第十二品:大眷属品(Mahāparivāravaggo)
12. Mahāparivāravaggo
第一则 大眷属长老譬喻偈的注释(Mahāparivārakattheraapadānavaṇṇanā)
1. Mahāparivārakattheraapadānavaṇṇanā
这部《尊者大眷属长老的譬喻偈》以“世尊名为毗婆尸……”为始。这位长老昔日于诸胜者前种下善行,于种种生命中累积导向涅槃的福德。当毗婆尸世尊出世时,他生于夜叉之族,拥有数十万夜叉眷属,住一处小岛,享受天界快乐。此岛上有一处塔庙庄严的精舍,世尊来到那里。这时,这位夜叉军主见世尊到来,便取天衣,上前顶礼世尊,以天衣供养,并带领眷属一同皈依。以此善业故,他死后由此转生天界,于彼享受六种欲界之乐;而后从天界没,于人间享受转轮王等最上快乐。后来,在此佛陀出世时,他生于善家,成年后于导师生起净信,出家不久即证得阿拉汉果。
Vipassīnāma bhagavātiādikaṃ āyasmato mahāparivārakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato uppannasamaye yakkhayoniyaṃ nibbatto anekayakkhasatasahassaparivāro ekasmiṃ khuddakadīpe dibbasukhamanubhavanto viharati. Tasmiñca dīpe cetiyābhisobhito vihāro atthi, tattha bhagavā agamāsi. Atha so yakkhasenādhipati taṃ bhagavantaṃ tattha gatabhāvaṃ disvā dibbavatthāni gahetvā gantvā bhagavantaṃ vanditvā dibbavatthehi pūjesi, saparivāro saraṇamagamāsi. So tena puññakammena tato cuto devaloke nibbattitvā tattha cha kāmāvacarasukhamanubhavitvā tato cuto manussesu aggacakkavattiādisukhamanubhavitvā aparabhāge imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto viññutaṃ patto satthari pasīditvā pabbajito nacirasseva arahā ahosi.
1-2后来,他忆念过去业行,心生欢喜,为宣说往昔行迹,说此“世尊名为毗婆尸……”等偈。其中,“毗婆尸”(Vipassī)之义:因观见殊胜之究竟义——涅槃,故名毗婆尸;或因观见种种——即四念处等三十七菩提分法,故名毗婆尸;或因能一一分别观察应度众生,故名毗婆尸。这位毗婆尸世尊来到岛上的塔庙——即岛中应受供养处的精舍。此为句义。其余各处,意义明了。
1-2. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento vipassī nāma bhagavātiādimāha. Tattha visesaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ passatīti vipassī, vividhe satipaṭṭhānādayo sattatiṃsabodhipakkhiyadhamme passatīti vā vipassī, vividhe anekappakāre bodhaneyyasatte visuṃ visuṃ passatīti vā vipassī, so vipassī bhagavā dīpacetiyaṃ dīpe pūjanīyaṭṭhānaṃ vihāramagamāsīti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
第二则 善瑞长老譬喻偈的注释(Sumaṅgalattheraapadānavaṇṇanā)
2. Sumaṅgalattheraapadānavaṇṇanā
这部《尊者善瑞长老的譬喻偈》以“见义佛、胜者中最胜……”为首句。这位长老亦于过去诸佛处广作善行,于种种生中积累趣向涅槃的福德。在见义佛的时代,他投生为某湖岸旁的一位树神。那时,世尊从精舍出来,欲行沐浴,便来到该湖岸边。沐浴之后,世尊身披一衣,光芒遍照,犹如梵天、太阳、黄金雕像一般伫立。见此情景,这位天子心生喜悦,合掌赞叹,并以自己的天乐歌舞作诸供养。由此福业,他在天界与人间享受种种成就。后来,在此佛陀出世时,他生于善家,成年后对导师生起净信而出家,不久便证得了阿拉汉果。
Atthadassī jinavarotiādikaṃ āyasmato sumaṅgalattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto atthadassissa bhagavato kāle ekasmiṃ taḷākasamīpe rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tasmiṃ samaye bhagavā vihārato nikkhamitvā nahāyitukāmo tassa taḷākassa tīraṃ gantvā tattha nhatvā ekacīvaro jalamāno brahmā viya sūriyo viya suvaṇṇabimbaṃ viya aṭṭhāsi. Atha so devaputto somanassajāto pañjaliko thomanamakāsi, attano dibbagītatūriyehi upahārañca akāsi. So tena puññakammena devamanussesu sampattiyo anubhavitvā aparabhāge imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto viññutaṃ patto satthari pasīditvā pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
11后来,他忆起过去所行之业,心生欢喜,在宣说往昔行迹时,便诵出了以“见义佛、胜者中最胜……”为开端的偈颂。其中,「见义佛」意为:他能见、已见涅槃这一究竟义,故称见义佛;又或,他具有将名为四圣谛的真舍利益示现给一切众生的德性,故称见义佛。「胜者」意为:他已战胜、正战胜、将战胜烦恼。「最胜」意为:应为一切众生所择、所愿者,故称最胜。见义佛既是胜者,又是最胜,故名“见义佛最胜者”。「世间之最上者」:所谓世间,即破坏、坏灭之义;或谓诸佛等所见、所达之彼岸,故称世间。同时,世间、世间、世间三者的总称亦名世间。在世间中最为殊胜者,即是“世间之最上者”,他也就是“人牛王”——这是句义。
11. So pacchā pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento atthadassī jinavarotiādimāha. Tattha paramatthaṃ nibbānaṃ dakkhati passatīti atthadassī, atha vā sabbasattānaṃ caturāriyasaccasaṅkhātaṃ atthapayojanaṃ dassanasīloti atthadassī, kilese ajini jināti jinissatīti jino. Varitabbo patthetabbo sabbasattehīti varo, atthadassī jino ca so varo cāti atthadassī jinavaro. Lokajeṭṭhoti lujjati palujjatīti loko, lokīyati passīyati buddhādīhi pārappattoti vā loko, loko ca loko ca loko cāti loko. Ekasesasamāsavasena ‘‘lokā’’ti vattabbe ‘‘loko’’ti vutto. Lokassa jeṭṭho lokajeṭṭho, so lokajeṭṭho narāsabhoti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
3. 皈依者长老譬喻偈注释
3. Saraṇagamaniyattheraapadānavaṇṇanā
以“两位天王……”等句子为首句的,是尊者皈依者长老的譬喻传。这位长老同样于过去诸佛处累积了广大善行,于生生世世中不断积聚导向出离的福德。当莲华上佛出现于世间时,他投生为雪山的一位天王。那时,他与另一位夜叉天王之间即将发生战事,两位天王各有数千夜叉随从,手持盾牌等武器,集结备战。当时,莲华上佛出于对那些众生的悲悯,从空中降临彼处,为这两位天王及其随从说法。闻法之后,他们悉数丢弃盾牌与武器,以恭敬尊重之心礼敬世尊,并皈依世尊。其中,这位长老是第一位行皈依者。以此善业,他在天界与人间流转,享受各种成就。此后,值此佛陀出世,他生于俗家,成年后对导师生起净信而出家,不久便证得阿拉汉果。
Ubhinnaṃdevarājūnantyādikaṃ āyasmato saraṇagamaniyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro uppannuppannabhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttare bhagavati uppanne ayaṃ himavante devarājā hutvā nibbatti, tasmiṃ aparena yakkhadevaraññā saddhiṃ saṅgāmatthāya upaṭṭhite dve anekayakkhasahassaparivārā phalakāvudhādihatthā saṅgāmatthāya samupabyūḷhā ahesuṃ. Tadā padumuttaro bhagavā tesu sattesu kāruññaṃ uppādetvā ākāsena tattha gantvā saparivārānaṃ dvinnaṃ devarājūnaṃ dhammaṃ desesi. Tadā te sabbe phalakāvudhāni chaḍḍetvā bhagavantaṃ gāravabahumānena vanditvā saraṇamagamaṃsu. Tesaṃ ayaṃ paṭhamaṃ saraṇamagamāsi. So tena puññena devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vuddhimanvāya satthari pasanno pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
20后来,他忆念往昔所造善业,心中生起喜悦,为了宣说往昔的事迹,便说出以“两位天王”(Ubhinnaṃ devarājūnaṃ)开头的偈颂。在此,如同针毛、硬毛、旷野、鳄鱼、俱毗罗等夜叉王一样,这两位夜叉王的名号与族姓并不为人所知。为了以另外的方式指明他们,他说“两位天王”等。“会遇已现前”(Saṅgāmo samupaṭṭhito)——“会遇”指为了诤论而善集一处;因此“会遇已现前”的意思是他们到达一处,形成对峙的局面。“已成密集集结”(Ahosi samupabyūḷho)——意思是极其靠近,密集地聚集在一起。
20. So aparabhāge pubbakusalaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento ubhinnaṃ devarājūnantiādimāha. Tattha sucilomakharalomaāḷavakakumbhīrakuverādayo viya nāmagottena apākaṭā dve yakkharājāno aññāpadesena dassento ‘‘ubhinnaṃ devarājūna’’ntiādimāha. Saṅgāmo samupaṭṭhitoti saṃ suṭṭhu gāmo kalahatthāya upagamananti saṅgāmo, so saṅgāmo saṃ suṭṭhu upaṭṭhito, ekaṭṭhāne upagantvā ṭhitoti attho. Ahosi samupabyūḷhoti saṃ suṭṭhu upasamīpe rāsibhūtoti attho.
21「令大众惊惧」(Saṃvejesi mahājanaṃ)——对于这些成群结队聚集的夜叉,世尊安坐于空中,以四圣谛的教法,充分地令他们生起悚惧;意思是,通过显示过患来摄受他们、令他们知晓、令他们觉悟。其余的内容各处皆清楚明了。
21.Saṃvejesi mahājananti tesaṃ rāsibhūtānaṃ yakkhānaṃ ākāse nisinno bhagavā catusaccadhammadesanāya saṃ suṭṭhu vejesi, ādīnavadassanena gaṇhāpesi viññāpesi bodhesīti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
4. 一坐食者长老譬喻偈注释
4. Ekāsaniyattheraapadānavaṇṇanā
以“名为婆留那”等句开端的,是尊者一坐食者长老的传记。这位长老同样在过去诸佛处累积了广大功德,于种种生命流转中不断积聚导向出离的善业。在见义佛出现于世时,他投生为一位名叫婆留那的天王。他一见到世尊,便心生净信,以香、花鬘等供品及歌咏、音乐侍奉世尊,并与随从一同供养。后来,于世尊般涅槃后,他将那棵大菩提树视如亲见佛陀,与随从一起,以种种鼓、铙钹等乐器进行供养。凭借此善业,他从彼处命终,投生于化乐天。他如此享受天界的成就,又于人间受生时享受转轮圣王的成就。此后,当此佛陀出现于世时,他生于俗家,长大后于导师的教法中出家,不久便证得阿拉汉。
Varuṇonāma nāmenātiādikaṃ āyasmato ekāsaniyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto atthadassissa bhagavato kāle varuṇo nāma devarājā hutvā nibbatti. So bhagavantaṃ disvā pasannamānaso gandhamālādīhi gītavāditehi ca upaṭṭhayamāno saparivāro pūjesi. Tato aparabhāge bhagavati parinibbute tassa mahābodhirukkhaṃ buddhadassanaṃ viya sabbatūriyatāḷāvacarehi saparivāro upahāramakāsi. So tena puññena tato kālaṅkatvā nimmānaratidevaloke uppajji. Evaṃ devasampattimanubhavitvā manussesu ca manussabhūto cakkavattisampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto viññutaṃ patvā satthu sāsane pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
31之后,他忆念起自己过去所造之业,如实了知而心生喜悦,为宣说过去世所行事迹,便说:「我名婆留那……」等语。此处的关联是:当他为了成就正觉而供养佛陀与菩提树时,他正是那位名为婆留那的天王。
31. So pacchā sakakammaṃ saritvā taṃ tathato ñatvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento varuṇo nāma nāmenātiādimāha. Tattha yadā ahaṃ sambodhanatthāya buddhaṃ bodhiñca pūjesiṃ, tadā varuṇo nāma devarājā ahosinti sambandho.
34Dharaṇīruhapādapa(生于大地、以根饮水之树)——其中 dharaṇī 指大地,承载树木、蔓藤、山岳、敷具、宝石等物;在其上生长、安立者,即 dharaṇīruha(生于大地者)。Pādapa 意为「以足饮水」:因为洒落之水由根部吸取,再经树干、树枝、树梢将水分输布开来。因此,dharaṇīruhapādapa 即指那棵生于大地、以根饮水的菩提树——这便是词语的关联。
34.Dharaṇīruhapādapanti ettha rukkhalatāpabbatasattharatanādayo dhāretīti dharaṇī, tasmiṃ ruhati patiṭṭhahatīti dharaṇīruho. Pādena pivatīti pādapo, siñcitasiñcitodakaṃ pādena mūlena pivati rukkhakkhandhasākhāviṭapehi āporasaṃ patthariyatīti attho, taṃ dharaṇīruhapādapaṃ bodhirukkhanti sambandho.
35Sakakammābhiraddho(以自业为欣喜者):指对自己的善业感到欣喜、满怀净信,亦即对最上的菩提树生起净信,这便是词语的关联。其余各处,义理分明。
35.Sakakammābhiraddhoti attano kusalakammena abhiraddho pasanno uttame bodhimhi pasannoti sambandho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
五、金花长老譬喻注疏
5. Suvaṇṇapupphiyattheraapadānavaṇṇanā
「毗婆尸,名为世尊……」这是尊者金花长老的譬喻。这位长老在过去诸佛前已累积善业,于种种生命中不断积聚趣向解脱的福德资粮。在毗婆尸世尊出世时,他投生于某处,为地居天子。听闻世尊说法后,心生净信,便以四朵金花行供养。彼花于虚空中化成黄金伞盖,覆盖上方,金光与佛陀身光相融,大放光明。他因此更为净信,纵使返回天宫,心亦恒常忆念。藉由此善业,他唯在天界善趣中流转,享受天界之成就。今佛出世时,他生于善家,长大通晓事理后,听闻大师说法,遂于教法中出家,不久即证阿拉汉果。
Vipassīnāma bhagavātiādikaṃ āyasmato suvaṇṇapupphiyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle ekasmiṃ ṭhāne bhūmaṭṭhakadevaputto hutvā nibbatto tassa bhagavato dhammaṃ sutvā pasannamānaso catūhi suvaṇṇapupphehi pūjesi. Tāni pupphāni ākāse suvaṇṇavitānaṃ hutvā chādesuṃ, suvaṇṇapabhā ca buddhassa sarīrapabhā ca ekato hutvā mahāobhāso ahosi. So atirekataraṃ pasanno sakabhavanaṃ gatopi saratiyeva. So tena puññakammena tusitabhavanādisugatīsuyeva saṃsaranto dibbasampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto viññutaṃ patto satthu dhammadesanaṃ sutvā sāsane uraṃ datvā pabbajito nacirasseva arahā ahosi.
40此后,他忆念起前生所造之业,心生欢喜,为了宣说自己过去世行迹的譬喻,便说出「毗婆尸,名为世尊……」等语。其义如上所述。
40. So aparabhāge pubbakammaṃ saritvā somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento vipassī nāma bhagavātiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttatthameva.
44「生起欢悦」(pāmojjaṃ janayitvāna):即产生极为强烈的喜悦,也就是如同《法集》(9, 86)与《大义释》(1)中所说的“欢悦、欣喜、喜悦、笑、极笑、欢喜、踊跃、心的满足”等那样,生起心的悦意自性之意。其余各处皆甚明白。
44.Pāmojjaṃ janayitvānāti balavapītiṃ uppādetvā ‘‘pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassā’’tiādīsu (dha. sa. 9, 86; mahāni. 1) viya attamanatā sakabhāvaṃ uppādetvāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
六、柴堆供养长老譬喻注疏
6. Citakapūjakattheraapadānavaṇṇanā
“我住在王处树”等句,是尊者柴堆供养长老的譬喻。这位长老在过去诸佛时已积下善业功德,从此在生生世世中,不断积集趣向涅槃的福德资粮。在尸弃世尊的时代,他投生为王处树的天神,常常与众天神一同听闻正法,心生净信。当彼世尊般涅槃时,他带着眷属,叫人取来香、灯、烟、花、鼓等物,前往世尊火葬之处,以灯等作供养,并用种种乐器、种种演奏而行供养。从此以后,即使回到自己的天宫,他也只是忆念世尊,如同在世尊面前一般礼敬。正是以此善业、以此内心净信,他从王处树命终后,投生兜率天等天界,享天界之成就;此后又于人间,享人间的成就。到了现今这位佛陀出世时,他投生于善家,长大懂事之后,对世尊生起净信心,便在佛陀的教法中出家,不久即证得阿拉汉。
Vasāmi rājāyatanetiādikaṃ āyasmato citakapūjakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tato paraṃ uppannuppannabhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle rājāyatanarukkhadevatā hutvā nibbatto antarantarā devatāhi saddhiṃ dhammaṃ sutvā pasanno bhagavati parinibbute saparivāro gandhadīpadhūpapupphabheriādīni gāhāpetvā bhagavato āḷahanaṭṭhānaṃ gantvā dīpādīni pūjetvā anekehi tūriyehi anekehi vāditehi taṃ pūjesi. Tato paṭṭhāya sakabhavanaṃ upaviṭṭhopi bhagavantameva saritvā sammukhā viya vandati. So teneva puññena tena cittappasādena rājāyatanato kālaṃ kato tusitādīsu nibbatto dibbasampattiṃ anubhavitvā tato manussesu manussasampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto viññutaṃ patto bhagavati uppannacittappasādo bhagavato sāsane pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
4949. 后来,他回忆起自己过去所造的业,心中充满喜悦,为宣说他过去行迹的譬喻,而说出“我住在王处树”等句。“王处树”:指天王们的住处,或是那棵树的名字。“在般涅槃的世尊”:指世尊毫无残余地进入五蕴般涅槃的时刻,也就是般涅槃之时,已证般涅槃的尸弃世尊——世间之亲友。这是关联。
49. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento vasāmi rājāyatanetiādimāha. Rājāyataneti devarājūnaṃ āyatanaṃ rājāyatanaṃ, tassa rukkhassa nāmadheyyo vā. Parinibbute bhagavatīti parisamantato kiñci anavasesetvā khandhaparinibbānakāle parinibbānasamaye parinibbānappattassa sikhino lokabandhunoti sambandho.
5050. “我去了柴堆处”:意指由旃檀、沉香、天木、樟脑、荜澄茄等芳香木材堆积而成的高堆,名为“堆”,即柴堆。我出于对佛陀的恭敬,为供养柴堆而前往柴堆近旁。为了说明到那里后所行之事,便说“于彼处演奏乐器”等。这一切皆易了知。
50.Citakaṃ agamāsahanti candanāgarudevadārukappūratakkolādisugandhadārūhi citaṃ rāsigatanti citaṃ, citameva citakaṃ, buddhagāravena citakaṃ pūjanatthāya citakassa samīpaṃ ahaṃ agamāsinti attho. Tattha gantvā katakiccaṃ dassento tūriyaṃ tattha vādetvātiādimāha. Taṃ sabbaṃ suviññeyyamevāti.
七、佛想长老譬喻注疏
7. Buddhasaññakattheraapadānavaṇṇanā
“当毗婆尸佛为世间最上者时”等语句,是具寿佛想长老的譬喻。这位长老也曾于过去诸佛处修积殊胜善行,于一一有中积聚顺解脱的福德。在毗婆尸世尊的时代,他投生为某地居天宫的天子。那时,毗婆尸世尊舍弃了寿行。于是,整个一万轮围世界,连同大海与山岳,悉皆震动。当时,那位天子的宫殿也随之震动。天子于那一瞬间生起疑惑,心想:“是何因缘令大地震动?”当他得知是佛陀舍弃寿行后,生起了极大的悲伤与忧愁。这时,多闻天王前来安慰他说:“勿忧。”那位天子从那里死后,以此善业在天界与人界中流转。至现今佛陀出世时,他投生于善家,成年之后舍弃俗家而出家,不久便证得阿拉汉。
Yadāvipassī lokaggotiādikaṃ āyasmato buddhasaññakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle ekasmiṃ bhūmaṭṭhakavimāne devaputto hutvā nibbatti. Tadā vipassī bhagavā āyusaṅkhāraṃ vossajji. Atha sakaladasasahassilokadhātu sasāgarapabbatā pakampittha. Tadā tassa devaputtassa bhavanampi kampittha. Tasmiṃ khaṇe so devaputto saṃsayajāto – ‘‘kiṃ nu kho pathavīkampāya nibbattī’’ti cintetvā buddhassa āyusaṅkhāravossajjabhāvaṃ ñatvā mahāsokaṃ domanassaṃ uppādesi. Tadā vessavaṇo mahārājā āgantvā ‘‘mā cintayitthā’’ti assāsesi. So devaputto tato cuto tena puññena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto viññutaṃ patto gharāvāsaṃ pahāya pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
57其后,他忆起自己过去所造之业,心生喜悦,为开演过去所行的事迹,便说出“当毗婆尸佛为世间最上者时”等语句。关于“舍弃寿行”:由于能全面摄持、守护有情,故称为“寿”;寿的聚集与积存,名为“寿行”;将那寿行放下、舍断、弃除,即是“舍弃寿行”。就在那舍弃寿行之时,整个十千轮围世界的大地,连同环绕于其中的水轮、以大海水为腰带之处,一同震动——这便是二者之间的关联。
57. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento yadā vipassī lokaggotiādimāha. Āyusaṅkhāramossajjīti ā samantato yunoti pāleti satteti āyu, āyussa saṅkhāro rāsibhāvo āyusaṅkhāro, taṃ āyusaṅkhāraṃ ossajji pariccaji jahāsīti attho. Tasmiṃ āyusaṅkhāravossajjane. Jalamekhalāsāgarodakamekhalāsahitā sakaladasasahassacakkavāḷapathavī kampitthāti sambandho.
58“Otataṃ vitthataṃ mayhaṃ”的意思是:我的宫殿伸展而开阔,色彩斑斓,极为清净,以种种七宝庄严而闪闪发光;这座宫殿剧烈地震动了。至于其余各处,文义自明。
58.Otataṃ vitthataṃ mayhanti mayhaṃ bhavanaṃ otataṃ vitthataṃ cittaṃ vicittaṃ suci suparisuddhaṃ cittaṃ anekehi sattahi ratanehi vicittaṃ sobhamānaṃ pakampittha pakārena kampitthāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
8. 道想长老譬喻的注疏
8. Maggasaññakattheraapadānavaṇṇanā
具寿道想长老的譬喻,以“莲花上佛”等偈颂开头。这位长老同样在过去诸佛处积集胜行,从那时起,便在种种生命形态中,不断累积导向解脱的福德资粮。在莲花上佛世尊的时代,他投生为雪山中的一位天子。他前往山林,为那些迷路寻路的世尊弟子们供养饮食,并为他们指示道路。以此善业,他尝受了天界与人间的种种成就,每一生每一处都不曾迷惑,成为一位具足念知的人。当此佛陀出兴于世时,他投生在良善之家,成年后,对居家生活毫无染着,出家修行,不久便证得阿拉汉果。
Padumuttarabuddhassātiādikaṃ āyasmato maggasaññakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tato oraṃ tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle himavante devaputto hutvā nibbatto araññaṃ gantvā maggamūḷhānaṃ maggaṃ gavesantānaṃ tassa sāvakānaṃ bhojetvā maggaṃ ācikkhi. So tena puññena devamanussasampattimanubhavitvā uppannuppannabhave sabbattha amūḷho saññavā ahosi. Atha imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto viññutaṃ patto gharāvāse anallīno pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
66后来,他回忆起自己过去所造的业,心生喜悦,开示往昔所行的事迹时,便宣说了“莲花上佛”等语。所谓“林间游行的弟子”:因能如理恭敬聆听世尊所说的话,故称弟子;或者,依随世尊教法而运用智慧、聆听正法,故称弟子。“林间游行者”即那些在林中游历的弟子们。他们迷了路,认不清方向,在大山林中如同盲人、犹若无目之人,四处徘徊游荡——此处的关联即是如此。其余各处,皆是显而易见之义。
66. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttarabuddhassātiādimāha. Sāvakā vanacārinoti bhagavato vuttavacanaṃ sammā ādarena suṇantīti sāvakā, atha vā bhagavato desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā saddhammaṃ suṇantīti sāvakā. Vanacārino vane vicaraṇakā sāvakā vippanaṭṭhā maggamūḷhā mahāaraññe andhāva cakkhuvirahitāva anusuyyare vicarantīti sambandho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
9. 随侍想长老譬喻的注疏
9. Paccupaṭṭhānasaññakattheraapadānavaṇṇanā
具寿现前相想长老的譬喻,以“于义见善逝”等偈颂开头。他同样在过去诸佛处积累善行,于一次次生命中,不断累积导向离系的福德。在义见佛世尊的时代,他投生为夜叉。由于世尊在世时未能亲见,世尊般涅槃后,他生起极大的忧伤。那时,世尊一位名为善来的上首弟子教导他说:“对世尊所遗的身界(舍利)作供养,与在世时的供养无异,凭借内心的净信之力,能得大果报。”说完便劝他:“你去造塔吧!”于是他造塔供养,命终后,次第转生天界与人间,习受帝释天王和转轮王的福报。到了现在这位佛陀出世时,他投生于舍卫城的一个家庭,身心成熟后,对导师生起信心,出家不久便证得阿拉汉果。
Atthadassimhi sugatetiādikaṃ āyasmato paccupaṭṭhānasaññakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto atthadassissa bhagavato kāle yakkhayoniyaṃ nibbatto bhagavati dharamāne dassanassa aladdhattā pacchā parinibbute mahāsokappatto vihāsi. Tadā hissa bhagavato sāgato nāma aggasāvako anusāsanto bhagavato sārīrikadhātupūjā bhagavati dharamāne katapūjā viya cittappasādavasā mahapphalaṃ bhavatī’’ti vatvā ‘‘thūpaṃ karohī’’ti niyojito thūpaṃ kāresi, taṃ pūjetvā tato cuto devamanussesu sakkacakkavattisampattimanubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ ekasmiṃ kulagehe nibbatto viññutaṃ patto satthari pasīditvā pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
72后来,他回忆起自己过去的福业,满心喜悦,为了讲出过去所行的譬喻,就说出了以“于义见善逝”等开头的偈颂。其中的意思前面已经说过了。至于“我生于夜叉胎”这一句:在这里,“夜叉”的意思是“他们吞噬来到跟前的人”,所谓“去吞噬”,所以叫作夜叉;夜叉的胎、种类就叫“夜叉胎”;而生于夜叉胎中,就是这句的含义。
72. So aparabhāge attano puññakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento atthadassimhi sugatetiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttameva. Yakkhayoniṃ upapajjinti ettha pana attano sakāsaṃ sampattasampatte khādantā yanti gacchantīti yakkhā, yakkhānaṃ yoni jātīti yakkhayoni, yakkhayoniyaṃ nibbattoti attho.
73“我实得非善得”:意谓我所获得的荣誉实为不善之得,因对已成佛的导师未作恭敬,失之交臂后所得,故云“得非善得”。“恶破晓”:即不善之破晓,指夜晚转为破晓,于我不吉。“恶日出”:即不善的日出,谓太阳升起于我而言实为不祥。其余文句,其义明了。
73.Dulladdhaṃvata me āsīti me mayā laddhayasaṃ dulladdhaṃ, buddhabhūtassa satthuno sakkāraṃ akatattā virādhetvā laddhanti attho. Duppabhātanti duṭṭhu pabhātaṃ rattiyā pabhātakaraṇaṃ, mayhaṃ na suṭṭhuṃ pabhātanti attho. Duruṭṭhitanti duuṭṭhitaṃ, sūriyassa uggamanaṃ mayhaṃ duuggamananti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
10. 生供养长老譬喻注疏(Jātipūjakattheraapadānavaṇṇanā)
10. Jātipūjakattheraapadānavaṇṇanā
此譬喻始于“于毗婆尸出生时”等偈,乃是尊者生供养长老的故事。这位尊者亦于过去诸佛处积累善行,于种种出生中不断累积趣向解脱的福德。在毗婆尸世尊时,他生于良家,成年懂事之后,从占星师处听闻了为毗婆尸菩萨所说的相好征兆,心想:“这位童子将来成佛,乃世间无上最胜者,听闻佛法后,必将一切众生从生死轮回中救拔出离。”于是,于世尊尚为童子时,他便为之举行了如同供养佛陀一般的大供养。其后,依次经历童子、王子及即位三个时期,乃至佛陀成道后,亦作大供养。由此命终,投生兜率天等处享受天乐,后转生人间,享受转轮王等人间福乐。至现在佛陀出世时,他生于良家,年仅七八岁即对世尊生起信心,出家修观,不久便证得阿拉汉。
Jāyaṃ tassa vipassissātiādikaṃ āyasmato jātipūjakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto viññutaṃ patto nakkhattapāṭhakehi vipassibodhisattassa vuttalakkhaṇanimittaṃ sutvā ‘‘ayaṃ kira kumāro buddho hutvā sakalalokassa aggo seṭṭho sutvā sabbasatte saṃsārato uddharissatī’’ti sutvā taṃ bhagavantaṃ kumārakāleyeva buddhassa viya mahāpūjamakāsi. Pacchā kamena kumārakālaṃ rājakumārakālaṃ rajjakālanti kālattayamatikkamma buddhe jātepi mahāpūjaṃ katvā tato cuto tusitādīsu nibbatto dibbasukhamanubhavitvā pacchā manussesu cakkavattādimanussasukhamanubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto sattaṭṭhavassakāleyeva bhagavati pasanno pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā nacirasseva arahā ahosi.
82后来,他忆起自己过去所造的业,心生欢喜,为宣说过去所行之譬喻,便说出以‘Jāyaṃ tassa vipassissa(于毗婆尸出生时)’等为首的偈颂。这些偈颂的意义,如前所述。
82. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento jāyaṃ tassa vipassissātiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttatthameva.
84「Nemittānaṃ suṇitvāna(听闻占相者之言)」:在此,“相”(nimitta)指因、征兆;能了知导致乐与苦之因的人,称为“占相者”(nemittā)。因此,听闻那些占相者——即星占师(nakkhattapāṭhaka)的话,便是此句的含义。其余文句,意义明了。
84.Nemittānaṃ suṇitvānāti ettha nimittaṃ kāraṇaṃ sukhadukkhappattihetuṃ jānantīti nemittā, tesaṃ nemittānaṃ nakkhattapāṭhakānaṃ vacanaṃ suṇitvāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.