乔达弥品
(6) 1. Gotamīvaggo
《乔达弥经》等注释
1-3. Gotamīsuttādivaṇṇanā
51-53在第六品的第一经中,「乔达弥」是族姓。然而,命名日那天,得供养的婆罗门们见她相好具足,便预言:「若这位女子生女,此女将成转轮圣王之后;若得子,此子将成转轮圣王。无论哪种情况,她的后代都将极为兴旺。」于是为她取名「摩诃波阇波提」。所以说:「因其儿女后代皆如此广大,故得此名。」
51-53. Chaṭṭhassa paṭhame (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.402) gotamīti gottaṃ. Nāmakaraṇadivase panassā laddhasakkārā brāhmaṇā lakkhaṇasampattiṃ disvā ‘‘sace ayaṃ dhītaraṃ labhissati, cakkavattirañño mahesī bhavissati. Sace puttaṃ labhissati, cakkavattirājā bhavissatīti ubhayathāpi mahatīyevassā pajā bhavissatī’’ti byākariṃsu. Athassā ‘‘mahāpajāpatī’’ti nāmaṃ akaṃsu. Tenāha ‘‘puttapajāya ceva dhītupajāya ca mahantattā evaṃladdhanāmā’’ti.
「恐惧生于执杖,请看世人纷争;我将述说所经历的悚惧。」(《经集》941;《大义释》170)——
‘‘Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ, janaṃ passatha medhagaṃ;
于是他开始讲说《执杖经》等。为了让那些以种种诱惑行为、奋力以身语精勤的比丘尼们生起厌离,故称为‘派遣教令’。在拘那罗湖岸,通过显示女人的过患,阐明欲的过患与杂染,从而去除不乐。
Saṃvegaṃ kittayissāmi, yathā saṃvijitaṃ mayā’’ti. (su. ni. 941; mahāni. 170) –
「Āpādikā(养母)」意为抚养者:当你们的手足尚不能承担事务时,她照料你们的手足使其成长,即抚育之意。「Posikā(养者)」:一天当中为你们洗澡、喂食、喂水两三次,如此养育你们。「Thaññaṃ pāyesi(喂乳汁)」:据说难陀王子比菩萨小几天,他出生时,摩诃波阇波提把亲生儿子交给乳母,自己履行菩萨的保姆职责,以乳汁哺育他。长老正是针对此事而这样说。「Dahara(年少)」即年纪小。「Yuvā(青年)」指处于青春时期。「Maṇḍanakajātika(性好装饰者)」:具有喜好装饰的性质。这其中,有些年少者并非青年,如极幼小者;有些青年也并非性好装饰,如本性寂静者,或为懈怠、放逸等所制伏者。而此处要说的正是既年少、又是青年且性好装饰的人,所以才这样说。提及青莲等及性好装饰者,是随顺世间共许而说的。
Ādinā attadaṇḍasuttaṃ kathesi. Taṃtaṃpalobhanakiriyā kāyavācāhi parakkamantiyo ukkaṇṭhantūti sāsanaṃ pesenti nāmāti katvā vuttaṃ ‘‘sāsanaṃ pesetvā’’ti. Kuṇāladahanti kuṇāladahatīraṃ. Anabhiratiṃ vinodetvāti itthīnaṃ dosadassanamukhena kāmānaṃ vokārasaṃkilesavibhāvanena anabhiratiṃ vinodetvā.
「由于女人出家」这一句,指出正法只能住世五百年的原因,而不能超过五百年。其中说‘依证得无碍解的诸漏尽者而说’:此处以证得无碍解的漏尽者为代表,禅那等也已含摄其中,因为据说没有禅那者,不能成就一切功德。而所谓‘依干观漏尽者而说千年’等,应知这是依据《犍度》持诵者们的意见而说。在《律注》(《小品注》403)中,亦以同样方式说明。
Āpādikāti saṃvaddhakā, tumhākaṃ hatthapādesu kiccaṃ asādhentesu hatthe ca pāde ca vaḍḍhetvā paṭijaggitāti attho. Posikāti divasassa dve tayo vāre nahāpetvā bhojetvā pāyetvā tumhe posesi. Thaññaṃ pāyesīti nandakumāro kira bodhisattato katipāheneva daharo, tasmiṃ jāte mahāpajāpatī attano puttaṃ dhātīnaṃ datvā sayaṃ bodhisattassa dhātikiccaṃ sādhayamānā attano thaññaṃ pāyesi. Taṃ sandhāya thero evamāha. Daharoti taruṇo. Yuvāti yobbaññe ṭhito. Maṇḍanakajātikoti alaṅkārasabhāvo. Tattha koci taruṇopi yuvā na hoti yathā atitaruṇo. Koci yuvāpi maṇḍanakajātiko na hoti yathā upasantasabhāvo, ālasiyabyasanādīhi vā abhibhūto. Idha pana daharo ceva yuvā ca maṇḍanakajātiko ca adhippeto, tasmā evamāha. Uppalādīni maṇḍanakajātiko ca lokasammatattā vuttāni.
而《长部注》中说:「由证得无碍解者住世一千年,由具六神通者一千年,由具三明者一千年,由纯观者一千年,由巴帝摩卡住世者一千年。」在此《增支部注》阐论教法消失的段落又说道:「诸佛般涅槃后,最初一千年可生起无碍解,其后是六神通,再后无法生起六神通时,便生起三明;随着时间推移,三明也无法生起时,便成为纯观者。同样地,依次成为不来者、一来者、入流者。」
Mātugāmassa pabbajitattāti idaṃ pañcavassasatato uddhaṃ aṭṭhatvā pañcasuyeva vassasatesu saddhammaṭṭhitiyā kāraṇanidassanaṃ. Paṭisambhidāpabhedappattakhīṇāsavavaseneva vuttanti ettha paṭisambhidāppattakhīṇāsavaggahaṇena jhānānipi gahitāneva honti. Na hi nijjhānakānaṃ sabbappakārasampatti ijjhatīti vadanti. Sukkhavipassakakhīṇāsavavasena vassasahassantiādinā ca yaṃ vuttaṃ, taṃ khandhakabhāṇakānaṃ matena vuttanti veditabbaṃ. Vinayaṭṭhakathāyampi (cūḷava. aṭṭha. 403) imināva nayena vuttaṃ.
然而,《长部注》(《长部义注》3.161)中这样说:「(教法)由证得无碍解者维持了一千年,由具六神通者维持了一千年,由具三明者维持了一千年,由纯观者维持了一千年,由受持巴帝摩卡者维持了一千年。」而此《增支部注》(1.1.130)论及教法消失的语境中,又说:「应知,诸佛般涅槃后的最初一千年中,人们尚能证得无碍解;此后,能证得六神通;此后,无法证得六神通时,便能证得三明;随着时间不断流逝,无法证得三明时,便只有纯观者。以此类推,接着是不来者、一来者、入流者。」
Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 3.161) pana ‘‘paṭisambhidāppattehi vassasahassaṃ aṭṭhāsi, chaḷabhiññehi vassasahassaṃ, tevijjehi vassasahassaṃ, sukkhavipassakehi vassasahassaṃ, pātimokkhena vassasahassaṃ aṭṭhāsī’’ti vuttaṃ. Idhāpi sāsanantaradhānakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 1.1.130) ‘‘buddhānañhi parinibbānato vassasahassameva paṭisambhidā nibbattetuṃ sakkonti, tato paraṃ cha abhiññā, tato tāpi nibbattetuṃ asakkontā tisso vijjā nibbattenti, gacchante gacchante kāle tāpi nibbattetuṃ asakkontā sukkhavipassakā honti. Eteneva upāyena anāgāmino, sakadāgāmino, sotāpannā’’ti vuttaṃ.
然而,《相应部注》(《相应部义注》2.2.156)中说:「于初成正觉时,比丘们能证得无碍解。后来随着时代变迁,不再能证得无碍解,而成为六神通者。之后,无法证得六神通者,证得三明。如今,随着时间推移,不能证得三明者,将只能证得漏尽;连漏尽也无法证得者,证得不来果;连不来果也无法证得者,证得一来果;连一来果也无法证得者,证得入流果。再往后,连入流果也将无法证得。」因为这些说法看上去彼此矛盾,故应如此理解:它们只是诸持诵者各自秉持的观点,由师长们在各别场合所指出。若非如此,师长本人便会陷入前后相违的过失。
Saṃyuttanikāyaṭṭhakathāyaṃ (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.156) pana ‘‘paṭhamabodhiyañhi bhikkhū paṭisambhidāppattā ahesuṃ. Atha kāle gacchante paṭisambhidā pāpuṇituṃ na sakkhiṃsu, chaḷabhiññā ahesuṃ. Tato cha abhiññā pattuṃ asakkontā tisso vijjā pāpuṇiṃsu. Idāni kāle gacchante tisso vijjā pāpuṇituṃ asakkontā āsavakkhayamattaṃ pāpuṇissanti, tampi asakkontā anāgāmiphalaṃ, tampi asakkontā sakadāgāmiphalaṃ, tampi asakkontā sotāpattiphalaṃ, gacchante kāle sotāpattiphalampi pattuṃ na sakkhissantī’’ti vuttaṃ. Yasmā cetaṃ sabbaṃ aññamaññappaṭiviruddhaṃ, tasmā tesaṃ tesaṃ bhāṇakānaṃ matameva ācariyena tattha tattha dassitanti gahetabbaṃ. Aññathā hi ācariyasseva pubbāparavirodhappasaṅgo siyāti.
“就是那些”:指那五千年本身。“以教理为根本的教法”:因此说“若无教理,则无证悟”等。因为教理若消失,行道便随之消失;行道若消失,证得便随之消失。何以故?教理是行道的缘,行道是证得的缘。因此,即使从行道来看,教理本身也正是准绳。至于第二和第三种说法,则无需再作解释。
Tāniyevāti tāniyeva pañcavassasahassāni. Pariyattimūlakaṃ sāsananti āha ‘‘na hi pariyattiyāasati paṭivedho atthī’’tiādi. Pariyattiyā hi antarahitāya paṭipattiantaradhāyati, paṭipattiyā antarahitāya adhigamo antaradhāyati. Kiṃkāraṇā? Ayañhi pariyatti paṭipattiyā paccayo hoti, paṭipatti adhigamassa. Iti paṭipattitopi pariyattiyeva pamāṇaṃ. Dutiyatatiyesu natthi vattabbaṃ.
4-5. 《长膝经》等的注疏
4-5. Dīghajāṇusuttādivaṇṇanā
54-55“以一份财富受用”:即取财富中的一份来受用,或谓分别受用。“以两份从事事业”:以两份份额来从事农耕、经商等事业。“应储蓄”:将第四份储存而安置,意思是藏起、埋入地下。“以备灾厄时用”:因为家业并非恒时如此,有时会因国王、火灾、盗贼、饥荒等缘由而生起灾厄,所以应当储存一份财富,以备灾厄时所需。那么,在这四份财富中,应取哪一份用来行善呢?便是那一份“应受用财富”的份额。从中取用后,既可布施比丘及穷困者,也可支付织工、理发师等的酬劳。以布施沙门、婆罗门和穷困人等的方式,以祭祀守护神等的饿鬼祭供方式,以及以支付理发师等酬劳的方式所作的分配,皆属于受用。
54-55. Catutthe (dī. ni. aṭṭha. 3.265) ekena bhoge bhuñjeyyāti ekena koṭṭhāsena bhoge bhuñjeyya, vinibhuñjeyya vāti attho. Dvīhi kammanti dvīhi koṭṭhāsehi kasivaṇijjādikammaṃ payojeyya. Nidhāpeyyāti catutthakoṭṭhāsaṃ nidhetvā ṭhapeyya, nidahitvā bhūmigataṃ katvā ṭhapeyyāti attho. Āpadāsu bhavissatīti kulānañhi na sabbakālaṃ ekasadisaṃ vattati, kadāci rājaaggicoradubbhikkhādivasena āpadā uppajjanti, tasmā evaṃ āpadāsu uppannāsu bhavissatīti ekaṃ koṭṭhāsaṃ nidhāpeyyāti vuttaṃ. Imesu pana catūsu koṭṭhāsesu kataraṃ koṭṭhāsaṃ gahetvā kusalaṃ kātabbanti? ‘‘Bhoge bhuñjeyyā’’ti vuttakoṭṭhāsaṃ. Tato gaṇhitvā hi bhikkhūnampi kapaṇaddhikānampi dānaṃ dātabbaṃ, pesakāranhāpitādīnampi vetanaṃ dātabbaṃ. Samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikādīnaṃ dānavasena ceva, adhivatthadevatādīnaṃ petabalivasena, nhāpitādīnaṃ vetanavasena ca viniyogopi upayogo eva.
“Apenti”:意为前往、去往;又因众生由此离去(下堕),故称“恶趣”;恶趣本身即是入口、是门,故称“恶趣门”。“消亡门”一词,亦同此理。第五部分已无可说。
Apenti gacchanti, apentā vā etehīti apāyā, apāyā eva mukhāni dvārānīti apāyamukhāni. Vināsadvārānīti etthāpi eseva nayo. Pañcame natthi vattabbaṃ.
6-8.《恐怖经》等注疏
6-8. Bhayasuttādivaṇṇanā
56-58在第六经中,“胎”这个词因省略了后半部分“住”而直接使用,故说“胎”即是“胎住”之义。第七、第八经的意义很清楚。
56-58. Chaṭṭhe gabbhavāso idha uttarapadalopena gabbho vuttoti āha ‘‘gabbhoti gabbhavāso’’ti. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāni.
6-10.《补特伽罗经》等注疏
6-10. Puggalasuttādivaṇṇanā
59-60第九经:“于布施正在施与者”(dānaṃ dadantānaṃ):指为应供者而施舍的人。“依处之果”(upadhivipākaṃ):指通过此业而在种种依处中成熟;或者说于种种依处中成熟;或者说此业的果报即是种种依处。“于僧团所施为大果”(Saṅghe dinnaṃ mahapphalan):布施给圣僧团,便成为广大果报之所在,即果报广大之义。第十经无可述说。
59-60. Navame dānaṃ dadantānanti dakkhiṇeyyaṃ uddissa dānaṃ dentānaṃ. Upadhī vipaccanti etena, upadhīsu vā vipaccati, upadhayo vā vipākā etassāti upadhivipākaṃ. Saṅghe dinnaṃ mahapphalanti ariyasaṅghe dinnaṃ vipphāraṭṭhānaṃ hoti, vipulaphalanti attho. Dasame natthi vattabbaṃ.