(十)第五 优波离品
(10) 5. Upālivaggo
第一至第四 欲受用者经等注疏
1-4. Kāmabhogīsuttādivaṇṇanā
91-94九十一至九十四。第五品的起始等部分,含义很明白。在第四经中:“能热恼、烧灼、令身体疲劳困苦的,这就叫作‘苦行’(tapo);具备这种苦行的人,就是‘苦行者’(tapassī);指那位苦行者(taṃ tapassiṃ)。”因为那样的人依托于苦行,或者说苦行依托于他,因此称为“依苦行者”(tapanissitaka)。“粗劣、粗暴,因为他缺乏众人公认的良好行持,所以他的活命方式令人不悦,这就是‘粗恶活命者’(lūkhājīvī);指那位粗恶活命者(taṃ lūkhājīviṃ)。”“谴责”(Upakkosati)的意思是讥讽,以嘲笑的方式来责备。“非难”(Upavadati)则是指,先以轻慢的态度加以贬抑,随后再进行指责。因此说“轻蔑、贬低”(hīḷeti vambheti)。
91-94. Pañcamassa paṭhamādīni uttānatthāni. Catutthe tapanaṃ santapanaṃ kāyassa khedanaṃ tapo, so etassa atthīti tapassī, taṃ tapassiṃ. Yasmā tathābhūto tapanissito, tapo vā tannissito, tasmā āha ‘‘tapanissitaka’’nti. Lūkhaṃ pharusaṃ sādhusammatācāravirahato na pasādanīyaṃ ājīvati vattatīti lūkhājīvī, taṃ lūkhājīviṃ. Upakkosatīti uppaṇḍeti , upahasanavasena paribhāsati. Upavadatīti avaññāpubbakaṃ apavadati. Tenāha ‘‘hīḷeti vambhetī’’ti.
第五 优低耶经注疏
5. Uttiyasuttavaṇṇanā
95九十五。在第五经中,处在边境地方(paccante bhavaṃ),即是「边境的」(paccantimaṃ)。「使城墙的坚固性向上方耸立,这就叫'上耸'(uddhāpaṃ),也就是指城墙的基脚(pākāramūlaṃ)。」以'等'(ādi)字,应该知道是涵盖了城门、门闩、壕沟等。「世尊把自己安置在智者守门人的位置上来显示自己」,为了显示这个道理,才引出了质问:「为什么说'只有独一门'(ekadvāranti)?」依靠那种能让一个男子被称为智者的智慧,也就是智者性,所以说「具备了智者性」(paṇḍiccena samannāgato)。在种种该做之处具备善巧性与聪慧性,这就是「聪明」(veyyattiyaṃ)。「'慧'(medhā)的意思是破除、摧毁、驱散迷乱(sammoha);具备这种慧的人,就是'有慧者'(medhāvī)。」这种慧在各处生起,所以叫「处生」(ṭhānuppattikā),即依处而生的慧。「依靠它而在四周环行,所以叫'环行'(anupariyāyo),这条路径本身就叫'环行路径'(anupariyāyapatho),也就是环绕城墙的巡行道。城墙各段需要连接起来的地方,就是'城墙接缝'(pākārasandhi),指城墙裂开的部分。但那个地方,是因为下面两块砖的脱离才这样称呼的」,所以说「两块砖脱离了的地方」(dvinnaṃ iṭṭhakānaṃ apagataṭṭhānaṃ)。「破处」(Chinnaṭṭhānanti),指断裂或崩坏的地方,或者是有孔隙的地方。这也被称为「裂口」(vivaraṃ)。
95. Pañcame paccante bhavaṃ paccantimaṃ. Pākārassa thirabhāvaṃ uddhamuddhaṃ pāpetīti uddhāpaṃ, pākāramūlaṃ. Ādi-saddena pākāradvārabandhaparikhādīnaṃ saṅgaho veditabbo. Paṇḍitadovārikaṭṭhāniyaṃ katvā bhagavā attānaṃ dassesīti dassento ‘‘ekadvāranti kasmā āhā’’ti codanaṃ samuṭṭhāpesi. Yassā paññāya vasena puriso paṇḍitoti vuccati, taṃ paṇḍiccanti āha ‘‘paṇḍiccena samannāgato’’ti. Taṃtaṃitikattabbatāsu chekabhāvo byattabhāvo veyyattiyaṃ. Medhati sammohaṃ hiṃsati vidhamatīti medhā, sā etassa atthīti medhāvī. Ṭhāne ṭhāne uppatti etissā atthīti ṭhānuppattikā, ṭhānaso uppajjanapaññā. Anupariyāyanti etenāti anupariyāyo, so eva pathoti anupariyāyapatho, parito pākārassa anusaṃyāyanamaggo. Pākārabhāgā sandhātabbā etthāti pākārasandhi, pākārassa phullitappadeso. So pana heṭṭhimantena dvinnampi iṭṭhakānaṃ vigamena evaṃ vuccatīti āha ‘‘dvinnaṃ iṭṭhakānaṃ apagataṭṭhāna’’nti. Chinnaṭṭhānanti chinnabhinnappadeso, chiddaṭṭhānaṃ vā. Tañhi vivaranti vuccati.
第六至第八 拘迦那达经等注疏
6-8. Kokanudasuttādivaṇṇanā
96-98九十六至九十八。第六经中,“蕴”也是见的立足处,以其作为所缘,正如“观色是我”等所说。“无明”也是见的立足处,以其借亲近依止等方式而生起。正如所说:“诸比丘,无闻凡夫不见圣者,于圣法不精通……”等(《法集论注》1007)。“触”也是见的立足处。正如所说:“彼亦以触为缘”(《长部注》1.118-130),以及“触触而领受”(《长部注》1.144)等。“想”也是见的立足处。如所说:“由想生戏论名”(《小部·如是语》880;《大义释》109),“从地想……”(《中部注》1.2)等。“寻”也是见的立足处。如所说:“于诸见中思择理论,说真伪二法”(《小部·如是语》892;《大义释》121),以及“有寻有思察”(《长部注》1.34)等。“不如理作意”也是见的立足处。因此世尊说:“他如此不如理作意时,六种见中的某一种见便会生起:‘我有我’,他的这种见便真实、坚固地生起。”(《中部注》1.19)等等。
96-98. Chaṭṭhe khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ ārammaṇaṭṭhena ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādivacanato. Avijjāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ upanissayādibhāvena pavattanato. Yathāha ‘‘assutavā, bhikkhave, puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido’’tiādi (dha. sa. 1007). Phassopi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Yathā cāha ‘‘tadapi phassapaccayā (dī. ni. 1.118-130) phussa phussa paṭisaṃvediyantī’’ti (dī. ni. 1.144) ca. Saññāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘saññānidānā hi papañcasaṅkhā (su. ni. 880; mahāni. 109), pathavito saññatvā’’ti (ma. ni. 1.2) ca ādi. Vitakkopi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Vuttampi cetaṃ ‘‘takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṃ musāti dvayadhammamāhū’’ti (su. ni. 892; mahāni. 121), ‘‘takkī hoti vīmaṃsī’’ti (dī. ni. 1.34) ca ādi. Ayonisomanasikāropi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Tenāha bhagavā – ‘‘tassevaṃ ayoniso manasikaroto channaṃ diṭṭhīnaṃ aññatarā diṭṭhi uppajjati, atthi me attāti tassa saccato thetato diṭṭhi uppajjatī’’tiādi (ma. ni. 1.19).
所谓“见”(yā diṭṭhī),是现在将要阐述的十八个词所共通的根本词。见本身就是“恶见”(diṭṭhigata),如同秽物;或者说,此见入于诸见之中,为其所含摄,入于六十二见中,故称“恶见”;又或者说,是见的去处,故称“恶见”。因为所谓“有我”等,仅仅是在见中流转,其中并不存在任何我或常等实质。此“见”,因难以出离,故称“丛林”;因难以超越且可怖畏,如饥馑旷野、野兽旷野等,故称“旷野”;因被正见所刺穿,或因违逆正理,故称“歪曲”;因其时而执常、时而执断,动摇不定,故称“邪动”;因其具有束缚之义,故称“结”;见本身如内里之刺,刺痛而难以拔出,故称“见箭”;见本身有逼迫之义,故称“见迫”;见本身有障碍解脱之义,故称“见碍”;见本身难以松解,故称“见缚”;见本身难以超越,故称“见崖”;见本身坚固有力,故称“见随眠”;见本身能烧热自身,故称“见烧”;见本身能热恼自身,故称“见热”;见本身能系缚烦恼之聚,故称“见结”。
Yā diṭṭhīti idāni vuccamānānaṃ aṭṭhārasannaṃ padānaṃ sādhāraṇaṃ mūlapadaṃ. Diṭṭhiyeva diṭṭhigataṃ gūthagataṃ viya, diṭṭhīsu vā gataṃ idaṃ dassanaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhīsu antogadhattātipi diṭṭhigataṃ, diṭṭhiyā vā gataṃ diṭṭhigataṃ. Idañhi ‘‘atthi me attā’’tiādi diṭṭhiyā gamanamattameva , natthettha attā vā nicco vā kocīti vuttaṃ hoti. Sā cāyaṃ diṭṭhi dunniggamanaṭṭhena gahanaṃ. Duratikkamaṭṭhena sappaṭibhayaṭṭhena ca kantāro dubbhikkhakantāravāḷakantārādayo viya. Sammādiṭṭhiyā vinivijjhanaṭṭhena, vilomanaṭṭhena vā visūkaṃ. Kadāci sassatassa, kadāci ucchedassa vā gahaṇato virūpaṃ phanditanti vipphanditaṃ. Bandhanaṭṭhena saṃyojanaṃ. Diṭṭhiyeva anto tudanaṭṭhena dunnīharaṇīyaṭṭhena ca sallanti diṭṭhisallaṃ. Diṭṭhiyeva pīḷākaraṇaṭṭhena sambādhoti diṭṭhisambādho. Diṭṭhiyeva mokkhāvaraṇaṭṭhena palibodhoti diṭṭhipalibodho. Diṭṭhiyeva dummocanīyaṭṭhena bandhananti diṭṭhibandhanaṃ. Diṭṭhiyeva duruttaraṇaṭṭhena papātoti diṭṭhipapāto. Diṭṭhiyeva thāmagataṭṭhena anusayoti diṭṭhānusayo. Diṭṭhiyeva attānaṃ santāpetīti diṭṭhisantāpo. Diṭṭhiyeva attānaṃ anudahatīti diṭṭhipariḷāho. Diṭṭhiyeva kilesakāyaṃ ganthetīti diṭṭhigantho. Diṭṭhiyeva bhusaṃ ādiyatīti diṭṭhupādānaṃ. Diṭṭhiyeva ‘‘sacca’’ntiādivasena abhinivisatīti diṭṭhābhiniveso. Diṭṭhiyeva ‘‘idaṃ para’’nti āmasati, parato vā āmasatīti diṭṭhiparāmāso, samuṭṭhāti etenāti samuṭṭhānaṃ, kāraṇaṃ. Samuṭṭhānassa bhāvo samuṭṭhānaṭṭho, tena samuṭṭhānaṭṭhena, kāraṇabhāvenāti attho. Sattamaṭṭhamesu natthi vattabbaṃ.
《优波离经》等的注释。
9-10. Upālisuttādivaṇṇanā
99-100九十九至一百。第九经中,“为深入所期之义而成办”,这些苦是难以成办的。但在注疏中,为了显示仅是在彼处安住即为苦,故说“成办是苦的,难以忍受的”。“阿兰若林丛”,指具足阿兰若相的丛林。因“林丛”一词亦可用于指称簇聚之树群,故以“阿兰若”一词加以限定。“远离”,指以种种类、种种方法而行分离:对于色等种种所缘,以行、住、坐、卧等种种威仪方式,使自己身独离——即行走、站立、安坐、躺卧时,皆为单独一人之行。正因应当分离的对象与分离的方式多种多样、有所差别,故将其种种相概括,以一个单数词称为“远离”。所谓“远离难作”,意即:修习远离并非乐事。这就是它的意思。“于独一处”,即指单一、无伴的存在状态。“乐于二二”,即指喜欢两个、成双结对的人。“似夺走”,是因为造成逼恼,故似为所夺。因此又说“似吞噬”,意为令生恐惧与惊怖,如同那些为了啖食而来的夜叉、罗刹、毕舍遮等一样。“对于如此之人”,指那些未得定者。“由于草木、树叶、野兽等”
99-100. Navame ajjhogāhetvā adhippetamatthaṃ sambhavituṃ sādhetuṃ dukkhāni durabhisambhavāni. Aṭṭhakathāyaṃ pana tattha nivāsoyeva dukkhoti dassetuṃ ‘‘sambhavituṃ dukkhāni dussahānī’’ti vuttaṃ. Araññavanapatthānīti araññalakkhaṇappattāni vanasaṇḍāni. Vanapatthasaddo hi saṇḍabhūte rukkhasamūhepi vattatīti araññaggahaṇaṃ. Pavivekanti pakārato, pakārehi vā vivecanaṃ, rūpādiputhuttārammaṇe pakārato gamanādiiriyāpathappakārehi attano kāyassa vivecanaṃ, gacchatopi tiṭṭhatopi nisajjatopi nipajjatopi ekasseva pavatti. Teneva hi vivecetabbānaṃ vivecanākārassa ca bhedato bahuvidhattā te ekattena gahetvā ‘‘paviveka’’nti ekavacanena vuttaṃ. Dukkaraṃ pavivekanti vā pavivekaṃ kattuṃ na sukhanti attho. Ekībhāveti ekattabhāve. Dvayaṃdvayārāmoti dvinnaṃ dvinnaṃ bhāvābhirato. Haranti viyāti saṃharanti viya vighātuppādanena. Tenāha ‘‘ghasanti viyā’’ti. Bhayasantāsuppādanena khādituṃ āgatā yakkharakkhasapisācādayo viyāti adhippāyo. Īdisassāti aladdhasamādhino. Tiṇapaṇṇamigādisaddehīti vāteritānaṃ tiṇapaṇṇādīnaṃ migapakkhiādīnañca bhīsanakehi bheravehi saddehi. Vividhehi ca aññehi khāṇuādīhi yakkhādiākārehi upaṭṭhitehi bhīsanakehi. Ghaṭena kīḷā ghaṭikāti eke. Dasamaṃ uttānameva.
第三集五十经
3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ