「十二集」(Dvādasakanipāto)指第十二品。
12. Dvādasakanipāto
1. 「具戒长老偈颂注」(Sīlavattheragāthāvaṇṇanā):这是对具戒长老的偈颂所作的注释。
1. Sīlavattheragāthāvaṇṇanā
在《十二集》中,以“戒而已”等偈颂开篇的,是具戒长老的偈颂。其中缘起如何?这位长老在过去诸佛前已积下善德,于多生多世中累积了导向解脱的善法。当此佛出现于世时,他生于王舍城,成为频婆娑罗王的儿子,取名“具戒”。成年后,阿阇世王欲杀害他,便让他骑上凶暴的狂象,并施以种种毒害,却始终不能取他性命。因他是最后生者,在未证阿拉汉果之前,不会遭遇生命障碍。世尊见此情形,便吩咐大目犍连长老:“将具戒王子带来。”长老便以神通力,连同那头大象一同带到。王子从象背下来,顶礼世尊后,坐于一旁。世尊随顺他的意乐而为说法。他闻法后心生净信,出家成为比丘,修习观法,不久便证得阿拉汉果,住在憍萨罗国。其后阿阇世王命令手下:“去把他杀死!”那些人来到长老跟前立住,听了长老所说的法后,心生悚惧,因而生起净信,也出家了。长老便对他们说此偈:
Dvādasakanipāte sīlamevātiādikā āyasmato sīlavattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe bimbisārarañño putto hutvā nibbatti, sīlavātissa nāmaṃ ahosi. Taṃ vayappattaṃ rājā ajātasattu māretukāmo caṇḍaṃ mattahatthiṃ āropetvā nānāvidhehi upāyehi upakkamantopi māretuṃ nāsakkhi pacchimabhavikassa arahattaṃ appatvā antarā jīvitantarāyābhāvato. Tassa pavattiṃ disvā bhagavā mahāmoggallānattheraṃ āṇāpesi – ‘‘sīlavakumāraṃ ānehī’’ti. Thero iddhibalena saddhiṃ hatthinā taṃ ānesi. Kumāro hatthito oruyha bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Bhagavā tassa ajjhāsayānurūpaṃ dhammaṃ desesi. So dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ patvā kosalaraṭṭhe vasati. Atha naṃ ajātasattu ‘‘mārethā’’ti purise āṇāpesi. Te therassa santikaṃ gantvā ṭhitā therena kathitaṃ dhammakathaṃ sutvā sañjātasaṃvegā pasannacittā hutvā pabbajiṃsu. Thero tesaṃ –
应于此世间,唯独修学戒,于此世间善加修习;
因为被奉持的戒,能带来一切成就。
‘‘Sīlamevidha sikkhetha, asmiṃ loke susikkhitaṃ. Sīlañhi sabbasampattiṃ, upanāmeti sevitaṃ.
‘‘Sīlaṃ rakkheyya medhāvī, patthayāno tayo sukhe; Pasaṃsaṃ vittilābhañca, pecca sagge pamodanaṃ.
持戒之人以自制,能获众多友人;
无戒之人若造恶,必为诸友所离弃。
‘‘Sīlavā hi bahū mitte, saññamenādhigacchati; Dussīlo pana mittehi, dhaṃsate pāpamācaraṃ.
无戒之人,招致恶名与不称誉;
持戒之人,则恒常获得美誉、令名与称赞。
‘‘Avaṇṇañca akittiñca, dussīlo labhate naro; Vaṇṇaṃ kittiṃ pasaṃsañca, sadā labhati sīlavā.
戒是诸善法的发端、基础与母体;
戒为一切法之首,故当令戒清净。
‘‘Ādi sīlaṃ patiṭṭhā ca, kalyāṇānañca mātukaṃ; Pamukhaṃ sabbadhammānaṃ, tasmā sīlaṃ visodhaye.
戒如堤岸,能作防护,令心喜悦;
亦是一切诸佛的渡口,因此应当令戒清净。
‘‘Velā ca saṃvaraṃ sīlaṃ, cittassa abhihāsanaṃ; Titthañca sabbabuddhānaṃ, tasmā sīlaṃ visodhaye.
戒是无与伦比的力量,戒是无上的武器;
戒是最殊胜的庄严,戒是稀有的铠甲。
‘‘Sīlaṃ balaṃ appaṭimaṃ, sīlaṃ āvudhamuttamaṃ; Sīlamābharaṇaṃ seṭṭhaṃ, sīlaṃ kavacamabbhutaṃ.
戒是具大威力的桥,戒是无上的香;
戒是最胜的涂香,借此香风遍十方。
‘‘Sīlaṃ setu mahesakkho, sīlaṃ gandho anuttaro; Sīlaṃ vilepanaṃ seṭṭhaṃ, yena vāti disodisaṃ.
戒是最上的行粮,戒是无上的路粮;
戒是最上的引导者,依此前赴诸方。
‘‘Sīlaṃ sambalamevaggaṃ, sīlaṃ pātheyyamuttamaṃ; Sīlaṃ seṭṭho ativāho, yena yāti disodisaṃ.
在此处即遭讥嫌,死后堕入恶趣,心中忧恼;
愚者于一切处皆忧恼,由戒不具足故。
‘‘Idheva nindaṃ labhati, peccāpāye ca dummano; Sabbattha dummano bālo, sīlesu asamāhito.
此处即获称誉,命终生天界后,满心欢喜;
智者于一切处皆怀喜悦,于诸戒中善自安立。
‘‘Idheva kittiṃ labhati, pecca sagge ca summano; Sabbattha sumano dhīro, sīlesu susamāhito.
于此世间,戒为最上,然具慧者则为最胜;
于人间、诸天之中,依戒与慧而得胜利。"
‘‘Sīlameva idha aggaṃ, paññavā pana uttamo; Manussesu ca devesu, sīlapaññāṇato jaya’’nti. –
他以这些偈颂宣说了法。
Imāhi gāthāhi dhammaṃ desesi.
其中,“sīlamevidha sikkhetha, asmiṃ loke”中的“idha”仅是语助词,意为:在这个有情世间,希求利益的善男子首先应当修学戒,包括应行与应止等类别。修学时,应通过使它达到不破损等状态,令戒学得善巧、极清净、圆满无缺。或者,“asmiṃ loke”也可理解为在此行世间,于应学的诸法中,首先应当修学戒。既然即便有正见成就,若戒无立足之处,也便无从谈起,因此说到“戒确实……”等语。此处的“hi”是表原因的虚词。因为戒若被亲近、修习、守护,便能将人的成就、天的成就、涅槃成就——这一切成就带给具戒的众生,令其获得。
Tattha sīlamevidha sikkhetha, asmiṃ loketi idhāti, nipātamattaṃ, imasmiṃ sattaloke atthakāmo kulaputto cārittavārittādibhedaṃ ādito sīlameva sikkheyya, sikkhanto ca naṃ susikkhitaṃ akhaṇḍādibhāvāpādanena suṭṭhu sikkhitaṃ suparisuddhaṃ paripuṇṇañca katvā sikkheyya. Asmiṃloketi vā imasmiṃ saṅkhāraloke sikkhitabbadhammesu sīlaṃ ādito sikkheyya. Diṭṭhisampattiyāpi sīlassa patiṭṭhābhāvato āha ‘‘sīlaṃ hī’’tiādi. Tattha hīti kāraṇavacanaṃ. Yasmā sīlaṃ sevitaṃ paricitaṃ rakkhitaṃ manussasampatti, dibbasampatti, nibbānasampattīti etaṃ sabbasampattiṃ taṃsamaṅgino sattassa upanāmeti āvahati.
为了详细展开“戒带来一切成就”这一简述之义,故引用“应守护戒”等语句。其中,“rakkheyya”意为守护。因为远离杀生等恶行,并圆满履行行仪与义务,战胜对立的恶法,所以称为守护戒。“Medhāvī”指有智慧的人,这是为显示他守护戒的方法;因为凭借智慧之力,他的受持才不会遭到破坏。“Patthayāno”意为希望。“三种乐”即三种乐,或因以乐为因故称为乐。“Pasaṃsa”指名望,或被智者所称叹。“Vittilābha”指获得欢喜,也有版本作“vittalābha”,意为获得财富,因为持戒者由于不放逸而获得巨大的财富蕴聚。“Pecca”指死后。“在天界中喜乐”指在天界享受可意的五欲,并希望获得喜乐——以此关联。将此连贯起来,即:希望于现世获得称赞与财富,于来世生于天界而享受天界成就之喜乐的人,应当守护戒。
Sīlaṃ sabbasampattiṃ upanāmetīti saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassento ‘‘sīlaṃ rakkheyyā’’tiādimāha. Tattha rakkheyyāti gopeyya. Pāṇātipātādito hi viramanto vattapaṭivattañca pūrento paṭipakkhābhibhavanato taṃ rakkhati nāma. Medhāvīti paññavā, idaṃ tassa rakkhanupāyadassanaṃ ñāṇabalena hissa samādānaṃ avikopanañca hoti. Patthayānoti icchanto. Tayo sukheti tīṇi sukhāni. Sukhanimittaṃ vā ‘‘sukha’’nti adhippetaṃ. Pasaṃsanti kittiṃ, viññūhi vā pasaṃsanaṃ. Vittilābhanti tuṭṭhilābhaṃ. ‘‘Vittalābha’’nti ca paṭhanti, dhanalābhanti attho. Sīlavā hi appamattatāya mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Peccāti kālaṅkatvā. Sagge pamodananti devaloke iṭṭhehi kāmaguṇehi, modanañca patthayamānoti sambandho. Idhaloke pasaṃsaṃ vittilābhaṃ paraloke dibbasampattiyā modanañca icchanto sīlaṃ rakkheyyāti yojanā.
“Saññamena”:指通过调伏身体等。因为能自我克制的人不伤害其他众生,布施无畏,于是便与可爱、悦意的朋友们结下紧密的联系。“dhaṃsate”意为消失、离去。“行恶者”:指造作杀生等恶业的人。因为破戒无德之人,那些希求利益的有情不会亲近他,反而会完全避开他。
Saññamenāti kāyādīnaṃ saṃyamena. Saṃyato hi kāyaduccaritādīhi kañci aviheṭhento abhayadānaṃ dadanto piyamanāpatāya mittāni ganthati. Dhaṃsateti apeti. Pāpamācaranti pāṇātipātādipāpakammaṃ karonto. Dussīlañhi puggalaṃ atthakāmā sattā na bhajanti, aññadatthu parivajjenti.
「不誉」:指无有品德,或当面受到的指责。「恶名」:指坏名声、不好的声誉。「誉」:指美德。「称」:指广为流传的称扬。「赞叹」:指当面的称赞。
Avaṇṇanti aguṇaṃ, sammukhā garahaṃ vā. Akittinti, ayasaṃ asilokaṃ. Vaṇṇanti guṇaṃ. Kittinti silokaṃ patthaṭayasataṃ. Pasaṃsanti sammukhā thomanaṃ.
「始」:即根本。因为戒是一切善法之始。如经中所说:‘因此,比丘,你应在善法上首先清净其始。何为善法之始?即是极清净的戒。’「依止」:即安住之处。因为戒是一切超人法的依止。因此才说‘依止于戒’等。它又是诸善法之母:意为它是止、观等善法之母,能生起这些善法。它是诸法之首:即在所有无过失的法中,如欣悦等,它居于首脑地位,意为它是一切善法生起的门户。因此,从开始等含义而言,应通过令其无有缺损等方式来清净戒,令得圆满。
Ādīti mūlaṃ. Sīlañhi kusalānaṃ dhammānaṃ ādi. Yathāha – ‘‘tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddha’’nti (saṃ. ni. 5.369). Patiṭṭhāti adhiṭṭhānaṃ. Sīlañhi sabbesaṃ uttarimanussadhammānaṃ patiṭṭhā. Tenāha – ‘‘sīle patiṭṭhāyā’’tiādi (saṃ. ni. 1.23; 192; peṭako. 22; mi. pa. 2.1.9). Kalyāṇānañca mātukanti samathavipassanādīnaṃ kalyāṇadhammānaṃ mātubhūtaṃ , janakanti, attho. Pamukhaṃ sabbadhammānanti, sabbesaṃ pāmojjādīnaṃ anavajjadhammānaṃ pamukhaṃ mukhabhūtaṃ, pavattidvāranti attho. Tasmāti ādibhāvādito. Visodhayeti akkhaṇḍādibhāvena sampādeyya.
「堤岸」:以不应逾越恶行故,喻为堤岸,即界限之义。又或,‘velā’能动摇、摧破无戒状态,故称堤岸。作为律仪的戒,能关闭身恶行等生起之门。「喜悦」:即令心满足,因它是无悔的因,故能使心欢喜。它又是诸佛之渡口:无论是声闻佛、独觉佛,还是正自觉者,戒是一切诸佛的渡口,既洗涤烦恼垢秽,又令渡入涅槃的大海。
Velāti duccaritehi anatikkamanīyaṭṭhena velā, sīmāti attho . Velāyati vā dussilyaṃ calayati viddhaṃsetīti velā. Saṃvaraṃ sīlaṃ kāyaduccaritādīnaṃ uppattidvārassa pidahanato. Abhihāsananti tosanaṃ avippaṭisārahetutāya cittassābhippamodanato. Titthañca sabbabuddhānanti sāvakabuddhā, paccekabuddhā, sammāsambuddhāti sabbesaṃ buddhānaṃ kilesamalappavāhane nibbānamahāsamuddāvagāhaṇe ca titthabhūtañca.
戒是无与伦比的力量——在摧破魔军时,它是无可匹敌的威力与军势。戒是最上的武器,于断除杂染法时,它是最锋利的兵器。由于能庄严功德之身,故是饰物。戒是最殊胜的,在一切时中都是最上的物品。因能护持有情,故是稀有铠甲。另有异本读作“abbhida”,意为不可破坏。
Sīlaṃ balaṃ appaṭimanti mārasenappamaddane asadisaṃ balaṃ senāthāmo ca. Āvudhamuttamanti saṃkilesadhammānaṃ chedane uttamaṃ paharaṇaṃ. Guṇasarīropasobhanaṭṭhena ābharaṇaṃ. Seṭṭhanti sabbakālaṃ uttamaṃ dabbañca. Sapāṇaparittānato kavacamabbhutaṃ. ‘‘Abbhida’’nti ca paṭhanti, abhejjanti attho.
在渡过恶趣暴流与轮回暴流时,依戒便不为烦恼所沉没,故戒如桥梁。“大威势者”即有大力量。“无上香”:因能逆风飘送一切方所,故是无上之香,令一切众生意悦。因此说:“以此戒香,遍诸方所”,意谓具此戒香者,其香周遍一切方——即十方。亦有异本“disodisā”,意为诸方。
Apāyamahoghātikkamane saṃsāramahoghātikkamane ca kilesehi asaṃsīdanaṭṭhena setu. Mahesakkhoti mahabbalo. Gandho anuttaroti paṭivātaṃ sabbadisāsu vāyanato anuttaro gandho sabbajanamanoharattā. Tenāha ‘‘yena vāti disodisa’’nti yena sīlagandhena taṃsamaṅgī disodisaṃ sabbā disā vāyati. ‘‘Disodisā’’tipi pāḷi, dasa disāti attho.
戒是最上干粮:干粮即袋装饭食。譬如有人持袋粮行路,不因途中饥渴而苦;同样,具戒者持清净戒粮,行于轮回旷野,所到之处皆无疲苦,故戒名为最上干粮。同样,戒是最上路粮:戒不似世间路粮会被盗贼劫夺或共享,亦不被损恼,且随时随处应念而成就所求,故为最上路粮。又,它能将人载运至所欲之处,故称运载工具,即是乘。戒是最胜之乘:因无有障难,能抵一切所欲处,故戒为最胜乘。依此乘,可安乐前往一切方。
Sambalamevagganti sambalaṃ nāma puṭabhattaṃ. Yathā puṭabhattaṃ gahetvā maggaṃ gacchanto puriso antarāmagge jighacchādukkhena na kilamati, evaṃ sīlasampannopi suddhaṃ sīlasambalaṃ gahetvā saṃsārakantāraṃ paṭipanno gatagataṭṭhāne na kilamatīti sīlaṃ aggaṃ sambalaṃ nāma. Tathā sīlaṃ pātheyyamuttamaṃ corādīhi asādhāraṇattā tattha tattha icchitabbasampattinipphādanato ca. Atikkāmento taṃ taṃ ṭhānaṃ yathicchitaṭṭhānaṃ vā vāheti sampāpetīti ativāho, yānaṃ. Kenaci anupaddutaṃ hutvā icchitaṭṭhānappattihetutāya sīlaṃ seṭṭhaṃ ativāho. Yenāti yena ativāhena yāti disodisanti agatiṃ gatiñcāpi taṃ taṃ disaṃ sukheneva gacchati.
“在此世即得非难”:心被贪等染污的人,在此世便忧恼不安,被指责为“无戒者、作恶法者”,遭受非难与呵责。死后于他世,则投生恶趣,被狱卒等呵骂:“你这劣人、恶生者”等,蒙受非难。不仅蒙受非难,愚人于此世因造作恶行而污染了心,于他世又因业报等生起诸苦,故于一切处皆忧恼。这是怎么回事?“于戒未善调御”:即心未善加安立,未稳固地安住于戒中。
Idheva nindaṃ labhatīti idhalokepi dummano rāgādīhi dūsitacitto ‘‘dussīlo pāpadhammo’’ti nindaṃ garahaṃ labhati. Pecca paralokepi apāye ‘‘purisattakali avajātā’’tiādinā yamapurisādīhi ca nindaṃ labhati. Na kevalaṃ nindameva labhati, atha kho sabbattha dummano bālo idhaloke duccaritacaraṇena dūsitacitto paraloke kammakāraṇādivasena dukkhuppattiyāti sabbattha bālo dummano hoti. Kathaṃ? Sīlesu asamāhito sammā sīlesu na ṭhapitacitto appatiṭṭhitacitto.
“在此世即得名声”:于此世间,他内心喜悦,被称赞为“善士、具戒者、善法者”,赢得名声。死后于他世,在天界中也会得到赞叹:“这位善士是具戒者,有善法,因此得以再生于诸天同伴之中”等,而获得名声。不仅获得名声,拥有智慧与坚毅的人,于戒善加调御,心善安立、稳固地住于戒中,于一切处——以此世修习善行,于他世获得成就——内心喜悦,成就喜悦。“戒确实于此为最上”:戒有世间戒和出世间戒两种。其中,世间戒能带来欲界中刹帝利大家族等、天界及梵天的胜妙再生,也能成为获得利养等的因。出世间戒则能完全超越轮回之苦,因此戒才是最上的。正如所说那样——
Idheva kittiṃ labhatīti idhalokepi sumano ‘‘sappuriso sīlavā kalyāṇadhammo’’ti kittiṃ labhati. Pecca paralokepi sagge ‘‘ayaṃ sappuriso sīlavā kalyāṇadhammo. Tathā hi devānaṃ sahabyataṃ upapanno’’tiādinā kittiṃ labhati. Na kevalaṃ kittimeva labhati, atha kho dhīro dhitisampanno sīlesu suṭṭhu samāhito appitacitto supatiṭṭhitacitto sabbattha idhaloke sucaritacaraṇena, paraloke sampattipaṭilābhena sumano somanassappatto hoti. Sīlameva idha agganti duvidhaṃ sīlaṃ lokiyaṃ lokuttaranti. Tattha lokiyaṃ tāva kāmaloke khattiyamahāsālādīsu, devaloke brahmaloke ca upapattivisesaṃ āvahati, lābhībhāvādikassa ca kāraṇaṃ hoti. Lokuttaraṃ pana sakalampi vaṭṭadukkhaṃ atikkāmetīti sīlaṃ aggameva. Tathā hi vuttaṃ –
“以低劣的梵行,再生于刹帝利族中;”
以中等的梵行,得生天界;以最上的梵行,得证清净。
‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati; Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī’’ti. (jā. 1.8.75);
诸比丘,若有比丘如此期望:‘但愿我能获得衣服、饮食、坐卧处及病缘医药资具。’那么,他便应当在戒上圆满修持。”又说:“诸比丘,持戒者的心愿,因其清净而得以成就。
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘‘lābhī assaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti (ma. ni. 1.65), ‘‘sīlesvevassa paripūrakārī’’ti (ma. ni. 1.65), ‘‘ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā’’ti (a. ni. 8.35; dī. ni. 3.337) ca.
然而,出世间的戒,已彻底断除一切对立面,并从第七有起便逆转了轮回之苦,其无上状态实无可言说。‘有慧者最上’一语,则是从人的层面指出:‘有慧之人确是最上、最高、最殊胜。’这是以人为立足处,彰显智慧本身的最胜性。如今,为显明戒与慧在作用上的最胜性,而说‘由戒与慧而胜利’。此处‘胜利’一词,应视作语法上性、数的倒置,或应补充‘曾有’之义。其中,慧以了知为义;由戒与慧,战胜对立面。因为离戒,慧则不能生起;离慧,戒则不能尽其作用——二者相互资助。正如所说:‘戒为慧所清净,慧为戒所清净。’而所谓‘在人中、在天中’,是指示戒与慧特别殊胜的处所,因为在那些处,它们具有殊胜性。此处所言的定,属于戒这一边,因为定是慧的立足处;或者,定也属于慧那一边,因为定需要修习,并以戒为立足处。
Lokuttarasīlassa pana sabbaso pahīnapaṭipakkhassa sattamabhavato paṭṭhāya saṃsāradukkhaṃ vinivattentassa aggabhāve vattabbameva natthi. Paññavā pana uttamoti ‘‘paññavā pana puggalo uttamo paramo seṭṭhoyevā’’ti puggalādhiṭṭhānena paññāya eva seṭṭhabhāvaṃ vadati. Idāni sīlapaññānaṃ seṭṭhabhāvaṃ kiccato dassento ‘‘sīlapaññāṇato jaya’’nti āha. Jayanti ca liṅgavipallāso daṭṭhabbo, ahūti vā vacanaseso. Tattha pajānanaṭṭhena paññāṇaṃ, sīlato paññāṇato ca paṭipakkhajayo. Na hi sīlena vinā paññā sambhavati, paññāya ca vinā sīlaṃ kiccakaraṃ, aññamaññopakārakañcetaṃ. Vuttañhi ‘‘sīlaparidhotā paññā, paññāparidhotaṃ sīla’’nti (dī. ni. 1.317) manussesu ca devesūti idaṃ nesaṃ ṭhānavisesadassanaṃ. Tattha hi tāni savisesāni vattanti, samādhi panettha sīlapakkhiko paññāya adhiṭṭhānabhāvato, paññāpakkhiko vā bhāvetabbato sīlādhiṭṭhānato ca.
就这样,长老以戒为起点,为比丘们说法,透过彰显自身极为清净的戒等功德,作出了另一项授记。
Evaṃ thero tesaṃ bhikkhūnaṃ sīlamukhena dhammaṃ desento attano suvisuddhasīlādiguṇatādīpanena aññaṃ byākāsi.
二、苏尼塔长老的偈颂注释
2. Sunītattheragāthāvaṇṇanā
“我出身卑贱之家……”等偈颂,是尊者苏尼塔长老所说。他的来历如何呢?这位长老于过去诸佛处积累了善行,在天与人之间流转。无佛时期,他生于良善之家,长大后与愚人结伴嬉游。一日,见一位独觉佛入村乞食,便辱骂道:“你浑身像长了疮,把整个身体遮盖起来乞食做什么?难道不该靠耕种、经商等方式谋生吗?如果这些你都做不了,那就挨家挨户去清除粪便,靠打扫厕所维生吧。”由于此业,他在地狱中受尽煎熬;又因残余果报,于人间多生投生花掷者家庭,以此谋生。值此佛法住世之时,他也出生于花掷者之家,靠清除粪便维生,连衣食都难以获得。
Nīcekulamhītiādikā āyasmato sunītattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinitvā devamanussesu saṃsaranto buddhassa suññakāle kulagehe nibbattitvā vayappatto bālajanehi saddhiṃ kīḷāpasuto hutvā vicaranto ekaṃ paccekabuddhaṃ gāme piṇḍāya carantaṃ disvā, ‘‘kiṃ tuyhaṃ sabbaso vaṇitasarīrassa viya sakalaṃ kāyaṃ paṭicchādetvā bhikkhācaraṇena, nanu nāma kasivāṇijjādīhi jīvikā kappetabbā? Tāni ce kātuṃ na sakkosi, ghare ghare muttakarīsādīni nīharanto pacchā vatthusodhanena jīvāhī’’ti akkosi. So tena kammena niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena manussalokepi bahūni jātisatāni pupphachaḍḍakakule nibbattitvā tathā jīvikaṃ kappesi. Imasmiñca buddhuppāde pupphachaḍḍakakule eva nibbatto ukkārasodhanakammena jīvikaṃ kappeti ghāsacchādanamattampi alabhanto.
那时,世尊于后夜进入诸佛所行的大悲定,出定后以佛眼观察世间,看见苏尼塔内心深处,如同陶器中灯的火焰般燃烧着成就阿拉汉的缘。天亮后,上午时分,世尊着下衣,持钵与衣,由比丘僧团围绕,进入王舍城乞食,走向苏尼塔正在清除粪便的那条街。苏尼塔正将粪便等污物堆成堆,装入筐中,用扁担挑着走。见世尊由比丘僧团围绕走来,他羞愧惊惶,既无他路可走,也无处可藏,便将扁担靠在墙边,身体紧贴墙壁,合掌站立,仿佛想躲进墙的边缘。也有说:“他想从墙洞中逃出去。”
Atha bhagavā pacchimayāme buddhāciṇṇaṃ mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya buddhacakkhunā lokaṃ volokento sunītassa hadayabbhantare ghaṭe padīpaṃ viya pajjalantaṃ arahattūpanissayaṃ disvā vibhātāya rattiyā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya bhikkhusaṅghaparivuto rājagahaṃ piṇḍāya paviṭṭho. Yassaṃ vīthiyaṃ sunīto ukkārasodhanakammaṃ karoti, taṃ vīthiṃ paṭipajji. Sunītopi tattha tattha vighāsuccārasaṅkārādikaṃ rāsiṃ katvā piṭakesu pakkhipitvā kājenādāya pariharanto bhikkhusaṅghaparivutaṃ satthāraṃ āgacchantaṃ disvā sārajjamāno sambhamākulahadayo gamanamaggaṃ nilīyanokāsañca alabhanto kājaṃ bhittipasse ṭhapetvā ekena passena anupavisanto viya bhittiṃ allīno pañjaliko aṭṭhāsi. ‘‘Bhittichiddena apakkamitukāmo ahosī’’tipi vadanti.
世尊走到他身边,心想:“此人是由自己的善根所推动而来,却因出身与所操的卑贱职业而自惭形秽,羞于面对我。我当令其生起无畏。”于是,世尊以迦陵频伽鸟鸣般悦耳、深沉洪亮、响彻全城的梵音唤道:“苏尼塔!”接着说道:“你能舍弃这痛苦的生活方式而出家吗?”苏尼塔听到世尊的话,犹如被甘露浇灌,生起广大喜悦,便说道:“世尊,若如我这般的人也能在世尊的教法中出家,我为何不出家呢?恳请世尊度我出家吧。”世尊说:“来,比丘。”他当即以“善来比丘”的方式获得出家与具足戒,身上披着由神通所化的衣钵,看起来就像一位戒腊六十年的长老比丘,站在世尊身旁。世尊带他回到寺院,为他指示了禅修业处。他先成就了八定与五神通,进而增长观智,成为具足六神通的阿拉汉。帝释天等天神与梵天前来礼敬他。因此他说:
Satthā tassa samīpaṃ patvā ‘‘ayaṃ attano kusalamūlasañcoditaṃ upagataṃ maṃ sārajjamāno jātiyā kammassa ca nihīnatāya sammukhībhāvampi lajjati, handassa vesārajjaṃ uppādessāmī’’ti karavīkarutamañjunā sakalanagaraninnādavara-gambhīrena brahmassarena ‘‘sunītā’’ti ālapitvā ‘‘kiṃ imāya dukkhajīvikāya pabbajituṃ sakkhissatī’’ti āha. Sunīto tena satthu vacanena amatena viya abhisitto uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedento ‘‘bhagavā, sace mādisāpi idha pabbajjaṃ labhanti, kasmāhaṃ na pabbajissāmi, pabbājetha maṃ bhagavā’’ti āha . Satthā ‘‘ehi, bhikkhū’’ti āha. So tāvadeva ehibhikkhubhāvena pabbajjaṃ upasampadañca labhitvā iddhimayapattacīvaradharo vassasaṭṭhikatthero viya hutvā satthu santike aṭṭhāsi. Bhagavā taṃ vihāraṃ netvā kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. So paṭhamaṃ aṭṭha samāpattiyo, pañca ca abhiññāyo nibbattetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā chaḷabhiñño ahosi. Taṃ sakkādayo devā brahmāno ca upasaṅkamitvā namassiṃsu. Tena vuttaṃ –
那七百位大威严的天神、梵天与帝释,前来亲近……
“被生老征服的良种马苏尼塔,众多净信者以净信心礼敬。”等。
‘‘Tā devatā sattasatā uḷārā, brahmā ca indo upasaṅkamitvā; Ājānīyaṃ jātijarābhibhūtaṃ, sunītaṃ namassanti pasannacittā’’tiādi.
世尊见苏尼塔为天众所簇拥,面露微笑,称赞他之后,以“以苦行、以梵行”的偈颂开示法要。那时,众多比丘想让他作狮子吼,便问道:“贤友苏尼塔,你为何从俗家出家?如何出家?又如何证悟诸谛?”他便将这一切开示道:
Bhagavā taṃyeva devasaṅghapurakkhataṃ disvā sitaṃ katvā pasaṃsanto ‘‘tapena brahmacariyenā’’ti gāthāya dhammaṃ desesi. Atha naṃ sambahulā bhikkhū sīhanādaṃ nadāpetukāmā, ‘‘āvuso sunīta, kasmā kulā tvaṃ pabbajito, kathaṃ vā pabbajito, kathañca saccāni paṭivijjhī’’ti pucchiṃsu. So taṃ sabbaṃ pakāsento –
“我生于卑下之家,贫穷少食;
我所做的活计卑微,曾是一个丢弃花朵的人。
‘‘Nīce kulamhi jātohaṃ, daliddo appabhojano; Hīnakammaṃ mamaṃ āsi, ahosiṃ pupphachaḍḍako.
我为人所厌恶,遭人轻蔑与鄙视;
我怀谦卑之心,向众人礼敬。
‘‘Jigucchito manussānaṃ, paribhūto ca vambhito; Nīcaṃ manaṃ karitvāna, vandissaṃ bahukaṃ janaṃ.
我见到了正自觉者,由比丘僧团簇拥围绕;
大雄正进入摩揭陀人的至上城。
‘‘Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, bhikkhusaṅghapurakkhataṃ; Pavisantaṃ mahāvīraṃ, magadhānaṃ puruttamaṃ.
我放下扁担,走上前去礼敬;
出于对我的哀愍,最上士停立于此。
‘‘Nikkhipitvāna byābhaṅgiṃ, vandituṃ upasaṅkamiṃ; Mameva anukampāya, aṭṭhāsi purisuttamo.
礼敬导师双足后,那时我退立一面;
我向一切众生中的最上者祈求出家。
‘‘Vanditvā satthuno pāde, ekamantaṃ ṭhito tadā; Pabbajjaṃ ahamāyāciṃ, sabbasattānamuttamaṃ.
于是,那位具足悲悯的导师,慈愍一切世间;
他对我说:‘来,比丘!’这便是我的具足戒。
‘‘Tato kāruṇiko satthā, sabbalokānukampako; ‘Ehi bhikkhū’ti maṃ āha, sā me āsūpasampadā.
626我便独自一人,于阿兰若中精进不懈而安住。
626. ‘‘Sohaṃ eko araññasmiṃ, viharanto atandito.
Akāsiṃ satthu vacanaṃ, yathā maṃ ovadī jino.
‘‘Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ, pubbajātimanussariṃ; Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ, dibbacakkhuṃ visodhayiṃ; Rattiyā pacchime yāme, tamokhandhaṃ padālayiṃ.
随后,当黑夜已尽、太阳升起之时;
帝释天与梵天来到,向我合掌礼敬。
‘‘Tato ratyāvivasāne, sūriyuggamanaṃ pati; (Jā. 1.11.79); Indo brahmā ca āgantvā, maṃ namassiṃsu pañjalī.
‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisa.
那时,导师看见我被诸天围绕,
展露微笑之后,宣说了此义:
‘‘Tato disvāna maṃ satthā, devasaṅghapurakkhataṃ; Sitaṃ pātukaritvāna, imamatthaṃ abhāsatha.
以苦行、梵行、律仪与调伏,
以此而成为婆罗门,此即最上婆罗门。
‘‘Tapena brahmacariyena, saṃyamena damena ca; Etena brāhmaṇo hoti, etaṃ brāhmaṇamuttama’’nti. –
以这些偈颂而作狮子吼。
Imāhi gāthāhi sīhanādaṃ nadi.
其中,「nīce」(卑):指低劣、一切中最下劣者。所谓高低差别,本是依众生相对而言,然而此处为说明他出生于一切中最下劣的弗居娑家族,故说“生于卑下家族”(nīce kulamhi jāto)。因此说:“‘nīce’指低劣、一切中最下劣者。”“Daliddo”(贫):意为穷困。有些贫穷之人,或偶尔还能获得衣食,生活尚不艰难;但我则无论何时,生活皆艰难,卑下到连安置灶台的杵臼都没有,连值得看一眼的丝毫之物都不曾见过,故说“食不果腹”(appabhojano)。有些出身卑贱、贫穷的人,却有并非卑贱的生计与职业,但我并非如此,所以他指出“我业是卑业”(hīnakammaṃ mamaṃ āsī)。那是怎样的呢?我曾是扫花人。犹如靠近无手者,便被称为“有手者”,此名称依于临近而立,亦即所谓的“扫花人”。又或因其肤色如同枯萎的花堆,处在粪污之地,而得到这样的称呼。
Tattha nīceti lāmake sabbanihīne. Uccanīcabhāvo hi nāma sattānaṃ upādāyupādāya, ayaṃ pana sabbanihīne pukkusakule uppannataṃ dassento ‘‘nīce kulamhi jāto’’ti āha. Tena vuttaṃ – ‘‘nīceti lāmake sabbanihīne’’ti. Daliddoti duggato, daliddāpi keci kadāci ghāsacchādanassa lābhino, akasiravuttino honti, ahaṃ pana sabbakālaṃ kasiravuttitāya hīno uddhanaṃ upaṭṭhapitaukkhaliko dassanayuttaṃ thevakampi apassiṃ yevāti dassento ‘‘appabhojano’’ti āha. Nīcakulikā daliddāpi keci anīcakammājīvā honti, mayhaṃ pana na tathāti dassento āha ‘‘hīnakammaṃ mamaṃ āsī’’ti. Kīdisanti ce? Ahosiṃ pupphachaḍḍako, hatthavikalassa hatthavāti viya upacāravasenāyaṃ imassa samaññā ahosi yadidaṃ ‘‘pupphachaḍḍako’’ti. Milātapupphasantharavaṇṇatāya vā ukkārabhūmiyā evaṃ vutto.
「Jigucchito」(被厌避):因出身与职业而受轻蔑。「Manussānaṃ」(于人众):被众人。「Paribhūto」(被鄙视):被轻视。「Vambhito」(被呵骂):被辱骂。「Nīcaṃ manaṃ karitvāna」(作卑下心):视他人如须弥山般崇高,而将自己看得比他们脚下的尘土更低,怀着如此卑下、低劣之心行事。「Vandissaṃbahukaṃ janaṃ」(礼敬众多人):面对大众,无论见到谁,都合掌于顶,恭敬礼拜。
Jigucchitoti jātiyā ceva kammunā ca hīḷito. Manussānanti manussehi. Paribhūtoti avaññāto. Vambhitoti khuṃsito. Nīcaṃ manaṃ karitvānāti aññe manusse sineruṃ viya ukkhipitvā tesaṃ pādapaṃsutopi attānaṃ nihīnaṃ katvā pavattiyā nīcaṃ nihīnaṃ manaṃ katvā. Vandissaṃbahukaṃ jananti puthumahājanaṃ diṭṭhadiṭṭhakāle vandiṃ sirasi añjaliṃ karonto paṇāmiṃ.
「Atha」是表示新章节开始的虚词。「Addasāsi」:我看见。「Magadhāna」(摩揭陀人的):摩揭陀的王子们,他们所居住的地区依惯用说法称为“摩揭陀人的”,意即摩揭陀国。「Puruttama」(最上之城):最殊胜的城市。
Athāti adhikārantaradīpane nipāto. Addasāsinti addakkhiṃ. Magadhānanti magadhā nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhiyā ‘‘magadhāna’’nti vutto, magadhajanapadassāti attho. Puruttamanti uttamaṃ nagaraṃ.
「Byābhaṅgi」指扁担。「Pabbajjaṃ ahamāyācin」(我乞求出家):当导师给予机会,问“Sunīta,你能够出家吗?”时,我便乞求出家。「Āsūpasampadā」(具足戒即时成就):仅凭导师一声“来,比丘!”便获得了具足戒。「Yathā maṃ ovadi」(如他教导我):即“依此修习以止为先导的观”,我遵照导师的教导去实践、修习。以“夜”等词显示修行的成效。其中,宿命智与未来分智因所缘繁杂,故经文以紧密关联时间的方式说“初夜、中夜”(此处为对格);而漏尽智并非如此,它是一次现观而生的,因此经文用位格说“后夜”,当如此理解。此处“Inda”指帝释天王,“Brahmā”指大梵天。举出帝释天与大梵天,便暗示其余欲界天人与梵天众皆来,应如此理解,这是以显著之例所作的表述,如同说“国王来了”一般。「Namassiṃsu」(他们礼敬):他们以身、语行礼敬。
Byābhaṅginti kājaṃ. Pabbajjaṃ ahamāyācinti, ‘‘sunīta, pabbajituṃ sakkhissasī’’ti satthārā okāse kate ahaṃ pabbajjaṃ ayāciṃ. Āsūpasampadāti ‘‘ehi, bhikkhū’’ti satthu vacanamattena āsi upasampadā. Yathā maṃ ovadīti ‘‘evaṃ samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāvehī’’ti yathā maṃ ovadi, tathā satthuno vacanaṃ akāsiṃ paṭipajjiṃ. Rattiyātiādi tassā paṭipattiyā rasadassanaṃ. Tattha pubbenivāsañāṇaṃ anāgataṃsañāṇañca bahukiccanti ‘‘paṭhamaṃ yāmaṃmajjhimaṃ yāma’’nti accantasaṃyogavasena upayogavacanaṃ vuttaṃ. Na tathā āsavakkhayañāṇaṃ ekābhisamayavasena pavattanatoti ‘‘pacchime yāme’’ti bhummavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Indoti sakko devarājā. Brahmāti mahābrahmā. Indabrahmaggahaṇena aññesaṃ kāmadevānaṃ brahmūnañca āgamanaṃ vuttamevāti daṭṭhabbaṃ. Ukkaṭṭhaniddeso hesa yathā ‘‘rājā āgato’’ti. Namassiṃsūti kāyena vācāya ca namakkāraṃ akaṃsu.
在此,“合掌”(pañjalī)是为示现身行的礼敬;而“礼敬您”(namo te)等,则是为示现语行的礼敬。“为天众所恭敬”(Devasaṅghapurakkhata):此处的“天”一词,因涵盖化生天界之义,故也包含了梵天。“展露微笑”(Sitaṃ pātukaritvāna):由于自身教诫的大果报与诸天、梵天的功德成就,导师展露了微笑。当他展露微笑时,并非常人那样露出牙齿,而只是微微张开双唇;仅此而已,从极为洁白的犬齿放射出的密集光芒,便超越了天界水晶与珍珠的光芒,超越了群星闪烁的光辉,并向右旋绕导师的面庞三匝。见此情景,即便走在后面的人,也知道导师展露了微笑。
Tattha kāyena kataṃ namakkāraṃ dassento ‘‘pañjalī’’ti vatvā vācāya kataṃ dassetuṃ ‘‘namo te’’tiādi vuttaṃ. Devasaṅghapurakkhatanti devaggahaṇena upapattidevabhāvato brahmānopi gahitā. Sitaṃ pātukaritvānāti attano ovādassa mahapphalataṃ devabrahmūnañca guṇasampattiṃ nissāya satthā sitaṃ pātvākāsi. Pātukaronto ca na aññe viya dante vidaṃseti, mukhādhānaṃ pana thokaṃ vivarati, tattakena ca abhibhūtadibbaphalikamuttarasmiyo avahasitatārakāsasimarīciyo susukkadāṭhasambhavā ghanarasmiyo nikkhamitvā tikkhattuṃ satthu mukhaṃ padakkhiṇaṃ karonti, taṃ disvā pacchato gacchantāpi satthā sitaṃ pātvākāsīti sañjānanti.
“Tapena”(以苦行):指通过根律仪而行的苦行;有些人则认为是指受持头陀支。“Saṃyamenā”(以自制):指以戒自制。“Damena”(以调伏):指以智慧调伏。“Brahmacariyenā”(以梵行):指其余最上的修行。“Etena”(以此):即以上述的苦行等。他成为婆罗门(Brāhmaṇo),是由于已舍断诸恶的缘故。“Etaṃ”(此):即所说的苦行等。“Brāhmaṇamuttamaṃ”(最上婆罗门):意为最上的婆罗门,或者说在婆罗门中最为殊胜、最为第一,应补上“是”(ahū)一词。又或,“Brahmaṇaṃ”意指梵行,如此即为最上的梵行,并非由种姓等所成——此是意趣所在。因为种姓、家族、生处、种族等成就,并非成就圣者的原因;增上戒与修学等,才是真实的原因。因此他这样说——
Tapenāti indriyasaṃvarena, ‘‘dhutadhammasamādānenā’’ti keci. Saṃyamenāti sīlena. Damenāti paññāya. Brahmacariyenāti avasiṭṭhaseṭṭhacariyāya. Etenāti yathāvuttena tapādinā. Brāhmaṇo hoti bāhitapāpabhāvato. Etanti tapādi yathāvuttaṃ. Brāhmaṇamuttamanti uttamaṃ brāhmaṇaṃ, brāhmaṇesu vā uttamaṃ sabbaseṭṭhaṃ, ahūti vacanaseso. Brāhmaṇanti vā brahmaññamāha, evaṃ uttamaṃ brahmaññaṃ, na jaccādīti adhippāyo. Na hi jātikulapadesagottasampattiādayo ariyabhāvassa kāraṇaṃ, adhisīlasikkhādayo eva pana kāraṇaṃ. Tenāha –
“犹如在垃圾堆旁、弃置的大路上,
此处可能生出莲花,清香芬芳,令人喜悦。
同样地,在如同垃圾堆般盲目的凡夫之中,
正自觉者的弟子,以智慧而闪耀。
‘‘Yathā saṅkāraṭhānasmiṃ, ujjhitasmiṃ mahāpathe; Padumaṃ tattha jāyetha, sucigandhaṃ manoramaṃ. ‘‘Evaṃ saṅkārabhūtesu, andhabhūte puthujjane; Atirocati paññāya, sammāsambuddhasāvako’’ti. (dha. pa. 58-59);
如是,长老以这些偈颂解答诸比丘所问之义,作狮子吼。
Evaṃ thero tehi bhikkhūhi pucchitamatthaṃ imāhi gāthāhi vissajjento sīhanādaṃ nadīti.