(6) 1. 果达弥品
(6) 1. Gotamīvaggo
《果达弥经》等经的注释
1-3. Gotamīsuttādivaṇṇanā
51-5351-53. 在第六品的第一经中,“果达弥”是族姓。到了命名那天,那些得到供养的婆罗门看到她相貌圆满,就预言说:“如果这个女子生的是女儿,那女儿会成为转轮王的正妃;如果生的是儿子,那儿子会成为转轮王。不管怎样,她的后代都会非常广大。”于是给她取名叫“大爱道”。因此说:“因为儿子和女儿都很众多的缘故,她得到了这样的名字。”
51-53. Chaṭṭhassa paṭhame (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.402) gotamīti gottaṃ. Nāmakaraṇadivase panassā laddhasakkārā brāhmaṇā lakkhaṇasampattiṃ disvā ‘‘sace ayaṃ dhītaraṃ labhissati, cakkavattirañño mahesī bhavissati. Sace puttaṃ labhissati, cakkavattirājā bhavissatīti ubhayathāpi mahatīyevassā pajā bhavissatī’’ti byākariṃsu. Athassā ‘‘mahāpajāpatī’’ti nāmaṃ akaṃsu. Tenāha ‘‘puttapajāya ceva dhītupajāya ca mahantattā evaṃladdhanāmā’’ti.
“恐惧因执杖而生,请看世人争吵不休;
我要讲述我所生起的悚惧。”
‘‘Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ, janaṃ passatha medhagaṃ; Saṃvegaṃ kittayissāmi, yathā saṃvijitaṃ mayā’’ti. (su. ni. 941; mahāni. 170) –
他以自杖经等为开头来讲法。那些以种种诱惑行为,通过身和语努力奔忙者,愿她们厌离,因此说“派遣教令”。之所以这样说,是因为将这种行为称为“派遣教令”。咕纳拉湖,就是咕纳拉湖的岸边。去除不喜乐,是通过显示女人的过患,阐明欲的变易与杂染,从而去除不喜乐。
Ādinā attadaṇḍasuttaṃ kathesi. Taṃtaṃpalobhanakiriyā kāyavācāhi parakkamantiyo ukkaṇṭhantūti sāsanaṃ pesenti nāmāti katvā vuttaṃ ‘‘sāsanaṃ pesetvā’’ti. Kuṇāladahanti kuṇāladahatīraṃ. Anabhiratiṃ vinodetvāti itthīnaṃ dosadassanamukhena kāmānaṃ vokārasaṃkilesavibhāvanena anabhiratiṃ vinodetvā.
“养母”是指把孩子抚养长大的人。意思是说,当你们的手脚还不能做事的时候,她照料你们的手脚,把你们养育长大。“养育者”是指她一天两三次给你们洗澡、喂饭、喂水,这样把你们养大。“喂过奶”:据说难陀王子比菩萨只小几天,他出生后,大爱道把自己的儿子交给乳母,自己亲自承担照顾菩萨的保姆工作,用自己的奶喂菩萨。长老就是针对这件事这样说的。“年少”就是年纪小。“青年”是指正处于青春时期。“天性爱打扮”是指本性喜欢装饰。在这当中,有些人虽然年少却不算青年,比如年纪还太小的;有些人虽然是青年却并非天性爱打扮,比如本性安静的人,或者被懒惰、放逸等毛病压倒的人。但这里要指的是既年少、又是青年、又天性爱打扮的人,所以才这样说。提到青莲花等以及天性爱打扮,是因为世间普遍都这样认为。
Āpādikāti saṃvaddhakā, tumhākaṃ hatthapādesu kiccaṃ asādhentesu hatthe ca pāde ca vaḍḍhetvā paṭijaggitāti attho. Posikāti divasassa dve tayo vāre nahāpetvā bhojetvā pāyetvā tumhe posesi. Thaññaṃ pāyesīti nandakumāro kira bodhisattato katipāheneva daharo, tasmiṃ jāte mahāpajāpatī attano puttaṃ dhātīnaṃ datvā sayaṃ bodhisattassa dhātikiccaṃ sādhayamānā attano thaññaṃ pāyesi. Taṃ sandhāya thero evamāha. Daharoti taruṇo. Yuvāti yobbaññe ṭhito. Maṇḍanakajātikoti alaṅkārasabhāvo. Tattha koci taruṇopi yuvā na hoti yathā atitaruṇo. Koci yuvāpi maṇḍanakajātiko na hoti yathā upasantasabhāvo, ālasiyabyasanādīhi vā abhibhūto. Idha pana daharo ceva yuvā ca maṇḍanakajātiko ca adhippeto, tasmā evamāha. Uppalādīni maṇḍanakajātiko ca lokasammatattā vuttāni.
“因为女人出家”这一句,是为了说明正法只能住世五百年、不能超过五百年的原因。这里说“依证得无碍解的漏尽者而说”,其中举出证得无碍解的漏尽者,就已经把禅那等也包括进去了,因为据说没有禅那的人不可能成就一切种类的圆满。至于“依干观漏尽者而说千年”等等,应当知道那是按照《犍度》持诵者们的意见说的。在《律注》(《小品注》403)中,也是按照同样的方式说的。
Mātugāmassa pabbajitattāti idaṃ pañcavassasatato uddhaṃ aṭṭhatvā pañcasuyeva vassasatesu saddhammaṭṭhitiyā kāraṇanidassanaṃ. Paṭisambhidāpabhedappattakhīṇāsavavaseneva vuttanti ettha paṭisambhidāppattakhīṇāsavaggahaṇena jhānānipi gahitāneva honti. Na hi nijjhānakānaṃ sabbappakārasampatti ijjhatīti vadanti. Sukkhavipassakakhīṇāsavavasena vassasahassantiādinā ca yaṃ vuttaṃ, taṃ khandhakabhāṇakānaṃ matena vuttanti veditabbaṃ. Vinayaṭṭhakathāyampi (cūḷava. aṭṭha. 403) imināva nayena vuttaṃ.
不过,在《长部义注》(《长部注》3.161)中则说:“由证得无碍解的人,教法住立了一千年;由具足六神通的人,一千年;由具足三明的人,一千年;由纯观行者,一千年;由巴帝摩卡,一千年。”而在这里讲教法隐没的《增支部义注》(《增支部注》1.1.130)中又说:“诸佛般涅槃后,最初一千年里,人们还能生起无碍解;此后能生起六神通;再往后,连六神通也生不起了,便生起三明;随着时间不断推移,连三明也生不起了,就成了纯观行者。按同样的方式,接着是不来者、一来者、入流者。”
Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 3.161) pana ‘‘paṭisambhidāppattehi vassasahassaṃ aṭṭhāsi, chaḷabhiññehi vassasahassaṃ, tevijjehi vassasahassaṃ, sukkhavipassakehi vassasahassaṃ, pātimokkhena vassasahassaṃ aṭṭhāsī’’ti vuttaṃ. Idhāpi sāsanantaradhānakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 1.1.130) ‘‘buddhānañhi parinibbānato vassasahassameva paṭisambhidā nibbattetuṃ sakkonti, tato paraṃ cha abhiññā, tato tāpi nibbattetuṃ asakkontā tisso vijjā nibbattenti, gacchante gacchante kāle tāpi nibbattetuṃ asakkontā sukkhavipassakā honti. Eteneva upāyena anāgāmino, sakadāgāmino, sotāpannā’’ti vuttaṃ.
不过,在《相应部义注》(相应部义注 2.2.156)中则这样说:“在初成正觉的时期,比丘们证得了无碍解。后来随着时间推移,他们无法再证得无碍解,而成了具六神通的人。之后,连六神通也证不得的人,便证得三明。如今随着时间推移,连三明也证不得的人,将会证得漏尽;连漏尽也证不得的人,将证得不来果;连不来果也证不得的人,将证得一来果;连一来果也证不得的人,将证得入流果;再往后,连入流果也将证不得。”由于这些说法彼此互相矛盾,所以应当理解为:这只是各位持诵者各自的主张,师长只是在各处分别指出了它们而已。否则,师长自己就会陷入前后相违的过失。
Saṃyuttanikāyaṭṭhakathāyaṃ (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.156) pana ‘‘paṭhamabodhiyañhi bhikkhū paṭisambhidāppattā ahesuṃ. Atha kāle gacchante paṭisambhidā pāpuṇituṃ na sakkhiṃsu, chaḷabhiññā ahesuṃ. Tato cha abhiññā pattuṃ asakkontā tisso vijjā pāpuṇiṃsu. Idāni kāle gacchante tisso vijjā pāpuṇituṃ asakkontā āsavakkhayamattaṃ pāpuṇissanti, tampi asakkontā anāgāmiphalaṃ, tampi asakkontā sakadāgāmiphalaṃ, tampi asakkontā sotāpattiphalaṃ, gacchante kāle sotāpattiphalampi pattuṃ na sakkhissantī’’ti vuttaṃ. Yasmā cetaṃ sabbaṃ aññamaññappaṭiviruddhaṃ, tasmā tesaṃ tesaṃ bhāṇakānaṃ matameva ācariyena tattha tattha dassitanti gahetabbaṃ. Aññathā hi ācariyasseva pubbāparavirodhappasaṅgo siyāti.
“就是那些”指的就是那五千年本身。接着又说“以教理为根本的教法”,是为了说明“没有教理,就不可能有证悟”等道理。因为教理一旦消失,修行实践就会消失;修行实践一旦消失,证悟就会消失。为什么呢?因为教理是修行实践的条件,修行实践是证悟的条件。所以,即使从修行实践的角度来看,教理本身就是判断的标准。至于第二和第三种说法,没有什么需要再说明的。
Tāniyevāti tāniyeva pañcavassasahassāni. Pariyattimūlakaṃ sāsananti āha ‘‘na hi pariyattiyāasati paṭivedho atthī’’tiādi. Pariyattiyā hi antarahitāya paṭipattiantaradhāyati, paṭipattiyā antarahitāya adhigamo antaradhāyati. Kiṃkāraṇā? Ayañhi pariyatti paṭipattiyā paccayo hoti, paṭipatti adhigamassa. Iti paṭipattitopi pariyattiyeva pamāṇaṃ. Dutiyatatiyesu natthi vattabbaṃ.
4-5. 《迪卡迦奴经》等的注释
4-5. Dīghajāṇusuttādivaṇṇanā
54-5554-55. 在第四项中,“以一份财富来受用”的意思是:用一份份额来受用财富,或者分开来受用。“以两份来做事”:用两份份额来从事农耕、经商等事业。“应当储存起来”:把第四份储存放置起来,意思是收藏好、埋到地下放好。“以备灾厄时之需”:因为家业并不是任何时候都一成不变,有时会因为国王、火灾、盗贼、饥荒等原因出现灾厄,所以说应当储存一份,以备灾厄发生时使用。那么,在这四份份额当中,应该取哪一份来行善呢?就是所说的“以财富来受用”那一份。从那一份里取出来,既可以布施给比丘和穷困者,也可以支付织工、理发师等人的工钱。以布施沙门、婆罗门、穷困者等人的方式,以祭供守护神等的饿鬼供品方式,以及以支付理发师等人酬劳的方式所做的分配,也都属于受用。
54-55. Catutthe (dī. ni. aṭṭha. 3.265) ekena bhoge bhuñjeyyāti ekena koṭṭhāsena bhoge bhuñjeyya, vinibhuñjeyya vāti attho. Dvīhi kammanti dvīhi koṭṭhāsehi kasivaṇijjādikammaṃ payojeyya. Nidhāpeyyāti catutthakoṭṭhāsaṃ nidhetvā ṭhapeyya, nidahitvā bhūmigataṃ katvā ṭhapeyyāti attho. Āpadāsu bhavissatīti kulānañhi na sabbakālaṃ ekasadisaṃ vattati, kadāci rājaaggicoradubbhikkhādivasena āpadā uppajjanti, tasmā evaṃ āpadāsu uppannāsu bhavissatīti ekaṃ koṭṭhāsaṃ nidhāpeyyāti vuttaṃ. Imesu pana catūsu koṭṭhāsesu kataraṃ koṭṭhāsaṃ gahetvā kusalaṃ kātabbanti? ‘‘Bhoge bhuñjeyyā’’ti vuttakoṭṭhāsaṃ. Tato gaṇhitvā hi bhikkhūnampi kapaṇaddhikānampi dānaṃ dātabbaṃ, pesakāranhāpitādīnampi vetanaṃ dātabbaṃ. Samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikādīnaṃ dānavasena ceva, adhivatthadevatādīnaṃ petabalivasena, nhāpitādīnaṃ vetanavasena ca viniyogopi upayogo eva.
他们离去、走掉,或者藉这些而离去,所以叫耗失;耗失本身即是入口和门,所以叫耗失之门。消亡门也是同样的道理。第五项没有什么要说的。
Apenti gacchanti, apentā vā etehīti apāyā, apāyā eva mukhāni dvārānīti apāyamukhāni. Vināsadvārānīti etthāpi eseva nayo. Pañcame natthi vattabbaṃ.
6-8.《怖畏经》等经的注释
6-8. Bhayasuttādivaṇṇanā
56-5856-58. 在第六经里,这里因为省略了后半个词,所以直接用了“胎”这个词,因此说“所谓胎,就是胎住”。第七经和第八经的意思很清楚。
56-58. Chaṭṭhe gabbhavāso idha uttarapadalopena gabbho vuttoti āha ‘‘gabbhoti gabbhavāso’’ti. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāni.
6-10.《补特伽罗经》等经的注释
6-10. Puggalasuttādivaṇṇanā
59-6059-60. 第九经:“正在布施的人”,是指为了应受供养者而布施的人。“所依之果报”:所依由此而成熟;或者是在所依中成熟;或者这些所依本身就是这个业的果报。“布施给僧团有大果”:布施给圣僧团,就成为广大果报的所在,意思是果报广大。第十经没有什么可说的。
59-60. Navame dānaṃ dadantānanti dakkhiṇeyyaṃ uddissa dānaṃ dentānaṃ. Upadhī vipaccanti etena, upadhīsu vā vipaccati, upadhayo vā vipākā etassāti upadhivipākaṃ. Saṅghe dinnaṃ mahapphalanti ariyasaṅghe dinnaṃ vipphāraṭṭhānaṃ hoti, vipulaphalanti attho. Dasame natthi vattabbaṃ.