3. 居士品复注
3. Gahapativaggo
15 段
1-7. 第一伍嘎经等注释
1-7. Paṭhamauggasuttādivaṇṇanā
21-2721-27. 第三品的第一和第二经没有什么需要说明的。第三经中,本来该说“手”(hatthago),却说成了“手者”(hatthako)。因为这位王子从国王侍从的手中转到夜叉的手中,从夜叉的手中转到世尊的手中,又从世尊的手中转回国王侍从的手中,所以从名字上就成了“手者·旷野的”。因此说:“因为是从旷野夜叉的手中用手接过来的,这位王子就得到了‘手者’这个名字。”第四经等则意义浅显易懂。
21-27. Tatiyassa paṭhamadutiyesu natthi vattabbaṃ. Tatiye ‘‘hatthago’’ti vattabbe ‘‘hatthako’’ti vuttaṃ. So hi rājapurisānaṃ hatthato yakkhassa hatthaṃ, yakkhassa hatthato bhagavato hatthaṃ , bhagavato hatthato puna rājapurisānaṃ hatthaṃ gatattā nāmato hatthako āḷavakoti jāto. Tenāha ‘‘āḷavakayakkhassa hatthato hatthehi sampaṭicchitattā hatthakoti laddhanāmo rājakumāro’’ti. Catutthādīni uttānatthāneva.
8. 第二力经的注释
8. Dutiyabalasuttavaṇṇanā
28在第八经的注释里说到:对漏尽者来说,一切行都是无常的,这一点他以不迷乱的方式,从作用上已经由道慧彻底通达;而且也是以观慧将其作为所缘而通达的。为了说明这个道理,所以说“与观俱的道慧”。“这些欲”这句话,是在说两种欲。也就是:依烦恼而生起的灼热,要么是依托于事物欲,要么是以事物欲为对象,所以这两种欲都有灼热的含义,就像炭火坑一样,因此说“如炭火坑”。“内”这个字,因为低劣的含义,指的是渴爱;“离边”就是已经离开了边际、成了那样的状态,所以说“离边之体”,意思就是没有渴爱。
28. Aṭṭhame khīṇāsavassa sabbesaṃ saṅkhārānaṃ aniccatā asammohavasena kiccato maggapaññāya suppaṭividdhā, vipassanāya ārammaṇakaraṇavasenapīti dassento āha ‘‘sahavipassanāya maggapaññāyā’’ti. Ime kāmāti dvepi kāme vadati. Kilesavasena uppajjamāno hi pariḷāho vatthukāmasannissayo vatthukāmavisayo vāti dvepi sapariḷāhaṭṭhena aṅgārakāsu viyāti ‘‘aṅgārakāsūpamā’’ti vuttā. Anto vuccati lāmakaṭṭhena taṇhā, byantaṃ vigatantaṃ bhūtanti byantibhūtanti āha ‘‘vigatantabhūta’’nti, nittaṇhanti attho.
第9经《非时经》的注释
9. Akkhaṇasuttavaṇṇanā
29第九经的注释:因为有大神力的饿鬼会去参加天人和阿修罗的迎亲,但不去参加嫁亲,所以应该知道,阿修罗身就是被饿鬼界所含摄的。而饿鬼阿修罗本来就是饿鬼,因此他们被饿鬼所含摄,不用明说就已经成立。
29. Navame yasmā mahiddhikapetā devāsurānaṃ āvāhaṃ gacchanti, vivāhaṃ na gacchanti, tasmā pettivisayeneva asurakāyo gahitoti veditabbo. Petāsurā pana petā evāti tesaṃ petehi saṅgaho avuttasiddhova.
10. 阿那律大寻经的注释
10. Anuruddhamahāvitakkasuttavaṇṇanā
30第三十经。“少欲者”:就是没有欲求的人。这里“少”这个词表示“没有”的意思,就像“没有蚊虻、风、热”等说法里那样。对资具少欲,就是资具少欲者,对衣等资具没有欲求。证得少欲者,就是在展现禅那等证得上没有欲求。教理少欲者,就是在展现教理多闻上没有欲求。头陀支少欲者,就是对头陀支少欲,在展现头陀支的状态上没有欲求。以隐藏寂静功德:就是把自己身上实际具有的禅那等功德、多闻功德和头陀支功德隐藏、遮盖起来。“成就”:就是完成、实现。对多欲者,这些不能成就,因为连随顺之法也无法实现。“远离者”:以种种方式远离的人。所以说“以身远离、心远离、依着远离而远离的人”。这是要表明:依修习精进为事,独自而住,才是“身远离”的实质含义,并非仅指没有群居混杂。业:就是修行之业。
30. Dasame appicchassāti na icchassa. Abhāvattho hettha appasaddo ‘‘appaḍaṃsamakasavātātapā’’tiādīsu (a. ni. 10.11) viya. Paccayesu appiccho paccayappiccho, cīvarādipaccayesu icchārahito. Adhigamappicchoti jhānādiadhigamavibhāvane icchārahito . Pariyattiappicchoti pariyattiyaṃ bāhusaccavibhāvane icchārahito. Dhutaṅgappicchoti dhutaṅgesu appiccho dhutaṅgabhāvavibhāvane icchārahito. Santaguṇaniguhanenāti attani saṃvijjamānānaṃ jhānādiguṇānañceva bāhusaccaguṇassa dhutaṅgaguṇassa ca niguhanena chādanena. Sampajjatīti nipphajjati sijjhati. No mahicchassāti mahatiyā icchāya samannāgatassa no sampajjati anudhammassapi anipphajjanato. Pavivittassāti pakārehi vivittassa. Tenāha ‘‘kāyacittaupadhivivekehi vivittassā’’ti. Ārambhavatthuvasenāti bhāvanābhiyogavasena ekībhāvova kāyavivekoti adhippeto, na gaṇasaṅgaṇikābhāvamattanti dasseti. Kammanti yogakammaṃ.
与有情和烦恼混在一起、聚集在一起,就叫“群体”。把乐于安住在这种状态当作“园”,拥有这个的人就是“乐于群体者”,也就是他。因此经文说“以群体交谈……”等等。“已发勤精进者”就是已经提起精进的人。而且这是从倾向于依远离的角度来说的,因为经文说“这是法”。其余的情况也按这个道理类推。这里所指的是只依止于出离的定,慧也一样。因为一个立足于“业是自己所造”这种智慧的人,知道由于业,在各种生命状态中会有种种不利,于是就希求能灭尽业的智慧,并为此付出努力。慢等法使有情的相续在轮回中扩张、扩散,所以叫“戏论”。因此说“由于远离了渴爱、慢、见的戏论”等等。这里剩下的内容很容易理解。
Sattehi kilesehi ca saṅgaṇanaṃ samodhānaṃ saṅgaṇikā, sā āramitabbaṭṭhena ārāmo etassāti saṅgaṇikārāmo, tassa. Tenāha ‘‘gaṇasaṅgaṇikāya cevā’’tiādi. Āraddhavīriyassāti paggahitavīriyassa. Tañca kho upadhiviveke ninnatāvasena ‘‘ayaṃ dhammo’’ti vacanato. Esa nayo itaresupi. Vivaṭṭanissitaṃyeva hi samādhānaṃ idhādhippetaṃ, tathā paññāpi. Kammassa-katapaññāya hi ṭhito kammavasena bhavesu nānappakāro anatthoti jānanto kammakkhayakaraṃ ñāṇaṃ abhipattheti, tadatthañca ussāhaṃ karoti. Mānādayo sattasantānaṃ saṃsāre papañcenti vitthārentīti papañcāti āha ‘‘taṇhāmānadiṭṭhipapañcarahitattā’’tiādi. Sesamettha suviññeyyameva.