(十)第五 优波离品
(10) 5. Upālivaggo
第一到第四 欲乐享用者经等的注释
1-4. Kāmabhogīsuttādivaṇṇanā
91-9491-94. 第五项开头几项的意思很清楚。第四项中,“热恼、烧灼、使身体疲惫”就是苦行;具备这种苦行的人就是苦行僧,指那位苦行僧。因为这样的人依托于热恼,或者热恼依托于他,所以说“依苦行者”。由于缺乏众人公认的良好品行,他的生活方式粗劣、粗暴,不能让人生起信心,这样过日子、这样维持生活,就是粗陋生活者,指那位粗陋生活者。“谴责”就是讥讽,以嘲笑的方式责骂。“非难”就是带着轻蔑先贬低再指责。因此说“轻蔑、贬低”。
91-94. Pañcamassa paṭhamādīni uttānatthāni. Catutthe tapanaṃ santapanaṃ kāyassa khedanaṃ tapo, so etassa atthīti tapassī, taṃ tapassiṃ. Yasmā tathābhūto tapanissito, tapo vā tannissito, tasmā āha ‘‘tapanissitaka’’nti. Lūkhaṃ pharusaṃ sādhusammatācāravirahato na pasādanīyaṃ ājīvati vattatīti lūkhājīvī, taṃ lūkhājīviṃ. Upakkosatīti uppaṇḍeti , upahasanavasena paribhāsati. Upavadatīti avaññāpubbakaṃ apavadati. Tenāha ‘‘hīḷeti vambhetī’’ti.
第五 优低耶经的注释
5. Uttiyasuttavaṇṇanā
9595. 在第五经中,“处在边地”就是“边地的”。“使城墙的坚固性向上方延伸”,这就是“上耸”,也就是城墙的基脚。通过“等”这个字,应当知道它涵盖了城门、门闩、壕沟等。世尊把自己放在智者守门人的位置上,以此来展示自己,为了说明这一点,就引出了这样的质问:“为什么说‘只有一道门’?”依靠那种智慧,一个人才被称为智者,那就是智者性,所以说“具备智者性”。在种种应当做的事情上具备善巧和聪慧,这就是“聪明”。“慧”的意思是破除、摧毁、驱散迷乱;具备这种慧的人,就是“有慧者”。这种慧在处处都能生起,所以叫“处生”,也就是依处而生的慧。“依靠它在四周环行,所以叫‘环行’”,这条路径本身就叫“环行路径”,也就是环绕城墙的巡行道。城墙各部分需要连接起来的地方,就是“城墙接缝”,指城墙裂开的地方。但那个地方,是因为下面两块砖脱离了才这样称呼的,所以说“两块砖脱离了的地方”。“破处”,指断裂或崩坏的地方,或者是有孔隙的地方。这也被称为“裂口”。
95. Pañcame paccante bhavaṃ paccantimaṃ. Pākārassa thirabhāvaṃ uddhamuddhaṃ pāpetīti uddhāpaṃ, pākāramūlaṃ. Ādi-saddena pākāradvārabandhaparikhādīnaṃ saṅgaho veditabbo. Paṇḍitadovārikaṭṭhāniyaṃ katvā bhagavā attānaṃ dassesīti dassento ‘‘ekadvāranti kasmā āhā’’ti codanaṃ samuṭṭhāpesi. Yassā paññāya vasena puriso paṇḍitoti vuccati, taṃ paṇḍiccanti āha ‘‘paṇḍiccena samannāgato’’ti. Taṃtaṃitikattabbatāsu chekabhāvo byattabhāvo veyyattiyaṃ. Medhati sammohaṃ hiṃsati vidhamatīti medhā, sā etassa atthīti medhāvī. Ṭhāne ṭhāne uppatti etissā atthīti ṭhānuppattikā, ṭhānaso uppajjanapaññā. Anupariyāyanti etenāti anupariyāyo, so eva pathoti anupariyāyapatho, parito pākārassa anusaṃyāyanamaggo. Pākārabhāgā sandhātabbā etthāti pākārasandhi, pākārassa phullitappadeso. So pana heṭṭhimantena dvinnampi iṭṭhakānaṃ vigamena evaṃ vuccatīti āha ‘‘dvinnaṃ iṭṭhakānaṃ apagataṭṭhāna’’nti. Chinnaṭṭhānanti chinnabhinnappadeso, chiddaṭṭhānaṃ vā. Tañhi vivaranti vuccati.
第六至第八 拘迦那达经等注疏
6-8. Kokanudasuttādivaṇṇanā
96-9896-98. 第六经中,诸蕴也是邪见的立足处,因为它们可以作为所缘,就像“把色看作我”等说法那样。无明也是邪见的立足处,因为它以亲近依止等方式生起。正如经中所说:“比丘们,没有听闻过的凡夫,不见诸圣者,不精通圣法……”等等(《法集论注》1007)。触也是邪见的立足处。正如所说:“那也是以触为缘”(《长部注》1.118-130),以及“每触一次就领受一次”(《长部注》1.144)。想也是邪见的立足处。因为这样说:“由想为因,生起戏论的种种造作”(《小部·如是语》880;《大义释》109),“从地想……”(《中部注》1.2)等等。寻也是邪见的立足处。也这样说:“在诸见中思择推度,说真实与虚假两种法”(《小部·如是语》892;《大义释》121),以及“有寻有思察”(《长部注》1.34)等等。不如理作意也是邪见的立足处。因此世尊说:“他这样不如理作意时,六种见中的某一种见就会生起:‘有我’,他的这种见就真实、坚固地生起。”(《中部注》1.19)等等。
96-98. Chaṭṭhe khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ ārammaṇaṭṭhena ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādivacanato. Avijjāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ upanissayādibhāvena pavattanato. Yathāha ‘‘assutavā, bhikkhave, puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido’’tiādi (dha. sa. 1007). Phassopi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Yathā cāha ‘‘tadapi phassapaccayā (dī. ni. 1.118-130) phussa phussa paṭisaṃvediyantī’’ti (dī. ni. 1.144) ca. Saññāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘saññānidānā hi papañcasaṅkhā (su. ni. 880; mahāni. 109), pathavito saññatvā’’ti (ma. ni. 1.2) ca ādi. Vitakkopi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Vuttampi cetaṃ ‘‘takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṃ musāti dvayadhammamāhū’’ti (su. ni. 892; mahāni. 121), ‘‘takkī hoti vīmaṃsī’’ti (dī. ni. 1.34) ca ādi. Ayonisomanasikāropi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Tenāha bhagavā – ‘‘tassevaṃ ayoniso manasikaroto channaṃ diṭṭhīnaṃ aññatarā diṭṭhi uppajjati, atthi me attāti tassa saccato thetato diṭṭhi uppajjatī’’tiādi (ma. ni. 1.19).
“见”这个词,是现在要说明的十八个词共同的根本词。见本身就是“见趣”,就像粪秽一样;或者说,这个见解落入诸见之中,因为被包含在六十二见里,所以叫“见趣”;或者说,是见的去向,所以叫“见趣”。因为所谓“有我”等等,仅仅是在见中游走,这里其实并没有任何我或常恒的东西。这个见,因为难以脱离,所以叫“丛林”;因为难以越过、令人恐惧,就像饥荒旷野、猛兽旷野等一样,所以叫“旷野”;因为被正见刺穿,或者因为违逆正理,所以叫“歪曲”;因为有时执取常见、有时执取断见,扭曲地颤动,所以叫“邪动”;因为具有系缚的作用,所以叫“结”;见本身因为向内刺痛、难以拔出,所以叫“见箭”;见本身因为造成压迫,所以叫“见迫”;见本身因为障碍解脱,所以叫“见碍”;见本身因为难以解开,所以叫“见缚”;见本身因为难以越过,所以叫“见崖”;见本身因为坚固地潜藏,所以叫“见随眠”;见本身因为烧灼自己,所以叫“见烧”;见本身因为炙烤自己,所以叫“见热”;见本身因为缠缚烦恼聚,所以叫“见结”;见本身因为强烈执取,所以叫“见取”;见本身因为以“这是真实的”等方式固执坚持,所以叫“见固执”;见本身因为以“这是殊胜的”去触摸,或者从另一边去触摸,所以叫“见执取”;由它而生起,所以叫“生起”,也就是原因。生起的状态就是“生起义”,以这个生起义,也就是以原因的状态,这是意思。第七和第八个词里没有什么可说的。
Yā diṭṭhīti idāni vuccamānānaṃ aṭṭhārasannaṃ padānaṃ sādhāraṇaṃ mūlapadaṃ. Diṭṭhiyeva diṭṭhigataṃ gūthagataṃ viya, diṭṭhīsu vā gataṃ idaṃ dassanaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhīsu antogadhattātipi diṭṭhigataṃ, diṭṭhiyā vā gataṃ diṭṭhigataṃ. Idañhi ‘‘atthi me attā’’tiādi diṭṭhiyā gamanamattameva , natthettha attā vā nicco vā kocīti vuttaṃ hoti. Sā cāyaṃ diṭṭhi dunniggamanaṭṭhena gahanaṃ. Duratikkamaṭṭhena sappaṭibhayaṭṭhena ca kantāro dubbhikkhakantāravāḷakantārādayo viya. Sammādiṭṭhiyā vinivijjhanaṭṭhena, vilomanaṭṭhena vā visūkaṃ. Kadāci sassatassa, kadāci ucchedassa vā gahaṇato virūpaṃ phanditanti vipphanditaṃ. Bandhanaṭṭhena saṃyojanaṃ. Diṭṭhiyeva anto tudanaṭṭhena dunnīharaṇīyaṭṭhena ca sallanti diṭṭhisallaṃ. Diṭṭhiyeva pīḷākaraṇaṭṭhena sambādhoti diṭṭhisambādho. Diṭṭhiyeva mokkhāvaraṇaṭṭhena palibodhoti diṭṭhipalibodho. Diṭṭhiyeva dummocanīyaṭṭhena bandhananti diṭṭhibandhanaṃ. Diṭṭhiyeva duruttaraṇaṭṭhena papātoti diṭṭhipapāto. Diṭṭhiyeva thāmagataṭṭhena anusayoti diṭṭhānusayo. Diṭṭhiyeva attānaṃ santāpetīti diṭṭhisantāpo. Diṭṭhiyeva attānaṃ anudahatīti diṭṭhipariḷāho. Diṭṭhiyeva kilesakāyaṃ ganthetīti diṭṭhigantho. Diṭṭhiyeva bhusaṃ ādiyatīti diṭṭhupādānaṃ. Diṭṭhiyeva ‘‘sacca’’ntiādivasena abhinivisatīti diṭṭhābhiniveso. Diṭṭhiyeva ‘‘idaṃ para’’nti āmasati, parato vā āmasatīti diṭṭhiparāmāso, samuṭṭhāti etenāti samuṭṭhānaṃ, kāraṇaṃ. Samuṭṭhānassa bhāvo samuṭṭhānaṭṭho, tena samuṭṭhānaṭṭhena, kāraṇabhāvenāti attho. Sattamaṭṭhamesu natthi vattabbaṃ.
《优波离经》等经的注释
9-10. Upālisuttādivaṇṇanā
99-100第九和第十经。在第九经里,“深入之后,为了实现、达成所想要的意义”,这些苦是很难成办的。不过,在义注里,为了说明仅仅住在那种地方就是苦,所以说“难以成办,难以忍受”。所谓“森林与林丛”,是指达到森林特征的丛林地带。因为“林丛”这个词也可以用来指成片的树群,所以这里用“森林”来限定。“远离”,是指按种类、按各种方式而分离:对色等种种不同的所缘,以行走、站立、坐着、躺下等各种威仪方式,让自己身体独离——无论走着、站着、坐着、躺着,都只是单独一个人的活动。正因为应当分离的对象和分离的方式多种多样、各有差别,所以把这些统统收在一起,用一个单数词说成“远离”。或者说,“远离难做”,意思是修远离并不轻松。“独一处”,就是单独一人的状态。“乐于二二”,就是喜欢两个两个、成双成对。“好像被夺走”,是因为造成逼恼,所以好像被抢走一样。因此又说“好像被吞噬”,意思是让人产生恐惧和惊怖,就像那些为了吃人而来的夜叉、罗刹、毕舍遮等一样。“对于这样的人”,是指那些还没得到定的人。“由于草、树叶、野兽等的声音”,是指被风吹动的草、树叶等,以及野兽、鸟等发出的可怕、恐怖的声音。还有各种其他东西,比如树桩等,以夜叉等的形态出现,令人恐惧。有人说“ghaṭena kīḷā ghaṭikā”,意思是“用罐子游戏,就是ghaṭikā”。第十经则很浅显。
99-100. Navame ajjhogāhetvā adhippetamatthaṃ sambhavituṃ sādhetuṃ dukkhāni durabhisambhavāni. Aṭṭhakathāyaṃ pana tattha nivāsoyeva dukkhoti dassetuṃ ‘‘sambhavituṃ dukkhāni dussahānī’’ti vuttaṃ. Araññavanapatthānīti araññalakkhaṇappattāni vanasaṇḍāni. Vanapatthasaddo hi saṇḍabhūte rukkhasamūhepi vattatīti araññaggahaṇaṃ. Pavivekanti pakārato, pakārehi vā vivecanaṃ, rūpādiputhuttārammaṇe pakārato gamanādiiriyāpathappakārehi attano kāyassa vivecanaṃ, gacchatopi tiṭṭhatopi nisajjatopi nipajjatopi ekasseva pavatti. Teneva hi vivecetabbānaṃ vivecanākārassa ca bhedato bahuvidhattā te ekattena gahetvā ‘‘paviveka’’nti ekavacanena vuttaṃ. Dukkaraṃ pavivekanti vā pavivekaṃ kattuṃ na sukhanti attho. Ekībhāveti ekattabhāve. Dvayaṃdvayārāmoti dvinnaṃ dvinnaṃ bhāvābhirato. Haranti viyāti saṃharanti viya vighātuppādanena. Tenāha ‘‘ghasanti viyā’’ti. Bhayasantāsuppādanena khādituṃ āgatā yakkharakkhasapisācādayo viyāti adhippāyo. Īdisassāti aladdhasamādhino. Tiṇapaṇṇamigādisaddehīti vāteritānaṃ tiṇapaṇṇādīnaṃ migapakkhiādīnañca bhīsanakehi bheravehi saddehi. Vividhehi ca aññehi khāṇuādīhi yakkhādiākārehi upaṭṭhitehi bhīsanakehi. Ghaṭena kīḷā ghaṭikāti eke. Dasamaṃ uttānameva.
第三五十经集
3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ