4. 童子问注释(Kumārapañhavaṇṇanā)
4. Kumārapañhavaṇṇanā
事由(Aṭṭhuppatti)
Aṭṭhuppatti
现在,我们接着注释“什么是‘一’(ekaṃ nāma ki)”等童子问的意义。先说明这些问题的来历及其收录于此的用意,然后再进行注释——
Idāni ekaṃ nāma kinti evamādīnaṃ kumārapañhānaṃ atthavaṇṇanākkamo anuppatto. Tesaṃ aṭṭhuppattiṃ idha nikkhepappayojanañca vatvā vaṇṇanaṃ karissāma –
这些问题的来历如下:当时有一位名为索巴迦的比丘,是世尊的大声闻弟子。这位具寿出生仅七岁便证得阿拉汉。世尊欲借问答为他认可具足戒,见他堪能解答自己意中所设的问题,便以“什么是‘一’(ekaṃ nāma ki)”等提问。他一一作答。他的回答令世尊心生满意,这位具寿的具足戒便由此成就。
Aṭṭhuppatti tāva nesaṃ sopāko nāma bhagavato mahāsāvako ahosi. Tenāyasmatā jātiyā sattavasseneva aññā ārādhitā, tassa bhagavā pañhabyākaraṇena upasampadaṃ anuññātukāmo attanā adhippetatthānaṃ pañhānaṃ byākaraṇasamatthataṃ passanto ‘‘ekaṃ nāma ki’’nti evamādinā pañhe pucchi. So byākāsi. Tena ca byākaraṇena bhagavato cittaṃ ārādhesi. Sāva tassāyasmato upasampadā ahosi.
以上便是这些问题的来历。
Ayaṃ tesaṃ aṭṭhuppatti.
收录目的(Nikkhepappayojanaṃ)
Nikkhepappayojanaṃ
然而,通过皈依,藉由随念佛陀、法与僧伽,修习心已得以阐明;通过学处,修习戒已得以阐明;而通过三十二分身,修习身也已得以阐明。因此,现在为了从种种面向展示慧修习的入门之道,这些问答便收录于此。或者,也可以这样理解:依于戒而有定,依于定而有慧;正如经中所说:“有慧之人,立足于戒,修习心与慧。”因此,在用学处显示了戒、用三十二分身显示了以彼为所缘的定之后,为显示已得定心之人如何以种种方式思维简择诸法、展现慧的不同层面,而将这些内容收录于此。
Yasmā pana saraṇagamanehi buddhadhammasaṅghānussativasena cittabhāvanā, sikkhāpadehi sīlabhāvanā, dvattiṃsākārena ca kāyabhāvanā pakāsitā, tasmā idāni nānappakārato paññābhāvanāmukhadassanatthaṃ ime pañhabyākaraṇā idha nikkhittā. Yasmā vā sīlapadaṭṭhāno samādhi, samādhipadaṭṭhānā ca paññā; yathāha – ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvaya’’nti (saṃ. ni. 1.23, 192), tasmā sikkhāpadehi sīlaṃ dvattiṃsākārena taṃgocaraṃ samādhiñca dassetvā samāhitacittassa nānādhammaparikkhārāya paññāya pabhedadassanatthaṃ idha nikkhittātipi viññātabbā.
这便是将它们收录于此的用意。
Idaṃ tesaṃ idha nikkhepappayojanaṃ.
现在对它们的义理进行解释:所谓“一者是什么?”——世尊是就那一法而问:比丘对此法正确地厌离,便能渐次成为苦之灭尽者;而这位尊者也是由厌离此一法,渐次灭尽了苦的边际,他正是针对此法发问。长老以依于人而施设的教导来回答:“一切众生以食为住。”在此,可引“诸比丘,什么是正念?于此,比丘于身随观身而住……”等经文,作为此处回答方式的合理佐证。这里所说的“食”,是指因有那种食,一切众生才被称为“以食为住”;这个食,或者说他们的“以食为住性”,就是那位被问“一者是什么”的长老所指示的“一”。世尊在此处所指的“一”正是这个,而不是为了表明在教法或世间中就不存在其他被称为“一”的东西。世尊曾如是说:
Idāni tesaṃ atthavaṇṇanā hoti – ekaṃ nāma kinti bhagavā yasmiṃ ekadhammasmiṃ bhikkhu sammā nibbindamāno anupubbena dukkhassantakaro hoti, yasmiṃ cāyamāyasmā nibbindamāno anupubbena dukkhassantamakāsi, taṃ dhammaṃ sandhāya pañhaṃ pucchati. ‘‘Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’ti thero puggalādhiṭṭhānāya desanāya vissajjeti. ‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammāsati? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharatī’’ti (saṃ. ni. 5.8) evamādīni cettha suttāni evaṃ vissajjanayuttisambhave sādhakāni. Ettha yenāhārena sabbe sattā ‘‘āhāraṭṭhitikā’’ti vuccanti, so āhāro taṃ vā nesaṃ āhāraṭṭhitikattaṃ ‘‘ekaṃ nāma ki’’nti puṭṭhena therena niddiṭṭhanti veditabbaṃ. Tañhi bhagavatā idha ekanti adhippetaṃ, na tu sāsane loke vā aññaṃ ekaṃ nāma natthīti ñāpetuṃ vuttaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
诸比丘,比丘于有一法,若能正厌离、正离贪、正解脱、正见边际、正现证,便于现法成为苦之终结者。是哪一法呢?一切众生以食为住。诸比丘,比丘正是对此一法,正厌离……(中略)……成为苦之终结者。所谓“一问、一总说、一解说”,即是依此而说。
‘‘Ekadhamme, bhikkhave, bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammattaṃ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamasmiṃ ekadhamme? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Imasmiṃ kho, bhikkhave, ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. ‘Eko pañho eko uddeso ekaṃ veyyākaraṇa’nti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti (a. ni. 10.27).
此处所言“以食为住”:正如在“诸比丘,有净相。若于此不如理作意数数修习,此即未生欲贪生起之食”等经文中(《相应部》5.232),缘被称作食。同此,以“食”一词指缘,故说“以食为住”,即是以缘为住。然而,若就四食而说“以食为住”,考虑到如“无想众生天,无因、无食、无触、无受”(《分别论》1017)这样的说法,“一切”之言便有不妥。
Āhāraṭṭhitikāti cettha yathā ‘‘atthi, bhikkhave, subhanimittaṃ. Tattha ayoniso manasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāyā’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 5.232) paccayo āhāroti vuccati, evaṃ paccayaṃ āhārasaddena gahetvā paccayaṭṭhitikā ‘‘āhāraṭṭhitikā’’ti vuttā. Cattāro pana āhāre sandhāya – ‘‘āhāraṭṭhitikā’’ti vuccamāne ‘‘asaññasattā devā ahetukā anāhārā aphassakā avedanakā’’ti vacanato (vibha. 1017) ‘‘sabbe’’ti vacanamayuttaṃ bhaveyya.
于此,或有疑言:即便如此,依“何法是有缘法?五蕴——色蕴……乃至……识蕴”(《法集论》1089)等言说,唯诸蕴以缘为住方为合理,若说众生以缘为住,则此言不恰当。然不应作如是观。何以故?于众生,依蕴假立施设得成。确实,于众生,依蕴假立施设是成立的,因为可依蕴而施设。此义云何?譬如依房屋假立村落。村落依于房屋而施设,故当一二三间房屋被烧时,可说“村落被烧”,此即于房屋上假立村落而得成立。同样,当诸蕴在缘的义理上“以食为住”时,“众生以食为住”这一假立施设亦得成立,应如是了知。再者,从胜义而言,当诸蕴正生、正老、正死时,世尊曾言:“比丘,汝刹那刹那生、老、死。”由此语,世尊已显示于众生依蕴假立施设为成立,应如是了知。因此,那被称作缘的食,一切众生依之而住,此食,或他们“以食为住之性”,即为“一”,应如是了知。因为食或以食为住之性,是无常之因,故成为厌离。
Tattha siyā – evampi vuccamāne ‘‘katame dhammā sapaccayā? Pañcakkhandhā – rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho’’ti (dha. sa. 1089) vacanato khandhānaṃyeva paccayaṭṭhitikattaṃ yuttaṃ, sattānantu ayuttamevetaṃ vacanaṃ bhaveyyāti. Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Kasmā ? Sattesu khandhopacārasiddhito. Sattesu hi khandhopacāro siddho. Kasmā? Khandhe upādāya paññāpetabbato. Kathaṃ? Gehe gāmopacāro viya. Seyyathāpi hi gehāni upādāya paññāpetabbattā gāmassa ekasmimpi dvīsu tīsupi vā gehesu daḍḍhesu ‘‘gāmo daḍḍho’’ti evaṃ gehe gāmopacāro siddho, evameva khandhesu paccayaṭṭhena āhāraṭṭhitikesu ‘‘sattā āhāraṭṭhitikā’’ti ayaṃ upacāro siddhoti veditabbo. Paramatthato ca khandhesu jāyamānesu jīyamānesu mīyamānesu ca ‘‘khaṇe khaṇe tvaṃ bhikkhu jāyase ca jīyase ca mīyase cā’’ti vadatā bhagavatā tesu sattesu khandhopacāro siddhoti dassito evāti veditabbo. Yato yena paccayākhyena āhārena sabbe sattā tiṭṭhanti, so āhāro taṃ vā nesaṃ āhāraṭṭhitikattaṃ ekanti veditabbaṃ. Āhāro hi āhāraṭṭhitikattaṃ vā aniccatākāraṇato nibbidāṭṭhānaṃ hoti. Atha tesu sabbasattasaññitesu saṅkhāresu aniccatādassanena nibbindamāno anupubbena dukkhassantakaro hoti, paramatthavisuddhiṃ pāpuṇāti. Yathāha –
‘‘Sabbe saṅkhārā aniccāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā’’ti. (dha. pa. 277);
在此,有“ekaṃ nāma kiṃ”(一者为何)与“kihā”两种读法。斯里兰卡的读法是“kihā”,因为他们将本应说“kiṃ”之处说成了“kihā”。有人说:“‘ha’是不变词,上座长老们也持此读法。”但两种读法含义相同,随你所喜而读即可。又如“sukhena phuṭṭho atha vā dukhena”(法句83)、“dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti”等句中,某些处说“dukhaṃ”,某些处说“dukkhaṃ”;同样地,某些处说“ekaṃ”,某些处说“ekkaṃ”。然而在此处,唯独读作“ekaṃ nāmā”。
Ettha ca ‘‘ekaṃ nāma ki’’nti ca ‘‘kihā’’ti ca duvidho pāṭho, tattha sīhaḷānaṃ kihāti pāṭho. Te hi ‘‘ki’’nti vattabbe ‘‘kihā’’ti vadanti. Keci bhaṇanti ‘‘ha-iti nipāto, theriyānampi ayameva pāṭho’’ti ubhayathāpi pana ekova attho. Yathā ruccati, tathā paṭhitabbaṃ. Yathā pana ‘‘sukhena phuṭṭho atha vā dukhena (dha. pa. 83), dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedetī’’ti evamādīsu katthaci dukhanti ca katthaci dukkhanti ca vuccati, evaṃ katthaci ekanti, katthaci ekkanti vuccati. Idha pana ekaṃ nāmāti ayameva pāṭho.
如此,通过这番问答,心生热忱的导师便如前进一步问道:“二者是什么?”长老重复“二”之后,便以法为依的开示答道:“名与色。”其中,由于倾向所缘,并且是心倾向之因,一切无色法都称为“名”。然而在此,因为它是厌离之因,所以特指有漏法。由于有变坏的含义,四大种及一切依之而生起的色法,称为“色”,此处也是指这一切。这里仅是随顺意趣说“二者”为名与色,并非没有其他二法。正如所说:
Evaṃ iminā pañhabyākaraṇena āraddhacitto satthā purimanayeneva uttariṃ pañhaṃ pucchati dve nāma kinti? Thero dveti paccanubhāsitvā ‘‘nāmañca rūpañcā’’ti dhammādhiṭṭhānāya desanāya vissajjeti. Tattha ārammaṇābhimukhaṃ namanato, cittassa ca natihetuto sabbampi arūpaṃ ‘‘nāma’’nti vuccati. Idha pana nibbidāhetuttā sāsavadhammameva adhippetaṃ ruppanaṭṭhena cattāro ca mahābhūtā, sabbañca tadupādāya pavattamānaṃ rūpaṃ ‘‘rūpa’’nti vuccati, taṃ sabbampi idhādhippetaṃ. Adhippāyavaseneva cettha ‘‘dve nāma nāmañca rūpañcā’’ti vuttaṃ, na aññesaṃ dvinnamabhāvato. Yathāha –
“比丘们,若比丘能正确地厌离两种法……便成为苦的终结者。哪两种法呢?即名与色。比丘们,正是对这两种法正确地厌离……而成为苦的终结者。所谓‘二问、二总说、二解释’,即依此而说。”(《增支部》10.27)
‘‘Dvīsu , bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. Katamesu dvīsu? Nāme ca rūpe ca. Imesu kho, bhikkhave, dvīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. ‘Dve pañhā, dve uddesā, dve veyyākaraṇānī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti (a. ni. 10.27).
在此,仅以见到名色而舍断我见,并依无我随观的门径厌离,便能渐次成为苦的终结者、证得究竟清净,应如此了知。正如所说:
Ettha ca nāmarūpamattadassanena attadiṭṭhiṃ pahāya anattānupassanāmukheneva nibbindamāno anupubbena dukkhassantakaro hoti, paramatthavisuddhiṃ pāpuṇātīti veditabbo. Yathāha –
「当以慧观照一切法无我时,
则于苦生厌离,此即是清净之道。」(《法句经》279)
‘‘Sabbe dhammā anattāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā’’ti. (dha. pa. 279);
至此,通过这番解答,心意已得确立的导师,便如前法,继续问道:“三者,是指什么呢?”长老复述“三者”之后,为了对应所要解释的法义,而开示相应的数目,便回答说“三受”。或者可以这样理解:长老是在表明“世尊所说的‘三受’,我正是以此义而领受‘三者’的”——如此,方能明了此处的意趣。因为,对于那些以四无碍解之分别而达至说法善妙的人而言,说法的门径本就是多种多样的。然而,也有人认为这个“三者”是多余之言。而在此处,确实依照前述的方式,直接就说“三受”,因为并不存在其他的三法一组。正如所说——
Idāni imināpi pañhabyākaraṇena āraddhacitto satthā purimanayeneva uttariṃ pañhaṃ pucchati tīṇi nāma kinti? Thero tīṇīti paccanubhāsitvā puna byākaritabbassa atthassa liṅgānurūpaṃ saṅkhyaṃ dassento ‘‘tisso vedanā’’ti vissajjeti. Atha vā ‘‘yā bhagavatā ‘tisso vedanā’ti vuttā, imāsamatthamahaṃ tīṇīti paccemī’’ti dassento āhāti evampettha attho veditabbo. Anekamukhā hi desanā paṭisambhidāpabhedena desanāvilāsappattānaṃ. Keci panāhu ‘‘tīṇīti adhikapadamida’’nti. Purimanayeneva cettha ‘‘tisso vedanā’’ti vuttaṃ, na aññesaṃ tiṇṇamabhāvato. Yathāha –
诸比丘,若比丘于三法正厌离……便为尽苦者。哪三法?即三受。诸比丘,比丘正是于此三法正厌离……便为尽苦者。所谓“三问、三示、三记说”者,即依此而说。
‘‘Tīsu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. Katamesu tīsu? Tīsu vedanāsu. Imesu kho, bhikkhave, tīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. ‘Tayo pañhā, tayo uddesā, tīṇi veyyākaraṇānī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ , idametaṃ paṭicca vutta’’nti (a. ni. 10.27).
于此,亦依经中所说:“凡所感受,一切皆苦”(《相应部》4.259),或——
Ettha ca ‘‘yaṃkiñci vedayitaṃ, sabbaṃ taṃ dukkhasminti vadāmī’’ti (saṃ. ni. 4.259) vuttasuttānusārena vā. –
见乐为苦,见苦为刺;
他见到那寂静的不苦不乐受为无常。」(《如是语》53)——
‘‘Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato; Adukkhamasukhaṃ santaṃ, addakkhi naṃ aniccato’’ti. (itivu. 53) –
如此,依于苦苦、变易苦、行苦之理,或由如实观见三种受的苦性,舍弃乐想,从苦随观门生起厌离,渐次便作苦之边际,证得究竟清净。应如此了知。正如所说:
Evaṃ dukkhadukkhatāvipariṇāmadukkhatāsaṅkhāradukkhatānusārena vā tissannaṃ vedanānaṃ dukkhabhāvadassanena sukhasaññaṃ pahāya dukkhānupassanāmukhena nibbindamāno anupubbena dukkhassantakaro hoti, paramatthavisuddhiṃ pāpuṇātīti veditabbo. Yathāha –
「『一切行是苦』——当以智慧如此观见时;
于是,他对苦生起厌离,这就是清净之道。」(《法句经》278)
‘‘Sabbe saṅkhārā dukkhāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā’’ti. (dha. pa. 278);
如此,世尊借着对此问题的解答而心生欢喜,便如前方式进一步问道:「名为四的是什么?」其中,在解答此问题时,某些处所即如前说,指的是四食。如说:
Evaṃ imināpi pañhabyākaraṇena āraddhacitto satthā purimanayeneva uttariṃ pañhaṃ pucchati cattāri nāma kinti? Tattha imassa pañhassa byākaraṇapakkhe katthaci purimanayeneva cattāro āhārā adhippetā. Yathāha –
「比丘们,若比丘对四种法善加厌离……乃至……他便成为苦的终结者。哪四种呢?即四食。比丘们,正是对这四种法,比丘善加厌离……乃至……便成为苦的终结者。『四个问题、四个略说、四种解释』——凡此所说,皆依于此。」(《增支部》10.27)
‘‘Catūsu , bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. Katamesu catūsu? Catūsu āhāresu. Imesu kho, bhikkhave, catūsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. ‘Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti (a. ni. 10.27).
于此,若善修习其心,则能渐次成为苦之终结者,所指的便是四念处。如翅舍憍答弥比丘尼所说:
Katthaci yesu subhāvitacitto anupubbena dukkhassantakaro hoti, tāni cattāri satipaṭṭhānāni. Yathāha kajaṅgalā bhikkhunī –
“贤友,比丘若于四法善修习其心、善观边际、现法证得等正觉,即于现法成为苦之终结者。哪四种呢?四念处。贤友,正是于此四法,比丘善修习其心……乃至……成为苦之终结者。‘四个问题、四个摘要、四种解说’——世尊凡有所说,皆依于此。”
‘‘Catūsu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammattaṃ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu catūsu? Catūsu satipaṭṭhānesu. Imesu kho, āvuso, catūsu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto…pe… dukkhassantakaro hoti. ‘Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vutta’’nti (a. ni. 10.28).
然而此处,由于是通过对四法的随觉与证悟而断除有爱,因此这四法即指四圣谛。又因以此方式作答,即为善巧地回答,故长老在随念‘四’之后,便作出‘圣谛’的解答。其中,‘四’是数目上的限定。‘圣谛’,即圣者所证之真理,意为不虚妄、不欺诳。如说:
Idha pana yesaṃ catunnaṃ anubodhappaṭivedhato bhavataṇhāchedo hoti, yasmā tāni cattāri ariyasaccāni adhippetāni. Yasmā vā iminā pariyāyena byākataṃ subyākatameva hoti, tasmā thero cattārīti paccanubhāsitvā ‘‘ariyasaccānī’’ti vissajjeti. Tattha cattārīti gaṇanaparicchedo. Ariyasaccānīti ariyāni saccāni, avitathāni avisaṃvādakānīti attho. Yathāha –
比丘们,这四圣谛是真如、不虚妄、无有变异的,因此名为圣谛。
‘‘Imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni tathāni avitathāni anaññathāni, tasmā ariyasaccānīti vuccantī’’ti (saṃ. ni. 5.1097).
又,或因诸天世间皆应崇敬、亲近,故得此名;或因它行于名为应精勤的正道,而不行于非道;或因与三十七菩提分法等圣法相应,而为诸佛、独觉佛、声闻等圣者所证悟,所以也称为“圣谛”。如说:
Yasmā vā sadevakena lokena araṇīyato abhigamanīyatoti vuttaṃ hoti, vāyamitabbaṭṭhānasaññite aye vā iriyanato, anaye vā na iriyanato, sattatiṃsabodhipakkhiyaariyadhammasamāyogato vā ariyasammatā buddhapaccekabuddhabuddhasāvakā etāni paṭivijjhanti, tasmāpi ‘‘ariyasaccānī’’ti vuccanti. Yathāha –
比丘们,有四圣谛……比丘们,这就是四圣谛。因圣者们通达这些,所以称为圣谛。
‘‘Cattārimāni , bhikkhave, ariyasaccāni…pe… imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni, ariyā imāni paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānīti vuccantī’’ti.
再者,由于这些是圣者世尊之谛,故亦称为‘圣谛’。如说:
Apica ariyassa bhagavato saccānītipi ariyasaccāni. Yathāha –
“诸比丘,于含天世间……于含天、人世间中,如来是圣者,是故名为‘圣谛’。”(相应部 5.1098)
‘‘Sadevake, bhikkhave…pe… sadevamanussāya tathāgato ariyo, tasmā ariyasaccānīti vuccantī’’ti (saṃ. ni. 5.1098).
或由已正觉这些诸谛,成就圣位故,亦名‘圣谛’。如说:
Atha vā etesaṃ abhisambuddhattā ariyabhāvasiddhitopi ariyasaccāni. Yathāha –
比丘们,正是因为如实正觉了这四圣谛,如来才被称为阿拉汉、正自觉者。(相应部 5.1093)
‘‘Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisambuddhattā tathāgato arahaṃ sammāsambuddhoti vuccatī’’ti (saṃ. ni. 5.1093).
以上是这些词句的含义。然而,由于对这些圣谛的随觉与证悟,有之渴爱得以断除。正如所说:
Ayametesaṃ padattho. Etesaṃ pana ariyasaccānaṃ anubodhappaṭivedhato bhavataṇhāchedo hoti. Yathāha –
比丘们,此苦圣谛已随觉、已通达……苦灭道圣谛已随觉、已通达,有之渴爱已断除,有之导引已灭尽,如今不再有后有。(相应部 5.1091)
‘‘Tayidaṃ , bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ…pe… dukkhanirodhagāminipaṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo’’ti (saṃ. ni. 5.1091).
通过此问答,世尊心已安稳,便如前法进一步问:“何为五?”长老随念“五”后,回答:“取蕴。”其中,“五”是数量的限定。“取蕴”指由执取所生的蕴,或能生执取的蕴。凡是任何色、受、想、行、识,有漏而可执取者,皆得此名。此处依前理路说为“五取蕴”,而非其他五法,因为并无其他五法存在。如说:
Imināpi pañhabyākaraṇena āraddhacitto satthā purimanayeneva uttariṃ pañhaṃ pucchati pañca nāma kinti? Thero pañcāti paccanubhāsitvā ‘‘upādānakkhandhā’’ti vissajjeti. Tattha pañcāti gaṇanaparicchedo. Upādānajanitā upādānajanakā vā khandhā upādānakkhandhā. Yaṃkiñci rūpaṃ, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇañca sāsavā upādāniyā, etesametaṃ adhivacanaṃ. Pubbanayeneva cettha ‘‘pañcupādānakkhandhā’’ti vuttaṃ, na aññesaṃ pañcannamabhāvato. Yathāha –
“比丘们,比丘若对五法正厌离……便成为苦的终结者。对哪五法?对五取蕴。比丘们,比丘正是对这些法正厌离……才成为苦的终结者。所谓‘五问、五示、五记’之说,正是据此而说。”
‘‘Pañcasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. Katamesu pañcasu? Pañcasu upādānakkhandhesu. Imesu kho, bhikkhave, pañcasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. ‘Pañca pañhā, pañca uddesā , pañca veyyākaraṇānī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti (a. ni. 10.27).
于此,以生灭随观五蕴而得“观”名后,渐次体证不死。如说:
Ettha ca pañcakkhandhe udayabbayavasena sammasanto vipassanāmataṃ laddhā anupubbena nibbānāmataṃ sacchikaroti. Yathāha –
无论从何处于诸蕴作意其生灭,
即得欢喜与愉悦,此即智者所证知的不死。”
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374);
如此,通过这一番答问,信心已然确立的导师仍依前文方式,继续问道:“六,是什么?”长老随念“六”已,便回答道:“内处。”其中,“六”为数量限定。“内处”乃指系属于内的,或是以自我为依止而转起的。依于处之义,或维系寿命之义,或为轮回之苦提供延伸之义,故称为“处”,此即眼、耳、鼻、舌、身、意的同义语。此处即依前所述之理趣说为“六内处”,因为并无有别于它们的另外六个处。如说:
Evaṃ imināpi pañhabyākaraṇena āraddhacitto satthā purimanayeneva uttariṃ pañhaṃ pucchati ‘‘cha nāma ki’’nti? Thero chaiti paccanubhāsitvā ‘ajjhattikāni āyatanānī’ti vissajjeti. Tattha chaiti gaṇanaparicchedo, ajjhatte niyuttāni, attānaṃ vā adhikatvā pavattāni ajjhattikāni. Āyatanato, āyassa vā tananato, āyatassa vā saṃsāradukkhassa nayanato āyatanāni, cakkhusotaghānajivhākāyamanānametaṃ adhivacanaṃ. Pubbanayena cettha ‘‘cha ajjhattikāni āyatanānī’’ti vuttaṃ, na aññesaṃ channamabhāvato. Yathāha –
比丘们,比丘若对六法正确地厌离……便成为苦的终尽者。哪六法呢?即六内处。比丘们,比丘正是由于对这些法正确地厌离……才成为苦的终尽者。所谓“六问、六示、六记说”,即依此而说。
‘‘Chasu , bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. Katamesu chasu? Chasu ajjhattikesu āyatanesu. Imesu kho, bhikkhave, chasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. ‘Cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti (a. ni. 10.27).
于此,依“诸比丘,所谓空村,即是这六内处的同义词”之说,观察六内处为空,如泡沫、阳焰等,因不久住、空无、欺诳,能如此厌离者次第抵达苦的尽头,便不再为死王所见。如说:
Ettha ca cha ajjhattikāni āyatanāni, ‘‘suñño gāmoti kho, bhikkhave, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 4.238) vacanato suññato pubbuḷakamarīcikādīni viya aciraṭṭhitikato tucchato vañcanato ca samanupassaṃ nibbindamāno anupubbena dukkhassantaṃ katvā maccurājassa adassanaṃ upeti. Yathāha –
“如同见泡沫,如同见阳焰,能如此观察世间的人,死王便看不见他。”
‘‘Yathā pubbuḷakaṃ passe, yathā passe marīcikaṃ; Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti. (dha. pa. 170);
通过这一问答,心意已坚的导师进一步问道:“什么是七?”尊者虽在广大的问答中曾提到七识住,但为了开示那些能使比丘善修其心之后成为苦之终结者的法,他便解答为:“七觉支。”此义理亦为世尊所认可。正如所说:
Imināpi pañhabyākaraṇena āraddhacitto satthā uttariṃ pañhaṃ pucchati satta nāma kinti? Thero kiñcāpi mahāpañhabyākaraṇe satta viññāṇaṭṭhitiyo vuttā, apica kho pana yesu dhammesu subhāvitacitto bhikkhu dukkhassantakaro hoti, te dassento ‘‘satta bojjhaṅgā’’ti vissajjeti. Ayampi cattho bhagavatā anumato eva. Yathāha –
“贤智的居士们,迦章伽利迦比丘尼是大智慧者。居士们,纵使你们前来我面前询问此义,我也会一如迦章伽利迦比丘尼所解答的那样,完全一样地解答。”
‘‘Paṇḍitā gahapatayo kajaṅgalikā bhikkhunī, mahāpaññā gahapatayo kajaṅgalikā bhikkhunī, mañcepi tumhe gahapatayo upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi cetaṃ evameva byākareyyaṃ, yathā taṃ kajaṅgalikāya bhikkhuniyā byākata’’nti (a. ni. 10.28).
对此,她是这样解答的:
Tāya ca evaṃ byākataṃ –
“贤友,有七种法——比丘于此中,心得善修……便成为苦的终结者。是哪七种呢?即七觉支。贤友,便是在这七种法上,比丘心得善修……便成为苦的终结者。所谓‘七问、七举要、七解说’,世尊所说的这番话,正是这个意思。”
‘‘Sattasu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto…pe… dukkhassantakaro hoti. Katamesu sattasu? Sattasu bojjhaṅgesu. Imesu kho, āvuso, sattasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto…pe… dukkhassantakaro hoti. ‘Satta pañhā satta uddesā satta veyyākaraṇānī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vutta’’nti (a. ni. 10.28).
因此应当了知,此义为世尊所认可。
Evamayamattho bhagavatā anumato evāti veditabbo.
这里,「七」是指为防止数目不足或过多而作出的数量界定。「觉支」是念等诸法的别名。此处词义如下:当世间与出世间道刹那生起时,以念、择法、精进、喜、轻安、定、舍这些法,对治昏沉、掉举、安住、功用、乐著、自苦、断见、常见等种种执着,与种种灾患相反对。圣弟子依此而觉悟,故称为“觉”;从烦恼长眠中醒来,或证悟四圣谛,或唯证涅槃,亦称为“觉”。如说:“修习七觉支,证得无上正觉。”又如“禅那支”“道支”,因为是该名为“觉”的法集合之部分,故为“觉支”;或如“军队支”“战车支”等,因为是获得“觉”之称谓的圣弟子之组成部分,故亦名“觉支”。
Tattha sattāti ūnādhikanivāraṇagaṇanaparicchedo. Bojjhaṅgāti satiādīnaṃ dhammānametaṃ adhivacanaṃ. Tatrāyaṃ padattho – etāya lokiyalokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādi- anekupaddavappaṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītippassaddhisamādhupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhatīti katvā bodhi, kilesasantānaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikarotīti vuttaṃ hoti. Yathāha – ‘‘satta bojjhaṅge bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’’ti. Yathāvuttappakārāya vā etāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvakopi bodhi. Iti tassā dhammasāmaggisaṅkhātāya bodhiyā aṅgabhūtattā bojjhaṅgā jhānaṅgamaggaṅgāni viya, tassa vā bodhīti laddhavohārassa ariyasāvakassa aṅgabhūtattāpi bojjhaṅgā senaṅgarathaṅgādayo viya.
再者,「觉支」:“以何种含义称为觉支?导向觉悟故为觉支,觉悟故为觉支,随觉故为觉支,对觉悟故为觉支,正觉故为觉支。”(《无碍解道·大品》17)应依此《无碍解道》所说之方式,了知觉支的“觉支”含义。如此修习、多修此七觉支者,不久即能获得一向厌离等功德,故说“于现法成为苦之终结者”。此亦为世尊所说:
Apica ‘‘bojjhaṅgāti kenaṭṭhena bojjhaṅgā? Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā, bujjhantīti bojjhaṅgā, anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, sambujjhantīti bojjhaṅgā’’ti (paṭi. ma. 2.17) imināpi paṭisambhidāyaṃ vuttena vidhinā bojjhaṅgānaṃ bojjhaṅgaṭṭho veditabbo. Evamime satta bojjhaṅge bhāvento bahulīkaronto na cirasseva ekantanibbidādiguṇapaṭilābhī hoti, tena diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hotīti vuccati . Vuttañcetaṃ bhagavatā –
“比丘们,此七觉支修习、多修习,则导向一向厌离、离欲、灭尽、寂止、证智、正觉、涅槃。”(《相应部·第五集》201经)
‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’’ti (saṃ. ni. 5.201).
如此,通过以上解答,世尊激发其心,进一步问道:“八,是什么?”长老虽然知道在大问题解答中曾说到八种世间法,但为了显示那些法——比丘若于此善修其心便能成为苦的终结者——他不说“八圣道支”,因为离开八支的道实无所有,道唯是八支。为成就此义,他以说法的善巧解答为“圣八支道”。此义理及说法方式也为世尊所认可。正如所说:
Evaṃ imināpi pañhabyākaraṇena āraddhacitto satthā uttariṃ pañhaṃ pucchati aṭṭha nāma kinti? Thero kiñcāpi mahāpañhabyākaraṇe aṭṭha lokadhammā vuttā, apica kho pana yesu dhammesu subhāvitacitto bhikkhu dukkhassantakaro hoti, te dassento ‘‘ariyāni aṭṭha maggaṅgānī’’ti avatvā yasmā aṭṭhaṅgavinimutto maggo nāma natthi, aṭṭhaṅgamattameva tu maggo, tasmā tamatthaṃ sādhento desanāvilāsena ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti vissajjeti. Bhagavatāpi cāyamattho desanānayo ca anumato eva. Yathāha –
“诸位贤明的居士,迦章伽利迦比丘尼……我也会同样解答,恰如迦章伽利迦比丘尼所解答的那样。”
‘‘Paṇḍitā gahapatayo kajaṅgalikā bhikkhunī…pe… ahampi evameva byākareyyaṃ, yathā taṃ kajaṅgalikāya bhikkhuniyā byākata’’nti (a. ni. 10.28).
她这般解答:
Tāya ca evaṃ byākataṃ –
贤友,比丘于八法善修其心……则能作苦之边际。世尊所说“八问、八略说、八记说”,正是依此而说。
‘‘Aṭṭhasu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto…pe… dukkhassantakaro hoti. ‘Aṭṭha pañhā, aṭṭha uddesā, aṭṭha veyyākaraṇānī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vutta’’nti (a. ni. 10.28).
应当知道,此义理与教导方式,正是世尊所印可的。
Evamayaṃ attho ca desanānayo ca bhagavatā anumato evāti veditabbo.
其中,“圣”者:应为希求涅槃者所往;又因远离烦恼而住,因成就圣性,因获得圣果,故知为“圣”。“八支”:具有八支,故名“八支”。此圣道犹如四支之军、五支之乐器,因其各支不可分离、亦不可各别存在,故知仅是“支”而已。“道”:依此而趣向涅槃,或自行前往,或如杀烦恼而行,故名为“道”。
Tattha ariyoti nibbānatthikehi abhigantabbo, apica ārakā kilesehi vattanato, ariyabhāvakaraṇato, ariyaphalapaṭilābhato cāpi ariyoti veditabbo. Aṭṭha aṅgāni assāti aṭṭhaṅgiko. Svāyaṃ caturaṅgikā viya senā, pañcaṅgikaṃ viya ca tūriyaṃ aṅgavinibbhogena anupalabbhasabhāvato aṅgamattamevāti veditabbo. Maggati iminā nibbānaṃ, sayaṃ vā maggati, kilese mārento vā gacchatīti maggo.
比丘如是修习此八支圣道,破除无明,生起明,亲证涅槃。因此,他被称为‘于现法即作苦之终结者’。如经中所说:
Evamaṭṭhappabhedañcimaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento bhikkhu avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikaroti, tena diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hotīti vuccati. Vuttañhetaṃ –
“诸比丘,譬如稻芒或麦芒安放得当,以手或脚踩踏时,它便可能刺破手或脚,乃至出血,这是可能的。为何如此?因为芒已安放得当。同样地,诸比丘,若有比丘具足安立的正见、善修习的道,他便能破除无明、生起明、证得涅槃,这是可能的。”
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammā paṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati, lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammā paṇihitattā, bhikkhave, sūkassa, evameva kho, bhikkhave , so vata bhikkhu sammā paṇihitāya diṭṭhiyā sammā paṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhecchati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjatī’’ti (a. ni. 1.42).
以此答问,导师心生欢喜,进而再问:“何者为九?”长老应声“九”后,解答为“有情居”。此处,「九」是计数的界定。「有情」:依执持命根的蕴而施设的众生,或为施设之名。「居」:于这些中安住,故名为“居”,有情的居所即是“有情居”。此是教导方式,然其义则为九种有情的称谓。如所说:
Imināpi pañhabyākaraṇena āraddhacitto satthā uttariṃ pañhaṃ pucchati nava nāma kinti? Thero navaiti paccanubhāsitvā ‘‘sattāvāsā’’ti vissajjeti. Tattha navāti gaṇanaparicchedo. Sattāti jīvitindriyappaṭibaddhe khandhe upādāya paññattā pāṇino paṇṇatti vā. Āvāsāti āvasanti etesūti āvāsā, sattānaṃ āvāsā sattāvāsā. Esa desanāmaggo, atthato pana navavidhānaṃ sattānametaṃ adhivacanaṃ. Yathāha –
贤友,有有情身异、想异,如人、某类天、某类堕恶处者,这是第一有情居。贤友,有有情身异、想一,如梵众天初生者,这是第二有情居。贤友,有有情身一、想异,如光音天,这是第三有情居。贤友,有有情身一、想一,如遍净天,这是第四有情居。贤友,有有情无想、无感受,如无想有情天,这是第五有情居。贤友,有有情完全超越一切色想……到达空无边处,这是第六有情居。贤友,有有情……到达识无边处,这是第七有情居。贤友,有有情……到达无所有处,这是第八有情居。贤友,有有情……到达非想非非想处,这是第九有情居。
‘‘Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā, ayaṃ paṭhamo sattāvāso. Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi, devā brahmakāyikā, paṭhamābhinibbattā, ayaṃ dutiyo sattāvāso. Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi, devā ābhassarā, ayaṃ tatiyo sattāvāso. Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi, devā subhakiṇhā, ayaṃ catuttho sattāvāso. Santāvuso, sattā asaññino appaṭisaṃvedino, seyyathāpi, devā asaññasattā, ayaṃ pañcamo sattāvāso. Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ…pe… ākāsānañcāyatanūpagā , ayaṃ chaṭṭho sattāvāso. Santāvuso, sattā…pe… viññāṇañcāyatanūpagā, ayaṃ sattamo sattāvāso. Santāvuso, sattā…pe… ākiñcaññāyatanūpagā, ayaṃ aṭṭhamo sattāvāso. Santāvuso, sattā…pe… nevasaññānāsaññāyatanūpagā, ayaṃ navamo sattāvāso’’ti (dī. ni. 3.341).
此处,依前述方式而说「九有情居」,并非其他九法不存在。如所说:
Purimanayeneva cettha ‘‘nava sattāvāsā’’ti vuttaṃ, na aññesaṃ navannamabhāvato. Yathāha –
「诸比丘,对于九种法,比丘如理厌离……乃至……成为苦的终结者。哪九种?即九有情居。诸比丘,正是对此九种法,比丘如理厌离……乃至……成为苦的终结者。所谓『九问、九所示、九解释』,即依此而说。」
‘‘Navasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. Katamesu navasu? Navasu sattāvāsesu. Imesu kho, bhikkhave, navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. ‘Nava pañhā , nava uddesā, nava veyyākaraṇānī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti (a. ni. 10.27).
这里,如‘九法应被遍知。哪九种?九有情居’所说,对于九有情居,舍弃依知遍知而视其为恒常、清净、乐、我的方式,唯见纯为行的聚合,从而正确地厌离;通过度遍知,以无常随观而离染,以苦随观而解脱,以无我随观正见边际;以断遍知正证圣道,当生即成为苦的终结者。所以说——
Ettha ca ‘‘nava dhammā pariññeyyā. Katame nava? Nava sattāvāsā’’ti (dī. ni. 3.359) vacanato navasu sattāvāsesu ñātapariññāya dhuvasubhasukhattabhāvadassanaṃ pahāya suddhasaṅkhārapuñjamattadassanena nibbindamāno tīraṇapariññāya aniccānupassanena virajjamāno dukkhānupassanena vimuccamāno anattānupassanena sammā pariyantadassāvī pahānapariññāya sammattamabhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Tenetaṃ vuttaṃ –
“诸比丘,比丘对于九法正确地厌离……乃至……当生即成为苦的终结者。是哪九法?即九有情居。”
‘‘Navasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu navasu? Navasu sattāvāsesū’’ti (a. ni. 10.27).
就这样,导师藉此回答心生欢喜,接着问:“什么是十?”此处,虽然在其他解说中这个问题被解释为“十不善业道”。如所说:
Evaṃ imināpi pañhabyākaraṇena āraddhacitto satthā uttariṃ pañhaṃ pucchati dasa nāma kinti? Tattha kiñcāpi imassa pañhassa ito aññatra veyyākaraṇesu dasa akusalakammapathā vuttā. Yathāha –
诸比丘,比丘对十种法正确地厌离……乃至……成为苦的终结者。是哪十种呢?就是十不善业道。诸比丘,比丘正是对这十种法正确地厌离……乃至……成为苦的终结者。所谓“十问、十解说、十解答”,即依此而说。
‘‘Dasasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe… dukkhassantakaro hoti. Katamesu dasasu? Dasasu akusalakammapathesu. Imesu kho, bhikkhave, dasasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno…pe. … dukkhassantakaro hoti. ‘Dasa pañhā dasa uddesā dasa veyyākaraṇānī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti (a. ni. 10.27).
然而在这里,由于这位具寿不希望将自己牵连进去,而是想要解说另一位,又或者由于以这样的方式解说才称得上是善说,因此他便依补特伽罗安立的教说来解答:“具足十支者,即称为阿拉汉”,以阐明具足哪些十支的人被称为阿拉汉。故而,当那位长老被问及“十名是什么”时,便开示了阿拉汉所具足的十支——这应如是了知。那十支是——
Idha pana yasmā ayamāyasmā attānaṃ anupanetvā aññaṃ byākātukāmo, yasmā vā iminā pariyāyena byākataṃ subyākatameva hoti, tasmā yehi dasahi aṅgehi samannāgato arahāti pavuccati, tesaṃ adhigamaṃ dīpento dasahaṅgehi samannāgato arahāti pavuccatīti puggalādhiṭṭhānāya desanāya vissajjeti. Yato ettha yehi dasahi aṅgehi samannāgato arahāti pavuccati, tāni dasaṅgāni ‘‘dasa nāma ki’’nti puṭṭhena therena niddiṭṭhānīti veditabbāni. Tāni ca dasa –
“尊者,常说‘无学’‘无学’,比丘要怎样才成为无学呢?”“诸比丘,于此,比丘具足无学正见,具足无学正思惟,具足无学正语,具足无学正业,具足无学正命,具足无学正精进,具足无学正念,具足无学正定,具足无学正智,具足无学正解脱。诸比丘,这样的比丘就是无学。”
‘‘Asekho asekhoti, bhante, vuccati, kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu asekho hotīti? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu asekho hotī’’ti (a. ni. 10.111). –
凡此类者,皆应按照经中所说之理而了知。
Evamādīsu suttesu vuttanayeneva veditabbānīti.