在《小部》之中
Khuddakanikāye
《饿鬼事》的注疏
Petavatthu-aṭṭhakathā
著作起始之语
Ganthārambhakathā
我顶礼大悲的依怙主,渡越所知之海者;
我顶礼那精微、甚深、具足种种妙理的教导。
那位具足戒等功德、安住于道与果者;
我礼敬那圣僧伽,无上福田。
如此,由礼敬三宝所生之福德,
愿我凭此福德之威力,于一切处摧破障碍,
以及饿鬼于过去生中所造种种业,
种种招致饿鬼境界的业,确然是依其果报的差别。
诸佛的教导,特别阐明了这些,
它能生起悚惧,令业果现前可见。
名为《饿鬼事》,其事已善了知;
诸大仙于《小部》中所结集的那部经典,
我今如理依循其古注理趣,
于各处特别阐明诸般因缘,
极为清净、毫不混杂,是对微细义理的决断。
我当尽己所能,作此吉祥的义理注释;
诸位善贤,请谛听我恭敬的宣说。
Mahākāruṇikaṃ nāthaṃ, ñeyyasāgarapāraguṃ; Vande nipuṇagambhīra-vicitranayadesanaṃ. Vijjācaraṇasampannā, yena niyyanti lokato; Vande tamuttamaṃ dhammaṃ, sammāsambuddhapūjitaṃ. Sīlādiguṇasampanno, ṭhito maggaphalesu yo; Vande ariyasaṅghaṃ taṃ, puññakkhettaṃ anuttaraṃ. Vandanājanitaṃ puññaṃ, iti yaṃ ratanattaye; Hatantarāyo sabbattha, hutvāhaṃ tassa tejasā. Petehi ca kataṃ kammaṃ, yaṃ yaṃ purimajātisu; Petabhāvāvahaṃ taṃ taṃ, tesañhi phalabhedato. Pakāsayantī buddhānaṃ, desanā yā visesato; Saṃvegajananī kamma-phalapaccakkhakārinī. Petavatthūti nāmena, supariññātavatthukā; Yaṃ khuddakanikāyasmiṃ, saṅgāyiṃsu mahesayo. Tassa sammāvalambitvā, porāṇaṭṭhakathānayaṃ; Tattha tattha nidānāni, vibhāvento visesato. Suvisuddhaṃ asaṃkiṇṇaṃ, nipuṇatthavinicchayaṃ; Mahāvihāravāsīnaṃ, samayaṃ avilomayaṃ. Yathābalaṃ karissāmi, atthasaṃvaṇṇanaṃ subhaṃ; Sakkaccaṃ bhāsato taṃ me, nisāmayatha sādhavoti.
在这里,「饿鬼事」是指:诸如长者子等各个众生投生为饿鬼之因的业,以及为阐明这些业而流传的「阿拉汉如良田」等教法。此处所说的「饿鬼事」,正是指这些教法。
Tattha petavatthūti seṭṭhiputtādikassa tassa tassa sattassa petabhāvahetubhūtaṃ kammaṃ, tassa pana pakāsanavasena pavatto ‘‘khettūpamā arahanto’’tiādikā pariyattidhammo idha ‘‘petavatthū’’ti adhippeto.
那么,这部《饿鬼事》是谁所说?在哪里所说?何时所说?又为何所说?回答是:这部《饿鬼事》以两种方式流传——一种是依“缘起事”而传,另一种是依“问答”而传。其中,依缘起事而传的部分,是世尊所说;其余部分,则是由那罗陀长老等人提问、再由各个饿鬼所说。然而,当那罗陀长老等人将那些问答禀告世尊之后,世尊便借此缘起事为在场众开示法义,因此整部《饿鬼事》都可称为导师所说。实际上,自世尊转无上法轮之后,于王舍城等处游化时,大多借着种种缘起事及问答的方式,为令众生亲证业果之理,方才将各篇饿鬼事纳入教说。以上是对“谁所说”等问题的共相解答;各篇特有的别相解答,则将在相关故事的义理注释中说明。
Tayidaṃ petavatthu kena bhāsitaṃ, kattha bhāsitaṃ, kadā bhāsitaṃ, kasmā ca bhāsitanti? Vuccate – idañhi petavatthu duvidhena pavattaṃ aṭṭhuppattivasena, pucchāvissajjanavasena ca. Tattha yaṃ aṭṭhuppattivasena pavattaṃ, taṃ bhagavatā bhāsitaṃ, itaraṃ nāradattherādīhi pucchitaṃ tehi tehi petehi bhāsitaṃ. Satthā pana yasmā nāradattherādīhi tasmiṃ tasmiṃ pucchāvissajjane ārocite taṃ taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi, tasmā sabbampetaṃ petavatthu satthārā bhāsitameva nāma jātaṃ. Pavattitavaradhammacakke hi satthari tattha tattha rājagahādīsu viharante yebhuyyena tāya tāya aṭṭhuppattiyā pucchāvissajjanavasena sattānaṃ kammaphalapaccakkhakaraṇāya taṃ taṃ petavatthu desanāruḷhanti ayaṃ tāvettha ‘‘kena bhāsita’’ntiādīnaṃ padānaṃ sādhāraṇato vissajjanā. Asādhāraṇato pana tassa tassa vatthussa atthavaṇṇanāyameva āgamissati.
而这部《饿鬼事》,就三藏——律藏、经藏、阿毗达摩藏而言,属于经藏;就五部——长部、中部、相应部、增支部、小部而言,属于小部;就九分教——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广而言,则归入偈颂一类。
Taṃ panetaṃ petavatthu vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tīsu piṭakesu suttantapiṭakapariyāpannaṃ, dīghanikāyo majjhimanikāyo saṃyuttanikāyo aṅguttaranikāyo khuddakanikāyoti pañcasu nikāyesu khuddakanikāyapariyāpannaṃ, suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallanti navasu sāsanaṅgesu gāthāsaṅgahaṃ.
我从佛陀领受了八万二千法蕴,又从比丘们领受了二千法蕴;
如是我所转起的法蕴,共有八万四千。” ——《长老偈》第1027节
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto; Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027) –
据持法库藏者所认许,于八万四千法蕴之中,这部《饿鬼事》摄集了其中少分法蕴。就诵分而言,约有四诵分。就品之划分而言,共由四品合集而成:蛇品、优波离品、小品、大品。其中,第一品有十二事,第二品有十三事,第三品有十事,第四品有十六事;是故从事的数量上说,由五十一事所庄严。于此诸品中,以蛇品为首;于此诸事中,以“良田喻饿鬼事”为首;而在此事中,则以“阿拉汉如良田”之偈为始。
Evaṃ dhammabhaṇḍāgārikena paṭiññātesu caturāsītiyā dhammakkhandhasahassesu katipayadhammakkhandhasaṅgahaṃ, bhāṇavārato catubhāṇavāramattaṃ, vaggato – uragavaggo ubbarivaggo cūḷavaggo mahāvaggoti catuvaggasaṅgahaṃ. Tesu paṭhamavagge dvādasa vatthūni, dutiyavagge terasa vatthūni, tatiyavagge dasa vatthūni, catutthavagge soḷasa vatthūnīti vatthuto ekapaññāsavatthupaṭimaṇḍitaṃ. Tassa vaggesu uragavaggo ādi, vatthūsu khettūpamapetavatthu ādi, tassāpi ‘‘khettūpamā arahanto’’ti ayaṃ gāthā ādi.