7. 地动品复注
(7) 2. Bhūmicālavaggo
69 段
《欲经》等篇的注释
1-5. Icchāsuttādivaṇṇanā
61-6561-65. 第七品的开头几部经容易理解。第五经中(《长部注疏》2.173):“征服”就是“胜者”,指的是遍作或智慧。具有这种“胜者之处”的,就叫“胜处”,也就是禅那。或者说,那个应当被征服、被称为所缘的“处”,是此禅那所拥有的,所以叫“胜处”。另外,由于能征服所缘,它既是“胜”,又是“处”——因为它是修行者殊胜快乐的依止处,也属于意处和法处的范畴——因此,连同相应的心心所法,禅那就叫“胜处”。所以论中说“征服的因由”等。这里的“它们”,就是指那些被称为“胜处”的禅那。“由补特伽罗的智慧之优越性”这句话,在两处都要结合起来理解。怎么理解呢?一方面,以对立的方式,凭借补特伽罗智慧的优越性,征服对立的恶法;另一方面,也凭借智慧的优越性,征服所缘。因为,就像以智慧之力征服所缘一样,同样也以此征服对立面。
61-65. Sattamassa paṭhamādīni suviññeyyāni. Pañcame (dī.ni.ṭī. 2.173) abhibhavatīti abhibhu, parikammaṃ, ñāṇaṃ vā. Abhibhu āyatanaṃ etassāti abhibhāyatanaṃ, jhānaṃ. Abhibhavitabbaṃ vā ārammaṇasaṅkhātaṃ āyatanaṃ etassāti abhibhāyatanaṃ. Atha vā ārammaṇābhibhavanato abhitu ca taṃ āyatanañca yogino sukhavisesānaṃ adhiṭṭhānabhāvato manāyatanadhammāyatanabhāvato cātipi sasampayuttajjhānaṃ abhibhāyatanaṃ. Tenāha ‘‘abhibhavanakāraṇānī’’tiādi. Tāni hīti abhibhāyatanasaññitāni jhānāni. ‘‘Puggalassa ñāṇuttariyatāyā’’ti idaṃ ubhayatthāpi yojetabbaṃ. Kathaṃ? Paṭipakkhabhāvena paccanīkadhamme abhibhavanti puggalassa ñāṇuttariyatāya ārammaṇāni abhibhavanti. Ñāṇabaleneva hi ārammaṇābhibhavanaṃ viya paṭipakkhābhibhavopīti.
“内有色想”是指在内身方面以遍作为基础,而不是以安止为基础。因为,以似相为所缘的安止不可能以内身为所缘对象。不过,那种通过内身遍作而获得的遍相,本身就是不清净的,不像通过外身遍作而获得的那样清净。
Parikammavasenaajjhattaṃ rūpasaññī, na appanāvasena. Na hi paṭibhāganimittārammaṇā appanā ajjhattavisayā sambhavati. Taṃ pana ajjhattaparikammavasena laddhaṃ kasiṇanimittaṃ avisuddhameva hoti, na bahiddhāparikammavasena laddhaṃ viya visuddhaṃ.
所谓“小”,是指所获得的(相)只有簸箕口那么大。因此说“未扩大”。所谓“仅以小而言”,意思是:即使存在以色作意,但这里说这个胜处,仍然是仅就“小”这方面来说的。在这里,“小”正是能征服(所缘)的原因。即使对颜色的作意存在或不存在,名为胜处的修习,只有锐利智慧的人才能成就,其他人则不能,所以说“智慧优胜的人”。关于“征服后入定”:这里的征服与入定,是指在证得近行禅那之后,紧接着就生起安止禅那,因此说“在这里,随着相的生起,就达到安止”。而“随着相的生起”这句话,是用来标明没有安止间歇这一特征。被称为“速疾通晓者”的人,比起他,也只有智慧优胜者才能修习这个胜处。这里“在这里”,是指在“这个相上”;“达到安止”,是指把修习引导到安止。
Parittānīti yathāladdhāni suppasarāvamattāni. Tenāha ‘‘avaḍḍhitānī’’ti. Parittavasenevāti vaṇṇavasena ābhoge vijjamānepi parittavaseneva idaṃ abhibhāyatanaṃ vuttaṃ. Parittatā hettha abhibhavanassa kāraṇaṃ. Vaṇṇābhoge satipi asatipi abhibhāyatanabhāvanā nāma tikkhapaññasseva sambhavati, na itarassāti āha ‘‘ñāṇuttariko puggalo’’ti. Abhibhavitvā samāpajjatīti ettha abhibhavanaṃ samāpajjanañca upacārajjhānādhigamasamanantarameva appanājhānuppādananti āha ‘‘saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetī’’ti. Saha nimittuppādenāti ca appanāparivāsābhāvassa lakkhaṇavacanametaṃ. Yo ‘‘khippābhiñño’’ti vuccati, tatopi ñāṇuttarasseva abhibhāyatanabhāvanā. Etthāti etasmiṃ nimitte. Appanaṃ pāpetīti bhāvanaṃ appanaṃ neti.
在这里,有些人说:“当近行禅那生起之后,以那个相为所缘,在它之下有两三个速行心路生起,这些都属于近行禅那这一边。紧接着,不必经过有分心的停留,也不必再练习近行,安止就生起了,所以说‘相一生起就达到安止’。”这只是他们自己的看法。因为并不是像别住甘马那样,需要期待安止心路生起;也不像在广大心、无量心的禅那中那样,在近行禅那里一定要作省察。所以,从证得近行禅那之后,经过几个有分心,到最后才达到安止。正因如此,才说“在这里,相一生起就达到安止”。而“相一生起”这句话是带有密意的说法,不是直白的表达。它的真正意趣,应当按上面所说的道理来理解。
Ettha ca keci ‘‘uppanne upacārajjhāne taṃ ārabbha ye heṭṭhimantena dve tayo javanavārā pavattanti, te upacārajjhānapakkhikā eva, tadanantarañca bhavaṅgaparivāsena upacārāsevanāya ca vinā appanā hoti, saha nimittuppādeneva appanaṃ pāpetī’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Na hi pārivāsikakammena appanāvāro icchito, nāpi mahaggatappamāṇajjhānesu viya upacārajjhāne ekantato paccavekkhaṇā icchitabbā, tasmā upacārajjhānādhigamato paraṃ katipayabhavaṅgacittāvasāne appanaṃ pāpuṇanto ‘‘saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetī’’ti vutto. ‘‘Saha nimittuppādenā’’ti ca adhippāyikamidaṃ vacanaṃ, na nītatthaṃ. Adhippāyo vuttanayeneva veditabbo.
在定中并不存在那样的作意,因为那时那种作意根本不可能生起。至于出定之后的作意,应当这样理解:它是依着禅那之前那一段修习的力量,把握住禅那刹那中现起的征服行相,然后才转起的。不过《阿毗达摩注疏》(《法集论注》第204段)里说:“这其实是在说他的前行作意。”既然在定中并没有那样的作意,那为什么还说“以禅那想……”呢?回答说:“这是指那征服的状态……是存在的。”
Na antosamāpattiyaṃ tadā tathārūpassa ābhogassa asambhavato, samāpattito vuṭṭhitassa ābhogo pubbabhāgabhāvanāya vasena jhānakkhaṇe pavattaṃ abhibhavanākāraṃ gahetvā pavattoti daṭṭhabbaṃ. Abhidhammaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 204) pana ‘‘iminā panassa pubbabhogo kathito’’ti vuttaṃ. Antosamāpattiyaṃ tathā ābhogābhāve kasmā ‘‘jhānasaññāyapī’’ti vuttanti āha ‘‘abhibhavana…pe… atthī’’ti.
“已增大之量”意思是“极其广大的量”,并不是按一寸、两寸这样一点点把它扩大出来的,因为在这样的修习里根本不可能那样去扩大。所以注释说“大的”。“饭食增”是指在食器里添过之后所布施的饭食,意思就是:从一个男子一餐本应吃的正常饭食中,分出一半给他的那份食物。
Vaḍḍhitappamāṇānīti vipulappamāṇānīti attho, na ekaṅguladvaṅgulādivasena vaḍḍhiṃ pāpitānīti tathāvaḍḍhanassevettha asambhavato. Tenāha ‘‘mahantānī’’ti. Bhattavaḍḍhitakanti bhuñjanabhājane vaḍḍhitvā dinnaṃ bhattaṃ, ekāsane purisena bhuñjitabbabhattato upaḍḍhabhattanti attho.
在诸色中生起的想,就是色想;谁拥有这个,谁就是有色想者;没有色想的人,就是无色想者。这是以“想”为代表来说禅那。这里所说的“未获得”,就是指色想不再生起。“只在外部生起”的意思是:只在外部的所缘上生起。不过在《阿毗达摩》(《法集论》204-209)中,因为提到了四种胜处,即“内无色想者,见外诸色,或小、或好或丑,或无量、或好或丑”,所以《阿毗达摩注》提出一个质疑:“为什么不像经中那样说‘内有色想者,一人见外色为小’等等,而是这里在四种胜处中都只说‘内无色想’?”对此,注书给出理由说“因为内色不能被征服”,并解释说:“无论在经中还是在这里,应当被征服的都只是外色,所以这些外色必须被说明,因此经中和这里都提到了它们。至于‘内有色想者’这种说法,那只是导师为了说法时的善巧庄严而已。”
Rūpe saññā rūpasaññā, sā assa atthīti rūpasaññī, na rūpasaññī arūpasaññī. Saññāsīsena jhānaṃ vadati. Rūpasaññāya anuppādanamevettha alābhitā. Bahiddhāva uppannanti bahiddhāvatthusmiṃyeva uppannaṃ. Abhidhamme (dha. sa. 204-209) pana ‘‘ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti evaṃ catunnaṃ abhibhāyatanānaṃ āgatattā abhidhammaṭṭhakathāyaṃ ‘‘kasmā pana yathā suttante ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittānītiādi vuttaṃ, evaṃ avatvā idha catūsupi abhibhāyatanesu ajjhattaṃ arūpasaññitāva vuttā’’ti codanaṃ katvā ‘‘ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyato’’ti kāraṇaṃ vatvā ‘‘tattha vā idha vā bahiddhā rūpāneva abhibhavitabbāni, tasmā tāni niyamatova vattabbānīti tatrāpi idhāpi vuttāni, ‘ajjhattaṃ rūpasaññī’ti idaṃ pana satthu desanāvilāsamattamevā’’ti vuttaṃ.
在这里,那些不带有色彩作意和带有色彩作意的所有(胜处),都被说成是“细小的、好与丑的”,同样也被说成是“无量的、好与丑的”。因为确实有这样的随顺理趣的说法:“征服了细小的之后,如果它们有时因色彩而被作意,那就是征服了好与丑。”因为随顺理趣的说法就是经教的教导方式。然而在阿毗达摩中,由于是无随顺理趣的直接教导,不带有色彩作意的和带有色彩作意的被分开来说,因为在这两种情况下确实都存在征服的差别。同样地,由于这里是随顺理趣的教导,解脱也具有征服的理趣。因此,通过“内有色想”等表述,在第一、第二胜处中包含了第一解脱,在第三、第四胜处中包含了第二解脱,而在色彩胜处中,由于征服的运作,第三解脱也被包含在内。然而在阿毗达摩中(法集论 204-209, 247-249),由于是无随顺理趣的直接教导,为了显示解脱与胜处互不混杂,便避开解脱而只说胜处。而所有具有解脱作用的禅那,都在解说解脱时被说到了。由此可以知道:经中由“内有色想”等所引出的那两种胜处,在阿毗达摩的胜处中并未被提及;而“有色者见诸色”等表述是一切解脱作用所共通的,正是基于这一点而作了区分。所谓“内色不可被征服”,这是为了说明在阿毗达摩中,为什么任何地方都没有说“见内色”,而是处处都说“见外色”——这是给出理由的说明。因此,凡是其他原因导致的说法,就是由那个原因所说的。至于因说法善巧而仅在阿毗达摩中说“内无色想”这一点,则显示它没有别的理由可寻。
Ettha ca vaṇṇābhogarahitāni sahitāni ca sabbāni ‘‘parittāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti vuttāni, tathā ‘‘appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti. Atthi hi so pariyāyo ‘‘parittāni abhibhuyya, tāni ce kadāci vaṇṇavasena ābhujitāni honti suvaṇṇadubbaṇṇāni abhibhuyyā’’ti. Pariyāyakathā hi suttantadesanāti. Abhidhamme pana nippariyāyadesanattā vaṇṇābhogarahitāni visuṃ vuttāni, tathā sahitāni. Atthi hi ubhayattha abhibhavanavisesoti, tathā idha pariyāyadesanattā vimokkhānampi abhibhavanapariyāyo atthīti ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’tiādinā paṭhamadutiyaabhibhāyatanesu paṭhamavimokkho, tatiyacatutthaabhibhāyatanesu dutiyavimokkho, vaṇṇābhibhāyatanesu tatiyavimokkho ca abhibhavanappavattito saṅgahito. Abhidhamme (dha. sa. 204-209, 247-249) pana nippariyāyadesanattā vimokkhābhibhāyatanāni asaṅkarato dassetuṃ vimokkhe vajjetvā abhibhāyatanāni kathitāni. Sabbāni ca vimokkhakiccāni jhānāni vimokkhadesanāyaṃ vuttāni. Tadetaṃ ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’ti āgatassa abhibhāyatanadvayassa abhidhamme abhibhāyatanesu avacanato ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīnañca sabbavimokkhakiccasādhāraṇavacanabhāvato vavatthānaṃ katanti viññāyati. ‘‘Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyato’’ti idaṃ abhidhamme katthacipi ‘‘ajjhattaṃ rūpāni passatī’’ti avatvā sabbattha yaṃ vuttaṃ ‘‘bahiddhā rūpāni passatī’’ti, tassa kāraṇavacanaṃ. Tena yaṃ aññahetukaṃ, taṃ tena hetunā vuttaṃ. Yaṃ pana desanāvilāsahetukaṃ ajjhattaṃ arūpasaññitāya eva abhidhamme vacanaṃ, na tassa aññaṃ kāraṇaṃ maggitabbanti dasseti.
内在的色法不能被征服,这一点应当根据前面所说的界定方式来理解:它们不像外在的色法那样明显,而且这也是说法上的善巧安排,因为这是随顺所化众生意乐而存在的方便说。有人问:既然“好与丑”这一句本身就已经成立,那就不该再说青等胜处了吗?不是这样。因为对于那些已经在青等上用过功的人来说,青等的状态本身就是征服的原因。对他们而言,清净或不清净色彩的有限或无量并不是征服的原因,只有青等的状态本身才是。在这些有限等遍色中,为了说明什么样的行者能成就这些胜处,所以才说“然而,在这些当中”等。所谓“以总摄的方式”,是指通于青色、青示导、青光耀的共同方式。所谓“以色方式”,是指以自性色的方式。所谓“以示导方式”,是指以应当被看见的方式,也就是被眼识等识路所执取的方式。所谓“以光耀方式”,是指以具有光明性的照耀方式。
Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyatā ca tesaṃ bahiddhārūpānaṃ viya avibhūtattā desanāvilāso ca yathāvuttavavatthānavasena veditabbo veneyyajjhāsayavasena vijjamānapariyāyakathābhāvato. ‘‘Suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti eteneva siddhattā na nīlādiabhibhāyatanāni vattabbānīti ce? Taṃ na. Nīlādīsu katādhikārānaṃ nīlādibhāvasseva abhibhavanakāraṇattā. Na hi tesaṃ parisuddhāparisuddhavaṇṇānaṃ parittatā vā appamāṇatā vā abhibhavanakāraṇaṃ, atha kho nīlādibhāvo evāti. Etesu ca parittādikasiṇarūpesu yaṃ yaṃ caritassa imāni abhibhāyatanāni ijjhanti, taṃ dassetuṃ ‘‘imesu panā’’tiādi vuttaṃ. Sabbasaṅgāhikavasenāti nīlavaṇṇanīlanidassananīlanibhāsānaṃ sādhāraṇavasena. Vaṇṇavasenāti sabhāvavaṇṇavasena. Nidassanavasenāti passitabbatāvasena cakkhuviññāṇādiviññāṇavīthiyā gahetabbatāvasena. Obhāsavasenāti sappabhāsatāya avabhāsanavasena.
6. 解脱经的注释
6. Vimokkhasuttavaṇṇanā
66第六部(《长部注》2.129)中,“以何义”是指以什么自性。自性确实通过智被如实、应证知地了知,所以被称为“义”;这个词本身把 ttha 音变成 ṭṭha 音,所以说成 aṭṭho。“以胜解义”是指以更殊胜、更特别的解脱之义。借此说明:虽然一切色界禅那都以镇伏的方式从对立面解脱出来,但由哪一种修习上的差别,使那禅那极其殊胜地脱离对立面而运转,这个修习上的差别就被显示出来了。因为即使属于同一类,也会因修习差别而有运转方式上的差别。就像信解脱者和见至者那样,同样,由于从敌对法中善巧地解脱出来,以不被压制、无所畏惧而欣乐的状态善巧胜解,所以也是解脱。因此说“于所缘亦”等。然而这层胜解之义在最后的灭尽解脱中是没有的。那里只能得到纯粹的解脱之义,这一点作者在后面自己会说明。
66. Chaṭṭhe (dī. ni. ṭī. 2.129) kenaṭṭhenāti kena sabhāvena. Sabhāvo hi ñāṇena yāthāvato araṇīyato ñātabbato ‘‘attho’’ti vuccati, so eva ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā ‘‘aṭṭho’’ti vutto. Adhimuccanaṭṭhenāti adhikaṃ savisesaṃ muccanaṭṭhena. Etena satipi sabbassapi rūpāvacarajjhānassa vikkhambhanavasena paṭipakkhato vimuttabhāve yena bhāvanāvisesena taṃ jhānaṃ sātisayaṃ paṭipakkhato vimuccitvā pavattati, so bhāvanāviseso dīpito. Bhavati hi samānajātiyuttopi bhāvanāvisesena pavattiākāraviseso. Yathā taṃ saddhāvimuttato diṭṭhippattassa, tathā paccanīkadhammehi suṭṭhu vimuttatāya eva aniggahitabhāvena nirāsaṅkatāya abhirativasena suṭṭhu adhimuccanaṭṭhenapi vimokkho. Tenāha ‘‘ārammaṇe cā’’tiādi. Ayaṃ panatthoti ayaṃ adhimuccanaṭṭho pacchime vimokkhe nirodhe natthi. Kevalo vimuttaṭṭho eva tattha labbhati, taṃ sayameva parato vakkhati.
“有色者”:是指此人具有属于自身相续的色,而这个色由于成为他所修那禅那的因,便成为殊胜的色。因为“有色”这个词本身就显示殊胜之义,所以依这种殊胜的色,他才可以被称为“有色者”。因此应当理解:依属于自身相续的色而证得的那禅那,在这里从胜义上说,正是成就“有色”状态的根本。所以说“内……”等。“色禅那”中的“色”,是省略了后分词的用法;而这里的“诸色”,则应看作省略了前分词。因此说“青遍处等诸色”。对色,也就是对遍处色之想,叫色想;他有这种想,所以是色想者——这是以想为首来说禅那。与它相反的,就是无色想者。所以说“内无色想……”等。
Rūpīti yenāyaṃ sasantatipariyāpannena rūpena samannāgato, taṃ yassa jhānassa hetubhāvena visiṭṭharūpaṃ hoti, yena visiṭṭhena rūpena ‘‘rūpī’’ti vucceyya rūpīsaddassa atisayatthadīpanato, tadeva sasantatipariyāpannarūpassa vasena paṭiladdhajjhānaṃ idha paramatthato rūpibhāvasādhakanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘ajjhatta’’ntiādi. Rūpajjhānaṃ rūpaṃ uttarapadalopena. Rūpānīti panettha purimapadalopo daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ ‘‘nīlakasiṇādīni rūpānī’’ti. Rūpe kasiṇarūpe saññā rūpasaññā , sā etassa atthīti rūpasaññī, saññāsīsena jhānaṃ vadati. Tappaṭipakkhena arūpasaññī. Tenāha ‘‘ajjhattaṃ na rūpasaññī’’tiādi.
在安止定当中,并没有“这是善美的”这样的作意——这说明,只有依靠入安止定之前的预作意,才可能有那样的胜解。这样一来,那种“这里理应如此说”的责难就站不住脚了。因为在极其清净的青等颜色遍处中,对在那里用过功的修行者来说,由于强烈的欣喜,完全信解的含义是能够成立的,所以注释书里就这样解释了第三种解脱。另外,以慈心等梵住的方式生起的修习,能把众生视为不可厌恶,并胜解为善美而持续运转,因此在《无碍解道》(1.212-213)中,梵住修习被称为“善美解脱”。这两者只是各依不同的理路而说,应当知道并不矛盾。
Anto appanāyaṃ ‘‘subha’’nti ābhogo natthīti iminā pubbābhogavasena tathā adhimutti siyāti dasseti. Evañhettha tathāvattabbatāpatticodanā anavaṭṭhānā hoti. Yasmā suvisuddhesu nīlādīsu vaṇṇakasiṇesu tattha katādhikārānaṃ abhirativasena suṭṭhu adhimuccanaṭṭho sambhavati, tasmā aṭṭhakathāyaṃ tathā tatiyo vimokkho saṃvaṇṇito. Yasmā pana mettādivasena pavattamānā bhāvanā satte appaṭikūlato dahanti, te subhato adhimuccitvā pavattati, tasmā paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.212-213) brahmavihārabhāvanā ‘‘subhavimokkho’’ti vuttā. Tayidaṃ ubhayampi tena tena pariyāyena vuttattā na virujjhatīti daṭṭhabbaṃ.
“一切”是指完全没有剩余。因为四种无色蕴连一点点都不会在那里残留。“已散灭”是指在被限定的那一刻被彻底灭尽。所谓最上的解脱,是因为只有圣者才能证入它,它以圣果为终点,并且能在现世就达到涅槃。
Sabbasoti anavasesato. Na hi catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ ekadesopi tattha avasissati. Vissaṭṭhattāti yathāparicchinnakāle nirodhitattā. Uttamo vimokkho nāma ariyeheva samāpajjitabbato ariyaphalapariyosānattā diṭṭheva dhamme nibbānappattibhāvato ca.
第7篇《非圣说经》的注释
7. Anariyavohārasuttavaṇṇanā
67第七经里说,非圣者、卑劣之人的言说,就是“非圣者言说”。“宣称见到”,就是宣称“我见到了”。闻、觉、知这三项也是这样。这里应当通过引发各种相应言说的思心所来理解其含义,所以说“以那些思……”等等。
67. Sattame anariyānaṃ lāmakānaṃ vohāro anariyavohāro. Diṭṭhavāditāti diṭṭhaṃ mayāti evaṃ vāditā. Evaṃ sesesupi. Ettha ca taṃtaṃsamuṭṭhāpakacetanāvasena attho veditabbo. Tenāha ‘‘yāhi cetanāhī’’tiādi.
第9篇《众经》的注释
9. Parisāsuttavaṇṇanā
69第九项:因为能共同聚集到一起,或者因为能前来会合,所以叫“集会”,也就是会众。以频婆娑罗王为首的集会,就叫频婆娑罗会众。其余两类也是这样理解。应当这样连接理解:频婆娑罗……等集会,与刹帝利会众类似。在其他轮围世界里,也同样有世尊前往刹帝利会众等处的情况。最初,世尊和他们一起时的言语,是问候寒暄,彼此一问一答地交谈,是亲切的对话。与法相应的提问和反问,是法义讨论。这里是依据外形而说,因为“色”一词是“外形”的同义词,正如“化作巨大的象王之色”等语中那样。所谓“他们的”这一词,是兼顾前后两词的:“正如他们的特征外形一样,世尊的身体外形对他们也只是这样显现而已。”也不是说世尊戴着摩尼耳环。应当这样连接理解。破声者,即两种破裂之声。嘎嘎声者,即粗涩之声。他方语者,即不同于那些众生语言的另一种语言。考察,即思惟。为了什么……等……宣说:这句话是以此意趣而说的:难道不是先让他们知道自己的身份之后,再说法时,他们才会生起殊胜的信心吗?对于那些不让他们知道自己的身份,只是说法时,信心就生起,而不是知道身份之后才生起的人,世尊是就那样的人而那样做的。其中说明其用意:“为了熏习之故。”即使这样听闻:即使说法者不明、来处不明,所听闻的法,也仅仅依其自身的法性善法性,而成为未来听闻者的因缘。
69. Navame (dī. ni. ṭī. 2.172) samāgantabbato, samāgacchatīti vā samāgamo, parisā. Bimbisārappamukho samāgamo bimbisārasamāgamo. Sesadvayepi eseva nayo. Bimbisāra…pe… samāgamasadisaṃ khattiyaparisanti yojanā. Aññesu cakkavāḷesupi labbhateva satthu khattiyaparisādiupasaṅkamanaṃ. Ādito tehi saddhiṃ satthu bhāsanaṃ ālāpo, kathanappaṭikathanaṃ sallāpo. Dhammūpasaṃhitā pucchāpaṭipucchā dhammasākacchā. Saṇṭhānaṃ paṭicca kathitaṃ saṇṭhānapariyāyattā vaṇṇa-saddassa ‘‘mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.138) viya. Tesanti padaṃ ubhayapadāpekkhaṃ ‘‘tesampi lakkhaṇasaṇṭhānaṃ viya satthu sarīrasaṇṭhānaṃ tesaṃ kevalaṃ paññāyati evā’’ti. Nāpi āmuttamaṇikuṇḍalo bhagavā hotīti yojanā. Chinnassarāti dvidhā bhinnassarā. Gaggarassarāti jajjaritassarā. Bhāsantaranti tesaṃ sattānaṃ bhāsāto aññaṃ bhāsaṃ. Vīmaṃsāti cintanā. Kimatthaṃ…pe… desetīti idaṃ nanu attānaṃ jānāpetvā dhamme kathite tesaṃ sātisayo pasādo hotīti iminā adhippāyena vuttaṃ? Yesaṃ attānaṃ ajānāpetvāva dhamme kathite pasādo hoti, na jānāpetvā, tādise sandhāya satthā tathā karoti. Tattha payojanamāha ‘‘vāsanatthāyā’’ti. Evaṃ sutopīti evaṃ aviññātadesako aviññātāgamanopi suto dhammo attano dhammasudhammatāyeva anāgate paccayo hoti suṇantassa.
《地震经》的注释
10. Bhūmicālasuttavaṇṇanā
70第70段。在“乌德那夜叉的塔所在地”这句中,是指一个名叫乌德那的夜叉所居之处,用砖建成,受到大众敬重的地方。“已建的精舍”,是指专为世尊而建的精舍。“被称为”,是说依照先前的叫法,称作“乌德那塔”。在“乔达摩塔”等名称中也是如此。这里同样显示了一个道理:那是在塔的所在地建成的精舍。比如“萨坦巴”,据说基基王的七位公主生起厌离心,离家出走,在那里精勤修行,所以人们称那个地方为“萨坦巴塔”。至于“巴胡普塔卡”,那里有一棵多气根的榕树,许多人向住在树上的天神祈求儿子,因此那个地方就被称为“巴胡普塔卡塔”。那是名叫萨兰达达的夜叉居住的地方,也是名叫恰帕拉的夜叉居住的地方。所有这些地方,在佛陀出世以前就由过去的天神守护,并以“塔”的名称来称呼;即使世尊在那里建了精舍,人们仍然这样认定。“令人愉悦的”:在这里要知道,毗舍离城因为土地条件好、容易得到食物而令人愉悦;而精舍则因为离城不太远也不太近,往来方便,不在人群杂处之地,有树荫和水,适合独处静修,所以令人愉悦。
70. Dasame (dī. ni. ṭī. 2.167; saṃ. ni. ṭī. 2.5.822) udenayakkhassa cetiyaṭṭhāneti udenassa nāma yakkhassa āyatanabhāvena iṭṭhakāhi kate mahājanassa cittīkataṭṭhāne. Katavihāroti bhagavantaṃ uddissa katavihāro. Vuccatīti purimavohārena ‘‘udenaṃ cetiya’’nti vuccati. Gotamakādīsupīti ‘‘gotamakaṃ cetiya’’ntiādīsupi. Eseva nayoti cetiyaṭṭhāne katavihārabhāvaṃ atidisati. Tathā hi sattambanti kikissa rañño dhītaro satta kumāriyo saṃvegajātā gehato nikkhamitvā tattha padhānaṃ padahiṃsu, taṃ ṭhānaṃ ‘‘sattambaṃ cetiya’’nti vadanti. Bahuputtakanti ca bahupāroho eko nigrodharukkho, tasmiṃ adhivatthaṃ devataṃ bahū manussā putte patthenti, tadupādāya taṃ ṭhānaṃ ‘‘bahuputtakaṃ cetiya’’nti paññāyittha. Sārandadassa nāma yakkhassa vasitaṭṭhānaṃ, cāpālassa nāma yakkhassa vasitaṭṭhānaṃ, iti sabbānevetāni buddhuppādato pubbadevatā pariggahetvā cetiyavohārena voharitāni, bhagavato vihāre katepi tatheva sañjānanti. Ramaṇīyāti ettha vesāliyā tāva bhūmibhāgasampattiyā sulabhapiṇḍatāya ramaṇīyabhāvo veditabbo. Vihārānaṃ pana nagarato nātidūratāya naccāsannatāya gamanāgamanasampattiyā anākiṇṇavihāraṭṭhānatāya chāyudakasampattiyā pavivekapatirūpatāya ca ramaṇīyatā daṭṭhabbā.
已增长:因为修习达到圆满,所以变得广大。反复造作:因为透过修习不断练习,所以一再地持续生起。已作成如善驾之车:就像一辆由善巧御者驾驭的驯良骏马所拉的车,能随自己的意愿行驶;同样,令它达到能随意愿运转的状态。以建立之义:就是以安立之义。已作成如地基:因为完全净除了杂染,并成为神变领域的安立处,所以就像一块已彻底清理、没有危险的地基一样被作成。已安立:因为远离了对立面,处于善修的状态,所以被安置为能适应各种安立。从各方面积聚:因为透过修习的一切方面,令它达到修习的增长。因此说已善增长。已善着手:指对神变修习已到达顶峰,得到了完全正确的修习。
Vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṃ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitā. Yuttayānaṃ viya katāti yathā yuttamājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattirahataṃ gamitā. Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Vatthu viya katāti sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisayatāya patiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katā. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā. Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanupacayaṃ gamitā. Tenāha ‘‘suvaḍḍhitā’’ti. Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāya sikhāppattiyā sammadeva saṃsevitā.
所谓“没有限定”,是用“无论什么人”这种没有限定范围的说法。所谓“限定之后”,则是用“如来的”这种直接显示自身特征的说法来限定。“寿量”说的是最长的寿命。那么这里什么叫“最上寿”?它又怎么是有确定限量的呢?回答是:就像由于过去已经形成的生存愿望和资助条件,各类众生在各自不同的生存状态中,身体各部分、肤色、形状、大小等会有种种差别;同样,在胎生、欲界天、色界众生中,由精血、时节、食物等当下条件所支持的果报相续,其持续的时间大多有确定的界限。那些维持活动的色命根和非色命根——也就是寿命——之所以能安住,不只是因为它们能令俱生的色法和非色法在那一刹那安住,还因为它们一直作为相续不断的因,直到有分断灭为止。因此,由于它是寿命的因,依着“因”而借用“果”的名称,就说为“寿”;又依它最高、最终的界限,说为“最上寿”。而这对诸天神、地狱众生和北俱卢洲人来说,是确定有界限的。其中北俱卢洲人的寿命更是绝对确定有界限;其余的人、饿鬼、畜生,则在能导致长久存续的业特别强盛的时期,依据与该业同行的相续所生的精血等条件,以及由日月运行等产生的时节、食物等条件,其寿命长短不定。这种确定,就像前面说的,由于过去已形成的生存愿望,在各自不同的生存状态中,肤色、形状等差别被确定下来,这是通过见闻等途径成立的;同样,从一开始的认定也是成立的。这样,在各种投生中出生的众生,大多通过见闻等得知其寿命大概有多长,然后执著那是最高的,并依着生起的生存愿望,从一开始就确定其界限,应当这样理解。然而,因为业在各自投生中能够产生该投生所确定的肤色等,但在寿命界限已确定的投生中,却不能越过那个界限来产生果报,所以说“在那个时候,人的寿命有多长,他就活满那么长”。
Aniyamenāti ‘‘yassa kassacī’’ti aniyamavacanena. Niyametvāti ‘‘tathāgatassā’’ti sarūpadassanena niyametvā. Āyuppamāṇanti (dī. ni. ṭī. 1.40; dī. ni. abhi. ṭī. 1.40) paramāyuppamāṇaṃ vadati. Kiṃ panettha paramāyu nāma, kathaṃ vā taṃ paricchinnappamāṇanti? Vuccate – yo tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tasmiṃ tasmiṃ bhavavisese purimasiddhabhavapatthanūpanissayavasena sarīrāvayavavaṇṇasaṇṭhānappamāṇādivisesā viya taṃtaṃgatinikāyādīsu yebhuyyena niyataparicchedo gabbhaseyyakakāmāvacaradevarūpāvacarasattānaṃ sukkasoṇitautubhojanādiutuādipaccuppannapaccayūpatthambhito vipākappabandhassa ṭhitikālaniyamo. So yathāsakaṃ khaṇamattāvaṭṭhāyīnampi attano sahajātānaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhapanākāravuttitāya pavattanakāni rūpārūpajīvitindriyāni yasmā na kevalaṃ tesaṃ khaṇaṭhitiyā eva kāraṇabhāvena anupālakāni, atha kho yāva bhavaṅgupacchedā anupabandhassa avicchedahetubhāvenapi, tasmā āyuhetukattā kāraṇūpacārena āyu, ukkaṃsaparicchedavasena paramāyūti ca vuccati. Taṃ pana devānaṃ nerayikānaṃ uttarakurukānañca niyataparicchedaṃ. Uttarakurukānaṃ pana ekantaniyataparicchedameva, avasiṭṭhamanussapetatiracchānānaṃ pana ciraṭṭhitisaṃvattanikakammabahule kāle taṃkammasahitasantānajanitasukkasoṇitapaccayānaṃ taṃmūlakānañca candasūriyasamavisamaparivattanādijanitautuāhārādisamavisamapaccayānañca vasena cirācirakālato aniyataparicchedaṃ, tassa ca yathā purimasiddhabhavapatthanāvasena taṃtaṃgatinikāyādīsu vaṇṇasaṇṭhānādivisesaniyamo siddho dassanānussavādīhi, tathā ādito gahaṇasiddhiyā. Evaṃ tāsu tāsu upapattīsu nibbattasattānaṃ yebhuyyena samappamāṇaṭṭhitikālaṃ dassanānussavehi labhitvā taṃparamataṃ ajjhosāya pavattitabhavapatthanāvasena ādito paricchedaniyamo veditabbo. Yasmā pana kammaṃ tāsu tāsu upapattīsu yathā taṃtaṃupapattiniyatavaṇṇādinibbattane samatthaṃ, evaṃ niyatāyuparicchedāsu upapattīsu paricchedātikkamena vipākanibbattane samatthaṃ na hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘tasmiṃ tasmiṃ kāle yaṃ manussānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ paripuṇṇaṃ karonto tiṭṭheyyā’’ti.
玛哈斯瓦长老则把两点放在心里——一是能导致大菩萨在最后一生结生的业,具有让菩萨获得无量寿的能力;二是诸佛的寿行具有镇伏灾患的能力——而这两种能力在经文中都已经出现了,因此他说:就让它在这贤劫中住立吧。所谓被衰老等所征服,意思是说,正如以神通力无法对抗衰老一样,以神通力也无法对抗死亡,这个道理从意义上就已经成立了。关于箭射于何处、又落在何处,应当知道,即使有人以另一种方式提出,也恰恰是以长老之说证实了注释书的说法。因此他说,然而有人所说……被决定。
Mahāsīvatthero pana ‘‘mahābodhisattānaṃ carimabhave paṭisandhidāyino kammassa asaṅkhyeyyāyukatāsaṃvattanasamatthataṃ hadaye ṭhapetvā buddhānañca āyusaṅkhārassa parissayavikkhambhanasamatthatā pāḷiyaṃ āgatā evāti imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyyā’’ti avoca. Khaṇḍiccādīhi abhibhuyyatīti etena yathā iddhibalena jarāya na paṭighāto, evaṃ tena maraṇassapi na paṭighātoti atthato āpannamevāti. ‘‘Kva saro khitto, kva ca nipatito’’ti aññathā vuṭṭhitenapi theravādena aṭṭhakathāvacanameva samatthitanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘yo pana vuccati…pe… niyāmita’’nti.
在“粗显的相”这里,“粗显的相”指的是生起粗大想。所谓生起粗大想,就是通过祈请“请世尊住世一劫”来请求住世整整一劫,也就是以“阿难,任何人修习了四神足”等语句,用间接的方式说明:凭着自己修习四神足的威力,有能力住世一劫。“光照”指的是明了直白的说法。因为这是抛开间接表达、直接显露自己意趣的说法。“心被控制”指的是心被压倒,以至于无法辨别任何有利或不利的事。而这种压倒,就像大水淹没少量水一样,所以说“心被淹没”。“其他”指的是与长老不同的人,或者指任何一位不同于圣者的凡夫。这里提到凡夫,是为了说明:正如凡夫因为一切颠倒都还没有断除,心被魔罗控制时无法辨别任何有利或不利的事;同样,这位长老对世尊所作的光照也完全无法辨别。因此他说“因为魔罗……”等等。
Oḷārike nimitteti thūle saññuppādane. Thūlasaññuppādanañhetaṃ ‘‘tiṭṭhatu bhagavā kappa’’nti sakalaṃ kappaṃ avaṭṭhānayācanāya, yadidaṃ ‘‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā’’tiādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappaṃ avaṭṭhānasamatthatāvibhāvanaṃ. Obhāseti pākaṭavacane. Pākaṭavacanañhetaṃ, yadidaṃ pariyāyaṃ muñcitvā ujukameva attano adhippāyavibhāvanaṃ. Pariyuṭṭhitacittoti yathā kiñci atthānatthaṃ sallakkhetuṃ na sakkā, evaṃ abhibhūtacitto. So pana abhibhavo mahatā udakoghena appakassa udakassa ajjhottharaṇaṃ viya ahosīti vuttaṃ ‘‘ajjhotthaṭacitto’’ti. Aññoti therato, ariyehi vā aññopi yo koci puthujjano. Puthujjanaggahaṇañcettha yathā sabbena sabbaṃ appahīnavipallāso mārena pariyuṭṭhitacitto kiñci atthānatthaṃ sallakkhetuṃ na sakkoti, evaṃ thero bhagavatā katanimittobhāsaṃ sabbaso na sallakkhesīti dassanatthaṃ. Tenāha ‘‘māro hī’’tiādi.
四种颠倒:对不净的事物生起“净”的想颠倒和心颠倒,对苦的事物生起“乐”的想颠倒和心颠倒,这就是四种颠倒。“因此”:虽然其他八种颠倒已经被断除,但如前所说的这四种颠倒还没有被断除。“他”:指那位长老。“压碎”:仅仅以接触就仿佛在压碎一样;如果不是这样,被它压碎的众生可能当场就死了。“他能做什么?不能做什么?”这是言外之意。为什么不能?难道他不是已经进入上首弟子的腹中了吗?确实进入了,但那是为了展示自己的威力,并不是出于伤害的意图。这里说“他能做什么?”是出于伤害的意图,因为对心脏的压碎更为严重。“相与光”:这里“相”是指这样一种想——它依自身修习四神足的威力而生起,具有住世一劫的能力;这种能力,是通过“愿世尊住世一劫”这样祈请住世满一整劫,以及“阿难,若有人修习四神足”等以其他说法暗示的方式而具备的。“光”则是放下间接的方式,直接显示自己的意趣。“即在知者”:即在了知自己被魔罗缠缚的情况下。“因归咎而令忧轻微”:由于将过失归于自己,众生的忧伤就变得轻微而不强烈,所以说“以归咎而使忧伤轻微”。那么,长老是在心意被魔罗缠缚之后才了知生起的过程吗?他并非依自性而了知,而是依佛陀的威力而了知。
Cattārovipallāsāti asubhe ‘‘subha’’nti saññāvipallāso, cittavipallāso, dukkhe ‘‘sukha’’nti saññāvipallāso, cittavipallāsoti ime cattāro vipallāsā. Tenāti yadipi itare aṭṭha vipallāsā pahīnā, tathāpi yathāvuttānaṃ catunnaṃ vipallāsānaṃ appahīnabhāvena. Assāti therassa. Maddatīti phusanamattena maddanto viya hoti, aññathā tena maddite sattānaṃ maraṇameva siyā. Kiṃ sakkhissati, na sakkhissatīti adhippāyo. Kasmā na sakkhissati, nanu esa aggasāvakassa kucchiṃ paviṭṭhoti? Saccaṃ paviṭṭho, tañca kho attano ānubhāvadassanatthaṃ, na vibādhanādhippāyena. Vibādhanādhippāyena pana idha ‘‘kiṃ sakkhissatī’’ti vuttaṃ hadayamaddanassa adhikatattā. Nimittobhāsanti ettha ‘‘tiṭṭhatu bhagavā kappa’’nti sakalakappaṃ avaṭṭhānayācanāya ‘‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā’’tiādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappaṃ avaṭṭhānasamatthatāvasena saññuppādanaṃ nimittaṃ. Tathā pana pariyāyaṃ muñcitvā ujukameva attano adhippāyavibhāvanaṃ obhāso. Jānantoyevāti mārena pariyuṭṭhitabhāvaṃ jānantoyeva. Attano aparādhahetuto sattānaṃ soko tanuko hoti, na balavāti āha ‘‘dosāropanena sokatanukaraṇattha’’nti. Kiṃ pana thero mārena pariyuṭṭhitacittakāle pavattiṃ pacchā jānātīti? Na jānāti sabhāvena, buddhānubhāvena pana jānāti.
阿难,你去吧。因为他本来就是为了日间休息才来到这里的,所以世尊说:阿难,你去吧,到你喜欢的地方去作日间休息。因此接着说了“现在你觉得什么时候合适”。
当把人引向无益之事时,是以杀害功德来杀害;或者因为障碍离染、成为投生的因相,在处处令众生生起,就像在杀害一样,所以说“杀害者,所以叫魔罗”。因为极其邪恶,所以叫“邪恶者”。因为具足黑暗之法,所以叫“黑者”。因为能让离染等功德走到尽头,所以叫“终结者”。因为不肯放弃给众生带来无益的修行方式,所以叫“难伏者”。用自己的魔网捆绑放逸的人,或者放逸的人是他的亲属,所以叫“放逸者的亲属”。
关于第七个七天之后,又过了七天,合起来说“第八个七天”,并不是像在菩提座下的七个七天那样,有一个固定称为“第八个七天”的说法。因为在第七个七天之后,在阿阇波罗榕树下,大梵天王和帝释天王恳请说法,魔罗知道世尊接受了这件事,心想:“现在他要用说法让众生超越我的领域了。”于是生起忧恼,站在那里想:“来吧,现在我要用手段让他般涅槃,这样他的心愿就会落空,而我的心愿就能实现。”这样想完之后,魔罗来到世尊面前,站在一边,用“世尊,现在请般涅槃吧”等话请求世尊般涅槃。针对这件事,才说了“第八个七天”等话。
其中,“今天”是指舍弃寿行的这一天。世尊虽然知道魔罗纠缠不舍的意图,却没有揭穿,只是表明般涅槃的时候还没到,就拒绝了请求。因此说了“我还没有……”等话。
Gaccha tvaṃ, ānandāti yasmā divāvihāratthāya idhāgato, tasmā, ānanda, gaccha tvaṃ yathārucitaṭṭhānaṃ divāvihārāya. Tenāha ‘‘yassadāni kālaṃ maññasī’’ti. Anatthe niyojento guṇamāraṇena māreti, virāgavibandhanena vā jātinimittatāya tattha tattha jātaṃ mārento viya hotīti ‘‘māretīti māro’’ti vuttaṃ. Ati viya pāpatāya pāpimā. Kaṇhadhammehi samannāgato kaṇho. Virāgādiguṇānaṃ antakaraṇato antako. Sattānaṃ anatthāvahaṃ paṭipattiṃ na muñcatīti namuci. Attano mārapāsena pamatte bandhati, pamattā vā bandhū etassāti pamattabandhu. Sattamasattāhato paraṃ satta ahāni sandhāyāha ‘‘aṭṭhame sattāhe’’ti na pana pallaṅkasattāhādi viya niyatakiccassa aṭṭhamasattāhassa nāma labbhanato. Sattamasattāhassa hi parato ajapālanigrodhamūle mahābrahmuno sakkassa ca devarañño paṭiññātadhammadesanaṃ bhagavantaṃ ñatvā ‘‘idāni satte dhammadesanāya mama visayaṃ samatikkamāpessatī’’ti sañjātadomanasso hutvā ṭhito cintesi – ‘‘handa dānāhaṃ naṃ upāyena parinibbāpessāmi, evamassa manoratho aññathattaṃ gamissati, mama ca manoratho ijjhissatī’’ti. Evaṃ pana cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ekamantaṃ ṭhito ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā’’tiādinā parinibbānaṃ yāci. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘aṭṭhame sattāhe’’tiādi. Tattha ajjāti āyusaṅkhārossajjanadivasaṃ sandhāyāha. Bhagavā cassa atibandhanādhippāyaṃ jānantopi taṃ anāvikatvā parinibbānassa akālabhāvameva pakāsento yācanaṃ paṭikkhipi. Tenāha ‘‘na tāvāha’’ntiādi.
依道而通达:是凭对四圣谛的证悟而通达。同样依此调伏:是依圣道,以断尽诸烦恼而调伏。同样无所畏:正因证得圣道,在导师的教法中获得无所畏;由于能生怖畏的邪见、疑等恶法已离去,所以达到无所畏的状态,这就是意思。凡是依所闻之法能从轮回之苦中出离的,这里以最殊胜的说法,就是指所闻,所以说依三藏。三部藏的集合就是三藏,或者三类经典就是三藏,三藏本身就是三藏,依此而说。此即:那被称为所闻、应当听闻的三藏,就是它。法:指教法。持:像把狮子脂放进金器里一样,令它不坏失,以善巧娴熟、善加运转的方式持守于心,安放在心中。这样,从教法的层面显示了多闻持法者的状态之后,现在为了也从证法的层面显示它,而说或者说等语。圣法:指道与果之法,或者也指九种出世间法。成为随法:指为证得而成为随顺之法。随顺的行道:这里也是指观法,或者指六种清净。随法:指与上述行道相应的、能削减烦恼的少欲等法。行戒:指受持而行的戒。或者,随法就是道果法:指趣向出起的观,其行戒即是。自师之教:指自己导师——正自觉者的教说。以教导包括天界在内的世间的行为规范,所以是导师,即世尊;他的教说,就是四圣谛的宣说。
Maggavasena byattāti saccasampaṭivedhaveyyattiyena byattā. Tatheva vinītāti maggavaseneva kilesānaṃ samucchedavinayena vinītā. Tathā visāradāti ariyamaggādhigameneva satthusāsane vesārajjappattiyā visāradā, sārajjakarānaṃ diṭṭhivicikicchādipāpadhammānaṃ vigamena visāradabhāvaṃ pattāti attho. Yassa sutassa vasena vaṭṭadukkhato nissaraṇaṃ sambhavati, taṃ idha ukkaṭṭhaniddesena sutanti adhippetanti āha ‘‘tepiṭakavasenā’’ti. Tiṇṇaṃ piṭakānaṃ samūho tepiṭakaṃ, tīṇi vā piṭakāni tipiṭakaṃ, tipiṭakameva tepiṭakaṃ, tassa vasena. Tamevāti yaṃ taṃ tepiṭakaṃ sotabbabhāvena ‘‘suta’’nti vuttaṃ, tameva. Dhammanti pariyattidhammaṃ. Dhārentīti suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasaṃ viya avinassantaṃ katvā suppaguṇasuppavattibhāvena dhārenti hadaye ṭhapenti. Iti pariyattidhammavasena bahussutadhammadharabhāvaṃ dassetvā idāni paṭivedhadhammavasenapi taṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Ariyadhammassāti maggaphaladhammassa, navavidhassapi vā lokuttaradhammassa. Anudhammabhūtanti adhigamāya anurūpadhammabhūtaṃ. Anucchavikappaṭipadanti ca tameva vipassanādhammamāha, chabbidhā visuddhiyo vā. Anudhammanti tassā yathāvuttappaṭipadāya anurūpaṃ abhisallekhitaṃ appichatādidhammaṃ. Caraṇasīlāti samādāya vattanasīlā. Anumaggaphaladhammo etissāti vā anudhammā, vuṭṭhānagāminī vipassanā. Tassā caraṇasīlā. Attano ācariyavādanti attano ācariyassa sammāsambuddhassa vādaṃ. Sadevakassa lokassa ācārasikkhāpanena ācariyo, bhagavā, tassa vādo, catusaccadesanā.
“将宣说”:意思是从一开始就讲说,按照自己领受的次第,让其他人也能领受。“将教授”:意思是让他们读诵,让他们正确明了巴利经文。“将施设”:意思是让他们知道,让他们清楚明白。“将建立”:意思是用各种方式安立,让他们明白显示。“将开显”:意思是把它打开。“将分别”:意思是把它分别清楚。“将阐明”:意思是把不明显、深奥的道理变得明显、显了。关于“与法俱”:这里“法”这个词是“原因”的同义词,就像“对原因有智慧,称为法无碍解”等地方所说的那样,所以注释说“以有原因、有理由的话”。“有教诫神变”:意思是具有出离的功能。就像驳倒别人的主张后,自己的主张得以成立那样,用理由和比喻把所证悟的道理圆满地讲说出来。因此说“令其成为导向出离而说法”,意思是让他们通晓九种出世间法。在这里,“将施设”等六个词显示了六个义理句,而最初两个词显示了六个文句。到此为止,按照注释的方式,把三藏佛语都收摄显示出来了。正如《导论》中所说:“十二句为经,那一切都是文与义。”
Ācikkhissantīti ādito kathessanti, attanā uggahitaniyāmena pare uggaṇhāpessantīti attho. Desessantīti vācessanti, pāḷiṃ sammā pabodhessantīti attho. Paññapessantīti pajānāpessanti, saṅkāsessantīti attho. Paṭṭhapessantīti pakārehi ṭhapessanti, pakāsessantīti attho. Vivarissantīti vivaṭaṃ karissanti. Vibhajissantīti vibhattaṃ karissanti. Uttānīkarissantīti anuttānaṃ gambhīraṃ uttānaṃ pākaṭaṃ karissanti. Sahadhammenāti ettha dhamma-saddo kāraṇapariyāyo ‘‘hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu (vibha. 720) viyāti āha ‘‘sahetukena sakāraṇena vacanenā’’ti. Sappāṭihāriyanti sanissaraṇaṃ. Yathā paravādaṃ bhañjitvā sakavādo patiṭṭhahati, evaṃ hetudāharaṇehi yathādhigatamatthaṃ sampādetvā dhammaṃ kathessanti. Tenāha ‘‘niyyānikaṃ katvā dhammaṃ desessantī’’ti, navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ pabodhessantīti attho. Ettha ca ‘‘paññapessantī’’tiādīhi chahi padehi cha atthapadāni dassitāni, ādito pana dvīhi padehi cha byañjanapadāni. Ettāvatā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ saṃvaṇṇanānayena saṅgahetvā dassitaṃ hoti. Vuttañhetaṃ nettiyaṃ (netti. saṅgahavāro) ‘‘dvādasa padāni suttaṃ, taṃ sabbaṃ byañjanañca attho cā’’ti.
包含三学:就是包含增上戒学等三种学处。全部的教法与梵行:就是毫无遗漏、作为佛陀教法的最胜修行。圆满成就:就是完全正确地增长。依禅那之乐味:就是依那些比丘各自所证得的禅那之乐。达到增长:就是因达到广大殊胜的状态而全面获得增长。如同一切遍开:就是因神通成就,教法的兴盛达到顶峰,如同花朵全部绽放。以安住的方式:就是以安住的方式,也就是达到稳固安立。以证悟的方式,成就众人的利益:就是利益众多的人。因此说“以大众证悟的方式”。广大而广博地生起、出现,或广大地达到众多状态,就是广布。因此说“一切……达到”。善开示:就是善巧、完全正确地以初善等状态加以开示。
Sikkhāttayasaṅgahitanti adhisīlasikkhādisikkhāttayasaṅgahaṃ. Sakalaṃ sāsanabrahmacariyanti anavasesaṃ satthusāsanabhūtaṃ seṭṭhacariyaṃ. Samiddhanti sammadeva vaḍḍhitaṃ. Jhānassādavasenāti tehi tehi bhikkhūhi samadhigatajjhānasukhavasena. Vuddhippattanti uḷārapaṇītabhāvūpagamena sabbaso parivuddhimupagataṃ. Sabbapāliphullaṃ viya abhiññāsampattivasena abhiññāsampadāhi sāsanābhivuddhiyā matthakappattito. Patiṭṭhitavasenāti patiṭṭhānavasena, patiṭṭhappattiyāti attho. Paṭivedhavasena bahuno janassa hitanti bāhujaññaṃ. Tenāha ‘‘mahājanābhisamayavasenā’’ti. Puthu puthulaṃ bhūtaṃ jātaṃ, puthu vā puthuttaṃ pattanti puthubhūtaṃ. Tenāha ‘‘sabbā…pe... patta’’nti. Suṭṭhu pakāsitanti suṭṭhu sammadeva ādikalyāṇādibhāvena paveditaṃ.
把正念好好地安立起来之后——意思是:这个由身体等部分构成、被称为“有身”的苦担,我已经背负了这么长的时间,现在不应该再背了。为了卸下它,我长久以来一直在积集圣道的资粮,如今这圣道已经证悟了。因为对这些身体等事物,已经从不净等角度、从自性等角度彻底正确地遍知了——所以把四种正念都如实地、好好地安立在各自的所缘上。以智慧抉择之后——意思是:对这个被称为“有身”的苦担,以自利为目的的部分,已经在菩提树下完成;而利他之事,即应受佛陀调伏的有情之教化,则应当完成,那如今只需三个月就能完成,我也将在吠舍佉月满月日般涅槃——如此以佛陀之智抉择之后,从一切方面确定下来。“舍弃寿行”,“我将不再进入能造作寿命的果等至法”,如此作意之后便将其舍弃。由于那舍弃,他便将以此所造作的寿命行“不再令其相续”而舍弃。因此说“tatthā”等。
Satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvāti ayaṃ kāyādivibhāgo attabhāvasaññito dukkhabhāro mayā ettakaṃ kālaṃ vahito, idāni pana na vahitabbo, etassa avahanatthañhi cirataraṃ kālaṃ ariyamaggasambhāro sambhato, svāyaṃ ariyamaggo paṭividdho. Yato ime kāyādayo asubhādito sabhāvādito sammadeva pariññātāti catubbidhampi sammāsatiṃ yatātathaṃ visaye suṭṭhu upaṭṭhitaṃ katvā. Ñāṇena paricchinditvāti imassa attabhāvasaññitassa dukkhabhārassa vahane payojanabhūtaṃ attahitaṃ tāva bodhimūle eva parisamāpitaṃ, parahitaṃ pana buddhaveneyyavinayaṃ parisamāpitabbaṃ, taṃ idāni māsattayeneva parisamāpanaṃ pāpuṇissati, ahampi visākhāpuṇṇamāyaṃ parinibbāyissāmīti evaṃ buddhañāṇena paricchinditvā sabbabhāgena nicchayaṃ katvā. Āyusaṅkhāraṃ vissajjīti āyuno jīvitassa abhisaṅkhārakaṃ phalasamāpattidhammaṃ na samāpajjissāmīti vissajji. Taṃvissajjaneneva tena abhisaṅkhariyamānaṃ jīvitasaṅkhāraṃ ‘‘na pavattessāmī’’ti vissajji. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi.
大地震之所以称为“大”,既因为发生的地点广大,也因为震动的方式广大。其中,为了说明地点广大而显示地动的广大,才说“据说那时……震动了”。不过,那只是作为出生之田的一万个世界,并不是随便哪个地方。在发大愿、大诞生等时候也曾震动,那时也同样只是那么大的范围在震动。这是什么原因呢?因为那是他出生之田,从一开始就已确定了这个范围;而这种确定范围的方式,应当理解为法性如此。过去诸佛的出生之田也同样只有那么大。正如经文所说:“一万个世界变得寂静无声、毫无喧闹……大海涌起,一万个世界震动”等等。以水为边界,通过六种震动方式让那些还未离欲的众生感到恐惧,所以叫“令人恐惧”,这就是能让人害怕的东西,因此说“能生恐怖者”。所谓“天鼓”,只是“天鼓声”的另一种说法。这里并不是说有一面实体的鼓叫“天鼓”,而是指依灾变之相而出现在空中的那种没有回响的声音。因此说“天”等。“天”在这里指云。因为云发出轰隆声,在空中出现一种不下雨的干雷声,所以得了“天鼓”这个名字。因此说“天鼓发出干雷声”。
Ṭhānamahantatāyapi pavattiākāramahantatāyapi mahanto pathavīkampo. Tattha ṭhānamahantatāya bhūmicālassa mahantattaṃ dassetuṃ ‘‘tadā kira…pe… kampitthā’’ti vuttaṃ. Sā pana jābhikkhettabhūtā dasasahassī lokadhātu eva, na yā kāci. Yā mahābhinīhāramahābhijātiādīsupi kampittha, tadāpi tattikāya eva kampane kiṃ kāraṇaṃ? Jātikkhettabhāvena tasseva ādito pariggahassa katattā, pariggahakaraṇaṃ cassa dhammatāvasena veditabbaṃ. Tathā hi purimabuddhānampi tāvattakameva jātikkhettaṃ ahosi. Tathā hi vuttaṃ ‘‘dasasahassī lokadhātu, nissaddā hoti nirākulā…pe… mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampatī’’ti (bu. vaṃ. 2.84-91) ca ādi. Udakapariyantaṃ katvā chappakārapavedhanena avītarāge bhiṃsetīti bhiṃsano, so eva bhiṃsanakoti āha ‘‘bhayajanako’’ti. Devabheriyoti devadundubhisaddassa pariyāyavacanamattaṃ. Na cettha kāci bherī ‘‘dundubhī’’ti adhippetā, atha kho uppātabhāvena labbhamāno ākāsagato nigghosasaddo. Tenāha ‘‘devo’’tiādi. Devoti megho. Tassa hi gajjabhāvena ākāsassa vassābhāvena sukkhagajjitasaññite sadde niccharante devadundubhisamaññā. Tenāha ‘‘devo sukkhagajjitaṃ gajjī’’ti.
喜悦之力迸发出来的意思是:世尊生起了这样的欢喜——“这个被称为自体的苦担,我背负了这么久,如今不久就要放下了。”于是他以本性自然流露,说出了以喜悦之力迸发出来的自说语。而为了表明在这样宣说自说语的同时,也成就了这个义理,注释中才说了“为何”等话。
Pītivegavissaṭṭhanti ‘‘evaṃ cirataraṃ kālaṃ vahito ayaṃ attabhāvasaññito dukkhabhāro, idāni na cirasseva nikkhipissāmī’’ti sañjātasomanasso bhagavā sabhāveneva pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānesi. Evaṃ pana udānentena ayampi attho sādhito hotīti dassanatthaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kasmā’’tiādi vuttaṃ.
“被称量”就是“量”的意思。为了说明“量”这个词是依所量之业而说的,所以说了“已称量”等话。由于势力微小,所以是有限的。正因如此,它因为被从四周割截,所以被称为“小”。由于能镇伏对立面、相续长久、果报广大,所以不是可称量的,也不是有限的。前面笼统地把广大业称为“非量”,是依据哪些理由呢?这些理由在无色界比在色界更为殊胜,所以说无色界业是“非量”,而另一种是“量”。“小果报”:在三种业中,果报微薄的劣业,那是“量”。“大果报”:果报广大的胜业,那是“非量”。然而其中属于中等的,则应分为劣与胜两种,并归入这两部分中。或者依照《小分注》中所说的方法,辨明果报少与多,并依此而了知有量与非量。能从这里生起,所以是“生起”,因此说“生起之因”。专于自身内心之乐者,是对自相续诸法以观照之力及以行境之修习而欢喜。即使有异熟,也只是给予现起异熟的业,依有异熟之义而称为“生起”,但它不是欲界等有的行作,为了显示它与那不同,所以说“生起”之后又说“有之行作”。舍离,是以圣道而舍断。如铠甲一样遍缠自身而住,因为从自身生起,所以是“自身生起”的烦恼,他断除了它;显示与烦恼断除俱行的业之舍离,因此说了那两者的原因:“内心专乐、得定”。
Tulīyatīti tulanti tula-saddo kammasādhanoti dassetuṃ ‘‘tulita’’ntiādi vuttaṃ. Appānubhāvatāya paricchinnaṃ. Tathā hi taṃ parito khaṇḍitabhāvena ‘‘paritta’’nti vuccati. Paṭipakkhavikkhambhanato dīghasantānatāya vipulaphalatāya ca na tulaṃ na paricchinnaṃ. Yehi kāraṇehi pubbe avisesato mahaggataṃ ‘‘atula’’nti vuttaṃ, tāni kāraṇāni rūpāvacarato arūpassa sātisayāni vijjantīti arūpāvacaraṃ ‘‘atula’’nti vuttaṃ itarañca ‘‘tula’’nti. Appavipākanti tīsupi kammesu yaṃ tanuvipākaṃ hīnaṃ, taṃ tulaṃ. Bahuvipākanti yaṃ mahāvipākaṃ paṇītaṃ, taṃ atulaṃ. Yaṃ panettha majjhimaṃ, taṃ hīnaṃ ukkaṭṭhanti dvidhā bhinditvā dvīsupi bhāgesu pakkhipitabbaṃ. Hīnattikavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 14) vuttanayena vā appabahuvipākataṃ niddhāretvā tassa vasena tulātulabhāvo veditabbo. Sambhavati etasmāti sambhavoti āha ‘‘sambhavahetubhūta’’nti. Niyakajjhattaratoti sasantānadhammesu vipassanāvasena gocarāsevanāya ca nirato. Savipākampi samānaṃ pavattivipākamattadāyikammaṃ savipākaṭṭhena sambhavaṃ, na ca taṃ kāmādibhavābhisaṅkhārakanti tato visesanatthaṃ ‘‘sambhava’’nti vatvā ‘‘bhavasaṅkhāra’’nti vuttaṃ. Ossajīti ariyamaggena avassaji. Kavacaṃ viya attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ attani sambhūtattā attasambhavaṃ kilesañca abhindīti kilesabhedasahabhāvikammossajjanaṃ dassento tadubhayassa kāraṇamavoca ‘‘ajjhattarato samāhito’’ti.
在第一种解释方案里,只提到了“弃舍”本身,而这里要说明的是弃舍的方式。为了显示这一点,就说了“或者说”等话。其中“在观察着”,是指像“生起是怖畏,不生起是安稳”这样去推度思量。接着用“通过衡量、通过观察”等话,为了把前面简略说过的意思详细展示出来,就讲了“五蕴”等内容,从而具体地显示出对有行(业行)的弃舍方式。而通过“如是”等话,则是以总结的方式,显示《自说经》偈颂注释中从一开始就讲过的意思。
Paṭhamavikappe avasajjanameva vuttaṃ, ettha avasajjanākāroti taṃ dassento ‘‘atha vā’’tiādimāha. Tattha tīrentoti ‘‘uppādo bhayaṃ, anuppādo khema’’ntiādinā (paṭi. ma. 1.10) vīmaṃsanto. ‘‘Tulento tīrento’’tiādinā saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘pañcakkhandhā’’tiādiṃ vatvā bhavasaṅkhārassa avasajjanākāraṃ sarūpato dasseti. Evantiādinā pana udānagāthāvaṇṇanāyaṃ ādito vuttamatthaṃ nigamavasena dasseti.
“Yanti”是工具格或依格的人称形式,所以注释者说“以何时,或于何时”。所谓“上举风”,是指截断持水风之后,从它所停住的位置吹起来的风。这里说“六十……乃至厚”,只是就那股风的高度来说的;若从长度和宽度来看,它能截断持水风的范围达到一万个轮围世界,甚至一万亿个轮围世界那么大。所谓“虚空”,是指先前由风所建立的空间。“又起风”:上举风这样运作并消失之后,持水风又重新连结、执取。为了让水不掉落,它以一种支撑、系缚、张网的方式连结执取。“由此水上升”:由于这样连结执取,被那股风推举起来的水就上升,往上去。“确实有”:是指间或会出现。“以多故”:是指大地的巨大。因为整个大地那时既下沉又上升,所以震动就不明显了。
Yanti (dī. ni. ṭī. 2.171) karaṇe, adhikaraṇe vā paccattavacananti āha ‘‘yena samayena, yasmiṃ vā samaye’’ti. Ukkhepakavātāti udakasandhārakavātaṃ upacchinditvā ṭhitaṭṭhānato khepakavātā. Saṭṭhi…pe… bahalanti idaṃ tassa vātassa ubbedhappamāṇameva gahetvā vuttaṃ , āyāmavitthārato pana dasasahassacakkavāḷappamāṇaṃ koṭisatasahassacakkavāḷappamāṇampi udakasandhārakavātaṃ upacchindatiyeva. Ākāseti pubbe vātena patiṭṭhitākāse. Puna vātoti ukkhepakavāte tathā katvā vigate udakasandhārakavāto puna ābandhitvā gaṇhāti. Yathā taṃ udakaṃ na bhassati, evaṃ upatthambhentaṃ ābandhanavitānavasena bandhitvā gaṇhāti. Tato udakaṃ uggacchatīti tato ābandhitvā gahaṇato tena vātena uṭṭhāpitaṃ udakaṃ uggacchati upari gacchati. Hotiyevāti antarantarā hotiyeva. Bahubhāvenāti mahāpathaviyā mahantabhāvena. Sakalā hi mahāpathavī tadā oggacchati ca uggacchati ca, tasmā kampanaṃ na paññāyati.
“成就”是指所希望达成的目标得以实现,也就是应当体验到的自在成就等。“微小”是指刚刚获得、还没有充分修习。因此,修习还不具有力量,所以说“虚弱”。这里其实是用“想”来代表修习。“无量”是指熟练、善加修习。因为这种修习稳固、更加坚定,所以说“强大”。“微小的地想,无量的水想”只是教说上的说法;而当水想被善加修习时,大地震动就能轻松成就,这才是这里真正要表达的意思。或者是为了警策那位因天界成就而放逸的帝释天王,或者是为了试验自己刚刚获得的神通力。据说,那位具寿在剃刀锋上证得阿拉汉果后,心里想:“有没有哪位比丘在出家当天就证得阿拉汉果,并且曾经震动过韦迦亚塔宫殿呢?”知道“没有”,便想“我要震动它”,于是以神通力站在韦迦亚塔顶上,用脚踩踏,却没能使它震动。那时,帝释天神的舞女们对他说:“孩子桑卡拉奇达,你想用你那发臭的头去震动韦迦亚塔吗?孩子,这座宫殿立得很稳固,你怎么可能震动它呢?”
Ijjhanassāti icchitatthasijjhanassa anubhavitabbassa issariyasampattiādikassa. Parittāti paṭiladdhamattā nātisubhāvitā. Tathā ca bhāvanā balavatī na hotīti āha ‘‘dubbalā’’ti. Saññāsīsena hi bhāvanā vuttā. Appamāṇāti paguṇā subhāvitā. Sā hi thirā daḷhatarā hotīti āha ‘‘balavā’’ti. ‘‘Parittā pathavīsaññā, appamāṇā āposaññā’’ti desanāmattametaṃ, āposaññāya pana subhāvitāya pathavīkampo sukheneva ijjhatīti ayamettha adhippāyo veditabbo. Saṃvejento vā dibbasampattiyā pamattaṃ sakkaṃ devarājānaṃ, vīmaṃsanto vā tāvadeva samadhigataṃ attano iddhibalaṃ. So kirāyasmā (dī. ni. aṭṭha. 2.171) khuragge arahattaṃ patvā cintesi – ‘‘atthi nu kho koci bhikkhu yena pabbajitadivaseyeva arahattaṃ patvā vejayanto pāsādo kampitapubbo’’ti. Tato ‘‘natthi kocī’’ti ñatvā ‘‘ahaṃ kampessāmī’’ti abhiññābalena vejayantamatthake ṭhatvā pādena paharitvā kampetuṃ nāsakkhi. Atha naṃ sakkassa nāṭakitthiyo āhaṃsu – ‘‘putta saṅgharakkhita, tvaṃ pūtigandheneva sīsena vejayantaṃ kampetuṃ icchasi, suppatiṭṭhito, tāta, pāsādo, kathaṃ kampetuṃ sakkhissasī’’ti.
沙弥心想:“这些天女在跟我嬉戏,可我还没找到老师。我的老师——那位渡海而来的大龙长老,到底在哪里?”他这样作意后,知道长老在大海中化出一处水洞,正坐在那里作白天的禅修,便赶到那里,向长老顶礼后站在一旁。长老于是对他说:“孩子桑卡拉奇达,你还没受过训练就上了战场。”接着又问:“孩子,你没能震动韦阇延陀宫吗?”沙弥回答:“尊者,我还没找到老师。”长老便对他说:“孩子,像你这样的人若都震不动它,还有谁能震得动?孩子,你以前见过牛粪块浮在水面上吗?孩子,你见过锅边的煎饼被锅沿切出印子吗?从这个比喻去体会吧。”沙弥说:“尊者,有这些提示就够了。”于是他决意:“让宫殿所在之处变成水!”随即朝韦阇延陀宫走去。天女们看见他,说:“上次他羞得跑掉了,现在这沙弥又来了,又来了!”帝释天王说:“别跟我的孩子多嘴。他现在有老师了,转眼之间就能震动宫殿。”沙弥用大脚趾敲了一下宫殿的尖顶,宫殿便向四方倾斜。天神们哭喊:“孩子,让宫殿稳住!孩子,让宫殿稳住!”沙弥把宫殿放回原位,站在宫殿顶上,说出这样的感叹:
Sāmaṇero ‘‘imā devatā mayā saddhiṃ keḷiṃ karonti, ahaṃ kho pana ācariyaṃ nālatthaṃ, kahaṃ nu kho me ācariyo sāmuddikamahānāgatthero’’ti āvajjetvā ‘‘mahāsamudde udakaleṇaṃ māpetvā divāvihāraṃ nisinno’’ti ñatvā tattha gantvā theraṃ vanditvā aṭṭhāsi. Tato naṃ thero, ‘‘tāta saṅgharakkhita, asikkhitvāva yuddhaṃ paviṭṭhosī’’ti vatvā ‘‘nāsakkhi, tāta, vejayantaṃ kampetu’’nti pucchi. Ācariyaṃ, bhante, nālatthanti. Atha naṃ thero, ‘‘tāta, tumhādise akampente añño ko kampessati, diṭṭhapubbaṃ te, tāta, udakapiṭṭhe gomayakhaṇḍaṃ pilavantaṃ, tāta, kapallapūvaṃ paccantaṃ antantena paricchinnanti iminā opammena jānāhī’’ti āha. So ‘‘vaṭṭissati, bhante, ettakenā’’ti vatvā ‘‘pāsādena patiṭṭhitokāsaṃ udakaṃ hotū’’ti adhiṭṭhāya vejayantābhimukho agamāsi. Devadhītaro taṃ disvā ‘‘ekavāraṃ lajjitvā gato, punapi sāmaṇero eti, punapi etī’’ti vadiṃsu. Sakko devarājā ‘‘mā mayhaṃ puttena saddhiṃ kathayittha, idāni tena ācariyo laddho khaṇena pāsādaṃ kampessatī’’ti āha. Sāmaṇeropi pādaṅguṭṭhena pāsādathūpikaṃ pahari, pāsādo catūhi disāhi oṇamati. Devatā ‘‘patiṭṭhātuṃ dehi, tāta, pāsādassa, patiṭṭhātuṃ dehi, tāta, pāsādassā’’ti viraviṃsu. Sāmaṇero pāsādaṃ yathāṭhāne ṭhapetvā pāsādamatthake ṭhatvā udānaṃ udānesi –
今天我出家了,今天我就证得了漏尽。
今天我震动了这座殿堂,啊,佛陀真是无比殊胜!
今天我出家了,今天我就证得了漏尽。
今天我震动了这座殿堂,啊,正法真是殊胜微妙!
“今天我出家了,今天我就证得了漏尽。
今天我震动了这座宫殿——啊,僧团真是殊胜!”
‘‘Ajjevāhaṃ pabbajito, ajja pattāsavakkhayaṃ; Ajja kampemi pāsādaṃ, aho buddhassuḷāratā. ‘‘Ajjevāhaṃ pabbajito, ajja pattāsavakkhayaṃ; Ajja kampemi pāsādaṃ, aho dhammassuḷāratā. ‘‘Ajjevāhaṃ pabbajito, ajja pattāsavakkhayaṃ; Ajja kampemi pāsādaṃ, aho saṅghassuḷāratā’’ti.
比丘们,这是法性:当菩萨从兜率天身命终,入母胎时……(《长部·大本经》2.18)说了之后,又说“这一万世界便震动、剧烈震动、极其震动”(《长部·大本经》2.18);同样,说了“比丘们,这是法性:当菩萨从母胎诞生时……”(《长部·大本经》2.32)之后,又说“这一万世界便震动、剧烈震动、极其震动”(《长部·大本经》2.32)。因为在《大本经》中,是依法性而说大士入胎与诞生时的大地震动,所以其余四个时际的大地震动也是依法性而说的。应当了知,这是从义理上说的。
‘‘Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto tusitakāyā cavitvā mātukucchiṃ okkamatī’’ti (dī. ni. 2.18) vatvā ‘‘ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhī’’ti (dī. ni. 2.18), tathā ‘‘dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamatī’’ti (dī. ni. 2.32) vatvā ‘‘ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhī’’ti (dī. ni. 2.32) ca mahāsattassa gabbhokkantiyaṃ abhijātiñca dhammatāvasena mahāpadāne pathavīkampassa vuttattā itaresupi catūsu ṭhānesu pathavīkampo dhammatāvasenevāti atthato vuttametanti daṭṭhabbaṃ.
现在,为了从原因和发生方式两方面说明这些地震的区别,所以说了“如是这些”等话。其中,“以界扰动”是指由称为上举风的风界所引发的扰动。“以神变威力”是指智神变,或者业异熟所生神变本身的力量,这里的意思是“力量”。“以福德威力”是指福德的力量,也就是大菩萨的福德之力。“以智慧威力”是指不共于其他的通达智慧之力。“以给予称赞的形式”意思是:就像在菩提树下,大地被不共的通达智慧之力撞击,在成正觉时震动;同样,大地被不共的说法智慧之力撞击而震动,这就像是大地在以这种方式给予称赞,所以说“以给予称赞的形式”。
Idāni nesaṃ pathavīkampānaṃ kāraṇato pavattiākārato ca vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘iti imesū’’tiādi vuttaṃ. Dhātukopenāti ukkhepakavātasaṅkhātāya vāyodhātuyā pakopena. Iddhānubhāvenāti ñāṇiddhiyā, kammavipākajiddhiyā vā sabhāvena, tejenāti attho. Puññatejenāti puññānubhāvena, mahābodhisattassa puññabalenāti attho. Ñāṇatejenāti anaññasādhāraṇena paṭivedhañāṇānubhāvena. Sādhukāradānavasenāti yathā anaññasādhāraṇappaṭivedhañāṇānubhāvena abhihatā mahāpathavī abhisambodhiyaṃ kampittha, evaṃ anaññasādhāraṇena desanāñāṇānubhāvena abhihatā mahāpathavī kampittha, taṃ panassā sādhukāradānaṃ viya hotīti ‘‘sādhukāradānavasenā’’ti vuttaṃ.
世尊的身体有八十种随好庄严,具足三十二种大人相,色身种种庄严;他的法身则具足一切方面完全清净的戒蕴等功德宝。在福德、体力、神变、名声、智慧这些方面,他都达到了最高顶峰:无人能与他相等,也没有谁能与这位无等者相齐,他是无可比拟的阿拉汉、正自觉者。他其实有能力让称为“自身”的五蕴存续一劫,或者一劫剩下的时间。可是,由于以厌离有为法的方式而转起的殊胜智慧,他连像一根草那样都不视为有价值,于是以舍弃寿行的方式,毫无执著地放下了寿命。当他舍弃寿行时,大地被这种威力所冲击而震动。对大地来说,这就像是一种安住于悲悯本性的表现,所以说“以悲悯的方式”。
Yena pana bhagavā asītianubyañjanappaṭimaṇḍitadvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavicitrarūpakāyo sabbākāraparisuddhasīlakkhandhādiguṇaratanasamiddhidhammakāyo puññamahattathāmamahattaiddhimahattayasamahattapaññāmahattānaṃ paramukkaṃsagato asamo asamasamo appaṭipuggalo arahaṃ sammāsambuddho attano attabhāvasaññitaṃ khandhapañcakaṃ kappaṃ vā kappāvasesaṃ vā ṭhapetuṃ samatthopi saṅkhatadhammaparijigucchanākārappavattena ñāṇavisesena tiṇāyapi amaññamāno āyusaṅkhārossajjanavidhinā nirapekkho ossajji. Tadanubhāvābhihatā mahāpathavī āyusaṅkharossajjane akampittha. Taṃ panassā kāruññasabhāvasaṇṭhitā viya hotīti vuttaṃ ‘‘kāruññabhāvenā’’ti.
世尊在即将般涅槃时,进入了总计二十四万亿次的等至;在这过程中,他又通过间隔着进入果定,在般涅槃之前,让极其锐利、极其猛利的观智持续运转。世尊心想:“我为了这个目标,在如此漫长的时间里,积集了不共于他人、达到最高顶点的智慧资粮,也证得了无上解脱。我所修成的、以顶点之果为最终归宿的究竟目标——无余涅槃界,今天就要实现了。”于是,世尊生起了比先前更加、极其强烈的欢喜。欢喜遍满等功德变得更加广大,其威力也更为增强,一种不共于他人的、极其超胜的智慧,在世尊心中生起。世尊曾针对这种由等至之力所增盛而强化的智慧超胜威力,这样说过:“这两种托钵食有相等的果、相等的异熟”等等。因此,被这种威力所冲击的大地震动了。而对当时的大地来说,这震动看起来就像是在表现出悲泣的样子,所以说“第八,以悲泣”。
Yasmā bhagavā parinibbānasamaye catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo samāpajji, antarantarā phalasamāpattisamāpajjanena tassa pubbabhāge sātisayaṃ tikkhaṃ sūraṃ vipassanāñāṇañca pavattesi. ‘‘Yadatthañca mayā evaṃ sucirakālaṃ anaññasādhāraṇo paramukkaṃsagato ñāṇasambhāro sambhato, anuttaro ca vimokkho samadhigato, tassa vata me sikhāppattaphalabhūtā accantaniṭṭhā anupādisesaparinibbānadhātu ajja samijjhatī’’ti bhiyyo ativiya somanassappattassa bhagavato pītivipphārādiguṇavipulatarānubhāvo parehi asādhāraṇañāṇātisayo udapādi, yassa samāpattibalasamupabrūhitassa ñāṇātisayassa ānubhāvaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘dveme piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā’’tiādi (udā. 75), tasmā tassānubhāvena samabhihatā mahāpathavī akampittha, taṃ panassā tassaṃ velāyaṃ ārodanākārappatti viya hotīti ‘‘aṭṭhamo ārodanenā’’ti vuttaṃ.
现在,为了详细解释前面简略说过的义理,又说了“入母胎时”等话。这里所说的“此义”,就是指“以称扬赞叹的布施方式”等前面已经说过的义理。关于“以地神之力”这一句:据说就像有海神一样,确实也存在一位大地的主神。当出现那样的因缘时,由于她的心念,这大地就会震动、剧烈震动、彻底动摇。就像风是由于风天、云天等天神的心念而吹起,寒冷、炎热、天空、降雨等是由于寒天、热天、晴天、雨天等天神的心念而出现一样。同样,在吠舍佉月满月那天,世间怙主为了成就正觉坐在菩提树下,为了摧破前来制造障碍的魔军——
Idāni saṅkhepato vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘mātukucchiṃ okkamante’’tiādimāha. Ayaṃ panatthoti ‘‘sādhukāradānavasenā’’tiādinā vutta attho. Pathavīdevatāya vasenāti ettha samuddadevatā viya mahāpathaviyā adhidevatā kira nāma atthi, tādise kāraṇe sati tassā cittavasena ayaṃ mahāpathavī saṅkampati sampakampati sampavedhati. Yathā vātavalāhakadevatānaṃ cittavasena vātā vāyanti, sītuṇhaabbhavassavalāhakadevatānaṃ cittavasena sītādayo bhavanti, tathā hi visākhapuṇṇamāyaṃ abhisambodhiatthaṃ bodhirukkhamūle nisinnassa lokanāthassa antarāyakaraṇatthaṃ upaṭṭhitaṃ mārabalaṃ vidhamituṃ –
“这大地没有心识,不能感知乐与苦;
它也凭着我的布施之力,震动了七次。”
‘‘Acetanāyaṃ pathavī, aviññāya sukhaṃ dukhaṃ; Sāpi dānabalā mayhaṃ, sattakkhattuṃ pakampathā’’ti. (cariyā. 1.124) –
话音刚落,大地就裂开了,把魔连同他的随从一起掀翻。这里说的是给予“萨度”赞叹等情形。虽然大地没有心识,所以不会有真实的意念,但依法性来说,仍然可以按前面所说的方式这样讲。而法性,从意义上说就是法的体性,也就是福德法或智慧法所具有的威力和本性。这一切都已经详细考察过了。这样做了之后——
Vacanasamanantaraṃ mahāpathavī bhijjitvā saparisaṃ māraṃ parivattesi. Etanti sādhukāradānādi. Yadipi natthi acetanattā, dhammatāvasena pana vuttanayena siyāti sakkā vattuṃ. Dhammatā pana atthato dhammabhāvo, so puññadhammassa vā ñāṇadhammassa vā ānubhāvasabhāvoti. Tayidaṃ sabbaṃ vicāritameva. Evañca katvā –
“如实观照诸法之自性、作用与特相者,
以法威力,一万界之大地悉皆震动。”
‘‘Ime dhamme sammasato, sabhāvasarasalakkhaṇe; Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampathā’’ti. (bu. vaṃ. 2.166) –
开头这句话也就因此成立了。
Ādivacanañca samatthitaṃ hoti.
不过,这座大地在另外八个地方也震动过:大出离时、前往菩提道场时、捡拾粪扫衣时、清洗粪扫衣时、《迦罗迦园经》时、《乔达摩经》时、《韦桑德拉本生》时,以及《梵网经》时。其中,在大出离和前往菩提道场这两个时候,是因为精进的力量而震动。在捡拾粪扫衣时,是因为想到“世尊舍弃了周围有两千洲的四大洲而出家,走到坟场去捡粪扫衣,做了这样难做的事”,被这种稀有之事产生的强烈感动所冲击而震动。在清洗粪扫衣和《韦桑德拉本生》这两个时候,是因为非时震动而震动。在《迦罗迦园经》和《乔达摩经》中,是因为以“我是见证者,世尊”这样的作证而震动。而在《梵网经》中,当世尊解开六十二种恶见、让它们不再纠缠而说法时,是因为听众发出赞叹之声而震动。应当这样理解。
Ayaṃ pana (dī. ni. aṭṭha. 1.149) mahāpathavī aparesupi aṭṭhasu ṭhānesu akampittha mahābhinikkhamane bodhimaṇḍūpasaṅkamane paṃsukūlaggahaṇe paṃsukūladhovane kāḷakārāmasutte gotamakasutte vessantarajātake brahmajāleti. Tattha mahābhinikkhamanabodhimaṇḍūpasaṅkamanesu vīriyabalena akampittha. Paṃsukūlaggahaṇe ‘‘dvisahassadīpaparivāre nāma cattāro mahādīpe pahāya pabbajitvā susānaṃ gantvā paṃsukūlaṃ gaṇhantena dukkaraṃ bhagavatā kata’’nti acchariyavegābhihatā akampittha. Paṃsukūladhovanavessantarajātakesu akālakampanena akampittha. Kāḷakārāmagotamakasuttesu (a. ni. 4.24; 3.126) ‘‘ahaṃ sakkhī bhagavā’’ti sakkhibhāvena akampittha. Brahmajāle (dī. ni. 1.147) pana dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu vijaṭetvā niggumbaṃ katvā desiyamānesu sādhukāradānavasena akampitthāti veditabbā.
大地不只是在上面这些地方震动。在三次结集时,大地也震动了;大玛欣德长老来到这座岛,坐在光明林说法的那一天,大地也震动了。在迦罗尼耶大寺,乞食长老打扫了塔庙的广场,就地坐下,以佛陀为所缘而生起喜乐,开始诵这部经;诵到经的结尾时,大地也震动,一直震到水边。铜殿东面有一个地方叫芒果苗圃,长部诵者长老们坐在那里,开始诵《梵网经》。他们诵完时,大地同样震动,一直震到水边。
Na kevalañca etesuyeva ṭhānesu pathavī akampittha, atha kho tīsu saṅgahesupi mahāmahindattherassa imaṃ dīpaṃ āgantvā jotivane nisīditvā dhammaṃ desitadivasepi akampittha. Kalyāṇiyamahāvihāre ca piṇḍapātiyattherassa cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā tattheva nisīditvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā imaṃ suttantaṃ āraddhassa suttapariyosāne udakapariyantaṃ katvā akampittha. Lohapāsādassa pācīnaambalaṭṭhikaṭṭhānaṃ nāma ahosi, tattha nisīditvā dīghabhāṇakattherā brahmajālasuttaṃ ārabhiṃsu. Tesaṃ sajjhāyapariyosānepi udakapariyantameva katvā pathavī akampittha.
如果是这样,那为什么在说“阿难,有这八种因、八种缘导致大地震出现”时,只说了八种因呢?因为它们是决定性的因。只有这八种因是决定性的,别的不是。那些其他的因虽然偶尔会发生,但因为不确定,所以不算在内。那先长老在《弥兰陀问经》中确实这样说过:
Yadi evaṃ ‘‘aṭṭhime, ānanda, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’’ti kasmā aṭṭheva hetū vuttāti? Niyamahetubhāvato. Imeyeva hi aṭṭha hetū niyamanti, nāññe. Te hi kadāci sambhavantīti aniyamabhāvato na gaṇitā. Vuttañhetaṃ nāgasenattherena milindapañhe (mi. pa. 4.1.4) –
比丘们,有这八种因、八种缘,能引发大地震。韦桑德拉王行大布施时,大地曾震动七次,但那是非时发生的、偶尔才出现的,不属于这八种因的范围,所以不算在这八种因里。
‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyāti. Yaṃ vessantarena raññā mahādāne dīyamāne sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, tañca pana akālikaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, tasmā agaṇitaṃ aṭṭhahi hetūhi.
大王,就像世间只算三种云:雨季云、冬季云、初雨云。如果除了这三种之外,另有一朵云下了雨,那它不会被算进人们公认的云里面,只被称为非时云。大王,同样地,韦桑德拉王行大布施时,大地曾震动七次,但那是不定时的、偶尔才发生的,已经脱离了那八种因,所以不算在那八种因里面。
‘‘Yathā, mahārāja, loke tayoyeva meghā gaṇīyanti vassiko, hemantiko, pāvusakoti. Yadi te muñcitvā añño megho pavassati, na so megho gaṇīyati sammatehi meghehi, akālameghotveva saṅkhaṃ gacchati, evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi.
大王,再打个比方,从雪山流下来的河流有五百条,大王,在这五百条河里面,只有十条能算得上是真正的河流,也就是:恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗浮河、摩醯河、信度河、萨罗萨伐底河、梵陀罗伐底河、维坦萨河和旃陀婆伽河。其余的河都算不上河流。为什么呢?因为那些河并不是常年有水的。大王,同样地,韦桑德拉王行大布施的时候,大地震动了七次,那是随时可能发生的、偶然出现的,跟那八种因无关,所以不算在那八种因里面。
‘‘Yathā vā pana, mahārāja, himavantā pabbatā pañca nadisatāni sandanti, tesaṃ, mahārāja, pañcannaṃ nadisatānaṃ daseva nadiyo nadigaṇanāya gaṇīyanti. Seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sindhu, sarassatī, vetravatī, vītaṃsā, candabhāgāti. Avasesā nadiyo nadigaṇanāya agaṇitā. Kiṃkāraṇā? Na tā nadiyo dhuvasalilā, evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi.
大王,又好比一位国王可能有上百、两百或三百个臣属,但在算作大臣的时候,只有六个人会被算进去,那就是:将军、国师、审判官、库藏官、持伞官和持剑官,只有这些人会被算作大臣。为什么呢?因为他们具备国王身边大臣应有的素质。其余的人不算在内,全都只是挂个“大臣”的名号而已。大王,同样地,当韦桑德拉王行大布施时,大地曾震动七次,那是非时、偶然发生的,已经脱离了那八种因,所以不算在那八种因里面。
‘‘Yathā vā pana, mahārāja, rañño satampi dvisatampi tisatampi amaccā honti, tesaṃ chayeva janā amaccagaṇanāya gaṇīyanti. Seyyathidaṃ – senāpati, purohito, akkhadasso, bhaṇḍāgāriko, chattaggāhako, khaggaggāhako, eteyeva amaccagaṇanāya gaṇīyanti. Kiṃkāraṇā? Yuttattā rājaguṇehi. Avasesā agaṇitā, sabbe amaccātveva saṅkhaṃ gacchanti, evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhī’’ti.