第十六品:般杜吉瓦卡品
16. Bandhujīvakavaggo
般杜吉瓦卡长老譬喻注
1. Bandhujīvakattheraapadānavaṇṇanā
以“如月无垢清净……”等为起始的,是具寿般杜吉瓦卡长老的譬喻。这位具寿在过去诸佛时种植善根,于种种生命中累积了导向涅槃的善业。在尸弃世尊的时代,他出生于良家,成年后建立家庭,过着在家生活。当他见到尸弃世尊的色身庄严时,心生净信,采来般杜吉瓦卡花,供养于世尊足下。世尊为增长他的净信,为他做了随喜。他尽形寿而住,以此善业投生天界,享受了六欲天的成就;在人间也享有了转轮王等果报。到了我们的正自觉者出现于世时,他生于居士家庭,色身端严至极,听闻导师的法教后生起信心,舍弃家庭而出家,证得了阿拉汉果。
Candaṃvavimalaṃ suddhantiādikaṃ āyasmato bandhujīvakattherassa apadānaṃ. Ayampāyasmā purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto viññutaṃ patto gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā vasanto sikhissa bhagavato rūpakāyasampattiṃ disvā pasannamānaso bandhujīvakapupphāni gahetvā bhagavato pādamūle pūjesi. Bhagavā tassa cittappasādavaḍḍhanatthāya anumodanamakāsi. So yāvatāyutaṃ ṭhatvā teneva puññena devaloke nibbatto cha kāmāvacarasampattiyo anubhavitvā manussesu ca cakkavattiādisampattiyo anubhavitvā imassa amhākaṃ sammāsambuddhassa uppannakāle gahapatikule nibbatto rūpaggayasaggappatto satthu dhammadesanaṃ sutvā saddhājāto gehaṃ pahāya pabbajito arahattaṃ pāpuṇi.
1尊者以宿住智忆念往昔所修善业,心生喜悦,宣说过去所行之事的譬喻,颂曰:“如月无垢清净……”等。其中,“如月无垢清净”意为:解脱了云、雾、烟、尘、罗睺等随烦恼垢秽,犹如明月;由于舍断了一千五百种随烦恼垢秽,故称“无垢”;因已离垢,故“清净”明洁,此即是“正自觉尸弃佛”——应如此连结。因无烦恼泥,故“无浊”。以喜贪有为相之强烈渴爱已彻底灭尽,故说“喜贪有已尽”。“渡过三界”:指已渡、超越、出离三界。关于“渴爱”,渴爱被称为“缠缚”,此处是“无渴爱”之意。
1. So pubbenivāsañāṇena pubbe katakusalakammaṃ anussaritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento candaṃva vimalaṃ suddhantiādimāha. Tattha candaṃva vimalaṃ suddhanti abbhā, mahikā, dhumo, rajo, rāhūti imehi upakkilesamalehi vimuttaṃ candaṃ iva diyaḍḍhasahassupakkilesamalānaṃ pahīnattā vimalaṃ nikkilesattā suddhaṃ pasannaṃ sikhiṃ sambuddhanti sambandho. Kilesakaddamānaṃ abhāvena anāvilaṃ. Nandībhavasaṅkhātāya balavasnehāya parisamantato khīṇattā nandībhavaparikkhīṇaṃ. Tiṇṇaṃ loketi lokattayato tiṇṇaṃ uttiṇṇaṃ atikkantaṃ. Visattikanti visattikaṃ vuccati taṇhā, nittaṇhanti attho.
2“清凉众生”:降法雨令众生大众因无有烦恼热恼而得清凉、止息。自身既渡轮回,又令一切众生渡脱、超越轮回,由了知、通达四圣谛故,称为牟尼,即是“正自觉尸弃牟尼”——应如此连结。“在林间禅修”:以所缘近伺与特相禅那之法而禅修、思惟、于心修习,即是在树林中。“一向、善等持”:心一境性,善巧安住所缘、寂止其心,见尸弃牟尼——应如此连结。
2.Nibbāpayantaṃ janatanti dhammavassaṃ vassanto janataṃ janasamūhaṃ kilesapariḷāhābhāvena nibbāpayantaṃ vūpasamentaṃ. Sayaṃ saṃsārato tiṇṇaṃ, sabbasatte saṃsārato tārayantaṃ atikkamentaṃ catunnaṃ saccānaṃ munanato jānanato muniṃ sikhiṃ sambuddhanti sambandho. Vanasmiṃ jhāyamānanti ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇūpanijjhānehi jhāyantaṃ cintentaṃ cittena bhāventaṃ vanamajjheti attho. Ekaggaṃ ekaggacittaṃ susamāhitaṃ suṭṭhu ārammaṇe āhitaṃ ṭhapitacittaṃ sikhiṃ muniṃ disvāti sambandho.
3“般杜吉瓦卡花”:般杜指亲属、亲族,吉瓦卡指活命所依、心脏的肉与血。花颜色如同心脏肉血,故名般杜吉瓦卡花。采来此花,供养世间之亲——尸弃佛,这便是它的含义。其余义理已明。
3.Bandhujīvakapupphānīti bandhūnaṃ ñātīnaṃ jīvakaṃ jīvitanissayaṃ hadayamaṃsalohitaṃ bandhujīvakaṃ hadayamaṃsalohitasamānavaṇṇaṃ pupphaṃ bandhujīvakapupphaṃ gahetvā sikhino lokabandhuno pūjesinti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
2. 铜色花长老譬喻注
2. Tambapupphiyattheraapadānavaṇṇanā
以“被他人之事业所累……”等开篇的,是尊者铜色花长老的譬喻。这位尊者亦于过去诸佛处修诸善行,在种种生命之中累积趣向涅槃的善业。于喜见佛时代,由过去所造某一不善业,他投生于卑贱之家。长大后,为他人做工,依工钱维生。他如此艰辛度日,因对他人有所过失,畏死而逃亡,进入山林。在那里,他见到一棵波吒厘菩提树,敬礼清扫后,又于一棵树上得见铜色花,便将所有花从蒂摘下,作菩提树供养。就在彼处,他令心得净信,作礼,结跏趺坐。此时,彼众已沿足迹追至。他遥见他们,心中仍忆念菩提树,遂继续奔逃,坠入一处险峻可怕之悬崖而死。
Parakammāyaneyuttotiādikaṃ āyasmato tambapupphiyattherassa apadānaṃ. Ayampi āyasmā purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto piyadassissa bhagavato kāle kenaci pure katena akusalakammena duggatakule nibbatto vuddhippatto paresaṃ kammaṃ katvā bhatiyā jīvikaṃ kappesi. So evaṃ dukkhena vasanto paresaṃ aparādhaṃ katvā maraṇabhayena palāyitvā vanaṃ pāvisi. Tattha gataṭṭhāne pāṭalibodhiṃ disvā vanditvā sammajjitvā ekasmiṃ rukkhe tambavaṇṇaṃ pupphaṃ disvā taṃ sabbaṃ kaṇṇike ocinitvā bodhipūjaṃ akāsi. Tattha cittaṃ pasādetvā vanditvā pallaṅkamābhujitvā nisīdi. Tasmiṃ khaṇe te manussā padānupadikaṃ anubandhitvā tattha agamaṃsu. So te disvā bodhiṃ āvajjentova palāyitvā bhayānake gīriduggapapāte patitvā mari.
7他由随念那次菩提树供养,即以彼喜乐,投生于三十三天等天界,享受六种欲界成就;于人间亦享受转轮王等成就。于此佛陀出世时,他生于富足之家,长大后,听闻世尊说法,心生净信,出家未久便证得阿拉汉。他忆念过去的业行,生起欢喜,在宣说过去所行譬喻时,说出“被他人之事业所累……”等语。其中,“他人之事业”即别人的工作;在他人事业的履行、执行、运作及护持中被拖累、被系缚,这就是它的含义。其余义理是明显的。
7. So bodhipūjāya anussaritattā teneva pītisomanassena tāvatiṃsādīsu upapanno cha kāmāvacarasampattiṃ anubhavitvā manussesu ca cakkavattiādisampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde vibhavasampanne kule nibbatto vuddhippatto satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso pabbajitvā nacirasseva arahā hutvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento parakammāyane yuttotiādimāha. Tattha paresaṃ kammāni parakammāni, parakammānaṃ āyane karaṇe vāhane dhāraṇe yutto yojito ahosinti attho. Sesaṃ pākaṭamevāti.
街道清扫长老譬喻注疏
3. Vīthisammajjakattheraapadānavaṇṇanā
这部以“升起的太阳……”为开端的,是尊者街道清扫长老的譬喻。这位尊者也曾在过去诸佛所种下善根,于数百生中累积福德。在尸弃世尊的时代,他出生于良家,过着在家生活。当他和城民们一起,为迎接世尊而修整街道、引导世尊前行时,见到了世尊,心生净信,便将街道修整平坦。
Udentaṃsataraṃsiṃ vātiādikaṃ āyasmato vīthisammajjakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro anekesu jātisatesu katapuññasañcayo sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto gharāvāsaṃ vasanto nagaravāsīhi saddhiṃ vīthiṃ sajjetvā nīyamānaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso vīthiṃ samaṃ katvā dhajaṃ tattha ussāpesi.
15他由那份福德,在天与人中流转,享受人天两种成就之后,于今佛出世时,投生于某个家庭。成年懂事之后,听闻世尊说法,生起净信,心深敬重而出家;受具足戒后,不久便证得阿拉汉。他回忆过去所造之业,现证洞见之后,为宣说自己过去的本行,说了“udentaṃ sataraṃsiṃ vā”等偈。其中,“udentaṃ”意为正在升起的;“sataraṃsiṃ”意为百光。所谓“百光”只是约略之说,指如同拥有数十万光芒的太阳一般。“pītaraṃsiṃva bhāṇumaṃ”的意思是:见到正自觉者,就像见到放射黄色光芒、光华内敛的明亮日轮。其余文句皆易理解。
15. So teneva puññena devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kule nibbatto viññutaṃ patvā satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho bahumānahadayo pabbajitvā laddhūpasampado nacirasseva arahā hutvā attano pubbakammaṃ anussaranto paccakkhato jānitvā pubbacaritāpadānaṃ pakāsento udentaṃ sataraṃsiṃ vātiādimāha. Tattha udentaṃ uggacchantaṃ sataraṃsiṃ satapabhaṃ. Sataraṃsīti desanāsīsamattaṃ, anekasatasahassapabhaṃ sūriyaṃ ivāti attho. Pītaraṃsiṃva bhāṇumanti pītaraṃsiṃ saṃkucitapabhaṃ bhāṇumaṃ pabhāvantaṃ candamaṇḍalaṃ iva sambuddhaṃ disvāti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
迦迦卢花供奉长老譬喻注疏
4. Kakkārupupphapūjakattheraapadānavaṇṇanā
这部譬喻以“Devaputto ahaṃ santo”(我是天子……)为始,是尊者迦迦卢花供奉长老的传记。这位长老也曾于过去诸佛所种下善根,在种种生命流转中累积福德。在尸弃世尊的时代,他投生为一位地居天子,见到尸弃正自觉者后,便取来天界的迦迦卢花作供养。
Devaputto ahaṃ santotiādikaṃ āyasmato kakkārupupphapūjakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave katapuññasañcayo sikhissa bhagavato kāle bhummaṭṭhakadevaputto hutvā nibbatto sikhiṃ sammāsambuddhaṃ disvā dibbakakkārupupphaṃ gahetvā pūjesi.
21他依此福德,于天、人中流转,在三十一劫中享受天、人二种快乐。值遇此佛出世时,投生于舍卫城的一善家。长大后,于导师生起净信,出家不久便证得阿拉汉果。他亲自证知过去所造业后,心生喜悦,为宣讲过去所行之本行,遂说出“我身为天子时”等偈。此中,“天”(devā):因以五种天欲为乐,故名为天。“天子”(devaputto):即天之子,或天本身即是子,称为天子。“我身为天子时”之义:我作为天子时,恭敬取来天界迦迦卢花,供养尸弃世尊。其余文义浅显易了。
21. So tena puññena devamanussesu saṃsaranto ekatiṃsakappabbhantare ubhayasukhaṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya satthari pasanno pabbajitvā nacirasseva arahā hutvā attano pubbakammaṃ paccakkhato ñatvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento devaputto ahaṃ santotiādimāha. Tattha dibbanti kīḷanti pañcahi dibbehi kāmaguṇehīti devā, devānaṃ putto, devo eva vā putto devaputto, ahaṃ devaputto santo vijjamāno dibbaṃ kakkārupupphaṃ paggayha pakārena, gahetvā sikhissa bhagavato abhiropayiṃ pūjesinti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
五、曼陀罗花供奉长老譬喻的注释
5. Mandāravapupphapūjakattheraapadānavaṇṇanā
以“我身为天子时”等为起始的这篇,是曼陀罗花供养长老的譬喻。这位长老同样在过去诸佛处累积了善业,于种种生处中,积聚着导向解脱的福德。于尸弃世尊之时,他投生为一名地居天子,见尸弃世尊后,心生净信,便以天界曼陀罗花作供养。
Devaputtoahaṃ santotiādikaṃ āyasmato mandāravapupphapūjakattherassa apadānaṃ. Ayampi thero purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle bhummaṭṭhakadevaputto hutvā nibbatto sikhiṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso dibbamandāravapupphehi pūjesi.
25自“他依此福德”以下,一切当如紧邻的前一篇长老譬喻注中所说之理,如是了知。
25. So tena puññenātiādikaṃ sabbaṃ anantarattherassa apadānavaṇṇanāya vuttanayeneva veditabbanti.
六、咖丹巴花供奉长老譬喻的注释
6. Kadambapupphiyattheraapadānavaṇṇanā
这部传记以“在雪山附近”等偈颂开篇,叙述的是尊者咖丹巴花供养长老的本行。这位长老在过去诸胜者处曾修奉事,于一次次生命中累积了以出离为依怙的福德。在尚无正自觉者出世的时代,他出生于某个家庭,长大成人后过着在家生活,但见到在家生活的过患,便舍弃了在家生活,出家为苦行的沙门。他在雪山附近一座名为鸡山的山上搭建茅棚而住。在那里,他见到七位独觉佛,心生净信,便采下盛开的咖丹巴花,供养给那些独觉佛。那些独觉佛也以“愿你所求如愿”等语作随喜。
Himavantassāvidūretiādikaṃ āyasmato kadambapupphiyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto sammāsambuddhasuññe loke ekasmiṃ kule nibbatto vuddhimanvāya gharāvāsaṃ vasanto tattha ādīnavaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavantasamīpe kukkuṭe nāma pabbate assamaṃ katvā vihāsi. So tattha satta paccekabuddhe disvā pasannamānaso pupphitaṃ kadambapupphaṃ ocinitvā te paccekabuddhe pūjesi. Tepi ‘‘icchitaṃ patthita’’ntiādinā anumodanaṃ akaṃsu.
30凭借彼福德,他在天界和人界中流转,得享两种成就。及至此佛出世时,他生于舍卫城的某个家庭,长大后听闻导师说法,生起净信,出家不久即证得阿拉汉果。他回忆起前生的业行,心中喜悦,为了阐明往昔所行的本行,便诵出“在雪山附近”等语句。这些偈颂的含义前面已经解说。其中“鸡山”:因为这座山两侧的山峰形状如同鸡冠,故称鸡山。“山”:以其形态隆起而存在,故称为山。“在那座山脚下”:即指在那座鸡山的附近。“有七位佛住”:意思是七位独觉佛住在鸡山脚下的树叶茅棚里。这就是此句的含义。
30. So tena puññena devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā nacirasseva arahā hutvā pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento himavantassāvidūretiādimāha. Taṃ vuttatthameva. Kukkuṭo nāma pabbatoti tassa ubhosu passesu kukkuṭacūḷākārena pabbatakūṭānaṃ vijjamānattā kukkuṭoti saṅkhaṃ gato. Pakārena tiro hutvā patiṭṭhahatīti pabbato. Tamhi pabbatapādamhīti tasmiṃ pabbatasamīpe. Satta buddhā vasantīti satta paccekabuddhā tasmiṃ kukkuṭapabbatapāde paṇṇasālāyaṃ vasantīti attho.
31“犹如升起的洲王”:“洲王”意为岛屿之王。在一切照明的星宿之中,众星之王是月亮,因此月亮被称为洲王。或者说,在所知的南赡部洲、东胜身洲、西牛货洲、北俱卢洲这四大部洲以及二千小洲中,月光遍照,有如君王,因而得名洲王。他看到那棵咖丹巴树繁花盛开,犹如空中升起的月亮,便从树上采下花朵,以双手恭恭敬敬地捧着,撒向七位独觉佛,即是以殷重心作供养。这是这句话的意思。其余文义,容易了知。
31.Dīparājaṃvauggatanti dīpānaṃ rājā dīparājā, sabbesaṃ dīpānaṃ jalamānānaṃ tārakānaṃ rājā candoti attho. Atha vā sabbesu jambudīpapubbavidehaaparagoyānauttarakurusaṅkhātesu catūsu dīpesu dvisahassaparittadīpesu ca rājā ālokapharaṇato cando dīparājāti vuccati, taṃ nabhe uggataṃ candaṃ iva pupphitaṃ phullitaṃ kadambarukkhaṃ disvā tato pupphaṃ ocinitvā ubhohi hatthehi paggayha pakārena gahetvā satta paccekabuddhe samokiriṃ suṭṭhu okiriṃ, ādarena pūjesinti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
7. 针茅草长老譬喻注释
7. Tiṇasūlakattheraapadānavaṇṇanā
本传以“在雪山附近”等偈开篇,叙述尊者针茅花长老的本行。这位长老曾于过去诸胜者处积集福德资粮,于生生世世中累积善行。在尸弃世尊的时代,他生于一户人家,过着在家生活。见到在家生活的过患后,便舍弃在家生活,出家为苦行者。他住在雪山附近一座名为鬼众山的山上,见一位修习远离而住的尸弃正自觉者,心生净信,便取针茅花供养在佛的脚下,彼佛亦为他做了随喜。
Himavantassāvidūretiādikaṃ āyasmato tiṇasūlakattherassa apadānaṃ. Ayampi thero purimajinavaresu katapuññasambhāro uppannuppannabhave kusalāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā tattha dosaṃ disvā taṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā vasanto himavantasamīpe bhūtagaṇe nāma pabbate vasantaṃ ekataṃ vivekamanubrūhantaṃ sikhiṃ sambuddhaṃ disvā pasannamānaso tiṇasūlapupphaṃ gahetvā pādamūle pūjesi. Buddhopi tassa anumodanaṃ akāsi.
35藉由这份善业,他流转于天界与人界,享受两种殊胜的成就。值遇今佛出世,他生于舍卫城一个富有家庭。长大后对教法生起信心而出家,由于具足亲依止缘,不久便证得阿拉汉果。他忆起前生所作业行,心生喜悦,为阐明自己过去所行的本行,而说出“在雪山附近……”等句。其中,“鬼众山”:因该处为众多鬼众、天神、夜叉等群体的住所,犹如他们的宫殿,且以不增长的方式延续存在,故称鬼众山。在这座山上,住着一位独一无二的胜者——已战胜魔罗的佛陀,他以诸天、梵天、圣者的威仪方式而住。此即其义。
35. So tena puññena devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ vibhavasampanne ekasmiṃ kule nibbatto vuddhimanvāya sāsane pasanno pabbajitvā upanissayasampannattā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇitvā pubbakammaṃ saritvā somanassappatto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento himavantassāvidūretiādimāha. Bhūtagaṇo nāma pabbatoti bhūtagaṇānaṃ devayakkhasamūhānaṃ āvāsabhūtattā bhavanasadisattā avirūḷhabhāvena pavattattā ca bhūtagaṇo nāma pabbato, tasmiṃ eko adutiyo jino jitamāro buddho vasate dibbabrahmaariyairiyāpathavihārehi viharatīti attho.
36“九万九千劫中不堕恶趣”:由于以针茅花供养的果报,他相续不断地在九万九千劫中不堕恶趣,解脱四恶道,唯投生于天界等善趣。这就是此句的意思。其余内容容易了知。
36.Ekūnasatasahassaṃ , kappaṃ na vinipātikoti tena tiṇasūlapupphapūjākaraṇaphalena nirantaraṃ ekūnasatasahassakappānaṃ avinipātako caturāpāyavinimutto saggasampattibhavameva upapannoti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
8. 《龙花长老譬喻经注》
8. Nāgapupphiyattheraapadānavaṇṇanā
“名为善贤”(Suvaccho nāma nāmenāti)等开头的经文,是尊者龙花长老的本行。这位长老亦曾于过去诸胜者处积累善行,于种种生中累积顺决择分的善业。在莲华上佛时代,他生于婆罗门家,长大后通达三吠陀等各类学问,达致圆满,却未见其中真髓,于是进入雪山,出家为苦行者,以禅那与等至之乐度日。那时,莲华上佛出于悲悯来到彼处。苦行者见到世尊,因精通相学,于世尊的相好庄严生起净信,便顶礼合掌而立。因世尊不从空中下降,他无以供养礼敬,世尊便在空中离去。于是,那位苦行者与弟子们采集龙花,以之供养世尊离去方向的道路。
Suvaccho nāma nāmenātiādikaṃ āyasmato nāgapupphiyattherassa apadānaṃ. Ayampi thero purimajinanisabhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarabhagavato kāle brāhmaṇakule nibbatto vuddhippatto vedattayādīsu sakasippesu nipphattiṃ patvā tattha sāraṃ adisvā himavantaṃ pavisitvā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā jhānasamāpattisukhena vītināmesi. Tasmiṃ samaye padumuttaro bhagavā tassānukampāya tattha agamāsi. So tāpaso taṃ bhagavantaṃ disvā lakkhaṇasatthesu chekattā bhagavato lakkhaṇarūpasampattiyā pasanno vanditvā añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Ākāsato anotiṇṇattā pūjāsakkāre akateyeva ākāseneva pakkāmi. Atha so tāpaso sasisso nāgapupphaṃ ocinitvā tena pupphena bhagavato gatadisābhāgamaggaṃ pūjesi.
39他依此善业轮转于天界与人界,享受两种成就,于一切处受人尊敬。当此佛陀出现于世时,他出生于舍卫城的一个家庭,长大后具足信心而出家,以正行与行道庄严教法,不久即证阿拉汉。他忆念:“我由何等善业而获此出世间成就?”回顾过去所造之业,现见前业后,心生喜悦,为阐明自己过去所行本行而说出“名为善贤……”等偈。其中,“善贤”(Suvaccho):因生于婆蹉族,故称为婆蹉;此婆蹉是美好者,故称“善婆蹉”(善贤)。名为善贤的婆罗门,通达真言,于三吠陀等一切真言学问达至究竟。这便是其含义。余如前说,易于理解。
39. So tena puññena devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavanto sabbattha pūjito imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya saddhāsampanno pabbajitvā vattapaṭipattiyā sāsanaṃ sobhayamāno nacirasseva arahā hutvā ‘‘kena nu kho kusalakammena mayā ayaṃ lokuttarasampatti laddhā’’ti atītakammaṃ saranto pubbakammaṃ paccakkhato ñatvā sañjātasomanasso pubbacaritāpadānaṃ pakāsento suvaccho nāma nāmenātiādimāha. Tattha vacchagotte jātattā vaccho, sundaro ca so vaccho ceti suvaccho. Nāmena suvaccho nāma brāhmaṇo mantapāragū vedattayādisakalamantasatthe koṭippattoti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.
9. 《普那伽花长老譬喻经注》
9. Punnāgapupphiyattheraapadānavaṇṇanā
“进入森林与丛林”(Kānanaṃ vanamogayhāti)等开头的经文,是尊者普那伽花长老的本行。这位长老亦曾于过去诸胜者处积累善行,于种种生中累积顺决择分的善业。在弗沙佛时代,他生于尼沙陀族家庭,进入大森林,在那里见到盛开的普那伽花,因具足因缘而以佛陀为所缘生起喜悦,忆念世尊,便连花萼一同采摘那些花,用沙建造塔庙而作供养。
Kānanaṃvanamogayhātiādikaṃ āyasmato punnāgapupphiyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto phussassa bhagavato kāle nesādakule nibbatto mahāvanaṃ paviṭṭho tattha supupphitapunnāgapupphaṃ disvā hetusampannattā buddhārammaṇapītivasena bhagavantaṃ saritvā taṃ pupphaṃ saha kaṇṇikāhi ocinitvā vālukāhi cetiyaṃ katvā pūjesi.
46他以此善业,于九十二劫中连续不断地只享受天界与人间的成就。在此佛陀出世之时,他生于舍卫城一富有家庭,长大之后,由于过去串习的力量,对教法生起信心而出家。精勤修行后,不久便证得阿拉汉。他忆念起过去所造的善业,心生喜悦,为阐明往昔所行本行,而说出“进入森林与丛林……”等语。如前所述,这些内容都容易理解。
46. So tena puññena dvenavutikappe nirantaraṃ devamanussasampattiyoyeva anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ vibhavasampanne kule nibbatto vuddhimanvāya pubbavāsanābalena sāsane pasanno pabbajitvā vāyamanto nacirasseva arahā hutvā pubbe katakusalaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento kānanaṃ vanamogayhātiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttattā uttānatthamevāti.
10. 《供莲花长老譬喻经注》
10. Kumudadāyakattheraapadānavaṇṇanā
以“离雪山不远处”等语起始的,是具寿施莲花长老的《譬喻经》。这位长老同样在过去诸佛处累积了功德,于无数生中,不断积集导向解脱轮回的善业。在莲花上佛世尊的时代,他于雪山附近一座大天然湖中,投生为一只名为库库托的鸟。虽因某种不善业而投生为鸟,但凭借过去所积的善行资粮,他具足智慧,能分辨善恶,持守戒律,不以捕杀活物为食。那时,莲花上佛世尊从空中飞来,在他近处经行。鸟儿见到世尊,心生净信,便衔起一朵莲花,供养在世尊足前。世尊为令他生喜悦,接受其花,并为他作了随喜祝福。
Himavantassāvidūretiādikaṃ āyasmato kumudadāyakattherassa apadānaṃ. Ayampi thero purimabuddhesu katādhikāro anekesu bhavesu vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle himavantassa āsanne mahante jātassare kukuttho nāma pakkhī hutvā nibbatto kenaci akusalena pakkhī samānopi pubbe katasambhārena buddhisampanno puññāpuññesu cheko sīlavā pāṇagocarato paṭivirato ahosi. Tasmiṃ samaye padumuttaro bhagavā ākāsenāgantvā tassa samīpe caṅkamati. Atha so sakuṇo bhagavantaṃ disvā pasannacitto kumudapupphaṃ ḍaṃsitvā bhagavato pādamūle pūjesi. Bhagavā tassa somanassuppādanatthaṃ paṭiggahetvā anumodanamakāsi.
51他依靠这样的功德,在天界与人间享受了种种圆满的快乐。在此佛陀出世时,他生于舍卫城某个家庭。长大之后,他拥有巨大的财富与受用,并对三宝深怀信心。听闻世尊说法而信心坚定后,他便出家,不久即证得阿拉汉。他以证智亲见了自己过去生所造的业行,心生喜悦,便开示了自己过去世所行的这篇《譬喻经》,说出“离雪山不远处”等语。其中,“覆以种种莲”是指:有百瓣的白莲花,以及青莲花、红莲花,这三种莲花将那座大湖覆盖。湖面被鲜花层层覆满,成了丰沛的花湖。所谓“遍满红莲花”,即是被红莲花完全覆满而显得充盈。其余文句都容易理解。
51. So tena puññena devamanussesu ubhayasampattisukhaṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarasmiṃ kule nibbatto vuddhimanvāya mahaddhano mahābhogo ratanattaye pasanno satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā nacirasseva arahā hutvā attano pubbakammaṃ paccakkhato ñatvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento himavantassāvidūretiādimāha. Padumuppalasañchannoti ettha satapattehi sampuṇṇo setapadumo ca tīṇi nīlarattasetuppalāni ca padumuppalāni tehi sañchanno gahanībhūto sampuṇṇo mahājātassaro ahūti sambandho. Puṇḍarīkasamotthaṭoti puṇḍarīkehi rattapadumehi otthaṭo sampuṇṇoti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.