第十七 善奉事品
17. Supāricariyavaggo
一、善奉事长老譬喻注
1. Supāricariyattheraapadānavaṇṇanā
《具寿善奉事长老譬喻》以“名为莲花”等偈颂开头。他亦在过去诸胜者前积累增进之业,于种种生命流转中累积趣向涅槃的福德。在莲花上世尊的时代,他生于夜叉界,前往雪山参加夜叉集会,听闻世尊为天、夜叉、乾闼婆、龙等说法后,心生净信,合掌顶礼世尊。以此善业,从彼处死后生于天界,享受天乐,并于人间成就转轮王等果报。在此佛陀出世时,他生于舍卫城一居士家庭,家财富有,广有资财;于三宝生起净信,听闻导师说法而生起信心,出家后不久便证得阿拉汉果。
Padumonāma nāmenātiādikaṃ āyasmato supāricariyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimamunipuṅgavesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle yakkhayoniyaṃ nibbatto himavati yakkhasamāgamaṃ gato bhagavato devayakkhagandhabbanāgānaṃ dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso ubho hatthe ābhujitvā apphoṭesi namassi ca. So tena puññena tato cuto upari devaloke uppanno tattha dibbasukhaṃ anubhavitvā manussesu ca cakkavatiādisampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ gahapatikule nibbatto aḍḍho mahaddhano mahābhogo ratanattaye pasanno satthu dhammadesanaṃ sutvā saddhājāto pabbajitvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi.
1一日,他忆起自己过去所造之业,内心欢喜,为显示过去所行事迹的譬喻,而宣说“名为莲花”等偈颂。其中,“莲花”之名,是由于每当这位世尊举足踏地时,大地便裂开,有莲花涌出承托其足掌;凭此特征,这位世尊便被称作“莲花”,此处即指莲花上世尊。这位世尊从林间住处分出,进入树林中为众说法,这便是其中的关联。
1. So ekadivasaṃ attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumo nāma nāmenātiādimāha. Tattha padumoti yassa pādanikkhepasamaye pathaviṃ bhinditvā padumaṃ uggantvā pādatalaṃ sampaṭicchati, tena saññāṇena so bhagavā padumoti saṅkhaṃ gato, idha padumuttaro bhagavā adhippeto. So bhagavā pavanā vasanavihārā abhinikkhamma vanamajjhaṃ pavisitvā dhammaṃ desetīti sambandho.
“夜叉的集会”意为天神的集会,指曾有过这样的集会。“他们特加瞩目”是指在说法之时,他们特加瞩目,即以殊胜的方式渴望瞻仰。其余的意义已很清楚了。
Yakkhānaṃ samayoti devānaṃ samāgamo āsi ahosīti attho. Ajjhāpekkhiṃsu tāvadeti tasmiṃ desanākāle adhiapekkhiṃsu, visesena passanasīlā ahesunti attho. Sesaṃ pākaṭamevāti.
二、咖那韦拉花长老譬喻注
2. Kaṇaverapupphiyattheraapadānavaṇṇanā
以“名为悉达多的世尊”等开篇的,是尊者咖那韦拉花长老的譬喻。这位长老同样在过去诸佛前积下增上业;在悉达多佛的时代,他生在善族家庭,长大后担任王宫内卫。那时,悉达多世尊由比丘僧团围绕,行于王宫大道。那位内卫见世尊走来,心生净信,便以咖那韦拉花供养世尊,恭敬合掌而立。他凭借此善业,唯享善趣种种成就,直至现在佛出世时,投生一家庭中,成年后听闻导师开示,生起信心而出家,不久便证得阿拉汉果。
Siddhatthonāma bhagavātiādikaṃ āyasmato kaṇaverapupphiyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro siddhatthassa bhagavato kāle suddakule nibbatto vuddhimanvāya rañño antepurapālako ahosi. Tasmiṃ samaye siddhattho bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto rājavīthiṃ paṭipajji. Atha so antepurapālako caramānaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso hutvā kaṇaverapupphena bhagavantaṃ pūjetvā namassamāno aṭṭhāsi. So tena puññena sugatisampattiyoyeva anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kule nibbattitvā vuddhippatto satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
7他证得最胜果位后,忆起往昔所造善业,心生喜悦,为开示过去生中所行事迹,便宣说了“名为悉达多佛的世尊……”等偈颂。此中一切因前文已作解说,其义甚明。
7. So pattaaggaphalo pubbe katakusalaṃ saritvā sañjātasomanasso pubbacaritāpadānaṃ pakāsento siddhattho nāma bhagavātiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttattā uttānatthamevāti.
3. 《供食者长老譬喻》的注释
3. Khajjakadāyakattheraapadānavaṇṇanā
以“在低舍世尊的时代”等开篇的,是尊者供食者长老的譬喻。这位长老同样在过去诸胜者处积累增上业,于一一生命中积集趋向涅槃的福德。在低舍世尊的时代,他生在善族家庭,得见世尊后心生净信,供养了芒果、阎浮果等许多甜美果实,以及椰子与糕饼等食物。世尊为了令他的净信增长,便当着他的面受用。他凭借此善业,唯享善趣种种成就;至现在佛出世时,生于舍卫城之家,成年后听闻导师说法,心生净信与崇敬,于是出家。出家后,他以履行义务与精进修行庄严教法,以持戒为庄严,不久即证得阿拉汉果。
Tissassa kho bhagavatotiādikaṃ āyasmato khajjakadāyakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto tissassa bhagavato kāle suddakule nibbatto bhagavantaṃ disvā pasannamānaso ambajambuādimanekaṃ madhuraphalāphalaṃ nāḷikeraṃ pūvakhajjakañca adāsi. Bhagavā tassa pasādavaḍḍhanatthāya passantasseva paribhuñji. So tena puññena sugatisampattiyoyeva anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kulagehe nibbatto viññutaṃ patvā satthu dhammadesanaṃ sutvā sañjātasaddho pasādabahumāno pabbajitvā vattapaṭipattiyā sāsanaṃ sobhento sīlālaṅkārapaṭimaṇḍito nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi.
13他忆念往昔所造之业,心想:“我过去曾在殊胜福田中造作善业,实在善妙。”心生欢喜,为开示前生的行迹,遂宣说“在低舍世尊的时代”等偈颂。其中,“低舍”一名,因他能赐予各类生命形态的成就,故由父母取了此名。又有一解:因他以三皈依摄受教导众生,令具足条件者安立于天界与解脱两种归宿,如此降生为佛,故称“低舍”。“世尊”,是指他具足禅定功德等一切祥瑞的素质。此处句意连结为:在过去那位低舍世尊面前,我曾供养过水果。“及椰子”:形状呈管状的果实称为椰子,他供养了这样的果实。“殊妙糕点”:指那些咀嚼食用的糕点,特加入蜂蜜、蔗糖等混合制成,美好甘甜,为世人所共知,称为殊妙糕点,他亦供养了此糕点。其余文义已然易懂。
13. So pubbakammaṃ saranto ‘‘pubbe mayā sukhette kusalaṃ kataṃ sundara’’nti somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento tissassa kho bhagavatotiādimāha. Tattha tissopi bhavasampattiyo dadamāno jātoti mātāpitūhi katanāmavasena tisso. Atha vā tīhi saraṇagamanehi assāsento ovadanto hetusampannapuggale saggamokkhadvaye patiṭṭhāpento buddho jātoti tisso. Samāpattiguṇādīhi bhagehi yuttoti bhagavā, tassa tissassa bhagavato pubbe ahaṃ phalaṃ adāsinti sambandho. Nāḷikerañca pādāsinti nāḷikākārena pavattaṃ phalaṃ nāḷikeraṃ, tañca phalaṃ adāsinti attho. Khajjakaṃ abhisammatanti khāditabbaṃ khajjakaṃ abhi visesena madhusakkarādīhi sammissaṃ katvā nipphāditaṃ sundaraṃ madhuranti sammataṃ ñātaṃ abhisammataṃ khajjakañca adāsinti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
4. 《指路供养者长老譬喻》的注释
4. Desapūjakattheraapadānavaṇṇanā
以“义见佛这位世尊”等为开端,是具寿指路供养者长老的譬喻。这位长老同样在过去诸佛前积集增上业,于流转各处生命时,积集趋向涅槃的福报。在义见佛的时代,他生于良善之家,长大后具足信心与净信,成为佛弟子、法弟子与僧弟子。那时,义见佛由比丘僧团围绕,犹如日月行于空中。这位优婆塞便以香、花鬘等,供养世尊所经行的方向,双手合十,恭敬而立,虔心礼敬。
Atthadassī tu bhagavātiādikaṃ āyasmato desapūjakattherassa apadānaṃ. Ayampi thero purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto atthadassissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vuddhimanvāya saddho pasanno buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako ahosi. Tadā atthadassī bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto cando viya sūriyo viya ca ākāsena gacchati. So upāsako bhagavato gatadisābhāgaṃ gandhamālādīhi pūjento añjaliṃ paggayha namassamāno aṭṭhāsi.
18他由这份功德投生天界,享受天界成就;后又在人间,享受人间的种种福报。至如今这位佛陀出世时,他生于某一族姓,长大之后,受用资具圆满。他听闻导师说法,心生净信,不再贪恋居家生活,遂即出家。出家后,他圆满履行各项义务,不久便证得阿拉汉。他忆念起过去的行业,心中满是欢喜,便宣说了自前生所行事迹的譬喻,如此言道:“义见佛世尊……”等。此中含义如前已述。“于风径”:如《小部·彼岸道赞颂偈解说》所言:“道、路、途、径,道途、行路”,列举了这些同义词,故“风径”即风所行的道路。“于风径”即在那风径之中,意指虚空。其余文义明显。
18. So tena puññena devaloke nibbatto saggasampattiṃ anubhavitvā manussesu ca manussasampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kule nibbatto vuddhippatto upabhogaparibhogasampanno satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso gharāvāse anallīno pabbajitvā vattasampanno nacirasseva arahā hutvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento atthadassī tu bhagavātiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttatthameva. Anilañjaseti ‘‘maggo pantho patho pajjo, añjasaṃ vaṭumāyana’’nti (cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 101) pariyāyassa vuttattā anilassa vātassa añjasaṃ gamanamaggoti anilañjasaṃ, tasmiṃ anilañjase, ākāseti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
5. 《咖尼咖拉花伞长老譬喻注》
5. Kaṇikārachattiyattheraapadānavaṇṇanā
“名为毗舍婆佛正自觉者”等开头的经文,是具寿咖尼咖拉花伞长老的譬喻。这位长老亦曾在过去诸佛处广积善行,于种种生命形态中积累导向解脱的功德。在毗舍婆佛世尊的时代,他出生在一个良善家庭,成年后具足信心。那时,毗舍婆佛世尊乐欲独处,进入大林中坐下。一位优婆塞也因事前往彼处,见世尊坐在那里,犹如火聚般闪耀,心中生起净信。他采来咖尼咖拉花,做成一把伞,在世尊坐处上方撑开,作为华盖供养。凭借世尊的威神力,这把花伞七日不枯萎,保持原样不变。世尊随后也进入了果定与灭尽定而住。他见此稀有之事,心生喜悦,顶礼世尊后合掌而立。世尊从定中出定,便返回了寺院。
Vessabhūnāma sambuddhotiādikaṃ āyasmato kaṇikārachattiyattherassa apadānaṃ. Ayampi thero purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vessabhussa bhagavato kāle kulagehe nibbatto viññutaṃ patto saddhāsampanno ahosi. Tasmiṃ samaye vessabhū bhagavā vivekakāmo mahāvanaṃ pavisitvā nisīdi. Atha sopi upāsako kenacideva karaṇīyena tattha gantvā bhagavantaṃ aggikkhandhaṃ viya jalamānaṃ nisinnaṃ disvā pasannamānaso kaṇikārapupphaṃ ocinitvā chattaṃ katvā bhagavato nisinnaṭṭhāne vitānaṃ katvā pūjesi, taṃ bhagavato ānubhāvena sattāhaṃ amilātaṃ hutvā tatheva aṭṭhāsi. Bhagavāpi phalasamāpattiṃ nirodhasamāpattiñca samāpajjitvā vihāsi , so taṃ acchariyaṃ disvā somanassajāto bhagavantaṃ vanditvā añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Bhagavā samāpattito vuṭṭhahitvā vihārameva agamāsi.
23他凭借这分善业,在天界与人间享受了种种成就。在此佛陀出世时,他生于舍卫城的一个良善家庭。长大后,他具足信心,听闻大师说法后不再耽着在家生活,于是出家。他依学处与行持庄严殊胜的教法,不久便证得阿拉汉。他回忆起过去所造的业,生起喜悦,为说明过去所行的事迹,说出了“名为毗舍婆佛正自觉者……”等偈颂。在此,“毗舍婆佛”:因在毗舍族人中遍知、超越,故名毗舍婆佛;另一种解释,因超越、淹没五种魔,故名毗舍婆佛。自己觉悟了真理,故称正自觉者。“名为毗舍婆佛正自觉者”即是此义。“为了昼住而进入的牟尼”一句中,“昼”意为宣说、照亮,令种种事理变得明了的时段,即从日出至日落这段限定的时间。以四威仪运作而住,称为“住”,在白日这样安住,即为“昼住”。为了这样的昼住,世间最尊贵的人中之王、佛陀牟尼进入大林并安住其中,即是此义。其余的意义显然易见。
23. So tena puññena devamanussesu sampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya saddhāsampanno satthu dhammadesanaṃ sutvā gharāvāse anallīno pabbajitvā vattapaṭipattiyā jinasāsanaṃ sobhento nacirasseva arahā hutvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento vessabhū nāma sambuddhotiādimāha. Tattha vessabhūti vesse vessajane bhunāti abhibhavatīti vessabhū. Atha vā vesse pañcavidhamāre abhibhunāti ajjhottharatīti vessabhū. Sāmaṃyeva bujjhitā saccānīti sambuddho, nāmena vessabhū nāma sambuddhoti attho. Divāvihārāya munīti dibbati pakāseti taṃ taṃ vatthuṃ pākaṭaṃ karotīti divā. Sūriyuggamanato paṭṭhāya yāva atthaṅgamo, tāva paricchinnakālo, viharaṇaṃ catūhi iriyāpathehi pavattanaṃ vihāro, divāya vihāro divāvihāro, tassa divāvihārāya lokajeṭṭho narāsabho buddhamuni mahāvanaṃ ogāhitvā pavisitvāti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
《酥油施长老譬喻注》
6. Sappidāyakattheraapadānavaṇṇanā
“那时,有位名为弗沙的世尊……”以此为开头的,是具寿酥油施长老的譬喻。这位具寿亦在过去诸佛处积有善业,于无数生中积累导向涅槃的助缘福德。在弗沙世尊的时代,他出生在一个良善家庭。那时,世尊为比丘僧团所围绕,正沿街而行,来到了这位在家信众的家门前。这位在家信众见到世尊,心生净信,顶礼后供养了满满一钵酥油。世尊表示随喜后便离开了。他满怀喜悦度过余生,命终后凭借这项福业投生天界,享受天乐;后来又转生人间,生生世世具足酥油、蜂蜜、糖蜜等甘美食物,享受快乐。在此佛陀出世时,他生于舍卫城的一个家庭,长大成人,具足信心与智慧。他听闻大师说法,心净信而出家,圆满履行修行义务,不久便证得阿拉汉。
Phussonāmātha bhagavātiādikaṃ āyasmato sappidāyakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro anekesu bhavesu vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto phussassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto ahosi. Tadā bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto vīthiyaṃ caramāno tassa upāsakassa gehadvāraṃ sampāpuṇi. Atha so upāsako bhagavantaṃ disvā pasannamānaso vanditvā pattapūraṃ sappitelaṃ adāsi, bhagavā anumodanaṃ katvā pakkāmi. So teneva somanassena yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto tena puññena devaloke uppanno tattha dibbasukhaṃ anubhavitvā manussesu ca nibbatto uppannuppannabhave sappitelamadhuphāṇitādimadhurāhārasamaṅgī sukhaṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ ekasmiṃ kule nibbatto vuddhippatto saddho buddhisampanno satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso pabbajitvā vattasampanno nacirasseva arahā ahosi.
28他忆起过去所造的业,满怀喜悦,开始宣说自己往昔所行的譬喻,于是说出:“那时,名为弗沙的世尊……”等语。此处,“弗沙”(Phusso):因他出生时正值弗沙星宿相应,父母便以此命名,故称“弗沙”。或者说,因他已触及、照见、亲证涅槃,故称“弗沙”。又或者说,因他已触及、照见、了知三十波罗蜜、三十七菩提分法,乃至全部三藏教法,故称“弗沙”。而“世尊”(bhagavā):因具足吉祥之分,即拥有众多功德蕴聚,故称“世尊”。“应受供养者”(āhutīnaṃ paṭiggaho):“供养”(āhutino)指种种崇敬与供养之物,能够领受、堪能领受这些供养,即称“应受供养者”。那位使众生获得清凉的英雄——名为弗沙的世尊,当时正沿街行走,这是与上文的衔接。其余文句,意义十分明了。
28. So attano pubbakammaṃ saritvā jātasomanasso pubbacaritāpadānaṃ pakāsento phusso nāmātha bhagavātiādimāha. Tattha phussoti phussanakkhattayogena jātattā mātāpitūhi katanāmadheyyena phusso. Atha vā nibbānaṃ phusi passi sacchi akāsīti phusso. Atha vā samatiṃsapāramitāsattatiṃsabodhipakkhiyadhamme sakale ca tepiṭake pariyattidhamme phusi passi aññāsīti phusso. Bhaggavā bhagyavā yuttotiādipuññakoṭṭhāsasamaṅgitāya bhagavā. Āhutīnaṃ paṭiggahoti āhutino vuccanti pūjāsakkārā, tesaṃ āhutīnaṃ paṭiggahetuṃ arahatīti āhutīnaṃ paṭiggaho. Mahājanaṃ nibbāpento vīro phusso nāma bhagavā vīthiyaṃ atha tadā gacchateti sambandho. Sesaṃ pākaṭamevāti.
《郁地咖花长老譬喻注》
7. Yūthikāpupphiyattheraapadānavaṇṇanā
“在月光河的岸边”等偈,是具寿郁地咖花长老的譬喻。这位具寿同样在过去诸牟尼处累积了善行,于数百生中不断积累导向出离的福德。在弗沙世尊的时代,他出生于一个首陀罗家庭。长大成人后,一次在月光河的岸边,因事顺流而行,望见想要沐浴的弗沙世尊,全身闪耀,犹如炽燃的大火聚。他生起极大的喜悦,便采下生长在那里的郁地咖花,用来供养世尊。世尊为他作了随喜。
Candabhāgānadītīretiādikaṃ āyasmato yūthikāpupphiyattherassa apadānaṃ. Ayampi āyasmā purimamunindesu katādhikāro anekesu ca jātisatesu vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto phussasseva bhagavato kāle suddakule nibbatto vuddhippatto candabhāgāya nadiyā tīre kenacideva karaṇīyena anusotaṃ caramāno phussaṃ bhagavantaṃ nhāyitukāmaṃ aggikkhandhaṃ viya jalamānaṃ disvā somanassajāto tattha jātaṃ yūthikāpupphaṃ ocinitvā bhagavantaṃ pūjesi. Bhagavā tassa anumodanamakāsi.
33他凭借那份福德,在天界与人中流转,享受两种成就。在此佛陀出世的时代,他生于一良善家庭,长大成人后,听闻世尊说法,心生净信,便出家修行。他依循义务与行道庄严教法,不久便证得阿拉汉。当他忆起过去所造的业,生起喜悦,便宣说自己往昔所行的譬喻,说出“在月光河的岸边”等偈颂。所有这些文句,意义都极为浅白明了。
33. So tattha tena puññakoṭṭhāsena devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vuddhippatto bhagavato dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso pabbajitvā vattapaṭipattiyā sāsanaṃ sobhento nacirasseva arahā hutvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento candabhāgānadītīretiādimāha. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.
《施衣长老譬喻注》
8. Dussadāyakattheraapadānavaṇṇanā
以“在可爱的蒂瓦拉城……”等开篇的,是具寿施衣长老的譬喻。这位具寿在过去诸胜者处累集功德,于每一生中不断积聚导向出离的福德。在悉达多佛的时代,他生于王族,及至成年,成为副王,声名远播,并获得一处领地,为该地之主。他以布施、爱语、利行、同事四摄事摄受全境民众。其时,悉达多佛前来他的领地。副王得到礼物后,便以一块精细布料供养世尊。世尊以手抚触那块布后,腾空而起,布亦随之飞空而去。副王见此稀有景象,心生极大净信,合掌恭敬而立。凡世尊所过之处,所有民众见此稀有之事,皆惊叹稀有,合掌而立。世尊则径直返回寺院。副王凭此善业,从彼处命终后,往生天界,享受天上种种成就,之后又于人间受用转轮王等成就。于此佛陀出世之时,他转生于富贵具足之家,成年后安顿好在家生活,于三宝深具信心。听闻世尊所说之法,生起信仰后,便出家精进修习,不久即证阿拉汉。
Tivarāyaṃpure rammetiādikaṃ āyasmato dussadāyakattherassa apadānaṃ. Ayampāyasmā purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle rājakule nibbatto vuddhippattakāle yuvarājabhāvaṃ patvā pākaṭo ekaṃ janapadaṃ labhitvā tatrādhipatibhūto sakalajanapadavāsino dānapiyavacanaatthacariyāsamānatthatāsaṅkhātehi catūhi saṅgahavatthūhi saṅgaṇhāti. Tasmiṃ samaye siddhattho bhagavā taṃ janapadaṃ sampāpuṇi. Atha so yuvarājā paṇṇākāraṃ labhitvā tattha sukhumavatthena bhagavantaṃ pūjesi. Bhagavā taṃ vatthaṃ hatthena parāmasitvā ākāsaṃ pakkhandi. Tampi vatthaṃ bhagavantameva anubandhi. Atha so yuvarājā taṃ acchariyaṃ disvā atīva pasanno añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Bhagavato sampattasampattaṭṭhāne sabbe janā taṃ acchariyaṃ disvā acchariyabbhutacittā añjaliṃ paggayha aṭṭhaṃsu. Bhagavā vihārameva agamāsi. Yuvarājā teneva kusalakammena tato cuto devaloke uppanno tattha dibbasampattiṃ anubhavitvā manussesu cakkavattiādisampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde vibhavasampanne ekasmiṃ kule nibbatto viññutaṃ patto gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā ratanattaye pasanno bhagavato dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vāyamanto nacirasseva arahā ahosi.
38一日,他忆起自己过去所作的业行,心生欢喜,为宣说前生行迹的譬喻,而诵出“在可爱的蒂瓦拉城……”等偈颂。其义为:在名为蒂瓦拉的可爱都城中,我身为王子,以布料供养悉达多世尊。其余内容甚易了知。
38. So ekadivasaṃ attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento tivarāyaṃ pure rammetiādimāha. Tattha tivaranāmake nagare ramaṇīye ahaṃ rājaputto hutvā siddhatthaṃ bhagavantaṃ vatthena pūjesinti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
9. 劝化者长老譬喻注
9. Samādapakattheraapadānavaṇṇanā
以“在槃头摩帝城……”等偈颂开篇的,是尊者劝化者长老的譬喻。这位长老同样于过去诸佛前积集善业资粮,于无量生中,积聚导向解脱的福德。在毗婆尸世尊的时代,他生于某家庭,长大后安立家室,修积福德而住。他具信仰,内心澄净,召集众多优婆塞,成为众人之首,劝化众人说:“我们来建造一座讲堂吧。”他令众人平整地面,建成一座讲堂,遍铺洁白细沙,然后供养世尊。凭此福德,他命终后往生天界,受用欲界六天种种成就,其后于人间又受用转轮王等成就。至此佛陀出世之时,他转生于一家庭;成年后,对世尊生起信心,听闻教法,心生喜悦,生起坚固净信,遂出家。出家后,他戒行具足,威仪圆满,不久即证阿拉汉果。
Nagare bandhumatiyātiādikaṃ āyasmato samādapakattherassa apadānaṃ. Ayampi thero purimabuddhānaṃ santike katakusalasambhāro anekesu bhavesu vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vuddhimanvāya gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā puññāni karonto vasamāno saddho pasanno bahū upāsake sannipātetvā gaṇajeṭṭhako hutvā ‘‘māḷakaṃ karissāmā’’ti te sabbe samādapetvā ekaṃ māḷakaṃ samaṃ kāretvā paṇḍarapulinaṃ okiritvā bhagavato niyyādesi. So tena puññena devaloke uppanno cha kāmāvacarasampattiyo anubhavitvā manussesu ca cakkavattiādisampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto viññutaṃ patto bhagavati pasanno dhammaṃ sutvā pasannamānaso saddhājāto pabbajitvā sīlasampanno vattasampanno nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi.
44他后来忆起自己往昔所造的善业,心生喜悦,为显明过去生的行迹,诵出了“在槃头摩帝城……”等偈颂。此处作如下解释:“bandhū”指因亲属、种姓等关系,全城居民皆互为眷属,故称“bandhū”;而此城中存在这种眷属关系,所以名为“bandhumatī”(槃头摩帝)。其义为:在槃头摩帝城中,有庞大的在家优婆塞团体。“māḷa”是指能摄受到来者之心,故称“māḷa”;或因为能使前来的大众群体获得远离,亦称“māḷa”。“māḷaka”即指这座“māḷa”。全句的涵义是:“我们为了比丘僧团的安稳住持,将建造一座讲堂。”其余文义皆甚明了。
44. So aparabhāge attano katakusalaṃ saritvā sañjātasomanasso pubbacaritāpadānaṃ pakāsento nagare bandhumatiyātiādimāha. Tattha bandhanti ñātigottādivasena ekasambandhā honti sakalanagaravāsinoti bandhū, bandhū etasmiṃ vijjantīti bandhumatī, tassā bandhumatiyā nāma nagare mahāpūgagaṇo upāsakasamūho ahosīti attho. Māḷaṃ kassāma saṅghassāti ettha māti gaṇhāti sampattasampattajanānaṃ cittanti māḷaṃ, atha vā sampattayatigaṇānaṃ cittassa vivekakaraṇe alanti māḷaṃ, māḷameva māḷakaṃ, bhikkhusaṅghassa phāsuvihāratthāya māḷakaṃ karissāmāti attho. Sesaṃ pākaṭamevāti.
10. 五指印长老譬喻注
10. Pañcaṅguliyattheraapadānavaṇṇanā
以“名为帝思的世尊……”等起始的,是尊者五指印长老的譬喻。这位长老同样于过去诸佛前积植功德,于各生中累积趣向解脱的善行。在帝思世尊的时代,他出生于某个家庭,成年后建立家室,资财丰饶,具足信乐,心意清净。一日,他在路上见世尊正向寺院行去,便令人取来素馨等种种香花,以及旃檀等涂香。他来到寺院,以鲜花供养世尊,又以涂香在世尊身上印下五枚指印,恭敬作礼后方才离去。
Tissonāmāsi bhagavātiādikaṃ āyasmato pañcaṅguliyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāre tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto tissassa bhagavato kāle ekasmiṃ kule nibbatto vuddhimanvāya gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā vibhavasampanno saddho pasanno vīthito vihāraṃ paṭipannaṃ bhagavantaṃ disvā jātisumanādianekāni sugandhapupphāni candanādīni ca vilepanāni gāhāpetvā vihāraṃ gato pupphehi bhagavantaṃ pūjetvā vilepanehi bhagavato sarīre pañcaṅgulikaṃ katvā vanditvā pakkāmi.
50他凭借此善业,于天、人二道享受两种殊胜果报。于此佛陀出世之时,他投生在一个具足财宝的家庭,成年后听闻导师说法,深心净信而出家,修习观察,不久即证得阿拉汉果。他忆念昔时所作业行,并以自证智了知:“我正是造作了此善业,而今证得如此出世间成就。”为开显往昔所行之踪迹,他宣说了“名为帝思的世尊”等偈颂。此处义趣皆极明晰。
50. So tena puññena devamanussesu ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde vibhavasampanne ekasmiṃ kule nibbattitvā vuddhimanvāya satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā nacirasseva arahā hutvā pubbakammaṃ saranto paccakkhato ñatvā ‘‘imaṃ nāma kusalakammaṃ katvā īdisaṃ lokuttarasampattiṃ pattomhī’’ti pubbacaritāpadānaṃ pakāsento tisso nāmāsi bhagavātiādimāha. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.