2. 地动品
(7) 2. Bhūmicālavaggo
1-5. 欲经等注释
1-5. Icchāsuttādivaṇṇanā
61-65第七品的开头几部经容易理解。在第五经中(《长部注疏》2.173):因为能征服(abhibhavati),故称为“胜”(abhibhu),即遍作,或智慧。具有此“胜”之“处”的,名为“胜处”(abhibhāyatana),也就是禅那。或者,那个应被征服、称为所缘的“处”,是此禅那所拥有的对象,故称为“胜处”。再者,由于能征服所缘,故它是“胜”;同时又是“处”——因为它是瑜伽行者殊胜乐受的依止处,且属于意处与法处的范畴——因而连同相应的心心所法,禅那即名为“胜处”。所以说“征服的因由”等。此处的“它们”即指那些称为“胜处”的禅那。“由补特伽罗的智慧之优越性”一语,应于两处结合理解。如何理解呢?一方面,以对立的方式,由补特伽罗的智慧优越性,征服对立的恶法;另一方面,亦以此智慧优越性,征服所缘。因为,如同以智慧之力征服所缘一般,同样也以此征服对立面。
61-65. Sattamassa paṭhamādīni suviññeyyāni. Pañcame (dī.ni.ṭī. 2.173) abhibhavatīti abhibhu, parikammaṃ, ñāṇaṃ vā. Abhibhu āyatanaṃ etassāti abhibhāyatanaṃ, jhānaṃ. Abhibhavitabbaṃ vā ārammaṇasaṅkhātaṃ āyatanaṃ etassāti abhibhāyatanaṃ. Atha vā ārammaṇābhibhavanato abhitu ca taṃ āyatanañca yogino sukhavisesānaṃ adhiṭṭhānabhāvato manāyatanadhammāyatanabhāvato cātipi sasampayuttajjhānaṃ abhibhāyatanaṃ. Tenāha ‘‘abhibhavanakāraṇānī’’tiādi. Tāni hīti abhibhāyatanasaññitāni jhānāni. ‘‘Puggalassa ñāṇuttariyatāyā’’ti idaṃ ubhayatthāpi yojetabbaṃ. Kathaṃ? Paṭipakkhabhāvena paccanīkadhamme abhibhavanti puggalassa ñāṇuttariyatāya ārammaṇāni abhibhavanti. Ñāṇabaleneva hi ārammaṇābhibhavanaṃ viya paṭipakkhābhibhavopīti.
“内有色想”是指,在遍作阶段,有内在的“色想”,而非在安止阶段。因为,以似相为所缘的安止禅那,不可能以内身作为所缘。然而,那种由内在遍作而得的遍相,它本身即是不清净的,不像由外在遍作所获得的相那样清净。
Parikammavasenaajjhattaṃ rūpasaññī, na appanāvasena. Na hi paṭibhāganimittārammaṇā appanā ajjhattavisayā sambhavati. Taṃ pana ajjhattaparikammavasena laddhaṃ kasiṇanimittaṃ avisuddhameva hoti, na bahiddhāparikammavasena laddhaṃ viya visuddhaṃ.
“小”:指就所获得者而言,如簸箩口大小,故说“未扩大”。“以小性故”:即虽也有对颜色的作意,但此胜处仍依“小”而得名,盖因此处“小”正是能征服之因。无论是否对颜色作意,胜处的修习唯利根智者方能成就,其他人则不能,故言“唯智慧优胜的补特伽罗”。关于“征服后入定”一语:此中的征服与入定,是指证得近行禅那之后,紧接着便生起安止禅那,因此说“于此,随相生起,即入安止”。而“随相生起”一语,正是标示其间并无安止间隔的特征。所谓“速疾通晓者”,即是指智慧更加优胜的人,才能修习此胜处。此处“于此”,即“于此相上”;“即入安止”,即“令修行达至安止”。
Parittānīti yathāladdhāni suppasarāvamattāni. Tenāha ‘‘avaḍḍhitānī’’ti. Parittavasenevāti vaṇṇavasena ābhoge vijjamānepi parittavaseneva idaṃ abhibhāyatanaṃ vuttaṃ. Parittatā hettha abhibhavanassa kāraṇaṃ. Vaṇṇābhoge satipi asatipi abhibhāyatanabhāvanā nāma tikkhapaññasseva sambhavati, na itarassāti āha ‘‘ñāṇuttariko puggalo’’ti. Abhibhavitvā samāpajjatīti ettha abhibhavanaṃ samāpajjanañca upacārajjhānādhigamasamanantarameva appanājhānuppādananti āha ‘‘saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetī’’ti. Saha nimittuppādenāti ca appanāparivāsābhāvassa lakkhaṇavacanametaṃ. Yo ‘‘khippābhiñño’’ti vuccati, tatopi ñāṇuttarasseva abhibhāyatanabhāvanā. Etthāti etasmiṃ nimitte. Appanaṃ pāpetīti bhāvanaṃ appanaṃ neti.
于此,有说者言:“当近行禅那生起后,缘取彼相,依其下际有二三个速行心路转起,这些皆属近行禅那分位。此后,不经有分间隔,也不需再刻意复习近行,安止便即生起,故云‘随相生起,即入安止’。”但这只是他们一己的看法。因为,并非如别住羯磨一般,需期待安止路心生起;亦非如在广大心、无量心禅那中,于近行禅那必须一向省察修行成果。所以,实际情形是:从证得近行禅那之后,经过数个有分心,在其尽处方达至安止。正是基于此,才说“于此,随相生起,即入安止”。而“随相生起”之说,乃是密意言说,并非直显之辞。其中的真实意趣,应依上述这个道理来理解。
Ettha ca keci ‘‘uppanne upacārajjhāne taṃ ārabbha ye heṭṭhimantena dve tayo javanavārā pavattanti, te upacārajjhānapakkhikā eva, tadanantarañca bhavaṅgaparivāsena upacārāsevanāya ca vinā appanā hoti, saha nimittuppādeneva appanaṃ pāpetī’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Na hi pārivāsikakammena appanāvāro icchito, nāpi mahaggatappamāṇajjhānesu viya upacārajjhāne ekantato paccavekkhaṇā icchitabbā, tasmā upacārajjhānādhigamato paraṃ katipayabhavaṅgacittāvasāne appanaṃ pāpuṇanto ‘‘saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetī’’ti vutto. ‘‘Saha nimittuppādenā’’ti ca adhippāyikamidaṃ vacanaṃ, na nītatthaṃ. Adhippāyo vuttanayeneva veditabbo.
因为在禅定期间,并不存在那样的作意。至于出定之后的作意,应作如是观:那是依凭禅那前行的修习之力,取而把握在禅那刹那中现行的征服行相,从而转起的。而在《阿毗达摩注疏》(《法集论注》第204段)中则说:“然而这其实是说他的前行作意。” [问:]既然禅定中并无那样的作意,为何经中还说“以禅那想……”?答:“这是指,那被征服的状态……是存在的。”
Na antosamāpattiyaṃ tadā tathārūpassa ābhogassa asambhavato, samāpattito vuṭṭhitassa ābhogo pubbabhāgabhāvanāya vasena jhānakkhaṇe pavattaṃ abhibhavanākāraṃ gahetvā pavattoti daṭṭhabbaṃ. Abhidhammaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 204) pana ‘‘iminā panassa pubbabhogo kathito’’ti vuttaṃ. Antosamāpattiyaṃ tathā ābhogābhāve kasmā ‘‘jhānasaññāyapī’’ti vuttanti āha ‘‘abhibhavana…pe… atthī’’ti.
“扩大之量”:意为极其广大的量,并非像按一寸、两寸那样实际去把它扩大出来,因为在这种胜处的修习中,根本不存在那样的人为扩大。因此注释说这就是“大的”。“饭食增”:是指在食器中多添之后所施予的食物,意思就是:从一个男子一餐本应食用的正常饭食中,分出一半给他的那份食物。
Vaḍḍhitappamāṇānīti vipulappamāṇānīti attho, na ekaṅguladvaṅgulādivasena vaḍḍhiṃ pāpitānīti tathāvaḍḍhanassevettha asambhavato. Tenāha ‘‘mahantānī’’ti. Bhattavaḍḍhitakanti bhuñjanabhājane vaḍḍhitvā dinnaṃ bhattaṃ, ekāsane purisena bhuñjitabbabhattato upaḍḍhabhattanti attho.
「色想」指对色所生的想;拥有这种想的人,称为「色想者」;没有色想的人,叫「无色想者」。这是以「想」为代表、实际上说的是禅那。此处所说的「无得」,仅仅是指不再生起色想。「外而生者」意思是:只在外部所缘中生起的想。然而,在《阿毗达摩》(《法集论》204-209)中,由于提到了四种胜处,即“内无色想者,观外色为小、好与丑,为无量、好与丑”,《阿毗达摩注疏》便提出了一个质疑:“为什么不像在经中说的那样,‘内色想者,某一人观外色为小……’等等,而是在这里,四种胜处全都说成了‘内无色想者’?” 对此,注疏给出的理由是“因为内色不可被征服”,并解释说:“不论是经中还是论中,应当被征服的都只是外色,所以这些外色是必须被说明的,因此在经和论中都提到了它们。至于‘内色想者’这种说法,那只是导师为了开示的庄严善巧而作的方便说而已。”
Rūpe saññā rūpasaññā, sā assa atthīti rūpasaññī, na rūpasaññī arūpasaññī. Saññāsīsena jhānaṃ vadati. Rūpasaññāya anuppādanamevettha alābhitā. Bahiddhāva uppannanti bahiddhāvatthusmiṃyeva uppannaṃ. Abhidhamme (dha. sa. 204-209) pana ‘‘ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti evaṃ catunnaṃ abhibhāyatanānaṃ āgatattā abhidhammaṭṭhakathāyaṃ ‘‘kasmā pana yathā suttante ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittānītiādi vuttaṃ, evaṃ avatvā idha catūsupi abhibhāyatanesu ajjhattaṃ arūpasaññitāva vuttā’’ti codanaṃ katvā ‘‘ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyato’’ti kāraṇaṃ vatvā ‘‘tattha vā idha vā bahiddhā rūpāneva abhibhavitabbāni, tasmā tāni niyamatova vattabbānīti tatrāpi idhāpi vuttāni, ‘ajjhattaṃ rūpasaññī’ti idaṃ pana satthu desanāvilāsamattamevā’’ti vuttaṃ.
在此,所有不作意色彩者与结合色彩者,皆被称为“少量、好与丑”以及“无量、好与丑”。因为确实有这样一种理趣:“征服了少量之后,若有时因色彩而对它们作意,那便是征服了好与丑。”因为经教是随顺理趣的教导。然而,在《阿毗达摩》中,由于是以无方便(直接究竟)的方式说法,不作意色彩者与结合色彩者便被分开说明,因为在这两种情况下确实都存在征服的差别。同样地,由于此处是随顺理趣的教导,解脱也具有征服的理趣。因此,通过“内有色想”等,第一、第二胜处包含了第一解脱;第三、第四胜处包含了第二解脱;而在色彩胜处中,由于征服的转起,第三解脱也被包含在内。然而,在《阿毗达摩》中,由于是无方便之说,为了显示解脱与胜处互不混杂,便避开解脱而只说胜处。一切具有解脱作用的禅那,都在解说解脱时被说到。由此可以理解:经中由“内有色想”等所引出的那两种胜处,在《阿毗达摩》的胜处中并未提及;而“内有色想者见外色”等语,是一切解脱作用所共通的表述,正是基于此作了区分。所谓“内色不可被征服”,正是为了说明在《阿毗达摩》中,为何任何地方都未提及内色的征服。
Ettha ca vaṇṇābhogarahitāni sahitāni ca sabbāni ‘‘parittāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti vuttāni, tathā ‘‘appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti. Atthi hi so pariyāyo ‘‘parittāni abhibhuyya, tāni ce kadāci vaṇṇavasena ābhujitāni honti suvaṇṇadubbaṇṇāni abhibhuyyā’’ti. Pariyāyakathā hi suttantadesanāti. Abhidhamme pana nippariyāyadesanattā vaṇṇābhogarahitāni visuṃ vuttāni, tathā sahitāni. Atthi hi ubhayattha abhibhavanavisesoti, tathā idha pariyāyadesanattā vimokkhānampi abhibhavanapariyāyo atthīti ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’tiādinā paṭhamadutiyaabhibhāyatanesu paṭhamavimokkho, tatiyacatutthaabhibhāyatanesu dutiyavimokkho, vaṇṇābhibhāyatanesu tatiyavimokkho ca abhibhavanappavattito saṅgahito. Abhidhamme (dha. sa. 204-209, 247-249) pana nippariyāyadesanattā vimokkhābhibhāyatanāni asaṅkarato dassetuṃ vimokkhe vajjetvā abhibhāyatanāni kathitāni. Sabbāni ca vimokkhakiccāni jhānāni vimokkhadesanāyaṃ vuttāni. Tadetaṃ ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’ti āgatassa abhibhāyatanadvayassa abhidhamme abhibhāyatanesu avacanato ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīnañca sabbavimokkhakiccasādhāraṇavacanabhāvato vavatthānaṃ katanti viññāyati. ‘‘Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyato’’ti idaṃ abhidhamme katthacipi ‘‘ajjhattaṃ rūpāni passatī’’ti avatvā sabbattha yaṃ vuttaṃ ‘‘bahiddhā rūpāni passatī’’ti, tassa kāraṇavacanaṃ. Tena yaṃ aññahetukaṃ, taṃ tena hetunā vuttaṃ. Yaṃ pana desanāvilāsahetukaṃ ajjhattaṃ arūpasaññitāya eva abhidhamme vacanaṃ, na tassa aññaṃ kāraṇaṃ maggitabbanti dasseti.
内色不可被征服,是因为它们不像外色那样显著;以及开示的善巧庄严,应根据前面所说的确定原则,依随应受教化者的意乐而存在的随顺理趣之说来理解。若问:“既然‘好与丑’这句话本身已经成立,岂不是就不应该再说青等胜处了吗?”并非如此。因为对于那些在青等上作意的人而言,青等的状态本身就是征服的原因。对他们来说,清净或不净色彩的少或无量并不是征服的原因,唯有青等的状态本身才是。而在这些少等遍色中,为了显示何种胜处能成就何种行者的修习,所以才说“然而,在这些当中”等。所谓“以总摄的方式”,是指通于“青色、青示导、青光耀”的共同方式。所谓“以色方式”,是指以自性色的方式。所谓“以示导方式”,是指以应被看见的方式,即被眼识等识路所执取的方式。所谓“以光耀方式”,是指以有光明性的照耀方式。
Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyatā ca tesaṃ bahiddhārūpānaṃ viya avibhūtattā desanāvilāso ca yathāvuttavavatthānavasena veditabbo veneyyajjhāsayavasena vijjamānapariyāyakathābhāvato. ‘‘Suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti eteneva siddhattā na nīlādiabhibhāyatanāni vattabbānīti ce? Taṃ na. Nīlādīsu katādhikārānaṃ nīlādibhāvasseva abhibhavanakāraṇattā. Na hi tesaṃ parisuddhāparisuddhavaṇṇānaṃ parittatā vā appamāṇatā vā abhibhavanakāraṇaṃ, atha kho nīlādibhāvo evāti. Etesu ca parittādikasiṇarūpesu yaṃ yaṃ caritassa imāni abhibhāyatanāni ijjhanti, taṃ dassetuṃ ‘‘imesu panā’’tiādi vuttaṃ. Sabbasaṅgāhikavasenāti nīlavaṇṇanīlanidassananīlanibhāsānaṃ sādhāraṇavasena. Vaṇṇavasenāti sabhāvavaṇṇavasena. Nidassanavasenāti passitabbatāvasena cakkhuviññāṇādiviññāṇavīthiyā gahetabbatāvasena. Obhāsavasenāti sappabhāsatāya avabhāsanavasena.
【六、解脱经注】
6. Vimokkhasuttavaṇṇanā
6666. 在第六(解脱经)中,“以何义”:即以什么自性。因为自性被智如实、应证知地了知,故称为“义”,该词本身将 ttha 音变为 ṭṭha 音而说为 aṭṭho。“以胜解义”:即以更殊胜、更特别的解脱之义。借此表明,虽然一切色界禅那皆以镇伏的方式从对立面解脱,但由何种修习差别使得该禅那极殊胜地从对立面解脱而转起,即彰显了此修习差别。因为即使同属一类,也会因修习差别而有转起行相的差别。正如信解脱者与见至者那样,同样地,由于从敌对法中善巧解脱,以不压抑、无危惧而欣乐的状态善巧胜解,故也是解脱。所以说“于所缘亦”等。然而,这层胜解之义在最后的灭尽解脱中是没有的。那里唯得解脱之义,这作者在后文自当说明。
66. Chaṭṭhe (dī. ni. ṭī. 2.129) kenaṭṭhenāti kena sabhāvena. Sabhāvo hi ñāṇena yāthāvato araṇīyato ñātabbato ‘‘attho’’ti vuccati, so eva ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā ‘‘aṭṭho’’ti vutto. Adhimuccanaṭṭhenāti adhikaṃ savisesaṃ muccanaṭṭhena. Etena satipi sabbassapi rūpāvacarajjhānassa vikkhambhanavasena paṭipakkhato vimuttabhāve yena bhāvanāvisesena taṃ jhānaṃ sātisayaṃ paṭipakkhato vimuccitvā pavattati, so bhāvanāviseso dīpito. Bhavati hi samānajātiyuttopi bhāvanāvisesena pavattiākāraviseso. Yathā taṃ saddhāvimuttato diṭṭhippattassa, tathā paccanīkadhammehi suṭṭhu vimuttatāya eva aniggahitabhāvena nirāsaṅkatāya abhirativasena suṭṭhu adhimuccanaṭṭhenapi vimokkho. Tenāha ‘‘ārammaṇe cā’’tiādi. Ayaṃ panatthoti ayaṃ adhimuccanaṭṭho pacchime vimokkhe nirodhe natthi. Kevalo vimuttaṭṭho eva tattha labbhati, taṃ sayameva parato vakkhati.
“有色者”:此人拥有属于自身相续流的色,此色作为其所修禅那的因而成为殊胜之色。由于此殊胜色,他可被称为“有色者”——因为“有色”一词正显示殊胜义。依于那属于自身相续流之色,所证得的禅那在胜义上成就了“有色”的状态,应如此理解。故说“内”等。此处“色”指色界禅那,为省略后分词的表达;“诸色”则应视为省略前分词的表达。故说“青遍等诸色”。对色即遍色之想,名为色想;具此想者为色想者,是以想为首而说禅那。与此相反,即无色想者。故说“内无色想”等。
Rūpīti yenāyaṃ sasantatipariyāpannena rūpena samannāgato, taṃ yassa jhānassa hetubhāvena visiṭṭharūpaṃ hoti, yena visiṭṭhena rūpena ‘‘rūpī’’ti vucceyya rūpīsaddassa atisayatthadīpanato, tadeva sasantatipariyāpannarūpassa vasena paṭiladdhajjhānaṃ idha paramatthato rūpibhāvasādhakanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘ajjhatta’’ntiādi. Rūpajjhānaṃ rūpaṃ uttarapadalopena. Rūpānīti panettha purimapadalopo daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ ‘‘nīlakasiṇādīni rūpānī’’ti. Rūpe kasiṇarūpe saññā rūpasaññā , sā etassa atthīti rūpasaññī, saññāsīsena jhānaṃ vadati. Tappaṭipakkhena arūpasaññī. Tenāha ‘‘ajjhattaṃ na rūpasaññī’’tiādi.
在安止定中,并没有“这是善美的”作意——这说明,唯依入安止前的预作意方能有此胜解。如此一来,有关“此处理应那样说”的诘难便无从安立。因为在极清净的青等颜色遍处中,于彼专修者能以高度的欣乐全然信解,此“胜解”之义是可成立的,故注释中如此赞叹第三解脱。另一方面,以慈等梵住所行的修习,能将有情视为“不违逆”,并从中胜解其为“善美”而转起,所以在《无碍解道》(《无碍解道》1.212-213)中,梵住修习被说为“善美解脱”。此二说依不同理趣而谈,当知并不相违。
Anto appanāyaṃ ‘‘subha’’nti ābhogo natthīti iminā pubbābhogavasena tathā adhimutti siyāti dasseti. Evañhettha tathāvattabbatāpatticodanā anavaṭṭhānā hoti. Yasmā suvisuddhesu nīlādīsu vaṇṇakasiṇesu tattha katādhikārānaṃ abhirativasena suṭṭhu adhimuccanaṭṭho sambhavati, tasmā aṭṭhakathāyaṃ tathā tatiyo vimokkho saṃvaṇṇito. Yasmā pana mettādivasena pavattamānā bhāvanā satte appaṭikūlato dahanti, te subhato adhimuccitvā pavattati, tasmā paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.212-213) brahmavihārabhāvanā ‘‘subhavimokkho’’ti vuttā. Tayidaṃ ubhayampi tena tena pariyāyena vuttattā na virujjhatīti daṭṭhabbaṃ.
“一切”即毫无剩余。因为四无色蕴的哪怕微细一分也不会残留于彼处。“已散灭”是说如同在已限定的那一刻,被彻底灭尽。所谓最上的解脱,是因为它唯有圣者方能证入,以圣果为最终,且于现法即得证涅槃。
Sabbasoti anavasesato. Na hi catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ ekadesopi tattha avasissati. Vissaṭṭhattāti yathāparicchinnakāle nirodhitattā. Uttamo vimokkho nāma ariyeheva samāpajjitabbato ariyaphalapariyosānattā diṭṭheva dhamme nibbānappattibhāvato ca.
7. 《卑贱言说经》的解释
7. Anariyavohārasuttavaṇṇanā
67第七经中,“非圣者言说”是指那些非圣者、卑劣者的言说。“宣称见到”,即宣称“我见到了”——如此宣称的人,即是“见说者”。其余(闻、觉、知)也是如此。这里,其意义应当通过引发相应言说的思心所来理解,因此说“以这些思……”等等。
67. Sattame anariyānaṃ lāmakānaṃ vohāro anariyavohāro. Diṭṭhavāditāti diṭṭhaṃ mayāti evaṃ vāditā. Evaṃ sesesupi. Ettha ca taṃtaṃsamuṭṭhāpakacetanāvasena attho veditabbo. Tenāha ‘‘yāhi cetanāhī’’tiādi.
9. 《会众经》的解释
9. Parisāsuttavaṇṇanā
69“会众”:因能共聚一处,或因能来会合,故名“集会”,也就是会众。以频婆娑罗王为首的集会,称为频婆娑罗会众。其余两类(婆罗门会众、居士会众)也依此理。这是将频婆娑罗……等集会视同刹帝利会众而作的关联解释。在其他轮围世界中,同样也会有世尊前往刹帝利会众等处的情形。最初,世尊与他们的言语是“问候”,彼此交谈的闲谈是“亲切交谈”。与法相关的提问与反复议论,则是“法义讨论”。此处之所以依外形来说明,是因为“外形”一词有“种类”的同义用法,就如“化现出大像王的形貌”等例子那样。“他们的”一词兼顾前后,意思是:如同他们的特征身形一样,世尊的身体外形,只是被他们以那种程度了知而已。进一步连接说明:世尊并非佩戴摩尼宝珠耳环显现。“声音中断”是指声音破裂为二。“声音嘶哑”是指声音颤抖。“另一种语言”是指不同于那些众生的语言。“观察”即是在思考。像“世尊是为了什么目的……而说法呢?”这样的问话,岂不是带着这样的意图:先让众人了解自己,然后再说法,那时他们就……
69. Navame (dī. ni. ṭī. 2.172) samāgantabbato, samāgacchatīti vā samāgamo, parisā. Bimbisārappamukho samāgamo bimbisārasamāgamo. Sesadvayepi eseva nayo. Bimbisāra…pe… samāgamasadisaṃ khattiyaparisanti yojanā. Aññesu cakkavāḷesupi labbhateva satthu khattiyaparisādiupasaṅkamanaṃ. Ādito tehi saddhiṃ satthu bhāsanaṃ ālāpo, kathanappaṭikathanaṃ sallāpo. Dhammūpasaṃhitā pucchāpaṭipucchā dhammasākacchā. Saṇṭhānaṃ paṭicca kathitaṃ saṇṭhānapariyāyattā vaṇṇa-saddassa ‘‘mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.138) viya. Tesanti padaṃ ubhayapadāpekkhaṃ ‘‘tesampi lakkhaṇasaṇṭhānaṃ viya satthu sarīrasaṇṭhānaṃ tesaṃ kevalaṃ paññāyati evā’’ti. Nāpi āmuttamaṇikuṇḍalo bhagavā hotīti yojanā. Chinnassarāti dvidhā bhinnassarā. Gaggarassarāti jajjaritassarā. Bhāsantaranti tesaṃ sattānaṃ bhāsāto aññaṃ bhāsaṃ. Vīmaṃsāti cintanā. Kimatthaṃ…pe… desetīti idaṃ nanu attānaṃ jānāpetvā dhamme kathite tesaṃ sātisayo pasādo hotīti iminā adhippāyena vuttaṃ? Yesaṃ attānaṃ ajānāpetvāva dhamme kathite pasādo hoti, na jānāpetvā, tādise sandhāya satthā tathā karoti. Tattha payojanamāha ‘‘vāsanatthāyā’’ti. Evaṃ sutopīti evaṃ aviññātadesako aviññātāgamanopi suto dhammo attano dhammasudhammatāyeva anāgate paccayo hoti suṇantassa.
10. 《地动经》注释
10. Bhūmicālasuttavaṇṇanā
70“优填夜叉的支提所在地”:是指名为优填的夜叉的神庙所在之处,以砖石建造,为大众所恭敬的地方。“所建造的精舍”:是指为世尊建造的精舍。“被称为”:即沿用先前的称呼,叫做“优填支提”。在“乔达摩支提”等处,也是同样道理,即说明那是在支提所在地建造的精舍这一事实。所谓“萨坦芭”,据说基基王有七位公主,生起悚惧心后离家,在那里精勤修行,因此人们称那地方为“萨坦芭塔庙”。至于“巴胡普答咖塔庙”,那里有一棵枝干繁茂的孟加拉榕树,许多人向栖居其中的天神祈求子女,由此之故,那地方便以“巴胡普答咖塔庙”著称。那是名为萨难达答的夜叉居住之处,那是名为恰跋罗的夜叉居住之处。由此可见,所有这些地方,在佛陀出世之前,都由过去的天神所守护,并都以“支提”之名来称呼;即使世尊在那里建造了精舍,人们也仍然这样认知。“令人愉悦的”:在这里,应当知道,毗舍离城因其土地环境的殊胜和容易获得团食而令人愉悦;而精舍则因离城不远不近,往来便利,处于不混杂的静居之处,具备树荫和用水,适宜远离独处,所以也令人愉悦。
70. Dasame (dī. ni. ṭī. 2.167; saṃ. ni. ṭī. 2.5.822) udenayakkhassa cetiyaṭṭhāneti udenassa nāma yakkhassa āyatanabhāvena iṭṭhakāhi kate mahājanassa cittīkataṭṭhāne. Katavihāroti bhagavantaṃ uddissa katavihāro. Vuccatīti purimavohārena ‘‘udenaṃ cetiya’’nti vuccati. Gotamakādīsupīti ‘‘gotamakaṃ cetiya’’ntiādīsupi. Eseva nayoti cetiyaṭṭhāne katavihārabhāvaṃ atidisati. Tathā hi sattambanti kikissa rañño dhītaro satta kumāriyo saṃvegajātā gehato nikkhamitvā tattha padhānaṃ padahiṃsu, taṃ ṭhānaṃ ‘‘sattambaṃ cetiya’’nti vadanti. Bahuputtakanti ca bahupāroho eko nigrodharukkho, tasmiṃ adhivatthaṃ devataṃ bahū manussā putte patthenti, tadupādāya taṃ ṭhānaṃ ‘‘bahuputtakaṃ cetiya’’nti paññāyittha. Sārandadassa nāma yakkhassa vasitaṭṭhānaṃ, cāpālassa nāma yakkhassa vasitaṭṭhānaṃ, iti sabbānevetāni buddhuppādato pubbadevatā pariggahetvā cetiyavohārena voharitāni, bhagavato vihāre katepi tatheva sañjānanti. Ramaṇīyāti ettha vesāliyā tāva bhūmibhāgasampattiyā sulabhapiṇḍatāya ramaṇīyabhāvo veditabbo. Vihārānaṃ pana nagarato nātidūratāya naccāsannatāya gamanāgamanasampattiyā anākiṇṇavihāraṭṭhānatāya chāyudakasampattiyā pavivekapatirūpatāya ca ramaṇīyatā daṭṭhabbā.
「已增长」:指由于修习达到圆满而令其增长广大。「反复造作」:指透过修习的屡屡修习,令其辗转相续地转起。「已作成如善驾之车」:如同已被善巧御者驾驭的驯良骏车,能如意运转;同样地,令其达到能如意运转的状态。「以建立之义」:即以安立之义。「已作成如地基」:因为完全清除了杂染,并作为神变领域的安立处,就像一块已善加清理、没有危险的地基那样被作成。「已安立」:由于远离了对立面,处于善修的状态,并能适应各别的安立而被安置。「从各方面积聚」:透过修习的所有部分,令其达到修习的增长。因此说「已善增长」。「已善着手」:指神足的修习已至顶峰,得到完全正确的修习。
Vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṃ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitā. Yuttayānaṃ viya katāti yathā yuttamājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattirahataṃ gamitā. Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Vatthu viya katāti sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisayatāya patiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katā. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā. Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanupacayaṃ gamitā. Tenāha ‘‘suvaḍḍhitā’’ti. Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāya sikhāppattiyā sammadeva saṃsevitā.
「以非限定的方式」:就是用“无论谁”这样的非限定语。「限定后」:则是用“如来的”这种显示自身特征的方式加以限定。「寿量」:指最上的寿量。然而,这里什么是“最上寿”呢?或者说,它如何是有限定的量呢?回答是:如同由于过去已成的生存愿求亲依止力,在不同生存界的有情中,身体肢节、容貌、形态、大小等种种差别被确定;同样地,在胎生、欲界天、色界有情中,由精血、时节、食物等缘支持的果报相续,其存续时间大部分有一个确定的界限。所谓“寿”,因为那些或短或长安住的刹那与同时生起的色、非色法都能呈现安立之行相,所以那些维持活动的色命根与非色命根——也就是寿命,并不仅仅是它们刹那安住的因缘而守护,而是直到有分断灭为止,作为相续不断的无间之因。因此,由于以寿为因,依因的转借称呼,称为“寿”;依其极致的界限,则称为“最上寿”。而这对于诸天、地狱有情以及郁单越人来说,是确定的界限。其中,郁单越人的寿量更是绝对确定;其余的人、饿鬼、傍生,在长时存续之业增盛的时期,依于与该业俱行的相续所生的精血等缘,以及由日月运行等产生的时节、食物等而有。
Aniyamenāti ‘‘yassa kassacī’’ti aniyamavacanena. Niyametvāti ‘‘tathāgatassā’’ti sarūpadassanena niyametvā. Āyuppamāṇanti (dī. ni. ṭī. 1.40; dī. ni. abhi. ṭī. 1.40) paramāyuppamāṇaṃ vadati. Kiṃ panettha paramāyu nāma, kathaṃ vā taṃ paricchinnappamāṇanti? Vuccate – yo tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tasmiṃ tasmiṃ bhavavisese purimasiddhabhavapatthanūpanissayavasena sarīrāvayavavaṇṇasaṇṭhānappamāṇādivisesā viya taṃtaṃgatinikāyādīsu yebhuyyena niyataparicchedo gabbhaseyyakakāmāvacaradevarūpāvacarasattānaṃ sukkasoṇitautubhojanādiutuādipaccuppannapaccayūpatthambhito vipākappabandhassa ṭhitikālaniyamo. So yathāsakaṃ khaṇamattāvaṭṭhāyīnampi attano sahajātānaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhapanākāravuttitāya pavattanakāni rūpārūpajīvitindriyāni yasmā na kevalaṃ tesaṃ khaṇaṭhitiyā eva kāraṇabhāvena anupālakāni, atha kho yāva bhavaṅgupacchedā anupabandhassa avicchedahetubhāvenapi, tasmā āyuhetukattā kāraṇūpacārena āyu, ukkaṃsaparicchedavasena paramāyūti ca vuccati. Taṃ pana devānaṃ nerayikānaṃ uttarakurukānañca niyataparicchedaṃ. Uttarakurukānaṃ pana ekantaniyataparicchedameva, avasiṭṭhamanussapetatiracchānānaṃ pana ciraṭṭhitisaṃvattanikakammabahule kāle taṃkammasahitasantānajanitasukkasoṇitapaccayānaṃ taṃmūlakānañca candasūriyasamavisamaparivattanādijanitautuāhārādisamavisamapaccayānañca vasena cirācirakālato aniyataparicchedaṃ, tassa ca yathā purimasiddhabhavapatthanāvasena taṃtaṃgatinikāyādīsu vaṇṇasaṇṭhānādivisesaniyamo siddho dassanānussavādīhi, tathā ādito gahaṇasiddhiyā. Evaṃ tāsu tāsu upapattīsu nibbattasattānaṃ yebhuyyena samappamāṇaṭṭhitikālaṃ dassanānussavehi labhitvā taṃparamataṃ ajjhosāya pavattitabhavapatthanāvasena ādito paricchedaniyamo veditabbo. Yasmā pana kammaṃ tāsu tāsu upapattīsu yathā taṃtaṃupapattiniyatavaṇṇādinibbattane samatthaṃ, evaṃ niyatāyuparicchedāsu upapattīsu paricchedātikkamena vipākanibbattane samatthaṃ na hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘tasmiṃ tasmiṃ kāle yaṃ manussānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ paripuṇṇaṃ karonto tiṭṭheyyā’’ti.
而大尸婆长老则说:‘将能导至大菩萨最后有结生的、具有令菩萨拥有无量寿能力的业之力,以及诸佛寿行具有镇伏灾患的能力——这在经文中已经出现——记在心中之后,他说:“可以在此贤劫住立。”’「被衰老等所征服」:由此可知,正如依神变力不能对治衰老一样,依之也不能对治死亡,这个道理已从意义上成立了。“蕴之箭掷于何处?又落于何处?”——应知,即使有不同方式的论点,也证实了注释书的说法。因此他说:“然而,有人所说……被引导。”
Mahāsīvatthero pana ‘‘mahābodhisattānaṃ carimabhave paṭisandhidāyino kammassa asaṅkhyeyyāyukatāsaṃvattanasamatthataṃ hadaye ṭhapetvā buddhānañca āyusaṅkhārassa parissayavikkhambhanasamatthatā pāḷiyaṃ āgatā evāti imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyyā’’ti avoca. Khaṇḍiccādīhi abhibhuyyatīti etena yathā iddhibalena jarāya na paṭighāto, evaṃ tena maraṇassapi na paṭighātoti atthato āpannamevāti. ‘‘Kva saro khitto, kva ca nipatito’’ti aññathā vuṭṭhitenapi theravādena aṭṭhakathāvacanameva samatthitanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘yo pana vuccati…pe… niyāmita’’nti.
“粗显的相”:指生起粗大想之时。所谓“生起粗大想”,即是指以“请世尊住世一劫”来祈请住世满一整劫,这也就是通过“阿难,无论任何人,若修习了四神足”等语句,以间接开示的方式,表明依凭自身四神足修习之威力而堪能住世一劫。“光照”:指处于明了直显的言说之中,因为这是跳过迂回、直接明了地展露自身意趣的言说。“心为魔所蔽而乱”:指心被控制而无法正确辨别任何利与非利的状态。而这种控制,就如同大水淹没少量水一般,因此说“心被淹没”。“其他”:指从长老的角度有别,或指任何一位与圣者不同的凡夫。此处引用“凡夫”一词,意在表明:正如凡夫由于所有未被破坏的颠倒尚未除尽,心被魔罗所障蔽而迷乱之时,不能正确辨别任何利与非利;同样,这位长老对于世尊所作的光照,也全然未能正确辨别。因此他说:“因为魔罗……”等。
Oḷārike nimitteti thūle saññuppādane. Thūlasaññuppādanañhetaṃ ‘‘tiṭṭhatu bhagavā kappa’’nti sakalaṃ kappaṃ avaṭṭhānayācanāya, yadidaṃ ‘‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā’’tiādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappaṃ avaṭṭhānasamatthatāvibhāvanaṃ. Obhāseti pākaṭavacane. Pākaṭavacanañhetaṃ, yadidaṃ pariyāyaṃ muñcitvā ujukameva attano adhippāyavibhāvanaṃ. Pariyuṭṭhitacittoti yathā kiñci atthānatthaṃ sallakkhetuṃ na sakkā, evaṃ abhibhūtacitto. So pana abhibhavo mahatā udakoghena appakassa udakassa ajjhottharaṇaṃ viya ahosīti vuttaṃ ‘‘ajjhotthaṭacitto’’ti. Aññoti therato, ariyehi vā aññopi yo koci puthujjano. Puthujjanaggahaṇañcettha yathā sabbena sabbaṃ appahīnavipallāso mārena pariyuṭṭhitacitto kiñci atthānatthaṃ sallakkhetuṃ na sakkoti, evaṃ thero bhagavatā katanimittobhāsaṃ sabbaso na sallakkhesīti dassanatthaṃ. Tenāha ‘‘māro hī’’tiādi.
“四种颠倒”:即对于不净作“净”想的想颠倒、心颠倒,对于苦作“乐”想的想颠倒、心颠倒,这便是四种颠倒。“因此”:是指虽然其他八种颠倒已被断除,然而如前所说的这四种颠倒尚处于未被断除的状态。“他”:指那位长老。“压碎”:即仅仅以接触便仿佛压碎一般;若非如此,被它压碎的众生可能当场就死去了。“他能做什么吗?不能做什么吗?”这是言外之意。为何不能?难道他不是已进入上首弟子腹中了吗?的确进入了,然而那是为了彰显自身威力,并非出于恼害之意。但此处出于恼害的意图而说“他能做什么吗?”,是因为对心脏的压碎更为显著。“相与光”:在此处,“相”是指通过“愿世尊住世一劫”这样祈请住世满一整劫,以及“阿难,若有人修习四神足”等以他法暗示的方式,依自身四神足修习之威力而具有住世一劫的能力,由此而生起的想。“光”则是放下间接的方式,直接彰显自身的意趣。“即在知者”:即在了知自己被魔罗缠缚的情况下。“因归咎而令忧轻微”:由于将过失归于自己,众生的忧伤便变得轻微而非强烈,所以说“以归咎而使忧伤轻微”。然而,长老是否在心意被魔罗缠缚之后,事后了知
Cattārovipallāsāti asubhe ‘‘subha’’nti saññāvipallāso, cittavipallāso, dukkhe ‘‘sukha’’nti saññāvipallāso, cittavipallāsoti ime cattāro vipallāsā. Tenāti yadipi itare aṭṭha vipallāsā pahīnā, tathāpi yathāvuttānaṃ catunnaṃ vipallāsānaṃ appahīnabhāvena. Assāti therassa. Maddatīti phusanamattena maddanto viya hoti, aññathā tena maddite sattānaṃ maraṇameva siyā. Kiṃ sakkhissati, na sakkhissatīti adhippāyo. Kasmā na sakkhissati, nanu esa aggasāvakassa kucchiṃ paviṭṭhoti? Saccaṃ paviṭṭho, tañca kho attano ānubhāvadassanatthaṃ, na vibādhanādhippāyena. Vibādhanādhippāyena pana idha ‘‘kiṃ sakkhissatī’’ti vuttaṃ hadayamaddanassa adhikatattā. Nimittobhāsanti ettha ‘‘tiṭṭhatu bhagavā kappa’’nti sakalakappaṃ avaṭṭhānayācanāya ‘‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā’’tiādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappaṃ avaṭṭhānasamatthatāvasena saññuppādanaṃ nimittaṃ. Tathā pana pariyāyaṃ muñcitvā ujukameva attano adhippāyavibhāvanaṃ obhāso. Jānantoyevāti mārena pariyuṭṭhitabhāvaṃ jānantoyeva. Attano aparādhahetuto sattānaṃ soko tanuko hoti, na balavāti āha ‘‘dosāropanena sokatanukaraṇattha’’nti. Kiṃ pana thero mārena pariyuṭṭhitacittakāle pavattiṃ pacchā jānātīti? Na jānāti sabhāvena, buddhānubhāvena pana jānāti.
“阿难,你去吧”:因为他本为日间住而来至此,所以世尊说:“阿难,你去随心所乐之处作日间住吧。”因此接着说“现在你当知时”。当引人投入于非义时,以杀戮功德而构成杀;又因作离染的障碍而成为生的因相,于处处令众生受生,如同杀戮一般,所以说“杀戮者故称为魔罗”。因其过于邪恶,故为“邪恶者”。因其具足黑暗之法,故为“黑者”。因其令离染等功德归于终结,故为“终结者”。因其不放弃对众生不利的行径,故为“难伏者”。以其自身的魔网捆绑放逸者,或放逸者为其眷属,故为“放逸者的眷属”。关于第七个七日之后,合共七天,而说“第八七日”,并非如同在菩提座处的七日等那样,有固定称为“第八七日”的名称。因为在第七七日之后,于阿迦巴喇尼拘律树下,当大梵天与帝释天王恳请说法之时,世尊了知此事,魔罗便生起忧恼,心想:“如今他将以说法令众生超越我的领域了。”于是魔罗心想:“现在我将以方便令他般涅槃,如此则他的愿望将落空,而我的愿望将成就。”如此思惟后,他便来到世尊处,立于一边,劝请世尊般涅槃:“世尊,现在请般涅槃吧”等。正是针对此事,而说“第八七日”等。其中,“今日”是指世尊舍弃寿行之日。世尊虽知其强
Gaccha tvaṃ, ānandāti yasmā divāvihāratthāya idhāgato, tasmā, ānanda, gaccha tvaṃ yathārucitaṭṭhānaṃ divāvihārāya. Tenāha ‘‘yassadāni kālaṃ maññasī’’ti. Anatthe niyojento guṇamāraṇena māreti, virāgavibandhanena vā jātinimittatāya tattha tattha jātaṃ mārento viya hotīti ‘‘māretīti māro’’ti vuttaṃ. Ati viya pāpatāya pāpimā. Kaṇhadhammehi samannāgato kaṇho. Virāgādiguṇānaṃ antakaraṇato antako. Sattānaṃ anatthāvahaṃ paṭipattiṃ na muñcatīti namuci. Attano mārapāsena pamatte bandhati, pamattā vā bandhū etassāti pamattabandhu. Sattamasattāhato paraṃ satta ahāni sandhāyāha ‘‘aṭṭhame sattāhe’’ti na pana pallaṅkasattāhādi viya niyatakiccassa aṭṭhamasattāhassa nāma labbhanato. Sattamasattāhassa hi parato ajapālanigrodhamūle mahābrahmuno sakkassa ca devarañño paṭiññātadhammadesanaṃ bhagavantaṃ ñatvā ‘‘idāni satte dhammadesanāya mama visayaṃ samatikkamāpessatī’’ti sañjātadomanasso hutvā ṭhito cintesi – ‘‘handa dānāhaṃ naṃ upāyena parinibbāpessāmi, evamassa manoratho aññathattaṃ gamissati, mama ca manoratho ijjhissatī’’ti. Evaṃ pana cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ekamantaṃ ṭhito ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā’’tiādinā parinibbānaṃ yāci. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘aṭṭhame sattāhe’’tiādi. Tattha ajjāti āyusaṅkhārossajjanadivasaṃ sandhāyāha. Bhagavā cassa atibandhanādhippāyaṃ jānantopi taṃ anāvikatvā parinibbānassa akālabhāvameva pakāsento yācanaṃ paṭikkhipi. Tenāha ‘‘na tāvāha’’ntiādi.
「依道而通达」:意即凭借对四圣谛的证悟所具有的通达而通达。「依其而调伏」:意即依此圣道,以断尽烦恼的方式而得调伏。「如是而无所畏」:意即正因证得圣道,于导师教法中得无所畏;因排除了能生怖畏的邪见、疑等不善法,故成就无所畏的状态。凡依听闻之力能从轮回之苦中解脱者,此处以殊胜之说,即指「所闻」,故说「依三藏」。三藏即三部藏经的集合,或者说三类经典即是三藏,三藏即指三藏本身,依此而说。「此即」:指应依听闻而对待的、被称为「所闻」的三藏,说的正是它。「法」:指教法。「持」:如同将狮子脂置于金器,令其不散,以善巧娴熟、善加运转的状态持于心,即安住于心。如此,通过教法的层面显示了多闻持法者之后,现在为通过证法的层面显示,而说「或者说」等语。这里的「圣法」:指圣道与圣果之法,亦即九种出世间法。「成为随法」:意为为证得圣法,而成为随顺之法。「随顺的行道」:此亦指内观法,或指六种清净
Maggavasena byattāti saccasampaṭivedhaveyyattiyena byattā. Tatheva vinītāti maggavaseneva kilesānaṃ samucchedavinayena vinītā. Tathā visāradāti ariyamaggādhigameneva satthusāsane vesārajjappattiyā visāradā, sārajjakarānaṃ diṭṭhivicikicchādipāpadhammānaṃ vigamena visāradabhāvaṃ pattāti attho. Yassa sutassa vasena vaṭṭadukkhato nissaraṇaṃ sambhavati, taṃ idha ukkaṭṭhaniddesena sutanti adhippetanti āha ‘‘tepiṭakavasenā’’ti. Tiṇṇaṃ piṭakānaṃ samūho tepiṭakaṃ, tīṇi vā piṭakāni tipiṭakaṃ, tipiṭakameva tepiṭakaṃ, tassa vasena. Tamevāti yaṃ taṃ tepiṭakaṃ sotabbabhāvena ‘‘suta’’nti vuttaṃ, tameva. Dhammanti pariyattidhammaṃ. Dhārentīti suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasaṃ viya avinassantaṃ katvā suppaguṇasuppavattibhāvena dhārenti hadaye ṭhapenti. Iti pariyattidhammavasena bahussutadhammadharabhāvaṃ dassetvā idāni paṭivedhadhammavasenapi taṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Ariyadhammassāti maggaphaladhammassa, navavidhassapi vā lokuttaradhammassa. Anudhammabhūtanti adhigamāya anurūpadhammabhūtaṃ. Anucchavikappaṭipadanti ca tameva vipassanādhammamāha, chabbidhā visuddhiyo vā. Anudhammanti tassā yathāvuttappaṭipadāya anurūpaṃ abhisallekhitaṃ appichatādidhammaṃ. Caraṇasīlāti samādāya vattanasīlā. Anumaggaphaladhammo etissāti vā anudhammā, vuṭṭhānagāminī vipassanā. Tassā caraṇasīlā. Attano ācariyavādanti attano ācariyassa sammāsambuddhassa vādaṃ. Sadevakassa lokassa ācārasikkhāpanena ācariyo, bhagavā, tassa vādo, catusaccadesanā.
「将宣说」:意谓从最初开始讲说,即依自己领受的次第令他人亦得领受。「将教授」:意谓令读诵,即令其正确明了经文(巴利语)。「将施设」:意谓令知晓,即令其明了。「将建立」:意谓以种种方式安立,即令其阐明。「将开显」:意谓令其开显。「将分别」:意谓令其分别清楚。「将阐明」:意谓将不明显、深奥的道理变得明显、显了。关于「与法俱」:此处「法」一词是「原因」的同义词,如「对于原因有智慧,称为法无碍解」等(无碍解道720)之中所说,故说「以有原因、有理由的言语」。「有教诫神变」:意指具有出离的功能。如同驳倒他宗后令自宗得以确立,同样地,以理由和比喻圆满成就所证悟的道理而说法。故说「令其成为导向出离而说法」,意谓令其通晓九种出世间法。在这里,以「将施设」等六词显示了六个义理句,而以最初二词显示了六个文句。至此,依注释之理,将三藏佛语皆收摄显示。正如《导论》(导论·摄品)所说:「十二句为经,彼一切既是文」
Ācikkhissantīti ādito kathessanti, attanā uggahitaniyāmena pare uggaṇhāpessantīti attho. Desessantīti vācessanti, pāḷiṃ sammā pabodhessantīti attho. Paññapessantīti pajānāpessanti, saṅkāsessantīti attho. Paṭṭhapessantīti pakārehi ṭhapessanti, pakāsessantīti attho. Vivarissantīti vivaṭaṃ karissanti. Vibhajissantīti vibhattaṃ karissanti. Uttānīkarissantīti anuttānaṃ gambhīraṃ uttānaṃ pākaṭaṃ karissanti. Sahadhammenāti ettha dhamma-saddo kāraṇapariyāyo ‘‘hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu (vibha. 720) viyāti āha ‘‘sahetukena sakāraṇena vacanenā’’ti. Sappāṭihāriyanti sanissaraṇaṃ. Yathā paravādaṃ bhañjitvā sakavādo patiṭṭhahati, evaṃ hetudāharaṇehi yathādhigatamatthaṃ sampādetvā dhammaṃ kathessanti. Tenāha ‘‘niyyānikaṃ katvā dhammaṃ desessantī’’ti, navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ pabodhessantīti attho. Ettha ca ‘‘paññapessantī’’tiādīhi chahi padehi cha atthapadāni dassitāni, ādito pana dvīhi padehi cha byañjanapadāni. Ettāvatā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ saṃvaṇṇanānayena saṅgahetvā dassitaṃ hoti. Vuttañhetaṃ nettiyaṃ (netti. saṅgahavāro) ‘‘dvādasa padāni suttaṃ, taṃ sabbaṃ byañjanañca attho cā’’ti.
「包含三学」:意谓包含增上戒学等三学。「全部的梵行教法」:意谓毫无剩余、作为佛陀教法本身的最殊胜行持。「圆满成就」:意谓完全正确地增长。「依禅那之乐味」:意谓依靠那些比丘所证得的禅那之乐。「达至增长」:意谓因达到广大、殊妙的状态而完全获得增长。「如同一切遍开」:意谓因神通成就的状态,教法的增盛达到顶峰,如同花朵全部绽放。「以安住的状态」:意谓以安住的状态,即达到稳固安立。「以证悟的状态,成就众人的利益」:意指利益许多众人。故说「以大众证悟的状态」。「广布」:意谓广大、广博地生起、出现,或广大地达到众多状态。故说「达到了一切……」。「善说」:意谓十分正确地,以初善等的状态而宣说。
Sikkhāttayasaṅgahitanti adhisīlasikkhādisikkhāttayasaṅgahaṃ. Sakalaṃ sāsanabrahmacariyanti anavasesaṃ satthusāsanabhūtaṃ seṭṭhacariyaṃ. Samiddhanti sammadeva vaḍḍhitaṃ. Jhānassādavasenāti tehi tehi bhikkhūhi samadhigatajjhānasukhavasena. Vuddhippattanti uḷārapaṇītabhāvūpagamena sabbaso parivuddhimupagataṃ. Sabbapāliphullaṃ viya abhiññāsampattivasena abhiññāsampadāhi sāsanābhivuddhiyā matthakappattito. Patiṭṭhitavasenāti patiṭṭhānavasena, patiṭṭhappattiyāti attho. Paṭivedhavasena bahuno janassa hitanti bāhujaññaṃ. Tenāha ‘‘mahājanābhisamayavasenā’’ti. Puthu puthulaṃ bhūtaṃ jātaṃ, puthu vā puthuttaṃ pattanti puthubhūtaṃ. Tenāha ‘‘sabbā…pe... patta’’nti. Suṭṭhu pakāsitanti suṭṭhu sammadeva ādikalyāṇādibhāvena paveditaṃ.
「善住念后」:意为,这个由身体等部分所组成、称为「有身」的苦担,我已负担了如此漫长的时间,如今不应再背负。为了卸下此担,我长久以来积集圣道资粮,如今这圣道已经证得。由于这些身体等事物,已从「不净」等角度、从「自性」等角度被完全正确地遍知——如此,将四种正念妥善安立于如实相应的所缘之后。「以智抉择后」:意为,关于这个名为「有身」的苦担,以自利为目的的部分,已在菩提树下彻底圆满;而以利他为目的的部分,即那些应被教化的、佛陀可度之弟子,则尚未完成。如今只需再过三个月便能彻底圆满,而我也将在卫塞月的满月日入般涅槃——如此,以佛陀之智遍作抉择,从一切方面作出最终决定之后。「舍弃寿行」:意为,「我将不再进入能造作寿命的果等至法」,如此作意之后便将其舍弃。由此舍弃,亦即舍弃了由此法所造作的寿行,即:「我不再令其延续」。因此才说「那时」等。
Satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvāti ayaṃ kāyādivibhāgo attabhāvasaññito dukkhabhāro mayā ettakaṃ kālaṃ vahito, idāni pana na vahitabbo, etassa avahanatthañhi cirataraṃ kālaṃ ariyamaggasambhāro sambhato, svāyaṃ ariyamaggo paṭividdho. Yato ime kāyādayo asubhādito sabhāvādito sammadeva pariññātāti catubbidhampi sammāsatiṃ yatātathaṃ visaye suṭṭhu upaṭṭhitaṃ katvā. Ñāṇena paricchinditvāti imassa attabhāvasaññitassa dukkhabhārassa vahane payojanabhūtaṃ attahitaṃ tāva bodhimūle eva parisamāpitaṃ, parahitaṃ pana buddhaveneyyavinayaṃ parisamāpitabbaṃ, taṃ idāni māsattayeneva parisamāpanaṃ pāpuṇissati, ahampi visākhāpuṇṇamāyaṃ parinibbāyissāmīti evaṃ buddhañāṇena paricchinditvā sabbabhāgena nicchayaṃ katvā. Āyusaṅkhāraṃ vissajjīti āyuno jīvitassa abhisaṅkhārakaṃ phalasamāpattidhammaṃ na samāpajjissāmīti vissajji. Taṃvissajjaneneva tena abhisaṅkhariyamānaṃ jīvitasaṅkhāraṃ ‘‘na pavattessāmī’’ti vissajji. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi.
「因为处所广大,以及活动相状广大,而成为大地震」:在这里,为了显示因处所广大而呈现的地动之广大,才说「据说那时……震动了」。那震动的范围,仅限于作为化生田地的这一万个轮围世界,并非随意哪一处。在发大愿、大诞生等时候也曾震动,那时同样也只是震动了同等大小的范围。是何原因?因为这是他化生田地之处,所以最初便被取为范围;而这种对范围的执取,应理解为法性如此。同样地,过去诸佛的化生田地也恰好是这么大。正如经中所说:「一万个轮围世界,变得寂静无杂声……大海涌起,一万个世界震动」等等。以水为边际,通过六种震动方式令那些未离欲的众生感到恐怖,因此称为「怖畏」,这即是能生起恐怖的事物,故说「能生恐怖者」。关于「天鼓」:这只是「天鼓声」的同义词。这里并非指有实体的鼓名为「天鼓」,而是指依灾变之相而现于空中的无回响的大音声。因此说「天」等。「天」在此指云。因云的咆哮,在空中显现一种不降雨的干雷声,故得「天鼓」之名。所以说「天鼓发干雷」。
Ṭhānamahantatāyapi pavattiākāramahantatāyapi mahanto pathavīkampo. Tattha ṭhānamahantatāya bhūmicālassa mahantattaṃ dassetuṃ ‘‘tadā kira…pe… kampitthā’’ti vuttaṃ. Sā pana jābhikkhettabhūtā dasasahassī lokadhātu eva, na yā kāci. Yā mahābhinīhāramahābhijātiādīsupi kampittha, tadāpi tattikāya eva kampane kiṃ kāraṇaṃ? Jātikkhettabhāvena tasseva ādito pariggahassa katattā, pariggahakaraṇaṃ cassa dhammatāvasena veditabbaṃ. Tathā hi purimabuddhānampi tāvattakameva jātikkhettaṃ ahosi. Tathā hi vuttaṃ ‘‘dasasahassī lokadhātu, nissaddā hoti nirākulā…pe… mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampatī’’ti (bu. vaṃ. 2.84-91) ca ādi. Udakapariyantaṃ katvā chappakārapavedhanena avītarāge bhiṃsetīti bhiṃsano, so eva bhiṃsanakoti āha ‘‘bhayajanako’’ti. Devabheriyoti devadundubhisaddassa pariyāyavacanamattaṃ. Na cettha kāci bherī ‘‘dundubhī’’ti adhippetā, atha kho uppātabhāvena labbhamāno ākāsagato nigghosasaddo. Tenāha ‘‘devo’’tiādi. Devoti megho. Tassa hi gajjabhāvena ākāsassa vassābhāvena sukkhagajjitasaññite sadde niccharante devadundubhisamaññā. Tenāha ‘‘devo sukkhagajjitaṃ gajjī’’ti.
「喜悦充溢而发的自说语」:意为,世尊生起如是喜悦:「这个名为有身的苦担,我已负担了如此长久的时间,如今不久便能放下。」于是他出于本性,宣说了充满喜悦之情的自说语。而为了显示在这样宣发自说语的同时,也成就了如下义理,注释中才说「为何」等。
Pītivegavissaṭṭhanti ‘‘evaṃ cirataraṃ kālaṃ vahito ayaṃ attabhāvasaññito dukkhabhāro, idāni na cirasseva nikkhipissāmī’’ti sañjātasomanasso bhagavā sabhāveneva pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānesi. Evaṃ pana udānentena ayampi attho sādhito hotīti dassanatthaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kasmā’’tiādi vuttaṃ.
所谓“量的”,即是被称量之义。为显示“量”字是依行为对象而施设的(即所被称量者),故说“已称量”等。“量的”:因其势力微劣,故为有限。恰如彼因四周有割截之相,而被称作“狭小”。“非量的”:因其能镇伏对治、能长久相续且有广大果报,故不可称量、非有限。前文中,对广大之业通称为“无量”,是依于哪些原因?他们原因在无色界比于色界更为殊胜,因此将无色界业称为“无量”,而将其他称为“量的”。“小果报”:指三种业中果报少薄的劣业,是为“量的”。“大果报”:指果报极大的胜业,是为“非量的”。其中,中等的业应一分为二,以劣、胜两类各归此二组。或者,依《法集论注》所说的方法,先确定小果报与大果报,再据此了知“量的”与“非量的”之分。“从此生起”,故为“生起”,因此说“作为生起之因”。“内喜乐者”:是指于自己相续中的法,依内观而乐于亲近行处、修习业处。对于虽为果报、但仅给予结生果报的业,则是“有果报”——
Tulīyatīti tulanti tula-saddo kammasādhanoti dassetuṃ ‘‘tulita’’ntiādi vuttaṃ. Appānubhāvatāya paricchinnaṃ. Tathā hi taṃ parito khaṇḍitabhāvena ‘‘paritta’’nti vuccati. Paṭipakkhavikkhambhanato dīghasantānatāya vipulaphalatāya ca na tulaṃ na paricchinnaṃ. Yehi kāraṇehi pubbe avisesato mahaggataṃ ‘‘atula’’nti vuttaṃ, tāni kāraṇāni rūpāvacarato arūpassa sātisayāni vijjantīti arūpāvacaraṃ ‘‘atula’’nti vuttaṃ itarañca ‘‘tula’’nti. Appavipākanti tīsupi kammesu yaṃ tanuvipākaṃ hīnaṃ, taṃ tulaṃ. Bahuvipākanti yaṃ mahāvipākaṃ paṇītaṃ, taṃ atulaṃ. Yaṃ panettha majjhimaṃ, taṃ hīnaṃ ukkaṭṭhanti dvidhā bhinditvā dvīsupi bhāgesu pakkhipitabbaṃ. Hīnattikavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 14) vuttanayena vā appabahuvipākataṃ niddhāretvā tassa vasena tulātulabhāvo veditabbo. Sambhavati etasmāti sambhavoti āha ‘‘sambhavahetubhūta’’nti. Niyakajjhattaratoti sasantānadhammesu vipassanāvasena gocarāsevanāya ca nirato. Savipākampi samānaṃ pavattivipākamattadāyikammaṃ savipākaṭṭhena sambhavaṃ, na ca taṃ kāmādibhavābhisaṅkhārakanti tato visesanatthaṃ ‘‘sambhava’’nti vatvā ‘‘bhavasaṅkhāra’’nti vuttaṃ. Ossajīti ariyamaggena avassaji. Kavacaṃ viya attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ attani sambhūtattā attasambhavaṃ kilesañca abhindīti kilesabhedasahabhāvikammossajjanaṃ dassento tadubhayassa kāraṇamavoca ‘‘ajjhattarato samāhito’’ti.
在第一种解释中,只说了“弃舍”的行为,此处则是弃舍的方式。为显示此,而说“或者说”等。其中,“在观察着”:是指如“生起是怖畏,不生则安稳”等那样在推度。“通过衡量、通过观察”等:为了详细解说这个略说的意思,而讲述“五蕴”等,并具体显示了有行弃舍的方式。而通过“如是”等,是以总结的方式,显示《自说经》偈颂注释中一开始就阐明的意义。
Paṭhamavikappe avasajjanameva vuttaṃ, ettha avasajjanākāroti taṃ dassento ‘‘atha vā’’tiādimāha. Tattha tīrentoti ‘‘uppādo bhayaṃ, anuppādo khema’’ntiādinā (paṭi. ma. 1.10) vīmaṃsanto. ‘‘Tulento tīrento’’tiādinā saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘pañcakkhandhā’’tiādiṃ vatvā bhavasaṅkhārassa avasajjanākāraṃ sarūpato dasseti. Evantiādinā pana udānagāthāvaṇṇanāyaṃ ādito vuttamatthaṃ nigamavasena dasseti.
“Yanti”是工具格或依格的人称形式,故说“以何时,或于何时”。所谓“上举风”,是指截断住风,并从其所安住的位置吹起来的风。此处所说“六十……深广”,只是就彼风竖高而言;若从横阔来看,它能截断住风的范围可达一万轮围,乃至十万亿轮围之量。所谓“虚空”,是指先前由风所安立的空间。“重新生风”:是指上举风如此运作消失之后,住风再次集结执取。为使水不落下,它以支持、系缚、张网的方式集结执取。“由此水上升”:由于这样的集结执取,被彼风推举的水便上升、往上而去。“确实有”:是指间或会发生。“以多故”:指大地的巨大。因整个大地那时既下沉又上升,所以震动不明显。
Yanti (dī. ni. ṭī. 2.171) karaṇe, adhikaraṇe vā paccattavacananti āha ‘‘yena samayena, yasmiṃ vā samaye’’ti. Ukkhepakavātāti udakasandhārakavātaṃ upacchinditvā ṭhitaṭṭhānato khepakavātā. Saṭṭhi…pe… bahalanti idaṃ tassa vātassa ubbedhappamāṇameva gahetvā vuttaṃ , āyāmavitthārato pana dasasahassacakkavāḷappamāṇaṃ koṭisatasahassacakkavāḷappamāṇampi udakasandhārakavātaṃ upacchindatiyeva. Ākāseti pubbe vātena patiṭṭhitākāse. Puna vātoti ukkhepakavāte tathā katvā vigate udakasandhārakavāto puna ābandhitvā gaṇhāti. Yathā taṃ udakaṃ na bhassati, evaṃ upatthambhentaṃ ābandhanavitānavasena bandhitvā gaṇhāti. Tato udakaṃ uggacchatīti tato ābandhitvā gahaṇato tena vātena uṭṭhāpitaṃ udakaṃ uggacchati upari gacchati. Hotiyevāti antarantarā hotiyeva. Bahubhāvenāti mahāpathaviyā mahantabhāvena. Sakalā hi mahāpathavī tadā oggacchati ca uggacchati ca, tasmā kampanaṃ na paññāyati.
「成就」即所求之义的实现,指应受用的自在成就等。「小」:指仅刚获得、尚未善加修习。因此修习尚不有力,故说「虚弱」。实则是以「想」来指代修习。「无量」:指纯熟、善加修习。因其稳固、更为强固,故说「强」。「小地想,无量水想」仅是教学上的说法;而当水想善加修习时,便能轻易达成大地震动之成就,须知这才是此处的真实意趣。或为警策那位放逸于天界成就的帝释天王,或为试验己身新得的神通力。据说,那位具寿在剃刀锋口上证得阿拉汉果后思惟:‘可有比丘于出家之日即证阿拉汉,且曾震动韦迦亚塔宫殿?’知道‘无有’,便想‘我当震动它’,遂以神通力立于韦迦亚塔顶上,以脚踏击,却未能震动。当时,帝释天的舞女们对他说:‘孩子僧护,你想用你那带腐臭的头去震动韦迦亚塔吗?孩子,这宫殿坚牢屹立,你怎能震动它?’
Ijjhanassāti icchitatthasijjhanassa anubhavitabbassa issariyasampattiādikassa. Parittāti paṭiladdhamattā nātisubhāvitā. Tathā ca bhāvanā balavatī na hotīti āha ‘‘dubbalā’’ti. Saññāsīsena hi bhāvanā vuttā. Appamāṇāti paguṇā subhāvitā. Sā hi thirā daḷhatarā hotīti āha ‘‘balavā’’ti. ‘‘Parittā pathavīsaññā, appamāṇā āposaññā’’ti desanāmattametaṃ, āposaññāya pana subhāvitāya pathavīkampo sukheneva ijjhatīti ayamettha adhippāyo veditabbo. Saṃvejento vā dibbasampattiyā pamattaṃ sakkaṃ devarājānaṃ, vīmaṃsanto vā tāvadeva samadhigataṃ attano iddhibalaṃ. So kirāyasmā (dī. ni. aṭṭha. 2.171) khuragge arahattaṃ patvā cintesi – ‘‘atthi nu kho koci bhikkhu yena pabbajitadivaseyeva arahattaṃ patvā vejayanto pāsādo kampitapubbo’’ti. Tato ‘‘natthi kocī’’ti ñatvā ‘‘ahaṃ kampessāmī’’ti abhiññābalena vejayantamatthake ṭhatvā pādena paharitvā kampetuṃ nāsakkhi. Atha naṃ sakkassa nāṭakitthiyo āhaṃsu – ‘‘putta saṅgharakkhita, tvaṃ pūtigandheneva sīsena vejayantaṃ kampetuṃ icchasi, suppatiṭṭhito, tāta, pāsādo, kathaṃ kampetuṃ sakkhissasī’’ti.
沙弥心想:「这些天女在与我嬉戏,但我尚未得到老师,我的老师——大海导引者大龙长老在何处?」作意之后,了知他在大海中化作水洞而坐昼间休息,便前往彼处,礼敬长老后立于一旁。于是长老对他说:「孩子僧护,你未经训练便入了战场。」接着问:「孩子,你未能震动韦迦亚塔吗?」「尊者,我未得老师。」于是长老对他说:「孩子,若如你这般的人不能震动它,还有谁能震动呢?孩子,你见过浮在水面上的牛粪块吗?孩子,你见过在锅中边缘被切开的煎饼吗?依这些譬喻,你当会知晓。」沙弥说:「尊者,仅这些提示便足够。」便决意:「令宫殿所立之处变为水!」随即面向韦迦亚塔而去。天女们看见后说:「上次含羞而去,如今这沙弥又来了,又来了!」帝释天王说:「别与我的孩子多言,他现在已有老师,须臾之间便能震动宫殿。」沙弥以大脚趾叩击宫殿尖顶,宫殿便向四方倾斜。天女们哭喊:「令宫殿立住,孩子!令宫殿立住,孩子!」沙弥将宫殿放回原处,站于宫殿顶上,宣说优陀那颂:
Sāmaṇero ‘‘imā devatā mayā saddhiṃ keḷiṃ karonti, ahaṃ kho pana ācariyaṃ nālatthaṃ, kahaṃ nu kho me ācariyo sāmuddikamahānāgatthero’’ti āvajjetvā ‘‘mahāsamudde udakaleṇaṃ māpetvā divāvihāraṃ nisinno’’ti ñatvā tattha gantvā theraṃ vanditvā aṭṭhāsi. Tato naṃ thero, ‘‘tāta saṅgharakkhita, asikkhitvāva yuddhaṃ paviṭṭhosī’’ti vatvā ‘‘nāsakkhi, tāta, vejayantaṃ kampetu’’nti pucchi. Ācariyaṃ, bhante, nālatthanti. Atha naṃ thero, ‘‘tāta, tumhādise akampente añño ko kampessati, diṭṭhapubbaṃ te, tāta, udakapiṭṭhe gomayakhaṇḍaṃ pilavantaṃ, tāta, kapallapūvaṃ paccantaṃ antantena paricchinnanti iminā opammena jānāhī’’ti āha. So ‘‘vaṭṭissati, bhante, ettakenā’’ti vatvā ‘‘pāsādena patiṭṭhitokāsaṃ udakaṃ hotū’’ti adhiṭṭhāya vejayantābhimukho agamāsi. Devadhītaro taṃ disvā ‘‘ekavāraṃ lajjitvā gato, punapi sāmaṇero eti, punapi etī’’ti vadiṃsu. Sakko devarājā ‘‘mā mayhaṃ puttena saddhiṃ kathayittha, idāni tena ācariyo laddho khaṇena pāsādaṃ kampessatī’’ti āha. Sāmaṇeropi pādaṅguṭṭhena pāsādathūpikaṃ pahari, pāsādo catūhi disāhi oṇamati. Devatā ‘‘patiṭṭhātuṃ dehi, tāta, pāsādassa, patiṭṭhātuṃ dehi, tāta, pāsādassā’’ti viraviṃsu. Sāmaṇero pāsādaṃ yathāṭhāne ṭhapetvā pāsādamatthake ṭhatvā udānaṃ udānesi –
「今日我才出家,今日已得漏尽;今日我震动此殿,啊!佛陀之广大!」
今日我初出家,今日已得漏尽;
今日我震动此宫殿——啊,僧伽的殊胜!
‘‘Ajjevāhaṃ pabbajito, ajja pattāsavakkhayaṃ; Ajja kampemi pāsādaṃ, aho buddhassuḷāratā. ‘‘Ajjevāhaṃ pabbajito, ajja pattāsavakkhayaṃ; Ajja kampemi pāsādaṃ, aho dhammassuḷāratā. ‘‘Ajjevāhaṃ pabbajito, ajja pattāsavakkhayaṃ; Ajja kampemi pāsādaṃ, aho saṅghassuḷāratā’’ti.
经中说:“诸比丘,这是法性:当菩萨从兜率天身命终,入母胎时……”(《长部·大本经》2.18),又说“此一万世界便震动、剧烈震动、极其震动”(同经);同样,也说了:“诸比丘,这是法性:当菩萨从母胎诞生时……”(《长部·大本经》2.32),以及“此一万世界便震动、剧烈震动、极其震动”(同经)。因为在《大本经》中,是依于法性而说大士入胎与诞生时的大地震动,所以其余四个时际的大地震动也是依于法性的。应当了知,这纯是从义理上说的。
‘‘Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto tusitakāyā cavitvā mātukucchiṃ okkamatī’’ti (dī. ni. 2.18) vatvā ‘‘ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhī’’ti (dī. ni. 2.18), tathā ‘‘dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamatī’’ti (dī. ni. 2.32) vatvā ‘‘ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhī’’ti (dī. ni. 2.32) ca mahāsattassa gabbhokkantiyaṃ abhijātiñca dhammatāvasena mahāpadāne pathavīkampassa vuttattā itaresupi catūsu ṭhānesu pathavīkampo dhammatāvasenevāti atthato vuttametanti daṭṭhabbaṃ.
现在,为从原因和发生方式上说明这些地震的区别,而说「如是这些」等。其中,「以界扰动」指由称为「上举风」的风界所扰动。「以神变威力」指智神变,或业异熟所生神变的自身威力;此处意为「力量」。「以福德威力」指福德的力量,即大菩萨的福德力。「以智慧威力」指不共于其他的通达智之力。「以给予称赞的形式」意思是:如同在菩提树下,由不共的通达智威力撞击,大地在正觉时震动;同样,由不共的说法智慧威力撞击大地而震动,这恰似大地在以这种方式给予称赞,故称「以给予称赞的形式」。
Idāni nesaṃ pathavīkampānaṃ kāraṇato pavattiākārato ca vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘iti imesū’’tiādi vuttaṃ. Dhātukopenāti ukkhepakavātasaṅkhātāya vāyodhātuyā pakopena. Iddhānubhāvenāti ñāṇiddhiyā, kammavipākajiddhiyā vā sabhāvena, tejenāti attho. Puññatejenāti puññānubhāvena, mahābodhisattassa puññabalenāti attho. Ñāṇatejenāti anaññasādhāraṇena paṭivedhañāṇānubhāvena. Sādhukāradānavasenāti yathā anaññasādhāraṇappaṭivedhañāṇānubhāvena abhihatā mahāpathavī abhisambodhiyaṃ kampittha, evaṃ anaññasādhāraṇena desanāñāṇānubhāvena abhihatā mahāpathavī kampittha, taṃ panassā sādhukāradānaṃ viya hotīti ‘‘sādhukāradānavasenā’’ti vuttaṃ.
而世尊——拥有八十随好所庄严、具足三十二大人相的种种妙色身,以及具足一切方面完全清净的圣戒蕴等功德宝所庄严的法身,在福德、体力、神变、名声、智慧诸广大上皆达最顶峰,无有等同者,亦无能与等同者等同者,是无可比拟者、阿拉汉、正自觉者——他其实有能力将称为「有身」的五蕴安立一整劫,乃至剩余的劫数。然而,由于厌离有为法之相而转起的殊胜智慧,他甚至视延续的生命如草芥,依舍弃寿行而无执著地将其放下。被此威德力撞击的大地,于舍寿时震动。这对世尊而言,就如一种出于悲悯本性的表现,故称「以悲悯的方式」。
Yena pana bhagavā asītianubyañjanappaṭimaṇḍitadvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavicitrarūpakāyo sabbākāraparisuddhasīlakkhandhādiguṇaratanasamiddhidhammakāyo puññamahattathāmamahattaiddhimahattayasamahattapaññāmahattānaṃ paramukkaṃsagato asamo asamasamo appaṭipuggalo arahaṃ sammāsambuddho attano attabhāvasaññitaṃ khandhapañcakaṃ kappaṃ vā kappāvasesaṃ vā ṭhapetuṃ samatthopi saṅkhatadhammaparijigucchanākārappavattena ñāṇavisesena tiṇāyapi amaññamāno āyusaṅkhārossajjanavidhinā nirapekkho ossajji. Tadanubhāvābhihatā mahāpathavī āyusaṅkharossajjane akampittha. Taṃ panassā kāruññasabhāvasaṇṭhitā viya hotīti vuttaṃ ‘‘kāruññabhāvenā’’ti.
因为世尊在般涅槃时,次第进入了总计二十四万亿次的等至,其间,通过穿插进入果定,在般涅槃前让极为锐利、极其强大的观智转动。且世尊心想:「我为此目标,于漫长时中积集了不共他人、达最顶峰的智慧资粮,证得无上解脱。我所依止的究竟——即达顶点的果——无余涅槃界,今日将成就。」于是生起了比之前更强烈的喜。此喜的遍满等功德愈加深广、威力愈加强大,且此智慧上的卓越超胜不共他人,世尊曾针对这种由等至力共同资助增长的智慧殊胜威力,这样说过:「这两种托钵食有相等的果、相等的异熟」等。因此,被此威力撞击的大地震动了,而对当时的世尊来说,这种震动看起来就像表现出悲泣的样子,故称第八——以悲泣。
Yasmā bhagavā parinibbānasamaye catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo samāpajji, antarantarā phalasamāpattisamāpajjanena tassa pubbabhāge sātisayaṃ tikkhaṃ sūraṃ vipassanāñāṇañca pavattesi. ‘‘Yadatthañca mayā evaṃ sucirakālaṃ anaññasādhāraṇo paramukkaṃsagato ñāṇasambhāro sambhato, anuttaro ca vimokkho samadhigato, tassa vata me sikhāppattaphalabhūtā accantaniṭṭhā anupādisesaparinibbānadhātu ajja samijjhatī’’ti bhiyyo ativiya somanassappattassa bhagavato pītivipphārādiguṇavipulatarānubhāvo parehi asādhāraṇañāṇātisayo udapādi, yassa samāpattibalasamupabrūhitassa ñāṇātisayassa ānubhāvaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘dveme piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā’’tiādi (udā. 75), tasmā tassānubhāvena samabhihatā mahāpathavī akampittha, taṃ panassā tassaṃ velāyaṃ ārodanākārappatti viya hotīti ‘‘aṭṭhamo ārodanenā’’ti vuttaṃ.
现在,为了开显略说的义理,乃宣说「入于母胎时」等。而其中「此义」,即是指「以称扬赞叹的方式」等所说的义理。「以地神之力」:据说如同有海神一般,也确实有一位大地的主神存在。当有那样的因缘时,由她的心意,此大地便会震动、遍震、彻底动摇。如同风是由风天的心意而生起,寒冷等亦是由寒天、热天、云天、雨天等的心意所产生。例如,在吠舍佉月满月之日,于菩提树下,为成就正觉而坐的世间怙主,为了摧破前来作障的魔军——
Idāni saṅkhepato vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘mātukucchiṃ okkamante’’tiādimāha. Ayaṃ panatthoti ‘‘sādhukāradānavasenā’’tiādinā vutta attho. Pathavīdevatāya vasenāti ettha samuddadevatā viya mahāpathaviyā adhidevatā kira nāma atthi, tādise kāraṇe sati tassā cittavasena ayaṃ mahāpathavī saṅkampati sampakampati sampavedhati. Yathā vātavalāhakadevatānaṃ cittavasena vātā vāyanti, sītuṇhaabbhavassavalāhakadevatānaṃ cittavasena sītādayo bhavanti, tathā hi visākhapuṇṇamāyaṃ abhisambodhiatthaṃ bodhirukkhamūle nisinnassa lokanāthassa antarāyakaraṇatthaṃ upaṭṭhitaṃ mārabalaṃ vidhamituṃ –
「此大地乃无心,不觉知苦与乐;」
「就连它,也因我布施的力量,震荡了七次。」
‘‘Acetanāyaṃ pathavī, aviññāya sukhaṃ dukhaṃ; Sāpi dānabalā mayhaṃ, sattakkhattuṃ pakampathā’’ti. (cariyā. 1.124) –
话音一落,大地便即裂开,将魔连同其眷属一并掀翻。这是指给予“善哉”欢呼等情形。虽然大地本无情识,不会有真实意念,但依于法性,仍可以前述方式说为如此。而所谓“法性”,究其义而言,即是法之体性,也就是福德法或智慧法所具的威能与自性。这一切皆是经过仔细抉择的。如是——
Vacanasamanantaraṃ mahāpathavī bhijjitvā saparisaṃ māraṃ parivattesi. Etanti sādhukāradānādi. Yadipi natthi acetanattā, dhammatāvasena pana vuttanayena siyāti sakkā vattuṃ. Dhammatā pana atthato dhammabhāvo, so puññadhammassa vā ñāṇadhammassa vā ānubhāvasabhāvoti. Tayidaṃ sabbaṃ vicāritameva. Evañca katvā –
“当如理审察这些具足自性、作用与特相的法时,”
“由法之威力,十千世界悉皆震动。”
‘‘Ime dhamme sammasato, sabhāvasarasalakkhaṇe; Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampathā’’ti. (bu. vaṃ. 2.166) –
而这样开头的说法,便得到了证实。
Ādivacanañca samatthitaṃ hoti.
再者,此大地(《长部注疏》1.149)于其他八个地方亦曾震动:即大出离时、往菩提道场时、取粪扫衣时、洗粪扫衣时、《迦罗迦园经》时、《乔达摩经》时、《韦桑答拉本生》时,以及《梵网经》时。其中,大出离与往菩提道场时,是因精进力而震动。取粪扫衣时,是因‘世尊舍弃了由二千洲围绕的四大洲而出家,前往坟场取粪扫衣,行难行之事’——被这种稀有感动的威势所冲击而震动。洗粪扫衣时与《韦桑答拉本生》时,是依非时震动而震动。在《迦罗迦园经》和《乔达摩经》中,是以‘我是见证者,世尊’这样的作证而震动。而在《梵网经》中,当解开六十二种恶见令其不再缠缚而说法时,是因发出善哉之声而震动。应如此理解。
Ayaṃ pana (dī. ni. aṭṭha. 1.149) mahāpathavī aparesupi aṭṭhasu ṭhānesu akampittha mahābhinikkhamane bodhimaṇḍūpasaṅkamane paṃsukūlaggahaṇe paṃsukūladhovane kāḷakārāmasutte gotamakasutte vessantarajātake brahmajāleti. Tattha mahābhinikkhamanabodhimaṇḍūpasaṅkamanesu vīriyabalena akampittha. Paṃsukūlaggahaṇe ‘‘dvisahassadīpaparivāre nāma cattāro mahādīpe pahāya pabbajitvā susānaṃ gantvā paṃsukūlaṃ gaṇhantena dukkaraṃ bhagavatā kata’’nti acchariyavegābhihatā akampittha. Paṃsukūladhovanavessantarajātakesu akālakampanena akampittha. Kāḷakārāmagotamakasuttesu (a. ni. 4.24; 3.126) ‘‘ahaṃ sakkhī bhagavā’’ti sakkhibhāvena akampittha. Brahmajāle (dī. ni. 1.147) pana dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu vijaṭetvā niggumbaṃ katvā desiyamānesu sādhukāradānavasena akampitthāti veditabbā.
不仅在这些地方大地震动,而且在三次结集中,摩诃玛欣德长老来到此岛,坐在祇陀林说法的当天,大地也震动了。在迦罗尼耶大寺,施食长老打扫塔庙广场后,便坐在那里,以佛陀为所缘而生起喜乐,开始诵持此经;诵至经末时,大地亦震动直达水际。铜殿东面有一处名为芒果苗圃的地方,长部诵者长老们坐于彼处,开始诵《梵网经》;当他们集体诵完时,大地同样震动直达水际。
Na kevalañca etesuyeva ṭhānesu pathavī akampittha, atha kho tīsu saṅgahesupi mahāmahindattherassa imaṃ dīpaṃ āgantvā jotivane nisīditvā dhammaṃ desitadivasepi akampittha. Kalyāṇiyamahāvihāre ca piṇḍapātiyattherassa cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā tattheva nisīditvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā imaṃ suttantaṃ āraddhassa suttapariyosāne udakapariyantaṃ katvā akampittha. Lohapāsādassa pācīnaambalaṭṭhikaṭṭhānaṃ nāma ahosi, tattha nisīditvā dīghabhāṇakattherā brahmajālasuttaṃ ārabhiṃsu. Tesaṃ sajjhāyapariyosānepi udakapariyantameva katvā pathavī akampittha.
既然如此,为何在说“阿难,此八种因、八种缘引发大地震”时,仅举八种因呢?因为它们是决定性的因。唯有这八种因是决定的,其余并非如此。那些其他震动虽偶有发生,但由于其不定,故不计在内。那先长老在《弥兰陀问经》中如是说:
Yadi evaṃ ‘‘aṭṭhime, ānanda, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’’ti kasmā aṭṭheva hetū vuttāti? Niyamahetubhāvato. Imeyeva hi aṭṭha hetū niyamanti, nāññe. Te hi kadāci sambhavantīti aniyamabhāvato na gaṇitā. Vuttañhetaṃ nāgasenattherena milindapañhe (mi. pa. 4.1.4) –
诸比丘,此八种因、八种缘引生大地震。须大拏王行大布施时,大地曾震动七次,而那是不定时的、偶发性的,脱离于八种因之外,故不计入八种因之中。
‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyāti. Yaṃ vessantarena raññā mahādāne dīyamāne sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, tañca pana akālikaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, tasmā agaṇitaṃ aṭṭhahi hetūhi.
大王,譬如世间通常只认可三种云:雨季云、冬季云、初雨云。若在此三种之外,另有云降雨,则彼不归入通常的云类,唯称“非时云”。大王,同样地,须大拏王行大布施时,大地虽曾为之震动七次,但那震动是不定时的、偶发性的,已脱离那八种因,因此不计入通常所说八种因的大地震动之中。
‘‘Yathā, mahārāja, loke tayoyeva meghā gaṇīyanti vassiko, hemantiko, pāvusakoti. Yadi te muñcitvā añño megho pavassati, na so megho gaṇīyati sammatehi meghehi, akālameghotveva saṅkhaṃ gacchati, evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi.
再者,大王,犹如从雪山流出的河流有五百条之多,在这五百条河流中,大王,只有十条河才被计入河流之数,即:恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗游河、摩醯河、信度河、萨罗萨伐底河、梵陀罗伐底河、维坦萨河与旃陀婆伽河。其余的河流全都不计在内。何以故?因为其余那些河并非常年有水。大王,同样地,当须大拏王行大布施时,大地曾为之震动七次,那是不定时、偶然而发的,已脱离那八种因,因此不列入通常所说的八种因大地震动之中。
‘‘Yathā vā pana, mahārāja, himavantā pabbatā pañca nadisatāni sandanti, tesaṃ, mahārāja, pañcannaṃ nadisatānaṃ daseva nadiyo nadigaṇanāya gaṇīyanti. Seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sindhu, sarassatī, vetravatī, vītaṃsā, candabhāgāti. Avasesā nadiyo nadigaṇanāya agaṇitā. Kiṃkāraṇā? Na tā nadiyo dhuvasalilā, evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi.
再者,大王,犹如一位国王可能有上百、二百或三百位臣属,但在计算大臣时,只有六人会被计入,即:将军、国师、占星官、库藏官、持伞官与持剑官,在计算大臣时只有这些被计入。何以故?因为他们堪任国王之德。其余的并不计入,全都只算作“大臣”之名而已。大王,同样地,当须大拏王行大布施时,大地曾震动了七次,那是不定时、偶然而发的,已脱离那八种因,因此不被计入那八种因之中。
‘‘Yathā vā pana, mahārāja, rañño satampi dvisatampi tisatampi amaccā honti, tesaṃ chayeva janā amaccagaṇanāya gaṇīyanti. Seyyathidaṃ – senāpati, purohito, akkhadasso, bhaṇḍāgāriko, chattaggāhako, khaggaggāhako, eteyeva amaccagaṇanāya gaṇīyanti. Kiṃkāraṇā? Yuttattā rājaguṇehi. Avasesā agaṇitā, sabbe amaccātveva saṅkhaṃ gacchanti, evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhī’’ti.