜色、香气与味道的鲜花,为佛陀铺成一个一由旬大的花座,为二位上首弟子铺成三伽乌他大的座,为其余比丘铺起半由旬等大小不等的座,为僧团中最新的比丘也铺了一个乌沙巴大的座。铺好这些座席之后,难达苦行者来到如来面前,合掌站立,说道:“尊者,为了我们长久的利益与安乐,请您登上这花座就坐。”世尊坐在了花座上。比丘们见导师如是行,也各随其位坐下。难达苦行者手持一把大花伞盖,举在如来头顶上,站立一旁。导师心中思惟:“愿这些苦行者的这一供养能得大果报。”于是,他进入了灭尽定。知道导师入定后,比丘们也都入了定。如来就这样安住于灭尽定中,一连坐了七日。弟子们到乞食的时候,便食林中果实,其余时间皆合掌向佛而立。难达苦行者则根本没有去乞食,七日中始终持着花伞盖,仅以喜乐为食度过。
Atha nandatāpaso antevāsike āmantesi – ‘‘tātā, buddhānaṃ nisinnāsanampi nīcaṃ, samaṇasatasahassassapi āsanaṃ natthi. Tumhehi ajja uḷāraṃ bhagavato bhikkhusaṅghassa ca sakkāraṃ kātuṃ vaṭṭati, pabbatapādato vaṇṇagandhasampannāni pupphāni āharathā’’ti āha. Acinteyyattā iddhivisayassa te muhutteneva vaṇṇagandharasasampannāni pupphāni āharitvā buddhānaṃ yojanappamāṇaṃ pupphāsanaṃ paññāpesuṃ. Aggasāvakānaṃ tigāvutaṃ, sesabhikkhūnaṃ aḍḍhayojanādibhedaṃ, saṅghanavakassa usabhamattaṃ paññāpesuṃ. Evaṃ paññattesu āsanesu nandatāpaso tathāgatassa purato añjaliṃ paggayha ṭhito, ‘‘bhante, amhākaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya imaṃ pupphāsanaṃ āruyha nisīdathā’’ti āha. Nisīdi bhagavā pupphāsane. Evaṃ nisinne satthari satthu ākāraṃ ñatvā bhikkhū attano attano pattāsane nisīdiṃsu. Nandatāpaso mahantaṃ pupphacchattaṃ gahetvā tathāgatassa matthake dhārento aṭṭhāsi. Satthā ‘‘tāpasānaṃ ayaṃ sakkāro mahapphalo hotū’’ti nirodhasamāpattiṃ samāpajji. Satthu samāpannabhāvaṃ ñatvā bhikkhūpi samāpattiṃ samāpajjiṃsu. Tathāgate sattāhaṃ nirodhaṃ samāpajjitvā nisinne antevāsikā bhikkhācārakāle sampatte vanamūlaphalāphalaṃ paribhuñjitvā sesakāle buddhānaṃ añjaliṃ paggayha aṭṭhaṃsu. Nandatāpaso pana bhikkhācārampi agantvā pupphacchattaṃ dhārentoyeva sattāhaṃ pītisukheneva vītināmesi.
世尊从灭尽定中出定,吩咐一位具足“无诤住支”与“应供支”这两支的声闻弟子,说:“请为这苦行者大众供养花座之事做随喜。”那位声闻弟子犹如从转轮王那里获得巨利的勇士一般满心欢喜,立足于自己的境界,思择三藏佛语而作随喜。当他讲法结束时,导师亲自说法。导师说法一结束,那四万四千位苦行者便全部证得了阿拉汉果。导师伸出手说:“来,比丘们!”当下,他们的须发自然脱落,八种生活资具出现于身。他们宛如六十岁的长老,围绕在导师身边。然而,难达苦行者因心思散乱,未能证得殊胜的果位。原来,当他开始听那位无诤住长老说法时,心中便生起了这样的念头:“啊,但愿我在未来某位佛陀的教法中,也能获得这位声闻弟子所证的功德!”就是因为这个寻思,他未能证悟道与果。他礼敬如来,在佛前合掌站立,问道:“尊者,那位为苦行者大众的花座做随喜的比丘,在您的教法中叫什么名字?”“那位比丘已在无诤住支和应供支中达到了第一位。”“尊者,我以七日持花伞盖所做的这一供养所生的功德,我不希求其他果报,唯愿在未来某位佛陀的教法中,我能成为像这位
Satthā nirodhato vuṭṭhāya araṇavihāriaṅgena dakkhiṇeyyaṅgena cāti dvīhi aṅgehi samannāgataṃ ekaṃ sāvakaṃ ‘‘isigaṇassa pupphāsanānumodanaṃ karohī’’ti āṇāpesi. So cakkavattirañño santikā paṭiladdhamahālābho mahāyodho viya tuṭṭhamānaso attano visaye ṭhatvā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sammasitvā anumodanamakāsi. Tassa desanāvasāne satthā sayaṃ dhammaṃ desesi. Satthu desanāvasāne sabbepi catucattālīsasahassatāpasā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Satthā – ‘‘etha bhikkhavo’’ti hatthaṃ pasāresi. Tesaṃ tāvadeva kesamassū antaradhāyiṃsu . Aṭṭha parikkhārā sarīre paṭimukkāva ahesuṃ. Te saṭṭhivassikattherā viya satthāraṃ parivārayiṃsu. Nandatāpaso pana vikkhittacittatāya visesaṃ nādhigañchi. Tassa kira araṇavihārittherassa dhammaṃ sotuṃ āraddhakālato paṭṭhāya – ‘‘aho vatāhampi anāgate ekassa buddhassa sāsane iminā sāvakena laddhaguṇaṃ labheyya’’nti cittaṃ udapādi. So tena vitakkena maggaphalapaṭivedhaṃ kātuṃ nāsakkhi. Tathāgataṃ pana vanditvā añjaliṃ paggayha sammukhe ṭhito evamāha – ‘‘bhante, yena bhikkhunā isigaṇassa pupphāsanānumodanā katā, ko nāmāyaṃ tumhākaṃ sāsane’’ti? ‘‘Araṇavihāriaṅgena ca dakkhiṇeyyaṅgena ca etadaggaṭṭhānaṃ patto eso bhikkhū’’ti. ‘‘Bhante, yvāyaṃ mayā sattāhaṃ pupphacchattaṃ dhārentena sakkāro kato, tena adhikārena aññaṃ sampattiṃ na patthemi, anāgate pana ekassa buddhassa sāsane ayaṃ thero viya dvīhaṅgehi samannāgato sāvako bhaveyya’’nti patthanaṃ akāsi.
导师运用未来分智观察,照见他此愿将于越过百劫之后成就,便说:“苦行者,你的这愿不会落空。未来越过百劫后,有一位名叫乔达摩的佛陀将出现于世,你的愿望将在他面前成就。”说完这番法语,导师由比丘僧团围绕着,腾空而去。难达苦行者一直合掌面对导师与僧团,直至他们从视线中消失。后来,他时常亲近导师听法,不曾退失禅那,最终命终生到了梵天。由彼处死殁,他又在五百生中出家为林居者;在迦叶正自觉者的教法中,他也出家为林居者,圆满了“去来正行”。据说,若未圆满这种行持,便不可能成为大声闻;此一行持,应依据根本注疏中所说的方式来了解。他如此圆满“去来正行”两万年,命终生到了三十三天。
Satthā ‘‘samijjhissati nu kho imassa tāpasassa patthanā’’ti anāgataṃsañāṇaṃ pesetvā olokento kappasatasahassaṃ atikkamitvā samijjhanakabhāvaṃ disvā, ‘‘tāpasa, na te ayaṃ patthanā moghaṃ bhavissati, anāgate kappasatasahassaṃ atikkamitvā gotamo nāma buddho uppajjissati, tassa santike samijjhissatī’’ti dhammakathaṃ kathetvā bhikkhusaṅghaparivuto ākāsaṃ pakkhandi. Nandatāpaso yāva cakkhupathaṃ na samatikkamati, tāva satthu bhikkhusaṅghassa ca añjaliṃ paggahetvā aṭṭhāsi. So aparabhāge kālena kālaṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ suṇitvā aparihīnajjhānova kālaṃ katvā brahmaloke nibbatto. Tato pana cuto aparānipi pañca jātisatāni pabbajitvā āraññakova ahosi, kassapasammāsambuddhakālepi pabbajitvā āraññako hutvā gatapaccāgatavattaṃ pūresi. Etaṃ kira vattaṃ aparipūretvā mahāsāvakabhāvaṃ pāpuṇantā nāma natthi, gatapaccāgatavattaṃ pana āgamaṭṭhakathāsu vuttanayeneva veditabbaṃ. So vīsativassasahassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā kālaṃ katvā tāvatiṃsadevaloke nibbatti.
就这样,他在三十三天中一次又一次地享受天界之乐;从那里死后投生人间,数百次转生为转轮王与地方王,享受广大的人间福报。当我们的世尊出世时,他在舍卫城善觉长者的家中,作为给孤独长者的弟弟而生,取名须菩提。
Evaṃ so tāvatiṃsabhavane aparāparaṃ uppajjanavasena dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cuto manussaloke anekasatakkhattuṃ cakkavattirājā padesarājā ca hutvā uḷāraṃ manussasampattiṃ anubhavitvā amhākaṃ bhagavato uppannakāle sāvatthiyaṃ sumanaseṭṭhissa gehe anāthapiṇḍikassa kaniṭṭho hutvā nibbatti. Subhūtītissa nāmaṃ ahosi.
那时,我们的世尊出现于世间,转动殊胜法轮之后,渐次来到王舍城,在那里接受竹林精舍等的供养,利益世间,住在王舍城附近的寒林。其时,给孤独长者从舍卫城取出发运的货物,来到朋友——王舍城长者的家中,听说佛陀已经出世,便前往寒林拜见导师,初次见面即证得入流果。他邀请导师前往舍卫城,在四十五由旬的途中,每一由旬以十万金钱建造精舍;又在舍卫城,以铺满黄金的代价买下祇陀太子八伽哩沙的园地,为世尊建造寺院供养。寺院落成庆典之日,居士须菩提随同给孤独长者一起前往,听闻佛法后生起信心,出家。受具足戒后,他精通两部《本母》,请求了禅修业处,在森林中修习沙门法,证得慈心禅那,并以此为基增长观智,最终证得阿拉汉果。
Tena ca samayena amhākaṃ bhagavā loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko anupubbena rājagahaṃ gantvā tattha veḷuvanapaṭiggahaṇādinā lokānuggahaṃ karonto rājagahaṃ upanissāya sītavane vihāsi. Tadā anāthapiṇḍiko seṭṭhi sāvatthiyaṃ uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā attano sahāyassa rājagahaseṭṭhino gehaṃ gantvā buddhuppādaṃ sutvā satthāraṃ sītavane viharantaṃ upasaṅkamitvā paṭhamadassaneneva sotāpattiphale patiṭṭhāya satthāraṃ sāvatthiṃ āgamanatthāya yācitvā tato pañcacattālīsayojane magge yojane yojane satasahassapariccāgena vihāre patiṭṭhāpetvā sāvatthiyaṃ aṭṭhakarīsappamāṇaṃ jetassa kumārassa uyyānabhūmiṃ koṭisanthārena kiṇitvā tattha bhagavato vihāraṃ kāretvā adāsi. Vihāramahadivase ayaṃ subhūtikuṭumbiko anāthapiṇḍikaseṭṭhinā saddhiṃ gantvā dhammaṃ suṇanto saddhaṃ paṭilabhitvā pabbaji. So upasampanno dve mātikā paguṇā katvā kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā araññe samaṇadhammaṃ karonto mettājhānaṃ nibbattetvā taṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi.
他宣说佛法时,因依照世尊教导的方式,不区别对象而普遍说法,故被称为“无诤住者中第一”。又因他托钵乞食时,在每一家门口入慈心禅那,出定后接受食物,心想:“如此能让施主获得大果报”,故被称为“应供者中第一”。因此,世尊在具足这两种德行后,将他安立在最上的位置,说:“比丘们,在我的比丘声闻弟子中,无诤住者第一是须菩提;应供者第一也是须菩提。”这位大长老圆满了自己所修波罗蜜的最终果证——即阿拉汉果,成为世间知名、受人尊敬的人。为利益众多人,他在各地游化,渐次来到王舍城。
So dhammaṃ desento yasmā satthārā desitaniyāmena anodissakaṃ katvā deseti, tasmā araṇavihārīnaṃ aggo nāma jāto. Yasmā ca piṇḍāya caranto ghare ghare mettājhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya bhikkhaṃ paṭiggaṇhāti ‘‘evaṃ dāyakānaṃ mahapphalaṃ bhavissatī’’ti, tasmā dakkhiṇeyyānaṃ aggo nāma jāto. Tena naṃ bhagavā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ araṇavihārīnaṃ dakkhiṇeyyānañca yadidaṃ subhūtī’’ti (a. ni. 1.198, 201) dvayaṅgasamannāgate aggaṭṭhāne ṭhapesi. Evamayaṃ mahāthero attanā pūritapāramīnaṃ phalassa matthakaṃ arahattaṃ patvā loke abhiññāto abhilakkhito hutvā bahujanahitāya janapadacārikaṃ caranto anupubbena rājagahaṃ agamāsi.
频婆娑罗王听闻长老到来,便前往拜见,顶礼后说道:“尊者,请您就住在这里,我会为您建造住处。”说完便离去了,却忘记了此事。长老没有得到住所,只能在露天过夜。由于长老的威神力,天不下雨。人们因久旱不雨而饱受煎熬,聚集到王宫门前高声喧嚷。国王思忖:“到底是什么原因导致不下雨呢?”观察后心想:“大概是因为长老露天居住,所以不下雨吧。”于是为长老搭建了一间叶屋,然后说:“尊者,请您住在这间叶屋里。”顶礼后便离开了。长老进入小屋,在草席上结跏趺坐。此时天才降下些许小雨,但并未普降甘霖。于是长老为了消除世间无雨的恐惧,并表明自己已没有内外的障难,诵出了这首偈颂:“我的小屋有遮蔽”(《长老偈》1)。偈颂的意义在《长老偈》的注释中已有说明。
Rājā bimbisāro therassa āgamanaṃ sutvā upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘idheva, bhante, vasatha, vasanaṭṭhānaṃ vo karissāmī’’ti vatvā pakkanto vissari. Thero senāsanaṃ alabhanto abbhokāse vītināmesi. Therassānubhāvena devo na vassati. Manussā avuṭṭhitāya upaddutā rañño nivesanadvāre ukkuṭṭhiṃ akaṃsu. Rājā ‘‘kena nu kho kāraṇena devo na vassatī’’ti vīmaṃsanto ‘‘therassa abbhokāsavāsena maññe na vassatī’’ti cintetvā tassa paṇṇakuṭiṃ kārāpetvā ‘‘imissaṃ, bhante, paṇṇakuṭiyaṃ vasathā’’ti vatvā vanditvā pakkāmi. Thero kuṭiṃ pavisitvā tiṇasanthārake pallaṅkena nisīdi. Tadā devo thokaṃ thokaṃ phusāyati, na sammādhāraṃ anupavecchati. Atha thero lokassa avuṭṭhikabhayaṃ vidhamitukāmo attano ajjhattikabāhiravatthukassa parissayassa abhāvaṃ pavedento ‘‘channā me kuṭikā’’ti (theragā. 1) gāthamāha. Tassattho theragāthāyaṃ vuttoyeva.
然而,这些大长老为何要宣说自己的功德呢?他们是因为回顾了自己在漫长时间里未曾证得的、极为甚深、极为寂静、最为殊胜的出世间法,现在亲身证得,由喜悦之力激发,而发出优陀那(感兴语),以表明此义;同时,也是为了彰显教法是导向出离的。那些已达至极少欲的圣者也会宣说自己的功德,就像世间怙主为了随顺所化众生的心意而宣说自己的功德一样,例如他这样说:“比丘们,如来具足十力,于四种无畏中自信而善巧”等等。同样地,这首偈也是长老的阿拉汉果声明偈。
Kasmā panete mahātherā attano guṇe pakāsentīti? Iminā dīghena addhunā anadhigatapubbaṃ paramagambhīraṃ ativiya santaṃ paṇītaṃ attanā adhigatalokuttaradhammaṃ paccavekkhitvā pītivegasamussāhitaudānadīpanatthaṃ sāsanassa niyyānikabhāvavibhāvanatthañca paramappicchā ariyā attano guṇe pakāsenti. Yathā taṃ lokanātho bodhaneyyānaṃ ajjhāsayavasena ‘‘dasabalasamannāgato, bhikkhave, tathāgato catuvesārajjavisārado’’tiādinā (a. ni. 10.21; ma. ni. 1. 148 atthato samānaṃ) attano guṇe pakāseti. Evamayaṃ therassa aññābyākaraṇagāthāpi ahosīti.
1如此,他证得阿拉汉果,并获得“第一”的地位后,回忆起自己过去的业行,心生欢喜,为了宣说过去生的本行,而说出“距雪山不远”等偈颂。其中,“距雪山”:指在喜马拉雅山的不远处、靠近的山脚下,是有人类往来行走的地方。“名为牛王的山”:因这座山在群山中最尊贵,故名牛王,是一座岩山。连接起来的意思是:那里有一座名为牛王的宝山。“我的林野住处建造完善”:在那座山上,为我居住而建造的林中住处,建造得极其完善。“小屋的站立处、日间住处、围墙等,皆以美妙的方式作成”。“覆盖树叶的屋舍极善构造”:覆盖着树叶的屋舍,为我的居住而妥善建造完成。
1. Evaṃ so pattaarahattaphalo pattaetadaggaṭṭhāno ca attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento himavantassāvidūretiādimāha. Tattha himavantassāti himālayapabbatassa avidūre āsanne samīpe pabbatapāde manussānaṃ gamanāgamanasampanne sañcaraṇaṭṭhāneti attho. Nisabho nāma pabbatoti pabbatānaṃ jeṭṭhattā nāmena nisabho nāma selamayapabbato ahosīti sambandho. Assamo sukato mayhanti tattha pabbate mayhaṃ vasanatthāya assamo araññāvāso suṭṭhu kato. Kuṭirattiṭṭhānadivāṭṭhānavatiparikkhepādivasena sundarākārena katoti attho. Paṇṇasālā sumāpitāti paṇṇehi chāditā sālā mayhaṃ nivāsanatthāya suṭṭhu māpitā niṭṭhāpitāti attho.
2“名为拘私耶”:这是父母所起的名字,称为拘私耶。“高严苦行”:指他有着显著而严酷的苦行。“独一无二,无有伴侣,结发髻者”:因为没有其他人,所以我只是独身一人;没有第二个人,也没有伙伴;是一位结着发髻、蓄着辫发的苦行者。那时,我正住在牛王山。
2.Kosiyo nāma nāmenāti mātāpitūhi katanāmadheyyena kosiyo nāma. Uggatāpano pākaṭatapo ghoratapo. Ekākiyo aññesaṃ abhāvā ahaṃ eva eko. Adutiyo dutiyatāpasarahito jaṭilo jaṭādhārī tāpaso tadā tasmiṃ kāle nisabhe pabbate vasāmi viharāmīti sambandho.
3“那时,我不吃果实、根茎与叶”:在牛王山居住的期间,我不从树上采摘柿子等果实、藕根等根茎,以及咖罗叶等叶子来进食。既然如此,如何存活呢?为了说明这一点,故说“依于自然掉落的好叶子”。这里的“自然掉落”是指:依靠那些自己生长、自然脱落的新鲜叶子,以此为食,那时我便这样维持生命。或有一种异读作“依于自然脱落的枯叶”,其意思是:依靠那些自然脱落的枯黄叶子来维生。
3.Phalaṃ mūlañca paṇṇañca, na bhuñjāmi ahaṃ tadāti tadā tasmiṃ nisabhapabbate vasanakāle tiṇḍukādiphalaṃ muḷālādimūlaṃ, kārapaṇṇādipaṇṇañca rukkhato ocinitvā na bhuñjāmīti attho. Evaṃ sati kathaṃ jīvatīti taṃ dassento pavattaṃva supātāhanti āha. Tattha pavattaṃ sayameva jātaṃ supātaṃ attano dhammatāya patitaṃ paṇṇādikaṃ nissāya āhāraṃ katvā ahaṃ tāvade tasmiṃ kāle jīvāmi jīvikaṃ kappemīti sambandho. ‘‘Pavattapaṇḍupaṇṇānī’’ti vā pāṭho, tassa sayameva patitāni paṇḍupaṇṇāni rukkhapattāni upanissāya jīvāmīti attho.
4“我不损毁正命”:即使我舍弃生命,行种种布施,也不因渴爱而去寻求果实、根茎等食物,如此便不损坏、不破坏正命。“我令自心喜悦”:我以少欲和知足,使自心欢悦、满足。“我远离邪命”:我不从事行医、充当信使等种种邪命,对这些不正当的寻求,我皆远远避开。
4.Nāhaṃ kopemi ājīvanti ahaṃ jīvitaṃ cajamānopi pariccāgaṃ kurumānopi taṇhāvasena phalamūlādiāhārapariyesanāya sammā ājīvaṃ na kopemi na nāsemīti sambandho. Ārādhemi sakaṃ cittanti sakaṃ cittaṃ attano manaṃ appicchatāya santuṭṭhiyā ca ārādhemi pasādemi. Vivajjemi anesananti vejjakammadūtakammādivasena anesanaṃ ayuttapariyesanaṃ vivajjemi dūraṃ karomi.
5“与贪相应的心”:任何时候,当我的心生起与贪欲相应时,我即于当下自己以智慧观察、审察而将其遣除。“我专一而调伏彼”:我将心安住于单一的业处所缘,成为最上、等持者,如此调伏、降伏那贪心。
5.Rāgūpasaṃhitaṃ cittanti yadā yasmiṃ kāle mama rāgena sampayuttaṃ cittaṃ uppajjati, tadā sayameva attanāyeva paccavekkhāmi ñāṇena paṭivekkhitvā vinodemi. Ekaggo taṃ damemahanti ahaṃ ekasmiṃ kammaṭṭhānārammaṇe aggo samāhito taṃ rāgacittaṃ damemi damanaṃ karomi.
6“于可染者,汝染着”:对于应被染着、应被黏附的色境等所缘事,你已染着、已黏附其上。“于可瞋者,汝瞋恚”:对于应被厌恶、能生瞋恚的事,你已成了污染者。“于可痴者,汝愚痴”:对于应被迷惑、能生愚痴的事,你已变得愚痴、已被蒙蔽。“因此,你从林中出来吧”:所以,你!从那树林、从那阿兰若住处出来吧,离开吧!(我这样调伏自己,这是上下文之间的连接。)
6.Rajjase rajjanīye cāti rajjanīye allīyitabbe rūpārammaṇādivatthusmiṃ rajjase allīno asi bhavasi. Dussanīye ca dussaseti dūsitabbe dosakaraṇavatthusmiṃ dūsako asi. Muyhase mohanīye cāti mohitabbe mohakaraṇavatthusmiṃ moyhasi mūḷho asi bhavasi. Tasmā tuvaṃ vanā vanato araññavāsato nikkhamassu apagacchāhīti evaṃ attānaṃ damemīti sambandho.
24“赡部洲金色般的肤色”:指具有金色、赡部洲金色般的肤色,意思是如同产于赡部洲的黄金那样的色泽。其余文句容易理解。
24.Timbarūsakavaṇṇābhoti suvaṇṇatimbarūsakavaṇṇābho, jambonadasuvaṇṇavaṇṇoti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
2. 优波离长老譬喻注疏
2. Upavānattheraapadānavaṇṇanā
“名为莲花上佛的胜利者”等偈颂,是尊者优波婆那长老的譬喻事迹。这位尊者也曾在过去诸佛前广修善行,于生生世世中累积导向解脱的福德。在莲花上佛世尊的时代,他出生于贫苦家庭,成年后,恰逢世尊般涅槃。他迎请世尊的舍利,在人间、天、龙、金翅鸟、鸠槃荼、夜叉、乾闼婆等以七宝建成、高达七由旬的大塔处,将自己洗净的上衣系在竹竿顶端,绑成旗帜而行供养。有一位名叫阿毗三摩多的夜叉将军,为诸天遣来守护塔庙,他便以不可见之身,执持那面旗帜升于空中,绕塔右旋三匝。他看到这一幕后,内心更为欢喜踊跃,依此福业在天界与人中流转。到了我们的佛陀出世时,他诞生于舍卫城的一个婆罗门家庭,取名优波婆那。成年后,在祇园精舍接受供养的场合,他亲眼目睹佛陀的威神力,生起净信,出家为比丘,精进修习观禅,证得阿拉汉果,成就六通。当世尊身体不适时,长老便供养温水、适宜的饮品与药物。导师的病由此得以痊愈。世尊对他的功德随喜赞叹。
Padumuttaronāma jinotiādikaṃ āyasmato upavānattherassa apadānaṃ. Ayampāyasmā purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle daliddakule nibbattitvā viññutaṃ patto bhagavati parinibbute tassa dhātuṃ gahetvā manussadevanāgagaruḷakumbhaṇḍayakkhagandhabbehi sattaratanamaye sattayojanike thūpe kate tattha sudhotaṃ attano uttarasāṭakaṃ veḷagge laggetvā ābandhitvā dhajaṃ katvā pūjaṃ akāsi. Taṃ gahetvā abhisammatako nāma yakkhasenāpati devehi cetiyapūjārakkhaṇatthaṃ ṭhapito adissamānakāyo taṃ ākāse dhārento cetiyaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ akāsi. So taṃ disvā bhiyyosomattāya pasannamānaso hutvā tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā upavānoti laddhanāmo vayappatto jetavanapaṭiggahaṇe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto arahattaṃ patvā chaḷabhiñño ahosi. Yadā bhagavato aphāsu ahosi, tadā thero uṇhodakaṃ tathārūpaṃ pānakañca bhesajjaṃ bhagavato upanāmesi. Tenassa satthuno rogo vūpasami. Tassa bhagavā anumodanaṃ akāsi.
52如此,他证得阿拉汉果,获赐‘最上’称号,忆念起自己过去所造的善业,出于喜悦,便讲述自己宿世所行的譬喻,说出了“名为莲花上佛的胜利者”等偈颂。其中,“莲花上佛”指已到达一切世间法与出世间法的彼岸、证得最终涅槃,名为莲花上的胜利者、已摧破五魔的世尊。他犹如巨大的火聚,放射六色佛光,以正法之光照耀一切世间;他是正自觉者、善觉悟者,从为无明所覆、耽于随眠烦恼的沉睡众生中苏醒,张开了智慧的眼莲。他已经般涅槃,通过诸蕴的般涅槃而彻底寂灭,不再显现于世。应当这样联系而理解。
52. Evaṃ so pattaarahattaphalo adhigataetadaggaṭṭhāno attano pubbakammaṃ saritvā somanassavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Tattha sabbesaṃ lokiyalokuttaradhammānaṃ pāragū pariyosānaṃ nibbānaṃ gato patto padumuttaro nāma jino jitapañcamāro bhagavā aggikkhandho iva chabbaṇṇā buddharaṃsiyo jalitvā sabbalokaṃ dhammapajjotena obhāsetvā sambuddho suṭṭhu buddho avijjāniddūpagatāya pajāya savāsanāya kilesaniddāya paṭibuddho vikasitanettapaṅkajo parinibbuto khandhaparinibbānena nibbuto adassanaṃ gatoti sambandho.
57“jaṅghā”(梯阶):指建造塔庙时,为安放、砌筑砖块而固定绑扎起来的阶梯结构。
57.Jaṅghāti cetiyakaraṇakāle upacinitabbānaṃ iṭṭhakānaṃ ṭhapanatthāya, nibandhiyamānasopānapanti.
88所谓“被洗衣者洗净”,是指那衣服被洗衣人很好地清洗、变得极其洁净。我的上衣——我将它系在竹竿顶端,做成旗帜高高挂起,意思就是它在空中、在天空里飘扬。其余内容很容易了解。
88.Sudhotaṃrajakenāhanti vatthadhovakena purisena suṭṭhu dhovitaṃ suvisuddhakataṃ, uttareyyapaṭaṃ mama uttarasāṭakaṃ ahaṃ veḷagge laggitvā dhajaṃ katvā ukkhipiṃ, ambare ākāse ussāpesinti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
3. 皈依三宝长老譬喻注
3. Tisaraṇagamaniyattheraapadānavaṇṇanā
“在槃头摩帝城”等语,是尊者皈依三宝长老的譬喻。这位尊者也曾在过去诸佛处累积善行资粮,于一次次的生命流转中,不断积累导向解脱的福业。在毗婆尸世尊的时代,他出生于槃头摩帝城的望族家庭,照顾自己失明的父母。有一天,他这样思惟:“我因为照顾父母而无法出家。不如我就受持三皈依,这样便能从悲惨的恶道中解脱出来。”于是,他去拜见毗婆尸世尊那位名为尼沙巴的上首弟子,在他那里受持了三皈依。他守护这一皈依长达十万年,凭此业投生到三十三天,从那以后,便在天界与人界之间流转,享受两界的成就。到了现在这尊佛陀出世的时代,他出生于舍卫城一个富裕的大家族。年仅七岁时,他便被一群孩童围绕着,来到一座僧园。在那里,有一位漏尽长老为他开示佛法,并授予他三皈依。他受持之后,忆念起自己过去世所守护的皈依,进而增长观智,证得阿拉汉果。对于这位证得阿拉汉果的人,世尊为他授予了具足戒。
Nagare bandhumatiyātiādikaṃ āyasmato tisaraṇagamaniyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle bandhumatīnagare kulagehe nibbattitvā andhamātāpitaro upaṭṭhāsi. So ekadivasaṃ cintesi – ‘‘ahaṃ mātāpitaro upaṭṭhahanto pabbajituṃ na labhāmi, yaṃnūnāhaṃ tīṇi saraṇāni gaṇhissāmi , evaṃ duggatito mocessāmī’’ti nisabhaṃ nāma vipassissa bhagavato aggasāvakaṃ upasaṅkamitvā tīṇi saraṇāni gaṇhi. So tāni vassasatasahassāni rakkhitvā teneva kammena tāvatiṃsabhavane nibbatto, tato paraṃ devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthinagare mahāsālakule nibbatto viññutaṃ patto sattavassikova dārakehi parivuto ekaṃ saṅghārāmaṃ agamāsi. Tattha eko khīṇāsavatthero tassa dhammaṃ desetvā saraṇāni adāsi. So tāni gahetvā pubbe attano rakkhitāni saraṇāni saritvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Taṃ arahattappattaṃ bhagavā upasampādesi.
106他证得阿拉汉果、受具足戒之后,回忆起自己过去的业行,心中充满喜悦,因而开示自己过去世行迹的譬喻,说出“在槃头摩帝城”等语。在这里,“我是母亲的照顾者”这一句,应联系“我是父母的照顾者与赡养者,在槃头摩帝城”来理解。
106. So arahattappatto upasampanno hutvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento nagare bandhumatiyātiādimāha. Tattha mātu upaṭṭhāko ahunti ahaṃ mātāpitūnaṃ upaṭṭhāko bharako bandhumatīnagare ahosinti sambandho.
108「被黑暗遮蔽」是指被无明之暗所遮蔽、所覆盖。「被三种火烧」是指被贪火、嗔火、痴火这三种烦恼之火所烧——当知一切众生皆被这三种火所燃烧,应当如此联系来理解。
108.Tamandhakārapihitāti mohandhakārena pihitā chāditā. Tividhaggīhi ḍayhareti rāgaggidosaggimohaggisaṅkhātehi tīhi aggīhi ḍayhare ḍayhanti sabbe sattāti sambandho.
114「我得到八种因」的意思是:我获得了八种因,即能成为快乐之缘的八种原因。其余内容容易了知。
114.Aṭṭha hetū labhāmahanti aṭṭha kāraṇāni sukhassa paccayabhūtāni kāraṇāni labhāmi ahanti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
4. 《受持五戒长老譬喻注疏》
4. Pañcasīlasamādāniyattheraapadānavaṇṇanā
「Nagare candavatiyā」等开头的经文,是具寿受持五戒长老的譬喻。这位长老亦在过去诸佛的教法中累积了善行,于种种生命中不断积聚作为解脱近缘的福德。在无量见佛世尊的时代,他生于某个家庭,因过去生所造不善业成熟,沦为一个贫穷之人,衣食匮乏,以替人作佣工维持生计。他目睹轮回过患,心生出家之念,却未得机缘。于是,他在无量见佛世尊的声闻弟子牛王长老座前,受持了五条学处。由于生于寿命极长远的时代,他得以守护戒律长达十万年之久。依此业力,他流转于天界与人中,直至如今这位佛陀出世时,生于毗舍离城一个极为富有的家庭。他见父母受持戒律,忆念起往昔持戒的善德,便增修毗婆舍那观,证得阿拉汉果后出家。
Nagare candavatiyātiādikaṃ āyasmato pañcasīlasamādāniyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto anomadassissa bhagavato kāle ekasmiṃ kule nibbatto purimabhave katākusalakammānurūpena daliddo hutvā appannapānabhojano paresaṃ bhatiṃ katvā jīvanto saṃsāre ādīnavaṃ ñatvā pabbajitukāmopi pabbajjaṃ alabhamāno anomadassissa bhagavato sāvakassa nisabhattherassa santike pañca sikkhāpadāni samādiyi. Dīghāyukakāle uppannattā vassasatasahassāni sīlaṃ paripālesi. Tena kammena so devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ mahābhogakule nibbatto. Mātāpitaro sīlaṃ samādiyante disvā attano sīlaṃ saritvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā pabbaji.
134他忆起自己往昔所造之业,心生欢喜,便以优陀那(感兴偈颂)宣说过去生行迹的譬喻,因而诵出“Nagare candavatiyā”等为首之语。“Bhatako āsahaṃ tadā”的意思是:那时,在我行善之时,我是一个雇工,靠工钱维生。“Parakammāyane yutto”的意思是:由于为他人工匠劳碌,无有余暇,为从轮回中解脱,我不得出家之机。
134. So attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto udānavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento nagare candavatiyātiādimāha. Bhatakoāsahaṃ tadāti tadā mama puññakaraṇakāle ahaṃ bhatako bhatiyā kammakārako āsiṃ ahosiṃ. Parakammāyane yuttoti bhatiyā paresaṃ kammakaraṇe āyutto yojito okāsābhāvena saṃsārato muccanatthāya ahaṃ pabbajjaṃ na labhāmi.
135“Mahandhakārapihitā”的意思是:被厚重的烦恼黑暗所覆盖、遮蔽与障住。“Tividhaggīhi ḍayhare”的意思是:被地狱火、饿鬼火、轮回火这三种火所燃烧。整句的含义是:“我当以什么方法、由什么因缘而得解脱呢?”
135.Mahandhakārapihitāti mahantehi kilesandhakārehi pihitā saṃvutā thakitā. Tividhaggīhi ḍayhareti narakaggipetaggisaṃsāraggisaṅkhātehi tīhi aggīhi ḍayhanti. Ahaṃ pana kena upāyena kena kāraṇena visaṃyutto bhaveyyanti attho.
136“应施法”是指应予布施的物品,诸如饮食之类,我并无这些。由于匮乏这些资具,我成了一个可怜、困苦的雇工,靠工钱维生。“我何不守护五戒、令其圆满呢”的意思是:受持五戒后,圆满地守护它,“我应当善加守护,以最善、最殊胜、最美妙的方式去持守”,这便是此句的含义。
136.Deyyadhammo annapānādidātabbayuttakaṃ vatthu mayhaṃ natthi, tassābhāvena ahaṃ varāko dukkhito bhatako bhatiyā jīvanako yaṃnūnāhaṃ pañcasīlaṃ rakkheyyaṃ paripūrayanti pañcasīlaṃ samādiyitvā paripūrento yaṃnūna rakkheyyaṃ sādhukaṃ bhaddakaṃ sundaraṃ katvā paripāleyyanti attho.
148「Svāhaṃ yasamanubhavin」的意思是:我藉由那些戒的功力与威德,在天界与人中享有广大名声。这是在赞叹那些戒的果报,意思是即便想要以长达一劫的时间来称赞,也只能说出其中一角、令其略现一隅而已。其余文句皆容易了知。
148.Svāhaṃ yasamanubhavinti so ahaṃ devamanussesu mahantaṃ yasaṃ anubhaviṃ tesaṃ sīlānaṃ vāhasā ānubhāvenāti attho. Kappakoṭimpi tesaṃ sīlānaṃ phalaṃ kittento ekakoṭṭhāsameva kittaye pākaṭaṃ kareyyanti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
5. 《施食长老譬喻注疏》
5. Annasaṃsāvakattheraapadānavaṇṇanā
这部以「金色正自觉者」等偈颂开头的,是具寿施食长老的譬喻。这位长老于过去诸佛处也曾累积善行,在种种生命形态中不断积攒导向涅槃的善业。当悉达多佛出现于世时,他出生在某户人家。有一次,他看见世尊正在托钵乞食——具足三十二大人相,周身辉映一寻光华——心中生起清净信心,于是迎请世尊到家中,以上等饮食供养,请世尊尽情受用。凭藉此心的净信,他死后生于天界,享受天界妙乐;从彼处死后,又辗转生于人间,享受人间的善果。如此在天、人二道中轮转,受用种种福报。至现今这尊佛陀出世时,他生于某户人家,对佛法生起信心后出家,修习观禅,最终证得阿拉汉果。由于往昔善业的力量,他以「施食长老」之名为人所知。
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhantiādikaṃ āyasmato annasaṃsāvakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto piṇḍāya carantaṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇabyāmappabhāmaṇḍalopasobhitaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso bhagavantaṃ nimantetvā gehaṃ netvā varaannapānena santappetvā sampavāretvā bhojesi. So teneva cittappasādena tato cuto devaloke nibbattitvā dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cavitvā manussaloke nibbattitvā manussasampattiṃ anubhavitvā tato aparāparaṃ devamanussasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kule nibbatto sāsane pasīditvā pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. So pubbe katapuññanāmavasena annasaṃsāvakattheroti pākaṭanāmo ahosi.
155-6155-6. 后来,长老回忆起自己往昔所造的善业,满心喜悦地想:「我正是藉此福德资粮之力而证得阿拉汉果。」于是以感叹的偈颂宣说自己过去生的行迹,诵出「金色……」等句子。其中,「金色正自觉者」:世尊的肤色犹如纯金,故称为金色;这位金色正自觉者即是悉达多佛。「在商铺间行走」:指在商贩店铺林立的街道中间行走。「犹如金拱门」:佛陀通身威仪,宛如黄金打造的牌楼般庄严,具足三十二大人相,以三十二种殊胜相好而辉耀,成为世间的明灯、一切世间的光明之源。「不可测量」:无法以任何尺度去衡量。「无可比喻」:找不到任何事物来比拟。「持光者」:佛陀之身发射出蓝、黄等六色光芒。见到如此殊胜的悉达多佛,我获得了无上的喜悦。其余文字皆容易了知。
155-6. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto ‘‘evaṃ mayā iminā puññasambhārānubhāvena pattaṃ arahatta’’nti attano pubbacaritāpadānaṃ udānavasena pakāsento suvaṇṇavaṇṇantiādimāha . Tattha suvaṇṇassa vaṇṇo viya vaṇṇo yassa bhagavato soyaṃ suvaṇṇavaṇṇo, taṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ siddhatthanti attho. Gacchantaṃ antarāpaṇeti vessānaṃ āpaṇapantīnaṃ antaravīthiyaṃ gacchamānaṃ. Kañcanagghiyasaṃkāsanti suvaṇṇatoraṇasadisaṃ bāttiṃsavaralakkhaṇaṃ dvattiṃsavaralakkhaṇehi sampannaṃ lokapajjotaṃ sakalalokadīpabhūtaṃ appameyyaṃ pamāṇavirahitaṃ anopamaṃ upamāvirahitaṃ jutindharaṃ pabhādhāraṃ nīlapītādichabbaṇṇabuddharaṃsiyo dhārakaṃ siddhatthaṃ disvā paramaṃ uttamaṃ pītiṃ alatthaṃ alabhinti sambandho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
6. 香供养长老譬喻注疏
6. Dhūpadāyakattheraapadānavaṇṇanā
此篇以“悉达多世尊”等开头,是具寿香供养长老的传记。这位长老在过去诸佛处亦曾累积善行,于种种生命形态中积集导向涅槃的善业。当悉达多佛出世时,他出生于某家庭,对悉达多世尊生起净信,便以牛头旃檀、沉香、黑沉香等众多熏香,在世尊的香室中作熏香供养。凭此善业,他无论生于天界还是人间,皆享受二种成就,于每一生中皆成为应供的对象。时至此佛出世,他出生于某家庭,凭借福德资粮之力于教法中出家,修习观禅,证得阿拉汉果。因曾作熏香供养的善行,大众普遍称他为“香供养长老”。他证得阿拉汉果后,忆念过去所造之业,心生喜悦,宣说宿世行迹,诵出“悉达多世尊……”等偈颂。“悉达多”意为:成就圆满。一切知智等诸功德的合集,即是世尊的义趣与目标所在,故称“悉达多”。这位悉达多世尊具足吉祥等诸功德,是世间最尊贵者,于一切世间中最超胜,面对顺逆境界,恒常安住于如如不动的本性。其余文字含义浅白。
Siddhatthassa bhagavatotiādikaṃ āyasmato dhūpadāyakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto siddhatthe bhagavati cittaṃ pasādetvā tassa bhagavato gandhakuṭiyaṃ candanāgarukāḷānusāriādinā katehi anekehi dhūpehi dhūpapūjaṃ akāsi. So tena puññena devesu ca manussesu ca ubhayasampattiyo anubhavanto nibbattanibbattabhave pūjanīyo hutvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kulagehe nibbatto puññasambhārānubhāvena sāsane pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā katadhūpapūjāpuññattā nāmena dhūpadāyakattheroti sabbattha pākaṭo. So pattaarahattaphalo attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ dassento siddhatthassa bhagavatotiādimāha. Siddho paripuṇṇo sabbaññutaññāṇādiguṇasaṅkhāto attho payojanaṃ yassa bhagavato soyaṃ siddhattho, tassa siddhatthassa bhagavato bhagyādiguṇavantassa lokajeṭṭhassa sakalalokuttamassa tādino iṭṭhāniṭṭhesu tādisassa acalasabhāvassāti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
7. 沙供养长老譬喻注疏
7. Pulinapūjakattheraapadānavaṇṇanā
此篇以“毗婆尸世尊”等开头,是具寿沙供养长老的传记。这位长老在过去诸佛处亦曾累积善行,于种种生命形态中积集导向涅槃的善业。毗婆尸佛出世时,他出生于某家庭,对教法生起净信后,在塔院、菩提树院等处,将旧沙清除,铺上如珍珠般洁白的新沙,庄严地面。凭此善业,他生于天界,居住在天宝所照、方圆数由旬的金色宫殿中,享受天界福乐;从彼处死后,又生人间,成为具足七宝的转轮王,享受人间福乐。此后便辗转轮回于天、人二道之中。时至此佛出世,他出生于富贵具足的家庭,对教法生起信心而出家,修习观禅,证得阿拉汉果。因其善业与名相应,人们称他为“沙供养长老”。
Vipassissabhagavatotiādikaṃ āyasmato pulinapūjakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle ekasmiṃ kule nibbatto sāsane pasannacitto cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu purāṇavālukaṃ apanetvā navaṃ muttādalasadisapaṇḍarapulinaṃ okiritvā māḷakaṃ alaṅkari. Tena kammena so devaloke nibbatto tattha dibbehi ratanehi vijjotamāne anekayojane kanakavimāne dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cuto manussaloke sattaratanasampanno cakkavattī rājā hutvā manussasampattiṃ anubhavitvā aparāparaṃ saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vibhavasampanne ekasmiṃ kule nibbatto sāsane pasanno pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. So attano katapuññanāmasadisena nāmena pulinapūjakattheroti pākaṭo.
165他忆念自己过去所造的业,心中喜悦,为显示宿世修行事迹,宣说“毗婆尸世尊……”等偈颂。其中,“毗婆尸”:因以种种方式观见,故名毗婆尸;或由远离而观见,故名毗婆尸;或因观见自利、利他等种种差别义,故名毗婆尸;或因观见世俗、胜义等种种差别,故名毗婆尸。在那位毗婆尸世尊的菩提树——即最殊胜的菩提树清凉院处,我清除了旧沙,铺撒了纯净洁白的沙。其余内容甚易理解。
165. So attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ dassento vipassissa bhagavatotiādimāha. Tattha vividhaṃ passatīti vipassī, vivicca passatīti vā vipassī, vividhe attatthaparatthādibhede atthe passatīti vā vipassī, vividhe vohāraparamatthādibhede passatīti vā vipassī, tassa vipassissa bodhiyā pādaputtame uttame bodhirukkhamaṇḍalamāḷake purāṇapulinaṃ vālukaṃ chaḍḍetvā suddhaṃ paṇḍaraṃ pulinaṃ ākiriṃ santhariṃ. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
8. 优低耶长老譬喻注疏
8. Uttiyattheraapadānavaṇṇanā
以“月亮河岸边”等句开篇的,是尊者优低耶长老的传记。这位长老同样在过去诸佛处累积了善行,于种种生命形态中积攒了导向涅槃的善业。在悉达多佛的时代,他投生为月亮河中的一只鳄鱼。他看见世尊来到河边,心生净信,心想渡世尊过河,便俯卧在河岸边。世尊出于慈悯,将脚踏在他的背上。他感到无比欢喜激动,为喜悦所激励,发起大精进,破浪而行,以极快的速度将世尊送至对岸。世尊了知他内心的净信,授记说:“此人从此处死后,将转生天界;从那时起,他将只在善趣中流转;此后过九十四劫,将证得不死(涅槃)。”说完便离去了。
Candabhāgānadītīretiādikaṃ āyasmato uttiyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle candabhāgānadiyaṃ susumāro hutvā nibbatto nadītīraṃ upagataṃ bhagavantaṃ disvā pasannacitto pāraṃ netukāmo tīrasamīpeyeva nipajji. Bhagavā tassa anukampāya piṭṭhiyaṃ pāde ṭhapesi. So tuṭṭho udaggo pītivegena mahussāho hutvā sotaṃ chindanto sīghena javena bhagavantaṃ paratīraṃ nesi. Bhagavā tassa cittappasādaṃ ñatvā ‘‘ayaṃ ito cuto devaloke nibbattissati , tato paṭṭhāya sugatīsuyeva saṃsaranto ito catunnavutikappe amataṃ pāpuṇissatī’’ti byākaritvā pakkāmi.
他如此仅在天界等善趣中流转。到了现在这位佛陀出世时,他投生于舍卫城一位婆罗门家为子,取名优低耶。长大之后,心想“我要寻求不死”,便出家为游方者。一日,他拜见世尊,顶礼后听闻佛法,获得净信,便在佛法中出家为比丘。但由于戒与见尚未清净,他未能证得殊胜的证悟。当他见到另一位比丘证悟胜法并作宣说时,便前往拜见世尊,请求一个简要的教诫。世尊便以“因此,优低耶,你应当从最初开始净化”等语,给予他一个简要的教诫。他安住于世尊的教诫中,修习观禅。正当他精进修观时,生了一场大病。因病痛而生起强烈的悚惧,他了知这即是策励精进的所依,由此增进了观智,最终证得阿拉汉果。
So tathā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, uttiyotissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto ‘‘amataṃ pariyesissāmī’’ti paribbājako hutvā ekadivasaṃ bhagavantaṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho hutvā sāsane pabbajitvā sīladiṭṭhīnaṃ avisodhitattā visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto aññaṃ bhikkhuṃ visesaṃ nibbattetvā aññaṃ byākarontaṃ disvā satthāraṃ upasaṅkamitvā saṅkhepena ovādaṃ yāci. Satthāpi tassa , ‘‘tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.382) saṅkhepeneva ovādaṃ adāsi. So satthu ovāde ṭhatvā vipassanaṃ ārabhi. Tassa āraddhavipassakassa ābādho uppajji. Uppanne ābādhe jātasaṃvego vīriyārambhavatthuṃ ñatvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi.
169他如此依所积资粮证得阿罗汉果,回忆起自己过去的业,心中充满喜悦,为了宣说宿世所行功德的譬喻,便诵出了以“月亮河岸边”开头的偈颂。其中,“月亮河”一名,是因为此河有着极其清净洁白的沙洲,又充满闪耀着光辉、清冽甘美的河水,如同散发着月光一般,流动时发出声响奔流,故而得名。在那条月亮河的岸边,我曾是鳄鱼——这是偈颂文句间的连接。其中,“鳄鱼”一词,因其将小鱼群撕咬粉碎而杀死,故称鳄鱼,意为凶暴之鱼,也就是鳄鱼。“我那时正忙于自己的食物”,即专注于自己觅食的范围。“我去到河边渡口”,是当世尊到来时,我就去到河边,到达渡口。
169. Evaṃ so katasambhārānurūpena pattaarahattaphalo attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento candabhāgānadītīretiādimāha. Tattha candabhāgānadītīreti parisuddhapaṇḍarapulinatalehi ca pabhāsampannapasannamadhurodakaparipuṇṇatāya ca candappabhākiraṇasassirīkābhā nadamānā saddaṃ kurumānā gacchatīti candabhāgānadī, tassā candabhāgānadiyā tīre susumāro ahosinti sambandho. Tattha susumāroti khuddakamacchagumbe khaṇḍākhaṇḍikaṃ karonto māretīti susumāro, caṇḍamaccho kumbhīloti attho. Sabhojanapasutohanti ahaṃ sabhojane sakagocare pasuto byāvaṭo. Nadītitthaṃ agacchahanti bhagavato āgamanakāle ahaṃ nadītitthaṃ agacchiṃ pattomhi.
170“Siddhattho tamhi samaye(其时,悉达多佛)”:在我前往渡口之时,那位无上的圣者——一切众生中最尊贵、最殊胜的自生者,自己现起、自己成为佛陀的悉达多世尊,欲渡河流,来到了河岸。
170.Siddhattho tamhi samayeti tasmiṃ mama titthagamanakāle siddhattho bhagavā aggapuggalo sabbasattesu jeṭṭho seṭṭho sayambhū sayameva bhūto jāto buddhabhūto so bhagavā nadiṃ taritukāmo nadītīraṃ upāgami.
172“Pettikaṃ visayaṃ mayhaṃ(我祖传的领域)”:这是我父亲、祖父等历代相承而来的,也就是那些具大威德的成就者们用以渡河的方法。
172.Pettikaṃ visayaṃ mayhanti mayhaṃ pitupitāmahādīhi paramparānītaṃ, yadidaṃ sampattasampattamahānubhāvānaṃ taraṇanti attho.
173“Mama uggajjanaṃ sutvā(听了我的恳求声)”:大牟尼世尊听到我恳求的音声,便登上了——这是句子的连接。其余文义显而易见。
173.Mamauggajjanaṃ sutvāti mayhaṃ uggajjanaṃ ārādhanaṃ sutvā mahāmuni bhagavā abhiruhīti sambandho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
9. 合掌长老譬喻注疏
9. Ekañjalikattheraapadānavaṇṇanā
此乃尊者合掌长老的譬喻,以“suvaṇṇavaṇṇa”等为开首。这位长老在往昔诸佛处积累了殊胜功德,于种种生命流转中积集导向解脱的福业。在毗婆尸世尊的时代,他生于某家庭,成年后对三宝生起净信。见到毗婆尸世尊正在托钵,他心怀欢喜,合掌而立。由此福业,他辗转天界与人界,处处受人恭敬供养,受用两种成就。在此佛出世时,他转生富家,对教法生起信心,出家为比丘后,修习观行并令其增长,最终住立于阿罗汉果。因过去所造的福业,他以“合掌长老”之名而著称。
Suvaṇṇavaṇṇantiādikaṃ āyasmato ekañjalikattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto viññutaṃ patto ratanattaye pasanno piṇḍāya carantaṃ vipassiṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso añjaliṃ paggahetvā aṭṭhāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto sabbattha pūjanīyo hutvā ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde vibhavasampanne kule nibbattitvā sāsane pasīditvā pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahatte patiṭṭhāsi. Pubbe katapuññavasena ekañjalikattheroti pākaṭo.
180他忆起自己往昔所造的业,就像看清掌中的余甘子果一般,于是以感兴语的方式,为显扬过去所行的功德,说出以“suvaṇṇavaṇṇa”开首的偈颂。“satthavāha(商主)”——指带领商人穿越旷野、救度他们的商队首领。他能引导商队脱离猛兽旷野、盗贼旷野、饥馑旷野、无水旷野、夜叉旷野、乏食旷野,使之越过、脱离、度尽、彻底得救,安抵安稳之地。世尊因与商队首领有类似之处,故也被称为“商主”。也就是说,对于渴望三种菩提、已积集福德资粮的众生,他将他们从生旷野、老旷野、病旷野、死旷野、愁叹苦忧恼旷野,乃至整个轮回旷野中,救度、牵引、超越、彻底度脱,安置于涅槃彼岸。因此,他既是商主,又是最上、最胜、最首者,故称“satthavāhagga(商主最胜)”。毗婆尸正自觉者正是这位商主最胜者。“naravīra(人雄)”——在人类中勇猛精进之人。“vināyaka(导师)”——殊胜地引导已积集福德资粮的众生抵达涅槃之城者。此处的毗婆尸正自觉者正是这样的人雄、导师。
180. So attano pubbakammaṃ saritvā taṃ hatthatale āmalakaṃ viya disvā udānavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento suvaṇṇavaṇṇantiādimāha. Vipassiṃ satthavāhagganti vāṇije kantārā vahati tāretīti satthavāho . Vāḷakantārā coḷakantārā dubbhikkhakantārā nirudakakantārā yakkhakantārā appabhakkhakantārā ca tāreti uttāreti patāreti nittāreti khemantabhūmiṃ pāpetīti attho. Ko so? Vāṇijajeṭṭhako. Satthavāhasadisattā ayampi bhagavā satthavāho. Tathā hi so tividhaṃ bodhiṃ patthayante katapuññasambhāre satte jātikantārā jarākantārā byādhikantārā maraṇakantārā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsakantārā ca sabbasmā saṃsārakantārā ca tāreti uttāreti patāreti nittāreti nibbānathalaṃ pāpetīti attho. Satthavāho ca so aggo seṭṭho padhāno cāti satthavāhaggo, taṃ satthavāhaggaṃ vipassiṃ sambuddhanti sambandho. Naravaraṃ vināyakanti narānaṃ antare asithilaparakkamoti naravīro, taṃ. Visesena katapuññasambhāre satte neti nibbānapuraṃ pāpetīti vināyako, taṃ.
181“adantadamano(调御未调者)”——众生因与贪、嗔、痴等烦恼相应,于身、语、意三门未能调御;能调御如此未调众生者,称为“调御未调者”。“tādī(如如者)”——于可爱与不可爱的对象前,具足不动摇等功德者,称为“如如者”。“mahāvādī(大论师)”——在自教说与他教说的论师之中,因无有与他相等或超越之人,故称“大论师”。“mahāmati(大慧者)”——具有如大地、如须弥山般广大智慧者,称为“大慧者”。“大论师、大慧者、正自觉者”,这是同位语关系。其余意思容易理解。
181.Adantadamanaṃ tādinti rāgadosamohādikilesasampayuttattā kāyavacīmanodvārehi adante satte dametīti adantadamano, taṃ. Iṭṭhāniṭṭhesu akampiyatādiguṇayuttoti tādī, taṃ. Mahāvādiṃ mahāmatinti sakasamayaparasamayavādīnaṃ antare attanā samadhikapuggalavirahitattā mahāvādī , mahatī pathavisamānā merusamānā ca mati yassa so mahāmati, taṃ mahāvādiṃ mahāmatiṃ sambuddhanti iminā tulyādhikaraṇaṃ. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
10. 细布施长老譬喻注疏
10. Khomadāyakattheraapadānavaṇṇanā
以“Nagare bandhumatiyā”等为开篇的,是尊者麻布施长老的譬喻。这位长老过去曾在诸佛处累积殊胜功德,于一次次的生命流转中,不断积集导向解脱的善业。在毗婆尸佛住世时,他生于某户人家,及至成年,对教法生起净信,皈依三宝。他听闻毗婆尸佛说法之后,心怀喜悦,以麻布衣料作供养。以此为基,一生之中不断积集种种福德,命终后投生天界。他在六欲天中辗转享受天上之乐;从天界命终,又转生人界,享受转轮王等人间种种福报。最后,当福德资粮完全成熟时,恰逢今佛出现于世,他再次生于人间,长大后往导师座前听法,获得净信,出家后修习观行,令观力增长,不久便证得阿拉汉果。他以“麻布施长老”之名广为人知。
Nagare bandhumatiyātiādikaṃ āyasmato khomadāyakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto vayappatto sāsane abhippasanno ratanattayamāmako vipassissa bhagavato santike dhammaṃ sutvā pasannamānaso khomadussena pūjaṃ akāsi. So tadeva mūlaṃ katvā yāvajīvaṃ puññāni katvā tato devaloke nibbatto. Chasu devesu aparāparaṃ dibbasukhaṃ anubhavitvā tato cavitvā manussaloke cakkavattiādianekavidhamanussasampattiṃ anubhavitvā paripākagate puññasambhāre imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vayappatto satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Katapuññanāmena khomadāyakattheroti pākaṭo.
184他忆起自己往昔所造之业,心生欢喜,为展示过去所行功德事迹,便宣说了以“Nagare bandhumatiyā”等开端的偈颂。其中,“bandhu”意为亲戚,亲戚们彼此聚集共住的城市,便称为“槃头摩帝”(Bandhumatī)。“Ropemi bījasampadan”的意思是:我种植布施、持戒等福德种子,令其成就,也就是我要培植、建立这些功德。
184. So attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ dassento nagare bandhumatiyātiādimāha. Tattha bandhu vuccati ñātako, te bandhū yasmiṃ nagare aññamaññaṃ saṅghaṭitā vasanti, taṃ nagaraṃ ‘‘bandhumatī’’ti vuccati. Ropemi bījasampadanti dānasīlādipuññabījasampattiṃ ropemi paṭṭhapemīti attho.