1-4. 第一布施经等的注释
1-4. Paṭhamadānasuttādivaṇṇanā
31-34在第四经的第一句里,「āsajja」(亲近)是指:因布施与人,借由那人的到来,成为与他相聚的相状。「bhayā」(由于恐惧)是指:以恐惧为因由。或许有人会问:恐惧难道不是和已得的欲贪等一样,会使思变得不清净吗?为何此处还提及恐惧?为了说明这里并非指那种口头上的世俗恐惧等,才说“这是不施者、不作者”等。「adāsi me」(他曾给我)是指:忆念着“他曾给我”,念及对方过去对自己的恩惠而行布施。「dassati me」(他将给我)是指:期望着“将来他会给我”的回报而行布施。「sāhu dānaṃ」(善哉布施)是指:布施是智者所安立的,是基于善行而行的布施。「alaṅkāratthaṃ」(庄严义)是指:为作庄严、美化。布施之后,忆念布施的人会生起欢悦、喜、悦意等,而贪、嗔、嫉妒、悭吝等则由此远离。布施通过增长随顺法、消除敌对法,成为修习心的庄严与资具,因此说“既为庄严义,也为资具义而行布施”。所以说:“因为布施能使心变得柔软”等。当受者的心
31-34. Catutthassa paṭhame āsajjāti yassa deti, tassa āgamanahetu tena samāgamanimittaṃ. Bhayāti bhayahetu. Nanu bhayaṃ nāma laddhakāmatārāgādayo viya cetanāya avisuddhikaraṃ, taṃ kasmā idha gahitanti? Nayidaṃ tādisaṃ vohārabhayādiṃ sandhāya vuttanti dassetuṃ ‘‘ayaṃ adāyako akārako’’tiādi vuttaṃ. Adāsi meti yaṃ pubbe kataṃ upakāraṃ cintetvā dīyati, taṃ sandhāya vuttaṃ. Dassati meti paccupakārāsīsāya yaṃ dīyati, taṃ sandhāya vadati. Sāhu dānanti dānaṃ nāmetaṃ paṇḍitapaññattanti sādhusamācāre ṭhatvā deti. Alaṅkāratthanti upasobhanatthaṃ. Dānañhi datvā taṃ paccavekkhantassa pāmojjapītisomanassādayo uppajjanti, lobhadosaissāmaccherādayopi vidūrī bhavanti. Idāni dānaṃ anukūladhammaparibrūhanena paccanīkadhammavidūrīkaraṇena ca bhāvanācittassa upasobhanāya ca parikkhārāya ca hotīti ‘‘alaṅkāratthañceva parikkhāratthañca detī’’ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘dānañhi cittaṃ muduṃ karotī’’tiādi. Muducitto hoti laddhā dāyake ‘‘iminā mayhaṃ saṅgaho kato’’ti, dātāpi laddhari. Tena vuttaṃ ‘‘ubhinnampi cittaṃ muduṃ karotī’’ti.
「adantadamanaṃ」(调伏未调伏者):那些未调伏、不顺从的人,由于他的布施而变得调伏、顺从,听从教导。「adānaṃ dantadūsakaṃ」(不施则坏已调伏者):不布施会使先前已调伏、顺从的人,因遭受困扰而心生恶念。「unnamanti」(高昂):布施者由于常说亲切语,受到他人尊敬,身份因而提升。「namanti」(低伏):受施者因通过布施和柔和语得到了摄益,而对布施者低伏敬仰。
Adantadamananti adantā anassavāpissa dānena dantā assavā honti, vase vattanti. Adānaṃ dantadūsakanti adānaṃ pubbe dantānaṃ assavānampi vighātuppādanena cittaṃ dūseti. Unnamanti dāyakā piyaṃvadā ca paresaṃ garucittīkāraṭṭhānatāya. Namantipaṭiggāhakā dānena piyavācāya ca laddhasaṅgahāsaṅgāhakānaṃ.
「心庄严布施」才是最上的布施,因为它没有染污、极为清净,而且是功德殊胜的因缘。至于‘第二等’以下的词语,意思都很清楚。
Cittālaṅkāradānameva uttamaṃ anupakkiliṭṭhatāya suparisuddhatāya guṇavisesapaccayatāya ca. Dutiyādīni uttānatthāneva.
5. 布施再生经的注释
5. Dānūpapattisuttavaṇṇanā
3535. 第五经中,「dānapaccayā」(以布施为缘)是指以布施为因,也就是由于已作、已累积布施福德之义。「upapattiyo」(再生处)指在人间或天界的出生。「ṭhapeti」(安置)意思是:不是只生起一次,而是像前面所讲的那样,以同样的方式持续下去,如此安置。而这正是它的决意处,所以说“这只是它的同义词”。「vaḍḍheti」(增长)就是使它增长,不让它衰退。「vimuttaṃ」(已解脱)意为已倾向,也就是心趋于、流向、朝向那个方向。或者,「vimuttaṃ」指已放开、已松开。就无余义而言,「uttari」(更上)是指殊胜的,因为在中间阶段也有劣、中、胜的差别,所以“uttari abhāvitaṃ”(更上未修习)意思是:没有为了更高的道果而修习。「saṃvattati」(导向)指如此已被导向的布施所成之心。但经典中所说的“然而那……”等,应理解为是为了显示在此处的再生没有成为障碍的恶戒,而不仅仅是为了显示单纯的布施福德就能导向那里。「samucchinnarāg」
35. Pañcame dānapaccayāti dānakāraṇā, dānamayapuññassa katattā upacitattāti attho. Upapattiyoti manussesu devesu ca nibbattiyo. Ṭhapetīti ekavārameva anuppajjitvā yathā upari tenevākārena pavattati, evaṃ ṭhapeti. Tadeva cassa adhiṭṭhānanti āha ‘‘tasseva vevacana’’nti. Vaḍḍhetīti brūheti na hāpeti. Vimuttanti adhimuttaṃ, ninnaṃ poṇaṃ pabbhāranti attho. Vimuttanti vā vissaṭṭhaṃ. Nippariyāyato uttari nāma paṇītaṃ majjhepi hīnamajjhimavibhāgassa labbhanatoti vuttaṃ ‘‘uttari abhāvitanti tato uparimaggaphalatthāya abhāvita’’nti. Saṃvattati tathāpaṇihitaṃ dānamayaṃ cittaṃ. Yaṃ pana pāḷiyaṃ ‘‘tañca kho’’tiādi vuttaṃ, taṃ tatrupapattiyā vibandhakaradussīlyābhāvadassanaparaṃ daṭṭhabbaṃ, na dānamayassa puññassa kevalassa taṃsaṃvattanatādassanaparanti daṭṭhabbaṃ. Samucchinnarāgassāti samucchinnakāmarāgassa. Tassa hi siyā brahmaloke upapatti, na samucchinnabhavarāgassa. Vītarāgaggahaṇena cettha kāmesu vītarāgatā adhippetā, yāya brahmalokūpapatti siyā. Tenāha ‘‘dānamattenevā’’tiādi. Yadi evaṃ dānaṃ tattha kimatthiyanti āha ‘‘dānaṃ panā’’tiādi. Dānena muducittoti baddhāghāte veripuggalepi attano dānasampaṭicchanena mudubhūtacitto.
6. 福行事经注疏
6. Puññakiriyavatthusuttavaṇṇanā
3636. 第六事中,能产生值得供养的果报,或能净化自相续,故名为「福」(puññāni);又因这些需依因缘而作,属于一种行为(kiriyā),故名「福行」(puññakiriyā);而这些福行,正是生起种种可爱、悦意等利益的基础(vatthu),所以称为「福行事」(puññakiriyavatthūni)。
36. Chaṭṭhe pujjabhavaphalaṃ nibbattenti, attano santānaṃ punantīti vā puññāni ca tāni hetupaccayehi kattabbato kiriyā cāti puññakiriyā, tāyeva ca tesaṃ tesaṃ piyamanāpatādiānisaṃsānaṃ vatthubhāvato puññakiriyavatthūni.
对于尚未断除“有根”者,为了护持而施,或是出于崇敬,将自己应施之物向他人舍离的思心所——由这种思,施舍得以成就,因此称为“施”(dānaṃ);这施的本身也就是“施所成”(dānamayaṃ)。其中的“maya”音素只是凑足音节的填词。当施者布施衣服等四种资具(《长部注》3.305),或食物等十种布施物,或色等六种所缘时,在准备阶段的舍离时、正行布施时、施后以喜悦随念时——这三分时中生起的思心所,即称为“施所成的福行事”(dānamayaṃ puññakiriyavatthu)。
Anucchinnabhavamūlassa anuggahavasena, pūjāvasena vā attano deyyadhammassa parassa pariccāgacetanā dīyati etenāti dānaṃ, dānameva dānamayaṃ. Padapūraṇamattaṃ maya-saddo. Cīvarādīsu catūsu paccayesu (dī. ni. aṭṭha. 3.305), annādīsu vā dasasu dānavatthūsu, rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu taṃ taṃ dentassa tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge pariccāgakāle pacchā somanassacittena anussaraṇe cāti tīsu kālesu pavattacetanā dānamayaṃ puññakiriyavatthu nāma.
当一个人以常戒、布萨戒等方式受持五戒、八戒或十戒;或为了圆满戒而前往寺院出家;或出家后,以“我已出家,真是善妙,极为圆满”之心作意;或以信心圆满守护巴帝摩卡;或以智慧省察衣服等资具;或以正念在面对现前的色等所缘时,守护眼门等诸根门;或以精进清净自己的活命方式——在这些情形下生起的思心所,本身即称为“戒”(sīlati),或者说,因它而得以持戒(sīleti),故称“戒所成的福行事”(sīlamayaṃ puññakiriyavatthu)。
Niccasīlauposathasīlādivasena pañca aṭṭha dasa vā sīlāni samādiyantassa ‘‘sīlapūraṇatthaṃ pabbajissāmī’’ti vihāraṃ gacchantassa pabbajantassa, manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā ‘‘pabbajito vatamhi sādhu suṭṭhū’’ti āvajjentassa, saddhāya pātimokkhaṃ paripūrentassa, paññāya cīvarādike paccaye paccavekkhantassa, satiyā āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa, vīriyena ājīvaṃ sodhentassa ca pavattacetanā sīlati, sīletīti vā sīlamayaṃ puññakiriyavatthu nāma.
依据《无碍解道》(Paṭisambhidā)所说的观道,当修观者将眼观察为无常、苦、无我,将耳……乃至将老死观察为无常、苦、无我时,在这些观修中生起的思心所;以及在地遍等全部三十八种所缘上生起的禅那思;以及对无过失的业处、技艺处与明处,由熟悉、作意等方式生起的思——所有这些思心所,皆因“以此而修习”(bhāveti etāyā)的道理,依前述方式,既是“修所成”,又是福行事,故称“修所成的福行事”(bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu)。
Paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.48) vuttena vipassanāmaggena cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato vipassantassa, sotaṃ…pe… ghānaṃ…pe… jivhaṃ…pe… kāyaṃ…pe… rūpe…pe… dhamme…pe… cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ…pe… cakkhusamphassaṃ …pe… manosamphassaṃ…pe… cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ…pe… jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato vipassantassa yā cetanā, yā ca pathavīkasiṇādīsu sabbāsu aṭṭhattiṃsāya ārammaṇesu pavattā jhānacetanā, yā ca anavajjesu kammāyatanasippāyatanavijjāṭṭhānesu paricayamanasikārādivasena pavattā cetanā, sabbā sā bhāveti etāyāti bhāvanāmayaṃ vuttanayena puññakiriyavatthu cāti bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu.
对于这每一种福行,依其相应的情况,从前行阶段开始:造作这些善行的人,即造作了「身业」;为了达成该善行之义而说话的人,即造作了「语业」;不动用身体和语言,唯用心思惟的人,即造作了「意业」。即便在布施食物等时,心中仅想‘我布施食物等’,或是转向布施巴拉密而行施,在布施的当下,这就是「施所成的福行事」。正如仅仅怀着‘我布施食物等’的念头而行施时,成为施所成的福行事;同样,当一个人转向布施巴拉密,心想‘愿此布施成为证得正觉的助缘’而行施时,也纯粹是以布施的形态在运作,因此同样是施所成。如果一个人站在‘本分义务’的立场上布施,心想‘这种布施是我家族血统世代相传的习俗’,或是以持守行戒的态度行施,由于这属于‘行戒’,便成为「戒所成的福行事」。如果一个人先建立起‘以灭尽、以坏灭’来观照的作意,再行布施,那就成为「修所成的福行事」。正如以舍离应施物之形态在运作的布施思,当此人以本分义务的立场行施时,也同样成为戒所成的福行事,因为先前准备阶段的思与后时的思,也是以同样的方式运作的。
Ekamekañcettha yathārahaṃ pubbabhāgato paṭṭhāya karontassa kāyakammaṃ hoti. Tadatthaṃ vācaṃ nicchārentassa vacīkammaṃ. Kāyaṅgaṃ vācaṅgañca acopetvā manasā cintayantassa manokammaṃ. Annādīni dentassa cāpi ‘‘annadānādīni demī’’ti vā, dānapāramiṃ āvajjetvā vā dānakāle dānamayaṃ puññakiriyavatthu hoti. Yathā hi kevalaṃ ‘‘annadānādīni demī’’ti dānakāle dānamayaṃ puññakiriyavatthu hoti, evaṃ ‘‘idaṃ dānamayaṃ sammāsambodhiyā paccayo hotū’’ti dānapāramiṃ āvajjetvā dānakālepi dānasīseneva pavattitattā. Vattasīse ṭhatvā dadanto ‘‘etaṃ dānaṃ nāma mayhaṃ kulavaṃsahetu paveṇicāritta’’nti cārittasīsena vā dento cārittasīlattā sīlamayaṃ. Khayato vayato sammasanaṃ paṭṭhapetvā dadato bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu hoti. Yathā hi deyyadhammapariccāgavasena vattamānāpi dānacetanā vattasīse ṭhatvā dadato sīlamayaṃ puññakiriyavatthu hoti pubbābhisaṅkhārassa aparabhāge cetanāya ca tathāpavattattā.
7-8. 《善士施经》(Sappurisadānasutta)等注释
7-8. Sappurisadānasuttādivaṇṇanā
37-38在第七项中,「简择而施」:此处有两种简择:对应供者简择和对应供品简择。其中,‘对应供者简择’是指舍弃那些戒行毁坏的人,以及佛教之外九十五种邪命外道之类不合适的应供对象,而特别择取在佛陀教法中出家、具足戒等功德的人进行布施。‘对应供品简择’是指摒弃低劣的资具,从中拣选极为殊胜的资具而行布施。因此,经中说:‘施予这样的人会成为大果’等。第八项没有需要解释的。
37-38. Sattame viceyya detīti ettha dve vicinanāni dakkhiṇeyyavicinanaṃ, dakkhiṇāvicinanañca. Tesu vipannasīle ito bahiddhā pañcanavuti pāsaṇḍabhede ca dakkhiṇeyye pahāya sīlādiguṇasampannānaṃ sāsane pabbajitānaṃ dānaṃ dakkhiṇeyyavicinanaṃ nāma. Lāmakalāmake paccaye apanetvā paṇītapaṇīte vicinitvā tesaṃ dānaṃ dakkhiṇāvicinanaṃ nāma. Tenāha ‘‘imassa dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatī’’tiādi. Aṭṭhame natthi vattabbaṃ.
9-10. 《续流经》(Abhisandasutta)等注释
9-10. Abhisandasuttādivaṇṇanā
39-40在第九项中,「福德之流」:指福德的河流。「善之流」:指善法的流注。「乐之食」:指以乐为资粮。所谓「最高」:因被了知为最高之事,故称最高。「久存的」:因被长久以来所了知,故称久存的。「传承知」:因被了知为圣者、善人们的传承,故称传承知。「古旧」:因属于远古最初之人,故称古旧。「不混杂」:因无论以任何方式,从未被善人们污染、丢弃或唾弃过,故称不混杂。此方式,过去如此,现在如此,未来也将如此,因此经中说:‘以前未被混杂,现在不混杂,未来也将不混杂。’正因如此,这些法就是「无过失的」。因为明智的沙门和婆罗门,从不认可伤害等邪法。‘施予无量众生以无畏’的意思是:由于对一切生命放下了刀杖,故能赐予整个有情界无有恐怖的状态。「无怨」:即没有怨恨。「无恼」:即没有痛苦。以上,在第九项中,应如此简略地了解经文的注释。第十项没有需要解释的。
39-40. Navame puññābhisandāti puññanadiyo. Kusalābhisandāti kusalānaṃ pavāhā. Sukhassāhārāti sukhapaccayā. Aggānīti ñātattā aggaññāni. Cirarattaṃ ñātattā rattaññāni. Ariyānaṃ sādhūnaṃ vaṃsānīti ñātattā vaṃsaññāni. Porāṇānaṃ ādipurisānaṃ etānīti porāṇāni. Sabbaso kenacipi pakārena sādhūhi na kiṇṇāni na khittāni chaḍḍitānīti asaṃkiṇṇāni. Ayañca nayo nesaṃ yathā atīte, evaṃ etarahi anāgate cāti āha ‘‘asaṃkiṇṇapubbāni na saṃkiyanti na saṃkiyissantī’’ti. Tato eva appaṭikuṭṭhāni. Na hi kadāci viññū samaṇabrāhmaṇā hiṃsādipāpadhammaṃ anujānanti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ detīti sabbesu bhūtesu nihitadaṇḍattā sakalassapi sattakāyassa bhayābhāvaṃ deti. Averanti verābhāvaṃ. Abyābajjhanti niddukkhataṃ. Evamettha saṅkhepato pāḷivaṇṇanā veditabbā. Dasame natthi vattabbaṃ.