第21品 杂品
21. Pakiṇṇakavaggo
自宿业事
1. Attanopubbakammavatthu
“舍断微小乐”——这句法语,是世尊住在竹林园时,为宣说自己过去的业而开示的。
Mattāsukhapariccāgāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto attano pubbakammaṃ ārabbha kathesi.
曾经有一段时期,毗舍离城繁荣富庶,人口众多,非常稠密。在那里,轮番执政的刹帝利正好有七千七百零七位。为他们修建了同样多的殿堂和尖顶楼阁,也在园林中修建了同样多的苑囿和池塘,供其休憩。后来到了另一个时期,那城遭遇了饥荒,收成歉收。由于饥饿的怖畏,最先死去的是穷人。他们被抛弃在各处的尸体发出腐臭,非人便进入了城中。由于非人的侵扰,更多人死去了。由于对尸体臭味的厌憎,人们又爆发了蛇风病。就这样,饥荒的怖畏、非人的怖畏、疾病的怖畏,这三种怖畏便生起了。
Ekasmiñhi samaye vesālī iddhā ahosi phītā bahujanā ākiṇṇamanussā. Tattha hi vārena vārena rajjaṃ kārentānaṃ khattiyānaṃyeva sattasatādhikāni sattasahassāni satta ca khattiyā ahesuṃ. Tesaṃ vasanatthāya tattakāyeva pāsādā tattakāneva kūṭāgārāni uyyāne vihāratthāya tattakāyeva ārāmā ca pokkharaṇiyo ca ahesuṃ. Sā aparena samayena dubbhikkhā ahosi dussassā. Tattha chātakabhayena paṭhamaṃ duggatamanussā kālamakaṃsu. Tesaṃ tesaṃ tattha tattha chaḍḍitānaṃ kuṇapānaṃ gandhena amanussā nagaraṃ pavisiṃsu. Amanussūpaddavena bahutarā kālamakaṃsu. Tesaṃ kuṇapagandhapaṭikkūlatāya sattānaṃ ahivātarogo uppajji. Evaṃ dubbhikkhabhayaṃ amanussabhayaṃ rogabhayanti tīṇi bhayāni uppajjiṃsu.
市民们聚集起来,对国王说:“大王,我们城中生起了三种怖畏。在此之前,往上追溯七代王朝,都未曾发生过这样的怖畏。只有在那些国王不依法行事的时代,才会出现这样的怖畏。”国王便在集会堂召集了所有人,说道:“如果我有什么不如法的地方,请你们审查吧。”毗舍离的居民仔细查遍了所有传承,没有发现国王的任何过失,便说:“大王,您没有过失。”接着又商议道:“怎样才能平息我们的这些怖畏呢?”其中有些人说:“用祭祀、祈祷和吉祥仪式吧。”然而,他们将所有方法都施行了,还是不能消除怖畏。这时,另一些人说道:“有六位大师具有大威神力,只要他们来到这里,怖畏就会平息。”又有一些人说:“正自觉者已经出现在世间。彼世尊为了利益一切众生而说法,具足大神变、大威神力。如果他来到这里,这些怖畏就会平息。”大家对这句话都心生欢喜,问道:“彼世尊现在住在哪里呢?”那时,世尊临近雨安居,应频婆娑罗王的邀请,正住在竹林园。而在那次与频婆娑罗王的集会中,有一位名叫摩诃离的离车族人,已和频婆娑罗王一起证得了入流果,他恰好坐在那里。
Nagaravāsino sannipatitvā rājānaṃ āhaṃsu – ‘‘mahārāja, imasmiṃ nagare tīṇi bhayāni uppannāni, ito pubbe yāva sattamā rājaparivaṭṭā evarūpaṃ bhayaṃ nāma na uppannapubbaṃ. Adhammikarājūnañhi kāle evarūpaṃ bhayaṃ uppajjatī’’ti. Rājā santhāgāre sabbesaṃ sannipātaṃ kāretvā ‘‘sace me adhammikabhāvo atthi, taṃ vicinathā’’ti āha. Vesālivāsino sabbaṃ paveṇi vicinantā rañño kañci dosaṃ adisvā, ‘‘mahārāja, natthi te doso’’ti vatvā ‘‘kathaṃ nu kho idaṃ amhākaṃ bhayaṃ vūpasamaṃ gaccheyyā’’ti mantayiṃsu. Tattha ekaccehi ‘‘balikammena āyācanāya maṅgalakiriyāyā’’ti vutte sabbampi taṃ vidhiṃ katvā paṭibāhituṃ nāsakkhiṃsu. Athaññe evamāhaṃsu – ‘‘cha satthāro mahānubhāvā, tesu idhāgatamattesu bhayaṃ vūpasameyyā’’ti. Apare ‘‘sammāsambuddho loke uppanno. So hi bhagavā sabbasattahitāya dhammaṃ deseti, mahiddhiko mahānubhāvo. Tasmiṃ idha āgate imāni bhayāni vūpasameyyu’’nti āhaṃsu. Tesaṃ vacanaṃ sabbepi abhinanditvā ‘‘kahaṃ nu kho so bhagavā etarahi viharatī’’ti āhaṃsu . Tadā pana satthā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya rañño bimbisārassa paṭiññaṃ datvā veḷuvane viharati. Tena ca samayena bimbisārasamāgame bimbisārena saddhiṃ sotāpattiphalaṃ patto mahāli nāma licchavī tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti.
毗舍离居民准备了丰厚的礼品,先求得频婆娑罗王的同意,然后派遣离车族人摩诃离和提沙祭官子,嘱咐他们:「请把世尊请到这里来。」他们到了王舍城,向国王献上礼品,禀明此事,请求道:「大王,请让世尊到我们的城中去吧。」国王说:「你们自己看着办吧。」并未应允。他们便去见世尊,顶礼后请求道:「尊者,毗舍离城生起了三种怖畏,若世尊莅临,那些怖畏自会平息。请尊者到那里去吧。」世尊以心观察后了知:「在毗舍离宣说《宝经》时,其守护将遍及一百个十万世界;经终之时,将有八万四千众生得法现观,且诸怖畏亦当平息。」于是便答应了他们的请求。
Vesālivāsino mahantaṃ paṇṇākāraṃ sajjetvā rājānaṃ bimbisāraṃ saññāpetvā ‘‘satthāraṃ idhānethā’’ti mahāliñceva licchaviṃ purohitaputtañca pahiṇiṃsu. Te gantvā rañño paṇṇākāraṃ datvā taṃ pavattiṃ nivedetvā, ‘‘mahārāja, satthāraṃ amhākaṃ nagaraṃ pesethā’’ti yāciṃsu. Rājā ‘‘tumheva jānāthā’’ti na sampaṭicchi. Te bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā yāciṃsu – ‘‘bhante, vesāliyaṃ tīṇi bhayāni uppannāni, tāni tumhesu āgatesu vūpasamissanti, etha, bhante, gacchāmā’’ti. Satthā tesaṃ vacanaṃ sutvā āvajjento ‘‘vesāliyaṃ ratanasutte (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) vutte sā rakkhā cakkavāḷānaṃ koṭisatasahassaṃ pharissati, suttapariyosāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo bhavissati, tāni ca bhayāni vūpasamissantī’’ti ñatvā tesaṃ vacanaṃ sampaṭicchi.
频婆娑罗王听闻「世尊已应允前往毗舍离」的消息后,便在城中宣告,然后去见世尊,问道:「尊者,您已答应前往毗舍离了吗?」世尊回答:「是的,大王。」国王便说:「既然如此,尊者,请您稍候,容我先为您备好道路。」说完,他将王舍城与恒河之间五由旬的地面整平,每隔一由旬建造一座寺院。一切就绪后,便告知世尊起程的时刻。世尊与五百位比丘一同上路。国王在每一由旬的途中,撒满五种颜色的鲜花,深至膝间,竖起幢幡、芭蕉树等,并在世尊上方撑起重重伞盖——为世尊遮以两柄白色伞盖,为每一位比丘各遮一柄白色伞盖——自己带领随从,以花香等作供养,让世尊在每座寺院安住,并奉上大布施等供养。用了五天时间,将世尊送到恒河岸边,并在那里装饰船只,同时送信给毗舍离人:「你们准备好道路,迎接世尊吧。」毗舍离人心想:「我们要作加倍供养。」于是将毗舍离与恒河之间三由旬的道路整平,为世尊准备了四柄白色伞盖作重重伞盖,为每一位比丘各备两柄白色伞盖作重重伞盖,一边作供养一边前行,来到恒河岸边。频婆娑罗王将两艘船并连,搭成一座凉亭,以花鬘等作装饰。
Rājā bimbisāro ‘‘satthārā kira vesāligamanaṃ sampaṭicchita’’nti sutvā nagare ghosanaṃ kāretvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘kiṃ, bhante, vesāligamanaṃ sampaṭicchita’’nti pucchitvā ‘‘āma, mahārājā’’ti vutte ‘‘tena hi, bhante, āgametha, tāva maggaṃ paṭiyādessāmī’’ti vatvā rājagahassa ca gaṅgāya ca antare pañcayojanabhūmiṃ samaṃ kāretvā yojane yojane vihāraṃ patiṭṭhāpetvā satthu gamanakālaṃ ārocesi. Satthā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ maggaṃ paṭipajji. Rājā yojanantare jaṇṇumattena odhinā pañcavaṇṇāni pupphāni okirāpetvā dhajapaṭākakadalīādīni ussāpetvā bhagavato chattātichattaṃ katvā dve setacchattāni ekamekassa bhikkhuno ekamekaṃ setacchattaṃ upari dhāretvā saparivāro pupphagandhādīhi pūjaṃ karonto satthāraṃ ekekasmiṃ vihāre vasāpetvā mahādānādīni datvā pañcahi divasehi gaṅgātīraṃ pāpetvā tattha nāvaṃ alaṅkaronto vesālikānaṃ sāsanaṃ pesesi – ‘‘maggaṃ paṭiyādetvā satthu paccuggamanaṃ karontū’’ti. Te ‘‘diguṇaṃ pūjaṃ karissāmā’’ti vesāliyā ca gaṅgāya ca antare tiyojanabhūmiṃ samaṃ kāretvā bhagavato catūhi setacchattehi ekamekassa bhikkhuno dvīhi dvīhi setacchattehi chattātichattāni sajjetvā pūjaṃ kurumānā āgantvā gaṅgātīre aṭṭhaṃsu. Bimbisāro dve nāvā saṅghāṭetvā maṇḍapaṃ kāretvā pupphadāmādīhi alaṅkārāpetvā sabbaratanamayaṃ buddhāsanaṃ paññāpesi. Bhagavā tasmiṃ nisīdi. Bhikkhūpi nāvaṃ abhiruhitvā bhagavantaṃ parivāretvā nisīdiṃsu. Rājā anugacchanto galappamāṇaṃ udakaṃ otaritvā ‘‘yāva, bhante, bhagavā āgacchati, tāvāhaṃ idheva gaṅgātīre vasissāmī’’ti vatvā nāvaṃ uyyojetvā nivatti. Satthā yojanamattaṃ addhānaṃ gaṅgāya gantvā vesālikānaṃ sīmaṃ pāpuṇi.
离车族的国王们上前迎接世尊,走入齐颈深的水中,将船拖靠岸边,请世尊从船上下来。当世尊走下船,刚踏上河岸时,大云涌起,降下了莲花雨。各处积水深及膝、深及大腿、深及腰际,将一切腐尸冲入恒河,地面变得极为洁净。离车族的国王们请世尊在每一由旬的住处休息,奉上大布施,又加倍供养,三天中将世尊迎入毗舍离城。诸天之王帝释天王,在天众围绕下也到了。由于这些大威力诸天的云集,非人大都逃走了。世尊于傍晚时分,站在城门处,告诉阿难长老:「阿难,你学习这部《宝经》,带着离车族的王子们,在毗舍离的三重城墙之间巡行诵持,作守护吧。」
Licchavīrājāno satthāraṃ paccuggantvā galappamāṇaṃ udakaṃ otaritvā nāvaṃ tīraṃ upanetvā satthāraṃ nāvāto otārayiṃsu. Satthārā otaritvā tīre akkantamatteyeva mahāmegho uṭṭhahitvā pokkharavassaṃ vassi. Sabbattha jaṇṇuppamāṇaūruppamāṇakaṭippamāṇādīni udakāni sandantāni sabbakuṇapāni gaṅgaṃ pavesayiṃsu, parisuddho bhūmibhāgo ahosi. Licchavīrājāno satthāraṃ yojane yojane vasāpetvā mahādānaṃ datvā diguṇaṃ pūjaṃ karontā tīhi divasehi vesāliṃ nayiṃsu. Sakko devarājā devagaṇaparivuto āgamāsi, mahesakkhānaṃ devānaṃ sannipātena amanussā yebhuyyena palāyiṃsu. Satthā sāyaṃ nagaradvāre ṭhatvā ānandattheraṃ āmantesi – ‘‘imaṃ, ānanda, ratanasuttaṃ uggaṇhitvā licchavīkumārehi saddhiṃ vicaranto vesāliyā tiṇṇaṃ pākārānaṃ antare parittaṃ karohī’’ti.
长老学了世尊授予的《宝经》后,手持世尊的石钵盛水,立于城门处。他从发愿起,便忆念如来的三十种波罗蜜——十种波罗蜜、十种近波罗蜜、十种最胜波罗蜜;忆念五种大舍弃;忆念三种行——利益世间行、利益亲族行、利益佛陀行;忆念最后一生中的入胎、诞生、出家、精勤行、于菩提树下降伏魔罗、证悟一切知智、转法轮,以及九种出世间法。如此忆念了这些佛陀功德已,他进入城内,于三重城墙之间整夜巡行,作守护。因此,当诵出‘凡有任何’之际,向上洒出的水便落于非人身上。从宣说‘在此地存在的诸鬼神’这首偈颂起,水珠宛如银制冠饰,在空中移行,然后降落到病者身上。彼时,病愈的人们纷纷起身,围住了长老。而自‘凡有任何’之句起,那些未及逃走、依附于垃圾堆与墙角等处的非人,因被水珠触到,皆从各城门逃散。城门变得无处可容,他们得不到立足之地,甚至冲破城墙而逃。
Thero satthārā dinnaṃ ratanasuttaṃ uggaṇhitvā satthu selamayapattena udakaṃ ādāya nagaradvāre ṭhito paṇidhānato paṭṭhāya tathāgatassa dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samatiṃsa pāramiyo pañca mahāpariccāge lokatthacariyā ñātatthacariyā buddhatthacariyāti tisso cariyāyo pacchimabhave gabbhavokkantiṃ jātiṃ abhinikkhamanaṃ padhānacariyaṃ bodhipallaṅke māravijayaṃ sabbaññutaññāṇapaṭivedhaṃ dhammacakkapavattanaṃ navalokuttaradhammeti sabbepime buddhaguṇe āvajjetvā nagaraṃ pavisitvā tiyāmarattiṃ tīsu pākārantaresu parittaṃ karonto vicari. Tena ‘‘yaṃkiñcī’’ti vuttamatteyeva uddhaṃ khittaudakaṃ amanussānaṃ upari pati. ‘‘Yānīdha bhūtānī’’ti gāthākathanato paṭṭhāya rajatavaṭaṃsakā viya udakabindūni ākāsena gantvā gilānamanussānaṃ upari patiṃsu. Tāvadeva vūpasantarogā manussā uṭṭhāyuṭṭhāya theraṃ parivāresuṃ . ‘‘Yaṃkiñcī’’ti vuttapadato paṭṭhāya pana udakaphusitehi phuṭṭhaphuṭṭhā sabbe apalāyantā saṅkārakūṭabhittipadesādinissitā amanussā tena tena dvārena palāyiṃsu. Dvārāni anokāsāni ahesuṃ. Te okāsaṃ alabhantā pākāraṃ bhinditvāpi palāyiṃsu.
大众于城中央的集会堂,以种种香料涂抹地面,上方悬挂饰有金星等各种庄严的天盖,铺设佛陀的座位已,迎请世尊入内。世尊坐于敷设的座位上。比丘僧团与离车族众也围绕世尊坐下。诸天之主帝释天王,由天众围绕,立于适当之处。长老巡行全城之后,也与病愈的大众一同归来,顶礼世尊已,退坐一面。世尊环顾大众,开示了那部《宝经》。说法终了,八万四千众生得法现观。如此,翌日亦然,连续七日,世尊皆开示《宝经》。了知一切怖畏已平息,世尊招呼离车族众后,便离开毗舍离城。离车族的诸王倍加恭敬供养,复以三日送世尊至恒河岸边。
Mahājano nagaramajjhe santhāgāraṃ sabbagandhehi upalimpetvā upari suvaṇṇatārakādivicittaṃ vitānaṃ bandhitvā buddhāsanaṃ paññāpetvā satthāraṃ ānesi. Satthā paññatte āsane nisīdi. Bhikkhusaṅghopi licchavīgaṇopi satthāraṃ parivāretvā nisīdi. Sakko devarājā devagaṇaparivuto patirūpe okāse aṭṭhāsi. Theropi sakalanagaraṃ anuvicaritvā vūpasantarogena mahājanena saddhiṃ āgantvā satthāraṃ vanditvā nisīdi. Satthā parisaṃ oloketvā tadeva ratanasuttaṃ abhāsi. Desanāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Evaṃ punadivasepīti sattāhaṃ tadeva ratanasuttaṃ desetvā sabbabhayānaṃ vūpasantabhāvaṃ ñatvā licchavīgaṇaṃ āmantetvā vesālito nikkhami. Licchavīrājāno diguṇaṃ sakkāraṃ karontā puna tīhi divasehi satthāraṃ gaṅgātīraṃ nayiṃsu.
恒河所生龙王们心想:‘人们向如来行供养,我等为何不行供养?’他们化现金、银、宝所成之船,铺设金、银、宝所成之床座,令水面遍布五色莲花,随后各自请求世尊登船,说道:‘尊者,请慈悯摄受我等!’地居天等天众亦想:‘人间与龙皆向如来行供养,我等为何不行?’于是,从地居天乃至阿迦尼吒梵天界,一切天众皆作供养。彼处,龙王们举起各广一由旬的伞盖与叠伞。如是,下方之龙王,地面上树木、灌木、山岩等处之地居天神,以及虚空中之空居天神——始于龙宫,迄于轮围山,上至梵天界——伞盖与叠伞皆高举遍覆虚空。伞盖间悬挂幢幡,幢幡间悬挂飘带,其间更以花鬘、香粉、烟等行供养。佩带一切庄严具之天子,着节日盛装,于虚空欢呼游行。据说,如此盛大之集会实唯三种:双神变集会、从天降下集会,及今此恒河降下集会。
Gaṅgāya nibbattanāgarājāno cintesuṃ – ‘‘manussā tathāgatassa sakkāraṃ karonti, mayaṃ kiṃ na karomā’’ti. Te suvaṇṇarajatamaṇimayā nāvāyo māpetvā suvaṇṇarajatamaṇimaye pallaṅke paññāpetvā pañcavaṇṇapadumasañchannaṃ udakaṃ karitvā, ‘‘bhante, amhākampi anuggahaṃ karothā’’ti attano attano nāvaṃ abhiruhaṇatthāya satthāraṃ yāciṃsu. ‘‘Manussā ca nāgā ca tathāgatassa pūjaṃ karonti, mayaṃ pana kiṃ na karomā’’ti bhūmaṭṭhakadevepi ādiṃ katvā yāva akaniṭṭhabrahmalokā sabbe devā sakkāraṃ kariṃsu. Tattha nāgā yojanikāni chattātichattāni ukkhipiṃsu. Evaṃ heṭṭhā nāgā bhūmitale rukkhagacchapabbatādīsu bhūmaṭṭhakā devatā, antalikkhe ākāsaṭṭhadevāti nāgabhavanaṃ ādiṃ katvā cakkavāḷapariyantena yāva brahmalokā chattātichattāni ussāpitāni ahesuṃ. Chattantaresu dhajā, dhajantaresu paṭākā, tesaṃ antarantarā pupphadāmavāsacuṇṇadhumādīhi sakkāro ahosi. Sabbalaṅkārapaṭimaṇḍitā devaputtā chaṇavesaṃ gahetvā ugghosayamānā ākāse vicariṃsu. Tayo eva kira samāgamā mahantā ahesuṃ – yamakapāṭihāriyasamāgamo devorohaṇasamāgamo ayaṃ gaṅgorohaṇasamāgamoti.
于恒河对岸,频婆娑罗王准备了比离车族所作供养更增一倍的供养,伫立等候世尊的到来。世尊观察了恒河两岸国王们的大布施,以及龙王等众的心意后,在每一艘船上化现一尊化佛,每一尊化佛各有五百比丘随从围绕。每一尊化佛都坐在白色伞盖、如意树及花鬘之下,由龙王众围绕。在地居天神等各各之处,也都化现出一尊化佛及其眷属。如此,当整个轮围世界内都呈现出一致的庄严、一致的欢呼,如同一个大节日之时,世尊为慈悯摄受龙王们,登上了一艘宝船。比丘们亦各自登上一艘船。龙王们将世尊为首的比丘僧团请入龙宫,整夜听闻世尊宣说法语,并于次日以天界嚼食与啖食供养世尊为首的比丘僧团。世尊作随喜后,离开龙宫,受整个轮围世界天众供养,乘五百艘船渡过恒河。
Paratīre bimbisāropi licchavīhi katasakkārato diguṇaṃ sakkāraṃ sajjetvā bhagavato āgamanaṃ udikkhamāno aṭṭhāsi. Satthā gaṅgāya ubhosu passesu rājūnaṃ mahantaṃ pariccāgaṃ oloketvā nāgādīnañca ajjhāsayaṃ viditvā ekekāya nāvāya pañcapañcabhikkhusataparivāraṃ ekekaṃ nimmitabuddhaṃ māpesi. So ekekassa setacchattassa ceva kapparukkhassa ca pupphadāmassa ca heṭṭhā nāgagaṇaparivuto nisinno hoti. Bhūmaṭṭhakadevatādīsupi ekekasmiṃ okāse saparivāraṃ ekekaṃ nimmitabuddhaṃ māpesi. Evaṃ sakalacakkavāḷagabbhe ekālaṅkāre ekussave ekachaṇeyeva ca jāte satthā nāgānamanuggahaṃ karonto ekaṃ ratananāvaṃ abhiruhi. Bhikkhūsupi ekeko ekekameva abhiruhi. Nāgarājāno buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nāgabhavanaṃ pavesetvā sabbarattiṃ satthu santike dhammakathaṃ sutvā dutiyadivase dibbena khādanīyena bhojanīyena buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ parivisiṃsu. Satthā anumodanaṃ katvā nāgabhavanā nikkhamitvā sakalacakkavāḷadevatāhi pūjiyamāno pañcahi nāvāsatehi gaṅgānadiṃ atikkami.
国王上前迎接,将世尊从船上扶下。在世尊抵达时,他作了比离车族所作的供养更增一倍的供养,并依照之前的方式,在五天后将世尊迎请至王舍城。第二天,比丘们乞食归来,傍晚时分聚集在法堂中,生起了这样的议论:“啊!诸佛的大威神力真是不可思议!啊!人天对世尊的净信真是不可思议!就在这条恒河的两岸,在长达八由旬的道路上,国王们出于对佛陀的净信,将地面整平并铺上细沙,撒满了没过膝盖的、各种颜色的鲜花;恒河之水由于龙王的神力而被五色莲花所覆盖;上至阿迦尼吒天界,伞盖与叠伞都被高高举起;整个轮围世界的内部都变成如同一种庄严、一大欢呼一般。”世尊到来后问道:“诸比丘,你们现在聚集在一起讨论什么事?”当被告知“在讨论这件事”时,世尊说:“诸比丘,这种供养与恭敬,并非由我的佛威神力所生起,也非由龙、天、梵天的威神力所生起。实际上,它是由于过去一次微小的布施的果报影响力所生起的。”说完之后,应比丘们的请求,世尊开示了过去的事情。
Rājā paccuggantvā satthāraṃ nāvāto otāretvā āgamanakāle licchavīti katasakkārato diguṇaṃ sakkāraṃ katvā purimanayeneva pañcahi divasehi rājagahaṃ abhinesi. Dutiyadivase bhikkhū piṇḍapātapaṭikkantā sāyanhasamaye dhammasabhāyaṃ sannisinnā kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘aho buddhānaṃ mahānubhāvo, aho satthari devamanussānaṃ pasādo, gaṅgāya nāma orato ca pārato ca aṭṭhayojane magge buddhagatena pasādena rājūhi samatalaṃ bhūmiṃ katvā vālukā okiṇṇā, jaṇṇumattena odhinā nānāvaṇṇāni pupphāni santhatāni, gaṅgāya udakaṃ nāgānubhāvena pañcavaṇṇehi padumehi sañchannaṃ, yāva akaniṭṭhabhavanā chattātichattāni ussāpitāni, sakalacakkavāḷagabbhaṃ ekālaṅkāraṃ ekussavaṃ viya jāta’’nti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, esa pūjāsakkāro mayhaṃ buddhānubhāvena nibbatto, na nāgadevabrahmānubhāvena. Atīte pana appamattakapariccāgānubhāvena nibbatto’’ti vatvā bhikkhūhi yācito atītaṃ āhari.
在过去,塔迦尸喇城有一位名叫商佉的婆罗门。他的儿子名叫须深,是个十六岁的学童。有一天,他来到父亲跟前说:“父亲,我想去波罗奈学习明咒。”于是父亲对他说:“既然如此,孩子,有一位叫某某的婆罗门是我的朋友,你就去他那里学习吧。”他应允道:“好的。”便依次前行,到了波罗奈,找到那位婆罗门,告知自己是父亲派来的。那位婆罗门便以“这是我朋友的儿子”而接纳了他。由于他身心安稳无劳扰,便选了一个吉祥的日子开始教他明咒。他领悟得很快,学得也很多,对于所学的内容,能保持不忘,就像放进金器中的狮子油不会变质一样。不久,他便将应当在老师面前学习的一切都学会了。但在自己诵习时,他只见到所学技艺的初中部分,却见不到它的终结。
Atīte takkasilāyaṃ saṅkho nāma brāhmaṇo ahosi. Tassa putto susīmo nāma māṇavo soḷasavassuddesiko ekadivasaṃ pitaraṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘icchāmahaṃ, tāta, bārāṇasiṃ gantvā mante ajjhāyitu’’nti. Atha naṃ pitā āha – ‘‘tena hi, tāta, asuko nāma brāhmaṇo mama sahāyako, tassa santikaṃ gantvā adhīyassū’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā anupubbena bārāṇasiṃ gantvā taṃ brāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā pitarā pahitabhāvamācikkhi. Atha naṃ so ‘‘sahāyakassa me putto’’ti sampaṭicchitvā paṭipassaddhadarathaṃ bhaddakena divasena mante vācetumārabhi. So lahuñca gaṇhanto bahuñca gaṇhanto attano uggahituggahitaṃ suvaṇṇabhājane pakkhittasīhatelamiva avinassamānaṃ dhārento na cirasseva ācariyassa sammukhato uggaṇhitabbaṃ sabbaṃ uggaṇhitvā sajjhāyaṃ karonto attano uggahitasippassa ādimajjhameva passati, no pariyosānaṃ.
他来到老师面前,说:“我只见到这门技艺的初中部分,却见不到它的终结。”老师说:“孩子,我也见不到。”他又问:“那么老师,谁知道终结呢?”老师说:“孩子,仙人堕处住有诸仙人,他们应当知道。你去他们那里请问吧。”于是他来到独觉佛们面前,问道:“听说你们知道终结?”他们答:“是的,我们知道。”“那么,请为我解说吧。”“我们不为未出家的人说法。你若欲求终结,便应出家。”他应允说:“好的。”便在他们那里出家了。于是独觉佛们对他说:“你先学这个。”并以“应当这样穿下衣,应当这样披上衣”等方式,教导他威仪等学处。他在那里修学,由于具足亲近依止的缘故,不久便证悟了辟支菩提,在波罗奈城的整个上空,如满月般显耀,成为获得最殊胜利养与恭敬的人。后来,由于曾造作过短寿的业,他不久便般涅槃了。于是,独觉佛们与大众为他办理了身后事宜,收取舍利后,在城门处建了一座塔。
So ācariyaṃ upasaṅkamitvā ‘‘ahaṃ imassa sippassa ādimajjhameva passāmi, no pariyosāna’’nti vatvā ācariyena ‘‘ahampi, tāta, na passāmī’’ti vutte ‘‘atha ko, ācariya, pariyosānaṃ jānātī’’ti pucchitvā ‘‘ime, tāta, isayo isipatane viharanti, te jāneyyuṃ, tesaṃ santikaṃ upasaṅkamitvā pucchassū’’ti ācariyena vutte paccekabuddhe upasaṅkamitvā pucchi – ‘‘tumhe kira pariyosānaṃ jānāthā’’ti? ‘‘Āma, jānāmā’’ti. ‘‘Tena hi me ācikkhathā’’ti? ‘‘Na mayaṃ apabbajitassa ācikkhāma. Sace te pariyosānenattho , pabbajassū’’ti . So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tesaṃ santike pabbaji. Athassa te ‘‘idaṃ tāva sikkhassū’’ti vatvā ‘‘evaṃ te nivāsetabbaṃ, evaṃ pārupitabba’’ntiādinā nayena ābhisamācārikaṃ ācikkhiṃsu. So tattha sikkhanto upanissayasampannattā nacirasseva paccekasambodhiṃ abhisambujjhitvā sakalabārāṇasinagare gaganatale puṇṇacando viya pākaṭo lābhaggayasaggappatto ahosi, so appāyukasaṃvattanikassa kammassa katattā na cirasseva parinibbāyi. Athassa paccekabuddhā ca mahājano ca sarīrakiccaṃ katvā dhātuyo ca gahetvā nagaradvāre thūpaṃ kāresuṃ.
商佉婆罗门心想:“我的儿子久去未归,我当打听他的消息。”他渴望见到儿子,便从塔迦斯喇出发,次第而行,到达波罗奈。见到大众聚集,他想:“这其中必定有人知道我儿子的消息。”便上前问道:“有位名叫须深的学童曾来此处,你们可知道他的消息吗?”众人回答:“婆罗门,我们知道。他在某位婆罗门座前学诵了三吠陀,随后出家,现证辟支菩提,已经般涅槃。这就是为他建立的塔。”他听后以手捶地,悲泣啼哭,随后走到那座塔的庭院,拔除野草,用上衣搬运沙子,铺在塔的庭院中,又用净水壶盛水遍洒,以林中的野花作供养,用上衣系成幢幡,并将自己的伞盖系在塔顶,然后离去。
Saṅkhopi brāhmaṇo ‘‘putto me ciraṃ gato, pavattimassa jānissāmī’’ti taṃ daṭṭhukāmo takkasilāto nikkhamitvā anupubbena bārāṇasiṃ patvā mahājanakāyaṃ sannipatitaṃ disvā ‘‘addhā imesu ekopi me puttassa pavattiṃ jānissatī’’ti upasaṅkamitvā pucchi – ‘‘susīmo nāma māṇavo idhāgami, api nu kho tassa pavattiṃ jānāthā’’ti? ‘‘Āma, brāhmaṇa, jānāma, asukassa brāhmaṇassa santike tayo vede sajjhāyitvā pabbajitvā paccekasambodhiṃ sacchikatvā parinibbuto, ayamassa thūpo patiṭṭhāpito’’ti. So bhūmiṃ hatthena paharitvā roditvā kanditvā taṃ cetiyaṅgaṇaṃ gantvā tiṇāni uddharitvā uttarasāṭakena vālukaṃ āharitvā cetiyaṅgaṇe ākiritvā kamaṇḍaluto udakena paripphositvā vanapupphehi pūjaṃ katvā sāṭakena paṭākaṃ āropetvā thūpassa upari attano chattakaṃ bandhitvā pakkāmi.
导师引述这段过去事后,说道:“诸比丘,那时我即是商佉婆罗门。我为须深独觉佛的塔院拔除了野草,以此业的果报,这八由旬的道路被清除了树桩荆棘,变得清净平坦。我在那里铺了沙,以此果报,八由旬的道路上便铺满了沙。我在那里以林中的野花作供养,以此果报,八由旬的道路上便撒满了各色花朵,而且恒河一由旬长的水面,也被五色莲花覆盖。我在那里以净水瓶的水洒了地面,以此果报,在毗舍离降下了莲花雨。我在那里系上了幢幡,并绑上了伞盖,以此果报,上至阿迦尼吒天,幢幡、飘带、伞盖、叠伞等充满各处,令整个轮围内部宛如一片欢腾。诸比丘,确是这样,这些供养与恭敬,并非由佛的威神力所生,也非由龙、天、梵天的威神力所生,而是由于过去微小布施的威神力所生。”如此说法后,他诵出了这首偈颂:
Satthā idaṃ atītaṃ āharitvā ‘‘tadā, bhikkhave, ahaṃ saṅkho brāhmaṇo ahosiṃ. Mayā susīmassa paccekabuddhassa cetiyaṅgaṇe tiṇāni uddhaṭāni, tassa me kammassa nissandena aṭṭhayojanamaggaṃ vihatakhāṇukakaṇṭakaṃ katvā suddhaṃ samatalaṃ kariṃsu. Mayā tattha vālukā okiṇṇā, tassa me nissandena aṭṭhayojanamagge vālukaṃ okiriṃsu. Mayā tattha vanakusumehi pūjā katā, tassa me nissandena aṭṭhayojanamagge nānāvaṇṇāni pupphāni okiṇṇāni, ekayojanaṭṭhāne gaṅgāya udakaṃ pañcavaṇṇehi padumehi sañchannaṃ. Mayā tattha kamaṇḍaluudakena bhūmi paripphositā, tassa me nissandena vesāliyaṃ pokkharavassaṃ vassi. Mayā tattha paṭākā, āropitā, chattakañca baddhaṃ, tassa me nissandena yāva akaniṭṭhabhavanā dhajapaṭākachattātichattādīhi sakalacakkavāḷagabbhaṃ ekussavaṃ viya jātaṃ. Iti kho, bhikkhave, esa pūjāsakkāro mayhaṃ neva buddhānubhāvena nibbatto, na nāgadevabrahmānubhāvena, atīte pana appamattakapariccāgānubhāvenā’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
若因舍弃微小快乐,便能见到广大快乐,
有智慧的善观察者,见到广大快乐时,便应舍弃那微小快乐。
‘‘Mattāsukhapariccāgā , passe ce vipulaṃ sukhaṃ; Caje mattāsukhaṃ dhīro, sampassaṃ vipulaṃ sukha’’nti.
此处,“mattāsukhapariccāgā”意为:由于舍弃“mattāsukha”——即有一定限量、微小之乐。“vipulaṃ sukhaṃ”则指广大、殊胜之乐,也就是涅槃之乐,若得见此乐。此句的意思是:譬如有人备好一钵食物正享用时,会生起所谓微小之乐;但他若舍弃此乐,去持守布萨或行布施,便能见到广大、殊胜的涅槃之乐。因此,若因舍弃微小之乐而能得见广大之乐,那么,正确见到此广大之乐的智者,便会舍弃微小之乐。
Tattha mattāsukhapariccāgāti mattāsukhanti pamāṇayuttakaṃ parittasukhaṃ vuccati, tassa pariccāgena. Vipulaṃ sukhanti uḷāraṃ sukhaṃ nibbānasukhaṃ vuccati, taṃ ce passeyyāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ekañhi bhojanapātiṃ sajjāpetvā bhuñjantassa mattāsukhaṃ nāma uppajjati, taṃ pana pariccajitvā uposathaṃ vā karontassa dānaṃ vā dadantassa vipulaṃ uḷāraṃ nibbānasukhaṃ nāma nibbattati. Tasmā sace evaṃ tassa mattāsukhassa pariccāgā vipulaṃ sukhaṃ passati, athetaṃ vipulaṃ sukhaṃ sammā passanto paṇḍito taṃ mattāsukhaṃ cajeyyāti.
说法结束时,众人多证得入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第二、食鸡卵女之事
2. Kukkuṭaaṇḍakhādikāvatthu
导师住在祇园时,以一位偷食鸡蛋的女子为缘起,宣说了此法开示。
Paradukkhūpadhānenāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kukkuṭaaṇḍakhādikaṃ ārabbha kathesi.
据说,在离舍卫城不远的地方,有一个名叫苍白村的村庄,那里住着一位渔夫。他去舍卫城时,在阿夷罗跋提河里看见一些龟蛋,便捡起来带到舍卫城,在一户人家里煮熟了吃,还给了那家的一个女孩一个蛋。女孩吃了之后,从此对任何别的食物都不再感兴趣。她的母亲便从鸡下蛋的地方拿了一个蛋给她。女孩吃了以后,被味爱所束缚,从此就开始自己偷鸡的蛋来吃。那只鸡每次下蛋时,看见她来偷自己的蛋,被逼得痛苦不堪,心中生起怨恨,发愿说:‘愿我从这里死后,转生为女夜叉,能吃掉她所生的孩子。’发愿之后便死去,投生在那户人家中,变成了一只猫。那个女孩也死了,投生在同一户人家中,成了一只鸡。鸡生了蛋,猫就跑来吃掉;第二次、第三次也都这样把蛋吃了。鸡心想:‘它已经吃了我三回的蛋,现在连我也想一起吃掉;愿我死后,能把它连同它的幼崽一起吃掉。’发愿之后便死了,投生为一只豹。另一个也死了,投生为一只鹿。每当鹿产子的时候,豹就会来把母鹿连同幼崽一起吃掉。就这样在五百次受生当中,它们不断地互相施加痛苦,到了最后,一个投生为女夜叉,一个则投生为舍卫城中的
Sāvatthiyā kira avidūre paṇḍuraṃ nāma eko gāmo, tattheko kevaṭṭo vasati. So sāvatthiṃ gacchanto aciravatiyaṃ kacchapaaṇḍāni disvā tāni ādāya sāvatthiṃ gantvā ekasmiṃ gehe pacāpetvā khādanto tasmiṃ gehe kumārikāyapi ekaṃ aṇḍaṃ adāsi. Sā taṃ khāditvā tato paṭṭhāya aññaṃ khādanīyaṃ nāma na icchi. Athassā mātā kukkuṭiyā vijātaṭṭhānato ekaṃ aṇḍaṃ gahetvā adāsi. Sā taṃ khāditvā rasataṇhāya baddhā tato paṭṭhāya sayameva kukkuṭiyā aṇḍāni gahetvā khādati. Kukkuṭī vijātavijātakāle taṃ attano aṇḍāni gahetvā khādantiṃ disvā tāya upaddutā āghātaṃ bandhitvā ‘‘ito dāni cutā yakkhinī hutvā tava jātadārake khādituṃ samatthā hutvā nibbatteyya’’nti patthanaṃ paṭṭhapetvā kālaṃ katvā tasmiṃyeva gehe majjārī hutvā nibbatti. Itarāpi kālaṃ katvā tattheva kukkuṭī hutvā nibbatti. Kukkuṭī aṇḍāni vijāyi, majjārī āgantvā tāni khāditvā dutiyampi tatiyampi khādiyeva. Kukkuṭī ‘‘tayo vāre mama aṇḍāni khāditvā idāni mampi khāditukāmāsi , ito cutā saputtakaṃ taṃ khādituṃ labheyya’’nti patthanaṃ katvā tato cutā dīpinī hutvā nibbatti. Itarāpi kālaṃ katvā migī hutvā nibbatti. Tassā vijātakāle dīpinī āgantvā taṃ saddhiṃ puttehi khādi. Evaṃ khādantā pañcasu attabhāvasatesu aññamaññassa dukkhaṃ uppādetvā avasāne ekā yakkhinī hutvā nibbatti, ekā sāvatthiyaṃ kuladhītā hutvā nibbatti. Ito paraṃ ‘‘na hi verena verānī’’ti (dha. pa. 5) gāthāya vuttanayeneva veditabbaṃ. Idha pana satthā ‘‘verañhi averena upasammati, no verenā’’ti vatvā ubhinnampi dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
以他之苦,谋求自身安乐;
与怨交织相伴,他终不能从怨解脱。
‘‘Paradukkhūpadhānena, attano sukhamicchati; Verasaṃsaggasaṃsaṭṭho, verā so na parimuccatī’’ti.
在这里,「以他苦为谋」的意思是:以他人的痛苦为手段,即令他人生起痛苦。「与怨交织相伴」是指,一个人由于辱骂与还骂、殴打与还击等,陷入了彼此结怨的纠缠之中。「他终不能从怨解脱」意思是:他恒常因怨恨而唯独受苦。
Tattha paradukkhūpadhānenāti parasmiṃ dukkhūpadhānena, parassa dukkhuppādanenāti attho. Verasaṃsaggasaṃsaṭṭhoti yo puggalo akkosanapaccakkosanapaharaṇapaṭiharaṇādīnaṃ vasena aññamaññaṃ katena verasaṃsaggena saṃsaṭṭho. Verā so na parimuccatīti niccakālaṃ veravasena dukkhameva pāpuṇātīti attho.
开示结束时,那位女夜叉皈依了三宝,受持了五戒,从怨恨中解脱出来;另一位女子则证得了入流果;在场的大众也都获得了有利益、有实效的法教。
Desanāvasāne yakkhinī saraṇesu patiṭṭhāya pañca sīlāni samādiyitvā verato mucci, itarāpi sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
三、跋地亚比丘们的事迹
3. Bhaddiyabhikkhuvatthu
这段名为‘应作之事’的法义开示,是导师住在跋地亚城的种姓林时,为跋地亚的比丘们宣说的。
Yañhikiccanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā bhaddiyaṃ nissāya jātiyāvane viharanto bhaddiye bhikkhū ārabbha kathesi.
据说,那时跋地亚的比丘们迷上了凉鞋的装饰。正如导师所说:‘那时,跋地亚的比丘们确实沉迷于种种凉鞋装饰——他们自己做,也让人做草编凉鞋、芦苇凉鞋、白茅草凉鞋、棕榈凉鞋、红莲花凉鞋、羊毛凉鞋,因此荒废了诵经、遍问、增上戒、增上心、增上慧。’(《大品》251)其他比丘们得知后,心生不满,便去告诉导师。导师呵斥那些比丘:‘比丘们,你们出家是为其他责任而来,却把心思用在这些不相干的事上。’之后说法时,导师诵出了这些偈颂:
Te kira pādukamaṇḍane uyyuttā ahesuṃ. Yathāha – ‘‘tena kho pana samayena bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharanti, tiṇapādukaṃ karontipi kārāpentipi, muñjapādukaṃ karontipi kārāpentipi, pabbajapādukaṃ hintālapādukaṃ kamalapādukaṃ kambalapādukaṃ karontipi kārāpentipi, riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipañña’’nti (mahāva. 251). Bhikkhū tesaṃ tathākaraṇabhāvaṃ jānitvā ujjhāyitvā satthu ārocesuṃ. Satthā te bhikkhū garahitvā, ‘‘bhikkhave, tumhe aññena kiccena āgatā aññasmiṃyeva kicce uyyuttā’’ti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
应作之事,他弃而不为;不应作之事,却殷勤而为;
骄慢放逸之人,他们的诸漏便得增长。
‘‘Yañhi kiccaṃ apaviddhaṃ, akiccaṃ pana karīyati; Unnaḷānaṃ pamattānaṃ, tesaṃ vaḍḍhanti āsavā.
而对于那些善加精进、恒常修习身至念者,
他们不做不应作之事,恒常精勤于应作之事;
具念、正知者,诸漏便得灭尽。
‘‘Yesañca susamāraddhā, niccaṃ kāyagatā sati; Akiccaṃ te na sevanti, kicce sātaccakārino; Satānaṃ sampajānānaṃ, atthaṃ gacchanti āsavā’’ti.
此处,“应作之事”是指比丘自出家之日起,守护无量的戒蕴、住于林野、受持头陀支、乐于修习等,这些即称为应作之事。然而在此,属于自己的应作之事却被丢弃、舍弃了。“不应作之事”是指比丘装饰伞盖、装饰鞋履,以及鞋、钵、针筒、腰带、肩带的装饰等,这些即称为不应作之事。做那些事的人,由高举我慢之杆而行,故称为“骄傲者”;因失去正念,故称为“放逸者”;他们的四种漏便会增长,这就是它的义理。“善精进”意为善为提起,即妥善地把握了正念。“身至念”是以身随观而修习。“于不应作之事不从事”,意为他们不去做、不去从事装饰伞盖等不应作之事。“于应作之事”,指出家起即当行之事,即守护无量戒蕴等应作之事。“恒常于应作之事精勤者”,意为持续不断、不懈努力而做的人。对于这些正
Tattha yañhi kiccanti bhikkhuno hi pabbajitakālato paṭṭhāya aparimāṇasīlakkhandhagopanaṃ araññāvāso dhutaṅgapariharaṇaṃ bhāvanārāmatāti evamādīni kiccaṃ nāma. Imehi pana yaṃ attano kiccaṃ, taṃ apaviddhaṃ chaḍḍitaṃ. Akiccanti bhikkhuno chattamaṇḍanaṃ upāhanamaṇḍanaṃ pādukapattathālakadhammakaraṇakāyabandhanaaṃsabaddhakamaṇḍanaṃ akiccaṃ nāma. Yehi taṃ kayirati, tesaṃ mānanaḷaṃ ukkhipitvā caraṇena unnaḷānaṃ sativossaggena pamattānaṃ cattāro āsavā vaḍḍhantīti attho. Susamāraddhāti supaggahitā. Kāyagatā satīti kāyānupassanābhāvanā. Akiccanti te etaṃ chattamaṇḍanādikaṃ akiccaṃ na sevanti na karontīti attho. Kicceti pabbajitakālato paṭṭhāya kattabbe aparimāṇasīlakkhandhagopanādike karaṇīye. Sātaccakārinoti satatakārino aṭṭhitakārino. Tesaṃ satiyā avippavāsena satānaṃ sātthakasampajaññaṃ sappāyasampajaññaṃ gocarasampajaññaṃ asammohasampajaññanti catūhi sampajaññehi sampajānānaṃ cattāropi āsavā atthaṃ gacchanti, parikkhayaṃ abhāvaṃ gacchantīti attho.
说法结束时,那些比丘安住于阿拉汉果。在场的众人也因这法教而获益甚深。
Desanāvasāne te bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
4. 矮小跋地亚长老事
4. Lakuṇḍakabhaddiyattheravatthu
世尊住在祇树给孤独园时,以矮小跋地亚长老为因缘,开示了这段以“母亲”起头的法语。
Mātaranti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto lakuṇḍakabhaddiyattheraṃ ārabbha kathesi.
一时,众多客比丘来到世尊的日间居处,顶礼后,退坐一面。那时,矮小跋地亚长老恰从世尊不远处走过。世尊了知那些比丘心中的念头,望着他们说道:“诸比丘,你们看!这位比丘杀了父母之后,无忧而行!”那些比丘面面相觑,心生疑惑,问道:“尊者,您这话是什么意思?”于是,世尊为了给他们说法,说出了这首偈颂——
Ekadivasañhi sambahulā āgantukā bhikkhū satthāraṃ divāṭṭhāne nisinnaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tasmiṃ khaṇe lakuṇḍakabhaddiyatthero bhagavato avidūre atikkamati. Satthā tesaṃ bhikkhūnaṃ cittācāraṃ ñatvā oloketvā ‘‘passatha, bhikkhave, ayaṃ bhikkhu mātāpitaro hantvā niddukkho hutvā yātī’’ti vatvā tehi bhikkhūhi ‘‘kiṃ nu kho satthā vadatī’’ti aññamaññaṃ mukhāni oloketvā saṃsayapakkhandehi, ‘‘bhante, kiṃ nāmetaṃ vadethā’’ti vutte tesaṃ dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
杀了母与父,并两位刹帝利王;
斩除国家与随从,无苦者作为婆罗门而行。
‘‘Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, rājāno dve ca khattiye; Raṭṭhaṃ sānucaraṃ hantvā, anīgho yāti brāhmaṇo’’ti.
此处,“与随从”指与能执取的工具、附属物一同。在此,“渴爱产生诸人”(《相应部》1.55-57),依此说,由于在三有中产生众生,故渴爱名为“母”。因依于父而生起“我是某位国王或某位大臣之子”的我慢,故我慢名为“父”。如同世间人追随国王,一切恶见依附于两种常见与断见,故两种常见与断见名为“两位刹帝利王”。十二处因具有展开、扩散之义,如同领土,故名“国”。而依止于它的欢喜与贪著,如同执持工具的仆从,故名“随从”。“无苦”即没有痛苦。“婆罗门”指漏尽者。以阿拉汉道智之剑斩除了这些渴爱等之后,漏尽者成为无苦而行——这便是此处之义。
Tattha sānucaranti āyasādhakena āyuttakena sahitaṃ. Ettha hi ‘‘taṇhā janeti purisa’’nti (saṃ. ni. 1.55-57) vacanato tīsu bhavesu sattānaṃ jananato taṇhā mātā nāma. ‘‘Ahaṃ asukassa nāma rañño vā rājamahāmattassa vā putto’’ti pitaraṃ nissāya asmimānassa uppajjanato asmimāno pitā nāma. Loko viya rājānaṃ yasmā sabbadiṭṭhigatāni dve sassatucchedadiṭṭhiyo bhajanti, tasmā dve sassatucchedadiṭṭhiyo dve khattiyarājāno nāma. Dvādasāyatanāni vitthataṭṭhena raṭṭhadisattā raṭṭhaṃ nāma. Āyasādhako āyuttakapuriso viya tannissito nandirāgo anucaro nāma. Anīghoti niddukkho. Brāhmaṇoti khīṇāsavo. Etesaṃ taṇhādīnaṃ arahattamaggañāṇāsinā hatattā khīṇāsavo niddukkho hutvā yātīti ayametthattho.
开示结束时,那些比丘皆证得阿拉汉果。
Desanāvasāne te bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu.
第二首偈颂的事缘也与前文相似。当时,世尊同样是针对矮小跋地亚长老而说法。在为他们开示法时,宣说了这首偈颂——
Dutiyagāthāyapi vatthu purimasadisameva. Tadā hi satthā lakuṇḍakabhaddiyattherameva ārabbha kathesi. Tesaṃ dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
杀了母亲与父亲,再杀两位刹帝利王;
灭除以虎为第五者后,婆罗门便无忧而行。
‘‘Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, rājāno dve ca sotthiye; Veyagghapañcamaṃ hantvā, anīgho yāti brāhmaṇo’’ti.
在此,“两位幸者”指两位婆罗门。对于这首偈颂,世尊凭自己对法的自在力与开示教法的善巧,把常见与断见两种邪见拟作两位婆罗门王而宣说。“以虎为第五者”一句中,“虎所行”是指如虎行踪、充满怖畏的邪路;而疑盖因其性质与其相似,也被称为“虎”。当此疑盖作为第五个时,整个五盖便称为“以虎为第五者”。所谓“灭除以虎为第五者”,意思就是:以阿罗汉道智之剑,将此“以虎为第五者”彻底斩断后,便毫无烦恼地继续前行,这才名为婆罗门。这就是此处的含义。其余内容与前面所述相似。
Tattha dve ca sotthiyeti dve ca brāhmaṇe. Imissā gāthāya satthā attano dhammissaratāya ca desanāvidhikusalatāya ca sassatucchedadiṭṭhiyo dve brāhmaṇarājāno ca katvā kathesi. Veyagghapañcamanti ettha byagghānucarito sappaṭibhayo duppaṭipanno maggo veyaggho nāma, vicikicchānīvaraṇampi tena sadisatāya veyagghaṃ nāma, taṃ pañcamaṃ assāti nīvaraṇapañcakaṃ veyagghapañcamaṃ nāma. Idañca veyagghapañcamaṃ arahattamaggañāṇāsinā nissesaṃ hantvā anīghova yāti brāhmaṇoti ayametthattho. Sesaṃ purimasadisamevāti.
第五则故事:木车夫之子的事迹。
5. Dārusākaṭikaputtavatthu
“善觉者”:这则教法是世尊住在竹林精舍时,以一位木车夫的儿子为缘起而宣说的。
Suppabuddhanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto dārusākaṭikassa puttaṃ ārabbha kathesi.
在王舍城,有两个男孩:一个是正见者的儿子,另一个是邪见者的儿子。他们常常一起玩取子棋。正见者的儿子每次掷棋子前,都先忆念佛随念,念一声“礼敬佛陀”再掷出;另一个则称扬外道的功德,念着“礼敬阿罗汉”再掷棋。结果,正见者的儿子总是获胜,另一个则屡屡失利。那落败的男孩见此情景,心想:“他便是这样随念、这样称名掷棋子而胜我的,我也要如此做。”于是他便开始修习佛随念。后来有一天,他父亲套好牛车,准备去捡木柴,也带着这男孩同去。他们在森林里把车装满木柴后往回走,来到城外坟场附近一处有水、便于歇脚的地方,便解开牛,放它们去吃草,自己也摆开饭食。到了傍晚时分,那群牛被进城的大牛群裹带着,一同进了城。车夫追着牛群进了城,等到傍晚寻得牛,牵着牛要出城时,却已来不及——他还没到,城门便关上了。
Rājagahasmiñhi sammādiṭṭhikaputto micchādiṭṭhikaputtoti dve dārakā abhikkhaṇaṃ guḷakīḷaṃ kīḷanti. Tesu sammādiṭṭhikaputto guḷaṃ khipamāno buddhānussatiṃ āvajjetvā ‘‘namo buddhassā’’ti vatvā vatvā guḷaṃ khipati. Itaro titthiyaguṇe uddisitvā ‘‘namo arahantāna’’nti vatvā vatvā khipati. Tesu sammādiṭṭhikassa putto jināti, itaro pana parājayati. So tassa kiriyaṃ disvā ‘‘ayaṃ evaṃ anussaritvā evaṃ vatvā guḷaṃ khipanto mamaṃ jināti, ahampi evarūpaṃ karissāmī’’ti buddhānussatiyaṃ paricayamakāsi. Athekadivasaṃ tassa pitā sakaṭaṃ yojetvā dārūnaṃ atthāya gacchanto tampi dārakaṃ ādāya gantvā aṭaviyaṃ dārūnaṃ sakaṭaṃ pūretvā āgacchanto bahinagare susānasāmante udakaphāsukaṭṭhāne goṇe mocetvā bhattavissaggamakāsi. Athassa te goṇā sāyanhasamaye nagaraṃ pavisantena gogaṇena saddhiṃ nagarameva pavisiṃsu. Sākaṭikopi goṇe anubandhanto nagaraṃ pavisitvā sāyaṃ goṇe disvā ādāya nikkhamanto dvāraṃ na sampāpuṇi. Tasmiñhi asampatteyeva dvāraṃ pihitaṃ.
于是,他的儿子便独自在夜间躺在牛车底下睡着了。王舍城本就非人众多,而这男孩又睡在坟场附近。就在那里,有两个非人发现了他:一位是敌视教法的邪见者,另一位是正见者。邪见者首先开口:“这可是我们的食物,我们把他吃了吧。”另一位连忙阻止:“够了,切莫如此!”尽管一再被阻拦,邪见者却不听劝,抓住男孩的双脚就往外拖。就在那一刻,男孩由于平时熟习佛随念,脱口而出:“礼敬佛陀!”那非人顿时大惊,急忙退后,站在那里。这时,那位正见非人便说:“我们做了不当之事,现在应当对他作出补偿与守护。”说完,他便一直守护着男孩。而那个邪见者则潜入城中,取来国王的金钵,盛满食物带了回来。接着,两个非人便像他的父母一样,悉心照料他,让他吃饱。为了让此事显现出来,他们心想:“这些文字最好只让国王一人看到,不要让其他人看见。”于是便以夜叉的神通力,在金钵上刻下文字,将金钵放进木车里,整夜守护后才离去。
Athassa putto ekakova rattibhāge sakaṭassa heṭṭhā nipajjitvā niddaṃ okkami. Rājagahaṃ pana pakatiyāpi amanussabahulaṃ. Ayañca susānasantike nipanno. Tattha naṃ dve amanussā passiṃsu. Eko sāsanassa paṭikaṇḍako micchādiṭṭhiko, eko sammādiṭṭhiko. Tesu micchādiṭṭhiko āha – ‘‘ayaṃ no bhakkho, imaṃ khādissāmā’’ti. Itaro ‘‘alaṃ mā te ruccī’’ti nivāreti. So tena nivāriyamānopi tassa vacanaṃ anādiyitvā dārakaṃ pādesu gahetvā ākaḍḍhi. So buddhānussatiyā paricitattā tasmiṃ khaṇe ‘‘namo buddhassā’’ti āha. Amanusso mahābhayabhīto paṭikkamitvā aṭṭhāsi. Atha naṃ itaro ‘‘amhehi akiccaṃ kataṃ, daṇḍakammaṃ tassa karomā’’ti vatvā taṃ rakkhamāno aṭṭhāsi. Micchādiṭṭhiko nagaraṃ pavisitvā rañño bhojanapātiṃ pūretvā bhojanaṃ āhari. Atha naṃ ubhopi tassa mātāpitaro viya hutvā upaṭṭhāpetvā bhojetvā ‘‘imāni akkharāni rājāva passatu, mā añño’’ti taṃ pavattiṃ pakāsentā yakkhānubhāvena bhojanapātiyaṃ akkharāni chinditvā pātiṃ dārusakaṭe pakkhipitvā sabbarattiṃ ārakkhaṃ katvā pakkamiṃsu.
次日,城中一片喧嚷:“王宫的食器被贼偷了!”人们关闭城门搜寻,却一无所获,便出城四处寻找。当他们在木车里发现金钵时,便说:“这就是那贼!”于是抓住那个男孩,带去见国王。国王看到金钵上的文字,问道:“孩子,这是怎么回事?”男孩回答:“大王,我不知道。夜里我的父母来,给我食物吃,还一直守护着我。那时我心想,有父母在保护我,所以一点都不害怕,就睡着了。我只知道这些。”这时,他的父母也赶到了那里。国王了解事情经过后,便带着他们三人一同前去拜见世尊,禀告一切后问道:“尊者,难道只有佛随念才具有这样的守护力量吗?还是说法随念等其他随念也同样具有?”于是世尊对国王说:“大王,并非只有佛随念才具有守护力。对那些依六种方式善巧修习自心的人而言,根本不需要任何外在的守护、防护或咒药。”如此开示后,世尊便宣说了明示这六种随念处的偈颂。
Punadivase ‘‘rājakulato corehi bhojanabhaṇḍaṃ avahaṭa’’nti kolāhalaṃ karontā dvārāni pidahitvā olokentā tattha apassantā nagarā nikkhamitvā ito cito ca olokentā dārusakaṭe suvaṇṇapātiṃ disvā ‘‘ayaṃ coro’’ti taṃ dārakaṃ gahetvā rañño dassesuṃ. Rājā akkharāni disvā ‘‘kiṃ etaṃ, tātā’’ti pucchitvā ‘‘nāhaṃ , deva, jānāmi, mātāpitaro me āgantvā rattiṃ bhojetvā rakkhamānā aṭṭhaṃsu, ahampi mātāpitaro maṃ rakkhantīti nibbhayova niddaṃ upagato. Ettakaṃ ahaṃ jānāmī’’ti. Athassa mātāpitaropi taṃ ṭhānaṃ āgamaṃsu. Rājā taṃ pavattiṃ ñatvā te tayopi jane ādāya satthu santikaṃ gantvā sabbaṃ ārocetvā ‘‘kiṃ nu kho, bhante, buddhānussati eva rakkhā hoti, udāhu dhammānussatiādayopī’’ti pucchi. Athassa satthā, ‘‘mahārāja, na kevalaṃ buddhānussatiyeva rakkhā, yesaṃ pana chabbidhena cittaṃ subhāvitaṃ, tesaṃ aññena rakkhāvaraṇena vā mantosadhehi vā kiccaṃ natthī’’ti vatvā cha ṭhānāni dassento imā gāthā abhāsi.
乔达摩的弟子们,恒常善觉而觉醒;
他们无论昼夜,恒常系心于佛随念。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ buddhagatā sati.
乔达摩的弟子常恒觉醒,善自觉悟;
他们无论昼夜,恒常系念于法。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ dhammagatā sati.
他们善觉而觉醒,常为乔达摩弟子;
无论昼夜,他们恒常安住于僧随念。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ saṅghagatā sati.
他们善觉而觉醒,乔达摩的弟子们恒常如此;
无论昼夜,他们恒常住于身随念。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ kāyagatā sati.
善觉者恒常觉醒,乔达摩的弟子们常恒如是;
他们无论昼夜,心意乐于不害。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, ahiṃsāya rato mano.
乔达摩的弟子们常恒善觉而觉醒;
他们日夜心意乐于修习。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, bhāvanāya rato mano’’ti.
此处,“善醒而醒”(suppabuddhaṃ pabujjhanti)是指:带着佛随念入睡,并于执取中醒来,便称为善醒而醒。“恒常是乔达摩的弟子”(sadā gotamasāvakā):因为他们出生于乔达摩姓氏的佛陀教法中,唯依佛陀的教诫而学、唯闻佛陀的法,故称乔达摩的弟子。“佛随念”(buddhagatā satī):指对于“世尊乃是如此……”等种种佛功德所生起的念,恒常相续;他们恒常善醒而醒,即是此义。若不能如此,则于一日中的三时、二时乃至一时,用心作意佛随念,亦得名为善醒而醒。“法随念”(dhammagatā satī):指对于“法乃世尊所善说……”等法功德所生起的念。“僧随念”(saṅghagatā satī):指对于“世尊的声闻僧团善行道……”等僧功德所生起的念。“身至念”(kāyagatā satī):指通过三十二身分、九种墓地观、四界分别,或通过内青遍等色界禅那而生起的念。“乐于不害”(ahiṃsāya rato)
Tattha suppabuddhaṃ pabujjhantīti buddhagataṃ satiṃ gahetvā supantā, gahetvāyeva ca pabujjhantā suppabuddhaṃ pabujjhanti nāma. Sadā gotamasāvakāti gotamagottassa buddhassa savanante jātattā tasseva anusāsaniyā savanatāya gotamasāvakā. Buddhagatā satīti yesaṃ ‘‘itipi so bhagavā’’tiādippabhede buddhaguṇe ārabbha uppajjamānā sati niccakālaṃ atthi, te sadāpi suppabuddhaṃ pabujjhantīti attho. Tathā asakkontā pana ekadivasaṃ tīsu kālesu dvīsu kālesu ekasmimpi kāle buddhānussatiṃ manasi karontā suppabuddhaṃ pabujjhantiyeva nāma. Dhammagatā satīti ‘‘svākhāto bhagavatā dhammo’’tiādippabhede dhammaguṇe ārabbha uppajjamānā sati. Saṅghagatā satīti ‘‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’’tiādippabhede saṅghaguṇe ārabbha uppajjamānā sati. Kāyagatā satīti dvattiṃsākāravasena vā navasivathikāvasena vā catudhātuvavatthānavasena vā ajjhattanīlakasiṇādirūpajjhānavasena vā uppajjamānā sati. Ahiṃsāya ratoti ‘‘so karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’ti (vibha. 642) evaṃ vuttāya karuṇābhāvanāya rato. Bhāvanāyāti mettābhāvanāya. Kiñcāpi heṭṭhā karuṇābhāvanāya vuttattā idha sabbāpi avasesā bhāvanā nāma, idha pana mettābhāvanāva adhippetā. Sesaṃ paṭhamagāthāya vuttanayeneva veditabbaṃ.
说法结束时,孩子与父母一同证得入流果。后来,他们全部出家,都证得了阿拉汉果。对于已证得者而言,这次说法同样带来了饶益。
Desanāvasāne dārako saddhiṃ mātāpitūhi sotāpattiphale patiṭṭhahi. Pacchā pana pabbajitvā sabbepi arahattaṃ pāpuṇiṃsu, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
第六:跋耆子比丘的故事
6. Vajjiputtakabhikkhuvatthu
“难出家”(Duppabbajjaṃ)这首偈颂,是导师依止毗舍离城,住于大林时,针对某位跋耆子比丘所说的法。关于这位比丘,经中这样记载:有一位跋耆子比丘,住在毗舍离的某一处森林中。那时,毗舍离城正举行通宵的庆典。这位比丘听到从毗舍离传来的种种乐器、鼓乐与演奏之声,心生悲伤,随即诵出此偈:
Duppabbajjanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā vesāliṃ nissāya mahāvane viharanto aññataraṃ vajjiputtakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – aññataro vajjiputtako bhikkhu vesāliyaṃ viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe, tena kho pana samayena vesāliyaṃ sabbarattichaṇo hoti. Atha kho so bhikkhu vesāliyā tūriyatāḷitavāditanigghosasaddaṃ sutvā paridevamāno tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –
我们独住在林野间
犹如被抛弃在森林里的木头
在这样的深夜
还有谁比我们更可怜呢?”(《相应部》1.229)
‘‘Ekakā mayaṃ araññe viharāma, Apaviddhaṃva vanasmiṃ dārukaṃ; Etādisikāya rattiyā, Kosu nāmamhehi pāpiyo’’ti. (saṃ. ni. 1.229);
相传,他是跋耆族国的一位王子。正当轮到他继承王位时,他却放弃了到手的王位而出家。那时,四天王天合力将整座毗舍离城以幢幡等装饰起来。正值白莲月的满月之夜,全城通宵举行庆典。他听到鼓等打击乐器的敲击声,以及琵琶等乐器的演奏声。毗舍离城中有七千位王子、七百位王和七位大王,还有与他们数量相当的副王、将军等。当这些人盛装打扮,为了参加星宿节庆而走上大街时,他正在一条长六十肘的大经行道上经行。他望见高悬在空中的满月,自己则倚靠着经行道尽头的一块木板站着。他看见自己没有头巾等装饰,恰如被丢弃在树林中的木头,于是心想:‘还有谁比我们更可怜呢?’虽然他在本性上具有乐于住于森林等功德,但在那一刻却被不满足感所逼迫,说出了这句话。那时,住在那片丛林中的天神心想:‘我要让这位比丘生起警觉’,便——
So kira vajjiraṭṭhe rājaputto vārena sampattaṃ rajjaṃ pahāya pabbajito vesāliyaṃ cātumahārājikehi saddhiṃ ekābaddhaṃ katvā sakalanagare dhajapaṭākādīhi paṭimaṇḍite komudiyā puṇṇamāya sabbarattiṃ chaṇavāre vattamāne bheriyādīnaṃ tūriyānaṃ tāḷitānaṃ nigghosaṃ vīṇādīnañca vāditānaṃ saddaṃ sutvā yāni vesāliyaṃ satta rājasahassāni satta rājasatāni satta rājāno, tattakā eva ca nesaṃ uparājasenāpatiādayo, tesu alaṅkatapaṭiyattesu nakkhattakīḷanatthāya vīthiṃ otiṇṇesu saṭṭhihatthe mahācaṅkame caṅkamamāno gaganamajjhe ṭhitaṃ puṇṇacandaṃ disvā caṅkamakoṭiyaṃ phalakaṃ nissāya ṭhito veṭhanālaṅkāravirahitattā vane chaḍḍitadārukaṃ viya attabhāvaṃ oloketvā ‘‘atthi nu kho añño amhehi lāmakataro’’ti cintento pakatiyā āraññakādiguṇayuttopi tasmiṃ khaṇe anabhiratiyā pīḷito evamāha. So tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthāya devatāya ‘‘imaṃ bhikkhuṃ saṃvejessāmī’’ti adhippāyena –
‘你孤身一人住在森林中,犹如林间被遗弃的木头;’
有众多人仰慕你,如同地狱众生仰慕生天之人一般。
‘‘Ekakova tvaṃ araññe viharasi, apaviddhaṃva vanasmiṃ dārukaṃ; Tassa te bahukā pihayanti, nerayikā viya saggagāmina’’nti. (saṃ. ni. 1.229) –
听闻这首偈颂之后,第二日他前往亲近世尊,顶礼之后于一旁坐下。世尊了知此事,为开示居家生活的苦迫,便汇归为五种苦,宣说了下面这首偈颂:
Vuttaṃ imaṃ gāthaṃ sutvā punadivase satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā nisīdi. Satthā taṃ pavattiṃ ñatvā gharāvāsassa dukkhataṃ pakāsetukāmo pañca dukkhāni samodhānetvā imaṃ gāthamāha –
出家是艰难的,乐于出家同样是艰难的;家宅难安,是苦;
共住异类是苦,旅途之人被苦追随;
因此,不应成为旅途之人,也不应成为被苦追随者。”
‘‘Duppabbajjaṃ durabhiramaṃ, durāvāsā gharā dukhā; Dukkhosamānasaṃvāso, dukkhānupatitaddhagū; Tasmā na caddhagū siyā, na ca dukkhānupatito siyā’’ti.
其中,“出家难”(duppabbajjaṃ)是指:无论舍弃或大或小的财富积聚,或是离开亲属的围绕,在这教导中全心投入而出家,此名为“出家难”。“难乐住”(durabhiramaṃ)是指:如此出家之后,须靠乞食维生,为守护无量的戒蕴、圆满法随法行而努力,因而难以在其中得到安乐。“难住”(durāvāsā)是指:住在家里,便需为国王处理国王的事务,为掌权者处理掌权者的事务,还要照料眷属,并如法护持沙门、婆罗门。即便如此,家庭仍如破瓶,又如大海,永难填满。因此,这些家宅被称为“难住”,居于其中是苦的,正是因此,才说它是“苦”。“与相同者共住是苦”(dukkho samānasaṃvāso)的意思是:无论是在家人,还是因出身、家族、财富而出家的人,即使彼此在戒行、多闻等方面相当,也仍会说“你算什么?我算什么?”这样的话,从而陷入纷争;他们因此名为“不相同者”,与这类人共住即是苦。“行于长路者被苦追随”(dukkhānupatitaddhagū)是指:那些行走在名为轮回的长路上的人,他们必定为苦所追随。
Tattha duppabbajjanti appaṃ vā mahantaṃ vā bhogakkhandhañceva ñātiparivaṭṭañca pahāya imasmiṃ sāsane uraṃ datvā pabbajjaṃ nāma dukkhaṃ. Durabhiramanti evaṃ pabbajitenāpi bhikkhācariyāya jīvitavuttiṃ ghaṭentena aparimāṇasīlakkhandhagopanadhammānudhammappaṭipattipūraṇavasena abhiramituṃ dukkhaṃ. Durāvāsāti yasmā pana gharaṃ āvasantena rājūnaṃ rājakiccaṃ, issarānaṃ issarakiccaṃ vahitabbaṃ, parijanā ceva dhammikā samaṇabrāhmaṇā ca saṅgahitabbā. Evaṃ santepi gharāvāso chiddaghaṭo viya mahāsamuddo viya ca duppūro. Tasmā gharāvāsā nāmete durāvāsā dukkhā āvasituṃ, teneva kāraṇena dukkhāti attho. Dukkho samānasaṃvāsoti gihino vā hi ye jātigottakulabhogehi pabbajitā vā sīlācārabāhusaccādīhi samānāpi hutvā ‘‘kosi tvaṃ, kosmi aha’’ntiādīni vatvā adhikaraṇapasutā honti, te asamānā nāma, tehi saddhiṃ saṃvāso dukkhoti attho. Dukkhānupatitaddhagūti ye vaṭṭasaṅkhātaṃ addhānaṃ paṭipannattā addhagū, te dukkhe anupatitāva. Tasmā na caddhagūti yasmā dukkhānupatitabhāvopi dukkho addhagūbhāvopi, tasmā vaṭṭasaṅkhātaṃ addhānaṃ gamanatāya addhagū na bhaveyya, vuttappakārena dukkhena anupatitopi na bhaveyyāti attho.
开示结束时,那位比丘对所开示的五种苦生起厌离,断除了五下分结及五上分结,安立于阿拉汉果。
Desanāvasāne so bhikkhu pañcasu ṭhānesu dassite dukkhe nibbindanto pañcorambhāgiyāni pañca uddhambhāgiyāni saṃyojanāni padāletvā arahatte patiṭṭhahīti.
质多居士的故事。
7. Cittagahapativatthu
“有信”(saddho):这段佛法开示,是世尊住在祇园时,针对质多居士而宣说的。此事在〈愚品〉对“不应于非有处,而起希求想”(asantaṃ bhāvanamiccheyya)这一偈颂的注释中已有详细说明,那首偈颂也在该处说过。确如彼处(《法句经注》1.74)所说——
Saddhoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto cittagahapatiṃ ārabbha kathesi. Vatthu bālavagge ‘‘asantaṃ bhāvanamiccheyyā’’ti gāthāvaṇṇanāya vitthāritaṃ. Gāthāpi tattheva vuttā. Vuttañhetaṃ tattha (dha. pa. aṭṭha. 1.74) –
“尊者,这位前来亲近您的人,他所获得的利养恭敬,是仅当他来到您这里时才会生起,还是去往他处也会生起呢?”“阿难,不论他是来到我这里,还是去往他处,他的利养恭敬都会生起。因为这位近事男具足信心与净信,戒行圆满,像这样的人无论身在何处,在那一处他的利养恭敬便会生起。”世尊如此说后,便诵出此偈——
‘‘Kiṃ pana, bhante, etassa tumhākaṃ santikaṃ āgacchantassevāyaṃ lābhasakkāro uppajjati, udāhu aññattha gacchantassāpi uppajjatī’’ti. ‘‘Ānanda, mama santikaṃ āgacchantassāpi aññattha gacchantassāpi tassa uppajjateva. Ayañhi upāsako saddho pasanno sampannasīlo, evarūpo puggalo yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tatthevassa lābhasakkāro nibbattatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
“有信且具足戒,享有名声与财富;”Saddho sīlena sampanno, yasobhogasamappito;
“无论亲近哪个地方,在那个地方就受尊敬。”Yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tattheva pūjito. (《法句经注》1.74)
‘‘Saddho sīlena sampanno, yasobhogasamappito; Yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tattheva pūjito’’ti. (dha. pa. aṭṭha. 1.74);
「有信」:具足世间与出世间之信。「以戒」:戒有在家戒与出家戒二种,此处指在家戒,即以此在家戒而具足之义。「享有名声与财富」:如给孤独长者及其五百优婆塞眷属所得之在家名声,并具足财富——钱财、谷物等世间财富以及七种圣财。「无论亲近何方」:如是善男子,于东方等各方,无论亲近何处,即于彼处,因如是利养与恭敬而受尊敬。此即偈颂之义理。
Tattha saddhoti lokiyalokuttarasaddhāya samannāgato. Sīlenāti āgāriyasīlaṃ, anāgāriyasīlanti duvidhaṃ sīlaṃ. Tesu idha āgāriyasīlaṃ adhippetaṃ, tena samannāgatoti attho. Yasobhogasamappitoti yādiso anāthapiṇḍikādīnaṃ pañcaupāsakasataparivārasaṅkhāto āgāriyayaso, tādiseneva yasena dhanadhaññādiko ceva sattavidhaariyadhanasaṅkhāto cāti duvidho bhogo, tena samannāgatoti attho. Yaṃ yaṃ padesanti puratthimādīsu disāsu evarūpo kulaputto yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tattha evarūpena lābhasakkārena pūjitova hotīti attho.
说法终了时,众多人证得入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
八、小须跋陀罗事(Cūḷasubhaddāvatthu)
8. Cūḷasubhaddāvatthu
「远者」(Dūre santo):此教法是世尊住在祇树给孤独园时,针对给孤独长者的女儿小须跋陀罗而宣说的。
Dūre santoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikassa dhītaraṃ cūḷasubhaddaṃ nāma ārabbha kathesi.
据说,给孤独长者自少年时起,便与住在郁伽城的名叫郁伽的长者之子为友。两人在同一位老师门下学习技艺,彼此约定:「待我们成年,若生下儿女,为儿子求娶对方女儿者,对方便当以女许配。」二人成年后,各自在所在城市成为长者。后来,郁伽长者因商旅之事,率五百牛车来到舍卫城。给孤独长者唤来女儿小须跋陀罗,嘱咐道:「女儿,我这位朋友郁伽长者来了,一切招待事宜全由你负责。」她应诺之后,从那天起便亲手调制羹汤菜肴,备办花环、香料、涂油等物,用餐时为他备好浴水,从沐浴开始,事事都做得妥帖周全。
Anāthapiṇḍikassa kira daharakālato paṭṭhāya ugganagaravāsī uggo nāma seṭṭhiputto sahāyako ahosi. Te ekācariyakule sippaṃ uggaṇhantā aññamaññaṃ katikaṃ kariṃsu ‘‘amhākaṃ vayappattakāle puttadhītāsu jātāsu yo puttassa dhītaraṃ vāreti, tena tassa dhītā dātabbā’’ti. Te ubhopi vayappattā attano attano nagare seṭṭhiṭṭhāne patiṭṭhahiṃsu. Athekasmiṃ samaye uggaseṭṭhi vaṇijjaṃ payojento pañcahi sakaṭasatehi sāvatthiṃ agamāsi. Anāthapiṇḍiko attano dhītaraṃ cūḷasubhaddaṃ āmantetvā, ‘‘amma, pitā te uggaseṭṭhi nāma āgato, tassa kattabbakiccaṃ sabbaṃ tava bhāro’’ti āṇāpesi. Sā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā tassa āgatadivasato paṭṭhāya sahattheneva sūpabyañjanādīni sampādeti, mālāgandhavilepanādīni abhisaṅkharoti , bhojanakāle tassa nhānodakaṃ paṭiyādāpetvā nhānakālato paṭṭhāya sabbakiccāni sādhukaṃ karoti.
郁伽长者见她的威仪德行如此圆满,心生净信。一日,他与给孤独长者舒心叙谈时,忆起往事,说道:「我们年轻时曾有如此约定。」便为儿子求娶小须跋陀罗。然而,他的儿子本性持有邪见。因此,给孤独长者将此事禀告十力世尊,世尊观察郁伽长者有得度因缘,便予认可。给孤独长者与妻子商议后,应允了这门亲事,择定日期,如同财胜长者嫁女毗舍佉一般,极其荣耀地将女儿嫁出。送行时,他也效仿财胜长者,行盛大礼敬,并唤来须跋陀罗,依财胜长者教导毗舍佉之法,宣说了十项教诫:「女儿,住在夫家时,内部的火不应拿到外面去。」(《增支部注》1.1.259;《法句经注》1.52 毗舍佉事迹)又嘱咐道:「若我过世后,女儿有什么过失生起,你们应当为她纠正。」还请了八位族中长老作为担保。女儿启程那天,他向以佛陀为首的比丘僧团作了大供养,仿佛要彰显女儿过去生所行善业的果报荣耀,令世间人都得看见一般,以盛大礼敬送别了女儿。当她渐次抵达郁伽城时,夫家的人与广大民众都前来迎接。
Uggaseṭṭhi tassā ācārasampattiṃ disvā pasannacitto ekadivasaṃ anāthapiṇḍikena saddhiṃ sukhakathāya sannisinno ‘‘mayaṃ daharakāle evaṃ nāma katikaṃ karimhā’’ti sāretvā cūḷasubhaddaṃ attano puttassatthāya vāresi. So pana pakatiyāva micchādiṭṭhiko. Tasmā dasabalassa tamatthaṃ ārocetvā satthārā uggaseṭṭhissūpanissayaṃ disvā anuññāto bhariyāya saddhiṃ mantetvā tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā divasaṃ vavatthapetvā dhītaraṃ visākhaṃ datvā uyyojento dhanañcayaseṭṭhi viya mahantaṃ sakkāraṃ katvā subhaddaṃ āmantetvā, ‘‘amma, sasurakule vasantiyā nāma antoaggi bahi na nīharitabbo’’ti (a. ni. aṭṭha. 1.1.259; dha. pa. aṭṭha. 1.52 visākhāvatthu) dhanañcayaseṭṭhinā visākhāya dinnanayeneva dasa ovāde datvā ‘‘sace me gataṭṭhāne dhītu doso uppajjati, tumhehi sodhetabbo’’ti aṭṭha kuṭumbike pāṭibhoge gahetvā tassā uyyojanadivase buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā purimabhave dhītarā katānaṃ sucaritānaṃ phalavibhūtiṃ lokassa pākaṭaṃ katvā dassento viya mahantena sakkārena dhītaraṃ uyyojesi. Tassā anupubbena ugganagaraṃ pattakāle sasurakulena saddhiṃ mahājano paccuggamanamakāsi.
她(须跋陀罗)为了彰显自身的荣华威势,一如往昔的毗舍佉,向全城展示自己:她站立在车上进入城中,收下市民们献上的礼品,再依适当的礼数一一回赠,以自身的美德令全城对她心悦诚服。然而,每逢吉祥日等日子,她的公公供养裸形外道时,便派人来唤她:‘过来,礼拜我们的沙门。’她因羞惭无法观看裸体,便不愿前往。公公再三遣人去请,都被她回绝,于是愤然说:‘把她赶出去!’她思惟:‘我不能无缘无故地让他们把过失加在我身上。’于是请来家族长老,禀明了这件事。长老们知道她并无过失,便去劝说长者。长者却对妻子说:‘她是因为不知羞耻,才不礼拜我们的沙门。’妻子于是唤来须跋陀罗,问道:
Sāpi attano sirivibhavaṃ pākaṭaṃ kātuṃ visākhā viya sakalanagarassa attānaṃ dassentī rathe ṭhatvā nagaraṃ pavisitvā nāgarehi pesite paṇṇākāre gahetvā anurūpavasena tesaṃ tesaṃ pesentī sakalanagaraṃ attano guṇehi ekābaddhamakāsi. Maṅgaladivasādīsu panassā sasuro acelakānaṃ sakkāraṃ karonto ‘‘āgantvā amhākaṃ samaṇe vandatū’’ti pesesi. Sā lajjāya nagge passituṃ asakkontī gantuṃ na icchati. So punappunaṃ pesetvāpi tāya paṭikkhitto kujjhitvā ‘‘nīharatha na’’nti āha. Sā ‘‘na sakkā mama akāraṇena dosaṃ āropetu’’nti kuṭumbike pakkosāpetvā tamatthaṃ ārocesi. Te tassā niddosabhāvaṃ ñatvā seṭṭhiṃ saññāpesuṃ. So ‘‘ayaṃ mama samaṇe ahirikāti na vandī’’ti bhariyāya ārocesi. Sā ‘‘kīdisā nu kho imissā samaṇā, ativiya tesaṃ pasaṃsatī’’ti taṃ pakkosāpetvā āha –
‘你的沙门究竟如何?你如此极力赞誉他们;
他们持何戒行,威仪如何?我问你,请告诉我。’
‘‘Kīdisā samaṇā tuyhaṃ, bāḷhaṃ kho ne pasaṃsasi; Kiṃsīlā kiṃsamācārā, taṃ me akkhāhi pucchitā’’ti. (a. ni. aṭṭha. 2.4.24);
于是,须跋陀罗向她阐明佛陀与佛弟子的功德,说道:
Athassā subhaddā buddhānañceva buddhasāvakānañca guṇe pakāsentī –
他们诸根寂静,心意寂静,行住坐卧一切时处皆寂静安详;
他们低垂双眼,言语有度,这样的沙门才是我所称许的沙门。
他们的身业清净,语业无浊;
意业极为清净,这样的沙门,才是我的沙门。
他们清净无垢,如螺贝与珍珠般明耀,内外清净;
他们圆满具足清净之法,这样的沙门才是我的沙门。
世人因利而骄慢,因失利而消沉;
于利与不利中平等安住,这样的沙门才是我的沙门。
世人因声誉而骄傲自举,因无誉而消沉低落;
于誉与无誉皆能安住于平等,这样的沙门才是我所认可的沙门。
世人因受称赞便骄矜自得,因遭讥嫌便消沉低落;
于讥嫌与称赞中平等一如,这样的沙门才是我所称许的沙门。
世间之人因快乐而骄慢,因痛苦而消沉;
于苦乐中不为所动,这样的沙门才是我所称许的沙门。
‘‘Santindriyā santamānasā, santaṃ tesaṃ gataṃ ṭhitaṃ; Okkhittacakkhū mitabhāṇī, tādisā samaṇā mama. (a. ni. aṭṭha. 2.4.24); ‘‘Kāyakammaṃ suci nesaṃ, vācākammaṃ anāvilaṃ; Manokammaṃ suvisuddhaṃ, tādisā samaṇā mama. ‘‘Vimalā saṅkhamuttābhā, suddhā antarabāhirā; Puṇṇā suddhehi dhammehi, tādisā samaṇā mama. ‘‘Lābhena unnato loko, alābhena ca onato; Lābhālābhena ekaṭṭhā, tādisā samaṇā mama. ‘‘Yasena unnato loko, ayasena ca onato; Yasāyasena ekaṭṭhā, tādisā samaṇā mama. ‘‘Pasaṃsāyunnato loko, nindāyāpi ca onato; Samā nindāpasaṃsāsu, tādisā samaṇā mama. ‘‘Sukhena unnato loko, dukkhenāpi ca onato; Akampā sukhadukkhesu, tādisā samaṇā mamā’’ti. –
她以这些话语令婆婆心生欢喜。
Evamādīhi vacanehi sassuṃ tosesi.
于是,婆婆对她说:‘能否让我们也见到你的沙门?’她回答:‘能。’婆婆便说:‘既然如此,那就让我们就像见到他一样,你去安排吧。’她答应了,于是准备了以佛陀为首的比丘僧团的大施,自己登上楼阁,面向祇园,恭敬地行五体投地礼,心中忆念佛陀的功德,并以香、香水、鲜花、香云作供养,然后说道:‘尊者,我邀请以佛陀为首的比丘僧团明日受食,愿世尊凭我此番表白,即知我已作邀请。’说完便将八束善意花抛向空中。这些花飞至远方,在正为四众说法的导师头顶化作华盖停住。那时,给孤独长者也听完了法,同样邀请世尊明日受供。世尊说:‘居士,我明日已受人请。’长者问道:‘尊者,此前并无他人比我更早前来,究竟是谁先得到了您的应允?’世尊答:‘居士,是小须跋陀罗邀请了我。’长者说:‘尊者,小须跋陀罗住得非常远,离此有一百二十由旬啊?’世尊说:‘是的,居士,善士住得虽远,却如现前一般,清晰地显现出来。’接着便诵出了此偈——
Atha naṃ ‘‘sakkā tava samaṇe amhākampi dassetu’’nti vatvā ‘‘sakkā’’ti vutte ‘‘tena hi yathā mayaṃ te passāma, tathā karohī’’ti vutte sā ‘‘sādhū’’ti buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ sajjetvā uparipāsādatale ṭhatvā jetavanābhimukhī sakkaccaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā buddhaguṇe āvajjetvā gandhavāsapupphadhumehi pūjaṃ katvā, ‘‘bhante, svātanāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantemi, iminā me saññāṇena satthā nimantitabhāvaṃ jānātū’’ti sumanapupphānaṃ aṭṭha muṭṭhiyo ākāse khipi. Pupphāni gantvā catuparisamajjhe dhammaṃ desentassa satthuno upari mālāvitānaṃ hutvā aṭṭhaṃsu. Tasmiṃ khaṇe anāthapiṇḍikopi dhammakathaṃ sutvā svātanāya satthāraṃ nimantesi. Satthā ‘‘adhivutthaṃ mayā, gahapati, svātanāya bhatta’’nti vatvā, ‘‘bhante, mayā puretaraṃ āgato natthi, kassa nu kho vo adhivuttha’’nti vutte ‘‘cūḷasubhaddāya, gahapati, nimantito’’ti vatvā ‘‘nanu, bhante, cūḷasubhaddā dūre vasati ito vīsatiyojanasatamatthake’’ti vutte, ‘‘āma gahapati, dūre vasantāpi hi sappurisā abhimukhe ṭhitā viya pakāsentī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato; Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā’’ti.
其中,“善者”:因贪等烦恼已止息故,诸佛等名为善者。然此处意指那些于过去诸佛前曾广修功德、善根深厚、已修习行道之人,故称善者。“彰显”:他们虽处远方,却能进入诸佛的智慧境界,因而显著。犹如雪山:其山宽广三千由旬,高五百由旬,以八万四千峰峦而为庄严;纵使遥远,却如现前而彰显,此即所说。“于此不显”之“不善者”:谓那些唯重现世、不顾来生、执着肉眼所见、为谋生而出家之愚人,名为不善者。他们纵坐于佛陀受供时膝畔近处,亦不显现、不为所知。“暗夜所射之箭”:如同在四种黑暗具足之夜所射之箭,因缺少成为此类人之近缘前因,故不为人知,此为义。
Tattha santoti rāgādīnaṃ santatāya buddhādayo santā nāma. Idha pana pubbabuddhesu katādhikārā ussannakusalamūlā bhāvitabhāvanā sattā santoti adhippetā. Pakāsentīti dūre ṭhitāpi buddhānaṃ ñāṇapathaṃ āgacchantā pākaṭā honti. Himavanto vāti yathā hi tiyojanasahassavitthato pañcayojanasatubbedho caturāsītiyā kūṭasahassehi paṭimaṇḍito himavantapabbato dūre ṭhitānampi abhimukhe ṭhito viya pakāseti, evaṃ pakāsentīti attho. Asantetthāti diṭṭhadhammagarukā vitiṇṇaparalokā āmisacakkhukā jīvikatthāya pabbajitā bālapuggalā asanto nāma, te ettha buddhānaṃ dakkhiṇassa jāṇumaṇḍalassa santike nisinnāpi na dissanti na paññāyanti. Rattiṃ khittāti rattiṃ caturaṅgasamannāgate andhakāre khittasarā viya tathārūpassa upanissayabhūtassa pubbahetuno abhāvena na paññāyantīti attho.
说法结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
帝释天王知道“世尊已经接受了小善慧的邀请”后,便命令毗首羯摩天子:“变化出五百座尖顶殿阁,明天引导以佛陀为首的比丘僧团前往郁伽城。”第二天,毗首羯摩天子化现了五百座殿阁,站在祇园门口。世尊挑选出五百位只是清净漏尽的阿拉汉,带着随从,坐上殿阁前往郁伽城。郁伽城的富商郁伽长者也带着眷属,按照小善慧嘱咐的方法,注视着如来前来的路。当他看见世尊以极大威仪光辉来临时,心里生起净信与欢喜,便用花鬘等作了盛大的供养,与随从一同迎接,礼拜之后,行了盛大的布施,又反复邀请,连续七日举行了广大的布施。世尊也为他观察相应的法,开示了佛法。从这里开始,有八万四千生命证悟了法。世尊为了照顾小善慧,留下阿那律长老说:“你就住在这里”,自己返回了舍卫城。从此以后,那座城就具足了信心。
Sakko devarājā ‘‘satthārā subhaddāya nimantanaṃ adhivāsita’’nti ñatvā vissakammadevaputtaṃ āṇāpesi – ‘‘pañca kūṭāgārasatāni nimminitvā sve buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ ugganagaraṃ nehī’’ti. So punadivase pañcasatāni kūṭāgārāni nimminitvā jetavanadvāre aṭṭhāsi. Satthā uccinitvā visuddhakhīṇāsavānaṃyeva pañcasatāni ādāya saparivāro kūṭāgāresu nisīditvā ugganagaraṃ agamāsi. Uggaseṭṭhipi saparivāro subhaddāya dinnanayeneva tathāgatassa āgatamaggaṃ olokento satthāraṃ mahantena sirivibhavena āgacchantaṃ disvā pasannamānaso mālādīhi mahantaṃ sakkāraṃ karonto saparivāro sampaṭicchitvā vanditvā mahādānaṃ datvā punappunaṃ nimantetvā sattāhaṃ mahādānaṃ adāsi. Satthāpissa sappāyaṃ sallakkhetvā dhammaṃ desesi. Taṃ ādiṃ katvā caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Satthā ‘‘cūḷasubhaddāya anuggahaṇatthaṃ tvaṃ idheva hohī’’ti anuruddhattheraṃ nivattāpetvā sāvatthimeva agamāsi. Tato paṭṭhāya taṃ nagaraṃ saddhāsampannaṃ ahosīti.
9. 独住长老的事迹
9. Ekavihārittheravatthu
「独坐」(Ekāsanaṃ)这段法语,是世尊住在祇园时,针对一位名叫独住长老的比丘而开示的。
Ekāsananti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekavihārittheraṃ nāma ārabbha kathesi.
据说这位长老总是独自睡眠,独自安坐,独自经行,独自站立,因此在四众弟子中广为人知。比丘们于是向如来禀报:“尊者,这位长老常行独处。”世尊称赞说“很好!很好!”并开示:“作为比丘,应当安住于远离”,在宣说了远离的功德后,他诵出这首偈颂——
So kira thero ekakova seyyaṃ kappeti, ekakova nisīdati, ekakova caṅkamati, ekakova tiṭṭhatīti catuparisantare pākaṭo ahosi. Atha naṃ bhikkhū, ‘‘bhante, evarūpo nāmāyaṃ thero’’ti tathāgatassārocesuṃ. Satthā ‘‘sādhu sādhū’’ti tassa sādhukāraṃ datvā ‘‘bhikkhunā nāma pavivittena bhavitabba’’nti viveke ānisaṃsaṃ kathetvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Ekāsanaṃ ekaseyyaṃ, eko caramatandito; Eko damayamattānaṃ, vanante ramito siyā’’ti.
其中,「独坐」是指:即使在千位比丘之中,也不舍弃根本业处,仅以此一作意而坐,这样的坐称为独坐。即使置身于如铜殿般的殿堂,在千位比丘之中铺陈的种种华美坐垫、靠枕等殊胜卧具上,比丘提起正念,右胁而卧,将心专注于根本业处而躺下,这样的卧即称为「独卧」。意指应当亲近这样的独坐与独卧。「不懈怠」是指:以腿力维持生命,不懒惰,在一切行、住、坐、卧的威仪中皆独行。「独调伏」是指:无论在站立处还是坐处等,都精勤修习业处,以证得道果之力,独调自我。「当乐于林间」是说:如此调伏自我之人,应当唯独在远离男女喧杂之声等的寂静林间,安享其乐。因为,与众人杂居者,实不可能如此调伏自我,这便是此句的意趣所在。
Tattha ekāsanaṃ ekaseyyanti bhikkhusahassamajjhepi mūlakammaṭṭhānaṃ avijahitvā teneva manasikārena nisinnassa āsanaṃ ekāsanaṃ nāma. Lohapāsādasadisepi ca pāsāde bhikkhusahassamajjhepi paññatte vicitrapaccattharaṇūpadhāne mahārahe sayane satiṃ upaṭṭhapetvā dakkhiṇena passena mūlakammaṭṭhānamanasikārena nipannassa bhikkhuno seyyā ekaseyyā nāma. Evarūpaṃ ekāsanañca ekaseyyañca bhajethāti attho. Atanditoti jaṅghabalaṃ nissāya jīvitakappanena akusīto hutvā sabbīriyāpathesu ekakova carantoti attho. Eko damayanti rattiṭṭhānādīsu kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitvā maggaphalādhigamavasena ekova hutvā attānaṃ damentoti attho. Vanante ramito siyāti evaṃ attānaṃ damento itthipurisasaddādīhi pavivitte vananteyeva abhiramito bhaveyya. Na hi sakkā ākiṇṇavihārinā evaṃ attānaṃ dametunti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。从此以后,大众便都向往独住的修行生活。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Tato paṭṭhāya mahājano ekavihārikameva patthesīti.