第一 更可爱经注
1. Piyatarasuttavaṇṇanā
41大品初章中:“与末利王后一起”指与名为末利的自己的王后一同。“已登最上楼”指登上了最胜楼阁的上层。“有任何其他人比自己更可爱”指有任何人比他自己更应被珍爱。“你有吗”——世尊如是问王后:“你有什么吗?”
41. Mahāvaggassa paṭhame mallikāya deviyā saddhinti mallikāya nāma attano mahesiyā saha. Uparipāsādavaragatoti pāsādavarassa upari gato. Kocañño attanā piyataroti koci añño attanā piyāyitabbataro. Atthi nu kho teti ‘‘kiṃ te atthī’’ti deviṃ pucchati.
世尊为何如此发问呢?她本是舍卫城一位贫穷花鬘师的女儿。一日,她从店铺拿了饼,前往花鬘园,途中边走边想:“我要吃这个。”恰于路上遇见世尊被比丘僧团围绕,正入村落乞食。她心生净信,便将饼供养了世尊。导师示现于彼处安坐之相,阿难长老便铺好袈裟。世尊坐于其上,受用了饼,漱口后露出微笑。长老问:“尊者,此女今次布施将得何等果报?”世尊答:“阿难,她今日向如来供养了第一份食物,今日便将成憍萨罗王的第一王后,且可爱可意。”就在当日,国王在迦尸村与外甥交战,败逃而归,进城时心念:“且待军队来到。”便进入那座花鬘园。她见国王到来,即上前侍奉。国王对她侍奉深感欢喜,召来其父,赐予大恩,将她迎入后宫,立为第一王后。后有一日,国王思惟:“我既已赐她大自在,何不问她:‘谁是你所爱?’她若答‘大王,你是我的所爱’,定会反问我,届时我便说:‘于我而言,你亦正是所爱。’”如此,为令彼此信赖加深而作欢悦交谈,他便这样发问。
Kasmā pucchati? Ayañhi sāvatthiyaṃ duggatamālākārassa dhītā. Ekadivasaṃ āpaṇato pūvaṃ gahetvā mālārāmaṃ gantvā ‘‘khādissāmī’’ti gacchantī paṭipathe bhikkhusaṅghaparivutaṃ bhagavantaṃ bhikkhācāraṃ pavisantaṃ disvā pasannacittā taṃ bhagavato adāsi. Satthā tathārūpe ṭhāne nisīdanākāraṃ dassesi. Ānandatthero cīvaraṃ paññāpetvā adāsi. Bhagavā tattha nisīditvā taṃ pūvaṃ paribhuñjitvā mukhaṃ vikkhāletvā sitaṃ pātvākāsi. Thero ‘‘ko imissā, bhante, dānassa vipāko bhavissatī’’ti pucchi. ‘‘Ajjesā, ānanda, tathāgatassa paṭhamaṃ bhojanaṃ adāsi, ajjeva kosalarañño aggamahesī bhavissati piyā manāpā’’ti. Taṃ divasameva ca rājā kāsigāme bhāgineyyena saddhiṃ yujjhitvā parājito palāyitvā āgato nagaraṃ pavisanto ‘‘balakāyassa āgamanaṃ āgamessāmī’’ti taṃ mālārāmaṃ pāvisi. Sā rājānaṃ āgataṃ passitvā tassa vattamakāsi. Rājā tassā vatte pasīditvā pitaraṃ pakkosāpetvā mahantaṃ issariyaṃ datvā taṃ antepuraṃ paṭiharāpetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Athekadivasaṃ rājā cintesi – ‘‘mayā imissā mahantaṃ issariyaṃ dinnaṃ, yaṃnūnāhaṃ imaṃ puccheyyaṃ ‘ko te piyo’ti? Sā ‘tvaṃ me, mahārāja, piyo’ti vatvā, puna maṃ pucchissati, athassāhaṃ ‘mayhampi tvaṃyeva piyā’ti vakkhāmī’’ti. Iti so aññamaññaṃ vissāsajananatthaṃ sammodanīyaṃ karonto pucchi.
然而,王后是位贤智者,护持佛陀、护持僧众,她心想:“这个问题不可看国王的脸色来回答。”于是便如实说道:“大王,于我而言,确实没有任何人比自己更可爱。”说完,她想以善巧方便让国王亲见其中道理,便反问国王:“大王,那么您有任何人比自己更可爱吗?”正如同国王先前问她一般。国王因为她是依随顺性相而说,无法回避,便也顺着性相回答,如同王后所阐明的那样。
Devī pana paṇḍitā buddhupaṭṭhāyikā saṅghupaṭṭhāyikā ‘‘nāyaṃ pañho rañño mukhaṃ ulloketvā kathetabbo’’ti cintetvā yathābhūtameva vadantī ‘‘natthi kho me, mahārāja, kocañño attanā piyataro’’ti āha. Vatvāpi attanā byākatamatthaṃ upāyena rañño paccakkhaṃ kātukāmā ‘‘tuyhaṃ pana, mahārāja, atthañño koci attanā piyataro’’ti tatheva rājānaṃ pucchi yathā raññā sayaṃ puṭṭhā. Rājāpi tāya sarasalakkhaṇena kathitattā nivattituṃ asakkonto sayampi sarasalakkhaṇeneva kathento tatheva byākāsi yathā deviyā byākataṃ.
回答之后,国王因慧根下劣,这样思惟:“我是国王,大地之主,统领广大的大地领域,我说‘不见有比自我更可爱的他人’尚且合理;而这个贱种女,出身低劣,被我安置在高位,却不把我视为主人那样爱敬,竟然当面对我说‘自己更可爱’,实在太过生硬。”他心生不悦,责备道:“难道三宝不是你更可爱的吗?”王后便回答:“天子,我为了天界之乐与解脱之乐,也同样珍爱三宝,然而,自己对我来说才是更可爱的。世间一切众生,都是为了自己的利益才去珍爱他人。想要儿子,是心想‘他将在老时赡养我’;想要女儿,是心想‘她将延续我的家系’;想要妻子,是心想‘她将照料我的起居’;至于其他亲人、朋友、眷属,也都是因为种种事缘而珍爱。如此,世间都是见到自己的利益,才去珍爱他人。这便是末利的意趣所在。”
Byākaritvā ca mandadhātukatāya evaṃ cintesi – ‘‘ahaṃ rājā pathavissaro mahantaṃ pathavimaṇḍalaṃ abhivijiya ajjhāvasāmi, mayhaṃ tāva yuttaṃ ‘attanā piyataraṃ aññaṃ na passāmī’ti, ayaṃ pana vasalī hīnajaccā samānā mayā ucce ṭhāne ṭhapitā sāmibhūtaṃ maṃ na tathā piyāyati, ‘attāva piyataro’ti mama sammukhā vadati, yāva kakkhaḷā vatāya’’nti anattamano hutvā ‘‘nanu te tīṇi ratanāni piyatarānī’’ti codesi. Devī ‘ratanattayaṃpāhaṃ deva attano saggasukhaṃ mokkhasukhañca patthayantī sampiyāyāmi, tasmā attāva me piyataro’’ti āha. Sabbo cāyaṃ loko attadatthameva paraṃ piyāyati, puttaṃ patthentopi ‘‘ayaṃ maṃ jiṇṇakāle posessatī’’ti pattheti, dhītaraṃ ‘‘mama kulaṃ vaḍḍhissatī’’ti, bhariyaṃ ‘‘mayhaṃ pāde paricarissatī’’ti, aññepi ñātimittabandhave taṃtaṃkiccavasena, iti attadatthameva sampassanto loko paraṃ piyāyatīti. Ayañhi deviyā adhippāyo.
那时,国王思惟:“这位末利,善巧、聪慧、敏锐,她说‘自己对我来说更可爱’。对我来说,自己也确实更可爱地现在前。好,我应当将此事禀告导师,并按导师所解说的那样去受持。”他这样思惟后,便前往导师跟前,禀告了此事。因此经中说道:“那时,波斯匿王……乃至……‘更可爱’。”
Atha rājā cintesi – ‘‘ayaṃ mallikā kusalā paṇḍitā nipuṇā ‘attāva me piyataro’ti vadati, mayhampi attāva piyataro hutvā upaṭṭhāti, handāhaṃ imamatthaṃ satthu ārocessāmi, yathā ca me satthā byākarissati, tathā naṃ dhāressāmī’’ti. Evaṃ pana cintetvā satthu santikaṃ upasaṅkamitvā tamatthaṃ ārocesi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho rājā pasenadi kosalo…pe… piyataro’’ti.
“了知此义”的意思是:世尊完全了知国王所说的“世间一切众生皆以自己为最可爱”这全部意义之后,为阐明彼义而宣说这首优陀那。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ ‘‘loke sabbasattānaṃ attāva attano piyataro’’ti raññā vuttamatthaṃ sabbaso jānitvā tadatthaparidīpanaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
于此,“以心遍行一切方所”是指:以寻求的方式,用遍行一切处所的心念去遍寻毫无遗漏的十方。“从不曾于何处发现比自己更可爱的他人”是指:任何一个人,若竭尽一切努力四处追寻,在任何方所都绝不可能找到或见到比自己更可爱的事物。如此,自己于每个个体而言,都是“最可爱的”。因此,“不应伤害喜爱自己的他人”:正因为一切有情都珍爱自己,唯求己乐、厌恶痛苦,所以一个爱惜自己、想为自己谋得利益与安乐的人,绝不应伤害其他有情,哪怕只是一只蝼蚁;不应以手、土块、棍棒等去逼恼。因为对他人所造的苦,恰如彼处所生之业,必会在未来某个时候显现在造作者自己身上。这本身就是业运行不变的定律。
Tattha sabbā disā anuparigamma cetasāti sabbā anavasesā dasapi disā pariyesanavasena cittena anugantvā. Nevajjhagā piyataramattanā kvacīti attanā atisayena piyaṃ aññaṃ koci puriso sabbussāhena pariyesanto kvaci katthaci sabbadisāsu neva adhigaccheyya na passeyya. Evaṃ piyo puthu attā paresanti evaṃ kassaci attanā piyatarassa anupalabbhanavasena puthu visuṃ visuṃ tesaṃ tesaṃ sattānaṃ attāva piyo. Tasmā na hiṃse paramattakāmoti yasmā evaṃ sabbopi satto attānaṃ piyāyati attano sukhakāmo dukkhappaṭikūlo, tasmā attakāmo attano hitasukhaṃ icchanto paraṃ sattaṃ antamaso kunthakipillikaṃ upādāya na hiṃse na haneyya na pāṇileḍḍudaṇḍādīhipi viheṭheyya. Parassa hi attanā kate dukkhe taṃ tato saṅkamantaṃ viya kālantare attani sandissati. Ayañhi kammānaṃ dhammatāti.
2. 《短寿经》注释
2. Appāyukasuttavaṇṇanā
42在第二段中,“稀有啊,尊者!”这句感叹,也应如《弥醯经》中那样,理解为是出于责备而将此事视作稀有。“多么短寿”的意思是:寿命何其短暂,即生命极其须臾。“生仅七日”指以七日而出生,即出生后的第七天。“她投生兜率身”是指:她以结生的方式往生至兜率天众之中。
42. Dutiye acchariyaṃ, bhanteti idampi meghiyasutte viya garahaṇacchariyavasena veditabbaṃ. Yāva appāyukāti yattakaṃ parittāyukā, atiittarajīvitāti attho. Sattāhajāteti sattāhena jāto sattāhajāto. Tasmiṃ sattāhajāte, jātassa sattame ahanīti attho. Tusitaṃ kāyaṃ upapajjīti tusitaṃ devanikāyaṃ paṭisandhiggahaṇavasena upapajji.
据说,有一次,长老在午后时分坐在昼住处。他心中忆念着世尊那具足大相与随形好、极美妙、堪称所见中最上的色身庄严,思惟道:“啊,诸佛的色身成就,如此令人愿见,一切处清净庄严,使人心生欢喜!”正当他感受着极大的喜悦与满足时,又进一步思惟:“一位刚分娩的母亲,即使儿子相貌丑陋,也会如同见到俊俏的儿子一般满心欢喜。那么,如果诸佛的母亲摩诃摩耶夫人仍然在世,亲眼见到世尊的色身时,她心中会生起何等的喜悦与满足呢?我的大母夫人实在不幸,竟在世尊出生仅七日便去世了!”经过这样一番思惟之后,他来到世尊跟前,禀告自己内心的这番思绪,并为她已去世而深感惋惜,于是说出了“稀有啊,尊者……”这番话。
Ekadivasaṃ kira thero pacchābhattaṃ divāṭṭhāne nisinno lakkhaṇānubyañjanappaṭimaṇḍitaṃ sobhaggappattaṃ dassanānuttariyabhūtaṃ bhagavato rūpakāyasiriṃ manasi karitvā, ‘‘aho buddhānaṃ rūpakāyasampatti dassanīyā samantapāsādikā manoharā’’ti uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedento evaṃ cintesi – ‘‘vijātamātuyā nāma virūpopi putto surūpo viya manāpo hoti, sace pana buddhānaṃ mātā mahāmāyā devī dhareyya, kīdisaṃ nu kho tassā bhagavato rūpadassane pītisomanassaṃ uppajjeyya, mahājāni kho mayhaṃ mahāmātu deviyā, yā sattāhajāte bhagavati kālakatā’’ti. Evaṃ pana cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā attano parivitakkitaṃ ārocento tassā kālakiriyaṃ garahanto ‘‘acchariyaṃ, bhante’’tiādimāha.
然而,也有一些人这样说:“摩诃波阇波提·瞿昙弥曾费尽心力向世尊请求出家,但终究被拒绝。后来,因我(阿难)以善巧方便向世尊恳请,世尊通过接受八敬法的方式,准许她出家并授予具足戒。她接受了那些法后,获得出家与具足戒,从而为世尊成立了第二众,进而成为第四众的因缘。如果世尊的生母摩诃摩耶夫人当时还在世,那么这两位刹帝利姐妹便会合在一起,共同庄严这个教法。而且世尊出于对母亲的深度敬重,也会轻易地允许女人在教法中出家受具足戒。只是因为她寿命短促,这件事才完成得如此艰难。”基于这样的想法,长老便以此因缘,在世尊面前说出了“稀有啊,尊者”等语。然而,这种说法并不能成立。因为世尊不论是为自己的母亲,还是为任何其他女人而允许她们在自己的教法中出家,都是出于极其审慎的态度才允许的,绝不会为了教法久住而轻率应允。
Keci panāhu – ‘‘mahāpajāpati gotamī bhagavantaṃ mahatā āyāsena pabbajjaṃ yācitvāpi paṭikkhittā, mayā pana upāyena yācito bhagavā aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇavasena tassā pabbajjaṃ upasampadañca anujāni, sā te dhamme paṭiggahetvā laddhapabbajjūpasampadā bhagavato dutiyaṃ parisaṃ uppādetvā catutthāya parisāya paccayo ahosi. Sace pana bhagavato janetti mahāmāyā devī dhareyya, evametā cubhopi khattiyabhaginiyo ekato hutvā imaṃ sāsanaṃ sobheyyuṃ, bhagavā ca mātari bahumānena mātugāmassa sāsane pabbajjaṃ upasampadañca sukheneva anujāneyya, appāyukatāya panassā kasirena nipphannamidanti iminā adhippāyena thero bhagavato santike ‘acchariyaṃ, bhante’tiādimāhā’’ti. Taṃ akāraṇaṃ. Bhagavā hi mātuyā vā aññassa vā mātugāmassa attano sāsane pabbajjaṃ anujānanto garukaṃyeva katvā anujānāti, na lahukaṃ ciraṭṭhitikāmatāyāti.
此外,又有另一些人这样说:“长老心中忆念着那些他人所不共有的、无量无边的佛陀功德——诸如十力、四无所畏等,之后思惟:这位曾以子宫怀胎十月、护持那位世间最上、具大神力的导师的母亲——佛陀之母,怎么可能去侍奉其他男子,成为某个人的女仆呢?这绝不适宜。为什么呢?因为恰好与导师的功德相应,这才应当如此:她的世尊儿子出生仅七天,这位生母便去世了,去世后即往生兜率天。尊者正是对此事生起了稀有、未曾有之心,当他向世尊禀告内心生起的这一念头时,便说出了‘稀有啊,尊者’这段话。”
Apare panāhu – ‘‘dasabalacatuvesārajjādike anaññasādhāraṇe anantāparimāṇe buddhaguṇe thero manasi karitvā yā evaṃ mahānubhāvaṃ nāma loke aggapuggalaṃ satthāraṃ kucchinā dasa māse parihari, sā buddhamātā kassaci paricārikā bhavissatīti ayuttamidaṃ. Kasmā? Satthu guṇānucchavikamevetaṃ, yadidaṃ sattāhajāte bhagavati janetti kālaṃ karoti, kālakatā ca tusitesu uppajjatīti acchariyabbhutacittajāto hutvā taṃ attano vitakkuppādanaṃ bhagavato ārocento ‘acchariyaṃ, bhante’tiādivacanaṃ avocā’’ti.
然而,世尊正是因为:菩萨的母亲在菩萨出生仅七天后便去世,这是已确立的定法;因此,为阐明这一法性,他才开始说“正是如此,阿难”等语。而此法性是:一切菩萨在圆满波罗蜜后,先投生于兜率天宫,在那里住满天寿;天寿终时,为成就正等觉,一万个轮围世界的天神前来汇集劝请,于是菩萨便到人间受生。在此之前,他们会观察时机、区域、地域、家族,以及生母的寿量,然后才结生。我们的世尊在菩萨时也是如此,安住于兜率天宫,作了五大观察,确认母胎的寿命仅为十个月零七天,知道“此时是结生的时候,此时出生适当”,这才执取结生。因此,应视此为一切菩萨共遵的行为范式。正因如此,世尊说:“阿难,确实,菩萨的母亲们寿命极短……”等等。
Satthā pana yasmā sattāhajātesu bodhisattesu bodhisattamātu kālakiriyā dhammatā siddhā, tasmā taṃ dhammataṃ paridīpento ‘‘evametaṃ, ānandā’’tiādimāha. Sā panāyaṃ dhammatā yasmā yathā sabbe bodhisattā pāramiyo pūretvā tusitapure nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā āyupariyosāne dasasahassacakkavāḷadevatāhi sannipatitvā abhisambodhiṃ pattuṃ manussaloke paṭisandhiggahaṇāya ajjhesitā kāladīpadesakulāni viya janettiyā āyuparimāṇampi oloketvā paṭisandhiṃ gaṇhanti, ayampi bhagavā bodhisattabhūto tatheva tusitapure ṭhito pañca mahāvilokanāni vilokento sattadivasādhikadasamāsaparimāṇaṃ mātuyā āyuparimāṇaṃ paricchinditvā ‘‘ayaṃ mama paṭisandhiggahaṇassa kālo, idāni uppajjituṃ vaṭṭatī’’ti ñatvāva paṭisandhiṃ aggahesi, tasmā sabbabodhisattānaṃ āciṇṇasamāciṇṇavaseneva veditabbaṃ. Tenāha bhagavā – ‘‘appāyukā hi, ānanda, bodhisattamātaro hontī’’tiādi.
其中,“去世”(kālaṃ karonti)是指:如前所说,唯因寿尽而死,并非因分娩而死。处于最后有身的菩萨所居之处,犹如塔庙,不应由他人受用;也不可能将菩萨的母亲移开,另立他人为正妃。菩萨母亲的寿命正是如此长短,所以她们便在彼时去世。正是为了阐明此理,大菩萨们作了第五大观察。
Tattha kālaṃ karontīti yathāvuttaāyuparikkhayeneva kālaṃ karonti, na vijātapaccayā. Carimattabhāvehi bodhisattehi vasitaṭṭhānaṃ cetiyagharasadisaṃ hoti, na aññesaṃ paribhogārahaṃ, na ca sakkā bodhisattamātaraṃ apanetvā aññaṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapetunti tattakaṃ eva bodhisattamātu āyuppamāṇaṃ hoti, tasmā tadā kālaṃ karonti. Imameva hi atthaṃ sandhāya mahābodhisattā pañcamaṃ mahāvilokanaṃ karonti.
那么,她们在什么年龄去世呢?在中年。因为在青年时期,众生对自己身体的欲贪很强烈,那时怀孕的妇女大多不能好好地保护胎儿。即使能保住,胎儿也常常多病。而到了中年,过了前三分之二,进入最后三分之一时,子宫变得清净;在清净的子宫中生下的孩子健康无病。因此,菩萨的母亲们在青年时期享受了福报之后,于中年的最后三分之一时分娩,而后去世。
Katarasmiṃ pana vaye kālaṃ karontīti? Majjhimavaye. Paṭhamavayasmiñhi sattānaṃ attabhāve chandarāgo balavā hoti, tena tadā sañjātagabbhā itthiyo yebhuyyena gabbhaṃ anurakkhituṃ na sakkonti. Gaṇheyyuṃ ce, gabbho bahvābādho hoti. Majjhimavayassa pana dve koṭṭhāse atikkamitvā tatiyakoṭṭhāse vatthu visadaṃ hoti, visade vatthumhi nibbattadārakā arogā honti, tasmā bodhisattamātaro paṭhamavaye sampattiṃ anubhavitvā majjhimavayassa tatiyakoṭṭhāse vijāyitvā kālaṃ karontīti.
“了知此义”是指:了知菩萨的母亲及其他一切众生,在此生中的寿命终归以死亡为尽头;为阐明此义,激励于无过失的修行中精勤努力,而宣说了这首优陀那。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ bodhisattamātu aññesañca sabbasattānaṃ attabhāve āyussa maraṇapariyosānataṃ viditvā tadatthavibhāvanamukhena anavajjappaṭipattiyaṃ ussāhadīpakaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
其中,“凡是”(ye keci)是不定指示。“已生”(bhūtā)指已经出生的众生。“将有”(bhavissanti)指在未来将出生的众生。而“vā”字表示分别,“api”字表示总括;因此,也将正在出生的众生摄在其中。仅此,便依过去、未来、现在三时,无余穷尽了三时所摄的一切众生。此外,胎生的众生从出胎之时起,称为“已生”;在此之前,称为“将有”。湿生与化生的众生,在结生心之后称为“已生”;在此之前,依当来之有的方式,称为“将有”。或者,一切众生若依现在有,可称为“已生”;若依未来有,则称为“将有”。漏尽者称为“已生”,因为他们仅是已生,不再成为“将有”;其余众生则称为“将有”。
Tattha ye kecīti aniyamaniddeso. Bhūtāti nibbattā. Bhavissantīti anāgate nibbattissanti. Vāsaddo vikappattho, apisaddo sampiṇḍanattho. Tena nibbattamānepi saṅgaṇhāti. Ettāvatā atītādivasena tiyaddhapariyāpanne satte anavasesato pariyādiyati. Apica gabbhaseyyakasattā gabbhato nikkhantakālato paṭṭhāya bhūtā nāma, tato pubbe bhavissanti nāma. Saṃsedajūpapātikā paṭisandhicittato parato bhūtā nāma, tato pubbe uppajjitabbabhavavasena bhavissanti nāma. Sabbepi vā paccuppannabhavavasena bhūtā nāma, āyatiṃ punabbhavavasena bhavissanti nāma. Khīṇāsavā bhūtā nāma. Te hi bhūtā eva, na puna bhavissantīti, tadaññe bhavissanti nāma.
“一切众生将舍弃身体而去”:如前所述,所有以一切有、生趣、识住、有情居等种种差别而划分的众生,都将舍弃身体,即放下自己的躯体,前往他世;而无学者则前往涅槃。这是为了表明于此世间,没有任何不死的法。“智者了知那一切众生的衰灭”:一切众生的衰灭,即死亡,或者说衰灭、毁坏、破灭,智者——具智慧者——以死随念,或以作意无常而了知之后。“应当精勤地修习梵行”:修习观的行者,因具足名为“精勤”的精力,故是精勤者;以四正勤发起精进,应当修习能完全超越死亡的道——也就是道梵行,应当践行这条道路。这就是它的意思。
Sabbe gamissanti pahāya dehanti sabbe yathāvuttabhedā sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsādivasena anekabhedabhinnā sattā dehaṃ attano sarīraṃ pahāya nikkhipitvā paralokaṃ gamissanti, asekkhā pana nibbānaṃ. Ettha koci acavanadhammo nāma natthīti dasseti. Taṃ sabbajāniṃ kusalo viditvāti tadetaṃ sabbassa sattassa jāniṃ hāniṃ maraṇaṃ, sabbassa vā sattassa jāniṃ vināsaṃ pabhaṅgutaṃ kusalo paṇḍitajātiko maraṇānussativasena aniccatāmanasikāravasena vā jānitvā. Ātāpiyo brahmacariyaṃ careyyāti vipassanāya kammaṃ karonto ātāpiyasaṅkhātena vīriyena samannāgatattā ātāpiyo catubbidhasammappadhānavasena āraddhavīriyo anavasesamaraṇasamatikkamanūpāyaṃ maggabrahmacariyaṃ careyya, paṭipajjeyyāti attho.
3. 善觉麻风经注释
3. Suppabuddhakuṭṭhisuttavaṇṇanā
43第三经中:“在王舍城有一位名为善觉的麻风病人”是指一位名叫善觉的男子住在王舍城。他身患麻风病,身体被严重的麻风病所摧坏。“人中穷乏者”:在王舍城所有人中,他是最为困苦的。他捡拾人们丢弃在垃圾堆等处的碎布片,缝补成衣穿用;手托陶钵,挨家乞食,依靠得来的残粥剩饭维生,但由于过去所作业的因缘,总也得不到足量的食物,因此被称为“人中穷乏者”。“人中悲苦者”:他在人中承受了极点的悲苦。“人中可怜者”:因为被众人轻蔑鄙视,所以极为凄惨可怜。“在大众围绕中”:这是指世尊被大比丘众和优婆塞众所围绕。
43. Tatiye rājagahe suppabuddho nāma kuṭṭhī ahosīti suppabuddhanāmako eko puriso rājagahe ahosi. So ca kuṭṭhī kuṭṭharogena bāḷhavidūsitagatto. Manussadaliddoti yattakā rājagahe manussā tesu sabbaduggato. So hi saṅkārakūṭavatiādīsu manussehi chaḍḍitapilotikakhaṇḍāni sibbitvā paridahati, kapālaṃ gahetvā gharā gharaṃ gantvā laddhaācāmaucchiṭṭhabhattāni nissāya jīvati, tampi pubbe katakammapaccayā na yāvadatthaṃ labhati. Tena vuttaṃ ‘‘manussadaliddo’’ti. Manussakapaṇoti manussesu paramakapaṇataṃ patto. Manussavarākoti manussānaṃ hīḷitaparibhūtatāya ativiya dīno. Mahatiyā parisāyāti mahatiyā bhikkhuparisāya ceva upāsakaparisāya ca.
据说有一天,世尊由大比丘僧团随从,进入王舍城托钵乞食。为使比丘们顺利获得食物,他在午后托钵返回后,仅由几位比丘随行便出了城。他等待着那些已行布施的优婆塞和其余比丘的到来,便停在城内一处景色怡人的地方。那时,比丘们从各处赶来,围绕在世尊身旁;优婆塞们也想:“我们听完随喜开示、礼敬之后再走”,于是都走近世尊。一时形成了大集会。世尊示现将坐下的姿势,他们随即铺设了适合佛陀的座位。于是世尊坐在铺设好的佛座上,以八十种随形好庄严,三十二大人相闪耀光辉;从佛身散发出丈许光芒,遍照四方,同时放射出蓝、黄、红、白、深红等六色佛光。他以无与伦比的色身庄严照亮了整片区域,被比丘众围绕,犹如群星环绕的满月;又如蹲踞在雌黄岩上的狮子王,发出狮子吼,以如迦陵频伽鸟鸣般悦耳的梵音宣说正法。
Ekadivasaṃ kira bhagavā mahābhikkhusaṅghaparivāro rājagahaṃ piṇḍāya pavisitvā bhikkhūnaṃ sulabhapiṇḍapātaṃ katvā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto katipayabhikkhuparivāro nikkhanto yehi dānaṃ dinnaṃ, tesaṃ upāsakānaṃ avasesabhikkhūnañca āgamanaṃ āgamayamāno antonagareyeva aññatarasmiṃ ramaṇīye padese aṭṭhāsi. Tāvadeva bhikkhū tato tato āgantvā bhagavantaṃ parivāresuṃ, upāsakāpi ‘‘anumodanaṃ sutvā vanditvā nivattissāmā’’ti bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu, mahāsannipāto ahosi. Bhagavā nisīdanākāraṃ dassesi. Tāvadeva buddhārahaṃ āsanaṃ paññāpesuṃ. Atha bhagavā asītianubyañjanappaṭimaṇḍitehi dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi virocamānāya byāmappabhāparikkhepasamujjalāya nīlapītalohitodātamañjeṭṭhapabhassarānaṃ vasena chabbaṇṇabuddharaṃsiyo vissajjentiyā anupamāya rūpakāyasiriyā sakalameva taṃ padesaṃ obhāsento tārāgaṇaparivuto viya puṇṇacando bhikkhugaṇaparivuto paññattavarabuddhāsane nisīditvā manosilātale kesarasīho viya sīhanādaṃ nadanto karavīkarutamañjunā brahmassarena dhammaṃ deseti.
那些比丘们也是少欲、知足、好远离、不混杂、精进策励、勇猛坚固、能谴责恶行、呵责不善、善于劝导、堪忍言语,具足戒、具足定、具足慧、具足解脱、具足解脱知见。他们披着云彩般颜色的粪扫衣,犹如被善加调伏的香象,围绕世尊,专心聆听正法。优婆塞们则穿着洁净的下衣,披着洁净的上衣,于上午广行布施,以香花等供养世尊,礼敬之后,又向比丘僧团表示敬意,然后围绕世尊和比丘僧团,收摄手足,恭敬地专心听闻正法。因此经中说:‘那时,世尊被大众围绕,坐着宣说正法。’
Bhikkhūpi kho appicchā santuṭṭhā pavivittā asaṃsaṭṭhā āraddhavīriyā pahitattā codakā pāpagarahino vattāro vacanakkhamā sīlasampannā samādhisampannā paññāsampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannā meghavaṇṇaṃ paṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā suvammitā viya gandhahatthino bhagavantaṃ parivāretvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Upāsakāpi suddhavatthanivatthā suddhuttarāsaṅgā pubbaṇhasamayaṃ mahādānāni pavattetvā gandhamālādīhi bhagavantaṃ pūjetvā vanditvā bhikkhusaṅghassa nipaccakāraṃ dassetvā bhagavantaṃ bhikkhusaṅghañca parivāretvā saṃyatahatthapādā ohitasotā sakkaccaṃ dhammaṃ suṇanti. Tena vuttaṃ – ‘‘tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hotī’’ti.
那时,善觉正被饥渴虚弱所困,为寻找食物而游走,转入巷中。他远远望见那大集会,心想:‘这么多人聚集在此,是为了什么?一定是在分发食物。或许我去那里,能讨得些许嚼食或啖食。’他生起这样的渴望后,便前往那里。到了之后,他看见世尊——清净、庄严、令人欢喜,已达最上调御与寂静,已调伏、已守护、诸根寂静、善入等持,正被大众围绕而宣说正法。看见之后,他过去生所累积、并已成熟的亲依止成就激励着他,于是他心想:‘我也应该听听正法。’便坐在大众的边缘。就此事,经中说:‘那位善觉麻风病人看见世尊后……便在一旁坐下,心想“我也要听法”。’
Suppabuddho pana jighacchādubbalyapareto ghāsapariyesanaṃ caramāno antaravīthiṃ otiṇṇo dūratova taṃ mahājanasannipātaṃ disvā, ‘‘kiṃ nu kho ayaṃ mahājanakāyo sannipatito, addhā ettha bhojanaṃ dīyati maññe, appeva nāmettha gatena kiñci khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā laddhuṃ sakkā’’ti sañjātābhilāso tattha gantvā addasa bhagavantaṃ pāsādikaṃ dassanīyaṃ pasādanīyaṃ uttamadamathasamathamanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ santindriyaṃ susamāhitaṃ tāya parisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ, disvāna purimajātisambhatāya paripakkāya upanissayasampattiyā codiyamāno ‘‘yaṃnūnāhampi dhammaṃ suṇeyya’’nti parisapariyante nisīdi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘addasā kho suppabuddho kuṭṭhī…pe… tattheva ekamantaṃ nisīdi‘ahampi dhammaṃ sossāmī’’’ti.
「一切」:指一切范围内的、从低等到所有补特伽罗的情况,也就是毫无遗漏。也有读作‘Sabbavanta’的。
「以心」:指以与佛眼相应的心。这里以心为首来指代智慧,所以意思是,以了知根器与随眠的智慧,以及了知诸根胜劣的智慧来观察。
「以心遍知而作意」:即先逐一了知会众中每个人的心,再以意作意、加以观察。
「能了悟法」:指有能力证悟道果之法,也就是具足亲依止。
「如是思维」:这位善觉,虽然由于往昔在答嘎拉西奇对独觉佛所造过的过失,而感得如今这般境况,但他内心中道果的亲依止,却如同被泥土覆盖的金块一般闪耀。因此,他是容易教化的。世尊正是如此思维。所以经中说:‘这位在座的将来能了悟法。’
Sabbāvantanti sabbāvatiṃ hīnādisabbapuggalavataṃ, tattha kiñcipi anavasesetvāti attho. ‘‘Sabbavanta’’ntipi paṭhanti. Cetasāti buddhacakkhusampayuttacittena. Cittasīsena hi ñāṇaṃ niddiṭṭhaṃ, tasmā āsayānusayañāṇena indriyaparopariyattañāṇena cāti attho. Ceto paricca manasākāsīti tassā parisāya cittaṃ paccekaṃ paricchinditvā manasi akāsi te volokesi. Bhabbo dhammaṃ viññātunti maggaphaladhammaṃ adhigantuṃ samattho, upanissayasampannoti attho. Etadahosīti ayaṃ suppabuddho kiñcāpi tagarasikhimhi paccekabuddhe aparajjhitvā īdiso jāto, maggaphalūpanissayo panassa paṃsupaṭicchannasuvaṇṇanikkhaṃ viya antohadayeyeva vijjotati, tasmā suviññāpiyoti idaṃ ahosi. Tenāha – ‘‘ayaṃ kho idha bhabbo dhammaṃ viññātu’’nti.
「次第开示」:指先讲布施,接着讲戒,戒之后讲天界,天界之后讲圣道,如此按次第教导。因为世尊首先结合原因显示欲乐的滋味,然后为了让众生远离,以种种方式阐述欲乐的过患;对于那些因观察过患而心生警惕的人,再通过显示离欲的功德这一方便,开示解脱之道。
Anupubbiṃ kathanti dānānantaraṃ sīlaṃ, sīlānantaraṃ saggaṃ, saggānantaraṃ magganti evaṃ anupaṭipāṭikathaṃ. Bhagavā hi paṭhamaṃ hetunā saddhiṃ assādaṃ dassetvā tato satte vivecetuṃ nānānayehi ādīnavaṃ pakāsetvā ādīnavasavanena saṃviggahadayānaṃ nekkhammaguṇavibhāvanamukhena ca vivaṭṭaṃ dasseti.
「布施论」:布施名为安乐的因,成就的根,财富的依处,是行于险路者的救护、洞窟、归趣与依怙。于此世与他世,与布施等同的依靠、依处、攀附、救护、洞窟、归趣与依怙,皆不可得。何以故?于为作依靠义,布施如宝造狮子座;于为作安立义,如大地;于为作攀附义,如攀缘之绳;于度脱苦难义,如船;于施予无畏义,如战场上的勇士;于防护怖畏义,如深壕围护的城;于不为悭吝等垢秽所染义,如莲花;于焚烧他们垢秽义,如火;于难近义,如毒蛇;于无畏义,如狮子;于具大力义,如象;于被视为吉祥义,如白牛王;于到达安稳处义,如云马王。布施确实能带来世间的王位荣华、转轮王的成就、帝释的成就、魔王的成就、梵天的成就,乃至声闻波罗蜜智、辟支菩提智、正等觉菩提智。以上即是与布施功德相关的宣说。
Dānakathanti idaṃ nāma sukhānaṃ nidānaṃ, sampattīnaṃ mūlaṃ, bhogānaṃ patiṭṭhā, visamagatassa tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ, idhalokaparalokesu dānasadiso avassayo patiṭṭhā ālambanaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ natthi. Idañhi avassayaṭṭhena ratanamayasīhāsanasadisaṃ, patiṭṭhānaṭṭhena mahāpathavisadisaṃ , ālambanaṭṭhena ālambanarajjusadisaṃ, dukkhanittharaṇaṭṭhena nāvāsadisaṃ, samassāsanaṭṭhena saṅgāmasūro, bhayaparittāṇaṭṭhena suparikhāparikkhittanagaraṃ, maccheramalādīhi anupalittaṭṭhena padumaṃ, tesaṃ nidahanaṭṭhena jātavedo, durāsadaṭṭhena āsīviso, asantāsaṭṭhena sīho, balavantaṭṭhena hatthī, abhimaṅgalasammataṭṭhena setausabho, khemantabhūmisampāpanaṭṭhena valāhako assarājā. Dānañhi loke rajjasiriṃ deti, cakkavattisampattiṃ sakkasampattiṃ mārasampattiṃ brahmasampattiṃ sāvakapāramīñāṇaṃ paccekabodhiñāṇaṃ sammāsambodhiñāṇaṃ detīti evamādidānaguṇappaṭisaṃyuttakathaṃ.
然而,因为行布施者得以受持戒,故于布施论之后,世尊继说戒论。「戒论」:所谓戒,是众生的依怙、依处、攀附、救护、洞窟、归趣与依怙。于此世他世的一切成就中,与戒同等的依怙、依处、攀附、救护、洞窟、归趣与依怙,皆不可得;与戒严同等的严饰,与戒花同等的花鬘,与戒香同等的妙香,皆不可得。以戒严为庄饰、以戒花为鬘、以戒香涂体之人,含天人在内的世间众目瞻仰,观无厌足。如是以种种方式,此为与戒功德相关的宣说。
Yasmā pana dānaṃ dento sīlaṃ samādātuṃ sakkoti, tasmā dānakathānantaraṃ sīlakathaṃ kathesi. Sīlakathanti sīlaṃ nāmetaṃ sattānaṃ avassayo patiṭṭhā ālambanaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ. Idhalokaparalokasampattīnañhi sīlasadiso avassayo patiṭṭhā ālambanaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ natthi, sīlālaṅkārasadiso alaṅkāro, sīlapupphasadisaṃ pupphaṃ, sīlagandhasadiso gandho natthi, sīlālaṅkārena hi alaṅkataṃ sīlakusumapiḷandhitaṃ sīlagandhānulittaṃ sadevako loko olokento tittiṃ na gacchatīti evamādīhi sīlaguṇappaṭisaṃyuttakathaṃ.
为令知晓依止此戒即可证得生天,故于戒论之后,世尊述说生天论。「生天论」:所谓天,是可意、可爱、可悦之处,于彼处常得游戏之乐,恒享成就。四大王天诸天,领受天界妙乐与天界成就,寿量九百万年;三十三天诸天,寿量三亿六千万年。如是以这些方式,宣说天界功德。实则,讲述天界成就时,诸佛之辩才是言之不尽的。正如经中所说:‘诸比丘,我能以种种方便宣说生天论……’
Idaṃ pana sīlaṃ nissāya ayaṃ saggo labbhatīti dassetuṃ sīlānantaraṃ saggakathaṃ kathesi. Saggakathanti saggo nāma iṭṭho kanto manāpo, niccamettha kīḷā niccasampattiyo labbhanti, cātumahārājikā devā navutivassasatasahassāni dibbasukhaṃ dibbasampattiṃ paṭilabhanti, tāvatiṃsā tisso vassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassānīti evamādisaggaguṇappaṭisaṃyuttakathaṃ. Saggasampattiṃ kathentānañhi buddhānaṃ mukhaṃ nappahoti. Vuttampi cetaṃ ‘‘anekapariyāyena kho ahaṃ, bhikkhave, saggakathaṃ katheyya’’ntiādi.
如此,以附带因由的生天论诱导之后,接着如同将大象装饰好后反断其鼻一般,为了显示“此天界亦是无常、不稳固,不应于此处生起欲贪”,便以“诸欲乐少、苦多、恼多,其中过患更甚”等方式(《中部》1.177; 2.42),讲述了诸欲的过患、鄙陋与染污。其中,“过患”指过失。“鄙陋”指低劣之性,意为非高尚者所行、不被高尚者所行、属于卑下的性质。“染污”指众生因这些欲而在轮回中受到染污。故他言:“确实,众生被染污了”(《中部》2.351)。
Evaṃ hetunā saddhiṃ saggakathāya palobhetvā puna hatthiṃ alaṅkaritvā tassa soṇḍaṃ chindanto viya ‘‘ayampi saggo anicco adhuvo, na ettha chandarāgo kātabbo’’ti dassanatthaṃ ‘‘appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’’tiādinā (ma. ni. 1.177; 2.42) nayena kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ kathesi. Tattha ādīnavanti dosaṃ. Okāranti lāmakasabhāvaṃ, aseṭṭhehi sevitabbaṃ seṭṭhehi na sevitabbaṃ nihīnasabhāvanti attho. Saṃkilesanti tehi sattānaṃ saṃsāre saṃkilissanaṃ. Tenāha – ‘‘kilissanti vata bho sattā’’ti (ma. ni. 2.351).
如此,以诸欲之过患警醒他后,便开显了出离的功德,并于出家与禅那等方面,阐明并称赞其功德。在“适合作业的心”等表述中,“适合作业的心”指堪任作业的心:由于先前所说法,不信等心的过失已经消失,心能成为上层教法的承载者,故称堪任作业的心,意为能担当作业的心。由去除见与慢等烦恼,而成“柔软心”;由去除爱欲等,而成“无盖心”;由正行所生起的广大喜与悦,而成“踊跃心”。其中,由获得信而成“净信心”,这是指当世尊了知(心已处于此状态)时的关联。
Evaṃ kāmādīnavena tajjetvā nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi pabbajjāya jhānādīsu ca guṇaṃ dīpesi vaṇṇesi. Kallacittantiādīsu kallacittanti kammaniyacittaṃ, heṭṭhā pavattitadesanāya assaddhiyādīnaṃ cittadosānaṃ vigatattā uparidesanāya bhājanabhāvūpagamanena kammaniyacittaṃ, kammakkhamacittanti attho. Diṭṭhimānādisaṃkilesavigamena muducittaṃ. Kāmacchandādivigamena vinīvaraṇacittaṃ. Sammāpaṭipattiyaṃ uḷārapītipāmojjayogena udaggacittaṃ. Tattha saddhāsampattiyā pasannacittaṃ, yadā bhagavā aññāsīti sambandho.
或者,另一解:“适合作业的心”:由去除欲贪,而成无病之心。“柔软心”:由去除嗔恚,依于慈心而成不僵硬之心。“无盖心”:由去除掉举与悔恨,不散乱故,而成无遮蔽之心。“踊跃心”:由去除昏沉与睡眠,以正精进力而成不消沉之心。“净信心”:由去除疑惑,于正行已有坚定倾向之心。
Atha vā kallacittanti kāmacchandavigamena arogacittaṃ. Muducittanti byāpādavigamena mettāvasena akathinacittaṃ. Vinīvaraṇacittanti uddhaccakukkuccavigamena avikkhipanato na pihitacittaṃ. Udaggacittanti thinamiddhavigamena sampaggahavasena alīnacittaṃ. Pasannacittanti vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyā adhimuttacittaṃ.
「然后」指在讲述了上述内容之后。「自举法」是指世尊自己将其高举、亲自拈出的教法,是以自生智亲见的,不与他者共。那么,这是什么呢?正是对圣谛的教说。所以他说:「这是苦,这是集,这是灭,这是道。」因为这一句直接展示了诸谛的自性,所以在此阶段应宣说圣谛。这些圣谛在《清净道论》中已以一切方式详尽阐明,应按照那里所述来理解。
Athāti pacchā. Sāmukkaṃsikāti sāmaṃ ukkaṃsikā attanāva uddharitvā gahitā, sayambhūñāṇena sāmaṃ diṭṭhā, aññesaṃ asādhāraṇāti attho. Kā ca pana sāti? Ariyasaccadesanā. Tenevāha – ‘‘dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ magga’’nti. Idañhi saccānaṃ sarūpadassanaṃ, tasmā imasmiṃ ṭhāne ariyasaccāni kathetabbāni, tāni sabbākārato vitthārena visuddhimagge (visuddhi. 2.529) vuttānīti tattha vuttanayena veditabbāni.
通过「譬如」等比喻,显示善觉醒者断除烦恼与圣道的生起。「已离黑」指离开了黑色。「完全地」指很好地、彻底地。「染料」指蓝、黄、红、深红等各种颜色。「接受」指拿起染料,使布变得光洁明净。「就在那座位上」指就在那个座位上,未曾起身。由此显示他的观照极为轻快、智慧锐利,属于乐行道与速通智。「离尘」:由于没有能导致恶趣的贪等尘垢,故称离尘;「离垢」:由于所有残余的见与疑等垢秽已完全去除,故称离垢。或者另一种解释:「离尘」:由于没有初道所应断的烦恼尘垢,故称离尘;「离垢」:由于五种无道德之垢已断,故称离垢。「法眼」指入流道。为显示法眼生起的行相,所以说「凡集起之法,皆是灭去之法」。由于此句以灭为对象,只是通过其作用通达一切有为法而生起。
Seyyathāpītiādinā upamāvasena suppabuddhassa kilesappahānaṃ ariyamagguppādañca dasseti. Apagatakāḷakanti vigatakāḷakaṃ. Sammadevāti suṭṭhuyeva. Rajananti nīlapītalohitamañjeṭṭhādiraṅgajātaṃ. Paṭiggaṇheyyāti gaṇheyya, pabhassaraṃ bhaveyya. Tasmiṃyeva āsaneti tassaṃyeva nisajjāyaṃ. Etenassa lahuvipassanakatā tikkhapaññatā sukhāpaṭipadā khippābhiññatā ca dassitā honti. Virajaṃ vītamalanti apāyagamanīyarāgarajādīnaṃ abhāvena virajaṃ, anavasesadiṭṭhivicikicchāmalāpagamena vītamalaṃ. Paṭhamamaggavajjhakilesarajābhāvena vā virajaṃ, pañcavidhadussīlamalāpagamena vītamalaṃ. Dhammacakkhunti sotāpattimaggo adhippeto. Tassa uppattiākāradassanatthaṃ ‘‘yaṃkiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti vuttaṃ. Tañhi nirodhaṃ ārammaṇaṃ katvā kiccavasena eva saṅkhatadhamme paṭivijjhantaṃ uppajjati.
此处是比喻与法义的对应:布应看作如同心;布被外来污垢染污的状态,如同心被贪等烦恼尘垢染污的状态;洗涤用的板子,如同次第说法;水,如同信心;以水反复浸湿,并用牛粪与灰碱揉搓以去除黑色的这种浣布努力,如同以信心之水润泽,以念、定、慧将诸过失揉松,并通过信等学处来令心清净的精进;依此努力,布上的黑色得以去除,如同依精进努力,那些烦恼得以镇伏;染料,如同圣道;经由染料令布变得光洁闪耀的状态,如同以圣道将已镇伏烦恼的心彻底净化的状态。
Tatridaṃ upamāsaṃsandanaṃ – vatthaṃ viya cittaṃ daṭṭhabbaṃ, vatthassa āgantukamalehi kiliṭṭhabhāvo viya cittassa rāgādimalehi saṃkiliṭṭhabhāvo, dhovanaphalakaṃ viya anupubbikathā, udakaṃ viya saddhā, udakena temetvā temetvā gomayakhārehi kāḷake sammadditvā vatthassa dhovanappayogo viya saddhāsalilena temetvā satisamādhipaññāhi dose sithile katvā saddhādividhinā cittassa sodhane vīriyārambho, tena payogena vatthe kāḷakāpagamo viya vīriyārambhena kilesavikkhambhanaṃ, raṅgajātaṃ viya ariyamaggo, tena suddhassa vatthassa pabhassarabhāvo viya vikkhambhitakilesassa cittassa maggena pariyodāpananti.
当时,善觉坐于大众边缘听闻说法,证得入流果后,想将自己所获功德禀告导师,却又不敢贸然进入人群之中;待大众礼拜导师、随行一段后折返,世尊回到精舍时,他便自行回去了。就在那一刻,帝释天王察知:“这个善觉,想将自己在导师教法中证得的功德公之于众”,于是心想“我来试试他”,便来到他上空,立于空中,如是说道:“善觉,你这人中的贫者、人中的可怜者、人中的不幸者!我将给你无量的财富,你只需宣称:‘佛非佛,法非法,僧非僧,我不再需要佛,不再需要法,不再需要僧。’”善觉闻言,问道:“你是谁?”“我是帝释天王。”“盲目的愚人,无惭无愧者,你根本不配与我交谈,竟说出这般不当之语。再者,你为何说我‘贫穷、可怜、不幸’?我难道不是世间主的亲生子吗?我丝毫不贫穷、不可怜、不不幸。我已获得安乐,达至最上安乐,实为大富长者。”说完这番话,他又说偈道:
Evaṃ pana suppabuddho parisapariyante nisinno dhammadesanaṃ sutvā sotāpattiphalaṃ patvā attanā paṭiladdhaguṇaṃ satthu ārocetukāmo parisamajjhaṃ ogāhituṃ avisahanto mahājanassa satthāraṃ vanditvā anugantvā nivattakāle bhagavati vihāraṃ gate sayampi vihāraṃ agamāsi. Tasmiṃ khaṇe sakko devarājā ‘‘ayaṃ suppabuddho kuṭṭhī attanā satthu sāsane paṭiladdhaguṇaṃ pākaṭaṃ kātukāmo’’ti ñatvā ‘‘vīmaṃsissāmi na’’nti gantvā ākāse ṭhito etadavoca – ‘‘suppabuddha tvaṃ manussadaliddo manussakapaṇo manussavarāko, ahaṃ te aparimitaṃ dhanaṃ dassāmi, ‘buddho na buddho, dhammo na dhammo, saṅgho na saṅgho, alaṃ me buddhena, alaṃ me dhammena, alaṃ me saṅghenā’ti vadehī’’ti. Atha naṃ so āha ‘‘kosi tva’’nti? ‘‘Ahaṃ sakko devarājā’’ti. ‘‘Andhabāla ahirika, tvaṃ mayā saddhiṃ kathetuṃ na yuttarūpo, yo tvaṃ evaṃ avattabbaṃ vadesi, apica maṃ tvaṃ ‘duggato daliddo kapaṇo’ti kasmā vadesi, nanu ahaṃ lokanāthassa orasaputto, nevāhaṃ duggato na daliddo na kapaṇo, atha kho sukhappatto paramena sukhena apāhamasmi mahaddhano’’ti vatvā āha –
“信是财富,戒是财富,惭与愧也是财富;
闻财、布施与智慧,正是第七种财富。”
无论是女人还是男人,若拥有这些财富,
他们便称他为‘不贫穷者’,他的人生没有虚度。”
‘‘Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ, hiriottappiyaṃ dhanaṃ; Sutadhanañca cāgo ca, paññā ve sattamaṃ dhanaṃ. ‘‘Yassa ete dhanā atthi, itthiyā purisassa vā; ‘Adaliddo’ti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvita’’nti. (a. ni. 7.5) –
这些是我的七种圣财。确实,凡是拥有这些财富的人,绝不被诸佛或诸独觉佛称为‘贫穷者’。”
Tassimāni me satta ariyadhanāni santi. Yesañhi imāni dhanāni santi, na tveva te buddhehi vā paccekabuddhehi vā ‘daliddā’ti vuccantī’’ti.
帝释天听了他这番话后,就在半路上撇下他,前往世尊跟前,将全部对话与回应禀告了。于是世尊对他说:「帝释,纵使有上百、上千个那样的人,也不可能让善觉麻风病人说出‘佛陀不是佛陀,法不是法,僧不是僧’这样的话。」而善觉麻风病人自己也来到世尊面前,受到世尊的款待后,把自己证得的功德禀告了。因此说:「那时,善觉麻风病人是见法者……」等等。
Sakko tassa kathaṃ sutvā taṃ antarāmagge ohāya satthu santikaṃ gantvā sabbaṃ taṃ vacanaṃ paṭivacanañca ārocesi. Atha naṃ bhagavā āha – ‘‘na kho sakka sakkā tādisānaṃ satenapi sahassenapi suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ ‘buddho na buddho, dhammo na dhammo, saṅgho na saṅgho’ti kathāpetu’’nti. Suppabuddhopi kho kuṭṭhī satthu santikaṃ gantvā satthārā katapaṭisanthāro attanā paṭiladdhaguṇaṃ ārocesi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho suppabuddho kuṭṭhī diṭṭhadhammo’’tiādi.
其中,「见法者」是指:凭此而见到了圣谛法,所以称为见法者。其余诸词也依同样的方法理解。在这里,「见法者」中的「法」字是通称。因为除了智见之外,还有其他种类的「见」,为遮除那些见,故说「得法者」。又因为除了智的成就之外,还有其他种类的「得」,为加以简别,故说「知法者」。但是,这种「知法」也可能只是对法的一部分了知,为了显示毫无遗漏地了知,所以说「彻入法者」。这正表明了他如前所说对圣谛的正觉。因为道智以一次现观的方式完成遍知等功能时,就能毫无遗漏地全面彻入所应遍知的法,而其他智则不能。所以这么说:「凭此而见到了圣谛法,因此称为见法者。」也正因此才说「度疑者」等等。
Tattha diṭṭhadhammoti diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha ‘‘diṭṭhadhammo’’ti cettha sāmaññavacano dhammasaddo. Dassanaṃ nāma ñāṇadassanato aññampi atthīti taṃ nivattanatthaṃ ‘‘pattadhammo’’ti vuttaṃ. Patti ca ñāṇasampattito aññāpi vijjatīti tato visesanatthaṃ ‘‘viditadhammo’’ti vuttaṃ. Sā panāyaṃ viditadhammatā dhammesu ekadesenāpi hotīti nippadesato viditabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘pariyogāḷhadhammo’’ti vuttaṃ. Tenassa yathāvuttaṃ saccābhisambodhaṃyeva dīpeti. Maggañāṇañhi ekābhisamayavasena pariññādikiccaṃ sādhentaṃ nippadesenapi pariññeyyadhammaṃ samantato ogāḷhaṃ nāma hoti, na tadaññañāṇaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo’’ti. Tenevāha ‘‘tiṇṇavicikiccho’’tiādi.
其中,「度疑者」是指:他渡过了犹如怖畏沙漠一般的、基于十六事和基于八事的疑惑。由于那种疑惑已经消失、被彻底断除,所以在种种行相生起时,不再生起「是这样吗?不是这样吗?」等的犹豫,因此称为「无犹豫者」。因为他舍弃了导致羞怯的恶法,并且稳固地安住于戒等功德,证得了无畏、自信与明辨,所以称为「得无畏者」。他不依靠其他人为缘,不依于对其他人的信仰而在这里行事,所以称为「不依他者」。在哪个地方呢?答:「在世尊的教法中。」
Tattha paṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā ca aṭṭhavatthukā ca tiṇṇā vicikicchā etenāti tiṇṇavicikiccho. Tato eva pavattiādīsu ‘‘evaṃ nu kho, na nu kho’’ti evaṃ pavattitā vigatā samucchinnā kathaṃkathā etassāti vigatakathaṃkatho. Sārajjakarānaṃ pāpadhammānaṃ pahīnattā tappaṭipakkhesu ca sīlādiguṇesu suppatiṭṭhitattā vesārajjaṃ visāradabhāvaṃ veyyattiyaṃ pattoti vesārajjappatto. Nāssa paro paccayo, na parassa saddhāya ettha vattatīti aparappaccayo. Katthāti āha ‘‘satthusāsane’’ti.
在“极妙”等词中,虽然“极妙”一词可在耗尽、美好、美丽、随喜等多种意义中见到,但在这里应当理解为随喜赞叹。正是因此,他出于净信与称赞而说了两次,意思即是“善哉,善哉,尊者”。“极妙”意为:极超越的、极可意的、极悦意的、极美好的。此处,他以一个“极妙”赞叹世尊的教说,以另一个表达自己的净信。
Abhikkantantiādīsu kiñcāpi ayaṃ abhikkantasaddo khayasundarābhirūpabbhanumodanādīsu anekesu atthesu dissati, idha pana abbhanumodane daṭṭhabbo. Teneva so pasādavasena pasaṃsāvasena ca dvikkhattuṃ vutto, sādhu sādhu, bhanteti vuttaṃ hoti. Abhikkantanti vā atikantaṃ atiiṭṭhaṃ atimanāpaṃ, atisundaranti attho. Tattha ekena abhikkantasaddena bhagavato desanaṃ thometi, ekena attano pasādaṃ.
此处的用意是:“尊者,世尊这说法真是极妙!尊者,由这说法,我生起了净信。”或者,世尊的话语本身即极妙:因为它能断除过失、获得功德,也能增长信心、产生智慧,而且具足义理、具足音节,文句浅显、义理甚深,音韵悦耳、沁入人心,不自赞、不毁他,悲心清凉、智慧明净,呈现在前时令人喜悦,经得起反复推敲,听闻时身心安乐,思惟时带来利益——以如此种种方式赞叹,而说出了这双词。
Ayañhettha adhippāyo – abhikkantaṃ, bhante, yadidaṃ bhagavato dhammadesanā, abhikkantaṃ, bhante, yadidaṃ bhagavato dhammadesanaṃ āgamma mama pasādoti. Bhagavato eva vā vacanaṃ abhikkantaṃ dosanāsanato, abhikkantaṃ guṇādhigamanato, tathā saddhāvaḍḍhanato, paññājananato, sātthato , sabyañjanato, uttānapadato, gambhīratthato, kaṇṇasukhato, hadayaṅgamato, anattukkaṃsanato, aparavambhanato, karuṇāsītalato, paññāvadātato, āpātharamaṇīyato, vimaddakkhamato, suyyamānasukhato, vīmaṃsiyamānahitatoti evamādinayehi thomento padadvayaṃ āha.
此后,他又以四种譬喻来赞叹说法。其中,“倒覆的”指被倒置或口朝下的东西;“翻过来”指使口朝上;“隐藏的”指被草叶等覆盖的东西;“揭开”指掀开;“迷路者”指迷失方向的人;“指示道路”指牵着他的手说“这是路”而为他指点道路;“黑暗中”指具有四种支分的黑暗。以上是词义的解释。
Tato parampi catūhi upamāhi desanaṃyeva thometi. Tattha nikkujjitanti adhomukhaṭṭhapitaṃ, heṭṭhāmukhajātaṃ vā. Ukkujjeyyāti upari mukhaṃ kareyya. Paṭicchannanti tiṇapaṇṇādinā chāditaṃ. Vivareyyāti ugghāṭeyya. Mūḷhassāti disāmūḷhassa. Maggaṃ ācikkheyyāti hatthe gahetvā ‘‘esa maggo’’ti maggaṃ upadiseyya. Andhakāreti caturaṅgasamannāgate. Ayaṃ tāva padattho.
以下是对其中含义的贯通解释:正如有人将倒扣之物翻转过来,世尊将我这个背离正法、安住于非法之人,从非法中扶起;正如有人揭开隐藏之物,自从迦叶世尊的教法隐没之后,世尊便将那隐没在邪见密林中的教法重新开显;正如为迷路者指明道路,为已经误入歧途、步上邪道的我,开示了通往天界与解脱之道;又如有人在黑暗中持灯,为沉没于愚痴黑暗、不见佛等诸宝形相的我,世尊手持能摧破那覆蔽之愚痴黑暗的说法明灯,以种种方式阐明法义,因此以种种方便开示了法。
Ayaṃ pana adhippāyayojanā – yathā koci nikkujjitaṃ ukkujjeyya, evaṃ saddhammavimukhaṃ asaddhamme patiṭṭhitaṃ maṃ asaddhammā vuṭṭhāpentena, yathā paṭicchannaṃ vivareyya, evaṃ kassapassa bhagavato sāsanantaradhānato paṭṭhāya micchādiṭṭhigahanapaṭicchannaṃ sāsanaṃ vivarantena, yathā mūḷhassa maggaṃ ācikkheyya, evaṃ kummaggamicchāmaggappaṭipannassa me saggamokkhamaggaṃ āvikarontena, yathā andhakāre telapajjotaṃ dhāreyya, evaṃ mohandhakāre nimuggassa me buddhādiratanarūpāni apassato tappaṭicchādakamohandhakāraviddhaṃsanadesanāpajjotadhāraṇena bhagavatā nānānayehi pakāsitattā anekapariyāyena dhammo pakāsito.
他如此赞叹开示之后,由于此开示而对三宝生起净信之心,为表达这种净信,便说出“esāhaṃ”等语。其中,“esāhaṃ”即是“eso ahaṃ”(我就是这样)。而“我皈依世尊”(Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi)的意思是:世尊是我的皈依与庇护,是罪恶的灭除者、利益的施予者——怀着这样的心意,我走向世尊、亲近世尊,或是怀着这样的心意而了知、觉悟。因为对于那些有“去”这一含义的词根,“智”也是其含义之一。“法”(dhamma):因为能护持(dhāreti)那些已证得道、已现证灭、依教奉行而不堕入四恶趣之人,所以称为“法”。从义理上说,即是圣道与涅槃。对此也曾这样说到:
Evaṃ desanaṃ thometvā tāya desanāya ratanattaye pasannacitto pasannākāraṃ karonto ‘‘esāha’’ntiādimāha. Tattha esāhanti eso ahaṃ. Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmīti bhagavā me saraṇaṃ parāyaṇaṃ aghassa ghātā, hitassa vidhātāti iminā adhippāyena bhagavantaṃ gacchāmi bhajāmi, evaṃ vā jānāmi bujjhāmīti. Yesañhi dhātūnaṃ gatiattho, buddhipi tesaṃ atthoti. Dhammanti adhigatamagge sacchikatanirodhe yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne catūsu apāyesu apatamāne dhāretīti dhammo. So atthato ariyamaggo ceva nibbānañca. Vuttañhetaṃ –
“诸比丘,于一切有为法中,圣八支道被说为最上。”(《增支部》4.34;《如是语》90)
‘‘Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti (a. ni. 4.34; itivu. 90).
比丘们,于一切有为法或无为法中,离贪被说为最上。
‘‘Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti (itivu. 90) ca –
不仅包括圣道与涅槃,也包括与圣果相伴的教理之法。对此曾这样说:
Na kevalaṃ ariyamaggo ceva nibbānañca, apica kho ariyaphalehi saddhiṃ pariyattidhammopi. Vuttañhetaṃ –
离贪、不动、无忧悲,此法无为、无违逆;
这甘美、纯熟、善分别的法,你应为皈依而亲近它。
‘‘Rāgavirāgamanejamasokaṃ, dhammamasaṅkhatamappaṭikūlaṃ; Madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattaṃ, dhammamimaṃ saraṇatthamupehī’’ti. (vi. va. 887);
此处,“离贪”是说圣道,“不动、无忧悲”是说圣果,“无为”是说涅槃。而“不违逆、甘甜、纯熟、善分别”是说教理之法,如此已说。
Ettha hi rāgavirāganti maggo vutto. Anejamasokanti phalaṃ. Asaṅkhatanti nibbānaṃ. Appaṭikūlaṃ madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattanti pariyattidhammo vuttoti.
“比丘僧团”:指由见与戒的共住而和合、由八辈圣者组成的团体。至此,善觉者宣说了三种皈依。“愿世尊摄受我为近事男,从今日起,有生之年,已皈依”中,“从今日起”是以今天为开端。也有读作“ajjadagge”的,其中“d”是连音字,意思是“今日为首”。“有生之年”指以生命为限而皈依,只要我的生命还在延续,就如此皈依,不依止其他老师。他通过这三种皈依而皈依了三宝,因此,作为近事男,愿世尊了知我是适宜作近事男的人。这一皈依实际上由证得圣道而成就,但他为了表露内心的志愿而这样说。
Bhikkhusaṅghanti diṭṭhisīlasāmaññena saṃhataṃ aṭṭhaariyapuggalasamūhaṃ. Ettāvatā suppabuddho tīṇi saraṇagamanāni paṭivedesi. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti ajjataggeti ajjataṃ ādiṃ katvā. ‘‘Ajjadagge’’tipi pāṭho, tattha dakāro padasandhikaro, ajja agge ajja ādiṃ katvāti attho. Pāṇupetanti pāṇehi upetaṃ, yāva me jīvitaṃ pavattati, tāva upetaṃ anaññasatthukaṃ tīhi saraṇagamanehi saraṇaṃ gataṃ ratanattayassa upāsanato upāsakaṃ kappiyakārakaṃ maṃ bhagavā upadhāretu jānātūti attho. Imassa ca saraṇagamanaṃ ariyamaggādhigameneva nipphannaṃ, ajjhāsayaṃ pana āvikaronto evamāha.
“对世尊所说欢喜、随喜”的意思是:内心对世尊的话感到欢喜之后,为了宣明那份欢喜,便依照前文所说方式,用语言来随喜。“礼敬、右绕后离去”的意思是:以五体投地礼敬世尊之后,右绕三匝,心念倾注于导师的功德,直至超出视线所及的范围,仍一直瞻仰世尊,合掌恭敬而去。
Bhagavatobhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvāti bhagavato vacanaṃ cittena abhinanditvā tameva abhinanditabhāvaṃ pakāsento vuttanayena vācāya anumoditvā. Abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti taṃ bhagavantaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā satthu guṇaninnacitto yāva dassanavisayasamatikkamā bhagavantaṃyeva pekkhamāno pañjaliko namassamāno pakkāmi.
而且,他离去时,由于麻风病的逼迫,手足的指头都已断坏,身上涂满粪便,周身脓血流淌,被痒与剧痛所折磨,不净、恶臭、极其可厌,悲苦到了极点。当时犹如生起这样的念头:‘此身不适于作为最极寂静、最胜圣法的基础。’当能引生天的福业成就了因缘,同时又被能致短命的断灭恶业催迫,他便冲向一头带着幼犊的母牛,被母牛顶撞而死。因此经中说:‘那时,刚刚离去的麻风病人善觉,被带着幼犊的母牛顶倒,夺去了生命。’
Pakkanto ca kuṭṭharogābhibhavena chinnahatthapādaṅguli ukkāragatto samantato vissandamānāsavo kaṇḍūtipatipīḷito asuci duggandho jegucchatamo paramakāruññataṃ patto ‘‘nāyaṃ kāyo imassa accantasantassa paṇītatamassa ariyadhammassa ādhāro bhavituṃ yutto’’ti uppannābhisandhinā viya saggasaṃvattaniyena puññakammena okāse kate appāyukasaṃvattaniyena upacchedakena pāpakammena katūpacitena codiyamāno taruṇavacchāya dhenuyā āpatitvā mārito. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho acirapakkantaṃ suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesī’’ti.
据说,过去世他曾是一位富家子,和另外三位富家子同伴一同游戏时,带着一名城中名妓前往园林,尽日享乐。日落时分,他对同伴说:‘这女人手上有千枚咖哈巴那、许多黄金,还有贵重的饰物。这片树林里别无他人,夜色已深。来,我们把她杀了,拿走所有财物离开吧。’那四人意趣相合,便想加害于她。她正遭杀害时,心想:‘这些无耻、无慈的人,与我行了不净之交后,仅因贪财,便杀害无辜的我。好吧,此次就让他们取我性命,但我愿成为母夜叉,将来能无数次地杀害他们。’她发下此愿后便死去了。据说这四人当中,一位后来成为薄拘娑童子,一位成为树皮衣婆醯迦,一位成为铜齿刽子手,一位就是这位麻风病人善觉。就这样,那女人投生为母夜叉牛,于数百生中,一再夺去这四人的生命。他们由于那一恶业的残余果报,在各个地方遭遇了过早的死亡。因此,善觉麻风病人骤然丧生,所以经文说:‘那时,刚刚离去的……夺去了生命。’
So kira atīte eko seṭṭhiputto hutvā attano sahāyehi tīhi seṭṭhiputtehi saddhiṃ kīḷanto ekaṃ nagarasobhiniṃ gaṇikaṃ uyyānaṃ netvā divasaṃ sampattiṃ anubhavitvā atthaṅgate sūriye sahāye etadavoca – ‘‘imissā hatthe kahāpaṇasahassaṃ bahukañca suvaṇṇaṃ mahagghāni ca pasādhanāni saṃvijjanti, imasmiṃ vane añño koci natthi, ratti ca jātā, handa imaṃ mayaṃ māretvā sabbaṃ dhanaṃ gahetvā gacchāmā’’ti. Te cattāropi janā ekajjhāsayā hutvā taṃ māretuṃ upakkamiṃsu. Sā tehi māriyamānā ‘‘ime nillajjā nikkaruṇā mayā saddhiṃ kilesasanthavaṃ katvā niraparādhaṃ maṃ kevalaṃ dhanalobhena mārenti, ekavāraṃ tāva maṃ ime mārentu, ahaṃ pana yakkhinī hutvā anekavāraṃ ime māretuṃ samatthā bhaveyya’’nti patthanaṃ katvā kālamakāsi. Tesu kira eko pakkusāti kulaputto ahosi, eko bāhiyo dārucīriyo, eko tambadāṭhiko coraghātako, eko suppabuddho kuṭṭhī, iti imesaṃ catunnaṃ janānaṃ anekasate attabhāve sā yakkhayoniyaṃ nibbattā gāvī hutvā jīvitā voropesi. Te tassa kammassa nissandena tattha tattha antarāmaraṇaṃ pāpuṇiṃsu. Evaṃ suppabuddhassa kuṭṭhissa sahasā maraṇaṃ jātaṃ, tena vuttaṃ – ‘‘atha kho acirapakkantaṃ…pe… voropesī’’ti.
那时,众多比丘将他的死讯禀告世尊,并请问他往生何处。世尊作了授记。因此,经中这样说:“那时,众多比丘……”等。
Atha sambahulā bhikkhū tassa kālakiriyaṃ bhagavato ārocetvā abhisamparāyaṃ pucchiṃsu. Bhagavā byākāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho sambahulā bhikkhū’’tiādi.
其中,“三结的灭尽”:即身见、疑、戒禁取——这三种有身的系缚,通过彻底断除而舍弃。“入流者”:即最初进入名为“流”的圣道。这也曾这样说——
Tattha tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayāti sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāsoti imesaṃ tiṇṇaṃ bhavabandhanānaṃ samucchedavasena pahānā. Sotāpannoti sotasaṅkhātaṃ ariyamaggaṃ ādito panno. Vuttañhetaṃ –
“所谓‘流、流’,舍利弗贤友,这是指什么呢?贤友,什么是‘流’?就是这八支圣道”等。(《相应部》5.1001)
‘‘Soto sototi idaṃ, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, sototi? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’tiādi (saṃ. ni. 5.1001).
「不退堕法」:「堕」即堕落;他没有堕落的法,故称「不退堕法」,意指其本性不会于四恶趣中再生。「决定」:由法决定、正性决定而决定。「以正觉为归宿」:上三道所摄的正觉,是他的最终归趣、所往与依止,必定证得,故称为「以正觉为归宿」。由此,对于“他的趣向是什么?他往生何处?”这一问题,显示了善觉的趣向是善良而非邪恶的,这就是所要说明的意义。然而,他并非已经到达了那种趣向;法王只是为了顺着提问的脉络来阐明,才只说这么多。因为世尊看到:“我这样说了之后,就在此集会中,会有一位善于把握脉络的比丘,询问善觉成为麻风病人、贫穷困苦的因缘。那时我便可借由那个提问的脉络阐明其原因,让整个教说完结。”因此经文说:“这样说了之后,有一位比丘……”等等。在这里,“因”是指不共的、特有的原因;“缘”是指共通的、一般的条件,这就是二者的区别。“以何”:即以何为因、以何为缘。
Avinipātadhammoti vinipatanaṃ vinipāto, nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo, catūsu apāyesu upapajjanavasena apatanasabhāvoti attho. Niyatoti dhammaniyāmena sammattaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ assa gati paṭisaraṇaṃ avassaṃ pattabbanti sambodhiparāyaṇo. Etena ‘‘tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti pucchāya bhaddikā eva suppabuddhassa gati, na pāpikāti ayamattho dassito. Na pana tena sampattā gati, taṃ pana pucchānusandhivasena pakāsetukāmo dhammarājā ettakameva abhāsi. Passati hi bhagavā ‘‘mayā ettake kathite imissaṃyeva parisati anusandhikusalo eko bhikkhu suppabuddhassa kuṭṭhibhāvadāliddiyakapaṇabhāvānaṃ kāraṇaṃ pucchissati, athāhaṃ tassa taṃ kāraṇaṃ tena pucchānusandhinā pakāsetvā desanaṃ niṭṭhāpessāmī’’ti. Tenevāha – ‘‘evaṃ vutte aññataro bhikkhū’’tiādi. Tattha hetūti asādhāraṇakāraṇaṃ, sādhāraṇakāraṇaṃ pana paccayoti, ayametesaṃ viseso. Yenāti yena hetunā yena paccayena ca.
「曾发生」即过去曾经发生过。为了显示过去时发生的那件事,而说“善觉”等。那么,它是何时发生的呢?据说在过去,如来尚未出现于世间时,在波罗奈附近的一个村庄,有一位良家女子在看守田地。她见到一位独觉佛,心生欢喜,以五把炒米和一朵莲花供养独觉佛,并发愿求得五百个儿子。就在那时,有五百位猎鹿人供养了独觉佛甘美的肉,并祈愿说:“愿我们能成为她的儿子,也愿我们通过您证得殊胜的成就。”她尽其一生之后,投生天界。从天界死后,投生于一处天然湖的莲花苞中。一位苦行者见到后,将她养育长大。当她行走时,每一步足下都涌出莲花。一位林栖游行者见到了,便报告波罗奈王。国王把她带回王宫,立为第一王后。她腹中有了胎儿。大莲花王子住于她的胎中,其余的五百个胎儿则是依附胎垢而生。他们长大成人之后,在花园的莲花池中游戏,各自坐在一朵莲花上,因为智慧已经成熟,便对诸行作衰灭随观,证得了辟支菩提。他们宣说证悟的偈颂是:
Bhūtapubbanti jātapubbaṃ. Atīte kāle nibbattaṃ taṃ dassetuṃ ‘‘suppabuddho’’tiādi vuttaṃ. Kadā pana bhūtanti? Atīte kira anuppanne tathāgate bārāṇasiyā sāmantā ekasmiṃ gāme ekā kuladhītā khettaṃ rakkhati. Sā ekaṃ paccekabuddhaṃ disvā pasannacittā tassa pañcahi lājāsatehi saddhiṃ ekaṃ padumapupphaṃ datvā pañca puttasatāni patthesi. Tasmiṃyeva khaṇe pañcasatā migaluddakā paccekabuddhassa madhuramaṃsaṃ datvā ‘‘etissā puttā bhaveyyāma, tumhehi pattavisesaṃ labheyyāmā’’ti ca patthayiṃsu. Sā yāvatāyukaṃ ṭhatvā devaloke nibbattā. Tato cutā ekasmiṃ jātassare padumagabbhe nibbatti. Tameko tāpaso disvā paṭijaggi. Tassā vicarantiyā pāduddhāre pāduddhāre bhūmito padumāni uṭṭhahanti. Eko vanacarako disvā bārāṇasirañño ārocesi. Rājā taṃ ānetvā aggamahesiṃ akāsi. Tassā kucchiyaṃ gabbho saṇṭhāsi. Mahāpadumakumāro tassā kucchiyaṃ vasi, sesā gabbhamalaṃ nissāya nibbattā, te vayappattā uyyāne padumasare kīḷantā ekekasmiṃ padume nisīditvā paripakkañāṇā saṅkhāresu khayavayaṃ paṭṭhapetvā paccekabodhiṃ pāpuṇiṃsu. Tesaṃ byākaraṇagāthā ahosi –
“生于湖中,从莲叶与花瓣所出生,
繁花盛开,蜂群萦绕其间;
了知无常与衰灭之性后,
当如犀牛角一般,独自游行。”
‘‘Saroruhaṃ padumapalāsapatrajaṃ, Supupphitaṃ bhamaragaṇānukiṇṇaṃ; Aniccataṃ khayavayataṃ viditvā, Eko care khaggavisāṇakappo’’ti.
在已完全自觉证得独觉菩提的五百位独觉佛中,有一位名为答嘎拉西奇的独觉佛。他在香醉山的欢喜根窟中入灭尽定,历经七日;七日过后从灭尽定出定,于空中飞行而来,降落在仙吞山。上午时分,他着好下衣,手持钵与衣,进入王舍城乞食。那时,王舍城中有一位长者子,正带着众多随从出城,要到园林游赏。他看见答嘎拉西奇独觉佛后,心想:‘这个剃除须发、穿着袈裟的是什么人?肯定是个麻风病患,因为他正是用麻风病人那般的衣裹着身体走路。’他便这样轻蔑地唾了一口,从左侧不恭敬地绕行之后离去。关于这件事,佛陀说:‘名为善觉的麻风病人,就在这王舍城……离去。’
Evaṃ paccekabodhiṃ abhisambuddhesu tesu pañcasu paccekabuddhasatesu abbhantaro tagarasikhī nāma paccekasambuddho gandhamādanapabbate nandamūlapabbhāre sattāhaṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā sattāhassa accayena nirodhā vuṭṭhito ākāsena āgantvā isigilipabbate otaritvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Tasmiñca samaye rājagahe eko seṭṭhiputto mahatā parivārena uyyānakīḷanatthaṃ nagarato nikkhamanto tagarasikhipaccekabuddhaṃ disvā ‘‘ko ayaṃ bhaṇḍukāsāvavasano, kuṭṭhī bhavissati, tathā hi kuṭṭhicīvarena sarīraṃ pārupitvā gacchatī’’ti niṭṭhubhitvā apasabyaṃ katvā pakkāmi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘suppabuddho kuṭṭhī imasmiṃyeva rājagahe…pe… pakkāmī’’ti.
此处,「kvāyaṃ」意为‘这是谁?’,是带着轻蔑口吻说的。也有写作「kovāyaṃ」的版本。「麻风病人」(kuṭṭhī)一词,是那位长者子把本来没有麻风病的独觉佛硬说成麻风病患,将麻风病当作辱骂的由头。「用麻风病人的衣」(kuṭṭhicīvarena)是指以麻风病人所穿的衣服裹身。要知道,多数麻风病人为了遮挡牛虻、蚊虫、蛇类,并遮掩病处,往往会随手取来各种破布缠裹身体,因此这人便暗示此位独觉佛也和他们一样。另一种解释是,因为粪扫衣所用碎布颜色斑驳,看起来如同麻风病人的皮肤,所以他才以轻蔑的语气说‘用麻风病人的衣’。‘吐了唾沫’(niṭṭhubhitvā)就是指啐了一口唾沫。‘从左侧绕过’(apasabyato karitvā):通常,智者见到这样的独觉佛会恭敬顶礼,然后右绕离去;但此人愚痴无智、心生轻蔑,偏偏从独觉佛的左侧绕行,做出不恭敬的左绕后便走开了。此处也有作「从左侧绕」(apasabyām)的写法。
Tattha kvāyanti ko ayaṃ. Khuṃsanavasena vadati. ‘‘Kovāya’’ntipi pāḷi. Kuṭṭhīti akuṭṭhiṃyeva taṃ seṭṭhi kuṭṭharogaṃ akkosavatthuṃ pāpento vadati. Kuṭṭhicīvarenāti kuṭṭhīnaṃ cīvarena. Yebhuyyena hi kuṭṭhino ḍaṃsamakasasarīsapapaṭibāhanatthaṃ rogapaṭicchādanatthañca yaṃ vā taṃ vā pilotikakhaṇḍaṃ gahetvā pārupati, evamayampīti dasseti. Paṃsukūlacīvaradharattā vā aggaḷānaṃ anekavaṇṇabhāvena kuṭṭhasarīrasadisoti hīḷento ‘‘kuṭṭhicīvarenā’’ti āha. Niṭṭhubhitvāti kheḷaṃ pātetvā. Apasabyato karitvāti paṇḍitā tādisaṃ paccekabuddhaṃ disvā vanditvā padakkhiṇaṃ karonti, ayaṃ pana aviññutāya paribhavena taṃ apasabyaṃ katvā attano apasabyaṃ apadakkhiṇaṃ katvā gato. ‘‘Apasabyāmato’’tipi pāṭho. Tassa kammassāti tagarasikhimhi paccekabuddhe ‘‘kvāyaṃ kuṭṭhī’’ti hīḷetvā niṭṭhubhanaapasabyakaraṇavasena pavattapāpakammassa. Niraye paccitthāti niraye nirayagginā dayhittha. ‘‘Paccitvā nirayagginā’’tipi paṭhanti. Tasseva kammassa vipākāvasesenāti yena kammena so niraye paṭisandhiṃ gaṇhi, na taṃ kammaṃ manussaloke vipākaṃ deti. Yā panassa nānakkhaṇikā cetanā tadā paccekabuddhe vippaṭipajjanavasena pavattā aparāpariyavedanīyabhūtā, sā aparāpariyavedanīyeneva puññakammena manussesu tihetukapaṭisandhiyā dinnāya pavattiyaṃ kuṭṭhibhāvaṃ dāliddiyaṃ paramakāruññataṃ āpādesi. Taṃ sandhāya kammasabhāgatāvasena ‘‘tasseva kammassa vipākavasesenā’’ti vuttaṃ. Sadisepi hi loke tabbohāro diṭṭho yathā taṃ ‘‘sā eva tittirī, tāniyeva osadhānī’’ti.
至此,已解答了那位比丘所问‘尊者,是何因缘?’这一问题。接下来,为解答之前比丘们所问的‘他未来的趣向如何?他下一生的状态如何?’,便开示了‘他依止如来所说……’等语。其中,「如来所说」(tathāgatappaveditaṃ)是指如来——也就是世尊——所宣说、所阐述、所开示的教法。「依止」(āgamma)指他证得、依止或了知这些教法。也有版本读作「在如来所说的法与律中」。「他正确信受了」(saddhaṃ samādiyi)是指他以正确而圆满的方式接纳了两种信心:一种是前行的世间信心,一种是出世间的信心。这两种信心皆以三宝为依归,即确信:‘世尊是真正圆满自证自觉者,法是世尊所善说的,声闻僧团是世尊弟子中善行于道者。’也就是说,他如此使这信心无需重新建立而稳稳持守,直至生命流转的尽头,令其在自己的心相续中生起。「正确受持了戒」(sīlaṃ samādiyi)等也可以如此理解。「戒」(sīla)包括前行的世间戒,连同出世间的道戒与果戒。「闻」(su
Ettāvatā ‘‘ko nu kho, bhante, hetū’’ti tena bhikkhunā puṭṭhapañhaṃ vissajjetvā idāni yo ‘‘tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti pubbe bhikkhūhi puṭṭhapañho, taṃ vissajjetuṃ ‘‘so tathāgatappavedita’’ntiādi vuttaṃ. Tattha tathāgatappaveditanti tathāgatena bhagavatā desitaṃ akkhātaṃ pakāsitanti tathāgatappaveditaṃ. Āgammāti adhigantvā, nissāya ñatvā vā. ‘‘Tathāgatappavedite dhammavinaye’’tipi pāṭho. Saddhaṃ samādiyīti sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅghoti ratanattayasannissayaṃ pubbabhāgasaddhañceva lokuttarasaddhañcāti duvidhampi saddhaṃ sammā ādiyi. Yathā na puna ādātabbā hoti, evaṃ yāva bhavakkhayā gaṇhi, attano cittasantāne uppādesīti attho. Sīlaṃ samādiyītiādīsupi eseva nayo. Sīlanti pubbabhāgasīlena saddhiṃ maggasīlaṃ phalasīlañca . Sutanti pariyattibāhusaccaṃ paṭivedhabāhusaccañcāti duvidhampi sutaṃ. Pariyattidhammāpi hi tena dhammassavanakāle saccappaṭivedhāya sāvakehi yathāladdhappakāraṃ sutā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā cāti. Cāganti paṭhamamaggavajjhakilesābhisaṅkhārānaṃ vossaggasaṅkhātaṃ cāgaṃ, yena ariyasāvakā deyyadhammesu muttacāgā ca honti payatapāṇī vossaggaratā. Paññanti saddhiṃ vipassanāpaññāya maggapaññañceva phalapaññañca.
「身体坏灭之后」(kāyassa bhedā):指对所执取诸蕴的彻底舍离。「命终之后」(paraṃ maraṇā):指紧接死亡之后,在结生时执取下一期生命诸蕴的那个时刻。或者说,「身体坏灭」指命根的断绝,「命终之后」指从死亡那一刻之后。「往生到善趣、天界」(sugatiṃ saggaṃ lokaṃ)这三个词都是指天界。为何称为「善趣」?因此途拥有种种美好成就,是善好、美妙的道路。「天界」是因它在色等诸方面具有殊胜特质,故为高妙之界。「界」则是因为在此处任何时刻都有乐可享,同时也因其将坏灭、崩解之故。「往生」(upapanno)指以结生的方式到达彼处。「生于同一群中」(sahabyataṃ)指生于与他们共存的群体中。从词义看,「sahabyo」意为一同行动或一同居住,即同住一处的伙伴、共同的生活者;这种同一群、同一处的状态即称为「sahabyatā」。「远远超过并闪耀」(atirocati)指超越、胜过……
Kāyassa bhedāti upādinnakkhandhapariccāgā. Paraṃ maraṇāti tadanantaraṃ abhinibbattakkhandhagahaṇā. Atha vā kāyassa bhedāti jīvitindriyassa upacchedā. Paraṃ maraṇāti cutito uddhaṃ. Sugatiṃ saggaṃ lokanti padattayenāpi devalokameva vadati. So hi sampattīnaṃ sobhanattā sundarā gatīti sugati, rūpādīhi visesehi suṭṭhu aggoti saggo, sabbakālaṃ sukhamevettha lokiyati, lujjatīti vā lokoti vuccati. Upapannoti paṭisandhiggahaṇavasena upagato. Sahabyatanti sahabhāvaṃ. Vacanattho pana saha byati pavattati, vasatīti vā sahabyo, sahaṭhāyī sahavāyī vā. Tassa bhāvo sahabyatā. Atirocatīti atikkamma abhibhavitvā rocati virocati. Vaṇṇenāti rūpasampattiyā. Yasasāti parivārena. So hi asucimakkhitaṃ jajjaraṃ mattikābhājanaṃ chaḍḍetvā anekaratanavicittaṃ pabhassararaṃsijālavinaddhasuddhajambunadabhājanaṃ gaṇhanto viya vuttappakāraṃ kaḷevaraṃ idha nikkhipitvā ekacittakkhaṇena yathāvuttaṃ dibbattabhāvaṃ mahatā parivārena saddhiṃ paṭilabhīti.
「透彻地了解此义理后」(etamatthaṃ viditvā):即从各个角度完全了知不远离诸恶行的过患,以及远离它们所生的利益;为了阐明其中意义,世尊才宣说这首感兴偈。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ pāpānaṃ aparivajjane ādīnavaṃ, parivajjane ca ānisaṃsaṃ sabbākārato viditvā tadatthavibhāvanaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
这首偈的简要含义是:如同一个有眼力的人,在体力尚存、身体还能负荷时,会避开悬崖峭壁等险地,以及因性情暴戾而危险的大象、马、蛇、狗、牛等;同样,在此世间、此众生界中,具慧的智者应依其智慧,了知自利,回避那些低劣的恶行。这是要表明:若不如此,就会像这位善觉麻风病人,过去对答嘎拉西奇独觉佛造作恶行而不回避,因而遭遇大祸与不幸。又如善觉麻风病人,依止了我的教法后,如今生起悚惧,正在远离诸恶,证得了崇高殊胜的功德;同样地,其他任何希求证得崇高殊胜功德者,也应当远离诸恶。
Tassāyaṃ saṅkhepattho – yathā cakkhumā puriso parakkame kāyikavīriye vijjamāne sarīre vahante visamāni papātādiṭṭhānāni caṇḍabhāvena vā visamāni hatthiassaahikukkuragorūpādīni parivajjaye, evaṃ jīvalokasmiṃ imasmiṃ sattaloke paṇḍito sappañño puriso tāya sappaññatāya attano hitaṃ jānanto pāpāni lāmakāni duccaritāni parivajjeyya. Evañhi yathāyaṃ suppabuddho tagarasikhimhi paccekabuddhe pāpaṃ aparivajjetvā mahantaṃ anayabyasanaṃ āpajji, evaṃ āpajjeyyāti adhippāyo. Yathā vā suppabuddho kuṭṭhī mama dhammadesanaṃ āgamma idāni saṃvegappatto pāpāni parivajjento uḷāraṃ visesaṃ adhigañchi, evaṃ aññopi uḷāraṃ visesādhigamaṃ icchanto pāpāni parivajjeyyāti adhippāyo.
4. 童子经注释
4. Kumārakasuttavaṇṇanā
44在第四部经中,「童子们」是指年轻的那些人。能够分辨善说与恶说意义的,在此便被称作「童子」。这些众生从出生之日起,直到十五岁,称为「童子」或「愚童」;此后二十年,则称为「青年」。「他们打扰那些小鱼」:在路旁有一个池塘,暑热时节水已干涸,他们舀起低洼处残留的水,抓那些小鱼,一边杀一边说:“煮来吃。”「他因此走近」:世尊从路上稍离开,走近池塘边,所以说「走近」。为何走近?为了令那些童子对自己生起信赖,才走近的。「你们害怕吗」中的「vo」只是语助词。「于苦」是依格,意为「从苦中」。「你们不喜欢苦吗?」是在问:“你们身体中生起的苦,是不是不喜欢、不想要?”
44. Catutthe kumārakāti taruṇapuggalā. Ye subhāsitadubbhāsitassa atthaṃ jānanti, te idha kumārakāti adhippetā. Ime hi sattā jātadivasato paṭṭhāya yāva pañcadasavassakā, tāva ‘‘kumārakā, bālā’’ti ca vuccanti, tato paraṃ vīsativassāni ‘‘yuvāno’’ti. Macchake bādhentīti maggasamīpe ekasmiṃ taḷāke nidāghakāle udake parikkhīṇe ninnaṭṭhāne ṭhitaṃ udakaṃ ussiñcitvā khuddakamacche gaṇhanti ceva hananti ca ‘‘pacitvā khādissāmā’’ti. Tenupasaṅkamīti maggato thokaṃ taḷākaṃ atikkamitvā ṭhito, tasmā ‘‘upasaṅkamī’’ti vadati. Kasmā pana upasaṅkami? Te kumārake attani vissāsaṃ janetuṃ upasaṅkami. Bhāyatha voti ettha voti nipātamattaṃ. Dukkhassāti nissakke sāmivacanaṃ, dukkhasmāti attho. Appiyaṃ vo dukkhanti ‘‘kiṃ tumhākaṃ sarīre uppajjanakadukkhaṃ appiyaṃ aniṭṭha’’nti pucchati.
「了知此义后」:这些众生原本不希望受苦,却偏偏走上造作苦因之路,如此,其实就等于自己在渴求痛苦——世尊从一切方面完全了知此义后,宣说了这首优陀那,它既是在遮止恶行,也是在阐明过患。
Etamatthaṃ viditvāti ime sattā attano dukkhaṃ anicchantā eva hutvā dukkhahetuṃ paṭipajjantā attano taṃ icchantā eva nāma hontīti etamatthaṃ sabbākārato viditvā. Imaṃ udānanti imaṃ pāpakiriyāya nisedhanaṃ ādīnavavibhāvanañca udānaṃ udānesi.
其含义是:如果你们觉得整个恶趣之苦,以及善趣中人类短命、破灭等种种不可爱、不想要的苦,是你们所害怕的;那么,无论是公开地、在人前以身业或语业造作杀生等恶行,还是隐蔽地、在隐密处仅在意门内生起贪欲等,哪怕一丝一毫的恶法,你们都不要做。如果你们现在造作这种恶业,或者将来造作,心想‘我们即使东躲西藏,这恶业之果——地狱等四恶趣与人间的苦,也追不到我们’,即便如此,你们也绝不可能从中逃脱、得到解脱。一旦投生趣、时机等其他条件聚合,恶业必定会成熟。这是为了说明这个道理。另外也有读作‘逃跑时’的,其意思是:无论逃到哪里、在离开时,都一样逃脱不了。这一含义也能用下面的偈颂来阐明:‘不在虚空中,不在大海中间……能脱诸恶业。’(《法句经》127;《弥兰陀问经》4.2.4)
Tassattho – yadi tumhākaṃ sakalamāpāyikaṃ, sugatiyañca appāyukatāmanussadobhaggiyādibhedaṃ dukkhaṃ appiyaṃ aniṭṭhaṃ, yadi tumhe tato bhāyatha, āvi vā paresaṃ pākaṭabhāvavasena appaṭicchannaṃ katvā kāyena vā vācāya vā pāṇātipātādippabhedaṃ yadi vā raho apākaṭabhāvavasena paṭicchannaṃ katvā manodvāre eva abhijjhādippabhedaṃ aṇumattampi pāpakaṃ lāmakadhammaṃ mākattha mā karittha, atha pana taṃ pāpakammaṃ etarahi karotha, āyatiṃ vā karissatha, nirayādīsu catūsu apāyesu manussesu ca tassa phalabhūtaṃ dukkhaṃ ito vā etto vā palāyante amhe nānubandhissatīti adhippāyena upecca apecca palāyatampi tumhākaṃ tato mutti mokkho natthi. Gatikālādipaccayantarasamavāye vipaccissatiyevāti dasseti. ‘‘Palāyane’’tipi paṭhanti, vuttanayena yattha katthaci gamane pakkamane satīti attho. Ayañca attho ‘‘na antalikkhe na samuddamajjhe…pe… pāpakammā’’ti (dha. pa. 127; mi. pa. 4.2.4) imāya gāthāya dīpetabbo.
5. 布萨经注释
5. Uposathasuttavaṇṇanā
45第五(布萨经)。「在那一天」:意为“在那一天,于那个日子”。「布萨」:此处意为人于其中近住。所谓近住,即依戒或禁食而近前安住。布萨一词,于“我受持具足八支的布萨”等语境中,指戒;于“布萨或自恣”等语境中,指诵巴帝摩卡等律行事;于“牧牛布萨、尼干陀布萨”等语境中,指禁食;于“名为布萨的龙王”等语境中,指一种施设的名称;于“今日是十五日布萨”等语境中,指日子。在此处,也应理解为日子。因此,“在那布萨日”即是在那个布萨日当中。「坐着」:世尊为大比丘僧团所围绕,为诵出教诫巴帝摩卡而坐着。坐下之后,他观察诸比丘的心,见有一无戒之人,心中思忖:“若此人在场时我便诵巴帝摩卡,其头将裂成七瓣。”出于对那人的悲悯,世尊便始终默然。
45. Pañcame tadahūti tasmiṃ ahani tasmiṃ divase. Uposatheti ettha upavasanti etthāti uposatho, upavasantīti sīlena vā anasanena vā upetā hutvā vasantīti attho. Ayañhi uposathasaddo ‘‘aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasāmī’’tiādīsu (a. ni. 3.71; 10.46) sīle āgato. ‘‘Uposatho vā pavāraṇā vā’’tiādīsu (mahāva. 155) pātimokkhuddesādivinayakamme. ‘‘Gopālakūposatho nigaṇṭhūposatho’’tiādīsu (a. ni. 3.71) upavāse. ‘‘Uposatho nāma nāgarājā’’tiādīsu (dī. ni. 2.246) paññattiyaṃ. ‘‘Ajjuposatho pannaraso’’tiādīsu (mahāva. 168) divase. Idhāpi divaseyeva daṭṭhabbo, tasmā ‘‘tadahuposathe’’ti tasmiṃ uposathadivasabhūte ahanīti attho. Nisinno hotīti mahābhikkhusaṅghaparivuto ovādapātimokkhaṃ uddisituṃ nisinno hoti. Nisajja pana bhikkhūnaṃ cittāni olokento ekaṃ dussīlapuggalaṃ disvā, ‘‘sacāhaṃ imasmiṃ puggale idha nisinneyeva pātimokkhaṃ uddisissāmi, sattadhāssa muddhā phalissatī’’ti tasmiṃ anukampāya tuṇhīyeva ahosi.
在此,阿难长老虽已说出“曙光已经现起”,却仍请求道:“世尊,请为比丘们诵巴帝摩卡。”因为当时“诸比丘,不得在非布萨日行布萨”这条学处尚未制立。「阿难,大众不清净」——当长老三次请求诵巴帝摩卡时,世尊解释不诵的原因,并未说“某人不清净”,而是说“阿难,大众不清净”。世尊为何如此度过整个夜晚呢?因为从那时起,他便决意不再诵教诫巴帝摩卡,并欲将那件事的缘由公之于众。
Ettha ca uddhastaṃ aruṇanti aruṇuggamanaṃ vatvāpi ‘‘uddisatu, bhante bhagavā, bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti thero bhagavantaṃ pātimokkhuddesaṃ yāci tasmiṃ kāle ‘‘na, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo’’tisikkhāpadassa (mahāva. 183) apaññattattā. Aparisuddhā, ānanda, parisāti tikkhattuṃ therena pātimokkhuddesassa yācitattā anuddesassa kāraṇaṃ kathento ‘‘asukapuggalo aparisuddho’’ti avatvā ‘‘aparisuddhā, ānanda, parisā’’ti āha. Kasmā pana bhagavā tiyāmarattiṃ tathā vītināmesi? Tato paṭṭhāya ovādapātimokkhaṃ anuddisitukāmo tassa vatthuṃ pākaṭaṃ kātuṃ.
「看见了」——如何看见?他用自己的他心智,遍知了那座中诸比丘的心,从而见到了那个愚人的破戒心。因为看见了心,即意味着看见了拥有该心的那个人,所以经文说“尊者大目犍连看见了那个破戒之人”等等。正如已得他心智的人能了知他人未来七日中运转的心,他亦能了知过去的心。「破戒」:即无戒、缺戒之义。「恶法」:以破戒故,内心趋于卑劣,故为恶法。「不净」:因具足不清净的身业等,故为不净。「招人疑议的行为」:指因见到某些不合宜之事,便怀疑“这必是他所为”,由此令人生疑而被人记挂的行为;或见到比丘们商议时,便心中嘀咕“他们是否已知我所为而正议论”,由此自疑而令内心疑虑重重的行为。
Addasāti kathaṃ addasa. Attano cetopariyañāṇena tassaṃ parisati bhikkhūnaṃ cittāni parijānanto tassa moghapurisassa dussīlyacittaṃ passi. Yasmā pana citte diṭṭhe taṃsamaṅgīpuggalo diṭṭho nāma hoti, tasmā ‘‘addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ dussīla’’ntiādi vuttaṃ. Yatheva hi anāgate sattasu divasesu pavattamānaṃ paresaṃ cittaṃ cetopariyañāṇalābhī jānāti, evaṃ atītepīti. Dussīlanti nissīlaṃ, sīlavirahitanti attho. Pāpadhammanti dussīlattā eva hīnajjhāsayatāya lāmakasabhāvaṃ. Asucinti aparisuddhehi kāyakammādīhi samannāgatattā na suciṃ. Saṅkassarasamācāranti kiñcideva asāruppaṃ disvā ‘‘idaṃ iminā kataṃ bhavissatī’’ti evaṃ paresaṃ āsaṅkanīyatāya saṅkāya saritabbasamācāraṃ, atha vā kenacideva karaṇīyena mantayante bhikkhū disvā ‘‘kacci nu kho ime mayā katakammaṃ jānitvā mantentī’’ti attanoyeva saṅkāya saritabbasamācāraṃ.
「行为隐覆」:因为有应羞耻而须隐藏之事,故称他有隐覆的行为。「非沙门而自称沙门」:因披着卑劣的沙门外衣,实非沙门;在取筹等场合被问及“有多少沙门”时,他却妄称“我也是沙门”,这便是自称沙门。「非梵行而自称梵行」:自己并非梵行者,见其他梵行者衣装整齐、披覆严整、持钵具足,在村落、城镇等处托钵维生,便也依样而行,于布萨等场合中出现,仿佛在宣称“我也是梵行者”,这便是自称梵行。「内腐」:因恶行与戒的缺失已渗入内心,故名内腐。「漏泄」:因六门泄漏贪等烦恼,故名漏泄。「垃圾所生」:生起贪等垃圾,故应被持戒者弃舍,如同污物。「坐在比丘僧团中间」:表面看似乎是僧团的一分子,坐在比丘僧团内部。「你被见到了」:意为“你被世尊见到了,而你并非本性清净之人”。因你这样被见到,你与比丘们之间的共同行事等共住便不复存在。既然那种共住对你已不存在,因此说:“起来吧,贤友!”应如此了知此处的文句衔接。
Lajjitabbatāya paṭicchādetabbakāraṇato paṭicchannaṃ kammantaṃ etassāti paṭicchannakammantaṃ. Kucchitasamaṇavesadhāritāya na samaṇanti assamaṇaṃ. Salākaggahaṇādīsu ‘‘kittakā samaṇā’’ti ca gaṇanāya ‘‘ahampi samaṇomhī’’ti micchāpaṭiññāya samaṇapaṭiññaṃ. Aseṭṭhacāritāya abrahmacāriṃ. Aññe brahmacārino sunivatthe supārute supattadhare gāmanigamādīsu piṇḍāya caritvā jīvikaṃ kappente disvā abrahmacārī samāno sayampi tādisena ākārena paṭipajjanto uposathādīsu sandissanto ‘‘ahampi brahmacārī’’ti paṭiññaṃ dento viya hotīti brahmacāripaṭiññaṃ. Pūtinā kammena sīlavipattiyā anto anupaviṭṭhattā antopūtiṃ. Chahi dvārehi rāgādikilesavassanena tintattā avassutaṃ. Sañjātarāgādikacavarattā sīlavantehi chaḍḍetabbattā ca kasambujātaṃ. Majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnanti saṅghapariyāpanno viya bhikkhusaṅghassa anto nisinnaṃ. Diṭṭhosīti ayaṃ pana na pakatattoti bhagavatā diṭṭho asi. Yasmā ca evaṃ diṭṭho, tasmā natthi te tava bhikkhūhi saddhiṃ ekakammādisaṃvāso. Yasmā pana so saṃvāso tava natthi, tasmā uṭṭhehi, āvusoti evamettha padayojanā veditabbā.
“第三次,那个人依然沉默”:长老反复说了之后,心想“他自己会心生厌离而退走吧”,或者“我且看看他们如何应对”,因此保持沉默。「抓住手臂」:世尊与我均已如实见到他,且已三次对他说“起来!”他却不起来,现在正是驱摈他的时候,不可让他障碍僧团的布萨。这样思惟后,长老便抓住他的手臂,就这样抓住了。「赶到外门楼之外」:将他从门楼厅堂赶到外面。“bahi”是显示被赶出去的地点;另一说法是,“bahidvārakoṭṭhakā”指赶到外门楼的外边,而非内门楼的外边。无论何种解释,都是将他驱赶到精舍之外。「插上门闩」:插上门闩,又放下上门杠,意即将门牢牢地闩好。「乃至被抓住手臂」:这显示他仅仅在听到“阿难,大众不清净”时就应该离开,但这个愚人非但不走,直至被抓住手臂才离去,这真是稀有!这也应理解为带着谴责意味的稀有之事。
Tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosīti anekavāraṃ vatvāpi thero ‘‘sayameva nibbinno oramissatī’’ti vā, ‘‘idāni imesaṃ paṭipattiṃ jānissāmī’’ti vā adhippāyena tuṇhī ahosi. Bāhāyaṃ gahetvāti bhagavatā mayā ca yāthāvato diṭṭho, yāvatatiyaṃ uṭṭhehīti vutto na uṭṭhāti, ‘‘idānissa nikkaḍḍhanakālo mā saṅghassa uposathantarāyo ahosī’’ti taṃ bāhāyaṃ aggahesi, tathā gahetvā. Bahidvārakoṭṭhakā nikkhāmetvāti dvārakoṭṭhakasālato bahi nikkhāmetvā. Bahīti pana nikkhāmitaṭṭhānadassanaṃ, atha vā bahidvārakoṭṭhakāti bahidvārakoṭṭhakatopi nikkhāmetvā, na antodvārakoṭṭhakato, evaṃ ubhayathāpi vihārato bahi katvāti attho. Sūcighaṭikaṃ datvāti aggaḷasūciñca uparighaṭikañca ādahitvā, suṭṭhutaraṃ kavāṭaṃ thaketvāti attho. Yāva bāhāgahaṇāpi nāmāti iminā ‘‘aparisuddhā, ānanda, parisā’’ti vacanaṃ sutvā eva hi tena pakkamitabbaṃ siyā, evaṃ apakkamitvā yāva bāhāgahaṇāpi nāma so moghapuriso āgamessatīti acchariyamidanti dasseti. Idampi garahaṇacchariyamevāti veditabbaṃ.
那时,世尊心想:“现在比丘僧团中出现了腐坏,不清净的人也来参加布萨,而诸如来不在不清净的集会中举行布萨、诵巴帝摩卡;若不诵出,比丘僧团的布萨便会中断。既然如此,我从今日起便只允许比丘们自己来诵巴帝摩卡。”这样思惟后,世尊便允许比丘们自己诵巴帝摩卡。因此经中说:“那时,世尊……你们应当诵巴帝摩卡。”
Atha bhagavā cintesi – ‘‘idāni bhikkhusaṅgho abbudajāto, aparisuddhā puggalā uposathaṃ āgacchanti, na ca tathāgatā aparisuddhāya parisāya uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti, anuddisante ca bhikkhusaṅghassa uposatho pacchijjati, yaṃnūnāhaṃ ito paṭṭhāya bhikkhūnaṃyeva pātimokkhuddesaṃ anujāneyya’’nti. Evaṃ pana cintetvā bhikkhūnaṃyeva pātimokkhuddesaṃ anujāni. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho bhagavā…pe… pātimokkhaṃ uddiseyyāthā’’ti.
在此,“na dānāhaṃ”意为“我现在不……”,即“我现在将不举行布萨,将不诵巴帝摩卡”,这些词各自与否定词“na”相连。巴帝摩卡有两种:教令巴帝摩卡和教诫巴帝摩卡。其中,以“Suṇātu me, bhante”(尊者请听我……)等开篇的,是教令巴帝摩卡,唯有声闻弟子诵持,诸佛不诵,每半月诵一次。而“忍辱是最上苦行……一切恶莫作……不非难不伤害……此是诸佛教”这三首偈颂,称为教诫巴帝摩卡,唯有诸佛诵持,声闻弟子不诵,且于六年之后方才诵持。若是长寿佛陀住世,便只诵此教诫巴帝摩卡;若是短寿佛陀,则仅在最初成等正觉时诵持。此后便诵另一种巴帝摩卡,而且仅是比丘们诵,佛陀不诵。因此,我们的世尊也只诵了大约二十年的教诫巴帝摩卡,见到这一障碍之后,从此便不再诵持。
Tattha na dānāhanti idāni ahaṃ uposathaṃ na karissāmi, pātimokkhaṃ na uddisissāmīti paccekaṃ na-kārena sambandho. Duvidhañhi pātimokkhaṃ āṇāpātimokkhaṃ ovādapātimokkhanti. Tesu ‘‘suṇātu me, bhante’’tiādikaṃ (mahāva. 134) āṇāpātimokkhaṃ, taṃ sāvakāva uddisanti, na buddhā, ayaṃ anvaddhamāsaṃ uddisiyati. ‘‘Khantī paramaṃ…pe… sabbapāpassa akaraṇaṃ…pe… anūpavādo anūpaghāto…pe… etaṃ buddhāna sāsana’’nti (dī. ni. 2.90; dha. pa. 183-185) imā pana tisso gāthā ovādapātimokkhaṃ nāma, taṃ buddhāva uddisanti, na sāvakā, channampi vassānaṃ accayena uddisanti. Dīghāyukabuddhānañhi dharamānakāle ayameva pātimokkhuddeso , appāyukabuddhānaṃ pana paṭhamabodhiyaṃyeva. Tato paraṃ itaro, tañca kho bhikkhū eva uddisanti, na buddhā, tasmā amhākampi bhagavā vīsativassamattaṃ ovādapātimokkhaṃ uddisitvā imaṃ antarāyaṃ disvā tato paraṃ na uddisi. Aṭṭhānanti akāraṇaṃ. Anavakāsoti tasseva vevacanaṃ. Kāraṇañhi yathā tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ṭhānanti vuccati, evaṃ anavakāsotipi vuccatīti. Yanti kiriyāparāmasanaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayena yojetabbaṃ.
“Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde”(诸比丘,大海有八种……)这段经文是如何承接前文的呢?先前所说,于不清净大众中不诵巴帝摩卡一事,在此法与律中,是稀有、奇妙之法。世尊为了把这个法连同其余七种稀有奇妙之法一并分别开示,便首先以大海为譬喻,陈述大海的八种稀有奇妙之法,由此世尊才宣说了“Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde”这类的教导。
Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamuddeti ko anusandhi? Yvāyaṃ aparisuddhāya parisāya pātimokkhassa anuddeso vutto, so imasmiṃ dhammavinaye acchariyo abbhuto dhammoti taṃ aparehi sattahi acchariyabbhutadhammehi saddhiṃ vibhajitvā dassetukāmo paṭhamaṃ tāva tesaṃ upamābhāvena mahāsamudde aṭṭha acchariyabbhutadhamme dassento satthā ‘‘aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde’’tiādimāha.
“Asurā”(阿修罗):因为他们不似天神那般光彩、不闪耀、不辉煌,故称“非天”,即“阿修罗”;又或,因天神名为“sura”,他们与天神为敌,故称阿修罗,如韦巴吉帝(Vepacitti)等相互打斗之类。他们的住处,在须弥山的下方。他们在那里进进出出,于须弥山脚化现出亭阁等,尽情游戏,而得乐住。此处所说“那些阿修罗一次又一次地看见大海,便在大海中乐住”,即指他们见到大海的这些功德,便对那里生起爱乐。其中“abhiramanti”(乐住),即获得喜乐,无有厌倦地安住于彼处。
Pakatidevā viya na suranti na isanti na virocantīti asurā, surā nāma devā, tesaṃ paṭipakkhāti vā asurā, vepacittipahārādādayo. Tesaṃ bhavanaṃ sinerussa heṭṭhābhāge, te tattha pavisantā nikkhamantā sinerupāde maṇḍapādiṃ nimminitvā kīḷantāva abhiramanti. Tattha tesaṃ abhirati ime guṇe disvāti āha – ‘‘ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramantī’’ti. Tattha abhiramantīti ratiṃ vindanti, anukkaṇṭhamānā vasantīti attho.
“Anupubbaninno”(次第渐下)等词,皆为依序渐次低下的同义语。大海并非如断崖或深坑般初始即为陡坡。而是从岸边开始,依次以一指、二指、一拃、一肘、一寻、一弓、半牛呼、一牛呼、半由旬等量渐次加深,愈行愈深,直至须弥山脚,深达八万四千由旬,如是安住。
Anupubbaninnotiādīni sabbāni anupaṭipāṭiyā ninnabhāvasseva vevacanāni. Na āyatakeneva papātoti na chinnataṭo mahāsobbho viya ādito eva papāto. So hi tīradesato paṭṭhāya ekaṅguladvaṅgulavidatthiratanayaṭṭhiusabhaaḍḍhagāvutagāvutaḍḍhayojanādivasena gambhīro hutvā gacchanto gacchanto sinerupādamūle caturāsītiyojanasahassagambhīro hutvā ṭhitoti dasseti.
“Ṭhitadhammo”(安住本性)即法性安住、本性不移。“不与死尸共住”:即不与任何象、马等尸骸共处。“涌向岸边”:即将尸体移去。“抛掷于干地”:犹如以手捉持,实为波浪冲击之力将其抛上岸边。恒河、亚穆纳河等河流,从无热恼池南面出口流出,分成五条水道,于其流经之处,依恒河等名而得五种名称。
Ṭhitadhammoti ṭhitasabhāvo avaṭṭhitasabhāvo. Na matena kuṇapena saṃvasatīti yena kenaci hatthiassādīnaṃ kaḷevarena saddhiṃ na saṃvasati. Tīraṃ vāhetīti tīraṃ apaneti. Thalaṃ ussāretīti hatthena gahetvā viya vīcippahāreneva thale khipati. Gaṅgā yamunāti anotattadahassa dakkhiṇamukhato nikkhantanadī pañca dhārā hutvā pavattaṭṭhāne gaṅgātiādinā pañcadhā saṅkhaṃ gatā.
于此先说诸河流之起源:此赡部洲洲方圆一万由旬,其中四千由旬为水所覆,名为大海;三千由旬有众生居住;三千由旬为雪山。雪山高五百由旬,有八万四千座山峰为严饰,周匝有五百条河流流淌。其间有七大池:无热恼池、耳环池、车匠池、六牙池、拘那罗池、曼达基尼池、狮子绝壁池。每一池等长、等宽、等深各五十由旬,周长一百五十由旬。
Tatrāyaṃ imāsaṃ nadīnaṃ ādito paṭṭhāya uppattikathā – ayañhi jambudīpo dasasahassayojanaparimāṇo, tattha catusahassayojanappamāṇo padeso udakena ajjhotthaṭo samuddoti saṅkhaṃ gato, tisahassayojanappamāṇe manussā vasanti, tisahassayojanappamāṇe himavā patiṭṭhito ubbedhena pañcayojanasatiko caturāsītikūṭasahassapaṭimaṇḍito samantato sandamānapañcasatanadīvicitto, yattha āyāmena vitthārena gambhīratāya ca paṇṇāsayojanappamāṇo diyaḍḍhayojanasataparimaṇḍalo anotattadaho kaṇṇamuṇḍadaho rathakāradaho chaddantadaho kuṇāladaho mandākinidaho sīhapapātadahoti satta mahāsarā patiṭṭhitā.
这无热恼湖被善见山、心山、黑山、香醉山与开拉萨山五座山峰所围绕。其中,善见山纯金所成,高三百由旬,内弯如鸦喙之形,覆蔽此湖而矗立。心山由七宝所成。黑山由黑石所成。香醉山由绿宝石所成,内里色泽如绿豆;充满根香、心材香、肤材香、皮香、外皮香、干香、味香、花香、果香、叶香这十种香,遍布种种药草;于黑分布萨日,犹如炽燃的火炭般光耀而住。开拉萨山由银所成。所有这些山皆与善见山等高、同形,覆蔽此湖而矗立。在那里,凭诸天与龙之威神力,天降雨水,诸河流淌,所有水唯独汇入无热恼湖。日月南行或北行时,从山间照耀湖水;若直行时则不照。正因如此,此湖得名‘无热恼’。
Tesu anotattadaho sudassanakūṭaṃ cittakūṭaṃ kāḷakūṭaṃ gandhamādanakūṭaṃ kelāsakūṭanti imehi pañcahi pabbatakūṭehi parikkhitto. Tattha sudassanakūṭaṃ sovaṇṇamayaṃ tiyojanasatubbedhaṃ antovaṅkaṃ kākamukhasaṇṭhānaṃ tameva saraṃ paṭicchādetvā ṭhitaṃ, cittakūṭaṃ sattaratanamayaṃ. Kāḷakūṭaṃ añjanamayaṃ. Gandhamādanakūṭaṃ masāragallamayaṃ abbhantare muggavaṇṇaṃ; mūlagandho, sāragandho, pheggugandho, tacagandho, papaṭikāgandho, khandhagandho, rasagandho, pupphagandho, phalagandho, pattagandhoti imehi dasahi gandhehi ussannaṃ, nānappakāraosadhasañchannaṃ, kāḷapakkhuposathadivase ādittaṃ viya aṅgāraṃ pajjalantaṃ tiṭṭhati. Kelāsakūṭaṃ rajatamayaṃ. Sabbāni cetāni sudassanena samānubbedhasaṇṭhānāni tameva saraṃ paṭicchādetvā ṭhitāni. Tattha devānubhāvena nāgānubhāvena ca devo vassati, nadiyo ca sandanti, taṃ sabbampi udakaṃ anotattameva pavisati, candimasūriyā dakkhiṇena vā uttarena vā gacchantā pabbatantarena tattha obhāsaṃ karonti, ujukaṃ gacchantā na karonti, tenevassa ‘‘anotatta’’nti saṅkhā udapādi.
那里有宝石所成、悦意可人的阶梯与石板地面,水中无鱼无龟,澄净如水晶。亦有依受用众生之业力而自然现起的沐浴处,佛陀、独觉佛、具神通的声闻弟子及仙人们在此沐浴等;天众、夜叉等在此嬉水游戏。
Tattha ratanamayamanuññasopānasilātalāni nimmacchakacchapāni phalikasadisāni nimmalūdakāni tadupabhogasattānaṃ kammanibbattāneva nahānatitthāni ca honti, yattha buddhapaccekabuddhā iddhimanto sāvakā isayo ca nahānādīni karonti, devayakkhādayo udakakīḷaṃ kīḷanti.
此湖四面有四个出水口:狮子口、象口、马口、牛口,四条河流从中流出。从狮子口流出的河岸边,多有鬃毛狮子;同样,从象口等流出的河岸边,分别多有象、马、牛。从东方流出的河,绕无热恼湖右绕三圈,不与其他三河汇合,沿东雪山,经非人行道流入大海。从西方与北方流出的河,亦同样右绕后,沿西雪山和北雪山,经非人行道流入大海。
Tassa catūsu passesu sīhamukhaṃ, hatthimukhaṃ, assamukhaṃ, usabhamukhanti cattāri udakanikkhamanamukhāni honti, yehi catasso nadiyo sandanti. Sīhamukhena nikkhantanadītīre kesarasīhā bahutarā honti, tathā hatthimukhādīhi hatthiassausabhā. Puratthimadisato nikkhantanadī anotattaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā itarā tisso nadiyo anupagamma pācīnahimavanteneva amanussapathaṃ gantvā mahāsamuddaṃ pavisati. Pacchimadisato uttaradisato ca nikkhantanadiyopi tatheva padakkhiṇaṃ katvā pacchimahimavanteneva uttarahimavanteneva ca amanussapathaṃ gantvā mahāsamuddaṃ pavisanti.
然而,那条从南方流出的河,右绕无热恼湖三匝后,向南径直沿石面流六十由旬,撞击山壁,腾空而起,形成周长三牛呼的水柱,于虚空中行进六十由旬,落在一处名为“三闩”的岩石上。岩石被水柱的冲力撞破,彼处便形成一个方圆五十由旬的池塘,名为“三闩”。池水冲破池岸,渗入岩石,行进六十由旬,又突破硬地,经地下隧道行进六十由旬,撞击一座名为“维因阇”的横山,随后分成五道水流,如同手掌上的五根指头各自流去。
Dakkhiṇadisato nikkhantanadī pana taṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇena ujukaṃ pāsāṇapiṭṭheneva saṭṭhiyojanāni gantvā pabbataṃ paharitvā uṭṭhāya parikkhepena tigāvutappamāṇaudakadhārā hutvā ākāsena saṭṭhiyojanāni gantvā tiyaggaḷe nāma pāsāṇe patitā, pāsāṇo udakadhārāvegena bhinno. Tattha paññāsayojanappamāṇā tiyaggaḷā nāma pokkharaṇī jātā, pokkharaṇiyā kūlaṃ bhinditvā pāsāṇaṃ pavisitvā saṭṭhiyojanāni gantvā tato ghanapathaviṃ bhinditvā umaṅgena saṭṭhiyojanāni gantvā viñjhaṃ nāma tiracchānapabbataṃ paharitvā hatthatale pañcaṅgulisadisā pañcadhārā hutvā pavattanti.
此河右绕无热恼湖三匝后所行之处,称为“环绕恒河”;径直沿石面流六十由旬之处,称为“黑色恒河”;于虚空中行进六十由旬之处,称为“虚空恒河”;安住于三闩岩石中五十由旬区域之处,称为“三闩莲池”;冲破池岸、入于岩石,并行进六十由旬之处,称为“深厚恒河”;经由隧道行进六十由旬之处,称为“隧道恒河”。此后,撞击维因阇横山,分成五道水流,这五道水流分别得名为:恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗补河、摩醯河。应知此五大河即如此从雪山流出。
Sā tikkhattuṃ anotattaṃ padakkhiṇaṃ katvā gataṭṭhāne ‘‘āvaṭṭagaṅgā’’ti vuccati, ujukaṃ pāsāṇapiṭṭhena saṭṭhiyojanāni gataṭṭhāne ‘‘kaṇhagaṅgā’’ti, ākāsena saṭṭhiyojanāni gataṭṭhāne ‘‘ākāsagaṅgā’’ti, tiyaggaḷapāsāṇe paññāsayojanokāse ṭhitā ‘‘tiyaggaḷapokkharaṇī’’ti, kūlaṃ bhinditvā pāsāṇaṃ pavisitvā saṭṭhiyojanāni gataṭṭhāne ‘‘bahalagaṅgā’’ti, umaṅgena saṭṭhiyojanāni gataṭṭhāne ‘‘umaṅgagaṅgā’’ti vuccati, viñjhaṃ nāma tiracchānapabbataṃ paharitvā pañcadhārā hutvā pavattaṭṭhāne gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahīti pañcadhā saṅkhaṃ gatā. Evametā pañca mahānadiyo himavantato pavattantīti veditabbā.
在此,“河”“流”“川”等为种类之名,而“恒河”“耶牟那河”等为各自具体之名。“正在流动的”指任何正在流、正在奔流、正在前行的,不论是大河或小河。“流入”意为依附、汇入。“水流”指降雨所成之流。“充满”指满盈的状态。大海自有其法性:你无法断定说“现在雨下得小,我们当拿着渔网等器具去捕鱼捕鳖”;亦无法断定说“现在雨非常大,我们恐怕连舒展身体的地方都没有了”。从最初劫以来,雨水降下,冲撞至须弥山半腰后便停驻于彼处。从那时起,此水既不会向下减少,也不会向上增加,哪怕仅一指节之量,亦无增减。
Tattha nadī ninnagātiādikaṃ gottaṃ, gaṅgā yamunātiādikaṃ nāmaṃ. Savantiyoti yā kāci savamānā sandamānā gacchantiyo mahānadiyo vā kunnadiyo vā. Appentīti allīyanti osaranti. Dhārāti vuṭṭhidhārā. Pūrattanti puṇṇabhāvo. Mahāsamuddassa hi ayaṃ dhammatā – ‘‘imasmiṃ kāle devo mando jāto, jālakkhipādīni ādāya macchakacchape gaṇhissāmā’’ti vā ‘‘imasmiṃ kāle atimahantī vuṭṭhi, na labhissāma nu kho piṭṭhipasāraṇaṭṭhāna’’nti vā taṃ na sakkā vattuṃ. Paṭhamakappikakālato paṭṭhāya hi yaṃ vassitvā sinerumekhalaṃ āhacca udakaṃ ṭhitaṃ, taṃ tato ekaṅgulamattampi udakaṃ neva heṭṭhā otarati, na uddhaṃ uttarati.
“一味”,是指不混杂的纯一滋味。“珍珠”,有小的、大的、圆的、长的等种种不同。“摩尼宝”,有红宝、蓝宝等众多品类。“琉璃”,有竹色、合欢花色等种种形态。“螺贝”,有右旋螺、铜腹螺、吹奏螺等种种差别。“石块”,有白色、黑色、绿豆色等种种颜色。“珊瑚”,有小的、大的、淡红的、深红的等种种。“红宝石”,有莲花色等种种。“猫眼石”即杂色摩尼宝,也有人称其为“杂色水晶”。
Ekarasoti asambhinnaraso. Muttāti khuddakamahantavaṭṭadīghādibhedā anekavidhā muttā. Maṇīti rattanīlādibhedo anekavidho maṇi. Veḷuriyoti vaṃsavaṇṇasirīsapupphavaṇṇādisaṇṭhānato anekavidho. Saṅkhoti dakkhiṇāvattatambakucchikadhamanasaṅkhādibhedo anekavidho. Silāti setakāḷamuggavaṇṇādibhedā anekavidhā. Pavāḷanti khuddakamahantamandarattaghanarattādibhedaṃ anekavidhaṃ. Lohitaṅgoti padumarāgādibhedo anekavidho masāragallanti kabaramaṇi. ‘‘Cittaphalika’’ntipi vadanti.
“巨大众生”,是指体型庞大的有情。这里有吞舟鱼、吞舟大鱼等三种鱼类。能吞食吞舟鱼的,名为吞舟大鱼;能吞食吞舟鱼与吞舟大鱼两者的,则名为“吞舟吞舟大鱼”。所谓“龙”,既指栖息于浪下的大龙,也指居住在天宫的天龙。
Mahataṃbhūtānanti mahantānaṃ sattānaṃ. Timitimiṅgalādikā tisso macchajātiyo. Timiṃ gilanasamatthā timiṅgalā, timiñca timiṅgalañca gilanasamatthā ‘‘timitimiṅgalā’’ti vadanti. Nāgāti ūmipiṭṭhivāsinopi vimānaṭṭhakanāgāpi.
同样地,虽然世尊能于此法与律中,分别开示十六种、三十二种乃至更多的稀有未曾有法,但那时根据所引譬喻的性质,为配合这八种法,便仅分别开示此八种可譬喻的法,说道:“比丘们,正是如此,于此法与律中有八种稀有未曾有法……”等等。
Evamevakhoti kiñcāpi satthā imasmiṃ dhammavinaye soḷasapi bāttiṃsapi tato bhiyyopi acchariyabbhutadhamme vibhajitvā dassetuṃ sakkoti, tadā upamābhāvena pana gahitānaṃ aṭṭhannaṃ anurūpavasena aṭṭheva te upametabbadhamme vibhajitvā dassento ‘‘evameva kho, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā’’tiādimāha.
其中,'次第学'摄三种乞食;'次第作'摄十三头陀支;'次第行道'摄七随观、十八大观、三十八所缘分别及三十七菩提分法。所谓'非一跃而证悟',如蛙之行,唯跳跃而前,不可能一开始便圆满戒、定、慧而径证阿拉汉果。其义为:须依次第,先圆满戒,而后圆满定,由定圆满故,再圆满慧,方得证阿拉汉果。
Tattha anupubbasikkhāya tisso bhikkhā gahitā, anupubbakiriyāya terasa dhutaṅgadhammā, anupubbapaṭipadāya satta anupassanā aṭṭhārasa mahāvipassanā aṭṭhatiṃsa ārammaṇavibhattiyo sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā ca gahitā. Na āyatakeneva aññāpaṭivedhoti maṇḍūkassa uppatitvā gamanaṃ viya āditova sīlapūraṇādīni akatvā arahattapaṭivedho nāma natthi, paṭipāṭiyā pana sīlasamādhipaññāyo pūretvāva arahattappattīti attho.
'我诸弟子'(mama sāvakā),是就入流等圣者而说。'不共住'(na saṃvasati),指不以布萨、羯磨等事共住。'举罪'(ukkhipati),即摈出。'远离'(ārakāva),谓全然在外。由此故,涅槃界既无减损,亦无充满。纵于无佛出世的不可数大劫中,无一众生能般涅槃,彼时亦不可谓'涅槃界空虚';而于佛陀住世之际,每一集会便有无数众生得尝甘露,彼时亦不可谓'涅槃界充满'。'解脱味'(vimuttirasa),即解脱烦恼之滋味——由整个教法之成就,最终为令心得无取,从一切漏解脱。
Mama sāvakāti sotāpannādike ariyapuggale sandhāya vadati. Na saṃvasatīti uposathakammādivasena saṃvāsaṃ na karoti. Ukkhipatīti apaneti. Ārakāvāti dūreyeva. Na tena nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vāti asaṅkhyeyyepi mahākappe buddhesu anuppajjantesu ekasattopi parinibbātuṃ na sakkoti, tadāpi ‘‘tucchā nibbānadhātū’’ti na sakkā vattuṃ, buddhakāle pana ekekasmiṃ samāgame asaṅkhyeyyāpi sattā amataṃ ārādhenti, tadāpi na sakkā vattuṃ ‘‘pūrā nibbānadhātū’’ti. Vimuttirasoti kilesehi vimuccanaraso. Sabbā hi sāsanassa sampatti yāvadeva anupādāya āsavehi cittassa vimuttiyā hoti.
'宝'(ratanāni),以能生喜悦(rati-janana)之义故名为宝。四念处等法于修习时,前方便中即已生起不小之喜与悦(pīti-pāmojja),更何况后位。诚如所说:
Ratanānīti ratijananaṭṭhena ratanāni. Satipaṭṭhānādayo hi bhāviyamānā pubbabhāgepi anappakaṃ pītipāmojjaṃ nibbattenti, pageva aparabhāge. Vuttañhetaṃ –
无论从何处正观诸蕴的集起与灭坏
他便获得喜悦与欢悦(pīti-pāmojja),这正是智者所证悟的不死(amata)境界。”(《法句经》374)
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374) –
然而,由世间宝相所生的喜悦与欢悦,连出世间宝的一小分也比不上——此义已于前文显明。再者——
Lokiyaratananimittaṃ pana pītipāmojjaṃ na tassa kalabhāgampi agghatīti ayamattho heṭṭhā dassito eva. Apica –
它为人所恭敬、极为珍贵、无可比拟、难得一见,
为无上的众生所受用,故称之为“宝”。
‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ; Anomasattaparibhogaṃ, ‘ratana’nti pavuccatī’’ti.
如果依恭敬等义而称为宝,那么四念住等才真正是宝。因为菩提分法具有这样的威力:声闻依之证得声闻波罗蜜智,独觉佛依之证得辟支菩提智,正自觉者依之证得正等觉,故它是近因;而布施等世间善法则为远因,只是资粮。如是,从能生欢喜与被恭敬等义来看,菩提分法的宝性更为殊胜。因此说:“其中,这些是宝,即四念住等。”
Yadi ca cittīkatādibhāvena ratanaṃ nāma hoti, satipaṭṭhānādīnaṃyeva bhūtato ratanabhāvo. Bodhipakkhiyadhammānañhi so ānubhāvo, yaṃ sāvakā sāvakapāramīñāṇaṃ, paccekabuddhā paccekabodhiñāṇaṃ, sammāsambuddhā sammāsambodhiṃ adhigacchantīti āsannakāraṇattā. Paramparakāraṇañhi dānādiupanissayoti evaṃ ratijananaṭṭhena cittīkatādiatthena ca ratanabhāvo bodhipakkhiyadhammānaṃ sātisayo. Tena vuttaṃ – ‘‘tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ, cattāro satipaṭṭhānā’’tiādi.
其中,‘住’(paṭṭhāna)是指深入所缘而安立之意;念本身就是住,故称‘念住’(satipaṭṭhāna)。然因所缘可分别为身等四种,所以说‘四念住’。的确,为了断除对身、受、心、法的净、乐、常、我想,并把握不净、苦、无常、无我的特性,而将它们分别设立为‘身随观’等。
Tattha ārammaṇe pakkhanditvā upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ, satiyeva paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. Ārammaṇassa pana kāyādivasena catubbidhattā vuttaṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti. Tathā hi kāyavedanācittadhammesu subhasukhaniccaattasaññānaṃ pahānato asubhadukkhāniccānattatāgahaṇato ca nesaṃ kāyānupassanādibhāvo vibhatto.
人们借此而正确地精勤,或者它自身即正确地精勤;又或是崇高、美好的精勤,故称‘正勤’(sammappadhāna)。又或者,由于它能令补特伽罗正确地处于精勤状态,故称正勤。这是‘精进’(vīriya)的别名。进而依未生不善法令不生、已生不善法令断除,以及未生善法令生起、已生善法令修习这四种作用,而说‘四正勤’。
Sammā padahanti etena, sayaṃ vā sammā padahati, pasatthaṃ, sundaraṃ vā padahanti sammappadhānaṃ. Puggalassa vā sammadeva padhānabhāvakaraṇato sammappadhānaṃ. Vīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Tampi anuppannuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanapahānavasena anuppannuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādanabhāvanavasena ca catukiccaṃ katvā vuttaṃ ‘‘cattāro sammappadhānā’’ti.
‘成就’(ijjhati)即是‘神足’(iddhi),意为圆满、产生。或者,众生依此而成就、增长、达到殊胜,故称神足。依第一种释义:神足本身就是足,故为‘神足’(iddhipāda),即指神通的部分。依第二种释义:‘神足’的‘足’意为神足的基础、证得之途径,故称神足,因它能使人达到、证得更上殊胜的神通。而这种神足,是以欲等四种增上法为主导而生起的,故说‘四神足’。
Ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti vā etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi. Iti paṭhamena atthena iddhi eva pādo iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho . Dutiyena atthena iddhiyā pādo patiṭṭhā adhigamūpāyoti iddhipādo. Tena hi uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti, svāyaṃ iddhipādo yasmā chandādike cattāro adhipatidhamme dhure jeṭṭhake katvā nibbattiyati, tasmā vuttaṃ ‘‘cattāro iddhipādā’’ti.
五根即信等五根。其中,因能克服不信、于胜解之相发挥主宰作用,故为信根;因能克服懈怠、于策励之相发挥主宰作用,故为精进根;因能克服放逸、于现起之相发挥主宰作用,故为念根;因能克服掉举、于不散乱之相发挥主宰作用,故为定根;因能克服无明、于照见之相发挥主宰作用,故为慧根。
Pañcindriyānīti saddhādīni pañca indriyāni. Tattha assaddhiyaṃ abhibhavitvā adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti saddhindriyaṃ, kosajjaṃ abhibhavitvā paggahalakkhaṇe , pamādaṃ abhibhavitvā upaṭṭhānalakkhaṇe, vikkhepaṃ abhibhavitvā avikkhepalakkhaṇe, aññāṇaṃ abhibhavitvā dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti paññindriyaṃ.
正是这些根,由于不被不信等所征服、不可动摇,在相应法中坚固安住,故应知为「力」。
Tāniyeva assaddhiyādīhi anabhibhavanīyato akampiyaṭṭhena sampayuttadhammesu thirabhāvena ‘‘balānī’’ti veditabbāni.
「七觉支」:是菩提的支分,或觉者的支分,故称觉支。确实,有一种法集,在出世间道生起的刹那,能对治昏沉、掉举、停滞、过分精勤、耽著欲乐、自我折磨、执着断见与常见等众多灾患,这个法集便是由念、择法、精进、喜、轻安、定、舍所构成。圣弟子依此而觉悟,从烦恼沉睡中醒觉,证悟四圣谛,或亲证涅槃;因此,这种法集便称为「菩提」。对于这种名为法集的菩提,其支分即是觉支,如同禅那支与道支一样。又或,依上述法集而觉悟的圣弟子也可称为「菩提」;这位觉者的支分也是觉支,如同军队之支与车乘之支一样。因此,古师说:‘属于觉者之支,故为觉支。’此外,如‘它们导向菩提,故为觉支’等义,亦可由此理解觉支的意义。
Satta bojjhaṅgāti bodhiyā, bodhissa vā aṅgāti bojjhaṅgā. Yā hi esā dhammasāmaggī yāya lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyoga- ucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhati, kilesaniddāya vuṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikarotīti ‘‘bodhī’’ti vuccati, tassā dhammasāmaggisaṅkhātāya bodhiyā aṅgātipi bojjhaṅgā jhānaṅgamaggaṅgādayo viya. Yopesa vuttappakārāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako ‘‘bodhī’’ti vuccati, tassa bodhissa aṅgātipi bojjhaṅgā senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu porāṇā – ‘‘bujjhanakassa puggalassa aṅgāti bojjhaṅgā’’ti. ‘‘Bodhiyā saṃvattantīti bojjhaṅgā’’tiādinā nayenapi bojjhaṅgānaṃ bojjhaṅgattho veditabbo.
「圣八支道」:因远离该道各自所断之烦恼,能成就圣位、能证得圣果,故名‘圣’;因具足正见等八支,或此八支本身,故名‘八支’;因能杀灭烦恼而行,为求涅槃者所寻求,或自身探寻涅槃,故名‘道’。对于念处等其余法,也应如此了知其义。
Ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti taṃtaṃmaggavajjhakilesehi ārakattā ariyabhāvakarattā ariyaphalapaṭilābhakarattā ca ariyo. Sammādiṭṭhiādīni aṭṭhaṅgāni assa atthi, aṭṭha aṅgāniyeva vā aṭṭhaṅgiko. Kilese mārento gacchati, nibbānatthikehi maggiyati, sayaṃ vā nibbānaṃ maggatīti maggoti. Evametesaṃ satipaṭṭhānādīnaṃ atthavibhāgo veditabbo.
「入流者」:即进入、到达名为‘流’的道而安住者,意为住于入流果。为亲证入流果而修持者,即住于第一道者,亦名‘第八位者’。‘一来者’:以结生取有,唯来此世间一次者,是第二果位者。‘不来者’:更不复以结生取有还于欲界者,是第三果位者。诸如随信行、随法行、一种子等圣者分类,仅为这些圣者的细分。余如前释。
Sotāpannoti maggasaṅkhātaṃ sotaṃ āpajjitvā pāpuṇitvā ṭhito, sotāpattiphalaṭṭhoti attho. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannoti sotāpattiphalassa attapaccakkhakaraṇāya paṭipajjamāno paṭhamamaggaṭṭho, yo aṭṭhamakotipi vuccati. Sakadāgāmīti sakideva imaṃ lokaṃ paṭisandhiggahaṇavasena āgamanasīlo dutiyaphalaṭṭho. Anāgāmīti paṭisandhiggahaṇavasena kāmalokaṃ anāgamanasīlo tatiyaphalaṭṭho . Yo pana saddhānusārī dhammānusārī ekabījīti evamādiko ariyapuggalavibhāgo, so etesaṃyeva pabhedoti. Sesaṃ vuttanayameva.
「明了此义」:即认识到,于自己的法与律中,与犹如死尸的破戒者并无共住之理。‘此优陀那’:即说明不应共住与应共住差别因由的优陀那,世尊宣说此偈。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ attano dhammavinaye matakuṇapasadisena dussīlapuggalena saddhiṃ saṃvāsābhāvasaṅkhātaṃ atthaṃ viditvā. Imaṃ udānanti imaṃ asaṃvāsārahasaṃvāsārahavibhāgakāraṇaparidīpanaṃ udānaṃ udānesi.
在这里,「盖覆者过度漏雨」:犯了罪后又加以覆藏的人,会再犯新的罪,而且一犯再犯。就这样,罪业的雨水、烦恼的雨水猛烈地不停漏下。「开敷者不过度漏雨」:犯戒之后,不覆藏而发露、向同梵行者公开,依法、依律如法地忏悔、说罪、出罪,他便不会再犯新的罪。因此,由于开显,罪业的雨水、烦恼的雨水就不再漏下。正因如此,才说“应把覆藏的罪过显露出来、公开出来。这样,它就不会过度漏雨”。意思是,这样行持之后,那位曾犯错的人,其自身便不再被烦恼的雨水穿透、淋湿。如此,他不被烦恼所漏泄,戒律清净,心得安定,便能修习观照,次第正确地遍知,最终证得涅槃。这就是这段话的意趣所在。
Tattha channamativassatīti āpattiṃ āpajjitvā paṭicchādento aññaṃ navaṃ āpattiṃ āpajjati, tato paraṃ tato paranti evaṃ āpattivassaṃ kilesavassaṃ ativiya vassati. Vivaṭaṃ nātivassatīti āpattiṃ āpanno taṃ appaṭicchādetvā vivaranto sabrahmacārīnaṃ pakāsento yathādhammaṃ yathāvinayaṃ paṭikaronto desento vuṭṭhahanto aññaṃ navaṃ āpattiṃ na āpajjati, tenassa vivaṭaṃ puna āpattivassaṃ kilesavassaṃ na vassati. Yasmā ca etadevaṃ, tasmā channaṃ chāditaṃ āpattiṃ vivaretha pakāsetha. Evaṃ taṃ nātivassatīti evaṃ sante taṃ āpattiāpajjanakaṃ āpannapuggalaṃ attabhāvaṃ ativijjhitvā kilesavassaṃ na vassati na temeti. Evaṃ so kilesehi anavassuto parisuddhasīlo samāhito hutvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā sammasanto anukkamena nibbānaṃ pāpuṇātīti adhippāyo.
六、首那经的解释
6. Soṇasuttavaṇṇanā
46「在阿凡提国」:即在阿凡提国境。「在龟城」:即在一座名为龟城的城市。「在帕瓦塔山」:即在一座名为帕瓦塔的山上,也有读作“帕帕塔山”的。被称为「耳环的近事男索那」:他的名字叫索那,由于通过三皈依表明了近事男的身份,所以称为近事男;又因为他佩戴着价值一亿的金耳环,本当称为“Koṭikaṇṇa”(亿耳),却通称为“Kuṭikaṇṇa”。这位近事男听了大迦旃延尊者的说法,对佛法生起净信,安住于皈依和戒律,在帕瓦塔山阴凉而有水的地方建造精舍,请长老居住,并以四种资具尽心侍奉。因此经中说:“他是大迦旃延尊者的侍者。”
46. Chaṭṭhe avantīsūti avantiraṭṭhe. Kuraraghareti evaṃnāmake nagare. Pavatte pabbateti pavattanāmake pabbate. ‘‘Papāte pabbate’’tipi paṭhanti. Soṇo upāsako kuṭikaṇṇoti nāmena soṇo nāma, tīhi saraṇagamanehi upāsakabhāvappaṭivedanena upāsako, koṭiagghanakassa kaṇṇapiḷandhanassa dhāraṇena ‘‘koṭikaṇṇo’’ti vattabbe ‘‘kuṭikaṇṇo’’ti evaṃ abhiññāto, na sukhumālasoṇoti adhippāyo . Ayañhi āyasmato mahākaccāyanassa santike dhammaṃ sutvā sāsane abhippasanno, saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhito pavatte pabbate chāyūdakasampanne ṭhāne vihāraṃ kāretvā theraṃ tattha vasāpetvā catūhi paccayehi upaṭṭhāti. Tena vuttaṃ – ‘‘āyasmato mahākaccānassa upaṭṭhāko hotī’’ti.
他常常前去亲近侍奉长老,长老便为他说法。由此,他内心生起极大的悚惧,精进勇猛,发奋修行。有一次,他随商队前往乌阇尼经商。途中商队在森林里扎营过夜,他因为害怕夜间人多拥挤,便离开众人,独自在一旁睡下。商队在凌晨时分拔营继续赶路,竟没有一人叫醒索那,大家忘了他就出发了。天亮后,他醒来一看,四下无人,便沿着商队留下的足印急急追赶。来到一棵榕树下时,他看见一个身躯庞大、面目恐怖的人,正边走边割下自己身上的肉来吃。他见了便问:“你是谁?”“我是饿鬼,尊者。”“你为什么这样吃自己的肉?”“这是我过去生所造业的果报。”“是什么样的业呢?”“我前世是婆楼羯车城的居民,充当奸商,用欺诈的手段吞没他人财物。遇到沙门来乞食时,我还辱骂他们说:‘你们吃自己的肉去吧!’因为造了那样的业,现在才受这样的苦。”索那听后,心中生起了极大的悚惧。
So kālena kālaṃ therassa upaṭṭhānaṃ gacchati. Thero cassa dhammaṃ deseti. Tena saṃvegabahulo dhammacariyāya ussāhajāto viharati. So ekadā satthena saddhiṃ vāṇijjatthāya ujjeniṃ gacchanto antarāmagge aṭaviyaṃ satthe niviṭṭhe rattiyaṃ janasambādhabhayena ekamantaṃ apakkamma niddaṃ upagañchi. Sattho paccūsavelāyaṃ uṭṭhāya gato, na ekopi soṇaṃ pabodhesi, sabbepi visaritvā agamaṃsu. So pabhātāya rattiyā pabujjhitvā uṭṭhāya kañci apassanto sattheneva gatamaggaṃ gahetvā sīghaṃ sīghaṃ gacchanto ekaṃ vaṭarukkhaṃ upagañchi. Tattha addasa ekaṃ mahākāyaṃ virūpadassanaṃ gacchantaṃ purisaṃ aṭṭhito muttāni attano maṃsāni sayameva khādantaṃ, disvāna ‘‘kosi tva’’nti pucchi. ‘‘Petomhi, bhante’’ti. ‘‘Kasmā evaṃ karosī’’ti. ‘‘Attano pubbakammenā’’ti. ‘‘Kiṃ pana taṃ kamma’’nti. ‘‘Ahaṃ pubbe bhārukacchanagaravāsī kūṭavāṇijo hutvā paresaṃ santakaṃ vañcetvā khādiṃ, samaṇe ca bhikkhāya upagate ‘tumhākaṃ maṃsaṃ khādathā’ti akkosiṃ, tena kammena etarahi imaṃ dukkhaṃ anubhavāmī’’ti. Taṃ sutvā soṇo ativiya saṃvegaṃ paṭilabhi.
再往前走,他见到两个口中流出黑血的饿鬼,同样上前询问。他们也告诉了他自己所造的业。据说他们曾是婆楼羯车城的孩子,以贩卖香料为生。那时,他们的母亲招待诸漏尽者并供养食物,他们回到家中辱骂道:‘为什么把我们自己的东西布施给沙门?愿你所施舍给沙门吃的食物,都从他们口中变成黑血流出来!’他们因造下此业,在地狱中被烧煮之后,以那恶业的残余异熟果报投生饿鬼道,当时正承受着这般苦楚。索那听闻此事后,生起了极大的悚惧。
Tato paraṃ gacchanto mukhato paggharitakāḷalohite dve petadārake passitvā tatheva pucchi. Tepissa attano kammaṃ kathesuṃ. Te kira bhārukacchanagare dārakakāle gandhavāṇijjāya jīvikaṃ kappentā attano mātari khīṇāsave nimantetvā bhojentiyā gehaṃ gantvā ‘‘amhākaṃ santakaṃ kasmā samaṇānaṃ desi, tayā dinnaṃ bhojanaṃ bhuñjanakasamaṇānaṃ mukhato kāḷalohitaṃ paggharatū’’ti akkosiṃsu. Te tena kammena niraye paccitvā tassa vipākāvasesena petayoniyaṃ nibbattitvā tadā imaṃ dukkhaṃ anubhavanti. Tampi sutvā soṇo ativiya saṃvegajāto ahosi.
他到了乌阇尼城,办完事后回到家中,便去拜见长老,互相问候之后,向长老讲述了那件事。长老为他开示流转与还灭中的过患与功德而说法。他礼敬长老后归家,用过晚餐上床就寝,只睡了一小会儿便醒来了,于是坐在床上,开始依所听闻的法进行思惟。当他如此思惟法义并随念那些饿鬼之身时,轮回之苦显得极其可怖,他的心便倾向于出家。天色破晓,他整理仪容,去见长老,表白自己的意愿并请求出家。因此经文说道:‘那时,索那近事男耳环者,独处静坐……请尊者大迦旃延度我出家。’
So ujjeniṃ gantvā taṃ karaṇīyaṃ tīretvā kulagharaṃ paccāgato theraṃ upasaṅkamitvā katapaṭisanthāro therassa tamatthaṃ ārocesi. Theropissa pavattinivattīsu ādīnavānisaṃse vibhāvento dhammaṃ desesi. So theraṃ vanditvā gehaṃ gato sāyamāsaṃ bhuñjitvā sayanaṃ upagato thokaṃyeva niddāyitvā pabujjhitvā sayanatale nisajja yathāsutaṃ dhammaṃ paccavekkhituṃ āraddho. Tassa taṃ dhammaṃ paccavekkhato, te ca petattabhāve anussarato saṃsāradukkhaṃ ativiya bhayānakaṃ hutvā upaṭṭhāsi, pabbajjāya cittaṃ nami. So vibhātāya rattiyā sarīrapaṭijagganaṃ katvā theraṃ upasaṅkamitvā attano ajjhāsayaṃ ārocetvā pabbajjaṃ yāci. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa rahogatassa…pe… pabbājetu maṃ, bhante, ayyo mahākaccāno’’ti.
在这里,“如如”等词句的概要含义是这样的:不论圣者大迦旃延以何种方式阐述、宣说、施设、安立、开示、分别、显明、宣布诸法,当我对此一一审察时,心里便这样想:这涵盖三学的梵行,因为必须令最终的心达成,所以即使一日也不可有丝毫破缺,因此称为一向圆满;因为必须令最终的心达成,所以即使一日也不可被烦恼的垢秽所染污,因此称为一向清净。所谓“如螺细磨”,是说应当如同已被刻画、洗净的螺贝那般来行持。对于住在家里、处在家庭中间的人来说,想要圆满地修习这些梵行,实在不是容易的事。既然如此,我为什么不剃除须发,披上那因为浸染黄褐色而适合行梵行者所着的衣服——也就是下衣与上衣,从家庭出离,去行那非家的出家呢?那些有利于家庭的耕田、买卖等俗务,被称为在家之业,而出家并没有这些,所以说出家名为‘非家’。那非家的出家,就是我应当出离、应当趣入、应当行持的意义。
Tattha yathā yathātiādīnaṃ padānaṃ ayaṃ saṅkhepattho – yena yena ākārena ayyo mahākaccāno dhammaṃ deseti ācikkhati paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti pakāseti, tena tena me upaparikkhato evaṃ hoti, yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akkhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ. Ekadivasampi kilesamalena amalinaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ. Saṅkhalikhitanti likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ. Idaṃ nasukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekanta paripuṇṇaṃ…pe… carituṃ yaṃnūnāhaṃ kese ceva massūni ca ohāretvā voropetvā kāsāyarasapītatāya kāsāyāni brahmacariyaṃ carantānaṃ anucchavikāni vatthāni acchādetvā nivāsetvā ceva pārupitvā ca agārasmā nikkhamitvā anagāriyaṃ pabbajeyyaṃ. Yasmā agārassa hitaṃ kasivāṇijjādikammaṃ agāriyanti vuccati, tañca pabbajjāya natthi, tasmā pabbajjā anagāriyā nāma. Taṃ anagāriyaṃ pabbajjaṃ pabbajeyyaṃ upagaccheyyaṃ, paṭipajjeyyanti attho.
就这样,优婆塞须那将自己独处的思惟禀告长老后,想要依此修习,便请求道:“尊者,圣者大迦旃延,请让我出家吧。”长老观察“他的智慧成熟程度如何?”为了等待他智慧成熟,便以“这实在很难……”等话语,暂歇了他出家的心愿。
Evaṃ attanā rahovitakkitaṃ soṇo upāsako therassa ārocetvā taṃ paṭipajjitukāmo ‘‘pabbājetu maṃ, bhante, ayyo mahākaccāno’’ti āha. Thero pana ‘‘tāvassa ñāṇaparipākaṃ katha’’nti upadhāretvā ñāṇaparipākaṃ āgamayamāno ‘‘dukkaraṃ kho’’tiādinā pabbajjāchandaṃ nivāresi.
在此,“一食”是针对离非时食而言,即如所说:“为日中一食者,遮止夜食,远离非时食。”“独卧”是指无第二者的独宿。此处以睡卧为代表,通过“独处站立、独处行走、独处安坐”等方式,亦显明四种威仪中的身远离,并非仅仅独自睡眠。“梵行”指远离淫欲的梵行,或指勤修三学的教法梵行。“请”是表达催促语气的不变词。“就在那里”意为就在家中。“勤修佛陀教法”是指勤修常恒戒、布萨戒等,也就是五支戒、八支戒、十支戒,以及与它们相应的定与慧的修习。因为这些正是初阶阶段优婆塞所应当勤修的佛陀教法。因此说:“应时的、一食的、独卧的、梵行的。”
Tattha ekabhattanti ‘‘ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā’’ti (dī. ni. 1.194; a. ni. 3.71) evaṃ vuttaṃ vikālabhojanaviratiṃ sandhāya vadati. Ekaseyyanti adutiyaseyyaṃ. Ettha ca seyyāsīsena ‘‘eko tiṭṭhati, eko gacchati, eko nisīdatī’’tiādinā (mahāni. 7; 49) nayena vuttesu catūsu iriyāpathesu kāyavivekaṃ dīpeti, na ekākinā hutvā sayanamattaṃ. Brahmacariyanti methunaviratibrahmacariyaṃ, sikkhattayānuyogasaṅkhātaṃ sāsanabrahmacariyaṃ vā. Iṅghāti codanatthe nipāto. Tatthevāti geheyeva. Buddhānaṃ sāsanaṃ anuyuñjāti niccasīlauposathasīlādibhedaṃ pañcaṅgaaṭṭhaṅgadasaṅgasīlaṃ, tadanurūpañca samādhipaññābhāvanaṃ anuyuñja. Etañhi upāsakena pubbabhāge anuyuñjitabbaṃ buddhasāsanaṃ nāma. Tenāha – ‘‘kālayuttaṃ ekabhattaṃ ekaseyyaṃ brahmariya’’nti.
在此,“应时”意为,符合十四日、十五日、初八日以及神变半月等时节;或指在所说的这些时节中,对你这样精勤修习者是合适、相宜、能行的,但并非一切时都可以出家——这是言外之意。所有这些话,都是因为他的智慧尚未成熟、诸欲难以断除,为了使他在正行中具备堪能而说,并非为断除他出家的心愿。“出家加行”指出家的策励与精勤。“已止息”指由于诸根未成熟,悚惧心也不够强烈,那种冲动便平息了。虽然已平息,他仍遵照长老的教导,时时亲近长老、承事、听法。后来,他心中又第二次生起出家之念,再次禀告长老。长老又拒绝了。然而到了第三次时,长老知道他的智慧已成熟,“现在是让他出家的时候了”,便为他剃度出家;出家之后过了三年,他找到了僧众,长老便为他授予具足戒。针对此事,经文说:“须那第二次……授予具足戒。”
Tattha kālayuttanti cātuddasīpañcadasīaṭṭhamīpāṭihāriyapakkhasaṅkhātena kālena yuttaṃ, yathāvuttakāle vā tuyhaṃ anuyuñjantassa yuttaṃ patirūpaṃ sakkuṇeyyaṃ, na sabbakālaṃ pabbajjāti adhippāyo. Sabbametaṃ ñāṇassa aparipakkattā tassa kāmānaṃ duppahānatāya sammāpaṭipattiyaṃ yogyaṃ kārāpetuṃ vadati, na pabbajjāchandaṃ nivāretuṃ. Pabbajjābhisaṅkhāroti pabbajituṃ ārambho ussāho. Paṭipassambhīti indriyānaṃ aparipakkattā, saṃvegassa ca nātitikkhabhāvato vūpasami. Kiñcāpi paṭipassambhi, therena vuttavidhiṃ pana anutiṭṭhanto kālena kālaṃ theraṃ upasaṅkamitvā payirupāsanto dhammaṃ suṇāti. Tassa vuttanayeneva dutiyaṃ pabbajjāya cittaṃ uppajji, therassa ca ārocesi. Dutiyampi thero paṭikkhipi. Tatiyavāre pana ñāṇassa paripakkabhāvaṃ ñatvā ‘‘idāni naṃ pabbājetuṃ kālo’’ti thero pabbājesi, pabbajitañca taṃ tīṇi saṃvaccharāni atikkamitvā gaṇaṃ pariyesitvā upasampādesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘dutiyampi kho soṇo…pe… upasampādesī’’ti.
此处所说的“少比丘”,意指仅有少数几位比丘。据说,当时的比丘大多驻锡于中部地区,因而那里只有寥寥数位,并且分散而居:一个村落住一位,另一个村落住两位,如是等等。“艰难地”是说很困苦;“辛苦地”指很疲劳。“从此处、从彼处”,即从各个村落、城镇等处。因为长老请来几位比丘之后,当他再去邀请其他比丘时,先前请来的那些比丘又因某些事务而离去;等待一段时间再去请别的比丘,另外的比丘又离开了。就这样反复来回延请,僧众的集会经过了很久才得以完成,那时长老便独自住在一处。“集合十众比丘僧团”的意思是:当时世尊已允许在边地也可由十位比丘组成的僧团授予具足戒。此事的缘起是:长老曾请求以五位比丘组成的僧团在边地授予具足戒,世尊也允许了。因此经文中说:“三年以后……集合……”
Tattha appabhikkhukoti katipayabhikkhuko. Tadā kira bhikkhū yebhuyyena majjhimadese eva vasiṃsu. Tasmā tattha katipayā eva ahesuṃ , te ca ekasmiṃ nigame eko, ekasmiṃ dveti evaṃ visuṃ visuṃ vasiṃsu. Kicchenāti dukkhena. Kasirenāti āyāsena. Tato tatoti tasmā tasmā gāmanigamādito. Therena hi katipaye bhikkhū ānetvā aññesu ānīyamānesu pubbe ānītā kenacideva karaṇīyena pakkamiṃsu, kiñci kālaṃ āgametvā puna tesu ānīyamānesu itare pakkamiṃsu. Evaṃ punappunaṃ ānayanena sannipāto cireneva ahosi, thero ca tadā ekavihārī ahosi. Dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvāti tadā bhagavatā paccantadesepi dasavaggeneva saṅghena upasampadā anuññātā. Itonidānañhi therena yācito pañcavaggena saṅghena paccantadese upasampadaṃ anujāni. Tena vuttaṃ – ‘‘tiṇṇaṃ vassānaṃ…pe… sannipātetvā’’ti.
“安居竟”是指受具足戒之后,进入第一个安居并住满的人。“如是如是”,指具有如此这般的色身成就、具有如此这般的法身成就——我曾这样听闻过世尊,却并未当面见过世尊。正是凭着这般凡夫的信心,具寿须那生起了想见世尊的渴望。后来,他与导师同住一间香室,于破晓时分被劝请,在世尊面前将十六首《八颂经》默诵于心、作意、全心投入,通达了义理而诵出法句。借着这种与法相应的喜悦等方式,心获得了等持;默诵终了时,他建立观禅,思惟诸行,次第证得了阿拉汉果。据说,世尊正是为了让须那达成这一目的,才让他与自己同住一间香室。
Vassaṃvuṭṭhassāti upasampajjitvā paṭhamavassaṃ upagantvā vusitavato. Īdiso ca īdiso cāti evarūpo ca evarūpo ca, evarūpāya nāmakāyarūpakāyasampattiyā samannāgato, evarūpāya dhammakāyasampattiyā samannāgatoti sutoyeva me so bhagavā. Na kho me so bhagavā sammukhā diṭṭhoti etena puthujjanasaddhāya evaṃ āyasmā soṇo bhagavantaṃ daṭṭhukāmo ahosi. Aparabhāge pana satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā paccūsasamayaṃ ajjhiṭṭho soḷasa aṭṭhakavaggikāni satthu sammukhā aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā atthadhammappaṭisaṃvedī hutvā bhaṇanto dhammūpasañhitapāmojjādimukhena samāhito sarabhaññapariyosāne vipassanaṃ paṭṭhapetvā saṅkhāre sammasanto anupubbena arahattaṃ pāpuṇi. Etadatthameva hissa bhagavatā attanā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vāso āṇattoti vadanti.
然而,有一些人说:“‘我不曾当面见过世尊’这句话,是针对色身的亲见而言的。”因为具寿须那出家之后,从长老那里领受禅修的业处,精进努力,在尚未受具足戒时就已成为入流者;受具足戒后,他心想:“在家众中也有证入流者,我也是入流者,在此还有什么可执着的呢?”于是为了证得更高的道果而增长观行,在雨安居期间便成就了六种神通,并在清净自恣日举行自恣。由于见到了圣谛,便已见到了世尊的法身。对此有经中说:
Keci panāhu – ‘‘na kho me so bhagavā sammukhā diṭṭho’’ti idaṃ rūpakāyadassanameva sandhāya vuttanti. Āyasmā hi soṇo pabbajitvāva therassa santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā ghaṭento vāyamanto anupasampannova sotāpanno hutvā upasampajjitvā ‘‘upāsakāpi sotāpannā honti, ahampi sotāpanno, kimettha citta’’nti uparimaggatthāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā antovasseyeva chaḷabhiñño hutvā visuddhipavāraṇāya pavāresi . Ariyasaccadassanena hi bhagavato dhammakāyo diṭṭho nāma hoti. Vuttañhetaṃ –
“婆迦梨,见法者即见我;见我者即见法。”(《相应部》3.87)
‘‘Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passati. Yo maṃ passati, so dhammaṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87).
因此,他早已成就了见法身;但在自恣之后,他仍想见到色身。
Tasmāssa dhammakāyadassanaṃ pageva siddhaṃ, pavāretvā pana rūpakāyaṃ daṭṭhukāmo ahosīti.
或作“若我亲教师允许”。然而,有些版本写作“尊者”。同样,也有“善哉,善哉,友须那,你去吧,友须那”的读法。然而某些抄本中,并没有“友”字。同样,也有“如是,具寿须那说:‘友!’”的读法。因为在世尊住世时,比丘们彼此通常以“友”称呼。“见到世尊端庄……”等词句的意义,如前文所解说。
‘‘Sace maṃ upajjhāyo anujānātī’’tipi pāṭho. ‘‘Bhante’’ti pana likhanti. Tathā ‘‘sādhu sādhu, āvuso soṇa, gaccha tvaṃ, āvuso soṇā’’tipi pāṭho. ‘‘Āvuso’’ti pana kesuci potthakesu natthi. Tathā ‘‘evamāvusoti kho āyasmā soṇo’’tipi pāṭho. Āvusovādoyeva hi aññamaññaṃ bhikkhūnaṃ bhagavato dharamānakāle āciṇṇo. Bhagavantaṃ pāsādikantiādīnaṃ padānaṃ attho heṭṭhā vuttoyeva.
“比丘,可堪忍否?”是问:比丘,你这四轮、九门的身体机器,可还堪忍?能否忍耐、承受、维持?苦痛的负担不曾压倒你吗?“可维持否?”是问:于种种事务中,能否维持、运作下去,全无障碍?“少劳累否?”意思是:你是否不甚劳累地走过这段路?
Kacci bhikkhu khamanīyanti bhikkhu idaṃ tuyhaṃ catucakkaṃ navadvāraṃ sarīrayantaṃ kacci khamanīyaṃ, kiṃ sakkā khamituṃ sahituṃ pariharituṃ, kiṃ dukkhabhāro nābhibhavati. Kacci yāpanīyanti kiṃ taṃtaṃkiccesu yāpetuṃ gametuṃ sakkā, na kañci antarāyanti dasseti. Kaccisi appakilamathenāti anāyāsena imaṃ ettakaṃ addhānaṃ kacci āgatosi.
“这样想”是指:当尊者阿难随念佛陀的常行时,心中生起了将要宣说的“世尊令我……”等语。“在一住处”即在一间香室中。这里所说的“住处”即指香室。“住”即居住。
Etadahosīti buddhāciṇṇaṃ anussarantassa āyasmato ānandassa etaṃ ‘‘yassa kho maṃ bhagavā’’tiādinā idāni vuccamānaṃ citte āciṇṇaṃ ahosi. Ekavihāreti ekagandhakuṭiyaṃ. Gandhakuṭi hi idha vihāroti adhippetā. Vatthunti vasituṃ.
“以打坐度过”此处之意为:世尊为了款待尊者首那,顺、逆次第入于一切声闻所共的等至,度过了大半夜……而后进入住处。因此,尊者首那了知世尊的心意后,也相应地入于所有那些等至,度过了大半夜……进入住处。进入之后,得到世尊许可,他便搭起上衣作为隔障,在世尊脚边以打坐度过。“请”即命令。“比丘,使你的法显现而宣说吧”意思是:比丘,将你所听闻、受持的法,在你智门前显现出来而宣说吧。
Nisajjāya vītināmetvāti ettha yasmā bhagavā āyasmato soṇassa samāpattisamāpajjane paṭisanthāraṃ karonto sāvakasādhāraṇā sabbā samāpattiyo anulomapaṭilomaṃ samāpajjanto bahudeva rattiṃ…pe… vihāraṃ pāvisi, tasmā āyasmāpi soṇo bhagavato adhippāyaṃ ñatvā tadanurūpaṃ sabbā tā samāpattiyo samāpajjanto ‘‘bahudeva rattiṃ…pe… vihāraṃ pāvisī’’ti keci vadanti. Pavisitvā ca bhagavatā anuññāto cīvaraṃ tirokaraṇīyaṃ katvāpi bhagavato pādapasse nisajjāya vītināmesi. Ajjhesīti āṇāpesi. Paṭibhātu taṃ bhikkhu dhammo bhāsitunti bhikkhu tuyhaṃ dhammo bhāsituṃ upaṭṭhātu ñāṇamukhe āgacchatu, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ bhaṇāhīti attho.
“十六个八偈组”(soḷasa aṭṭhakavaggikāni)指的是属于八偈组的《欲经》等十六部经。“以音声诵”(sarena abhaṇi)意思是:用诵经的音声来宣说,即以长声诵的方式说法。“长声诵结束时”(sarabhaññapariyosāne)即诵经结束之际。“善得”(suggahitāni)即正确地领受。“善作意”(sumanasikatāni)即善加作意。有人在领受时虽正确领受,但后来在温习等作意时,却错误地植入音节,或颠倒文句,而这位尊者并非如此。他完全按照所领受的那样正确地作了意,因此说“善作意即很好地作了意”。“善持”(sūpadhāritāni)是指对义理也能善加持守。因为义理若能善持,便能正确地诵出圣典。“你曾具足妙音”(kalyāṇiyāsi vācāya samannāgato)意思是:你曾具足圆满、圣洁的语言,无论松音、紧音等都能如法宣说,文句与音节圆满无缺。“流畅”(vissaṭṭhāya)即无滞碍,这显示了他的辩才无碍。“无有瑕秽”(
Soḷasa aṭṭhakavaggikānīti aṭṭhakavaggabhūtāni kāmasuttādīni soḷasa suttāni. Sarena abhaṇīti suttussāraṇasarena abhāsi, sarabhaññavasena kathesīti attho. Sarabhaññapariyosāneti ussāraṇāvasāne. Suggahitānīti sammā uggahitāni. Sumanasikatānīti suṭṭhu manasi katāni. Ekacco uggahaṇakāle sammā uggahetvāpi pacchā sajjhāyādivasena manasi karaṇakāle byañjanāni vā micchā ropeti, padapacchābhaṭṭhaṃ vā karoti, na evamayaṃ. Iminā pana sammadeva yathuggahitaṃ manasi katāni. Tena vuttaṃ – ‘‘sumanasikatānīti suṭṭhu manasi katānī’’ti. Sūpadhāritānīti atthatopi suṭṭhu upadhāritāni. Atthe hi suṭṭu upadhārite sakkā pāḷiṃ sammā ussāretuṃ. Kalyāṇiyāsi vācāya samannāgatoti sithiladhanitādīnaṃ yathāvidhānavacanena parimaṇḍalapadabyañjanaparipuṇṇāya poriyā vācāya samannāgato āsi. Vissaṭṭhāyāti vimuttāya. Etenassa vimuttavāditaṃ dasseti. Anelagaḷāyāti elā vuccati doso, taṃ na paggharatīti anelagaḷā, tāya niddosāyāti attho. Atha vā anelagaḷāyāti anelāya ca agaḷāya ca niddosāya agaḷitapadabyañjanāya, aparihīnapadabyañjanāyāti attho. Tathā hi naṃ bhagavā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ kalyāṇavākkaraṇānaṃ yadidaṃ soṇo kuṭikaṇṇo’’ti (a. ni. 1.206) etadagge ṭhapesi. Atthassa viññāpaniyāti yathādhippetaṃ atthaṃ viññāpetuṃ samatthāya.
“你多少岁?”(Kativasso):据说他正值中年,处在生命的第三阶段,威仪具足,旁人看来就像出家已久的长老。有些论师认为世尊是就此而问,但此说并无根据。因为既然他已如此威仪,理当去体验禅定之乐,为何这么久以来却放逸度日呢?导师为再加追问,便问他:“你多少岁?”于是世尊说:“比丘,你为什么这么久才这样做呢?”
Kativassoti so kira majjhimavayassa tatiyakoṭṭhāse ṭhito ākappasampanno ca paresaṃ ciratarapabbajito viya khāyati. Taṃ sandhāya bhagavā pucchatīti keci, taṃ akāraṇaṃ. Evaṃ sante samādhisukhaṃ anubhavituṃ yutto, ettakaṃ kālaṃ kasmā pamādamāpannoti puna anuyuñjituṃ satthā ‘‘kativassosī’’ti taṃ pucchati. Tenevāha – ‘‘kissa pana tvaṃ bhikkhu evaṃ ciraṃ akāsī’’ti.
其中,“kissā”(为什么)即是什么原因。“Evaṃ ciraṃ akāsi”(这么久才做)是指如此拖延,意为:为何这么久不出家,而住在俗家呢?“Ciraṃ diṭṭho me”(我长久未见)即经过很长时间才被我见到。“Kāmesu”(诸欲)指烦恼欲和事物欲。“Ādīnavo”(过患)即过失。“Api ca”(虽然)即使见到了诸欲的过患,我却还是未能从居家出离。何以故?居家逼隘,诸多事务缠缚,这就是在家状态。所以他说:“多事务,多劳作。”
Tattha kissāti kiṃ kāraṇā. Evaṃ ciraṃ akāsīti evaṃ cirāyi, kena kāraṇena evaṃ cirakālaṃ pabbajjaṃ anupagantvā agāramajjhe vasīti attho. Ciraṃ diṭṭho meti cirena cirakālena mayā diṭṭho. Kāmesūti kilesakāmesu ca vatthukāmesu ca. Ādīnavoti doso. Api cāti kāmesu ādīnave kenaci pakārena diṭṭhepi na tāvāhaṃ gharāvāsato nikkhamituṃ asakkhiṃ. Kasmā? Sambādho gharāvāso uccāvacehi kiccakaraṇīyehi samupabyūḷho agāriyabhāvo. Tenevāha – ‘‘bahukicco bahukaraṇīyo’’ti.
了知此义后:如实见到诸欲过患的心,即使历经久时亦不安住,反而如莲叶上的水珠一般滑落。以一切方式了知此义后,此自说语:他因正确了知流转与还灭,于流转及其因丝毫不乐,为显了此义而发此自说语。
Etamatthaṃ viditvāti kāmesu yathābhūtaṃ ādīnavadassino cittaṃ cirāyitvāpi na patiṭṭhāti, aññadatthu padumapalāse udakabindu viya vinivattatiyevāti etamatthaṃ sabbākārato viditvā. Imaṃ udānanti pavattiṃ nivattiñca sammadeva jānanto pavattiyaṃ tannimitte ca na kadācipi ramatīti idamatthadīpakaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
其中,“见世间过患”即在一切行世间中,以智慧照见“无常、苦、变易法”等过患与过失。此说明了观行门径。“知法无依”即因断舍一切依著,而如实了知无所依的涅槃法,以道智通达其出离、远离、无为、不死之性。此处“见”与“知”应如“饮酥油而得力,见狮子而生畏,以慧见而诸漏灭尽”(《无碍解道》208;《增支部》9.42-43)等所说,理解为表因之义。“圣者不喜恶”由于烦恼已远离,圣者、善士对极为微细的恶亦不喜乐。何以故?“清净者不喜恶”因身行等极其清净,清净者犹如王天鹅不喜粪堆中的污秽法一般,于恶、染污法不乐、不喜。另有版本读作“恶者不喜清净”。其义为:恶者不喜乐无过失、清净的法,反而如村猪等喜乐粪堆中的不净、染污法。这是从反面转换说法。
Tattha disvā ādīnavaṃ loketi sabbasmiṃ saṅkhāraloke ‘‘anicco dukkho vipariṇāmadhammo’’tiādinā ādīnavaṃ dosaṃ paññāya passitvā. Etena vipassanāvāro kathito . Ñatvā dhammaṃ nirupadhinti sabbūpadhipaṭinissaggattā nirupadhiṃ nibbānadhammaṃ yathābhūtaṃ ñatvā nissaraṇavivekāsaṅkhatāmatasabhāvato maggañāṇena paṭivijjhitvā. ‘‘Disvā ñatvā’’ti imesaṃ padānaṃ ‘‘sappiṃ pivitvā balaṃ hoti, sīhaṃ disvā bhayaṃ hoti, paññāya disvā āsavā parikkhīṇā hontī’’tiādīsu (pu. pa. 208; a. ni. 9.42-43) viya hetuatthatā daṭṭhabbā. Ariyo na ramatī pāpeti kilesehi ārakattā ariyo sappuriso aṇumattepi pāpe na ramati. Kasmā? Pāpe na ramatī sucīti suvisuddhakāyasamācārāditāya visuddhapuggalo rājahaṃso viya ukkāraṭṭhāne pāpe saṃkiliṭṭhadhamme na ramati nābhinandati. ‘‘Pāpo na ramatī suci’’ntipi pāṭho. Tassattho – pāpo pāpapuggalo suciṃ anavajjaṃ vodānadhammaṃ na ramati, aññadatthu gāmasūkarādayo viya ukkāraṭṭhānaṃ asuciṃ saṃkilesadhammaṃyeva ramatīti paṭipakkhato desanaṃ parivatteti.
如此,世尊宣说自说语后,具寿索纳从座起身,礼敬世尊,依照其亲教师的嘱咐,请求于边地由五人众授予具足戒等五事。世尊亦许可之。这一切都应按《犍度》(大品242等)中所说的方法来理解。
Evaṃ bhagavatā udāne udānite āyasmā soṇo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ vanditvā attano upajjhāyassa vacanena paccantadese pañcavaggena upasampadādipañcavatthūni yāci. Bhagavāpi tāni anujānīti taṃ sabbaṃ khandhake (mahāva. 242 ādayo) āgatanayena veditabbaṃ.
第七 迦匊罗婆多经注疏
7. Kaṅkhārevatasuttavaṇṇanā
47第七经中的“迦匊罗婆多”是这位长老的名字。他于教法中出家、得具足戒后,持戒安住,成就善法,却对“绿豆不适宜,食绿豆不适宜;糖不适宜”等《大品》二七二所述的律中追悔之疑极为繁盛。由此,他便被称为“迦匊罗婆多”。后来,他在世尊面前领受业处,精勤努力,亲证六通,皆以禅那乐与果乐度过时日。不过他大多视自身所证得的圣道为珍贵,反复观察。所以世尊说:“观自身者度疑清净”。因为道智对于以“我过去是否存在?”等方式生起的十六事疑,对于“于佛起疑……乃至……于缘起诸法起疑”(《法集论》一〇〇八)所说的八事疑,何况还有种种其余的疑惑——由于它无余断尽一切疑、超越一切疑,也由于它使自身所应断的烦恼与余物极为清净,故此处称之为“度疑清净”。这位具寿因长时住于疑惑中,故将“证得此道法后,我这些疑惑已无余断除”视为珍贵而反复观察,从而安住于彼。并非因为他见到了缘起的名色无常等,而安住于那一度疑状态。
47. Sattame kaṅkhārevatoti tassa therassa nāmaṃ. So hi sāsane pabbajitvā laddhūpasampado sīlavā kalyāṇadhammo viharati, ‘‘akappiyā muggā, na kappanti muggā paribhuñjituṃ, akappiyo guḷo’’ti (mahāva. 272) ca ādinā vinayakukkuccasaṅkhātakaṅkhābahulo pana hoti. Tena kaṅkhārevatoti paññāyittha. So aparabhāge satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā ghaṭento vāyamanto chaḷabhiññā sacchikatvā jhānasukhena phalasukhena vītināmeti, yebhuyyena pana attanā adhigataṃ ariyamaggaṃ garuṃ katvā paccavekkhati. Tena vuttaṃ – ‘‘attano kaṅkhāvitaraṇavisuddhiṃ paccavekkhamāno’’ti. Maggapaññā hi ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’ntiādinayapavattāya (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) soḷasavatthukāya, ‘‘buddhe kaṅkhati…pe… paṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhatī’’ti (dha. sa. 1008) evaṃ vuttāya aṭṭhavatthukāya, pageva itarāsanti anavasesato sabbakaṅkhānaṃ vitaraṇato samatikkamanato, aññehi ca attanā pahātabbakilesehi accantavisujjhanato ‘‘kaṅkhāvitaraṇavisuddhī’’ti idhādhippetā. Tañhi ayamāyasmā dīgharattaṃ kaṅkhāpakatattā ‘‘imaṃ maggadhammaṃ adhigamma imā me kaṅkhā anavasesā pahīnā’’ti garuṃ katvā paccavekkhamāno nisīdi, na sappaccayanāmarūpadassanaṃ aniccantikattā tassa kaṅkhāvitaraṇassa.
“了知此义”——世尊了知这称为“圣道彻底断尽一切疑”的义理后,为阐明此义,而宣说了这首优陀那。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ ariyamaggassa anavasesakaṅkhāvitaraṇasaṅkhātaṃ atthaṃ viditvā tadatthadīpakaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
其中,“任何疑,于此世或他世”:于此世,即于现在有身中,以“我存在吗?我不存在吗?”等方式生起的疑;于他世,即于过去、未来有身中,以“我于过去长时存在吗?”等方式生起的疑。“自所觉或他所觉”:依上述方式,缘于自己有身可得而生起的疑,称为自所觉;缘于他人有身可得而生起的疑,如“有佛吗?无佛吗?”等,或缘于他人殊胜、第一的境界可得而生起的疑,称为他所觉——无论何种疑。“那些禅那者、勤勇者、行梵行者,断除这一切”:那些通过所缘近观与相近观而修习禅那的禅那者,引发观后,依四正勤的圆满成为勤勇者,在修习圣道梵行、证得圣道时——也就是随信行等处在初道位的各类行者——能断除这一切疑,在道刹那将其根除。从此以后,这些疑便称为已断。因此义说:除了此圣道,再无其他能彻底断除这些疑的途径。
Tattha yā kāci kaṅkhā idha vā huraṃ vāti idha imasmiṃ paccuppanne attabhāve ‘‘ahaṃ nu khosmi no nu khosmī’’tiādinā huraṃ vā, atītānāgatesu attabhāvesu ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’ntiādinā uppajjanakā kaṅkhā. Sakavediyā vā paravediyā vāti tā evaṃ vuttanayeneva sakaattabhāve ārammaṇavasena paṭilabhitabbāya pavattiyā sakavediyā vā parassa attabhāve paṭilabhitabbāya ‘‘buddho nu kho, no nu kho’’tiādinā vā parasmiṃ padhāne uttame paṭilabhitabbāya pavattiyā paravediyā vā yā kāci kaṅkhā vicikicchā. Ye jhāyino tā pajahanti sabbā, ātāpino brahmacariyaṃ carantāti ye ārammaṇūpanijjhānena lakkhaṇūpanijjhānena jhāyino vipassanaṃ ussukkāpetvā catubbidhasammappadhānapāripūriyā ātāpino maggabrahmacariyaṃ carantā adhigacchantā saddhānusārīādippabhedā paṭhamamaggaṭṭhā puggalā, tā sabbā kaṅkhā pajahanti samucchindanti maggakkhaṇe. Tato paraṃ pana tā pahīnā nāma honti, tasmā ito aññaṃ tāsaṃ accantappahānaṃ nāma natthīti adhippāyo.
如此,世尊以禅那为门,赞叹具寿疑离婆多以禅那为首而证得圣道;由赞叹之力,说出此优陀那。也正因为如此,世尊便以“禅那者”将其列于最上,说道:“诸比丘,我弟子比丘中,于禅那者最为第一者,即此疑离婆多。”(《增支部》1.204)
Iti bhagavā jhānamukhena āyasmato kaṅkhārevatassa jhānasīsena ariyamaggādhigamaṃ thomento thomanāvasena udānaṃ udānesi. Teneva ca naṃ ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ jhāyīnaṃ yadidaṃ kaṅkhārevato’’ti (a. ni. 1.204) jhāyībhāvena etadagge ṭhapesīti.
第八 破僧经注疏
8. Saṅghabhedasuttavaṇṇanā
4848. 在第八经中,“对具寿阿难说了这话”:提婆达多驱使刺客、放出那罗祇梨象、推落山石,均未能伤害世尊而失败后,怀着“我要分裂僧团、破坏法轮”的意图,说了“从今天起……”等话。“与世尊不同”:即离开世尊,意思是不以世尊为导师。“与比丘僧团不同”:即离开比丘僧团。“我将行布萨及作羯磨”:意思是,我将与追随我的比丘们自行举行布萨和僧羯磨,从原本遵从世尊教诫的比丘僧团中分离出来。“提婆达多将分裂僧团”:由于提婆达多已备好一切破僧手段,他必定会在今日分裂僧团,使僧团分为两派。在“非法为法”等十八种破僧事中,只需提出任何一事,以种种理由说服他们:“你们接受这个,认同这个”,再举行执筹并另行作僧羯磨,僧团即告分裂。正如经中所说——
48. Aṭṭhame āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocāti abhimāre payojetvā nāḷāgiriṃ vissajjāpetvā silaṃ pavaṭṭetvā bhagavato anatthaṃ kātuṃ asakkonto ‘‘saṅghaṃ bhinditvā cakkabhedaṃ karissāmī’’ti adhippāyena etaṃ ‘‘ajjatagge’’tiādivacanaṃ avoca. Aññatreva bhagavatāti vinā eva bhagavantaṃ, satthāraṃ akatvāti attho. Aññatra bhikkhusaṅghāti vinā eva bhikkhusaṅghaṃ. Uposathaṃ karissāmi saṅghakammāni cāti bhagavato ovādakārakaṃ bhikkhusaṅghaṃ visuṃ katvā maṃ anuvattantehi bhikkhūhi saddhiṃ āveṇikaṃ uposathaṃ saṅghakammāni ca karissāmīti attho. Devadatto saṅghaṃ bhindissatīti bhedakarānaṃ sabbesaṃ devadattena sajjitattā ekaṃseneva devadatto ajja saṅghaṃ bhindissati dvidhā karissati. ‘‘Adhammaṃ dhammo’’tiādīsu hi aṭṭhārasasu bhedakaravatthūsu yaṃkiñci ekampi vatthuṃ dīpetvā tena tena kāraṇena ‘‘imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’’ti saññāpetvā salākaṃ gāhetvā visuṃ saṅghakamme kate saṅgho bhinno hoti. Vuttañhetaṃ –
“优波离,僧团由五事而分裂:以羯磨、以诵出、以宣说、以劝说、以执筹。”(《附随》458)
‘‘Pañcahi, upāli, ākārehi saṅgho bhijjati kammena uddesena voharanto anussāvanena salākaggāhenā’’ti (pari. 458).
其中,“以业”指白二甘马等四种业中的任何一种。“以诵出”指五种巴帝摩卡诵出中的任何一种。“以宣说”指借着种种事端,阐明“非法为法”等十八种破僧事。“以劝说”指像这样说:“你们难道不知道我出身高贵、出家后多闻吗?像我这样的人,怎会执取非法非律?你们心中怎能生起这种念头?我难道不怕恶趣吗?”之类,凑近耳边巧言劝说。“以执筹”指这样劝说之后,坚定他们的心,使他们确立不退转法,然后说“请取此筹”,而举行执筹。
Tattha kammenāti apalokanakammādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. Uddesenāti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. Voharantoti tāhi tāhi uppattīhi ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni (a. ni. 10.37; cūḷava. 352) aṭṭhārasabhedakaravatthūni dīpento. Anussāvanenāti ‘‘nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca, mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ gāheyyāti kiṃ tumhākaṃ cittampi uppādetuṃ yuttaṃ, kimahaṃ apāyato na bhāyāmī’’tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena. Salākaggāhenāti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anāvattidhamme katvā ‘‘gaṇhatha imaṃ salāka’’nti salākaggāhena.
这里,业本身或诵出才是标准;而宣说、劝说、执筹只是前方便。因为,若以阐明十八事的方式宣说,为了让众人生起意乐而劝说之后,即便已经取了筹,僧伽也尚未分裂。然而,当四人或更多人这样取筹之后,才做别众的诵出或别众的羯磨,那时僧伽便称为分裂了。提婆达多完成了僧伽分裂的所有前方便之后,心想:‘我今天一定要举行别众的布萨和别众的僧伽羯磨’,并说了‘从今日起……’这番话。因此经文中说:‘尊者!今日提婆达多将分裂僧伽。’如我们也说过:‘所有分裂僧伽的人,都已为提婆达多所安排。’
Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ, vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharantena tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinnova hoti saṅgho. Yadā panevaṃ cattāro vā atirekā vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ uddesaṃ vā kammaṃ vā karonti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti. Devadatto ca sabbaṃ saṅghabhedassa pubbabhāgaṃ nipphādetvā ‘‘ekaṃseneva ajja āveṇikaṃ uposathaṃ saṅghakammañca karissāmī’’ti cintetvā ‘‘ajjatagge’’tiādivacanaṃ avoca. Tenāha – ‘‘ajja, bhante, devadatto saṅghaṃ bhindissatī’’ti. Yato avocumhā ‘‘bhedakarānaṃ sabbesaṃ devadattena sajjitattā’’ti.
“了知此义”:即以一切方式了知这个由提婆达多所造作的破僧业——它会导致投生无间大地狱、持续一整劫,且无法救治。而“此优陀那”乃是为了阐明这一意义——‘在善与不善法中,依次通过善士与不善士的同分与异分的行道,而成为极善巧者’——世尊因而宣说了这首优陀那。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ avīcimahānirayuppattisaṃvattaniyaṃ kappaṭṭhiyaṃ atekicchaṃ devadattena nibbattiyamānaṃ saṅghabhedakammaṃ sabbākārato viditvā . Imaṃ udānanti kusalākusalesu yathākkamaṃ sappurisāsappurisasabhāgavisabhāgapaṭipattivasena pana sukusalāti idamatthavibhāvanaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
其中,「善事由善人容易做」:能成就自他利益者,即是「善」,也就是正行道者。凭借那样的善人——如舍利弗那样的声闻弟子、独觉佛、正自觉者,或其他世间的善人——那善的、美好的、极妙的、能带来自他利益安乐的事,便是「容易做的」,能够安乐地完成。「善事由恶人难做」:然而,具备前述特点的善事,对于如提婆达多等恶人则是「难做的」,根本无法做到,意即他做不来那种事。「恶事由恶人容易做」:「恶事」是不美好、给自他带来无义的事,这样的事由前面所说的那种恶人来做却是容易的,能轻易做到。「恶事由圣者难做」:但是,对于佛陀等圣者来说,那些种种恶事是极难做的,极难成就。因为对他们而言,这有如桥梁早已被摧毁一般,导师对此作了阐明。
Tattha sukaraṃ sādhunā sādhūti attano paresañca hitaṃ sādhetīti sādhu, sammāpaṭipanno. Tena sādhunā sāriputtādinā sāvakena paccekabuddhena sammāsambuddhena aññena vā lokiyasādhunā sādhu sundaraṃ bhaddakaṃ attano paresañca hitasukhāvahaṃ sukaraṃ sukhena kātuṃ sakkā. Sādhu pāpena dukkaranti tadeva pana vuttalakkhaṇaṃ sādhu pāpena devadattādinā pāpapuggalena dukkaraṃ kātuṃ na sakkā, na so taṃ kātuṃ sakkotīti attho. Pāpaṃ pāpena sukaranti pāpaṃ asundaraṃ attano paresañca anatthāvahaṃ pāpena yathāvuttapāpapuggalena sukaraṃ sukhena kātuṃ sakkuṇeyya. Pāpamariyehi dukkaranti ariyehi pana buddhādīhi taṃ taṃ pāpaṃ dukkaraṃ durabhisambhavaṃ. Setughātoyeva hi tesanti satthā dīpeti.
第九 萨达雅玛那经注释
9. Sadhāyamānasuttavaṇṇanā
49第四十九,第九经:「青年们」(māṇavakā),意为年轻人。此处特指处于青春年华的婆罗门少年。
49. Navame māṇavakāti taruṇā. Paṭhame yobbane ṭhitā brāhmaṇakumārakā idhādhippetā.
「以正在嘲弄的样子」:这是指带有嘲讽性质的话语而说的。他们嘲弄别人,意思是他们有说这种话的习惯。这个词的词义解释是:sadhana 是财富,即 sadho,他们正在讲述它,因此原本应说 sadhayamānā,延长元音后便说成了「sadhāyamānā」。又或者,特指他们像在对手面前夸耀自己一样,所以称为 sadhāyamānā。正因为他们有这种特质,经文才说他们「以正在嘲弄的样子」。也有版本读作「saddāyamānarūpā」,意指他们发出高声喧哗。「在世尊不远处经过」:就是在世尊能听到的范围内,他们边走边说着那些随口而出的话语。
Sadhāyamānarūpāti uppaṇḍanajātikaṃ vacanaṃ sandhāya vuttaṃ. Aññesaṃ uppaṇḍentā sadhanti, tadatthavacanasīlāti attho. Tassāyaṃ vacanattho – sadhanaṃ sadho, taṃ ācikkhantīti sadhayamānāti vattabbe dīghaṃ katvā ‘‘sadhāyamānā’’ti vuttaṃ. Atha vā visesato sasedhe viya attānaṃ āvadantīti sadhāyamānā. Te evaṃ sabhāvatāya ‘‘sadhāyamānarūpā’’ti vuttaṃ. ‘‘Saddāyamānarūpā’’tipi pāṭho, uccāsaddamahāsaddaṃ karontāti attho. Bhagavato avidūre atikkamantīti bhagavato savanavisaye taṃ taṃ mukhāruḷhaṃ vadantā atiyanti.
「了知此义」:即了知他们言语上的不调御,因对法生起悚惧感,而宣说了这首阐明此义的优陀那。
Etamatthaṃviditvāti etaṃ tesaṃ vācāya asaññatabhāvaṃ jānitvā tadatthadīpakaṃ dhammasaṃvegavasena imaṃ udānaṃ udānesi.
在此,「失念者」指迟钝、忘失正念的人。「似智者」:指那些貌似智者的人,他们在各种事上都自以为是,心想‘还有谁能了知?唯我等能知!’,于是便以一副唯己能知的态度与人交谈。「以言为行境而说者」:指那些只以言语为行境与领域的人,他们仅停留在表面言辞,不了达真实义理,故只是玩弄辞藻之人。另有解释说,他们所说的是非圣者言语行境、不符圣者谈论范畴的妄语,故称「以言为行境而说者」。还有一种解释,将“gocarabhāṇino”一词中的长音缩短:他们只是「言语的行境」,即所谈论的对境唯局于言语本身,全然不以念处等为行境,纯为空谈者。怎样算是说者呢?「他们想要口的开张程度」:意思是,他们只顾随心张口,想说多少便说多少,丝毫不因尊重他人,亦不因自知无知而有所收敛,只管恣意开口。另有一解:他们仅是言语行境的说者,自己并不如实了知,只是人云亦云。因此,「他们想要口的开张程度」的另一层含义是:他们不去思惟应当让他人听闻何等言语,只是一
Tattha parimuṭṭhāti dandhā muṭṭhassatino. Paṇḍitābhāsāti paṇḍitapatirūpakā ‘‘ke aññe jānanti, mayamevettha jānāmā’’ti tasmiṃ tasmiṃ atthe attānameva jānantaṃ katvā samudācaraṇato. Vācāgocarabhāṇinoti yesaṃ vācā eva gocaro visayo, te vācāgocarabhāṇino, vācāvatthumattasseva bhāṇino atthassa apariññātattā. Atha vā vācāya agocaraṃ ariyānaṃ kathāya avisayaṃ musāvādaṃ bhaṇantīti vācāgocarabhāṇino. Atha vā ‘‘gocarabhāṇino’’ti ettha ākārassa rassabhāvo kato. Vācāgocarā, na satipaṭṭhānādigocarā bhāṇinova. Kathaṃ bhāṇino? Yāvicchanti mukhāyāmaṃ attano yāva mukhāyāmaṃ yāva mukhappasāraṇaṃ icchanti, tāva pasāretvā bhāṇino, paresu gāravena, attano avisayatāya ca mukhasaṅkocaṃ na karontīti attho. Atha vā vācāgocarā eva hutvā bhāṇino, sayaṃ ajānitvā parapattikā eva hutvā vattāroti attho. Tato eva yāvicchanti mukhāyāmaṃ yena vacanena sāvetabbā, taṃ acintetvā yāvadeva attano mukhappasāraṇamattaṃ icchantīti attho. Yena nītā na taṃ vidūti yena muṭṭhassaccādinā nillajjabhāvaṃ paṇḍitamānībhāvañca nītā ‘‘mayamevaṃ bhaṇāmā’’ti, taṃ tathā attano bhaṇantassa kāraṇaṃ na vidū, aviddasuno asūrā na jānantīti attho.
10. 周利槃陀伽经注
10. Cūḷapanthakasuttavaṇṇanā
50于第十部经中,「周利槃陀伽」——因他是摩诃槃陀伽长老的胞弟,且于路边出生,故自幼便得此名,纵至后来,这位具寿亦一直以‘周利槃陀伽’之名著称。然凭其殊胜功德,他成为具足六神通、得无碍解智的圣者。世尊在《增支部》等两处经中将他列为第一,并说:‘诸比丘!我弟子中,最善化现意所成身者,即此周利槃陀伽;最善回转心念者,亦此周利槃陀伽。’他被列入八十位大弟子之列。
50. Dasame cūḷapanthakoti mahāpanthakattherassa kaniṭṭhabhātikattā panthe jātattā ca daharakāle laddhavohārena aparabhāgepi ayamāyasmā ‘‘cūḷapanthako’’tveva paññāyittha. Guṇavisesehi pana chaḷabhiñño pabhinnapaṭisambhido ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ manomayaṃ kāyaṃ abhinimminantānaṃ yadidaṃ cūḷapanthako, cetovivaṭṭakusalānaṃ yadidaṃ cūḷapanthako’’ti dvīsu (a. ni. 1.199) ṭhānesu bhagavatā etadagge ṭhapito asītiyā mahāsāvakesu abbhantaro.
一天,他从托钵乞食归来,用过午斋后,便在自己的昼间住处坐下,以诸等至度过白天。傍晚时分,优婆塞们尚未来听法,他便走进精舍。此时世尊正安坐于香室,他心想:“现在还不是去侍奉世尊的时候。”于是在香室前结跏趺坐,于一旁坐下。因此经中说:“那时,具寿周利槃陀伽在离世尊不远的地方坐下,结跏趺坐,挺直身体,系念在前而安坐。”其实,他当时划出了一段明确的时间,入于等至中安坐。
So ekadivasaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto attano divāṭṭhāne divāvihāraṃ nisinno samāpattīhi divasabhāgaṃ vītināmetvā sāyanhasamayaṃ upāsakesu dhammassavanatthaṃ anāgatesu eva vihāramajjhaṃ pavisitvā bhagavati gandhakuṭiyaṃ nisinne ‘‘akālo tāva bhagavato upaṭṭhānaṃ upasaṅkamitu’’nti gandhakuṭipamukhe ekamantaṃ nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā. Tena vuttaṃ – ‘‘tena kho pana samayena āyasmā cūḷapanthako bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti. So hi tadā kālaparicchedaṃ katvā samāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi.
“了知此义”:即世尊了知了具寿周利槃陀伽的身心均已妥善安置这一含义之后。“此优陀那”:为了阐明——若其他任何比丘,身得轻安,于一切威仪中正念现前、心得安定,对于他以无执取而般涅槃为究竟的殊胜证得及其显现——世尊便宣说了这首感兴偈。
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ āyasmato cūḷapanthakassa kāyacittānaṃ sammāpaṇihitabhāvasaṅkhātaṃ atthaṃ jānitvā. Imaṃ udānanti aññopi yo passaddhakāyo sabbiriyāpathesu upaṭṭhitassati samāhito, tassa bhikkhuno anupādā parinibbānapariyosānassa visesādhigamassa tattha pātubhāvavibhāvanaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.
其中,“以安立之身”:由于断除了身门的不防护、不再造作恶行,而得以妥善安立的“能动身体”;由于眼等诸根不再追逐享乐对象,而得以善加安立的“五门身体”;以及由于调控手足、无有手足之躁动等,而安住不动的“业报身”。简而言之,即整个身体无杂染变化、完全安住不动地安立。由此显示其戒行清净。在此,此“以……”(具格)是表示状态特征,而非施动者。“以安立之心”:这是通过说明心的安住,来显示其定具足。因为“定”即是心的安住。因此,当依止或观的途径,心达到专一,趋入一境性而安住于所缘时,才称为安立之心,此外则不算。为了显示这样的身与心的安立(即入定之状态),在一切时、一切威仪中皆应希求,故偈中说:“或立,或坐,或卧”。此中“或”字是不确定之意。如此,“站立、坐着、躺着,或在其他威仪中”之义便已阐明。应知,经行也包含于此。
Tattha ṭhitena kāyenāti kāyadvārikassa asaṃvarassa pahānena akaraṇena sammā ṭhapitena copanakāyena, tathā cakkhādīnaṃ indriyānaṃ nibbisevanabhāvakaraṇena suṭṭhu ṭhapitena pañcadvārikakāyena, saṃyatahatthapādatāya hatthakukkuccādīnaṃ abhāvato apariphandanena ṭhitena karajakāyena cāti saṅkhepato sabbenapi kāyena nibbikāratāsaṅkhātena niccalabhāvena ṭhitena. Etenassa sīlapārisuddhi dassitā. Itthambhūtalakkhaṇe ca idaṃ karaṇavacanaṃ. Ṭhitena cetasāti cittassa ṭhitiparidīpanena samādhisampadaṃ dasseti. Samādhi hi cittassa ‘ṭhitī’ti vuccati. Tasmā samathavasena vipassanāvaseneva vā ekaggatāya sati cittaṃ ārammaṇe ekodibhāvūpagamanena ṭhitaṃ nāma hoti, na aññathā. Idañca yathāvuttakāyacittānaṃ ṭhapanaṃ samādahanaṃ sabbasmiṃ kāle sabbesu ca iriyāpathesu icchitabbanti dassento āha – ‘‘tiṭṭhaṃ nisinno uda vā sayāno’’ti . Tattha vā-saddo aniyamattho. Tena tiṭṭhanto vā nisinno vā sayāno vā tadaññiriyāpatho vāti ayamattho dīpito hotīti caṅkamanassāpi idha saṅgaho veditabbo.
「比丘当决意此念」:意为,比丘依先前即已清净的正当行持,由止息身心粗重而使身心不再躁动,依止由此获得的“无过失之乐”,并借由身轻安与心轻安之力,使心轻快、柔软、适合作业,正确地安置心、令入定,修习业处令其增长,达于究竟。对于在业处修习的初、中、后各阶段皆有大助益的“念”,比丘决意守护——从清净戒律开始,直至证得殊胜成就,于每一阶段皆决意令念现前。这便是其义。「当得前后殊胜」:他正是以如此由念守护的心,将业处次第向上、令其增广,便能证得前后殊胜——即具备前后阶段特征、依先后次第而生起的、渐趋殊胜乃至最极殊胜的种种差别成就。
Etaṃsatiṃ bhikkhu adhiṭṭhahānoti yāya pageva parisuddhasamācāro kāyacittaduṭṭhullabhāvūpasamanena kāyaṃ cittañca asāraddhaṃ katvā paṭiladdhāya anavajjasukhādhiṭṭhāya kāyacittapassaddhivasena cittaṃ lahuṃ muduṃ kammaññañca katvā sammā ṭhapento samādahanto kammaṭṭhānaṃ paribrūheti matthakañca pāpeti, taṃ eva kammaṭṭhānānuyogassa ādimajjhapariyosānesu bahūpakāraṃ satiṃ bhikkhu adhiṭṭhahāno sīlavisodhanaṃ ādiṃ katvā yāva visesādhigamā tattha tattha adhiṭṭhahantoti attho. Labhetha pubbāpariyaṃ visesanti so evaṃ satiārakkhena cetasā kammaṭṭhānaṃ uparūpari vaḍḍhento brūhento phātiṃ karonto pubbāpariyaṃ pubbāpariyavantaṃ pubbāparabhāgena pavattaṃ uḷāruḷāratarādibhedavisesaṃ labheyya.
于此,前后殊胜有二种:依于止,与依于观。其中,先说依于止:从相的生起开始,直至于非想非非想处得自在,于此期间所修习的种种殊胜,即为前后殊胜。依于观而言:若有人从色法门入手,则从把握色法开始;若为另一类人,则从把握名法开始,直至证得阿拉汉果,于此期间所修习的种种殊胜,亦为前后殊胜。而此处所特别强调的,正是这一种。
Tattha duvidho pubbāpariyaviseso samathavasena vipassanāvasena cāti. Tesu samathavasena tāva nimittuppattito paṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanavasībhāvo, tāva pavatto bhāvanāviseso pubbāpariyaviseso. Vipassanāvasena pana rūpamukhena abhinivisantassa rūpadhammapariggahato, itarassa nāmadhammapariggahato paṭṭhāya yāva arahattādhigamo, tāva pavatto bhāvanāviseso pubbāpariyaviseso. Ayameva ca idhādhippeto.
「已得前后殊胜」:即已证得最极殊胜、达于究竟的阿拉汉果,亦即前后殊胜。「当趣死王之不见处」:死亡因断绝生命而制伏一切有情,故称“死王”;超越死王所辖之三有后,便去往死王不见、不至之处。于本品中,凡未明说之处,皆应依前已释之理而解。
Laddhāna pubbāpariyaṃ visesanti pubbāpariyavisesaṃ ukkaṃsapāramippattaṃ arahattaṃ labhitvā. Adassanaṃ maccurājassa gaccheti jīvitupacchedavasena sabbesaṃ sattānaṃ abhibhavanato maccurājasaṅkhātassa maraṇassa visayabhūtaṃ bhavattayaṃ samatikkantattā adassanaṃ agocaraṃ gaccheyya. Imasmiṃ vagge yaṃ avuttaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.