11. 十二品
11. Dvādasakanipāto
1. 莲华色长老尼偈注释
1. Uppalavaṇṇātherīgāthāvaṇṇanā
第十二品中的“母与女两人”等偈颂,是莲华色长老尼的偈颂。这位长老尼也曾在过去莲花上佛的时代,出生于汉萨瓦提城的一个良家。成年后,与大众一同前往世尊处听法。听法时,她看见世尊将一位具神通的比丘尼安立于神通第一的比丘尼首位,于是她向以佛陀为首的比丘僧团作了七日的大布施,并发愿能获得那个首位。她尽形寿修善,流转于天界与人界之间。到迦叶佛时代,她投生于波罗奈城迦尸王吉基的家中,成为七姐妹之一。她修习梵行两万年,为比丘僧团建造了精舍,之后生于天界。
Dvādasakanipāte ubho mātā ca dhītā cātiādikā uppalavaṇṇāya theriyā gāthā. Ayampi padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā, mahājanena saddhiṃ satthu santikaṃ gantvā, dhammaṃ suṇantī satthāraṃ ekaṃ bhikkhuniṃ iddhimantānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā taṃ ṭhānantaraṃ patthesi. Sā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesuṃ saṃsarantī kassapabuddhakāle bārāṇasinagare kikissa kāsirañño gehe paṭisandhiṃ gahetvā sattannaṃ bhaginīnaṃ abbhantarā hutvā vīsativassasahassāni brahmacariyaṃ caritvā bhikkhusaṅghassa pariveṇaṃ katvā devaloke nibbattā.
从那里死后,她再一次来到人界,投生在一个靠做手工活谋生的村庄里。有一天,她前往田间小屋,途中在一个池塘里看到一朵清晨绽放的莲花。她便下到池塘,取了那朵花,还摘了一片莲叶用来放炒米。然后她走到稻田里割了些稻穗,坐在小屋里,烘制炒米,做了五百份炒米放在一旁。就在这时,一位从香山灭尽定中出定的独觉佛来到离她不远处站着。她看到独觉佛后,拿着炒米和莲花从小屋出来,把炒米放进独觉佛的钵中,用莲花盖住钵,供养了他。独觉佛刚走不远,她心想:‘出家人应该不需要花吧,我把花拿回来装饰自己。’她便过去从独觉佛手中取回莲花。但随后她又想:‘如果尊者不需要这朵花,当初就不会把花放在钵顶上了,肯定是有用的。’于是她又走回去,把花放在钵顶,请求独觉佛原谅,并许愿说:‘尊者,愿以这炒米的果报,让我拥有和炒米数量一样多的儿子;愿以这莲花的果报,让我在每一处受生之地,每走一步都生出一朵莲花。’独觉佛就在她的注视下,腾空飞往香山,把那朵莲花放在欢喜根窟,作为独觉佛们踏脚的台阶旁擦脚的东西。
Tato cavitvā puna manussalokaṃ āgacchantī ekasmiṃ gāmake sahatthā kammaṃ katvā jīvanakaṭṭhāne nibbattā. Sā ekadivasaṃ khettakuṭiṃ gacchantī antarāmagge ekasmiṃ sare pātova pupphitaṃ padumapupphaṃ disvā taṃ saraṃ oruyha tañceva pupphaṃ lājapakkhipanatthāya paduminipattañca gahetvā kedāre sālisīsāni chinditvā kuṭikāya nisinnā lāje bhajjitvā pañca lājasatāni katvā ṭhapesi. Tasmiṃ khaṇe gandhamādanapabbate nirodhasamāpattito vuṭṭhito eko paccekabuddho āgantvā tassā avidūre ṭhāne aṭṭhāsi. Sā paccekabuddhaṃ disvā lājehi saddhiṃ padumapupphaṃ gahetvā, kuṭito oruyha lāje paccekabuddhassa patte pakkhipitvā padumapupphena pattaṃ pidhāya adāsi. Athassā paccekabuddhe thokaṃ gate etadahosi – ‘‘pabbajitā nāma pupphena anatthikā, ahaṃ pupphaṃ gahetvā piḷandhissāmī’’ti gantvā paccekabuddhassa hatthato pupphaṃ gahetvā puna cintesi – ‘‘sace, ayyo, pupphena anatthiko abhavissā, pattamatthake ṭhapetuṃ nādassa, addhā ayyassa attho bhavissatī’’ti puna gantvā pattamatthake ṭhapetvā paccekabuddhaṃ khamāpetvā, ‘‘bhante, imesaṃ me lājānaṃ nissandena lājagaṇanāya puttā assu, padumapupphassa nissandena nibbattanibbattaṭṭhāne pade pade padumapupphaṃ uṭṭhahatū’’ti patthanaṃ akāsi. Paccekubuddho tassā passantiyāva ākāsena gandhamādanapabbataṃ gantvā taṃ padumaṃ nandamūlakapabbhāre paccekabuddhānaṃ akkamanasopānasamīpe pādapuñchanaṃ katvā ṭhapesi.
她也因这一善业的果报,在天界结生。从一出生起,她每走一步,脚下就生出一朵大莲花。她从天界死后,在一座山脚下的一个莲花池中,于一朵莲花苞内结生。一位隐士依靠那里生活。一天早上,隐士去池边洗脸,看到那朵莲花,心想:‘这朵花比其他的更大;其他的花都已绽放,只有它还是含苞待放,这其中必有原因。’他便下水去摘那朵花。花刚一被摘下,就绽放了。隐士看到莲花苞中躺着一个小女婴。从看到的那一刻起,他就生起了犹如对女儿般的疼爱,于是连同莲花一起把她带回叶屋,让她睡在床上。由于她的福德威力,从她拇指中自然涌出了乳汁。当那朵莲花枯萎时,他就取来另一朵新莲花,让她睡在里面。从她能来回跑动玩耍时起,她每跨出一步,地上就生出一朵莲花。她的身体颜色就像堆起来的番红花粉。虽然还未达到天女的容貌,但已超越了人间的容貌。当父亲外出寻找果实和根茎时,她就留在叶屋里。
Sāpi tassa kammassa nissandena devaloke paṭisandhiṃ gaṇhi. Nibbattakālato paṭṭhāya cassā pade pade mahāpadumapupphaṃ uṭṭhāsi. Sā tato cavitvā pabbatapāde ekasmiṃ padumasare padumagabbhe nibbatti. Taṃ nissāya eko tāpaso vasati. So pātova mukhadhovanatthāya saraṃ gantvā taṃ pupphaṃ disvā cintesi – ‘‘idaṃ pupphaṃ sesehi mahantataraṃ, sesāni ca pupphitāni idaṃ makulitameva, bhavitabbamettha kāraṇenā’’ti udakaṃ otaritvā taṃ pupphaṃ gaṇhi. Taṃ tena gahitamattameva pupphitaṃ. Tāpaso antopadumagabbhe nipannadārikaṃ addasa. Diṭṭhakālato paṭṭhāya ca dhītusinehaṃ labhitvā padumeneva saddhiṃ paṇṇasālaṃ netvā mañcake nipajjāpesi. Athassā puññānubhāvena aṅguṭṭhake khīraṃ nibbatti. So tasmiṃ pupphe milāte aññaṃ navaṃ pupphaṃ āharitvā taṃ nipajjāpesi. Athassā ādhāvanavidhāvanena kīḷituṃ samatthakālato paṭṭhāya padavāre padavāre padumapupphaṃ uṭṭhāti, kuṅkumarāsissa viya assā sarīravaṇṇo hoti. Sā apattā devavaṇṇaṃ, atikkantā mānusavaṇṇaṃ ahosi. Sā pitari phalāphalatthāya gate paṇṇasālāyaṃ ohiyati.
一天,她刚成年的时候,父亲外出寻觅果实与根茎,一位猎人看见了她的容颜,心想:“人类不会有这样的容貌,我要试探一下。”于是便坐着等候隐士归来。当她望见父亲回来时,便迎面走去,从父亲手中接过扁担与水壶,回来服侍坐下的父亲。猎人由此知道她确实是人,便礼敬隐士后坐在一旁。隐士用山间的根、果和水招待猎人,问道:“朋友,你是想留下,还是离开?”“我要离开,尊者,留在这里做什么呢?”“你在这里所见到的事,离开之后能否不对外说?”“如果尊者不希望我说,我又为什么要说呢?”猎人礼敬了隐士,为了回程能认路,一路折下枝叶做标记,随即离去。
Athekadivasaṃ tassā vayappattakāle pitari phalāphalatthāya gate eko vanacarako taṃ disvā cintesi – ‘‘manussānaṃ nāma evaṃvidhaṃ rūpaṃ natthi, vīmaṃsissāmi na’’nti tāpasassa āgamanaṃ udikkhanto nisīdi. Sā pitari āgacchante paṭipathaṃ gantvā tassa hatthato kājakamaṇḍaluṃ aggahesi, āgantvā nisinnassa cassa attano karaṇavattaṃ dassesi. Tadā so vanacarako manussabhāvaṃ ñatvā tāpasaṃ abhivādetvā nisīdi. Tāpaso taṃ vanacarakaṃ vanamūlaphalehi ca pānīyena ca nimantetvā, ‘‘bho purisa, imasmiṃyeva ṭhāne vasissasi, udāhu gamissasī’’ti pucchi. ‘‘Gamissāmi, bhante, idha kiṃ karissāmī’’ti? ‘‘Idaṃ tayā diṭṭhakāraṇaṃ etto gantvā akathetuṃ sakkhissasī’’ti? ‘‘Sace, ayyo, na icchati, kiṃkāraṇā kathessāmī’’ti tāpasaṃ vanditvā puna āgamanakāle maggasañjānanatthaṃ sākhāsaññañca rukkhasaññañca karonto pakkāmi.
他来到波罗奈城,见到了国王。国王问:“你为什么来?”他答:“大王,我是您的山林猎人,在山脚下见到了举世罕见的女人宝,所以前来。”于是将事情始末详述了一遍。国王听后,立刻赶往山脚,在不远处扎下营帐。待到隐士用过斋饭安坐之时,国王带着猎人与众随从一同前去,礼敬问候之后,坐在一旁。国王将一些出家人所用的资具供养在隐士脚边,说道:“尊者,我们在此地已无事,这就准备告辞了。”隐士说:“请便,大王。”国王说:“是的,我这就走,尊者。不过我听说,尊者的住处附近有位不应留在这里的女子,这对修行者而言实不相宜。请让她随我走吧,尊者。人心难护,她如何能独自安住在这旷野之中?一旦我们喜爱她,自当让她位居众妃之首,善加照顾,尊者。”
So bārāṇasiṃ gantvā rājānaṃ addasa. Rājā ‘‘kasmā āgatosī’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ, deva, tumhākaṃ vanacarako pabbatapāde acchariyaṃ itthiratanaṃ disvā āgatomhī’’ti sabbaṃ pavattiṃ kathesi. So tassa vacanaṃ sutvā vegena pabbatapādaṃ gantvā avidūre ṭhāne khandhāvāraṃ nivāsetvā vanacarakena ceva aññehi ca purisehi saddhiṃ tāpasassa bhattakiccaṃ katvā nisinnavelāya tattha gantvā abhivādetvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ nisīdi. Rājā tāpasassa pabbajitaparikkhārabhaṇḍaṃ pādamūle ṭhapetvā, ‘‘bhante, imasmiṃ ṭhāne kiṃ karoma, gamissāmā’’ti āha. ‘‘Gaccha, mahārājā’’ti. ‘‘Āma, gacchāmi, bhante, ayyassa pana samīpe visabhāgaparisā atthī’’ti assumhā, asāruppā esā pabbajitānaṃ, mayā saddhiṃ gacchatu, bhanteti. Manussānaṃ nāma cittaṃ duttosayaṃ, kathaṃ bahūnaṃ majjhe vasissatīti? Amhākaṃ rucitakālato paṭṭhāya sesānaṃ jeṭṭhakaṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggissāma, bhanteti.
隐士听了国王的话,便用她幼时取名时的名字呼唤道:“女儿,莲花女!”她应声而出,立刻从叶屋中出来,礼敬父亲后站在一旁。父亲便对她说:“女儿啊,你已经成年,如今在这地方已被国王看见,便不适合再住下去了。你就随国王去吧,女儿。”她答道:“好的,父亲。”她领受了父亲的话,礼敬父亲后,便站在那儿啜泣。国王为了安她父亲的心,当下放下一堆迦哈波那钱币,并为她举行了灌顶册封礼。随后,他带着她回到都城。回到都城以后,国王便不再顾眄其他妃嫔,只与她共相欢爱。那些妃嫔们心生嫉妒,想离间她和国王,便这样说道:“大王,她不是人类!大王可曾在哪里见过,人类所行之处会生出莲花?她定是女夜叉。请把她赶走吧,大王!”国王听了她们的话,默然不语。
So rañño kathaṃ sutvā daharakāle gahitanāmavaseneva, ‘‘amma, padumavatī’’ti dhītaraṃ pakkosi. Sā ekavacaneneva paṇṇasālato nikkhamitvā pitaraṃ abhivādetvā aṭṭhāsi. Atha naṃ pitā āha – ‘‘tvaṃ, amma, vayappattā, imasmiṃ ṭhāne raññā diṭṭhakālato paṭṭhāya vasituṃ ayuttā, raññā saddhiṃ gaccha, ammā’’ti. Sā ‘‘sādhu, tātā’’ti pitu vacanaṃ sampaṭicchitvā abhivādetvā rodamānā aṭṭhāsi. Rājā ‘‘imissā pitu cittaṃ gaṇhissāmī’’ti tasmiṃyeva ṭhāne kahāpaṇarāsimhi ṭhapetvā abhisekaṃ akāsi. Atha naṃ gahetvā attano nagaraṃ ānetvā āgatakālato paṭṭhāya sesitthiyo anoloketvā tāya saddhiṃyeva ramati. Tā itthiyo issāpakatā taṃ rañño antare paribhinditukāmā evamāhaṃsu – ‘‘nāyaṃ, mahārāja, manussajātikā, kahaṃ nāma tumhehi manussānaṃ vicaraṇaṭṭhāne padumāni uṭṭhahantāni diṭṭhapubbāni, addhā ayaṃ yakkhinī, nīharatha naṃ, mahārājā’’ti. Rājā tāsaṃ kathaṃ sutvā tuṇhī ahosi.
后来,边境发生叛乱。国王因莲花女怀有重身,便将她留在城中,自己前往边境。那时,那些女人贿赂了她的侍女,说:“她一生下孩子,你就将孩子抱走,另取一块木片涂上血,放在她身边。”不久,莲花女分娩了。大莲花王子独自一人在母胎中结生,其余四百九十九个孩子则是在大莲花王子出胎躺下之后,以湿生的方式出生的。侍女知道她一时尚未恢复神智,便取来木片涂满鲜血,放在她身旁,并向那些女人示意。那五百个女人便各抱走一个孩子,送到木匠那里,吩咐做成小箱盒,再将各自抱来的孩子放入箱中,在外面做了标记,置于一边。
Athassāparena samayena paccanto kupito. So ‘‘garugabbhā padumavatī’’ti nagare ṭhapetvā paccantaṃ agamāsi. Atha tā itthiyo tassā upaṭṭhāyikāya lañjaṃ datvā ‘‘imissā dārakaṃ jātamattameva apanetvā ekaṃ dārughaṭikaṃ lohitena makkhitvā santike ṭhapehī’’ti āhaṃsu. Padumavatiyāpi nacirasseva gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi. Mahāpadumakumāro ekakova kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Avasesā ekūnapañcasatā dārakā mahāpadumakumārassa mātukucchito nikkhamitvā nipannakāle saṃsedajā hutvā nibbattiṃsu. Athassā ‘‘na tāva ayaṃ satiṃ paṭilabhatī’’ti ñatvā sā upaṭṭhāyikā ekaṃ dārughaṭikaṃ lohitena makkhitvā samīpe ṭhapetvā tāsaṃ itthīnaṃ saññaṃ adāsi. Tāpi pañcasatā itthiyo ekekā ekekaṃ dārakaṃ gahetvā cundakārakānaṃ santikaṃ pesetvā karaṇḍake āharāpetvā attanā attanā gahitadārake tattha nipajjāpetvā bahi lañchanaṃ katvā ṭhapayiṃsu.
莲花女恢复神智后,问那侍女:“妈妈,我生了什么?”侍女吓唬她说:“你哪里能生出孩子?”一边指着那块涂满血水的木片说:“这便是从你腹中出生的孩子。”把它放到她面前。她看见后,心中生起极大的忧愁,说:“快把它劈碎扔掉,若是被旁人看见,实在令人羞耻。”侍女听了她的话,装作替她着想的样子,将那块木片劈碎,扔进了灶火中。
Padumavatīpi kho saññaṃ labhitvā taṃ upaṭṭhāyikaṃ ‘‘kiṃ vijātamhi, ammā’’ti pucchi. Sā taṃ santajjetvā ‘‘kuto tvaṃ dārakaṃ labhissasī’’ti vatvā ‘‘ayaṃ tava kucchito nikkhantadārako’’ti lohitamakkhitaṃ dārughaṭikaṃ purato ṭhapesi. Sā taṃ disvā domanassappattā ‘‘sīghaṃ taṃ phāletvā apanehi, sace koci passeyya, lajjitabbaṃ bhaveyyā’’ti āha. Sā tassā kathaṃ sutvā atthakāmā viya dārughaṭikaṃ phāletvā uddhane pakkhipi.
国王亦从边境归来,等待良辰吉日,在城外扎营住下。那时,那五百位妇女前来迎接国王,对他说:“大王,您不相信我们,我们所说的话似乎毫无根据。请您召来王后的侍女问一问,王后所生的是一块木片啊。”国王未加详察,便认为“她必定是非人转世”,将她逐出宫门。当她离开王宫之际,莲花随即消失,肤色也变得晦暗。她独自一人走在街上。这时,一位老妇人看见她,生起慈母般的怜爱,问道:“姑娘,你要去哪里?”她说:“我刚来此地,想找个住处。”老妇人说:“来我这里吧,姑娘。”便给了她住处,并为她备好食物。
Rājāpi paccantato āgantvā nakkhattaṃ paṭimānento bahinagare khandhāvāraṃ bandhitvā nisīdi. Atha tā pañcasatā itthiyo rañño paccuggamanaṃ āgantvā āhaṃsu – ‘‘tvaṃ, mahārāja, na amhākaṃ saddahasi, amhehi vuttaṃ akāraṇaṃ viya hoti, tvaṃ mahesiyā upaṭṭhāyikaṃ pakkosāpetvā paṭipuccha, dārughaṭikaṃ te devī vijātā’’ti. Rājā taṃ kāraṇaṃ anupaparikkhitvāva ‘‘amanussajātikā bhavissatī’’ti taṃ gehato nikkaḍḍhi. Tassā rājagehato saha nikkhamaneneva padumapupphāni antaradhāyiṃsu, sarīracchavīpi vivaṇṇā ahosi. Sā ekikāva antaravīthiyā pāyāsi. Atha naṃ ekā vayappattā mahallikā itthī disvā dhītusinehaṃ uppādetvā ‘‘kahaṃ gacchasi, ammā’’ti āha. ‘‘Āgantukamhi, vasanaṭṭhānaṃ olokentī vicarāmī’’ti. ‘‘Idhāgaccha, ammā’’ti vasanaṭṭhānaṃ datvā bhojanaṃ paṭiyādesi.
当她们这样住着的时候,那五百个女人异口同声地对国王说:“大王,在你们出征期间,我们曾向恒河女神祈愿:‘等我们的大王凯旋归来时,我们将举行供养并戏水嬉游。’陛下,如今特来禀明此事。”国王听了她们的话很是欢喜,便前往恒河戏水。那些女人各自把藏好的小箱带到河边,为了遮盖这些小箱,将衣服反复裹好,随后跳入水中,将小箱放掉。这些小箱一齐顺流而下,挂在了下游张设的网中。戏水结束,国王上岸时拉起渔网,发现了这些小箱,便带到国王面前。
Tassā imināva niyāmena tattha vasamānāya tā pañcasatā itthiyo ekacittā hutvā rājānaṃ āhaṃsu – ‘‘mahārāja, tumhesu yuddhaṃ gatesu amhehi gaṅgādevatāya ‘amhākaṃ deve vijitasaṅgāme āgate balikammaṃ katvā udakakīḷaṃ karissāmā’ti patthitaṃ atthi, etamatthaṃ, deva, jānāpemā’’ti. Rājā tāsaṃ vacanena tuṭṭho gaṅgāya udakakīḷaṃ kātuṃ agamāsi. Tāpi attanā attanā gahitakaraṇḍakaṃ paṭicchannaṃ katvā ādāya nadiṃ gantvā tesaṃ karaṇḍakānaṃ paṭicchādanatthaṃ pārupitvā pārupitvā udake patitvā karaṇḍake vissajjesuṃ . Tepi kho karaṇḍakā sabbe saha gantvā heṭṭhāsote pasāritajālamhi laggiṃsu. Tato udakakīḷaṃ kīḷitvā rañño uttiṇṇakāle jālaṃ ukkhipantā te karaṇḍake disvā rañño santikaṃ ānayiṃsu.
国王看着箱子,问:“这些箱子里是何物?”随从们回答:“我等不知,陛下。”他命人打开箱子查看,首先让人打开大莲花王子的箱子。其实,就在他们被放入这些箱子的当天,由于福德之力,自拇指便流出了乳汁。帝释天王为了让那位国王确信无疑,曾命人在箱内写下文字:“这些王子乃莲花王后胎中所生,是波罗奈国王的儿子。莲花王后的那五百个怨敌妇人,将他们放进箱子投入水中,请国王知晓此事。”箱子打开后,国王读完文字,见到孩子们,便抱起大莲花王子,火速套好马车,说:“备好马匹,今天我要进城,好好‘爱护’一下某些女人。”他登上宏伟的宫殿,将千金钱袋置于象颈之上,命令在城中击鼓宣告:“有谁看见莲花王后,谁就能领走这千金。”
Rājā karaṇḍake oloketvā ‘‘kiṃ, tātā, karaṇḍakesū’’ti āha. ‘‘Na jānāma, devā’’ti. So te karaṇḍake vivarāpetvā olokento paṭhamaṃ mahāpadumakumārassa karaṇḍakaṃ vivarāpesi. Tesaṃ pana sabbesampi karaṇḍakesu nipajjāpitadivasesuyeva puññiddhiyā aṅguṭṭhato khīraṃ nibbatti. Sakko devarājā tassa rañño nikkaṅkhabhāvatthaṃ antokaraṇḍake akkharāni likhāpesi – ‘‘ime kumārā padumavatiyā kucchimhi nibbattā bārāṇasirañño puttā, atha ne padumavatiyā sapattiyo pañcasatā itthiyo karaṇḍakesu pakkhipitvā udake khipiṃsu, rājā imaṃ kāraṇaṃ jānātū’’ti. Karaṇḍake vivaṭamatte rājā akkharāni vācetvā dārake disvā mahāpadumakumāraṃ ukkhipitvā vegena rathe yojetvā ‘‘asse kappetha, ahaṃ ajja antonagaraṃ pavisitvā ekaccānaṃ mātugāmānaṃ piyaṃ karissāmī’’ti pāsādavaraṃ āruyha hatthigīvāya sahassabhaṇḍikaṃ ṭhapetvā nagare bheriṃ carāpesi – ‘‘yo padumavatiṃ passati, so imaṃ sahassaṃ gaṇhātū’’ti.
莲花王后听到这番话,便向母亲示意:“娘,去把象颈上的千金取走吧。”母亲说:“那种东西我可不敢拿。”再三规劝后,她又问:“那我该怎么说才能拿呢,女儿?”回答:“你就说‘我女儿见到了莲花王后娘娘’,然后去拿。”她心想:“管它呢。”便去取了那千金箱。人们问她:“老妈妈,您见到莲花王后娘娘了吗?”她说:“我没见到,听我女儿说见到了。”众人问:“那她在哪里,老妈妈?”便跟着她一起去,认出了莲花王后,拜倒在她脚边。那时,母亲知道这位就是莲花王后之后,说道:“这女人真是受尽了极大的苦难啊!她身为这样一位国王的王后,竟在这种无依无靠的地方居住。”
Taṃ kathaṃ sutvā padumavatī mātu saññaṃ adāsi – ‘‘hatthigīvato sahassaṃ gaṇha, ammā’’ti. ‘‘Nāhaṃ evarūpaṃ gaṇhituṃ visahāmī’’ti āha. Sā dutiyampi tatiyampi vutte ‘‘kiṃ vatvā gaṇhāmi, ammā’’ti āha. ‘‘‘Mama dhītā padumavatiṃ deviṃ passatī’ti vatvā gaṇhāhī’’ti. Sā ‘‘yaṃ vā taṃ vā hotū’’ti gantvā sahassacaṅkoṭakaṃ gaṇhi. Atha naṃ manussā pucchiṃsu – ‘‘padumavatiṃ deviṃ passasi, ammā’’ti? ‘‘Ahaṃ na passāmi, dhītā kira me passatī’’ti āha. Te ‘‘kahaṃ pana sā, ammā’’ti vatvā tāya saddhiṃ gantvā padumavatiṃ sañjānitvā pādesu nipatiṃsu. Tasmiṃ kāle sā ‘‘padumavatī devī aya’’nti ñatvā ‘‘bhāriyaṃ vata itthiyā kammaṃ kataṃ, yā evaṃvidhassa rañño mahesī samānā evarūpe ṭhāne nirārakkhā vasī’’ti āha.
国王的仆从们用白布将莲花王后的住所围了起来,在门口安置守卫,然后回去禀报国王。国王派来了一顶金轿。王后说:‘我不乘此轿前往。从我住处起,直至王宫,沿途让人铺设上等的彩绘毯,上方张起缀满金星的天蓬,待一切装饰之物送到,我即步行而去。如此,城中大众便能目睹我的成就。’国王说:‘那就依莲花王后的心意去办吧。’于是莲花王后佩戴齐全所有庄严具,说‘我要前往王宫了’,便启程。她每行一步,那些精美的彩绘毯便自行裂开,绽出一朵朵莲花。她向大众展示了自己的成就后,登上王宫,随后吩咐将所有的布毯与彩绘毯都赠予那位老妇人,作为抚育之恩的酬谢。
Tepi rājapurisā padumavatiyā nivesanaṃ setasāṇīhi parikkhipāpetvā dvāre ārakkhaṃ ṭhapetvā gantvā rañño ārocesuṃ. Rājā suvaṇṇasivikaṃ pesesi. Sā ‘‘ahaṃ evaṃ na gamissāmi, mama vasanaṭṭhānato paṭṭhāya yāva rājagehaṃ etthantare varapotthakacittattharaṇe attharāpetvā upari suvaṇṇatārakavicittaṃ celavitānaṃ bandhāpetvā pasādhanatthāya sabbālaṅkāresu pahitesu padasāva gamissāmi, evaṃ me nāgarā sampattiṃ passissantī’’ti āha. Rājā ‘‘padumavatiyā yathāruciṃ karothā’’ti āha. Tato padumavatī sabbapasādhanaṃ pasādhetvā ‘‘rājagehaṃ gamissāmī’’ti maggaṃ paṭipajji. Athassā akkantaakkantaṭṭhāne varapotthakacittattharaṇāni bhinditvā padumapupphāni uṭṭhahiṃsu. Sā mahājanassa attano sampattiṃ dassetvā rājanivesanaṃ āruyha sabbepi te celacittattharaṇe tassā mahallikāya posāvanikamūlaṃ katvā dāpesi.
国王也将那五百女人召来,对王后说:‘王后,我把她们赐给你,做你的婢女。’她说:‘很好,大王,请让全城周知她们被赐予我这件事。’国王便在城中击鼓宣告:‘莲花王后的五百名怨敌女人,已赐与她为婢女。’她得知全城已确认她们的婢女身份后,问国王道:‘陛下,我能释放我的婢女们,使她们获得自由吗?’国王答:‘随你所愿,王后。’‘既然如此,那就召来那击鼓者,再次击鼓宣告:莲花王后已将她收为婢女的五百女人全部释放为自由民。’她如此给予她们自由之后,将四百九十九位王子交到她们手中抚养,自己只带大莲花王子。
Rājāpi kho tā pañcasatā itthiyo pakkosāpetvā ‘‘imāyo te, devi, dāsiyo katvā demī’’ti āha. ‘‘Sādhu, mahārāja, etāsaṃ mayhaṃ dinnabhāvaṃ sakalanagare jānāpehī’’ti. Rājā nagare bheriṃ carāpesi ‘‘padumavatiyā dubbhikā pañcasatā itthiyo etissāva dāsiyo katvā dinnā’’ti. Sā ‘‘tāsaṃ sakalanāgarena dāsibhāvo sallakkhito’’ti ñatvā ‘‘ahaṃ mama dāsiyo bhujissā kātuṃ labhāmi, devā’’ti rājānaṃ pucchi. ‘‘Tava icchā, devī’’ti. ‘‘Evaṃ sante tameva bhericārikaṃ pakkosāpetvā – ‘padumavatideviyā attano dāsiyo katvā dinnā pañcasatā itthiyo sabbāva bhujissā katā’ti puna bheriṃ carāpethā’’ti āha. Sā tāsaṃ bhujissabhāve kate ekūnāni pañcaputtasatāni tāsaṃyeva hatthe posanatthāya datvā sayaṃ mahāpadumakumāraṃyeva gaṇhi.
后来,当这些王子到达了嬉戏之年,国王便在御花园中建造了种种游戏之处。在他们大约十六岁时,大家一同在园中满布莲花的吉祥池里游玩。他们看见新莲绽放,旧莲从茎上脱落,便以此景象为所缘,这样思惟:‘这无执取之物尚且都会如此衰老,何况我们的身体呢?它必然也会走到这一步。’于是他们全都生起了辟支菩提智,从水中站起,于莲花蕊上结跏趺坐。
Athāparabhāge tesaṃ kumārānaṃ kīḷanavaye sampatte rājā uyyāne nānāvidhaṃ kīḷanaṭṭhānaṃ kāresi. Te attano soḷasavassuddesikakāle sabbeva ekato hutvā uyyāne padumasañchannāya maṅgalapokkharaṇiyā kīḷantā navapadumāni pupphitāni purāṇapadumāni ca vaṇṭato patantāni disvā ‘‘imassa tāva anupādinnakassa evarūpā jarā pāpuṇāti, kimaṅgaṃ pana amhākaṃ sarīrassa. Idampi hi evaṃgatikameva bhavissatī’’ti ārammaṇaṃ gahetvā sabbeva paccekabodhiñāṇaṃ nibbattetvā uṭṭhāyuṭṭhāya padumakaṇṇikāsu pallaṅkena nisīdiṃsu.
那些随行的王臣知道天色已晚,便说:“公子们,可知现在是什么时辰了吗?”王子们默然不语。臣子们回去禀报国王:“大王,王子们坐在莲花蕊上,我们说话他们也不开口。”国王说:“随他们意愿,就让他们坐着吧。”于是整夜有人守护,他们就这样坐在莲花蕊上直至天明。次日,臣子们上前说:“诸位,现在该知时宜了吧。”他们答道:“我们并非王族,我们是独觉佛。”臣子们说:“诸位尊者,这话说得太过了。独觉佛并非像你们这样,独觉佛留着二指长的发须,身上佩戴八种资具。”他们以右手摩顶,当下在家的形相便消失了,八种资具出现在身上。随后,在大众的注视下,他们经由虚空前往了难陀摩罗窟。
Atha tehi saddhiṃ gatarājapurisā bahugataṃ divasaṃ ñatvā ‘‘ayyaputtā, tumhākaṃ velaṃ jānāthā’’ti āhaṃsu. Te tuṇhī ahesuṃ. Purisā gantvā rañño ārocesuṃ – ‘‘kumārā, deva, padumakaṇṇikāsu nisinnā, amhesu kathentesupi vacībhedaṃ na karontī’’ti. ‘‘Yathāruciyā nesaṃ nisīdituṃ dethā’’ti. Te sabbarattiṃ gahitārakkhā padumakaṇṇikāsu nisinnaniyāmeneva aruṇaṃ uṭṭhāpesuṃ. Purisā punadivase upasaṅkamitvā ‘‘devā, velaṃ jānāthā’’ti āhaṃsu. ‘‘Na mayaṃ devā, paccekabuddhā nāma mayaṃ amhā’’ti. ‘‘Ayyā, tumhe bhāriyaṃ kathaṃ kathetha, paccekabuddhā nāma tumhādisā na honti, dvaṅgulakesamassudharā kāye paṭimukkaaṭṭhaparikkhārā hontī’’ti. Te dakkhiṇahatthena sīsaṃ parāmasiṃsu, tāvadeva gihiliṅgaṃ antaradhāyi. Aṭṭha parikkhārā kāye paṭimukkā ca ahesuṃ. Tato passantasseva mahājanassa ākāsena nandamūlakapabbhāraṃ agamaṃsu.
那位莲花王后心想:‘我本是多子之身,如今却成了无子之人。’心中涌起悲伤,就因这忧伤而去世,转生在了王舍城城门村一个靠亲手劳作维生的地方。后来,她嫁入夫家。有一天,她为丈夫往田里送粥时,看见八位独觉佛在乞食的时间从空中飞过——这些正是她的儿子们。她急忙跑回去告诉丈夫:‘您看啊,主人,是独觉佛!我们邀请他们来供养吧。’丈夫说:‘这些叫作沙门鸟,在别处也这样飞来飞去,他们不是独觉佛。’就在说话间,那些独觉佛降落在不远的地方。妇人当天就把自己的那份饭食、硬食和嚼食供养了他们,并说:‘明天也请八位尊者接受我的施食。’他们回答:‘好的,优婆夷。你的供养只需要这么多就够了,座位也只准备八个就好。如果你见到其他许多独觉佛,你的心也会生起净信的。’第二天,她铺好八张座位,为八位独觉佛备好了供养与尊奉的物品,然后坐下。
Sāpi kho padumavatī devī ‘‘ahaṃ bahuputtā hutvā niputtā jātā’’ti hadayasokaṃ patvā teneva sokena kālaṅkatvā rājagahanagare dvāragāmake sahatthena kammaṃ katvā jīvanaṭṭhāne nibbatti. Athāparabhāge kulagharaṃ gatā ekadivasaṃ sāmikassa khettaṃ yāguṃ haramānā tesaṃ attano puttānaṃ antare aṭṭha paccekabuddhe bhikkhācāravelāya ākāsena gacchante disvā sīghaṃ sīghaṃ gantvā sāmikassa ārocesi – ‘‘passa, ayya, paccekabuddhe, ete nimantetvā bhojessāmā’’ti . So āha – ‘‘samaṇasakuṇā nāmete aññatthāpi evaṃ caranti, na ete paccekabuddhā’’ti te tesaṃ kathentānaṃyeva avidūre ṭhāne otariṃsu. Sā itthī taṃ divasaṃ attano bhattakhajjabhojanaṃ tesaṃ datvā ‘‘svepi aṭṭha janā mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti āha. ‘‘Sādhu, upāsike, tava sakkāro ettakova hotu, āsanāni ca aṭṭheva hontu, aññepi bahū paccekabuddhe disvā tava cittaṃ pasīdeyyāsī’’ti. Sā punadivase aṭṭha āsanāni paññāpetvā aṭṭhannaṃ sakkārasammānaṃ paṭiyādetvā nisīdi.
那几位被邀请的独觉佛告知其余的独觉佛说:‘各位贤友,今天请不要去他处,大家都去利益你们的母亲吧。’其余的独觉佛听了这话,便全部一起从空中飞来,出现在他们母亲的家门前。那位妇人因为先前已经得到过暗示,所以即使见到很多位,也毫不惊慌。她把所有的独觉佛都请进屋,在座位上坐下。当他们依次就座时,到了第九位,她便再去铺八张座位,自己坐在了首席座位上。座位增加到什么程度,屋子就扩宽到什么程度。就这样,等所有的独觉佛都坐好之后,那位妇人不仅把原先为八位独觉佛准备的供养,足量地供养了五百位,还取来八把青莲花,放在那几位先前被邀请的独觉佛足前,祈愿道:‘尊者,愿我在每一生中,身体的肤色就像这些青莲花蕊内部的颜色一般。’独觉佛们为母亲随喜之后,就返回香山去了。
Nimantitapaccekabuddhā sesānaṃ saññaṃ adaṃsu – ‘‘mārisā ajja aññattha agantvā sabbeva tumhākaṃ mātu saṅgahaṃ karothā’’ti. Te tesaṃ vacanaṃ sutvā sabbeva ekato ākāsena āgantvā mātugharadvāre pāturahesuṃ. Sāpi paṭhamaṃ laddhasaññatāya bahūpi disvā na kampittha. Sabbepi te gehaṃ pavesetvā āsanesu nisīdāpesi. Tesu paṭipāṭiyā nisīdantesu navamo aññāni aṭṭha āsanāni māpetvā sayaṃ dhurāsane nisīdati, yāva āsanāni vaḍḍhanti, tāva gehaṃ vaḍḍhati. Evaṃ tesu sabbesupi nisinnesu sā itthī aṭṭhannaṃ paccekabuddhānaṃ paṭiyāditaṃ sakkāraṃ pañcasatānampi yāvadatthaṃ datvā aṭṭha nīluppalahatthake āharitvā nimantitapaccekabuddhānaṃyeva pādamūle ṭhapetvā āha – ‘‘mayhaṃ, bhante, nibbattanibbattaṭṭhāne sarīravaṇṇo imesaṃ nīluppalānaṃ antogabbhavaṇṇo viya hotū’’ti patthanaṃ akāsi. Paccekabuddhā mātu anumodanaṃ katvā gandhamādanaṃyeva agamaṃsu.
她终其一生行持善法,死后投生天界,在此佛出世时,于舍卫城一位长者家中结生。因其肤色宛如青莲花蕾,便得名“莲华色”。待她成年,整个赡部洲洲的国王与长者皆遣使至长者处,请求:“请将您的女儿许配给我们。”无不派遣使者前来。于是长者心想:“我一人无法满足众人的意愿,须想出一个善巧的办法。”他便唤来女儿,问道:“女儿,你可愿出家?”由于她是最后有者,父亲的话犹如沸腾的油浇在头上,当下沁入心中。她遂对父亲说:“父亲,我要出家。”长者便向她作了供养,将她带到比丘尼住处,令她出家。出家后不久,在布萨堂轮到她的值守之时,她点燃灯火,将布萨堂打扫干净,取灯焰作为禅相,站在那里反复观察。以火遍为所缘,她生起了禅那;再以此禅那为近行基础,证得了阿拉汉果。在证得阿拉汉果的同时,神通与无碍解也一并成就。尤其在变现神通方面,她已达到纯熟自在。因此,《譬喻经》中这样说:
Sāpi yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā tato cutā devaloke nibbattitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ seṭṭhikule paṭisandhiṃ gaṇhi. Nīluppalagabbhasamānavaṇṇatāya cassā uppalavaṇṇātveva nāmaṃ akaṃsu. Athassā vayappattakāle sakalajambudīpe rājāno ca seṭṭhino ca seṭṭhissa santikaṃ dūtaṃ pahiṇiṃsu ‘‘dhītaraṃ amhākaṃ detū’’ti. Apahiṇanto nāma nāhosi. Tato seṭṭhi cintesi – ‘‘ahaṃ sabbesaṃ manaṃ gahetuṃ na sakkhissāmi, upāyaṃ panekaṃ karissāmī’’ti dhītaraṃ pakkosāpetvā ‘‘pabbajituṃ, amma, sakkhissasī’’ti āha. Tassā pacchimabhavikattā pitu vacanaṃ sīse āsittasatapākatelaṃ viya ahosi. Tasmā pitaraṃ ‘‘pabbajissāmi, tātā’’ti āha. So tassā sakkāraṃ katvā bhikkhunupassayaṃ netvā pabbājesi. Tassā acirapabbajitāya eva uposathāgāre kālavāro pāpuṇi. Sā padīpaṃ jāletvā uposathāgāraṃ sammajjitvā dīpasikhāya nimittaṃ gaṇhitvā ṭhitāva punappunaṃ olokayamānā tejokasiṇārammaṇaṃ jhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā arahattaṃ pāpuṇi. Arahattaphalena saddhiṃyeva ca abhiññāpaṭisambhidāpi ijjhiṃsu. Visesato pana iddhivikubbane ciṇṇavasī ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.2.uppalavaṇṇātherīapadāna, aññamaññavisadisaṃ) –
“有位名为莲华上的胜者,通达一切法,”
“从此十万劫前,这位导师出现于世间。”
那时,我生在汉舍卫城,是长者家之女;
处于种种珍宝的光辉中,具足大乐。
「世尊导师称赞」:世尊——也就是我们的导师(nāyako),曾经这样称赞道:「具神通者中的第一」:她是一切具神通者(iddhimantīnaṃ)当中,最为顶尖的那一位。
那时,大师便对我说:‘女孩,你且安心。’
于未来久远时中,你必将达成那个心愿。
她于各种「神通」(abhiññā)达到自在,是「导师」(satthu)「教法」(sāsana)的奉行者。
那时,我以喜心,尽形寿,对胜者——
以「慈心」(mettacittā)去侍奉「世间导师」(lokanāyaka)连同「僧伽」(saṅgha)。
由于那「善行」(sukata)之业,以及「思」(cetanā)和「誓愿」(paṇidhi)的力量,
舍弃人身之后,我往生到了忉利天。
九十一劫前,有导师名为毗婆尸;
他相好端严,于一切法具足智眼,出现于世。
那时,我是波罗奈最胜城的一位长者女,
我迎请了正自觉者、世间导师及其僧团,
我行大布施后,又以莲花供养导师。
于此贤劫中,有位梵天亲族、大名远扬者;
他以迦叶为姓,出现于世,为说法者中最上。
那时,父亲不允许我们出家,我们只得留在家中;
我们在两万年中,精勤不懈地修习。
我们这些在荣华中成长的公主,从少女时起便修持梵行;
七位女儿皆以欢喜心侍奉佛陀。
沙门尼、沙门护,比丘尼、比丘施女;
法与善法,第七位是施僧伽者。
我是差摩与具慧,波吒左罗与军陀罗;
翅舍乔达弥、法乐,毗舍佉是第七位。
凭借所造的善业与思愿之力,
舍弃人身之后,我往生到了三十三天。
从彼处命终之后,我投生于人间的大族;
我曾以黄色、光滑、殊胜的布施予阿拉汉。
从那里死后,我生于阿利咤城的一个婆罗门家族;
我是提利咤瓦洽之女,姿容美丽,令人见之倾心。
从彼处命终,于一方乡土,我投生另一家族;
我生于并不富足之家,当时守护着稻田。
我成为了「迦尸王」(Kāsirañño,迦尸国的国王)的「王后」(mahesī),备受「尊敬与崇奉」(sakkatapūjitā)。
我生育了「王子们」(rājaputtānaṃ,国王的儿子),「完整无缺的五百位」(anūnaṃ satapañcakaṃ,整整五百个)。
当他们达到「青年期」(yobbanappattā,年轻力壮的年纪),正在「水中嬉戏」(jalakīḷitaṃ)时;
他们见到那朵掉落的莲花,便证成了独觉佛。
我,与那些多闻而勇健的儿子们别离后,心中满怀忧伤。
那时,具足闻慧的佛陀,为着儿子们与丈夫……
她捧着粥,走向八位独觉佛。
当他们进入村落乞食时,我看见他们,便忆念起自己的儿子们。
大雄啊,你的女儿,具足智慧,持有光辉;
诸多难行之事,我所行极为艰难。
罗睺罗与我,于多生之中无数次,
同生于一世,欲与慢相同。
我们不仅同生一处,连种姓也相同;
但当最后一生到来时,我俩却投生于别处。
过去诸胜者的集会,你已作了开示;
大牟尼啊,为了你,我积累了众多善业。
大富长者家:那是一个大富长者的家族,安乐富足,一切受用圆满具备。
有「种种宝」(各种珍宝)的光辉照耀,具足「一切欲乐」(所有感官享乐)的「圆满」(完全成就)。
身受恭敬与供养,同样地受人尊重与敬重;
我获得了容色与妙相,在诸家族中倍受恭敬;
因容色美丽与妙相,我曾被人极度渴求;
被数以百计的长者之子所渴求。
我以此神通力变化,造作了一辆四方之车;
我顶礼佛陀之足——世间怙主、如是离贪者;
我于诸神通得自在,于天耳界亦得自在;
我于他心智得自在,大牟尼。
我了知宿命,天眼已清净;
一切漏已尽,如今再无后有。
于义、法、言辞与辩才,也是如此;
我的智慧无垢清净,依大仙的威德。
衣、食、资具与卧具;
刹那之间,他们从四面八方献上成千上万的供养。
‘在具足神通者中,他是第一。’导师在大众中如是说。
我已承事导师,圆满了佛陀的教法;
沉重的负担已卸下,有的牵引已彻底断除。
正是为了这个目的,我从居家出家,步入无家;
我已证得彼义,即一切结缚的断尽。
我的烦恼已被烧尽……(乃至)……佛陀的教法已经圆满。
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. ‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ, jātā seṭṭhikule ahuṃ; Nānāratanapajjote, mahāsukhasamappitā. ‘‘Upetvā taṃ mahāvīraṃ, assosiṃ dhammadesanaṃ; Tato jātappasādāhaṃ, upemi saraṇaṃ jinaṃ. ‘‘Bhagavā iddhimantīnaṃ, aggaṃ vaṇṇesi nāyako; Bhikkhuniṃ lajjiniṃ tādiṃ, samādhijhānakovidaṃ. ‘‘Tadā muditacittāhaṃ, taṃ ṭhānaṃ abhikaṅkhinī; Nimantitvā dasabalaṃ, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Bhojayitvāna sattāhaṃ, datvāna ca ticīvaraṃ; Sattamālaṃ gahetvāna, uppalādevagandhikaṃ. ‘‘Satthu pāde ṭhapetvāna, ñāṇamhi abhipūjayiṃ; Nipacca sirasā pāde, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘Yādisā vaṇṇitā vīra, ito aṭṭhamake muni; Tādisāhaṃ bhavissāmi, yadi sijjhati nāyaka. ‘‘Tadā avoca maṃ satthā, vissaṭṭhā hoti dārike; Anāgatamhi addhāne, lacchase taṃ manorathaṃ. ‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Nāmenuppalavaṇṇāti, rūpena ca yasassinī. ‘‘Abhiññāsu vasippattā, satthusāsanakārikā; Sabbāsavaparikkhīṇā, hessasī satthu sāvikā. ‘‘Tadāhaṃ muditā hutvā, yāvajīvaṃ tadā jinaṃ; Mettacittā paricariṃ, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ. ‘‘Tato cutāhaṃ manuje, upapannā sayambhuno; Uppalehi paṭicchannaṃ, piṇḍapātamadāsahaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako; Uppajji cārudassano, sabbadhammesu cakkhumā. ‘‘Seṭṭhidhītā tadā hutvā, bārāṇasipuruttame; Nimantetvāna sambuddhaṃ, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Mahādānaṃ daditvāna, uppalehi vināyakaṃ; Pūjayitvā cetasāva, vaṇṇasobhaṃ apatthayiṃ. ‘‘Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo. ‘‘Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro; Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame. ‘‘Tassāsiṃ dutiyā dhītā, samaṇaguttasavhayā; Dhammaṃ sutvā jinaggassa, pabbajjaṃ samarocayiṃ. ‘‘Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṃ; Vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā. ‘‘Komāribrahmacariyaṃ, rājakaññā sukhedhitā; Buddhopaṭṭhānaniratā, muditā sattadhītaro. ‘‘Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā; Dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā. ‘‘Ahaṃ khemā ca sappaññā, paṭācārā ca kuṇḍalā; Kisāgotamī dhammadinnā, visākhā hoti sattamī. ‘‘Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ. ‘‘Tato cutā manussesu, upapannā mahākule; Pītaṃ maṭṭhaṃ varaṃ dussaṃ, adaṃ arahato ahaṃ. ‘‘Tato cutāriṭṭhapure, jātā vippakule ahaṃ; Dhītā tiriṭivacchassa, ummādantī manoharā. ‘‘Tato cutā janapade, kule aññatare ahaṃ; Pasūtā nātiphītamhi, sāliṃ gopemahaṃ tadā. ‘‘Disvā paccekasambuddhaṃ, pañcalājasatānihaṃ; Datvā padumacchannāni, pañca puttasatānihaṃ. ‘‘Patthayiṃ tepi patthesuṃ, madhuṃ datvā sayambhuno; Tato cutā araññehaṃ, ajāyiṃ padumodare. ‘‘Kāsirañño mahesīhaṃ, hutvā sakkatapūjitā; Ajaniṃ rājaputtānaṃ, anūnaṃ satapañcakaṃ. ‘‘Yadā te yobbanappattā, kīḷantā jalakīḷitaṃ; Disvā opattapadumaṃ, āsuṃ paccekanāyakā. ‘‘Sāhaṃ tehi vinābhūtā, sutavīrehi sokinī; Cutā isigilipasse, gāmakamhi ajāyihaṃ. ‘‘Yadā buddho sutamatī, sutānaṃ bhattunopi ca; Yāguṃ ādāya gacchantī, aṭṭha paccekanāyake. ‘‘Bhikkhāya gāmaṃ gacchante, disvā putte anussariṃ; Khīradhārā viniggacchi, tadā me puttapemasā. ‘‘Tato tesaṃ adaṃ yāguṃ, pasannā sehi pāṇibhi; Tato cutāhaṃ tidasaṃ, nandanaṃ upapajjahaṃ. ‘‘Anubhotvā sukhaṃ dukkhaṃ, saṃsaritvā bhavābhave; Tavatthāya mahāvīra, pariccattañca jīvitaṃ. ‘‘Dhītā tuyhaṃ mahāvīra, paññavanta jutindhara; Bahuñca dukkaraṃ kammaṃ, kataṃ me atidukkaraṃ. ‘‘Rāhulo ca ahañceva, nekajātisate bahū; Ekasmiṃ sambhave jātā, samānacchandamānasā. ‘‘Nibbatti ekato hoti, jātiyāpi ca ekato; Pacchime bhave sampatte, ubhopi nānāsambhavā. ‘‘Purimānaṃ jinaggānaṃ, saṅgamaṃ te nidassitaṃ; Adhikāraṃ bahuṃ mayhaṃ, tuyhatthāya mahāmuni. ‘‘Yaṃ mayā pūritaṃ kammaṃ, kusalaṃ sara me muni; Tavatthāya mahāvīra, puññaṃ upacitaṃ mayā. ‘‘Abhabbaṭṭhāne vajjetvā, vārayanti anācāraṃ; Tavatthāya mahāvīra, cattaṃ me jīvitaṃ bahuṃ. ‘‘Evaṃ bahuvidhaṃ dukkhaṃ, sampatti ca bahubbidhā; Pacchime bhave sampatte, jātā sāvatthiyaṃ pure. ‘‘Mahādhanaseṭṭhikule, sukhite sajjite tathā; Nānāratanapajjote, sabbakāmasamiddhine. ‘‘Sakkatā pūjitā ceva, mānitāpacitā tathā; Rūpasīrimanuppattā, kulesu abhisakkatā. ‘‘Atīva patthitā cāsiṃ, rūpasobhasirīhi ca; Patthitā seṭṭhiputtehi, anekehi satehipi. ‘‘Agāraṃ pajahitvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ; Aḍḍhamāse asampatte, catusaccamapāpuṇiṃ. ‘‘Iddhiyā abhinimmitvā, caturassaṃ rathaṃ ahaṃ; Buddhassa pāde vandissaṃ, lokanāthassa tādino. ‘‘Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune. ‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ; Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. ‘‘Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca; Ñāṇaṃ me vimalaṃ suddhaṃ, pabhāvena mahesino. ‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ; Khaṇena upanāmenti, sahassāni samantato. ‘‘Jino tamhi guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṃ; Aggā iddhimatīnanti , parisāsu vināyako. ‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ; Ohito garuko bhāro, bhavanettisamūhatā. ‘‘Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṃ; So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
那时,世尊为示现双神变而来到舍卫城城门的坎达巴树下。这位长老尼前往导师处,礼敬后说道:“尊者,若世尊允许,我愿显现神通。”她作狮子吼。导师即以此事为因缘,在祇园大精舍的圣众中,依次将比丘尼们安置于各自的阶位,把她列于具神通者之首。她以禅那之乐、道果之乐与涅槃之乐度日。一日,当她思维欲乐的过患、低劣与染污时,忆及曾与恒河边一长老尼的母亲与女儿共嫁一夫、互为怨敌之事,生起悚惧,遂诵出以下偈颂:
Ayaṃ pana therī yadā bhagavā sāvatthinagaradvāre yamakapāṭihāriyaṃ kātuṃ kaṇḍambarukkhamūlaṃ upagañchi, tadā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā evamāha – ‘‘ahaṃ, bhante, pāṭihāriyaṃ karissāmi, yadi bhagavā anujānātī’’ti sīhanādaṃ nadi. Satthā idaṃ kāraṇaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā jetavanamahāvihāre ariyagaṇamajjhe nisinno paṭipāṭiyā bhikkhuniyo ṭhānantare ṭhapento imaṃ theriṃ iddhimantīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Sā jhānasukhena phalasukhena nibbānasukhena ca vītināmentī ekadivasaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesañca paccavekkhamānā gaṅgātīriyattherassa mātuyā dhītāya saddhiṃ sapattivāsaṃ uddissa saṃvegajātāya vuttagāthā paccanubhāsantī –
母亲与女儿二人,我们曾是共事一夫的怨敌;
这使我生起大悚惧,真是稀有,令我身毛竖立。
‘‘Ubho mātā ca dhītā ca, mayaṃ āsuṃ sapattiyo; Tassā me ahu saṃvego, abbhuto lomahaṃsano.
‘‘Dhiratthu kāmā asucī, duggandhā bahukaṇṭakā; Yattha mātā ca dhītā ca, sabhariyā mayaṃ ahuṃ.
见到感官欲乐的过患,而将出离视为安稳;
她便于王舍城出家,从在家走向无家。
‘‘Kāmesvādīnavaṃ disvā, nekkhammaṃ daṭṭhu khemato; Sā pabbajiṃ rājagahe, agārasmānagāriya’’nti. –
她说了这三首偈颂。
Imā tisso gāthā abhāsi.
在此句中,“母亲和女儿二者,我们曾是共侍一夫的”意思是:母亲与女儿两人,曾互为共事一夫的妻室。
Tattha ubho mātā ca dhītā ca, mayaṃ āsuṃ sapattiyoti mātā ca dhītā cāti ubho mayaṃ aññamaññaṃ sapattiyo ahumha.
据说,在舍卫城,有一位商人的妻子在拂晓时分怀了孕,她自己却不知道。商人天亮时把货物装上车,前往王舍城。在他离开期间,她的肚子渐渐大起来,到了足月。于是婆婆对她说:“我儿子离家很久了,你却怀了孕,你这是做了坏事。”她说:“除了你的儿子,我不认识别的男人。”婆婆听了并不相信,就把她赶出了家门。她寻找丈夫,辗转来到了王舍城。就在那时,她临产的风发动,便在路旁走进一座无人的空屋,生下了孩子。她生下了一个像黄金圆镜一样美好的儿子,把他放在空屋里,自己出门去处理用水的事情。这时,有一位没有儿子的商队首领路过那里,心想:“这是个无主的孩子,可以做我的儿子。”就把孩子交给保姆带走了。孩子的母亲办完用水的事、取了水回来,见不到儿子,被忧愁压垮,哭泣悲号,没有进王舍城就继续赶路。一个强盗头子在途中看见她,对她动了心,就娶她做了妻子。她住在他家里,生下一个女儿。有一天,她抱着女儿和丈夫吵架,把女儿摔在床上,女孩的头因此破了一点。她害怕丈夫,也回到了王舍城,到处流浪。她的儿子长到了青年,不知道这是自己的母亲,便娶了她为妻。之后,他又不知道那位强盗头子的女儿是自己的妹妹,也迎娶了她,把她带回家。就这样,他让自己的母亲和妹妹都成为妻子,一同生活。因此,那母女两人共侍一夫,彼此成了情敌。后来有一天,母亲为女儿解开发髻,寻找虱子时,看见头上的伤疤,心想:“说不定这是我的女儿!”询问之后,心中生起悚惧。她前往王舍城的比丘尼精舍出家,履行完应作的事务后,住在远离之处。她反思自己过去的经历,说出了以“我们母女两者”等开头的偈颂。而这位长老尼,正是以看到欲乐过患的方式,回顾她所说的偈颂,再宣说了“母亲和女儿两者”等偈。因此有言:‘她以禅那之乐、果之乐和涅槃之乐度日,而说出这三首偈颂。’
Sāvatthiyaṃ kira aññatarassa vāṇijassa bhariyāya paccūsavelāyaṃ kucchiyaṃ gabbho saṇṭhāsi, sā taṃ na aññāsi. Vāṇijo vibhātāya rattiyā sakaṭesu bhaṇḍaṃ āropetvā rājagahaṃ uddissa gato. Tassā gacchante kāle gabbho vaḍḍhetvā paripākaṃ agamāsi. Atha naṃ sassu evamāha – ‘‘mama putto cirappavuttho tvañca gabbhinī, pāpakaṃ tayā kata’’nti. Sā ‘‘tava puttato aññaṃ purisaṃ na jānāmī’’ti āha. Taṃ sutvāpi sassu asaddahantī taṃ gharato nikkaḍḍhi. Sā sāmikaṃ gavesantī anukkamena rājagahaṃ sampattā. Tāvadeva cassā kammajavātesu calantesu maggasamīpe aññataraṃ sālaṃ paviṭṭhāya gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi. Sā suvaṇṇabimbasadisaṃ puttaṃ vijāyitvā anāthasālāyaṃ sayāpetvā udakakiccatthaṃ bahi nikkhantā. Athaññataro aputtako satthavāho tena maggena gacchanto ‘‘assāmikāya dārako, mama putto bhavissatī’’ti taṃ dhātiyā hatthe adāsi. Athassa mātā udakakiccaṃ katvā udakaṃ gahetvā paṭinivattitvā puttaṃ apassantī sokābhibhūtā paridevitvā rājagahaṃ appavisitvāva maggaṃ paṭipajji. Taṃ aññataro corajeṭṭhako antarāmagge disvā paṭibaddhacitto attano pajāpatiṃ akāsi. Sā tassa gehe vasantī ekaṃ dhītaraṃ vijāyi. Atha sā ekadivasaṃ dhītaraṃ gahetvā ṭhitā sāmikena bhaṇḍitvā dhītaraṃ mañcake khipi. Dārikāya sīsaṃ thokaṃ bhindi. Tato sāpi sāmikaṃ bhāyitvā rājagahameva paccāgantvā serivicārena vicarati. Tassā putto paṭhamayobbane ṭhito ‘‘mātā’’ti ajānanto attano pajāpatiṃ akāsi. Aparabhāge taṃ corajeṭṭhakadhītaraṃ bhaginibhāvaṃ ajānanto vivāhaṃ katvā attano gehaṃ ānesi. Evaṃ so attano mātaraṃ bhaginiñca pajāpatī katvā vāsesi. Tena tā ubhopi sapattivāsaṃ vasiṃsu. Athekadivasaṃ mātā dhītu kesavaṭṭiṃ mocetvā ūkaṃ olokentī sīse vaṇaṃ disvā ‘‘appevanāmāyaṃ mama dhītā bhaveyyā’’ti pucchitvā saṃvegajātā hutvā rājagahe bhikkhunupassayaṃ gantvā pabbajitvā katapubbakiccā vivekavāsaṃ vasantī attano ca pubbapaṭipattiṃ paccavekkhitvā ‘‘ubho mātā’’tiādikā gāthā abhāsi. Tā pana tāya vuttagāthāva kāmesu ādīnavadassanavasena paccanubhāsantī ayaṃ therī ‘‘ubho mātā ca dhītā cā’’tiādimāha. Tena vuttaṃ – ‘‘sā jhānasukhena phalasukhena nibbānasukhena ca vītināmentī imā tisso gāthā abhāsī’’ti.
其中,「不净」:意为流出烦恼的不净,故名不净。「恶臭」:意为散发毒气的腐臭,故名恶臭。「多刺」:意为随嫉妒生起,有种种烦恼之刺刺穿善行,故名多刺。正如所说,那些欲乐如同矛与刺。「在那里」:指在所受用的欲乐中。「共事一夫」:即共享同一丈夫,指共侍一夫的妻妾。
Tattha asucīti kilesāsucipaggharaṇena asucī. Duggandhāti visagandhavāyanena pūtigandhā. Bahukaṇṭakāti visūyikappavattiyā sucaritavinivijjhanaṭṭhena bahuvidhakilesakaṇṭakā. Tathā hi te sattisūlūpamā kāmāti vuttā. Yatthāti yesu kāmesu paribhuñjitabbesu. Sabhariyāti samānabhariyā, sapattiyoti attho.
我了知宿住,天眼已得清净;
他心智与天耳界也已清净。
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhuṃ visodhitaṃ; Cetopariccañāṇañca, sotadhātu visodhitā.
我也证得了神通,已达漏尽;
六种神通皆已证得,佛陀的教法已圆满奉行。
‘‘Iddhīpi me sacchikatā, patto me āsavakkhayo; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ’’.
从「宿命随念」开始的两首偈颂,是那位长老尼在省察自己所证得的殊胜成就时,满怀喜悦与欢欣而说出的。其中,「cetopariccañāṇa」即他心智,意谓已实证、已获得,与前后文意相连。
‘‘Pubbenivāsa’’ntiādikā dve gāthā attano adhigatavisesaṃ paccavekkhitvā pītisomanassajātāya theriyā vuttā. Tattha cetopariccañāṇanti cetopariyañāṇaṃ, sacchikataṃ, pattanti vā sambandho.
‘‘Iddhiyā abhinimmitvā, caturassaṃ rathaṃ ahaṃ; Buddhassa pāde vanditvā, lokanāthassa tādino’’ti. –
当世尊前往迦昙婆树下、行将展现双神变时,这首偈颂所说之事便发生了:那时,这位长老尼以神通力变化出那样一辆车乘,乘着它来到世尊面前。世尊说道:“我将展现神变,以摧破外道的骄慢,诸位同意吗?”之后,她站在世尊身旁,出于净信而说出此偈。其中,“以神通变化出一辆四马之车”的意思是:她以神通力变化出一辆由四匹马拉的车,礼敬佛陀、世尊的双足后,便退立一旁。
Ayaṃ gāthā yadā bhagavā yamakapāṭihāriyaṃ kātuṃ kaṇḍambarukkhamūlaṃ upasaṅkami, tadā ayaṃ therī evarūpaṃ rathaṃ nimminitvā tena saddhiṃ satthu santikaṃ gantvā bhagavā ‘‘ahaṃ pāṭihāriyaṃ karissāmi titthiyamadanimmathanāya, anujānāthā’’ti vatvā satthu santike aṭṭhāsi, taṃ saddhāya vuttā. Tattha iddhiyā abhinimmitvā, caturassaṃ rathaṃ ahanti catūhi assehi yojitaṃ rathaṃ iddhiyā abhinimminitvā buddhassa bhagavato pāde vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsinti adhippāyo.
“你来到繁花满枝的树前,独自立于娑罗树下;”
“你没有任何同伴,愚痴的女孩啊,难道你不怕那些歹徒?”
‘‘Supupphitaggaṃ upagamma pādapaṃ, ekā tuvaṃ tiṭṭhasi sālamūle; Na cāpi te dutiyo atthi koci, bāle na tvaṃ bhāyasi dhuttakānaṃ’’.
其中,“supupphitaggaṃ”指极为盛开之顶,也就是从树梢开始,整棵树繁花盛放的意思。“pādapaṃ”指树,此处特指娑罗树。“ekā tuvaṃ”意为你独自一人站在这里。“na cāpi te dutiyo atthi koci”意为:你既无同伴,也无守护者;或就容貌端严而言,也无人能与你相匹。你姿容无双,独自逗留在这人迹罕至之处。“bāle na tvaṃ bhāyasi dhuttakānaṃ”:年轻的女子啊,你怎不惧怕那些歹徒?这里所说的“歹徒”,即指强占侵凌的恶人。据说,某日,恶魔见这位长老尼午后在繁花盛开的娑罗林中,独坐树下安住,便走近她,欲令她退失远离独处的梵行,于是用话试探,诵出了这首偈颂。随后,长老尼以自身的威神力震慑魔众,答复道——
Tattha supupphitagganti suṭṭhu pupphitaaggaṃ, aggato paṭṭhāya sabbaphālipullantī attho. Pādapanti rukkhaṃ, idha pana sālarukkho adhippeto. Ekā tuvanti ekikā tvaṃ idha tiṭṭhasi. Na cāpi te dutiyo atthi kocīti tava sahāyabhūto ārakkhako kocipi natthi, rūpasampattiyā vā tuyhaṃ dutiyo kocipi natthi, asadisarūpā ekikāva imasmiṃ janavivitte ṭhāne tiṭṭhasi. Bāle na tvaṃ bhāyasi dhuttakānanti taruṇike tvaṃ dhuttapurisānaṃ kathaṃ na bhāyasi, sakiñcanakārino dhuttāti adhippāyo. Imaṃ kira gāthaṃ māro ekadivasaṃ theriṃ supupphite sālavane divāvihāraṃ nisinnaṃ disvā upasaṅkamitvā vivekato vicchinditukāmo vīmaṃsanto āha. Atha naṃ therī santajjentī attano ānubhāvavasena –
纵使那样的歹徒聚集,有数十万之众,
我毫毛不竖,亦不颤抖;魔啊,你能奈我何?
‘‘Sataṃ sahassānipi dhuttakānaṃ, samāgatā edisakā bhaveyyuṃ; Lomaṃ na iñje napi sampavedhe, kiṃ me tuvaṃ māra karissaseko.
我将消失,或钻入你的腹中;
我立于你眉间,伫立于此,你却看不见我。
‘‘Esā antaradhāyāmi, kucchiṃ vā pavisāmi te; Bhamukantare tiṭṭhāmi, tiṭṭhantiṃ maṃ na dakkhasi.
我已于心自在,四神足已善修习;
六神通已亲证,佛陀的教法已奉行。
‘‘Cittamhi vasībhūtāhaṃ, iddhipādā subhāvitā; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
欲乐如矛如刺,是对诸蕴的敲击;
你所说的那种欲乐,如今于我已是无乐。
‘‘Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā; Yaṃ tvaṃ kāmaratiṃ brūsi, aratī dāni sā mama.
‘‘Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito; Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antakā’’ti. –
宣说了这些偈颂。
Imā gāthā abhāsi.
其中,“即使有成百上千个歹徒”,意为:即使像你这样的歹徒,乃至数十万之众聚集在一起。“我一根汗毛都不会竖起来,身体也不会发抖”,意为:连一根汗毛都不会动,不会发抖。“魔啊,你只有独自一人,能把我怎么样?”,意为:魔罗,你只是单独一个,能把我怎么样?
Tattha sataṃ sahassānipi dhuttakānaṃ, samāgatā edisakā bhaveyyunti yādisako tvaṃ edisakā evarūpā anekasatasahassamattāpi dhuttakā samāgatā yadi bhaveyyuṃ. Lomaṃ na iñje napi sampavedheti lomamattampi na iñjeyya na sampavedheyya. Kiṃ me tuvaṃ māra karissasekoti māra, tvaṃ ekakova mayhaṃ kiṃ karissasi?
此刻,为了显示魔罗全然无力,她诵出此偈:“我将就此消失。”其义为:魔罗,我正站在你面前,直接消失而进入不可见的状态;我会在你毫不知情时进入你的腹中,或立于你的眉间,就算这样站着,你也看不见我。
Idāni mārassa attano kiñcipi kātuṃ asamatthataṃyeva vibhāventī ‘‘esā antaradhāyāmī’’ti gāthamāha. Tassattho – māra, esāhaṃ tava purato ṭhitāva antaradhāyāmi adassanaṃ gacchāmi, ajānantasseva te kucchiṃ vā pavisāmi, bhamukantare vā tiṭṭhāmi, evaṃ tiṭṭhantiñca maṃ tvaṃ na passasi.
为什么呢?因为“我已心得自在,四神足也已善修。”魔罗,我正是如此:我的心已达到自在,四神足我也已善加修习、反复练习;因此,我在前述的神通领域中能随心所欲。其余的内容,依照前文所说的方法,便容易理解了。
Kasmāti ce? Cittamhi vasībhūtāhaṃ, iddhipādā subhāvitā, ahaṃ camhi māra, mayhaṃ cittaṃ vasībhāvappattaṃ, cattāropi iddhipādā mayā suṭṭhu bhāvitā bahulīkatā, tasmā ahaṃ yathāvuttāya iddhivisayatāya pahomīti. Sesaṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānameva.