第十一 施食者品
11. Bhikkhadāyivaggo
第一 施食者长老譬喻的注释
1. Bhikkhādāyakattheraapadānavaṇṇanā
以“金色之正自觉者”等开头的,是具寿施食者长老的譬喻。这位长老在过去诸胜者处也曾积集功德,在每一生中累积趣向离系的福业。在悉达多佛世尊时,他出生在一个家庭,长大后财富丰足,并生起了信心。他看见悉达多佛世尊从寺中出来,步行乞食,内心清净欢喜,便将食物供养。世尊接受了他的供养,说了随喜的话语后离去。他凭借这一善业,尽寿之后生于天界,在那里享受六欲天的种种成就,也在人间享受人生的成就。到了现在佛陀出世时,他又生于某个家庭,长大后生起信心而出家,不久便证得了阿拉汉果。
Suvaṇṇavaṇṇaṃsambuddhantiādikaṃ āyasmato bhikkhādāyakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya vibhavasampanno saddhājāto vihārato nikkhamitvā piṇḍāya caramānaṃ siddhatthaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso āhāramadāsi. Bhagavā taṃ paṭiggahetvā anumodanaṃ vatvā pakkāmi. So teneva kusalena yāvatāyukaṃ ṭhatvā āyupariyosāne devaloke nibbatto tattha cha kāmāvacarasampattiyo anubhavitvā manussesu ca manussasampattimanubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vuddhimanvāya saddhājāto pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
1他后来回忆自己前生所行的善业,心生欢喜,为了彰显过去所行的譬喻,说出了以“金色之正自觉者……”等开端的偈颂。这些都与前文所述的方法相同。“殊胜出离(Pavarā abhinikkhantanti)”的意思是:应当被渴仰、被希求的,即称为殊胜(pavara);从悦意的住处、从远离的住处、从自己的精舍特出而去,这就是出离(abhinikkhanta)。“从渴爱到达涅槃(Vānā nibbānamāgatanti)”:vāna即渴爱,因从中出离,故称涅槃;即以名为渴爱的烦恼为首,舍弃一切烦恼而到达涅槃。
1. So aparabhāge attano pubbakammaṃ anussaritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhantiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Pavarā abhinikkhantanti pakārena varitabbaṃ patthetabbanti pavaraṃ, rammabhūtato vivekabhūtato sakavihārato abhi visesena nikkhantanti attho. Vānā nibbānamāgatanti vānaṃ vuccati taṇhā, tato nikkhantattā nibbānaṃ, vānanāmaṃ taṇhaṃ padhānaṃ katvā sabbakilese pahāya nibbānaṃ pattanti attho.
2“施予一勺之食(Kaṭacchubhikkhaṃ datvānā)”:kaṭacchu是指可用手掌拿取的匙;bhikkhā(食)指被乞求、被请求而得的食物,或指特别可吃、可享用的食物。以匙取得的食物,即名“一勺之食”(kaṭacchubhikkhā),意为用匙施予饭食。其余各处,其义显明。
2.Kaṭacchubhikkhaṃ datvānāti karatalena gahetabbā dabbi kaṭacchu, bhikkhīyati āyācīyatīti bhikkhā, abhi visesena khāditabbā bhakkhitabbāti vā bhikkhā, kaṭacchunā gahetabbā bhikkhā kaṭacchubhikkhā, dabbiyā bhattaṃ datvāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
第二 智想者长老譬喻的注释
2. Ñāṇasaññikattheraapadānavaṇṇanā
以“金色之正自觉者……”等开端的,是具寿智想者长老的譬喻。他的出身因缘如何呢?这位长老过去在诸佛处亦曾广作功德,于每一生中累积趋向离系的福业。在悉达多佛世尊时,他生于一个家庭,长大后生起信心,恭敬渴仰听闻正法。他随顺世尊的教导,将心投向“智”,只凭听闻的分量,便对世尊的智慧生起净信,并以五体投地、八支顶礼的方式礼敬,然后离去。死后他生于天界,在那里享受六种欲界的天界成就;从彼处死后,再转生人界,享受最崇高的转轮王等成就。当此佛陀出现于世时,他生于豪富之家,长大后对导师生起信心,出家不久即证得阿拉汉果。
Suvaṇṇavaṇṇaṃsambuddhantiādikaṃ āyasmato ñāṇasaññikattherassa apadānaṃ. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vuddhimanvāya saddhājāto saddhammassavane sādaro sālayo bhagavato dhammadesanānusārena ñāṇaṃ pesetvā ghosapamāṇattā bhagavato ñāṇe pasanno pañcaṅgaaṭṭhaṅganamakkāravasena paṇāmaṃ katvā pakkāmi. So tato cuto devalokesu uppanno tattha cha kāmāvacare dibbasampattimanubhavanto tato cavitvā manussaloke jāto tatthaggabhūtā cakkavattisampadādayo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde vibhavasampanne ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya satthari pasīditvā pabbajito nacirasseva arahā ahosi.
7后来,他忆念自己往昔所造之业,心生欢喜,为宣说过去所行本生,便诵出“金色正自觉者……”等偈。其义已如前释。偈中“如牛王良骏”之“牛王”,指十万头牛中最为尊胜的头牛;它既是牛王,又是良骏——最殊胜、最无上,故称“牛王良骏”。犹如牛王良骏,世尊亦复如是。这仅是依世间共许的施设而作譬喻,世尊实非任何事物所能比拟。其余各处,其义甚明。
7. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhantiādimāha. Taṃ vuttatthameva. Nisabhājāniyaṃ yathāti gavasatasahassajeṭṭho nisabho, nisabho ca so ājāniyo seṭṭho uttamo ceti nisabhājāniyo. Yathā nisabhājāniyo, tatheva bhagavāti attho. Lokavisayasaññātaṃ paññattivasena evaṃ vuttaṃ. Anupameyyo hi bhagavā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
3. 《持青莲花长老譬喻注》
3. Uppalahatthiyattheraapadānavaṇṇanā
以“在提瓦罗城居住……”为开端的,是尊者持青莲花长老的本生。这位尊者于过去诸胜者所积诸善行,在生生世世中不断累积通向解脱的福德资粮。至悉达多世尊出世之时,他投生于花鬘师之家。及长,以制作花鬘为业,靠买卖各色鲜花维生。一日,他手持鲜花沿街而行,见世尊如无价宝珠游步世间,即以红莲花束虔心供养。从其处命终之后,藉此福德,长久享受善趣福乐;乃至此佛出世,他生于良家,长大后生起净信,出家不久即证阿拉汉。
Tivarāyaṃ nivāsīhantiādikaṃ āyasmato uppalahatthakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimajinavaresu katakusalo tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle mālākārakule nibbatto vuddhimanvāya mālākārakammena anekāni pupphāni vikkiṇanto jīvati. Athekadivasaṃ pupphāni gahetvā caranto bhagavantaṃ ratanagghikamiva caramānaṃ disvā rattuppalakalāpena pūjesi. So tato cuto teneva puññena sugatīsu puññamanubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vuddhimanvāya saddhājāto pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
13后来,他忆念自己往昔所造之业,心生欢喜,为阐明过去所行本生,便宣说了以“在提瓦罗城居住……”为起始的偈颂。其中,“提瓦罗”是指由三道城墙所构筑、四周有回廊环绕遮蔽的城市;“在提瓦罗城居住”,即曾住于该城某处或居于城中家中。“当时我是花鬘师”,意为:在那为证得涅槃而积集福德资粮的时候,我是一名花鬘师,以买卖鲜花为生。
13. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento tivarāyaṃ nivāsīhantiādimāha. Tattha tivarāti tīhi vārehi kāritaṃ sañcaritaṃ paṭicchannaṃ nagaraṃ, tassaṃ tivarāyaṃ nivāsī, vasanasīlo nivāsanaṭṭhānagehe vā vasanto ahanti attho. Ahosiṃ māliko tadāti tadā nibbānatthāya puññasambhārakaraṇasamaye māliko mālākārova pupphāni kayavikkayaṃ katvā jīvanto ahosinti attho.
14「手持鲜花我供养」这句偈颂的意思是:我看见悉达多佛世尊之后,便以青莲花束作供养。此句之后的其余文句,意义都是显然可知的。
14.Pupphahatthamadāsahanti siddhatthaṃ bhagavantaṃ disvā uppalakalāpaṃ adāsiṃ pūjesinti attho. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
4. 《供足长老譬喻注》
4. Padapūjakattheraapadānavaṇṇanā
这篇以“对悉达多佛世尊……”为开端的,是尊者“供足长老”的传记。这位尊者也在过去诸佛那里累积过善行。在悉达多佛世尊的时代,他出生在一个良家,长大之后,对导师生起了净信,用善意花供养在佛的脚下。他凭借这份福德,在天界和人间流转,享受过帝释天的福报。到了现在这位佛陀出世的时候,他出生在某个良家,长大之后,对导师生起了净信,随后出家。他精进修习观法,使其增长,最终稳稳地证得了阿拉汉果。
Siddhatthassabhagavatotiādikaṃ āyasmato padapūjakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vuddhimanvāya satthari pasanno sumanapupphena pādamūle pūjesi. So tena puññena devamanussesu saṃsaranto sakkasampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya satthari pasīditvā pabbajito vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaphale patiṭṭhāsi.
1919. 后来,他忆念起自己过去所造的业,心生欢喜。为了阐明自己过去所行的事迹,他说出了以「Siddhatthassa bhagavato」为开头的偈颂。其中,「我供养了天生花」这句的意思是:我供养了天生的善意花。为了成偈的便利,这里省略了「sumana」一词。在此句中,所谓「jāti」,是指依种类而生,这种花在绽放时,能令人心生喜悦,所以称为「善意花」;以其开放、绽放的意义来说,即是花;这种既令人喜悦又是花的东西,就是「善意花」。我曾将这些善意花,供养给了悉达多佛世尊──这就是它的含义。其余各处的意义,都是浅显易懂的。
19. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento siddhatthassa bhagavatotiādimāha. Jātipupphamadāsahanti jātisumanapupphaṃ adāsiṃ ahanti vattabbe gāthābandhasukhatthaṃ sumanasaddassa lopaṃ katvā vuttaṃ. Tattha jātiyā nibbatto vikasamānoyeva sumanaṃ janānaṃ somanassaṃ karotīti sumanaṃ, pupphanaṭṭhena vikasanaṭṭhena pupphaṃ, sumanañca taṃ pupphañcāti sumanapupphaṃ, tāni sumanapupphāni siddhatthassa bhagavato ahaṃ pūjesinti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
5. 《一把花长老譬喻注》
5. Muṭṭhipupphiyattheraapadānavaṇṇanā
这篇以“名为善见者……”开端的,是尊者掬花长老的传记。这位尊者也曾在过去诸佛处累积善行,在种种生命形态中不断积聚导向解脱的福德。在莲花上佛世尊的时代,他出生在一个花鬘师家庭,长大后精通了本门技艺。一日,他见到世尊,心怀净信,便用双手捧起善意花,撒在世尊脚下作供养。他以这份善业,在天界与人间流转,享尽天界与人间两种成就。到了现在这尊佛陀出世时,他出生于良家;成年后,借着过去世的熏习之力,对导师心生净信,随后出家,不久便证得阿拉汉果。
Sudassanonāma nāmenātiādikaṃ āyasmato muṭṭhipupphiyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle mālākārakule nibbatto vuddhimanvāya sakasippe nipphattiṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso jātisumanapupphāni ubhohi hatthehi bhagavato pādamūle okiritvā pūjesi. So tena kusalasambhārena devamanussesu saṃsaranto ubho sampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vuddhippatto pubbavāsanāvasena satthari pasīditvā pabbajito nacirasseva arahā ahosi.
14-2514-25. 他后来忆念起自己往昔所作之业,生起喜悦。在宣说自己前生所行事迹时,说出了“名为善见者……”等偈颂。这里,“善见”是指因身高适度、体态匀称、青春焕发等种种美好而拥有端正的外貌,所以称为“善见”。偈颂中“名为善见”,意思是他那时投生为一位名叫善见的花鬘师,以善意花供养了莲花上佛世尊。其余各处意义,皆浅显易懂。
14-25. So aparabhāge attano pubbakammaṃ anussaritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento sudassano nāma nāmenātiādimāha. Tattha sudassanoti ārohapariṇāharūpasaṇṭhānayobbaññasobhanena sundaro dassanoti sudassano, nāmena sudassano nāma mālākāro hutvā jātisumanapupphehi padumuttaraṃ bhagavantaṃ pūjesinti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
6. 《供水长老譬喻注》
6. Udakapūjakattheraapadānavaṇṇanā
“金色正自觉者”等偈颂,是尊者供水长老的譬喻。他也在过去诸胜者处累积善业,在种种生命形态中圆满导向解脱的福德。在莲花上佛世尊的时代,他出生于某个良家,长大后知晓了善与不善。他见到莲花上佛世尊在空中行走,放射六色佛光,心生净信,便用双手取水供养。他所供养的水如银色水泡般停在空中。他具足净信,以此喜心投生于兜率天等处,享受天界成就,之后又享受人间成就。到了现在这尊佛陀出世时,他生于良家,成年后对导师生起信心,出家不久,便成为阿拉汉。
Suvaṇṇavaṇṇaṃsambuddhantiādikaṃ āyasmato udakapūjakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimajinavaresu pūritakusalasañcayo tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni paripūriyamāno pudumuttarassa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya kusalākusalaṃ jānanto padumuttarassa bhagavato ākāse gacchato nikkhantachabbaṇṇabuddharaṃsīsu pasanno ubhohi hatthehi udakaṃ gahetvā pūjesi. Tena pūjitaṃ udakaṃ rajatabubbulaṃ viya ākāse aṭṭhāsi. So abhippasanno teneva somanassena tusitādīsu nibbatto dibbasampattiyo anubhavitvā aparabhāge manussasampattiyo ca anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto viññutaṃ patto satthari pasīditvā pabbajito nacirasseva arahā ahosi.
29后来,他回忆起自己过去所做的业,生起喜悦,在宣说前生所行譬喻时,说出了「金色正自觉者」等等句子。这些在前文中已经说过了。「如燃烧的火堆」:酥油被称为“ghata”,酥油的座(即盛放酥油之处)就叫做“ghatāsana”,这是指火;或者,因为它吞食(烧尽)酥油,所以称为“ghatāsana”,也就是火。如同酥油倒入火中时,火焰极其猛烈地燃烧一般,世尊也像火堆那样炽燃,这就是其含义。「如炽燃的火」:供养祭祀被称为“huta”,供养祭祀的座就叫做“hutāsana”,这也是指火。世尊犹如燃烧的太阳,以三十二大人相和一寻的光环闪耀,作为金色正自觉者,在虚空、天际行走——我见到了这样的景象。这是上下文的连接。其余各处都很明了。
29. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhantiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttameva. Ghatāsanaṃva jalitanti ghataṃ vuccati sappi, ghatassa āsanaṃ ādhāranti ghatāsanaṃ, aggi, atha vā taṃ asati bhuñjatīti ghatāsanaṃ , aggiyeva. Yathā ghate āsitte aggimhi aggisikhā atīva jalati, evaṃ aggikkhandhaṃ iva jalamānaṃ bhagavantanti attho. Ādittaṃva hutāsananti hutaṃ vuccati pūjāsakkāre, hutassa pūjāsakkārassa āsananti hutāsanaṃ, jalamānaṃ sūriyaṃ iva dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi byāmappabhāmaṇḍalehi vijjotamānaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ anilañjase ākāse gacchantaṃ addasanti sambandho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
竹鬘长老譬喻注释
7. Naḷamāliyattheraapadānavaṇṇanā
“对莲花上佛”等偈颂,是尊者竹鬘长老的譬喻。他同样在过去诸胜者那里种下了善行,在许多生中积累导向解脱的善业。在莲花上佛世尊的时代,他出生在良家,长大以后,经营在家生活,然而见到感官欲乐的过患,便舍弃家宅,出家为苦行者,住在雪山。他见到世尊前来,心中生起净信,礼拜之后,铺好草垫,对于坐在那儿的世尊,用竹鬘做成扇子,为佛扇风以作供养。世尊出于悲愍接受了,并作了随喜。他凭借这一福业,在人与天界中流转,无论生于何处,都远离了热恼与灼烧之苦,获得身体、心以及心所法的快乐,享受众多安乐。到了现在这尊佛陀出世时,他出生在某良家,长大以后,凭着过去串习的力量,对导师生起信心,出家不久,便成为阿拉汉。
Padumuttarabuddhassātiādikaṃ āyasmato naḷamāliyattherassa apadānaṃ. Esopi purimajinavaresu katādhikāro anekāsu jātīsu vivaṭṭūpanissayāni kusalakammāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vuddhimanvāya gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā kāme ādīnavaṃ disvā gehaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavante vasanto tatthāgataṃ bhagavantaṃ disvā pasanno vanditvā tiṇasantharaṃ santharitvā tattha nisinnassa bhagavato naḷamālehi bījaniṃ katvā bījetvā adāsi. Paṭiggahesi bhagavā tassānukampāya, anumodanañca akāsi. So tena puññena devamanussesu saṃsaranto uppannuppannabhave pariḷāhasantāpavivajjito kāyacittacetasikasukhappatto anekasukhamanubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kulagehe nibbatto vuddhimanvāya pubbavāsanābalena satthari pasanno pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
36后来,他回忆起自己过去所做的业,生起喜悦,在宣说前生所行譬喻时,说出了「对莲花上佛」等等句子。这些在前文中已经说过了。
36. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttarabuddhassātiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttameva.
37对于“取了芦苇花环”(Naḷamālaṃ gahetvāna)的解释:“芦苇”(naḷa)即其无实心、无精髓,比竹子更细更轻,故名naḷa;芦苇的花环即芦苇花,也就是“芦苇花环”(naḷamāla)。用那芦苇花环来制作“扇子”(bījanī),这是语句的关联。“扇子”(bījanī),意为此物能生出风来,即可以扇出风的器具。我将那把扇子供养了佛陀,佛陀纳受了——这是其含义。其余各处,皆易于明了。
37.Naḷamālaṃ gahetvānāti naḷati asāro nissāro hutvā veḷuvaṃsatopi tanuko sallahuko jātoti naḷo, naḷassa mālā pupphaṃ naḷamālaṃ, tena naḷamālena bījaniṃ kāresinti sambandho . Bījissati janissati vāto anenāti bījanī, taṃ bījaniṃ buddhassa upanāmesiṃ, paṭiggahesinti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
8. 《奉座长老譬喻》的注疏
8. Āsanupaṭṭhāhakattheraapadānavaṇṇanā
以“进入森林……”等偈为开头的,是具寿奉座长老的譬喻。这位尊者也曾在过去诸佛所积集善行,于诸有中流转时,不断积累着引向出离之助缘的福德。在义见世尊的时代,他生于良家,过着在家生活。后来看到在家的过患,便舍弃家庭,出家为苦行者,住于雪山。在那里,他见世尊前来,心生欢喜,便供养了一张狮子座。世尊在座上坐下后,他又拿起花环来供养,右绕致敬,然后离去。凭借此福业,他于天、人之中流转,所生之处皆出身高贵、财富具足。到后来,在此佛陀出世时,他生于良家。长大后,于导师生起信心,出家不久便证得阿拉汉。
Kānanaṃ vanamoggayhātiādikaṃ āyasmato āsanupaṭṭhāhakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto atthadassissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto gharāvāsaṃ vasanto tattha dosaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavante vasanto tattha sampattaṃ bhagavantaṃ disvā pasanno sīhāsanaṃ adāsi, tattha nisinnaṃ bhagavantaṃ mālākalāpaṃ gahetvā pūjetvā taṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. So tena puññena devamanussesu saṃsaranto nibbattanibbattabhave uccakuliko vibhavasampanno ahosi. So kālantarena imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vuddhimanvāya satthari pasīditvā pabbajito nacirasseva arahā ahosi.
47他证得阿拉汉后,回忆起自己过去所造的业,心中生起大喜悦。为了宣说过去所行的譬喻,他说出了“进入森林……”等偈颂。这些含义与前文所释完全一致。
47. So arahā samāno attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento kānanaṃ vanamoggayhātiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttatthamevāti.
9. 《施块根者长老譬喻》的注疏
9. Biḷālidāyakattheraapadānavaṇṇanā
以“距雪山不远处……”等语开篇的经文,是具寿施块根者长老的譬喻。这位长老亦曾于过去诸胜者处广作奉事,流转于诸有之中,累积能作涅槃助缘的福德。在莲花上世尊的时代,他生于良家,成年后过着在家生活。他省察到在家的过患,便舍离居家,出家为苦行者,住于雪山。他极为少欲知足,仅以甘薯之类的植物维生。那时,莲花上世尊出于悲悯,来到那座雪山。他见世尊已,心生欢喜,恭敬礼拜,然后取来块根放入世尊钵中。如来为悲悯他、令他生起喜悦,便受用了这些食物。他凭此善业,从该处命终之后,在天界与人中两次领受安乐成就。最后,于今佛出世时,他生于良家,长大成人后对导师生起信心,在教法中出家,不久即证阿拉汉。
Himavantassāvidūretiādikaṃ āyasmato biḷālidāyakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto viññutaṃ patto gharāvāsaṃ vasanto tatthādīnavaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavante vasanto atīva appicchasantuṭṭho āluvādīhi yāpento vasati. Tadā padumuttaro bhagavā tassa anukampāya taṃ himavantaṃ agamāsi . Taṃ disvā pasanno vanditvā biḷāliyo gahetvā patte okiri. Taṃ tathāgato tassānukampāya somanassuppādayanto paribhuñji. So tena kammena tato cuto devamanussesu ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbattitvā vuddhimanvāya satthari pasanno sāsane pabbajitvā nacirasseva arahā ahosi.
53他后来忆念起自己往昔所造的善业,心生喜悦,为宣说前世所行,遂说出“距雪山不远处……”等偈颂。其义如前所述,明白易懂。偈中的“甘薯、卡拉姆巴等”,即指种种块茎植物的名称。
53. So aparabhāge attano kusalakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento himavantassāvidūretiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Āluvakarambhādayo tesaṃ tesaṃ kandajātīnaṃ nāmānevāti.
10. 《供花粉者长老譬喻》的注疏
10. Reṇupūjakattheraapadānavaṇṇanā
以“金色正自觉者”等偈开始的,是具寿供花粉者长老的譬喻。这位长老亦曾于过去诸胜者处广作奉事,流转于诸有之中,累积趣向涅槃的福德。在毗婆尸世尊的时代,他生于良善之家,长大成人后对导师生起净信。当他见到世尊身光赫奕,犹如火聚,内心愈生净信,便采来龙华花粉以作供养。世尊即为他随喜。
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhantiādikaṃ āyasmato reṇupūjakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vuddhimanvāya satthari pasanno viññutaṃ patto aggikkhandhaṃ viya vijjotamānaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso nāgapupphakesaraṃ gahetvā pūjesi. Atha bhagavā anumodanamakāsi.
62-3他凭借此功德,从彼处死后,于天、人之间流转,享受两种殊胜果报,随所生处皆受尊崇。及至现在佛陀出世,他投生善家,年既长大,依过去宿习之力,于导师深生净信,遂于教法中出家,不久即证阿拉汉果。他以天眼观察自己过去所造之业,心生欢喜,为开示往昔所行本生,而说“金色正自觉者”等偈颂。这些偈颂的含义,前文已述。“百光者”:指太阳光线具百数之多,为押韵方便,简说为“百光”,实际是指具有数百乃至数十万道光芒。“Bhāṇu”一词意为光明,具有光明者即“bhāṇumā”。意思是:我看见如同光明之源太阳那般光芒灿烂的毗婆尸佛世尊,便取龙华花粉,献以供养。其余含义,易于了解。
62-3. So tena puññena tato cuto devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā uppannuppannabhave sabbattha pūjito imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto viññutaṃ patto pubbavāsanābalena satthari pasanno sāsane pabbajito nacirasseva arahā hutvā dibbacakkhunā attano pubbakammaṃ disvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhantiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttatthameva. Sataraṃsiṃva bhāṇumanti satamattā satappamāṇā raṃsi pabhā yassa sūriyassa so sataraṃsi, gāthābandhasukhatthaṃ sataraṃsīti vuttaṃ, anekasatassa anekasatasahassaraṃsīti attho. Bhāṇu vuccati pabhā, bhāṇu pabhā yassa so bhāṇumā, bhāṇumasaṅkhātaṃ sūriyaṃ iva vipassiṃ bhagavantaṃ disvā sakesaraṃ nāgapupphaṃ gahetvā abhiropayiṃ pūjesinti attho. Sesaṃ uttānamevāti.