22. 长老品复注
(9) 4. Theravaggo
16 段
《运载经》等经的注释
1-8. Vāhanasuttādivaṇṇanā
81-8881-88. 第四品第一经中,“以无界限所作”就是指以没有界限而成就。“以心”是指以这样的心而住。在这里有两种界限:烦恼界限和所缘界限。如果他针对色等所缘而生起贪等烦恼,那么烦恼界限就是他所造成的。然而,他连一种烦恼都没有生起,所以没有烦恼界限。再者,如果他作意色等法时,有些法没有出现在他面前,这样他就会有所缘界限。但他作意诸法时,没有任何法不出现在他面前,所以也没有所缘界限。不过,这里指的是烦恼界限,因此经文说“破除烦恼界限”等。至于第三经等,没有什么需要多说的。
81-88. Catutthassa paṭhame vimariyādīkatenāti nimmariyādīkatena. Cetasāti evaṃvidhena cittena viharati. Tattha dve mariyādā kilesamariyādā ca ārammaṇamariyādā ca. Sace hissa rūpādike ārabbha rāgādayo uppajjeyyuṃ, kilesamariyādā tena katā bhaveyya. Tesu panassa ekopi na uppannoti kilesamariyādā natthi. Sace panassa rūpādidhamme āvajjentassa ekacce āpāthaṃ nāgaccheyyuṃ, evamassa ārammaṇamariyādā bhaveyya. Te panassa dhamme āvajjentassa āpāthaṃ anāgatadhammo nāma natthīti ārammaṇamariyādāpi natthi. Idha pana kilesamariyādā adhippetāti āha ‘‘kilesamariyādaṃ bhinditvā’’tiādi. Tatiyādīsu natthi vattabbaṃ.
9-10. 《果咖离咖经》等的注释
9-10. Kokālikasuttādivaṇṇanā
89-90第九经(《相应部注》1.1.181):有两位名叫果咖离咖的比丘。为了从中确定这里指的是谁,便问:“这位果咖离咖是谁?”为了说明这部经的缘起,又问:“他又为什么前去拜访呢?”
“据说这位……”等语,就是依次对这些问题的回答。据说他们因为想住远离独处之处,又因为少欲,心想“我们不要给任何人添麻烦……”就这样住着。他因为自己的愿望受阻,便生起了愤恨。长老们把这件事禀告了比丘僧团,因为那些话只是嘴上说说,并没有付诸行动,长老们也没有让他们那样做。即使在更早的时候……他用“他们是诈现威仪的人”这样的想法去怀疑长老们的正直,这就像在没有疮的地方硬要看到疮,又像故意往极为洁净的镜面上扬起灰尘一样。
89-90. Navame (saṃ. ni. ṭī. 1.1.181) kokālikanāmakā dve bhikkhū. Tato idhādhippetaṃ niddhāretvā dassetuṃ ‘‘koyaṃ kokāliko’’ti pucchā. Suttassa aṭṭhuppattiṃ dassetuṃ ‘‘kasmā ca upasaṅkamī’’ti pucchā. Ayaṃ kirātiādi yathākkamaṃ tāsaṃ vissajjanaṃ. Vivekavāsaṃ vasitukāmattā appicchatāya ca mā no kassaci…pe… vasiṃsu. Āghātaṃ uppādesi attano icchāvighātanato. Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṃsu payuttavācāya akatattā therehi ca adāpitattā. Pubbepi…pe… maññeti iminā therānaṃ kohaññe ṭhitabhāvaṃ āsaṅkati avaṇe vaṇaṃ passanto viya, suparisuddhe ādāsatale jallaṃ uṭṭhāpento viya ca.
“不谴责”是指:曾在世尊面前说过“这些是恶比丘”这样的话。“为了显示大过失”:是为了显示其具有大过失,或者这也是一种读法。“千万不要这样说”:意思是不要这样说,不要这样讲。“saddhāyika”(由信而来的):由信所生的资财叫信财,因为他带来这种资财,所以说他是“由信得财者”,即“依信而奉行的人”。或者,“saddhāyika”是指因信而应当亲近的人,也就是值得信赖的人,因此又说“或者说,是指其话可信的人”。
Aparajjhitvāti bhagavato sammukhā ‘‘pāpabhikkhū jātā’’ti vatvā. Mahāsāvajjadassanatthanti mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ, ayameva vā pāṭho. Māhevanti mā evamāha, mā evaṃ bhaṇi. Saddhāya ayo uppādo saddhāyo, taṃ āvahatīti saddhāyikoti āha ‘‘saddhāya āgamakaro’’ti. Saddhāyikoti vā saddhāya ayitabbo, saddheyyoti attho. Tenāha ‘‘saddhātabbavacano vā’’ti.
所谓疖子,通常是从外面开始,把骨头弄碎;但这些疖子却是先把骨头弄碎,然后才长出来。因此说“以碎骨而长出的疖子”。“Taruṇabeluvamattiyo”是指像嫩贝鲁瓦果实那样大小。“Visagilito”是指投掷出去的击打器具,而在世间,这种钩就被称为“毒”。至于“听到守护天神的声音”这一句,要连上前面的词才能衔接。
Pīḷakā nāma bāhirato paṭṭhāya aṭṭhīni bhindanti, imā pana paṭhamaṃyeva aṭṭhīni bhinditvā uggatā. Tenāha ‘‘aṭṭhīni bhinditvā uggatāhi piḷakāhī’’ti. Taruṇabeluvamattiyoti taruṇabillaphalamattiyo. Visagilitoti khittapaharaṇo . Tañca baḷisaṃ visasamaññā loke. Ārakkhadevatānaṃ saddaṃ sutvāti padaṃ ānetvā sambandho.
“梵天界”就是净居天界。“Varākoti”这句话是表示怜悯的说法。有些人说这是“卑劣”的同义词。“Piyasīlā”是通过这个词,按照词源规则,说明在这个意义上“pesalā”(可亲的)这个词的成立。“Kabarakkhīnīti”:因为疾病的力量,容貌被毁坏,眼睛变得斑驳。“Yattakanti”:以歪曲世尊的话的方式,你犯下的过失有多少,是无法衡量的。因为名为不来者的人已经断除了欲贪和嗔恚,而你却是因邪见的欲贪和嗔恚才来到这里的,所以你犯下的这个过失是如此深重——应当这样理解这里的含义。
Brahmaloketi suddhāvāsaloke. Varākoti anuggahavacanametaṃ. Hīnapariyāyoti keci. Piyasīlāti iminā etasmiṃ atthe niruttinayena pesalāti padasiddhīti dasseti. Kabarakkhīnīti byādhibalena paribhinnavaṇṇatāya kabarabhūtāni akkhīni. Yattakanti bhagavato vacanaṃ aññathā karontena yattakaṃ tayā aparaddhaṃ, tassa pamāṇaṃ natthīti attho. Yasmā anāgāmino nāma pahīnakāmacchandabyāpādā honti, tvañca diṭṭhikāmacchandabyāpādavasena idhāgato, tasmā yāvañca te idaṃ aparaddhanti evamettha attho daṭṭhabbo.
未得正见的人,就是还没有获得正见。就像吞了毒的人,毒吞下去之后还站在那里一样。像斧头一样,是从斩断根本这个意义上说的。说到“最胜义”,就是指阿拉汉果。他称对方是“漏已尽”的人,就像苏那卡达对裸行者咖罗刹帝利那样。而那位像上首弟子一样应当受到称赞的漏已尽者,他却说“这个人破戒”。Vicināti 的意思是收集、产生。对值得称赞的人加以诽谤,因为这是以破坏圆满功德的方式生起的,所以会带来剧烈的苦果;那么对值得呵责的人反而加以称赞,怎么会得到和它相同的果报呢?因为那是把不存在的功德安加到对方身上,成为自己和他人走入邪道的因,同时也是使那应受呵责者与应受称赞者等同。在世间,把不是勇士的人说成和勇士一样,尚且要受到呵责,更何况把行为不正的人说成和行为端正的人一样呢?
Adiṭṭhippattoti appattadiṭṭhiko. Gilitaviso viya visaṃ gilitvā ṭhito viya. Kuṭhārisadisā mūlapacchindanaṭṭhena. Uttamattheti arahatte. Khīṇāsavoti vadati sunakkhatto viya acelaṃ korakkhattiyaṃ. Yo aggasāvako viya pasaṃsitabbo khīṇāsavo, taṃ ‘‘dussīlo aya’’nti vadati. Vicinātīti ācinoti pasavati. Pasaṃsiyanindā tāva sampannaguṇaparidhaṃsanavasena pavattiyā sāvajjatāya kaṭukavipākā, nindiyappasaṃsā pana kathaṃ tāya samavipākāti? Tattha avijjamānaguṇasamāropanena attano paresañca micchāpaṭipattihetubhāvato pasaṃsiyena tassa samabhāvakaraṇato ca. Lokepi hi asūraṃ sūrena samaṃ karonto gārayho hoti, pageva duppaṭipannaṃ suppaṭipannena samaṃ karontoti.
用自己的财产,就是指拿属于自己的财物来布施。这种过失比较小,因为它只影响这一世,而且还能补救。那种过失则严重得多,因为它关系到来世,而且无法补救。
Sakena dhanenāti attano sāpateyyena. Ayaṃ appamattako aparādho diṭṭhadhammikattā sappatikārattā ca tassa. Ayaṃ mahantataro kali katūpacitassa samparāyikattā appatikārattā ca.
“尼罗部陀”是一种计数单位,所以(注释者)说“以尼罗部陀计数”,意思是十万个尼罗部陀。关于“诽谤圣者而堕入地狱”这一句,应当知道这里所说的寿量,是就一般诽谤圣者的情况而言的。然而,对于诽谤上首弟子的人,由于上首弟子的功德极为广大,据说(其果报)比那还要大得多。
Nirabbudoti gaṇanāviseso esoti āha ‘‘nirabbudagaṇanāyā’’ti, satasahassaṃ nirabbudānanti attho. Yamariyagarahī nirayaṃ upetīti ettha yathāvuttaāyuppamāṇaṃ pākatikavasena ariyūpavādinā vuttanti veditabbaṃ. Aggasāvakānaṃ pana guṇamahantatāya tatopi ativiya mahantataramevāti vadanti.
这时,娑婆主梵天:这位梵天神是谁?他又为什么来到世尊面前说这番话呢?原来,在迦叶世尊的教法时期,他是一位名叫娑诃的比丘,证得不来果后,投生在净居天,那里的人都称他为娑婆主梵天。他心想:我到世尊那里去,讲说莲花地狱;然后世尊会告诉比丘们。那些擅长义理的比丘们就会问起那里的寿量,世尊在解说时,就会开示诽谤圣者的过患。正是因为这个原因,他才来到世尊面前说了这番话。
Athakho brahmā sahampatīti ko ayaṃ brahmā, kasmā ca pana bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavocāti? Ayaṃ kassapassa bhagavato sāsane sahako nāma bhikkhu anāgāmī hutvā suddhāvāsesu uppanno, tattha sahampati brahmāti sañjānanti. So panāhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘padumanirayaṃ kittessāmi, tato bhagavā bhikkhūnaṃ ārocessati, athānusandhikusalā bhikkhū tatthāyuppamāṇaṃ pucchissanti, bhagavā ācikkhanto ariyūpavāde ādīnavaṃ pakāsessatī’’ti iminā kāraṇena bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca.
摩揭陀国通用的计量单位叫“摩揭陀斗”,这里就用它来打比方。“应受煎熬之处”指的是必须承受地狱之苦、被折磨的地方,它的名字叫“阿浮陀”。关于年数的算法:从阿浮陀的寿量开始,每往上一级乘以十;再往上,在尼罗浮陀等地狱中,则每级乘以二十,这样来理解年数的计算。而这种算法对不熟悉的人来说很难算,所以经文说“那是不容易算出来的”。不过有些人说:“这些名字是因为各地狱中哀号的方式不同、受罪的方式不同而得来的。”另一些人则说:“这些都是寒冷地狱。”
“在一切处”是指在阿浮陀等直到莲花地狱为止的所有地狱中。“这个规律”是指从下一级到上一级乘以二十倍。在第十经中,没有什么需要多说的。
Magadharaṭṭhe saṃvohārato māgadhako pattho, tena. Paccitabbaṭṭhānassāti nirayadukkhena paccitabbappadesassa etaṃ abbudoti nāmaṃ. Vassagaṇanāti ekato paṭṭhāya dasaguṇitaṃ abbudaāyumhi tato aparaṃ vīsatiguṇitaṃ nirabbudādīsu vassagaṇanā veditabbā. Ayañca gaṇanā aparicitānaṃ dukkarāti vuttaṃ ‘‘na taṃ sukaraṃ saṅkhātu’’nti. Keci pana ‘‘tattha tattha paridevanānattena kammakāraṇanānattenapi imāni nāmāni laddhānī’’ti vadanti, apare ‘‘sītanarakā ete’’ti. Sabbatthāti ababādīsu padumapariyosānesu sabbesu nirayesu. Esa nayoti heṭṭhimato uparimassa vīsatiguṇataṃ atidisati. Dasame natthi vattabbaṃ.