《长老尼偈注》
Therīgāthā-aṭṭhakathā
某位长老尼偈释义
1. Aññatarātherīgāthāvaṇṇanā
现在正是对《长老尼偈》作义理注释的时机。在此,须先说明比丘尼最初如何获得出家与具足戒;明了此事之后,在随文注释偈颂时,便可随处轻易明了地阐明其缘起。因此,为了说明此事,我们从最初开始,简要叙述这一次第——
Idāni therīgāthānaṃ atthasaṃvaṇṇanāya okāso anuppatto. Tattha yasmā bhikkhunīnaṃ ādito yathā pabbajjā upasampadā ca paṭiladdhā, taṃ pakāsetvā atthasaṃvaṇṇanāya karīyamānāya tattha tattha gāthānaṃ aṭṭhuppattiṃ vibhāvetuṃ sukarā hoti supākaṭā ca, tasmā taṃ pakāsetuṃ ādito paṭṭhāya saṅkhepato ayaṃ anupubbikathā –
这位世尊,圆满了“人身、性别成就”等所说的八种条件,于燃灯佛世尊足下发起大誓愿,以三十种波罗蜜圆满资粮,在二十四位佛前得到成佛的授记。如此渐次圆满波罗蜜,达到亲族利益行、世间利益行、佛陀利益行的究竟后,便投生于兜率天。在那里住满寿量之后,一万轮围世界的诸天前来劝请他成佛——
Ayañhi lokanātho ‘‘manussattaṃ liṅgasampattī’’tyādinā vuttāni aṭṭhaṅgāni samodhānetvā dīpaṅkarassa bhagavato pādamūle katamahābhinīhāro samatiṃsapāramiyo pūrento catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhabyākaraṇo anukkamena pāramiyo pūretvā ñātatthacariyāya lokatthacariyāya buddhatthacariyāya ca koṭiṃ patvā tusitabhavane nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi buddhabhāvāya –
‘大雄啊,时机已到,请入母胎吧;’
救度这包含天神的世间,请觉悟不死之道吧。
‘‘Kālo kho te mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ; Sadevakaṃ tārayanto, bujjhassu amataṃ pada’’nti. (bu. vaṃ. 1.67) –
「应请求而降生人间」:他给予那些天神承诺后,作了五种大观察,在释迦王族净饭大王的王宫中,以正念正知入于母胎,以正念正知在那里住了十个月,以正念正知从那里出胎,在蓝毗尼园获得高贵的诞生。从各种乳母开始,以宏大的养护被妥善地照料,次第长大成人。在三座宫殿中,被众多舞伎围绕,犹如天神般享受荣华。因见到老人、病人、死人而生起悚惧,由于智慧已达成熟,见到欲乐的过患和出离的功德。在罗睺罗王子出生那天,以阐陀为伴,骑上骏马康达迦,在半夜时分由天神们打开的城门,行了大出离。借着当夜剩余的时间,越过三个王国,到达阿诺玛河岸,取过嘎帝咖拉大梵天带来的阿罗汉幢幡而出家。当下就像一位六十夏腊的长老那样威仪具足,以庄严的威仪渐次到达王舍城,在那里行乞食,在般度婆山山麓用食。被摩揭陀王以王位相邀,他拒绝了,前往跋伽瓦的园林,观察其时节;又观察了阿腊罗、优陀迦二人的时节,认为这一切都不圆满,于是渐次到了优楼频罗,在那里修了六年苦行。知道以此不能证悟圣法,了知‘这不是通往菩提之道’,于是取用粗食,几天内恢复了体力。在毗舍佉月满月日,食用了苏阇佗所供养的殊胜食物,将金钵逆流投入河水中,决意:‘今日我将成佛。’傍晚时分,被黑龙王赞叹功德,登上菩提座,在不动之处,面向东方世界,坐于不败的金刚座上,决意发起四支具足的精进。太阳还没落山,就摧破了魔军。初夜,忆念宿住;中夜,清净天眼;后夜,将智慧投入缘起,顺逆地观察缘性,增长内观,证悟了一切佛所证的、不共于他人的正等正觉。以涅槃为所缘的果定,就在那里度过了七天。又以同样的方式,在菩提座附近度过了另外几个七天。在王树脚下受用了蜜团食,又在阿迦巴喇尼拘律树下安坐。依于法性,审察了法的甚深性,当心倾向于少事少业时,被大梵天劝请。以佛眼观察世间,见到众生有根器利、钝等差别,应允了大梵天的说法之请。思虑:‘我先为谁说法呢?’知道阿腊罗和优陀迦已去世,心想:‘五群比丘对我有大恩,他们曾在我精进努力时侍奉我,我何不先为五群比丘说法呢?’(《大品》10)这样思考后,在阿沙荼月满月日,从大菩提处朝向波罗奈,踏上十八由旬的路途。途中,与邪命外道优波迦交谈。渐次到达仙人堕处,在那里说服了五群比丘,以‘诸比丘,有这两种极端,是出家之人不应亲近的……’等(《大品》13;《相应部》5.1081;《无碍解道》2.30)开示《转法轮经》,让以阿若憍陈如为首的十八俱胝梵天尝到不死法味。于黑分初日,安置跋地亚长老于入流果;于黑分第二日,安置婆破长老于入流果;于黑分第三日,安置摩诃男长老于入流果;于第四日,安置阿说示长老于入流果。于黑分第五日,以《无我相经》(《大品》20;《相应部》3.59)的说法,令他们全部安立於阿罗汉果。此后,又令以耶舍及其朋友为首的五十五人、在迦波丝林苑的约三十位跋陀瓦基青年、在伽耶峰山背大石处的约千位旧结发外道等众多之人,进入圣者之地。又使以频婆娑罗王为首的十一那由他人安住入流果,一那由他人安住三皈依,接受竹林精舍并住于其中。在那里居住时,因阿说示长老的助力,已证初道的散阇耶辞别后,带着徒众前来的舍利弗和目揵连,证得究竟果,达到声闻波罗蜜的顶点,被安置在上首弟子的位置。应伍达夷长老的劝请,导师前往迦毗罗卫,以双神变调伏骄慢的亲戚们,将父亲净饭王安立於不来果,将大爱道安立於入流果,并度化了难陀王子和罗睺罗王子出家。然后,导师又返回王舍城。
Āyācitamanussūpapattiko tāsaṃ devatānaṃ paṭiññaṃ datvā, katapañcamahāvilokano sakyarājakule suddhodanamahārājassa gehe sato sampajāno mātukucchiṃ okkanto dasamāse sato sampajāno tattha ṭhatvā, sato sampajāno tato nikkhanto lumbinīvane laddhābhijātiko vividhā dhātiyo ādiṃ katvā mahatā parihārena sammadeva parihariyamāno anukkamena vuḍḍhippatto tīsu pāsādesu vividhanāṭakajanaparivuto devo viya sampattiṃ anubhavanto jiṇṇabyādhimatadassanena jātasaṃvego ñāṇassa paripākataṃ gatattā, kāmesu ādīnavaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ disvā, rāhulakumārassa jātadivase channasahāyo kaṇḍakaṃ assarājaṃ āruyha , devatāhi vivaṭena dvārena aḍḍharattikasamaye mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā, teneva rattāvasesena tīṇi rajjāni atikkamitvā anomānadītīraṃ patvā ghaṭikāramahābrahmunā ānīte arahattaddhaje gahetvā pabbajito, tāvadeva vassasaṭṭhikatthero viya ākappasampanno hutvā, pāsādikena iriyāpathena anukkamena rājagahaṃ patvā, tattha piṇḍāya caritvā paṇḍavapabbatapabbhāre piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā, māgadharājena rajjena nimantiyamāno taṃ paṭikkhipitvā, bhaggavassārāmaṃ gantvā, tassa samayaṃ pariggaṇhitvā tato āḷārudakānaṃ samayaṃ pariggaṇhitvā, taṃ sabbaṃ analaṅkaritvā anukkamena uruvelaṃ gantvā tattha chabbassāni dukkarakārikaṃ katvā, tāya ariyadhammapaṭivedhassābhāvaṃ ñatvā ‘‘nāyaṃ maggo bodhāyā’’ti oḷārikaṃ āhāraṃ āharanto katipāhena balaṃ gāhetvā visākhāpuṇṇamadivase sujātāya dinnaṃ varabhojanaṃ bhuñjitvā, suvaṇṇapātiṃ nadiyā paṭisotaṃ khipitvā, ‘‘ajja buddho bhavissāmī’’ti katasanniṭṭhāno sāyanhasamaye kāḷena nāgarājena abhitthutiguṇo bodhimaṇḍaṃ āruyha acalaṭṭhāne pācīnalokadhātuabhimukho aparājitapallaṅke nisinno caturaṅgasamannāgataṃ vīriyaṃ adhiṭṭhāya, sūriye anatthaṅgateyeva mārabalaṃ vidhamitvā, paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā , majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā, pacchimayāme paṭiccasamuppāde ñāṇaṃ otāretvā, anulomapaṭilomaṃ paccayākāraṃ sammasanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā sabbabuddhehi adhigataṃ anaññasādhāraṇaṃ sammāsambodhiṃ adhigantvā, nibbānārammaṇāya phalasamāpattiyā tattheva sattāhaṃ vītināmetvā, teneva nayena itarasattāhepi bodhimaṇḍeyeva vītināmetvā, rājāyatanamūle madhupiṇḍikabhojanaṃ bhuñjitvā, puna ajapālanigrodhamūle nisinno dhammatāya dhammagambhīrataṃ paccavekkhitvā appossukkatāya citte namante mahābrahmunā āyācito buddhacakkhunā lokaṃ volokento tikkhindriyamudindriyādibhede satte disvā mahābrahmunā dhammadesanāya katapaṭiñño ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti āvajjento āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā, ‘‘bahupakārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū, ye maṃ padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsu, yaṃnūnāhaṃ pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti (mahāva. 10) cintetvā, āsāḷhipuṇṇamāyaṃ mahābodhito bārāṇasiṃ uddissa aṭṭhārasayojanaṃ maggaṃ paṭipanno antarāmagge upakena ājīvakena saddhiṃ mantetvā, anukkamena isipatanaṃ patvā tattha pañcavaggiye saññāpetvā ‘‘dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā’’tiādinā (mahāva. 13; saṃ. ni. 5.1081; paṭi. ma. 2.30) dhammacakkapavattanasuttantadesanāya aññāsikoṇḍaññappamukhā aṭṭhārasabrahmakoṭiyo dhammāmataṃ pāyetvā pāṭipade bhaddiyattheraṃ, pakkhassa dutiyāyaṃ vappattheraṃ, pakkhassa tatiyāyaṃ mahānāmattheraṃ, catutthiyaṃ assajittheraṃ, sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā, pañcamiyaṃ pana pakkhassa anattalakkhaṇasuttantadesanāya (mahāva. 20; saṃ. ni. 3.59) sabbepi arahatte patiṭṭhāpetvā tato paraṃ yasadārakappamukhe pañcapaṇṇāsapurise, kappāsikavanasaṇḍe tiṃsamatte bhaddavaggiye, gayāsīse piṭṭhipāsāṇe sahassamatte purāṇajaṭileti evaṃ mahājanaṃ ariyabhūmiṃ otāretvā bimbisārappamukhāni ekādasanahutāni sotāpattiphale nahutaṃ saraṇattaye patiṭṭhāpetvā veḷuvanaṃ paṭiggahetvā tattha viharanto assajittherassa vāhasā adhigatapaṭhamamagge sañcayaṃ āpucchitvā, saddhiṃ parisāya attano santikaṃ upagate sāriputtamoggallāne aggaphalaṃ sacchikatvā sāvakapāramiyā matthakaṃ patte aggasāvakaṭṭhāne ṭhapetvā kāḷudāyittherassa abhiyācanāya kapilavatthuṃ gantvā, mānatthaddhe ñātake yamakapāṭihāriyena dametvā, pitaraṃ anāgāmiphale, mahāpajāpatiṃ sotāpattiphale paṭiṭṭhāpetvā , nandakumāraṃ rāhulakumārañca pabbājetvā, satthā punadeva rājagahaṃ paccāgacchi.
其后一时,世尊住毗舍离重阁讲堂。此时,净饭大王在白色伞盖之下亲证阿拉汉果,随后般涅槃。大爱道瞿昙弥便生起出家之念。先前,五百位王子在罗希尼河畔听闻《争斗与争论经》(《经集》868等)开示,于结束时出离出家;他们的贴身侍女皆同心一意,来至大爱道处,众人以大爱道为首,欲往世尊前,说:‘我等愿于世尊座下出家。’而大爱道先前亦曾一次请求世尊出家,未获许可。因此,她唤来理发师剃去头发,披上袈裟,率领所有这些释迦族女到毗舍离,通过阿难长老向十力世尊祈求,最终以受持八敬法的方式,获得出家与具足戒。其余众人也一同受了具足戒。此为略述,详细缘起载于诸相应经文(《小品》402)。
Athāparena samayena satthari vesāliṃ upanissāya kūṭāgārasālāyaṃ viharante suddhodanamahārājā setacchattassa heṭṭhāva arahattaṃ sacchikatvā parinibbāyi. Atha mahāpajāpatiyā gotamiyā pabbajjāya cittaṃ uppajji, tato rohinīnadītīre kalahavivādasuttantadesanāya (su. ni. 868 ādayo) pariyosāne nikkhamitvā, pabbajitānaṃ pañcannaṃ kumārasatānaṃ pādaparicārikā ekajjhāsayāva hutvā mahāpajāpatiyā santikaṃ gantvā, sabbāva ‘‘satthu santike pabbajissāmā’’ti mahāpajāpatiṃ jeṭṭhikaṃ katvā satthu santikaṃ gantukāmā ahesuṃ. Ayañca mahāpajāpati pubbepi ekavāraṃ satthāraṃ pabbajjaṃ yācitvā nālattha, tasmā kappakaṃ pakkosāpetvā kese chindāpetvā kāsāyāni acchādetvā sabbā tā sākiyāniyo ādāya vesāliṃ gantvā ānandattherena dasabalaṃ yācāpetvā, aṭṭhagarudhammapaṭiggahaṇena pabbajjaṃ upasampadañca alattha. Itarā pana sabbāpi ekato upasampannā ahesuṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato panetaṃ vatthu tattha tattha pāḷiyaṃ (cūḷava. 402) āgatameva.
「大爱道证阿拉汉」:她如此受具足戒后,来到世尊面前,顶礼后立于一旁。那时,世尊为她说法。她从世尊处领受了业处,证得阿拉汉果。其余五百位比丘尼,在难陀迦教诫结束时,也都证得阿拉汉果。比丘尼僧团便这样善巧地建立并广布开来。此后,各村落、市镇、国土、王都中的良家妇女、良家媳妇、良家少女们,听闻了佛陀的善觉悟、法的善法性、僧的善行持后,对教法生起深切净信,并对轮回生起悚畏;她们在得到自己丈夫、父母、亲戚的允许后,以净信在教法中出家。出家之后,她们戒行具足,从世尊及诸位长老处获得教诫,精进努力,不久便亲证阿拉汉果。她们在各处以自说等形式所说的偈颂,后来由结集者汇集在一起,编入《一集》等,结集为《长老尼偈》。其集别的分类已如前述,在这些集别中,《一集》为首。其中——
Evaṃ upasampannā pana mahāpajāpati satthāraṃ upasaṅkamitvā abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Athassā satthā dhammaṃ desesi. Sā satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā arahattaṃ pāpuṇi. Sesā ca pañcasatabhikkhuniyo nandakovādapariyosāne (ma. ni. 3.398) arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Evaṃ bhikkhunisaṅghe suppatiṭṭhite puthubhūte tattha tattha gāmanigamajanapadarājadhānīsu kulitthiyo kulasuṇhāyo kulakumārikāyo buddhasubuddhataṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattitañca sutvā, sāsane abhippasannā saṃsāre ca jātasaṃvegā attano sāmike mātāpitaro ñātake ca anujānāpetvā, sāsane uraṃ datvā pabbajiṃsu. Pabbajitvā ca sīlācārasampannā satthuno ca tesaṃ therānañca santike ovādaṃ labhitvā ghaṭentiyo vāyamantiyo nacirasseva arahattaṃ sacchākaṃsu. Tāhi udānādivasena tattha tattha bhāsitā gāthā pacchā saṅgītikārakehi ekajjhaṃ katvā ekakanipātādivasena saṅgītiṃ āropayiṃsu ‘‘imā therīgāthā nāmā’’ti. Tāsaṃ nipātādivibhāgo heṭṭhā vuttoyeva. Tattha nipātesu ekakanipāto ādi. Tatthapi –
“安稳地睡吧,长老尼!以粪扫衣裹身;”
你的贪已寂止,犹如锅中的干菜。
‘‘Sukhaṃ supāhi therike, katvā coḷena pārutā; Upasanto hi te rāgo, sukkhaḍākaṃva kumbhiya’’nti. –
这是第一偈。它的缘起是什么?据说,过去在拘那含佛世尊的时代,有一位良家女子,对教法深生信心。她邀请世尊,第二天用枝叶搭了一个凉棚,在地上铺了沙,上面张起天篷,用香、花等作供养,然后禀告世尊应供的时间。世尊来到那里,坐在敷设好的座位上。她顶礼世尊后,用精美的嚼食和美食供养,等世尊用餐完毕、放下钵的时候,她用三衣覆在世尊身上作供养。世尊为她作了随喜开示后便离去了。她尽其一生广积功德,寿终生于天界,此后的一个佛间隔期间,始终在善趣中轮回。到迦叶世尊时代,她生于一户居士家,长大成人后,因为对轮回生起悚畏,便在教法中出家并受具足戒,在二万年中圆满守护比丘尼戒,最后以凡夫身去世,又转生天界,经过又一个佛间隔,享受天界之乐后,在此劫释迦佛出世时,出生于毗舍离城一个豪门的刹帝利家。因为她身体坚实、安稳,所以被称为「长老尼」。她成年后,父母依据门第把她许配给同种姓的刹帝利青年,她以夫为天,和丈夫一起生活。世尊来毗舍离时,她对教法生起信心,成为一名优婆夷。后来,在大爱道瞿昙弥长老尼那里听法,生起了出家的意愿,便对丈夫说:‘我要出家。’丈夫没有允许。但她由于宿世所作已办,便依着听来的法去反复思惟,把握了色法和无色法,接着修习内观而住。
Ayaṃ gāthā ādi. Tassā kā uppatti? Atīte kira aññatarā kuladhītā koṇāgamanassa bhagavato kāle sāsane abhippasannā hutvā satthāraṃ nimantetvā dutiyadivase sākhāmaṇḍapaṃ kāretvā vālikaṃ attharitvā upari vitānaṃ bandhitvā gandhapupphādīhi pūjaṃ katvā satthu kālaṃ ārocāpesi. Satthā tattha gantvā paññatte āsane nisīdi. Sā bhagavantaṃ vanditvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisitvā, bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ticīvarena acchādesi. Tassā bhagavā anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sā yāvatāyukaṃ puññāni katvā āyupariyosāne devaloke nibbattitvā ekaṃ buddhantaraṃ sugatīsu eva saṃsarantī kassapassa bhagavato kāle gahapatikule nibbattitvā viññutaṃ patvā, saṃsāre jātasaṃvegā sāsane pabbajitvā upasampajjitvā vīsativassahassāni bhikkhunisīlaṃ pūretvā, puthujjanakālakiriyaṃ katvā, sagge nibbattā ekaṃ buddhantaraṃ saggasampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ khattiyamahāsālakule nibbatti. Taṃ thirasantasarīratāya therikāti vohariṃsu. Sā vayappattā kulappadesādinā samānajātikassa khattiyakumārassa mātāpitūhi dinnā patidevatā hutvā vasantī satthu vesāligamane sāsane paṭiladdhasaddhā upāsikā hutvā, aparabhāge mahāpajāpatigotamītheriyā santike dhammaṃ sutvā pabbajjāya ruciṃ uppādetvā ‘‘ahaṃ pabbajissāmī’’ti sāmikassārocesi. Sāmiko nānujānāti. Sā pana katādhikāratāya yathāsutaṃ dhammaṃ paccavekkhitvā rūpārūpadhamme pariggahetvā vipassanaṃ anuyuttā viharati.
有一天,厨房里正在烧菜,突然燃起一团大火。那火焰令整个锅发出哗哗啪啪的声响,猛烈地燃烧着。她看到这个景象,便抓住它作为所缘,更加透彻地观察无常相,进而将苦、无常、无我的道理与之结合,增进内观,次第让心高度投入,依着道果的顺序,安住于「不来果」。从此以后,她不再佩戴任何装饰品和璎珞。丈夫问她:‘贤妻,你现在为什么不像从前那样佩戴装饰和璎珞了?’她把自己在家状态已经无所适从的情况告诉了他,并请他允许自己出家。于是丈夫仿效毗舍佉优婆塞对待法施比丘尼那样,以盛大礼敬护持,带她到大爱道瞿昙弥那里,说:‘圣尼,请让她出家吧。’于是大爱道瞿昙弥让她出家并受具足戒,然后带她到寺院,礼拜世尊。世尊也针对她平日所观的所缘,加以显示并为之开示,说了这首偈颂:“安稳地睡吧……”
Athekadivasaṃ mahānase byañjane paccamāne mahatī aggijālā uṭṭhahi. Sā aggijālā sakalabhājanaṃ taṭataṭāyantaṃ jhāyati. Sā taṃ disvā tadevārammaṇaṃ katvā suṭṭhutaraṃ aniccataṃ upaṭṭhahantaṃ upadhāretvā tato tattha dukkhāniccānattatañca āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā anukkamena ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā anāgāmiphale patiṭṭhahi. Sā tato paṭṭhāya ābharaṇaṃ vā alaṅkāraṃ vā na dhāreti. Sā sāmikena ‘‘kasmā tvaṃ, bhadde, idāni pubbe viya ābharaṇaṃ vā alaṅkāraṃ vā na dhāresī’’ti vuttā attano gihibhāve abhabbabhāvaṃ ārocetvā pabbajjaṃ anujānāpesi. So visākho upāsako viya dhammadinnaṃ mahatā parihārena mahāpajāpatigotamiyā santikaṃ netvā ‘‘imaṃ, ayye, pabbājethā’’ti āha. Atha mahāpajāpatigotamī taṃ pabbājetvā upasampādetvā vihāraṃ netvā satthāraṃ dassesi. Satthāpissā pakatiyā diṭṭhārammaṇameva vibhāvento ‘‘sukhaṃ supāhī’’ti gāthamāha.
其中,“乐”是中性名词,指所修习之义。“睡吧”是命令语。“长老尼”是呼格。“以粪扫衣裹身”是对少欲的策励。“你的贪染已安静”是对修行成就的称叹。“如干菜”是显示应被止息的烦恼没有实质。“锅中”是显示其所依(锅)的无常、空寂等修习。
Tattha sukhanti bhāvanapuṃsakaniddeso. Supāhīti āṇattivacanaṃ. Theriketi āmantanavacanaṃ. Katvā coḷena pārutāti appicchatāya niyojanaṃ. Upasanto hi te rāgoti paṭipattikittanaṃ. Sukkhaḍākaṃvāti upasametabbassa kilesassa asārabhāvanidassanaṃ. Kumbhiyanti tadādhārassa aniccatucchādibhāvanidassanaṃ.
“乐”是可意的异名,意为快乐而无有苦痛。“睡吧”是显示四种威仪中的卧姿,因此意为:你当于所有四种威仪中皆以快乐度日,安乐而住。“长老尼”一名,虽是她名字的称述,但因世人多能顾名思义,故实际意指在教法中已达坚固,具足坚固的戒等法。“以粪扫衣裹身”是指用粪扫布制成袈裟,穿着下衣与上衣以覆身。“你的贪染已安静”中,“hi”为表原因之字。因为在你心相续中生起的欲贪已得安静,被不还道智之火所烧,如今剩余的贪染又被阿拉汉道智火烧尽,你便安稳地睡吧。“如锅中干菜”:如同在烧热的锅中,少许干菜叶被大火烧煮,烧干后便全然平息;又或如掺了水的菜置於灶上煮时,有水便会吱吱作响,水干之后便彻底安静。同样,你心相续中的欲贪已安静,其余烦恼也已止息,你便安稳地睡吧。
Sukhanti cetaṃ iṭṭhādhivacanaṃ. Sukhena nidukkhā hutvāti attho. Supāhīti nipajjanidassanañcetaṃ catunnaṃ iriyāpathānaṃ, tasmā cattāropi iriyāpathe sukheneva kappehi sukhaṃ viharāti attho. Theriketi idaṃ yadipi tassā nāmakittanaṃ, pacurena anvatthasaññābhāvato pana thire sāsane thirabhāvappatte, thirehi sīlādidhammehi samannāgateti attho. Katvā coḷena pārutāti paṃsukūlacoḷehi cīvaraṃ katvā acchāditasarīrā taṃ nivatthā ceva pārutā ca. Upasanto hi te rāgoti hi-saddo hetvattho. Yasmā tava santāne uppajjanakakāmarāgo upasanto anāgāmimaggañāṇagginā daḍḍho, idāni tadavasesaṃ rāgaṃ aggamaggañāṇagginā dahetvā sukhaṃ supāhīti adhippāyo. Sukkhaḍākaṃva kumbhiyanti yathā taṃ pakke bhājane appakaṃ ḍākabyañjanaṃ mahatiyā aggijālāya paccamānaṃ jhāyitvā sussantaṃ vūpasammati, yathā vā udakamisse ḍākabyañjane uddhanaṃ āropetvā paccamāne udake vijjamāne taṃ cicciṭāyati ciṭiciṭāyati, udake pana chinne upasantameva hoti, evaṃ tava santāne kāmarāgo upasanto, itarampi vūpasametvā sukhaṃ supāhīti.
长老尼因诸根已经成熟,并藉世尊说法的善巧,于偈颂终了时,与无碍解一同证得阿拉汉果。是故《譬喻》中说。
Therī indriyānaṃ paripākaṃ gatattā satthu desanāvilāsena ca gāthāpariyosāne saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.1.26-30).
我曾为拘那含佛建造凉棚,
恒常布施三衣,予世间亲族之佛陀。
“无论我走到哪个地方、城镇或王都,
我于一切处受到尊敬,这是福业的果报。
我的烦恼已被烧尽,一切有已被根除;
如同龙象斩断束缚,我安住于无漏之中。
‘‘Koṇāgamanabuddhassa, maṇḍapo kārito mayā; Dhuvaṃ ticīvaraṃdāsiṃ, buddhassa lokabandhuno. ‘‘Yaṃ yaṃ janapadaṃ yāmi, nigame rājadhāniyo; Sabbattha pūjito homi, puññakammassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgīva bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavā. ‘‘Svāgataṃ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ. ‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
然而,证得阿拉汉果之后,那位长老尼发出感叹,宣说了同样的偈颂,这首偈颂便由此成为那位长老尼的偈颂。在此,长老尼所说的偈颂中,由于意指贪的止息,最上道摄受了无余的贪。而且,由于贪的止息,这里也就说了一切烦恼的止息,应知这是因为所有与贪俱存的烦恼法皆已止息。因此,这样说:
Arahattaṃ pana patvā therī udānentī tameva gāthaṃ abhāsi, tenāyaṃ gāthā tassā theriyā gāthā ahosi. Tattha theriyā vuttagāthāya anavaseso rāgo pariggahito aggamaggena tassa vūpasamassa adhippetattā. Rāgavūpasameneva cettha sabbesampi kilesānaṃ vūpasamo vuttoti daṭṭhabbaṃ tadekaṭṭhatāya sabbesaṃ kilesadhammānaṃ vūpasamasiddhito. Tathā hi vuccati –
「与掉举、疑俱生的痴,被认为是……」
由于将“断”执为自我同一,又以贪为依著,所以他是有依著者。
‘‘Uddhaccavicikicchāhi, yo moho sahajo mato; Pahānekaṭṭhabhāvena, rāgena saraṇo hi so’’ti.
正如在这里宣说了所有杂染的止息,应当了知:在一切处,这些杂染的止息也已被说明。在预备分,以彼分断而成就;在止观刹那,以镇伏断而成就;在道刹那,以正断而成就;在果刹那,以安息断而成就——由此,止息得以成就。应当了知这四种断的成就。其中,彼分断显示戒成就的圆满,镇伏断显示定成就的圆满,其余二断显示慧成就的圆满,因为断的证得而成就。恰如它成就了修习证得——若无彼证得,便无此证得——同样地,它也成就了作证证得与遍知证得。应知,由这四种证得的圆满成就,三学、三种修行之善与七清净都在此偈中被圆满宣说。“某长老尼”:指由于名、姓等不为人知而不显著的一位具足相好的比丘尼长老尼,宣说了此偈。这是此处所言之意。
Yathā cettha sabbesaṃ saṃkilesānaṃ vūpasamo vutto, evaṃ sabbatthāpi tesaṃ vūpasamo vuttoti veditabbaṃ. Pubbabhāge tadaṅgavasena, samathavipassanākkhaṇe vikkhambhanavasena, maggakkhaṇe samucchedavasena, phalakkhaṇe paṭippassaddhivasena vūpasamasiddhito. Tena catubbidhassāpi pahānassa siddhi veditabbā . Tattha tadaṅgappahānena sīlasampadāsiddhi, vikkhambhanapahānena samādhisampadāsiddhi, itarehi paññāsampadāsiddhi dassitā hoti pahānābhisamayopasijjhanato. Yathā bhāvanābhisamayaṃ sādheti tasmiṃ asati tadabhāvato, tathā sacchikiriyābhisamayaṃ pariññābhisamayañca sādheti evāti. Caturābhisamayasiddhiyā tisso sikkhā, paṭipattiyā tividhakalyāṇatā, sattavisuddhiyo ca paripuṇṇā imāya gāthāya pakāsitā hontīti veditabbaṃ. Aññatarātherī apaññātā nāmagottādivasena apākaṭā, ekā therī lakkhaṇasampannā bhikkhunī imaṃ gāthaṃ abhāsīti adhippāyo.
第二 母陀长老尼偈注释
2. Muttātherīgāthāvaṇṇanā
母陀!你当从诸轭中解脱,犹如月出于罗睺之握;
以善解脱心,无债而受用团食。
‘‘Mutte muccassu yogehi, cando rāhuggahā iva; Vippamuttena cittena, anaṇā bhuñja piṇḍaka’’nti. –
这是名为母陀的学人尼的偈颂。她亦曾于过去诸佛处培植功德,生生世世积集导向涅槃的亲依止善法。毗婆尸佛时,她生于良家,成年后一日,见佛陀行于路上,心生净信,以五体投地礼敬,由喜力故,俯卧于佛足前。以此善业,她生于天界,此后唯于善趣中流转。于此佛出世时,她生于舍卫城一婆罗门大富豪家,名为母陀。由亲依止具足故,年二十从大爱道出家,成为学人尼,请授业处后修习观禅。一日,她食毕,乞食归来,对诸长老尼比丘尼履行义务后,前往日中住处,独自静坐,开始对观禅作意。大师坐于芬芳的香殿中,放出光明,示现如在面前,说此偈曰:“母陀!你当从诸轭中解脱……”等等。
Ayaṃ muttāya nāma sikkhamānāya gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā ekadivasaṃ satthāraṃ rathiyaṃ gacchantaṃ disvā pasannamānasā pañcapatiṭṭhitena vanditvā pītivegena satthu pādamūle avakujjā nipajji. Sā tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇamahāsālakule nibbatti, muttātissā nāmaṃ ahosi. Sā upanissayasampannatāya vīsativassakāle mahāpajāpatigotamiyā santike pabbajitvā sikkhamānāva hutvā kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā vipassanāya kammaṃ karoti. Sā ekadivasaṃ bhattakiccaṃ katvā piṇḍapātapaṭikkantā therīnaṃ bhikkhunīnaṃ vattaṃ dassetvā divāṭṭhānaṃ gantvā raho nisinnā vipassanāya manasikāraṃ ārabhi. Satthā surabhigandhakuṭiyā nisinnova obhāsaṃ vissajjetvā tassā purato nisinno viya attānaṃ dassetvā ‘‘mutte muccassu yogehī’’ti imaṃ gāthamāha.
其中,“母陀”是对她的称呼。“你应从轭中解脱”:即依道之次第,从欲轭等四种轭中解脱出来,于诸轭中得心解脱。好比什么?“犹如月从罗睺所执”:如同月亮从名为罗睺的执取中解脱出来,你亦从随烦恼中解脱。“以善解脱心”:指通过圣道的断除解脱而善为解脱的心;此处依具格表“以此为存在状态”之义。“无债而受用团食”:即舍弃烦恼之债,成为无债之人,受用于国内乞得的团食。若不断烦恼而受用佛陀听许的资具,此人便被称为负债受用者。正如具寿跋求罗所说:“贤友,我仅曾为负债者七日,受用国内之团食。”(《中部》3.211)是故,于佛教中出家者,为断除爱欲等烦恼之债,应当作无债者而受用信施。“团食”:此仅以食为首说,实指四类资具。“他多次教诫”:为证得圣道而净化随烦恼,反复给予教诫。
Tattha mutteti tassā ālapanaṃ. Muccassu yogehīti maggapaṭipāṭiyā kāmayogādīhi catūhi yogehi mucca, tehi vimuttacittā hohi. Yathā kiṃ? Cando rāhuggahā ivāti rāhusaṅkhāto gahato cando viya upakkilesato muccassu. Vippamuttena cittenāti ariyamaggena samucchedavimuttiyā suṭṭhu vimuttena cittena, itthaṃ bhūtalakkhaṇe cetaṃ karaṇavacanaṃ. Anaṇā bhuñja piṇḍakanti kilesaiṇaṃ pahāya anaṇā hutvā raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjeyyāsi. Yo hi kilese appahāya satthārā anuññātapaccaye paribhuñjati, so sāṇo paribhuñjati nāma. Yathāha āyasmā bākulo – ‘‘sattāhameva kho ahaṃ, āvuso, sāṇo raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñji’’nti (ma. ni. 3.211). Tasmā sāsane pabbajitena kāmacchandādiiṇaṃ pahānāya anaṇena hutvā saddhādeyyaṃ paribhuñjitabbaṃ. Piṇḍakanti desanāsīsameva, cattāropi paccayeti attho. Abhiṇhaṃ ovadatīti ariyamaggappattiyā upakkilese visodhento bahuso ovādaṃ deti.
她依此教诫安住修行,不久便证得阿拉汉果。故《譬喻经》(长老尼譬喻2.1.31-36)中说:
Sā tasmiṃ ovāde ṭhatvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.1.31-36) –
“毗婆尸世尊,世间最上者、如如不动者;
沿路而行,度脱众生。
“我从家中出,俯身而卧;
慈悯的世间主,踏过我的头顶。”
世间导师踏过我的头顶后,便离去了;
由于那一念净信心,我往生兜率天。」
「我的烦恼已被烧尽……(中略)已圆满奉行佛陀的教法。」
‘‘Vipassissa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Rathiyaṃ paṭipannassa, tārayantassa pāṇino. ‘‘Gharato nikkhamitvāna, avakujjā nipajjahaṃ; Anukampako lokanātho, sirasi akkamī mama. ‘‘Akkamitvāna sirasi, agamā lokanāyako; Tena cittappasādena, tusitaṃ agamāsahaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
她证得阿拉汉果后,便诵出同一首感兴偈。戒学圆满、受具足戒之后,乃至般涅槃时,她依然诵此偈颂。
Arahattaṃ pana patvā sā tameva gāthaṃ udānesi. Paripuṇṇasikkhā upasampajjitvā aparabhāge parinibbānakālepi tameva gāthaṃ paccabhāsīti.
第三篇 富楼那长老尼偈颂注释
3. Puṇṇātherīgāthāvaṇṇanā
“Puṇṇe pūrassu dhammehi”(“富楼那,愿你被诸法充满!”)是名为富楼那的学人之偈。她往昔于过去诸佛所种诸福德,于各各生中积聚以涅槃为所缘的善业。无佛出世时,她投生于旃跋迦河畔的紧那罗胎中。一日,见彼独觉佛,心生净信,以芦花鬘供养,合掌而立。由此福业,她唯在善趣中流转。至佛陀出世时,生于舍卫城一富庶居士家,取名富楼那。因宿世资粮具足,年届二十,便在大爱道乔达弥座下听法,生信出家。正学后,开始修观。导师坐于香室中,放出光明——
Puṇṇepūrassu dhammehīti puṇṇāya nāma sikkhamānāya gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī buddhasuññe loke candabhāgāya nadiyā tīre kinnarayoniyaṃ nibbattā. Ekadivasaṃ tattha aññataraṃ paccekabuddhaṃ disvā pasannamānasā naḷamālāya taṃ pūjetvā añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Sā tena puññakammena sugatīsuyeva saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ gahapatimahāsālakule nibbatti. Puṇṇātissā nāmaṃ ahosi. Sā upanissayasampannatāya vīsativassāni vasamānā mahāpajāpatigotamiyā santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddhā pabbajitvā sikkhamānā eva hutvā vipassanaṃ ārabhi. Satthā tassā gandhakuṭiyaṃ nisinno eva obhāsaṃ vissajjetvā –
“富楼那!你以法充实自己,犹如十五日的月亮;” (Puṇṇe pūrassu dhammehi, cando pannaraseriva)
‘‘Puṇṇe pūrassu dhammehi, cando pannaraseriva;
“以圆满的慧,摧毁痴蕴。” (Paripuṇṇāya paññāya, tamokhandhaṃ padālaya) —— 说了此偈。
Paripuṇṇāya paññāya, tamokhandhaṃ padālayā’’ti. – imaṃ gāthamāha;
在这里,“富楼那”是对她的称呼。“以法充实”意为:以三十七菩提分法而令自己圆满。“犹如十五日的月亮”:其中的“ra”是连音。如同十五日的满月,月亮圆满具足一切相。“以圆满的慧”:指因圆满成就十六种任务而圆满的阿拉汉道慧。“摧毁痴蕴”:即毫无残余地粉碎、根除痴蕴;痴蕴既摧,一切烦恼也随之尽皆粉碎。
Tattha puṇṇeti tassā ālapanaṃ. Pūrassu dhammehīti sattatiṃsabodhipakkhiyadhammehi paripuṇṇā hohi. Cando pannaraserivāti ra-kāro padasandhikaro. Pannarase puṇṇamāsiyaṃ sabbāhi kalāhi paripuṇṇo cando viya. Paripuṇṇāya paññāyāti soḷasannaṃ kiccānaṃ pāripūriyā paripuṇṇāya arahattamaggapaññāya. Tamokhandhaṃ padālayāti mohakkhandhaṃ anavasesato bhinda samucchinda. Mohakkhandhapadālanena saheva sabbepi kilesā padālitā hontīti.
她听闻此偈后,便增长观智,证得阿拉汉果。因此在《譬喻经》中说:
Sā taṃ gāthaṃ sutvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.1.37-45) –
那时,在旃陀拔伽河边,我是一位紧那罗女;
我见到了远离尘垢的佛陀、自生者、无能胜者。
我心清净,满怀欢喜,信心清净,合掌恭敬,
手持芦苇花环,供养自生者。
以此善行之功,以此思愿之力,
我舍弃紧那罗女身,投生于三十三天。
我曾为三十六位天王的正妃;
我曾为十位转轮王的正妃;
我心被激策后,便出家而过非家的生活。
我的烦恼已被烧尽,一切诸有悉已根除;
一切漏已灭尽无余,如今更无后有。
九十四劫前,我曾以花供养;
我不曾知恶趣,此即花供养之果报。
‘‘Candabhāgānadītīre, ahosiṃ kinnarī tadā; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, sayambhuṃ aparājitaṃ. ‘‘Pasannacittā sumanā, vedajātā katañjalī; Naḷamālaṃ gahetvāna, sayambhuṃ abhipūjayiṃ. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā kinnarīdehaṃ, agacchiṃ tidasaṃ gatiṃ. ‘‘Chattiṃsadevarājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ; Dasannaṃ cakkavattīnaṃ, mahesittamakārayiṃ; Saṃvejetvāna me cittaṃ, pabbajiṃ anagāriyaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
那位长老尼证得阿拉汉果后,诵出同一首偈颂。这就是她的无问自说偈。
Arahattaṃ pana patvā sā therī tameva gāthaṃ udānesi. Ayameva cassā aññābyākaraṇagāthā ahosīti.
4. 提舍长老尼偈颂注释
4. Tissātherīgāthāvaṇṇanā
“提舍,你当于修学中修学”是提舍学人的偈颂。她同样在过去诸佛处累积功德,并于各生中积集了导向出离的善业。因其所集善业之缘,于此佛陀出世时,她生于迦毗罗卫城的释迦王族,成年后成为菩萨的王妃。后与大爱道乔达弥一同出家,成为比丘尼后开始修习观业。导师依前述方法为她放出光明,然后——
Tisse sikkhassu sikkhāyāti tissāya sikkhamānāya gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā sambhatakusalapaccayā imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ sakyarājakule nibbattitvā vayappattā bodhisattassa orodhabhūtā pacchā mahāpajāpatigotamiyā saddhiṃ nikkhamitvā pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karoti. Tassā satthā heṭṭhā vuttanayeneva obhāsaṃ vissajjetvā –
提舍,你应于学处修习,莫为诸轭所胜;从一切轭中解脱,无漏游化世间。
‘‘Tisse sikkhassu sikkhāya, mā taṃ yogā upaccaguṃ; Sabbayogavisaṃyuttā, cara loke anāsavā’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
其中,“提舍”是对她的称呼。“你应于学处修习”的意思是:你应当修习增上戒学等三种学,也就是成就与圣道相应的三学。为了说明成就它们的原因,复言“莫为诸轭所胜”——人身、诸根具足、佛陀出世、生起信心,这些是极为难得的时机之轭,你不要错过;或者说,欲轭等四种轭不要征服你、压倒你。“从一切轭中解脱”的意思是:从欲轭等一切轭中解脱,由此成为无漏者,游化世间,也就是安住于现法乐住。
Tattha tisseti tassā ālapanaṃ. Sikkhassu sikkhāyāti adhisīlasikkhādikāya tividhāya sikkhāya sikkha, maggasampayuttā tisso sikkhāyo sampādehīti attho. Idāni tāsaṃ sampādane kāraṇamāha ‘‘mā taṃ yogā upaccagu’’nti manussattaṃ, indriyāvekallaṃ, buddhuppādo, saddhāpaṭilābhoti ime yogā samayā dullabhakkhaṇā taṃ mā atikkamuṃ. Kāmayogādayo eva vā cattāro yogā taṃ mā upaccaguṃ mā abhibhaveyyuṃ. Sabbayogavisaṃyuttāti sabbehi kāmayogādīhi yogehi vimuttā tato eva anāsavā hutvā loke cara, diṭṭhasukhavihārena viharāhīti attho.
她听闻这首偈颂后,增长观智,证得阿拉汉果。详细过程,应如前文所述而了知。
Sā taṃ gāthaṃ sutvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇīti ādinayo heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo.
五至十 提舍等长老尼偈颂的注释。
5-10. Tissāditherīgāthāvaṇṇanā
“提舍,你当于诸法精进”——这是提舍长老尼的偈颂。她的事迹与提舍学尼的故事相似。然而,她成为长老尼之后才证得阿拉汉果。与她一样,此后的坚忍、英勇、善友、吉祥、寂静五位长老尼,事迹也大致相同。她们都是迦毗罗卫的居民,本是菩萨的后妃,随大爱道一同出家,依光明偈证得阿拉汉果,唯第七位除外。那位则是在听闻光明偈之前,依凭导师所授教诫,精进于观,证得阿拉汉果,而后有感而发出“英勇啊,以英勇……”的偈颂。其余几位,也在证得阿拉汉果之后——
Tisseyuñjassu dhammehīti tissāya theriyā gāthā . Tassā vatthu tissāsikkhamānāya vatthusadisaṃ. Ayaṃ pana therī hutvā arahattaṃ pāpuṇi. Yathā ca ayaṃ, evaṃ ito paraṃ dhīrā, vīrā, mittā, bhadrā, upasamāti pañcannaṃ therīnaṃ vatthu ekasadisameva. Sabbāpi imā kapilavatthuvāsiniyo bodhisattassa orodhabhūtā mahāpajāpatigotamiyā saddhiṃ nikkhantā obhāsagāthāya ca arahattaṃ pattā ṭhapetvā sattamiṃ. Sā pana obhāsagāthāya vinā pageva satthu santike laddhaṃ ovādaṃ nissāya vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇitvā udānavasena ‘‘vīrā vīrehī’’ti gāthaṃ abhāsi. Itarāpi arahattaṃ patvā –
‘‘Tisse yuñjassu dhammehi, khaṇo taṃ mā upaccagā; Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā.
智者啊,你应当体证那灭尽——想受灭尽的安乐;
应当证得涅槃,那无上的安稳。
‘‘Dhīre nirodhaṃ phusehi, saññāvūpasamaṃ sukhaṃ; Ārādhayāhi nibbānaṃ, yogakkhemamanuttaraṃ.
英勇的比丘尼,以诸英勇法,已善修诸根;
持此最后身,已胜魔与魔军。
‘‘Vīrā vīrehi dhammehi, bhikkhunī bhāvitindriyā; Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhanaṃ.
朋友,以信心出家之后,你应乐于亲近善友;
应修习诸善法,以证得瑜伽安稳。
‘‘Saddhāya pabbajitvāna, mitte mittaratā bhava; Bhāvehi kusale dhamme, yogakkhemassa pattiyā.
你以信心出家之后,贤善者啊,应当乐于安住于善法;
修习种种善法,为证无上的瑜伽安稳。
‘‘Saddhāya pabbajitvāna, bhadre bhadraratā bhava; Bhāvehi kusale dhamme, yogakkhemamanuttaraṃ.
他们诵出如下偈颂:“持此最后身,已战胜魔与魔军。”
‘‘Upasame tare oghaṃ, maccudheyyaṃ suduttaraṃ; Dhārehi antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhana’’nti. – gāthāyo abhāsiṃsu;
在此,“你应致力于诸法”(yuñjassu dhammehi)的意思是:以止观之法与圣菩提分法,致力(yuñja)修习相应(yogaṃ karohi)。“你勿错过时机”(Khaṇo taṃ mā upaccagā):对于不如此修习相应的人,那位补特伽罗便会错过于适宜处出生的时机、六根具足的时机、佛陀出世的时机、由信获得的时机——这一切时机都可谓错过。那样的时机,你切莫错过。“错过时机者”(Khaṇātītā):那些已错过时机的人,以及时机尚未现前的人,他们在地狱中悲伤,堕入地狱后承受极大痛苦,这是其含义。
Tattha yuñjassu dhammehīti samathavipassanādhammehi ariyehi bodhipakkhiyadhammehi ca yuñja yogaṃ karohi. Khaṇo taṃ mā upaccagāti yo evaṃ yogabhāvanaṃ na karoti, taṃ puggalaṃ patirūpadese uppattikkhaṇo, channaṃ āyatanānaṃ avekallakkhaṇo, buddhuppādakkhaṇo, saddhāya paṭiladdhakkhaṇo, sabbopi ayaṃ khaṇo atikkamati nāma. So khaṇo taṃ mā atikkami. Khaṇātītāti ye hi khaṇaṃ atītā, ye ca puggale so khaṇo abhīto, te nirayamhi samappitā hutvā socanti, tattha nibbattitvā mahādukkhaṃ paccanubhavantīti attho.
「你应触证灭」:即触证烦恼的灭,证得它。「想寂灭的乐,你应成就涅槃」:即你应成就那以欲想等恶想寂灭为相、最上乐的涅槃。
Nirodhaṃ phusehīti kilesanirodhaṃ phussa paṭilabha. Saññāvūpasamaṃ sukhaṃ, ārādhayāhi nibbānanti kāmasaññādīnaṃ pāpasaññānaṃ upasamanimittaṃ accantasukhaṃ nibbānaṃ ārādhehi.
「英勇的比丘尼以英勇诸法」:因精进勤修而英勇,凭借具足威力的圣道法,这位已修习诸根、增长信等根的英勇比丘尼,战胜了以所依欲为缘、伴随魔军的烦恼魔;由于未来不再有后有,她持受最后身。这是长老尼犹如说他人一般,表明自己。
Vīrā vīrehi dhammehīti vīriyapadhānatāya vīrehi tejussadehi ariyamaggadhammehi bhāvitindriyā vaḍḍhitasaddhādiindriyā vīrā bhikkhunī vatthukāmehi savāhanaṃ kilesamāraṃ jinitvā āyatiṃ punabbhavābhāvato antimaṃ dehaṃ dhāretīti therī aññaṃ viya katvā attānaṃ dasseti.
「友」:这是对她的称呼。「乐友」:谓喜乐于善知识。你应当于他们之中行恭敬尊重。「你应修习善法」:即你应增长圣道法。「为安稳」:为证得阿拉汉果与涅槃。
Mitteti taṃ ālapati. Mittaratāti kalyāṇamittesu abhiratā. Tattha sakkārasammānakaraṇatā hohi. Bhāvehi kusale dhammeti ariyamaggadhamme vaḍḍhehi. Yogakkhemassāti arahattassa nibbānassa ca pattiyā adhigamāya.
“善女”(bhadre)是对她的称呼。“善乐”(bhadraratā),指乐于善法,如戒等,并安住其中。“无上安稳”(yogakkhemamanuttaraṃ),指从四种系缚中获得安稳、无灾祸的无上涅槃。为了证得它,你应当修习诸善菩提分法。这就是它的含义。
Bhadreti taṃ ālapati. Bhadraratāti bhadresu sīlādidhammesu ratā abhiratā hohi. Yogakkhemamanuttaranti catūhi yogehi khemaṃ anupaddavaṃ anuttaraṃ nibbānaṃ, tassa pattiyā kusale bodhipakkhiyadhamme bhāvehīti attho.
“寂静者”(upasame)是对她的称呼。“你应渡越极难渡的暴流、死魔领域”(tare oghaṃ maccudheyyaṃ suduttaraṃ):其中“死魔领域”(maccudheyya),指死魔安住之处,故名死魔领域。“极难渡”(suduttara),指对于尚未积集善行资粮者极难渡过,故名极难渡。你要渡越那轮回大暴流,当以圣道之船渡越它。“持最后身”(dhārehi antimaṃ dehaṃ):由于渡越了暴流,你将成为持最后身者。这就是它的含义。
Upasameti taṃ ālapati. Tare oghaṃ maccudheyyaṃ suduttaranti maccu ettha dhīyatīti maccudheyyaṃ, anupacitakusalasambhārehi suṭṭhu duttaranti suduttaraṃ, saṃsāramahoghaṃ tare ariyamagganāvāya tareyyāsi. Dhārehi antimaṃ dehanti tassa taraṇeneva antimadehadharā hohīti attho.
11. 穆塔长老尼偈颂注释
11. Muttātherīgāthāvaṇṇanā
以下是穆塔长老尼的偈颂,以“Sumuttā sādhumuttāmhī”(我已善解脱,我已很好地解脱)等开头。这位长老尼在过去诸佛面前曾广行功德,于种种生中积聚善业。在此乔达摩佛出世时,她生于拘萨罗国一个名为奥伽塔卡的贫穷婆罗门家,为其女儿。到了适婚年龄,父母将她许配给一位驼背婆罗门。她不愿与他共度居家生活,便征得他的允许,出家并修习观。她的心恒常攀缘于外境。为调伏其心,她念诵“我已善解脱,我已很好地解脱”这首偈颂,于念诵中策发观智,最终与无碍解一同证得阿拉汉果。是故《譬喻》中如此叙述。
Sumuttāsādhumuttāmhītiādikā muttātheriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde kosalajanapade oghātakassa nāma daliddabrāhmaṇassa dhītā hutvā nibbatti, taṃ vayappattakāle mātāpitaro ekassa khujjabrāhmaṇassa adaṃsu. Sā tena gharāvāsaṃ arocantī taṃ anujānāpetvā pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karoti. Tassā bahiddhārammaṇesu cittaṃ vidhāvati, sā taṃ niggaṇhantī ‘‘sumuttā sādhumuttāmhī’’ti gāthaṃ vadantīyeva vipassanaṃ ussukkāpetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne –
名为莲花上佛的胜者,于一切法具眼者;
怜悯众生,为托钵进入城中。
当那位导师到来时,城中所有居民;
他们欢喜踊跃,齐聚一处,铺撒沙土。
清扫街道之后,安置香蕉树干、满水罐与幢幡;
以香烟、香粉与绿豆,作为对导师的供养。
搭建堂阁之后,邀请导师;
施与大布施后,发愿成就正觉。
大雄莲华上佛,一切众生的引导者;
随喜之后,无上士作记说道:
过十万劫后,将有一吉祥劫;
于种种有中得安乐后,你将证得菩提。
以此业果报与思愿之力,
当你投生天界时,她们便会成为你的随从侍女。
不可称计的天界之乐与人界之乐,
长久享乐之后,我们便在有与有之间轮回流转。
从十万劫之前,我那时所造下的业;
在人间便得生为柔美之身,在天界的都城中也是如此。
容貌、财富、名声、寿命,以及称誉之乐与亲爱之人;
我恒常获得这一切,此乃善行所成就的业报。
当最后一生到来时,我出生于婆罗门家族;
手足柔嫩,居于悦意的住所中。
这整个大地,我们从未见过不庄严之处;
我也从未见过泥泞不净的地面。
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Pāṇine anugaṇhanto, piṇḍāya pāvisī puraṃ. ‘‘Tassa āgacchato satthu, sabbe nagaravāsino; Haṭṭhatuṭṭhā samāgantvā, vālikā ākiriṃsu te. ‘‘Vīthisammajjanaṃ katvā, kadalipuṇṇakaddhaje; Dhūmaṃ cuṇṇañca māsañca, sakkāraṃ kacca satthuno. ‘‘Maṇḍapaṃ paṭiyādetvā, nimantetvā vināyakaṃ; Mahādānaṃ daditvāna, sambodhiṃ abhipatthayi. ‘‘Padumuttaro mahāvīro, hārako sabbapāṇinaṃ; Anumodaniyaṃ katvā, byākāsi aggapuggalo. ‘‘Satasahasse atikkante, kappo hessati bhaddako; Bhavābhave sukhaṃ laddhā, pāpuṇissasi bodhiyaṃ. ‘‘Hatthakammañca ye keci, katāvī naranāriyo; Anāgatamhi addhāne, sabbā hessanti sammukhā. ‘‘Tena kammavipākena, cetanāpaṇidhīhi ca; Uppannadevabhavane, tuyhaṃ tā paricārikā. ‘‘Dibbaṃ sukhamasaṅkhyeyyaṃ, mānusañca asaṅkhiyaṃ; Anubhonti ciraṃ kālaṃ, saṃsarimha bhavābhave. ‘‘Satasahassito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Sukhumālā manussesu, atho devapuresu ca. ‘‘Rūpaṃ bhogaṃ yasaṃ āyuṃ, atho kittisukhaṃ piyaṃ; Labhāmi satataṃ sabbaṃ, sukataṃ kammasampadaṃ. ‘‘Pacchime bhave sampatte, jātāhaṃ brāhmaṇe kule; Sukhumālahatthapādā , ramaṇiye nivesane. ‘‘Sabbakālampi pathavī, na passāmanalaṅkataṃ; Cikkhallabhūmiṃ asuciṃ, na passāmi kudācanaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
她证得阿拉汉果后,发出感兴语:
Arahattaṃ pana patvā udānentī –
“我已善解脱,我已很好地解脱,从三种弯曲中获得自在。”其中,“善解脱”是指彻底地解脱;“我已很好地解脱”则是指我真实、完全地解脱了。那么,是从何处“善解脱”、又从何处“彻底解脱”的呢?她回答道:“从三种弯曲中获得自在”,意思是藉由脱离三种弯曲的事物而获得解脱。
‘‘Sumuttā sādhumuttāmhi, tīhi khujjehi muttiyā;
她说:「以臼与杵,以及驼背的丈夫」,正是为了具体说明这些事物。因为,当她把谷物放进臼里,转动臼并用杵捣碎时,背就一直得弯着。这两样东西既为导致驼背的缘由,便被称为「弯曲物」;而她的丈夫,本身正是一个驼背。
Udukkhalena musalena, patinā khujjakena ca;
她以从三种弯曲物中解脱为例,说出「我已从生死中解脱」,并说明其原因——「有的导向已断除」,以此显示她所证得的解脱之相。
Muttāmhi jātimaraṇā, bhavanetti samūhatā’’ti. – imaṃ gāthaṃ abhāsi;
其中,「善解脱」是指彻底解脱。「我已很好地解脱」,则是说我确实而完全地解脱了。那么,是从何处「善解脱」、又「彻底解脱」的呢?她回答说:「从三种弯曲物中解脱」,意思是藉由摆脱三样弯曲的事物而获得解脱。现在,为了具体说明这些事物,她说:「以臼与杵,以及驼背的丈夫」。因为,当她把谷物放进臼里,转动臼并用杵捣碎时,背就一直得弯着。这两样东西既为导致驼背的缘由,便被称为「弯曲物」;而她的丈夫,本身正是一个驼背。接着,她以从三种弯曲物中解脱为例,说出「我已从生死中解脱」,并说明其原因——「有的导向已断除」,以此显示她所证得的解脱之相。其含义是:我不只从这三样弯曲物中解脱,而是从一切生死中解脱了。为什么呢?因为一切「有」的「导向」——也就是引导者,即渴爱,已被我用最上道彻底根除了。
Tattha sumuttāti suṭṭhu muttā. Sādhumuttāmhīti sādhu sammadeva muttā amhi. Kuto pana sumuttā sādhumuttāti āha ‘‘tīhi khujjehi muttiyā’’ti, tīhi vaṅkakehi parimuttiyāti attho. Idāni tāni sarūpato dassentī ‘‘udukkhalena musalena, patinā khujjakena cā’’ti āha. Udukkhale hi dhaññaṃ pakkhipantiyā parivattentiyā musalena koṭṭentiyā ca piṭṭhi onāmetabbā hotīti khujjakaraṇahetutāya tadubhayaṃ ‘‘khujja’’nti vuttaṃ. Sāmiko panassā khujjo eva. Idāni yassā muttiyā nidassanavasena tīhi khujjehi mutti vuttā. Tameva dassentī ‘‘muttāmhi jātimaraṇā’’ti vatvā tattha kāraṇamāha ‘‘bhavanetti samūhatā’’ti. Tassattho – na kevalamahaṃ tīhi khujjehi eva muttā, atha kho sabbasmā jātimaraṇāpi, yasmā sabbassāpi bhavassa netti nāyikā taṇhā aggamaggena mayā samugghāṭitāti.
12. 《法乐长老尼偈》的注释
12. Dhammadinnātherīgāthāvaṇṇanā
“Chandajātā avasāyī”等偈颂,是法乐长老尼之偈。据说她在莲华上佛的时代,住于汉舍卫城,以受雇劳作维生。当时,她向一位刚从灭尽定出定的上首弟子,先行供养礼敬,随后布施饮食,由此功德生于天界。从彼处没后,流转于天人与人间。于弗沙世尊之时,她住在一户为世尊异母兄弟做工的人家。那时丈夫说:“只给一个就好”,她却给了两个,如此累积诸多善业。至迦叶佛时,她在迦尸王契奇家中结生,成为七姐妹之一,在两万年中修习梵行。此后,她又历经一整个佛陀不出世的间隔,继续于天人与人间流转。值遇此世尊出世时,她生于王舍城一善家,成年后嫁入毗舍佉长者之家。
Chandajātā avasāyīti dhammadinnātheriyā gāthā. Sā kira padumuttarabuddhakāle haṃsavatīnagare parādhīnavuttikā hutvā jīvantī nirodhato vuṭṭhitassa aggasāvakassa pūjāsakkārapubbakaṃ dānaṃ datvā devaloke nibbattā. Tato cavitvā devamanussesu saṃsarantī phussassa bhagavato kāle satthu vemātikabhātikānaṃ kammikassa gehe vasamānā dānaṃ paṭicca ‘‘ekaṃ dehī’’ti sāmikena vutte dve dentī, bahuṃ puññaṃ katvā kassapabuddhakāle kikissa kāsikarañño gehe paṭisandhiṃ gahetvā sattannaṃ bhaginīnaṃ abbhantarā hutvā vīsativassasahassāni brahmacariyaṃ caritvā ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde rājagahe kulagehe nibbattitvā vayappattā visākhassa seṭṭhino gehaṃ gatā.
后来一日,毗舍佉居士于世尊前闻法,证得阿那含果后归家。登楼时,法乐正立于梯顶伸手,毗舍佉未接其手,径自登上楼阁。用饭时亦默然不语。法乐察觉此事,问道:“夫君,今日为何不接我手,用饭时亦一言不发?莫非我有何过失?”毗舍佉言:“法乐,你并无过失。只是从今日起,我已不适触碰女身,亦不宜对饮食生贪。我所证之法即是如此。你若愿意,可继续安住此家;若不愿意,便取所需财物,回你娘家去吧。”法乐言:“夫君,我绝不会再舔食你所吐出的呕吐物。请允许我出家。”毗舍佉言:“善哉,法乐。”便用金轿将她送至比丘尼寺院。她出家受业处后,在彼处住了数日,渴求独处修行,便去对亲教师与戒师们说:“圣者们,在杂沓喧闹之处,我心不得安乐,请许我前往村落住处。”比丘尼们便带她前往村落住处。她安住彼处,因往昔已反复思惟诸行,不久即证得阿拉汉果与无碍解。是故《譬喻》中如此记载——
Athekadivasaṃ visākho seṭṭhi satthu santike dhammaṃ sutvā anāgāmī hutvā gharaṃ gantvā pāsādaṃ abhiruhanto sopānamatthake ṭhitāya dhammadinnāya pasāritahatthaṃ anālambitvāva pāsādaṃ abhiruhitvā bhuñjamānopi tuṇhībhūtova bhuñji. Dhammadinnā taṃ upadhāretvā, ‘‘ayyaputta, kasmā tvaṃ ajja mama hatthaṃ nālambi, bhuñjamānopi na kiñci kathesi, atthi nu kho koci mayhaṃ doso’’ti āha. Visākho ‘‘dhammadinne, na te doso atthi, ahaṃ pana ajja paṭṭhāya itthisarīraṃ phusituṃ āhāre ca lolabhāvaṃ kātuṃ anaraho, tādiso mayā dhammo paṭividdho. Tvaṃ pana sace icchasi, imasmiṃyeva gehe vasa. No ce icchasi, yattakena dhanena te attho, tattakaṃ gahetvā kulagharaṃ gacchāhī’’ti āha. ‘‘Nāhaṃ, ayyaputta, tayā vantavamanaṃ ācamissāmi, pabbajjaṃ me anujānāhī’’ti. Visākho ‘‘sādhu, dhammadinne’’ti taṃ suvaṇṇasivikāya bhikkhuniupassayaṃ pesesi. Sā pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā katipāhaṃ tattha vasitvā vivekavāsaṃ vasitukāmā ācariyupajjhāyānaṃ santikaṃ gantvā, ‘‘ayyā, ākiṇṇaṭṭhāne mayhaṃ cittaṃ na ramati, gāmakāvāsaṃ gacchāmī’’ti āha. Bhikkhuniyo taṃ gāmakāvāsaṃ nayiṃsu. Sā tattha vasantī atīte madditasaṅkhāratāya na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.3.95-130) –
那位名为莲华上的胜者,通达一切法;
于距今十万劫时,这位导师出现世间。
那时,我生于汉舍卫城的一户人家;
我是他人的佣工,机敏而持守戒律。
莲华上佛的上首弟子善生
从精舍出来,前往托钵乞食
那时,我持水罐去汲水
我见到他后,心生净信,便亲手供养了糕点。
他接受后,便就地坐下,受用了斋食;
然后我将他请回家中,供养了食物。
我邀请了善逝——世间导师及僧团,
行了大布施后,我便发愿希求彼首位。
于是,善逝以深沉如雷的妙音对我说:
‘你乐于侍奉我,亦乐以饮食供养僧团,
你专心听闻正法,心意随功德而增长。’
善贤者,愿你欢喜,你将获得誓愿之果。
在十万劫之后,出生于甘蔗族,
姓乔达摩,这位导师将出现于世。
于他的教法中,成为法的继承者、由法所化的亲子,
名为法乐者,将成为这位导师的女弟子。
听闻后心生欢喜,尽形寿敬仰大牟尼,
我以慈心、以资具,奉侍导师。
以此善业、思及誓愿,
舍弃人身之后,我投生三十三天。
在此贤劫,有位梵天族亲、大名称者,
以迦叶为姓,是诸说法者中最胜者。
那时,大仙的侍者是一位人主,
迦尸国王名蓝松鸦,住最胜波罗奈城。
我是他第六个女儿,名为善法,以此著称;
听闻最胜者的法后,我乐求出家。
那时父亲不许,我们便安住俗家;
两万年中,我们精勤不懈地修习;
身为王女,于安乐中成长,我们持守童贞梵行。
她们是沙门尼、沙门护、比丘尼、施比丘者;
以及法、善法,第七位是施僧伽者。
差摩、莲华色、波吒左罗、军陀罗,
瞿昙弥与我,以及毗舍佉,是为第七位。
以此诸善业、思愿与誓愿,
舍弃人身之后,我便往生到了三十三天。
如今在此最后一生,于王舍城最上之城,
我出生于富足的商主之家,一切欲乐圆满具足。
当我具足美貌与德行,正值青春年少之时,
我便嫁入他家,安住于安乐之中。
皈依世间之皈依处,听闻说法之后,
我那具足聪慧的丈夫证得了阿那含果。
我已圆满奉事导师,已成就佛陀的教法;
重担已卸,有之导引已断除;
为了这个目的,我从在家而出家,成为无家者;
我已证达彼义——断尽一切结缚。
我于诸神通得自在,于天耳界亦得自在;
我能了知他心,是奉行导师教诫者。
我了知宿命,天眼已清净;
灭尽一切诸漏,我清净无瑕。
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. ‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ, kule aññatare ahuṃ; Parakammakārī āsiṃ, nipakā sīlasaṃvutā. ‘‘Padumuttarabuddhassa, sujāto aggasāvako; Vihārā abhinikkhamma, piṇḍapātāya gacchati. ‘‘Ghaṭaṃ gahetvā gacchantī, tadā udakahārikā; Taṃ disvā adadaṃ pūpaṃ, pasannā sehi pāṇibhi. ‘‘Paṭiggahetvā tattheva, nisinno paribhuñji so; Tato netvāna taṃ gehaṃ, adāsiṃ tassa bhojanaṃ. ‘‘Tato me ayyako tuṭṭho, akarī suṇisaṃ sakaṃ; Sassuyā saha gantvāna, sambuddhaṃ abhivādayiṃ. ‘‘Tadā so dhammakathikaṃ, bhikkhuniṃ parikittayaṃ; Ṭhapesi etadaggamhi, taṃ sutvā muditā ahaṃ. ‘‘Nimantayitvā sugataṃ, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ; Mahādānaṃ daditvāna, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ. ‘‘Tato maṃ sugato āha, ghananinnādasussaro; Mamupaṭṭhānanirate, sasaṅghaparivesike. ‘‘Saddhammassavane yutte, guṇavaddhitamānase; Bhadde bhavassu muditā, lacchase paṇidhīphalaṃ. ‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Dhammadinnāti nāmena, hessati satthu sāvikā. ‘‘Taṃ sutvā muditā hutvā, yāvajīvaṃ mahāmuniṃ; Mettacittā paricariṃ, paccayehi vināyakaṃ. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ. ‘‘Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo. ‘‘Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro; Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame. ‘‘Chaṭṭhā tassāsahaṃ dhītā, sudhammā iti vissutā; Dhammaṃ sutvā jinaggassa, pabbajjaṃ samarocayiṃ. ‘‘Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṃ; Vīsavassasahassāni , vicarimha atanditā. ‘‘Komāribrahmacariyaṃ , rājakaññā sukhedhitā; Buddhopaṭṭhānaniratā, muditā satta dhītaro. ‘‘Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā; Dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā. ‘‘Khemā uppalavaṇṇā ca, paṭācārā ca kuṇḍalā; Gotamī ca ahañceva, visākhā hoti sattamī. ‘‘Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ. ‘‘Pacchime ca bhave dāni, giribbajapuruttame; Jātā seṭṭhikule phīte, sabbakāmasamiddhine. ‘‘Yadā rūpaguṇūpetā, paṭhame yobbane ṭhitā; Tadā parakulaṃ gantvā, vasiṃ sukhasamappitā. ‘‘Upetvā lokasaraṇaṃ, suṇitvā dhammadesanaṃ; Anāgāmiphalaṃ patto, sāmiko me subuddhimā. ‘‘Tadāhaṃ anujānetvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ; Nacireneva kālena, arahattamapāpuṇiṃ. ‘‘Tadā upāsako so maṃ, upagantvā apucchatha; Gambhīre nipuṇe pañhe, te sabbe byākariṃ ahaṃ. ‘‘Jino tasmiṃ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṃ; Bhikkhuniṃ dhammakathikaṃ, nāññaṃ passāmi edisiṃ. ‘‘Dhammadinnā yathā dhīrā, evaṃ dhāretha bhikkhavo; Evāhaṃ paṇḍitā homi, nāyakenānukampitā. ‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. ‘‘Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṃ; So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo. ‘‘Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā; Paracittāni jānāmi, satthusāsanakārikā. ‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ; Khepetvā āsave sabbe, visuddhāsiṃ sunimmalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti. (apa. therī 2.3.95-130);
当她证得阿拉汉果后,心想:“我的心意已达圆满,如今继续住在这里又有何用?我应当前往王舍城顶礼世尊,并且让众多亲属得以修积福德。”于是她便与比丘尼们一同返回了王舍城。毗舍佉听说她回来了,为勘验她的证量,便以五蕴等内容发问。法乐比丘尼如同以利刃斩断莲茎一般,逐一解答了所问。毗舍佉将全部问答过程禀告世尊。世尊以“毗舍佉,法乐比丘尼是一位智者”等语予以赞叹,并证明她的回答与一切知智相符,开示此为正确的记说,随后以此《小吠陀罗经》为缘起,将她安立为说法第一之比丘尼。然而,当初她住在那个村落道场时,先是证得较低的道果,为证最上道而开始修观,那时——
Arahattaṃ pana patvā ‘‘mayhaṃ manaṃ matthakaṃ pattaṃ, idāni idha vasitvā kiṃ karissāmi, rājagahameva gantvā satthārañca vandissāmi, bahū ca me ñātakā puññāni karissantī’’ti bhikkhunīhi saddhiṃ rājagahameva paccāgatā. Visākho tassā āgatabhāvaṃ sutvā tassā adhigamaṃ vīmaṃsanto pañcakkhandhādivasena pañhaṃ pucchi. Dhammadinnā sunisitena satthena kumudanāḷe chindantī viya pucchitaṃ pucchitaṃ pañhaṃ vissajjesi. Visākho sabbaṃ pucchāvissajjananayaṃ satthu ārocesi. Satthā ‘‘paṇḍitā, visākha, dhammadinnā bhikkhunī’’tiādinā taṃ pasaṃsanto sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsandetvā byākatabhāvaṃ pavedetvā tameva cūḷavedallasuttaṃ (ma. ni. 1.460) aṭṭhuppattiṃ katvā taṃ dhammakathikānaṃ bhikkhunīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Yadā pana sā tasmiṃ gāmakāvāse vasantī heṭṭhimamagge adhigantvā aggamaggatthāya vipassanaṃ paṭṭhapesi, tadā –
已生志欲者,安住究竟处,心当触证之;
于诸欲中心不被系著,即称为上流。
‘‘Chandajātā avasāyī, manasā ca phuṭā siyā; Kāmesu appaṭibaddhacittā, uddhaṃsotāti vuccatī’’ti. –
他诵出此偈颂。
Imaṃ gāthaṃ abhāsi.
在此,「已生欲者」是指为最上果而生起欲求的人。「已达终点者」:“终点”意为完结、究竟。而且,由于于诸欲中心不被系著而将被称为“上流”,当知这是沙门义务的究竟,而非其他。因此,这两句表达了“未证得者,正在希求无上安稳”的意思。「且应以意触证」:意谓以较低下的三种道心,应已触证或当应触证涅槃。「于诸欲中心不系著」:是指以不来道心,于诸欲中不系著其心。「称为上流」:她的道流与轮回流皆向上,故称为“上流”。因为不来者唯生起最上道,而无其他道生起;同样,生于无烦天等处的不来者,直到阿迦尼吒天,唯有向上投生。
Tattha chandajātāti aggaphalatthaṃ jātacchandā. Avasāyīti avasāyo vuccati avasānaṃ niṭṭhānaṃ, tampi kāmesu appaṭibaddhacittatāya ‘‘uddhaṃsotā’’ti vakkhamānattā samaṇakiccassa niṭṭhānaṃ veditabbaṃ, na yassa kassaci, tasmā padadvayenāpi appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānāti ayamattho vutto hoti. Manasā ca phuṭā siyāti heṭṭhimehi tīhi maggacittehi nibbānaṃ phuṭā phusitā bhaveyya. Kāmesu appaṭibaddhacittāti anāgāmimaggavasena kāmesu na paṭibaddhacittā. Uddhaṃsotāti uddhameva maggasoto saṃsārasoto ca etissāti uddhaṃsotā. Anāgāmino hi yathā aggamaggo uppajjati, na añño, evaṃ avihādīsu uppannassa yāva akaniṭṭhā uddhameva uppatti hotīti.
13. 毗舍佉长老尼偈颂注释
13. Visākhātherīgāthāvaṇṇanā
“你们应实行佛陀教法”(Karothabuddhasāsananti)是毗舍佉长老尼的偈颂。她的生平事迹与坚固长老尼的事迹相似。她证得阿拉汉果之后,安住于解脱之乐,说出此偈:
Karothabuddhasāsananti visākhāya theriyā gāthā. Tassā vatthu dhīrātheriyāvatthusadisameva. Sā arahattaṃ patvā vimuttisukhena vītināmentī –
“你们应实行佛陀教法”:意为你们应当实践佛陀的教法,随教而行。“行持之后,无所追悔”:由于如法践行,修行者内心达成了如理的目标,因此不会生起追悔。
‘‘Karotha buddhasāsanaṃ, yaṃ katvā nānutappati;
“快快洗净双足,于一边坐下”:之所以这么说,是因为她自己便是在午后乞食归来,向师长与亲教师尽完义务后,回到白日的住处,洗净双足,独自静坐,由此成就了自身的最高利益。所以她在此也督促他人,说出了这番话。
Khippaṃ pādāni dhovitvā, ekamante nisīdathā’’ti. –
她以此偈宣示了自己的证悟。
Imāya gāthāya aññaṃ byākāsi.
此处,“你们应奉行佛陀教法”(karotha buddhasāsananti)的意思是:你们应当修习佛陀的教法——即教诫与教导,也就是依教奉行。“行持之后无有追悔”(Yaṃ katvā nānutappati)的意思是:依教奉行之后,修行者不会生起懊悔,因为如理的心愿能获得圆满成就。“快快洗净双足,于一边坐下”(Khippaṃ pādāni dhovitvā, ekamante nisīdathā)这句话:因为她自己便是午后乞食归来,向师长与亲教师履行义务后,在白日的修行处洗净双足,独自静坐,将自身的修行推至顶峰。所以她在此也如此引导他人,说出了这番话。
Tattha karotha buddhasāsananti buddhasāsanaṃ ovādaanusiṭṭhiṃ karotha, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjathāti attho. Yaṃ katvā nānutappatīti anusiṭṭhiṃ katvā karaṇahetu na anutappati takkarassa sammadeva adhippāyānaṃ samijjhanato. Khippaṃ pādāni dhovitvā, ekamante nisīdathāti idaṃ yasmā sayaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā ācariyupajjhāyānaṃ vattaṃ dassetvā attano divāṭṭhāne pāde dhovitvā raho nisinnā sadatthaṃ matthakaṃ pāpesi, tasmā tattha aññepi niyojentī avoca.
14. 善意长老尼偈颂注释
14. Sumanātherīgāthāvaṇṇanā
“见诸界为苦故”这首偈颂,是善意长老尼所说。她的经历与提舍长老尼的故事相似。对于这位长老尼,导师也放出光芒,示现自身犹如坐在她面前一般——
Dhātuyodukkhato disvāti sumanāya theriyā gāthā. Tassā vatthu tissātheriyā vatthusadisaṃ. Imissāpi hi satthā obhāsaṃ vissajjetvā purato nisinno viya attānaṃ dassetvā –
‘‘Dhātuyo dukkhato disvā, mā jātiṃ punarāgami; Bhave chandaṃ virājetvā, upasantā carissasī’’ti. –
他说出此偈。偈颂结束时,她证得阿拉汉果。
Imaṃ gāthamāha. Sā gāthāpariyosāne arahattaṃ pāpuṇi .
在此偈颂中,「见诸界为苦」:以智慧之眼,观见含摄于相续中的眼等诸界及其他诸界,因其具备生灭、逼迫等相,故视为「苦」。「莫再受生」:即不再趣入未来的再生、后有。「于有中离欲」:即于欲有等一切有中,以称为离贪之道,断除渴爱之欲。「将寂静而行」:因烦恼已尽断,你成为寂灭者,如是安住。
Tattha dhātuyo dukkhato disvāti sasantatipariyāpannā cakkhādidhātuyo itarāpi ca udayabbayapaṭipīḷanādinā ‘‘dukkhā’’ti ñāṇacakkhunā disvā. Mā jātiṃ punarāgamīti puna jātiṃ āyatiṃ punabbhavaṃ mā upagacchi . Bhave chandaṃ virājetvāti kāmabhavādike sabbasmiṃ bhave taṇhāchandaṃ virāgasaṅkhātena maggena pajahitvā. Upasantā carissasīti sabbaso pahīnakilesatāya nibbutā viharissasi.
此处应知:「见诸界为苦」一句,以苦随观为门,显示了观;「于有中离欲」一句,显示了道;「将寂静而行」一句,显示了有余涅槃界;「莫再入于生」一句,显示了无余涅槃界。
Ettha ca ‘‘dhātuyo dukkhato disvā’’ti iminā dukkhānupassanāmukhena vipassanā dassitā. ‘‘Bhave chandaṃ virājetvā’’ti iminā maggo, ‘‘upasantā carissasī’’ti iminā saupādisesā nibbānadhātu, ‘‘mā jātiṃ punarāgamī’’ti iminā anupādisesā nibbānadhātu dassitāti daṭṭhabbaṃ.
第十五:优多罗长老尼的偈颂注疏。
15. Uttarātherīgāthāvaṇṇanā
「以身防护而住」是乌塔拉长老尼的偈颂。她的事迹与帝沙长老尼相似。她也出身于释迦族,曾是菩萨的王妃,与大爱道乔达弥一同出家,依《光明偈》证得阿拉汉果后——
Kāyena saṃvutā āsinti uttarāya theriyā gāthā. Tassāpi vatthu tissātheriyā vatthusadisaṃ. Sāpi hi sakyakulappasutā bodhisattassa orodhabhūtā mahāpajāpatigotamiyā saddhiṃ nikkhantā obhāsagāthāya arahattaṃ patvā pana –
我曾以身防护,以语和心;
连根拔除渴爱,我已清凉、寂静。
‘‘Kāyena saṃvutā āsiṃ, vācāya uda cetasā; Samūlaṃ taṇhamabbuyha, sītibhūtāmhi nibbutā’’ti. –
她以自说的方式宣说了这同一首偈颂。
Udānavasena tameva gāthaṃ abhāsi.
其中,「以身防护而住」指以身防护而得以防护安住。「以语」指以语防护而得以防护安住,这两句说的是戒的防护。「udā」意为「接着」。「以心」指定心,以此说明观的修习。「连根拔除渴爱」指连同随眠,或连同无明一同,将渴爱彻底拔出。因为当无明覆盖过患时,渴爱便在三有中生起。
Tattha kāyena saṃvutā āsinti kāyikena saṃvarena saṃvutā ahosiṃ. Vācāyāti vācasikena saṃvarena saṃvutā āsinti yojanā, padadvayenāpi sīlasaṃvaramāha. Udāti atha. Cetasāti samādhicittena, etena vipassanābhāvanamāha. Samūlaṃ taṇhamabbuyhāti sānusayaṃ, saha vā avijjāya taṇhaṃ uddharitvā. Avijjāya hi paṭicchāditādīnave bhavattaye taṇhā uppajjati.
另一种解释:「以身防护」指通过正业,彻底舍断邪业,即依道的防护以身防护而安住。「以语」指通过正语,彻底舍断邪语,即依道的防护以语防护而安住,这是其含义。「以心」指「定」。这里以心为首,说的即是正定;由于举出正定,便含摄了正见等道支。因此,由道的防护显示了贪等不防护的彻底无余舍断。正因如此,才说「连根拔除渴爱」。「我已清凉,已寂灭」:因为完全断除了一切烦恼的热恼,达到清凉,即依无余涅槃界而寂灭。
Aparo nayo – kāyena saṃvutāti sammākammantena sabbaso micchākammantassa pahānā maggasaṃvareneva kāyena saṃvutā āsiṃ. Vācāyāti sammāvācāya sabbaso micchāvācāya pahānā maggasaṃvareneva vācāya saṃvutā āsinti attho. Cetasāti samādhinā. Cetosīsena hettha sammāsamādhi vutto, sammāsamādhiggahaṇeneva maggalakkhaṇena ekalakkhaṇā sammādiṭṭhiādayo maggadhammā gahitāva hontīti, maggasaṃvarena abhijjhādikassa asaṃvarassa anavasesato pahānaṃ dassitaṃ hoti. Tenevāha ‘‘samūlaṃ taṇhamabbuyhā’’ti. Sītibhūtāmhi nibbutāti sabbaso kilesapariḷāhābhāvena sītibhāvappattā anupādisesāya nibbānadhātuyā nibbutā amhīti.
第16 老来出家的须摩那长老尼偈注释
16. Vuḍḍhapabbajitasumanātherīgāthāvaṇṇanā
「老妇人哪,你安乐地住着吧」此偈,是关于老年出家的须摩那长老尼的。她过去于诸佛处积累了善行功德,于种种有中不断修习善法,在此佛出世时,投生于舍卫城,成为憍萨罗大王的妹妹。她听闻导师对憍萨罗王波斯匿所说之法:「大王,有四种年少者不应轻视……」等等,由此生起净信,安住于皈依持戒中。她虽有心出家,但因奉养姑母,如此度过了很久的时光。姑母去世后,她便与国王一起,令人带着许多贵重的垫褥和覆身物,前往寺院供养僧团;随后于导师座前听法,证得不来果后,方才请求出家。导师观察她般若成熟的因缘后——
Sukhaṃ tvaṃ vuḍḍhike sehīti sumanāya vuḍḍhapabbajitāya gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ mahākosalarañño bhaginī hutvā nibbatti. Sā satthārā rañño pasenadissa kosalassa ‘‘cattāro kho me, mahārāja, daharāti na uññātabbā’’tiādinā (saṃ. ni. 1.112) desitaṃ dhammaṃ sutvā laddhappasādā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāya pabbajitukāmāpi ‘‘ayyikaṃ paṭijaggissāmī’’ti cirakālaṃ vītināmetvā aparabhāge ayyikāya kālaṅkatāya raññā saddhiṃ mahagghāni attharaṇapāvuraṇāni gāhāpetvā vihāraṃ gantvā saṅghassa dāpetvā satthu santike dhammaṃ sutvā anāgāmiphale patiṭṭhitā pabbajjaṃ yāci. Satthā tassā ñāṇaparipākaṃ disvā –
‘‘Sukhaṃ tvaṃ vuḍḍhike sehi, katvā coḷena pārutā; Upasanto hi te rāgo, sītibhūtāsi nibbutā’’ti. –
导师为她宣说此偈。于偈诵结束时,她便证得阿拉汉果,无碍解智同时生起。随后,她以感兴语再度说出同一偈颂,这便是她的证悟之词。她正是在那时才正式出家的。偈中“vuḍḍhike”一词,意为“老妇”,即年迈之人。然而她也因戒德等功德而堪称“长老”,因此,这位长老尼所说偈颂的第四句,应与“你已是清凉、寂灭之人”这一含义相连接。其余内容,依前说方式理解即可。
Imaṃ gāthaṃ abhāsi. Sā gāthāpariyosāne saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā udānavasena tameva gāthaṃ abhāsi. Idameva cassā aññābyākaraṇaṃ ahosi, sā tāvadeva pabbaji. Gāthāya pana vuḍḍhiketi vuḍḍhe, vayovuḍḍheti attho. Ayaṃ pana sīlādiguṇehipi vuḍḍhā, theriyā vuttagāthāya catutthapāde sītibhūtāsi nibbutāti yojetabbaṃ. Sesaṃ vuttanayameva.
第17 法长老尼偈注释
17. Dhammātherīgāthāvaṇṇanā
“行团食已”等偈颂,为法长老尼所说。她同样于过去诸佛处累积了善行,于流转诸有中积集趣向解脱的善业,圆满了福德资粮。值此佛出世时,她生于舍卫城一良善之家,成年后嫁入门当户对的夫家。她于教法中生起净信,欲求出家,然未得丈夫允许。待丈夫去世,她便出家,精进修观。一日,乞食毕返回精舍时,跌倒在地,即以跌倒之相为所缘,修观增上,证得与无碍解俱的阿拉汉果——
Piṇḍapātaṃcaritvānāti dhammāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā sambhatapuññasambhārā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kulaghare nibbattitvā vayappattā patirūpassa sāmikassa gehaṃ gantvā sāsane paṭiladdhasaddhā pabbajitukāmā hutvā sāmikena ananuññātā pacchā sāmike kālaṅkate pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontī ekadivasaṃ bhikkhāya caritvā vihāraṃ āgacchantī paripatitvā tameva ārammaṇaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā –
托钵乞食已,拄杖而虚弱,
四肢颤抖,当处倒于地;
见身之过患,我心即得解脱。
‘‘Piṇḍapātaṃ caritvāna, daṇḍamolubbha dubbalā; Vedhamānehi gattehi, tattheva nipatiṃ chamā; Disvā ādīnavaṃ kāye, atha cittaṃ vimucci me’’ti. –
她以感兴语诵出此偈。
Udānavasena imaṃ gāthaṃ abhāsi.
其中,“行团食已,拄着拐杖”(Piṇḍapātaṃ caritvāna, daṇḍamolubbha)意为为了乞食,拄着手杖作为支撑,在城中沿街步行、次第乞食之后。“于地”(Chamā)即在地面上,意指双脚无力而倒在地上。“见到身体的过患”(Disvā ādīnavaṃ kāye)指以慧眼见到身体透过不净、无常、苦、无我等种种方式所显现的过患。“那时,我的心便解脱了”(Atha cittaṃ vimucci me):这是说,透过过患随观后,次第生起厌离随观等,我的心先以镇伏的方式从烦恼中解脱;随后再凭借道果,依次以断除的方式和寂止的方式,彻底、完全地解脱。如今已无余可解脱者。这就是她的证悟宣言。
Tattha piṇḍapātaṃ caritvāna, daṇḍamolubbhāti piṇḍapātatthāya yaṭṭhiṃ upatthambhena nagare vicaritvā bhikkhāya āhiṇḍitvā. Chamāti chamāyaṃ bhūmiyaṃ, pādānaṃ avasena bhūmiyaṃ nipatinti attho. Disvā ādīnavaṃ kāyeti asubhāniccadukkhānattatādīhi nānappakārehi sarīre dosaṃ paññācakkhunā disvā. Atha cittaṃ vimucci meti ādīnavānupassanāya parato pavattehi nibbidānupassanādīhi vikkhambhanavasena mama cittaṃ kilesehi vimuccitvā puna maggaphalehi yathākkamaṃ samucchedavasena ceva paṭippassaddhivasena ca sabbaso vimucci vimuttaṃ, na dānissā vimocetabbaṃ atthīti. Idameva cassā aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
第十八 僧伽长老尼偈颂注释
18. Saṅghātherīgāthāvaṇṇanā
“舍家出家已”(Hitvā ghare pabbajitvā)等,是僧伽长老尼的偈颂。她的生平故事与慧长老尼相似。偈颂如下:
Hitvā ghare pabbajitvāti saṅghāya theriyā gāthā. Tassā vatthu dhīrātheriyā vatthusadisaṃ. Gāthā pana –
「Hitvā ghare pabbajitvā, hitvā puttaṃ pasuṃ piyaṃ;」(舍家出家已,舍子与爱畜;)
已断贪与嗔,并离染无明;
她将渴爱连根拔除,我已寂静,已般涅槃。」——她宣说了此偈。
‘‘Hitvā ghare pabbajitvā, hitvā puttaṃ pasuṃ piyaṃ; Hitvā rāgañca dosañca, avijjañca virājiya; Samūlaṃ taṇhamabbuyha, upasantāmhi nibbutā’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
此处,“hitvā”意为“舍弃”。“家”(ghara)指房屋。因为“家”一词,即使所指的是单数,有时也依习惯用法而以复数形式表述,如同“种子”一词的用法。舍弃儿子、牲畜、亲爱者:即通过断除对可爱的儿子以及牛、水牛等牲畜所系缚的欲贪,而将其舍离。舍弃贪与嗔:即通过圣道,断除具有染著特性的贪与具有损害特性的嗔。并离染无明:即舍弃、去除无明——也就是在一切不善法中最根本的痴,以圣道将其彻底断除。这便是词义。其余部分,应依前述方式理解。
Tattha hitvāti chaḍḍetvā. Ghareti gehaṃ. Gharasaddo hi ekasmimpi abhidheyye kadāci bahūsu bījaṃ viya rūḷhivasena voharīyati. Hitvā puttaṃ pasuṃ piyanti piyāyitabbe putte ceva gomahiṃsādike pasū ca tappaṭibaddhachandarāgappahānena pahāya. Hitvā rāgañca dosañcāti rajjanasabhāvaṃ rāgaṃ, dussanasabhāvaṃ dosañca ariyamaggena samucchinditvā. Avijjañca virājiyāti sabbākusalesu pubbaṅgamaṃ mohañca virājetvā maggena samugghāṭetvā icceva attho. Sesaṃ vuttanayameva.