《小诵注疏》
Khuddakapāṭha-aṭṭhakathā
著作起始之语
Ganthārambhakathā
Buddhaṃsaraṇaṃ gacchāmi; Dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi; Saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmīti.
此皈依解说,是《小部》诸经的开端。
Ayaṃ saraṇagamananiddeso khuddakānaṃ ādi.
现在,为了开显、分别、阐明此义,依名为“阐明究竟义”的《小部》注疏,而说出如下偈颂:
Imassa dāni atthaṃ paramatthajotikāya khuddakaṭṭhakathāya vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātuṃ idaṃ vuccati –
礼敬无上、应受礼敬的三宝已,
我将为某些小部经典作义释。
小部经典义理甚深,虽注释极为困难,
像我这样未通达教法者,来造此注释,
然而,前代师长们的定则至今未曾断绝,
而导师的九分教法,也同样安立不坏。
是故,我今欲释此义;
依止正法之教,及诸先贤之决断。
由尊敬正法,而非欲自赞;
并非为了贬损他人,故你们应当摄心谛听。
Uttamaṃ vandaneyyānaṃ, vanditvā ratanattayaṃ; Khuddakānaṃ karissāmi, kesañci atthavaṇṇanaṃ. Khuddakānaṃ gambhīrattā, kiñcāpi atidukkarā; Vaṇṇanā mādisenesā, abodhantena sāsanaṃ. Ajjāpi tu abbocchinno, pubbācariyanicchayo; Tatheva ca ṭhitaṃ yasmā, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ. Tasmāhaṃ kātumicchāmi, atthasaṃvaṇṇanaṃ imaṃ; Sāsanañceva nissāya, porāṇañca vinicchayaṃ. Saddhammabahumānena, nāttukkaṃsanakamyatā; Nāññesaṃ vambhanatthāya, taṃ suṇātha samāhitāti.
小部之界定
Khuddakavavatthānaṃ
于此,由于前面说“我将为某些小部作义释”,所以先界定“诸小部”的范围,然后作义释。“诸小部”,是指小部的一部分;小部又属于五部的一部分。五部即是——
Tattha ‘‘khuddakānaṃ karissāmi, kesañci atthavaṇṇana’’nti vuttattā khuddakāni tāva vavatthapetvā pacchā atthavaṇṇanaṃ karissāmi. Khuddakāni nāma khuddakanikāyassa ekadeso, khuddakanikāyo nāma pañcannaṃ nikāyānaṃ ekadeso. Pañca nikāyā nāma –
Dīghamajjhimasaṃyutta, aṅguttarikakhuddakā; Nikāyā pañca gambhīrā, dhammato atthato cime.
其中,以《梵网经》为首的三十四部经,即是长部。以《根本法门经》为首的一百五十二部经,即是中部。以《渡暴流经》为首的七千七百六十二部经,即是相应部。以《心遍取经》为首的九千五百五十七部经,即是增支部。此外,小诵、法句、自说、如是语、经集、天宫事、饿鬼事、长老偈、长老尼偈、本生、义释、无碍解、譬喻、佛种姓、所行藏,并律藏与论藏——凡此一切,除去前述四部之外,所有其余的佛语,都称为“小部”。
Tattha brahmajālasuttādīni catuttiṃsa suttāni dīghanikāyo. Mūlapariyāyasuttādīni diyaḍḍhasataṃ dve ca suttāni majjhimanikāyo. Oghataraṇasuttādīni satta suttasahassāni satta ca suttasatāni dvāsaṭṭhi ca suttāni saṃyuttanikāyo. Cittapariyādānasuttādīni nava suttasahassāni pañca ca suttasatāni sattapaññāsañca suttāni aṅguttaranikāyo. Khuddakapāṭho, dhammapadaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, suttanipāto, vimānavatthu, petavatthu, theragāthā, therīgāthā, jātakaṃ, niddeso, paṭisambhidā , apadānaṃ, buddhavaṃso, cariyāpiṭakaṃ, vinayābhidhammapiṭakāni, ṭhapetvā vā cattāro nikāye avasesaṃ buddhavacanaṃ khuddakanikāyo.
为什么称它为“小部”呢?因为它是众多小的法蕴的聚集处和栖止处。“聚集”与“栖止”,即是所谓的“部”。正如经中所说:“比丘们,我不见有其他任何一部,如同畜生道的众生那样,其心种种多样。”(《相应部》3.100)而世间所说的“蚁聚”“蛆聚”等,也是如此例证。前面所列举的这些,便是小部的一部分内容。这些属于经藏的经典,之所以说为“小”,是为了在义理上加以简别、分析和阐明。其中,又以皈依、学处、三十二身分、童子问、吉祥经、宝经、墙外经、伏藏经、慈经等九部经典,作为《小诵》的开端。这种分类,是依历代师长的口诵传承而确立,并非世尊亲自规定。至于世尊亲口宣说的部分——
Kasmā panesa khuddakanikāyoti vuccati? Bahūnaṃ khuddakānaṃ dhammakkhandhānaṃ samūhato nivāsato ca. Samūhanivāsā hi ‘‘nikāyo’’ti vuccanti. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ, yathayidaṃ, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā (saṃ. ni. 3.100). Poṇikanikāyo, cikkhallikanikāyo’’ti evamādīni cettha sādhakāni sāsanato lokato ca. Ayamassa khuddakanikāyassa ekadeso. Imāni suttantapiṭakapariyāpannāni atthato vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātuñca adhippetāni khuddakāni, tesampi khuddakānaṃ saraṇasikkhāpadadvattiṃsākārakumārapañhamaṅgalasutta- ratanasuttatirokuṭṭanidhikaṇḍamettasuttānaṃ vasena navappabhedo khuddakapāṭho ādi ācariyaparamparāya vācanāmaggaṃ āropitavasena na bhagavatā vuttavasena. Bhagavatā hi vuttavasena –
你所有的椽子都已折断,屋顶也已拆毁;
心已至无为,证得渴爱灭尽。
‘‘Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ; Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ. ‘‘Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi; Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ; Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti. (dha. pa. 153-154) –
这两首偈颂是一切佛语的开端。它们是以意门思惟而说,并非以语门发声宣说。若以语门发声宣说,则为:
Idaṃ gāthādvayaṃ sabbassāpi buddhavacanassa ādi. Tañca manasāva vuttavasena, na vacībhedaṃ katvā vuttavasena. Vacībhedaṃ pana katvā vuttavasena –
当诸法真实显现之时,
对于精勤修习禅那的婆罗门,
他的一切疑惑便皆尽消散,
因为他了知有因之法。
‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, Yato pajānāti sahetudhamma’’nti. (udā. 1; mahāva. 1) –
这首偈颂是开头。因此,对于这部分为九类、为这些小部之首的《小诵》,我将从它的起始进行义注。
Ayaṃ gāthā ādi. Tasmā yvāyaṃ navappabhedo khuddakapāṭho imesaṃ khuddakānaṃ ādi, tassa ādito pabhuti atthasaṃvaṇṇanaṃ ārabhissāmi.
缘起之净化
Nidānasodhanaṃ
它的开头即是:“我皈依佛,我皈依法,我皈依僧。”以下是对它进行义注的论纲——
Tassa cāyamādi ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti. Tassāyaṃ atthavaṇṇanāya mātikā –
于次第确立中,并阐明其因由;
此三皈依,当以譬喻阐明。
‘‘Kena kattha kadā kasmā, bhāsitaṃ saraṇattayaṃ; Kasmā cidhādito vutta, mavuttamapi ādito. ‘‘Nidānasodhanaṃ katvā, evamettha tato paraṃ; Buddhaṃ saraṇagamanaṃ, gamakañca vibhāvaye. ‘‘Bhedābhedaṃ phalañcāpi, gamanīyañca dīpaye; Dhammaṃ saraṇamiccādi, dvayepesa nayo mato. ‘‘Anupubbavavatthāne, kāraṇañca viniddise; Saraṇattayametañca, upamāhi pakāsaye’’ti.
关于第一首偈颂,有五个问题:此三皈依为谁所说?于何处所说?何时所说?为何所说?虽非如来最初宣说,为何于此最先开示?
Tattha paṭhamagāthāya tāva idaṃ saraṇattayaṃ kena bhāsitaṃ, kattha bhāsitaṃ, kadā bhāsitaṃ, kasmā bhāsitaṃ avuttamapicādito tathāgatena kasmā idhādito vuttanti pañca pañhā.
回答如下:「谁说的?」——是世尊所说,非声闻、非仙人、非天神所说。「在哪里说的?」——于波罗奈的仙人堕处鹿野苑。「何时说的?」——当尊者耶舍偕其同伴证得阿拉汉果,六十位阿拉汉为利益世间大众而说法之时。「为何而说?」——为出家与受具足戒的目的。如所说:
Tesaṃ vissajjanā kena bhāsitanti bhagavatā bhāsitaṃ, na sāvakehi, na isīhi, na devatāhi. Katthāti bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye. Kadāti āyasmante yase saddhiṃ sahāyakehi arahattaṃ patte ekasaṭṭhiyā arahantesu bahujanahitāya loke dhammadesanaṃ karontesu. Kasmāti pabbajjatthañca upasampadatthañca. Yathāha –
诸比丘,应这样令他出家,令他受具足戒:先剃除须发,让他穿上袈裟,将上衣披覆一肩,顶礼比丘们的双足,再让他蹲下、合掌,然后应告诉他:「你当如此说:『我皈依佛,我皈依法,我皈依僧。』」
‘‘Evañca pana, bhikkhave, pabbājetabbo upasampādetabbo. Paṭhamaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā bhikkhūnaṃ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā ‘evaṃ vadehī’ti vattabbo ‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’’ti (mahāva. 34).
为何于此最初宣说?应知,此九分教之世尊教法,由前辈诸师结集为三藏、并付之传诵时,因天与人正是由此道——或为近事男,或为出家人——进入教法,故以此道为入教之途径,遂于《小诵》中最初宣说。
Kasmācidhādito vuttanti idañca navaṅgaṃ satthusāsanaṃ tīhi piṭakehi saṅgaṇhitvā vācanāmaggaṃ āropentehi pubbācariyehi yasmā iminā maggena devamanussā upāsakabhāvena vā pabbajitabhāvena vā sāsanaṃ otaranti, tasmā sāsanotārassa maggabhūtattā idha khuddakapāṭhe ādito vuttanti ñātabbaṃ.