(9) 4. 长老品
(9) 4. Theravaggo
1-8. 《运载经》等注释
1-8. Vāhanasuttādivaṇṇanā
81-88第四品第一经中:「vimariyādīkatenāti」(以无界限者)即指以成就无界限者。「Cetasāti」(以心)是指以如是之心而住。此中有两种界限:烦恼界限与所缘界限。若他对色等所缘生起贪等烦恼,那便是为他设立了烦恼界限。然而,他连一种烦恼也不生起,所以没有烦恼界限。再者,若他作意于色等法时,有些法未能呈现在他面前,他便有所缘界限。但他作意诸法时,没有任何法不显现于面前,因此也没有所缘界限。不过,此处是就烦恼界限而言,故经文说“已破除烦恼界限”等。至于第三等,已无需赘述。
81-88. Catutthassa paṭhame vimariyādīkatenāti nimmariyādīkatena. Cetasāti evaṃvidhena cittena viharati. Tattha dve mariyādā kilesamariyādā ca ārammaṇamariyādā ca. Sace hissa rūpādike ārabbha rāgādayo uppajjeyyuṃ, kilesamariyādā tena katā bhaveyya. Tesu panassa ekopi na uppannoti kilesamariyādā natthi. Sace panassa rūpādidhamme āvajjentassa ekacce āpāthaṃ nāgaccheyyuṃ, evamassa ārammaṇamariyādā bhaveyya. Te panassa dhamme āvajjentassa āpāthaṃ anāgatadhammo nāma natthīti ārammaṇamariyādāpi natthi. Idha pana kilesamariyādā adhippetāti āha ‘‘kilesamariyādaṃ bhinditvā’’tiādi. Tatiyādīsu natthi vattabbaṃ.
9-10. 《拘迦利迦经》等注释
9-10. Kokālikasuttādivaṇṇanā
89-90第九经(《相应部注》1.1.181)记载,有两位名为拘迦利迦的比丘。为了从中确定此处所指,故问:“这位拘迦利迦是谁?”为了说明该经的缘起,又设问:“他又为何前往拜访呢?”“据说这位……”等语,便依次是这些问题的回答。据说他们因为喜好远离独住的生活,且具足少欲,心想“我们不应为难任何人……”而这般安住。后来,他因自己的意愿受阻而生起愤恨。长老们将此事禀告比丘僧团,因为那些话语仅是口头所说,既未付诸行动,长老们也未曾那样教导过他们。即使在更早的时候……他出于“他们是诈现威仪者”这样的臆想,去怀疑长老们的正直,这就像在无疮之处强行见疮,又如故意向极为洁净的镜面扬起灰尘一般。
89-90. Navame (saṃ. ni. ṭī. 1.1.181) kokālikanāmakā dve bhikkhū. Tato idhādhippetaṃ niddhāretvā dassetuṃ ‘‘koyaṃ kokāliko’’ti pucchā. Suttassa aṭṭhuppattiṃ dassetuṃ ‘‘kasmā ca upasaṅkamī’’ti pucchā. Ayaṃ kirātiādi yathākkamaṃ tāsaṃ vissajjanaṃ. Vivekavāsaṃ vasitukāmattā appicchatāya ca mā no kassaci…pe… vasiṃsu. Āghātaṃ uppādesi attano icchāvighātanato. Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṃsu payuttavācāya akatattā therehi ca adāpitattā. Pubbepi…pe… maññeti iminā therānaṃ kohaññe ṭhitabhāvaṃ āsaṅkati avaṇe vaṇaṃ passanto viya, suparisuddhe ādāsatale jallaṃ uṭṭhāpento viya ca.
「Aparajjhitvā」(犯了过错):指在世尊面前说了“这些是恶比丘”之后,便已犯过。「Mahāsāvajjadassanatthanti」:是为了显示大过失,亦即显示其大过失的意义;此亦是另一种读法。「Māhevanti」:意为“勿作是言”,即不要这样说,勿如此语。「saddhāyika」(信财):由信所生的资财称为信财,因他带来了这种资财,故说他是“由信得财者”(saddhāya āgamakaro)。或者说,“saddhāyika”是指因信而应被亲近的人,即值得信赖之人,因此又说“或指其言可信之人”。
Aparajjhitvāti bhagavato sammukhā ‘‘pāpabhikkhū jātā’’ti vatvā. Mahāsāvajjadassanatthanti mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ, ayameva vā pāṭho. Māhevanti mā evamāha, mā evaṃ bhaṇi. Saddhāya ayo uppādo saddhāyo, taṃ āvahatīti saddhāyikoti āha ‘‘saddhāya āgamakaro’’ti. Saddhāyikoti vā saddhāya ayitabbo, saddheyyoti attho. Tenāha ‘‘saddhātabbavacano vā’’ti.
“疖子”(pīḷakā)通常从外部开始碎裂骨头,而这些疖子则是先碎裂骨头,然后才长出来。因此原文说:“以碎骨而长出的疖子。”“Taruṇabeluvamattiyoti”:指如嫩贝鲁瓦果实般大小。“Visagilitoti”:意为如同投掷出的击打器具;而在世间,这种钩便被称为“毒”。至于“听到守护天神的声音”一句,应连带前面的词才能衔接。
Pīḷakā nāma bāhirato paṭṭhāya aṭṭhīni bhindanti, imā pana paṭhamaṃyeva aṭṭhīni bhinditvā uggatā. Tenāha ‘‘aṭṭhīni bhinditvā uggatāhi piḷakāhī’’ti. Taruṇabeluvamattiyoti taruṇabillaphalamattiyo. Visagilitoti khittapaharaṇo . Tañca baḷisaṃ visasamaññā loke. Ārakkhadevatānaṃ saddaṃ sutvāti padaṃ ānetvā sambandho.
“梵天界”即指净居天界。“Varākoti”是一种表示怜悯的用语。“Hīnapariyāyoti”:有些人将它解释为卑劣的同义语。“Piyasīlā”:借此表明,在此意义上,依词源法则,“pesalā”一词得以成立。“Kabarakkhīnīti”:由于疾病之力,容貌遭到破坏,眼睛变得斑杂。“Yattakanti”:你歪曲了世尊的话,你所犯的过失有多重,实无法衡量。因为名为不来者的人,已断除了欲贪与嗔恚,而你却因邪见的欲贪与嗔恚才来到此处,所以你犯下的这个过失,竟是如此深重——应当这样来理解此处的含义。
Brahmaloketi suddhāvāsaloke. Varākoti anuggahavacanametaṃ. Hīnapariyāyoti keci. Piyasīlāti iminā etasmiṃ atthe niruttinayena pesalāti padasiddhīti dasseti. Kabarakkhīnīti byādhibalena paribhinnavaṇṇatāya kabarabhūtāni akkhīni. Yattakanti bhagavato vacanaṃ aññathā karontena yattakaṃ tayā aparaddhaṃ, tassa pamāṇaṃ natthīti attho. Yasmā anāgāmino nāma pahīnakāmacchandabyāpādā honti, tvañca diṭṭhikāmacchandabyāpādavasena idhāgato, tasmā yāvañca te idaṃ aparaddhanti evamettha attho daṭṭhabbo.
“未得见者”(Adiṭṭhippatto):即尚未获得正见的人。“犹如吞毒者”:如同吞下毒后站立在那儿的人一样。“似斧头”(kuṭhārisadisā):因有斩断根本的意义。于“最胜义”:指阿拉汉果。他称“漏尽者”:就像善星称呼裸体外道咖罗刹帝利那样。那位如同上首弟子一般值得称赞的漏尽者,他却说“这是个破戒的人”。“Vicināti”:意思是收集、产生。对应赞叹者加以诽谤,由于这是以破坏圆满功德的方式而生起,因此会带来深重罪业的苦果;而对应呵责者反加称赞,何以感得与其相同的果报?因为那是把不存在的功德妄加于他,从而成为自他堕入邪道之因,同时也将应赞叹者拉低到与他同等的水平。在世间,即便把不是勇士的人说成如同勇士,都会受到呵责,更何况把行为不正的人说成与行为端正者等同呢?
Adiṭṭhippattoti appattadiṭṭhiko. Gilitaviso viya visaṃ gilitvā ṭhito viya. Kuṭhārisadisā mūlapacchindanaṭṭhena. Uttamattheti arahatte. Khīṇāsavoti vadati sunakkhatto viya acelaṃ korakkhattiyaṃ. Yo aggasāvako viya pasaṃsitabbo khīṇāsavo, taṃ ‘‘dussīlo aya’’nti vadati. Vicinātīti ācinoti pasavati. Pasaṃsiyanindā tāva sampannaguṇaparidhaṃsanavasena pavattiyā sāvajjatāya kaṭukavipākā, nindiyappasaṃsā pana kathaṃ tāya samavipākāti? Tattha avijjamānaguṇasamāropanena attano paresañca micchāpaṭipattihetubhāvato pasaṃsiyena tassa samabhāvakaraṇato ca. Lokepi hi asūraṃ sūrena samaṃ karonto gārayho hoti, pageva duppaṭipannaṃ suppaṭipannena samaṃ karontoti.
自己的财富(sakena dhanena):即用属于自己的财产。这种过错是微小的,因为它只涉及现世利益,且尚有补救的余地;而那种过错则更为重大,因为它关系到未来世,并且无法补救。
Sakena dhanenāti attano sāpateyyena. Ayaṃ appamattako aparādho diṭṭhadhammikattā sappatikārattā ca tassa. Ayaṃ mahantataro kali katūpacitassa samparāyikattā appatikārattā ca.
尼罗部陀(nirabbudo):这是一种计数单位,故说“以尼罗部陀计数”(nirabbudagaṇanāya),意为十万个尼罗部陀。对于“凡是诽谤圣者而堕入地狱者”(yam ariyagarahī nirayaṃ upeti),其中所说的寿量,应知是就一般诽谤圣者而言的。然而,对于诽谤上首弟子者,由于其功德极为广大,据说所受果报比前者还要巨大得多。
Nirabbudoti gaṇanāviseso esoti āha ‘‘nirabbudagaṇanāyā’’ti, satasahassaṃ nirabbudānanti attho. Yamariyagarahī nirayaṃ upetīti ettha yathāvuttaāyuppamāṇaṃ pākatikavasena ariyūpavādinā vuttanti veditabbaṃ. Aggasāvakānaṃ pana guṇamahantatāya tatopi ativiya mahantataramevāti vadanti.
“那时,娑婆主梵天”(atha kho brahmā sahampati):这位梵天是谁?他为何来到世尊面前说这番话呢?在迦叶世尊的教法时期,他是一位名叫娑诃迦的比丘,证得不来果后投生净居天,在那里被众人称为娑婆主梵天。他心想:“我到世尊那里去,讲述莲花地狱;世尊随后便会告诉比丘们。那些善解法义的比丘们便会询问其中的寿量,世尊在解答时,就会开示诽谤圣者的过患。” 正是为此,他才来到世尊面前说了这番话。
Athakho brahmā sahampatīti ko ayaṃ brahmā, kasmā ca pana bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavocāti? Ayaṃ kassapassa bhagavato sāsane sahako nāma bhikkhu anāgāmī hutvā suddhāvāsesu uppanno, tattha sahampati brahmāti sañjānanti. So panāhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘padumanirayaṃ kittessāmi, tato bhagavā bhikkhūnaṃ ārocessati, athānusandhikusalā bhikkhū tatthāyuppamāṇaṃ pucchissanti, bhagavā ācikkhanto ariyūpavāde ādīnavaṃ pakāsessatī’’ti iminā kāraṇena bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca.
“摩揭陀斗”(māgadhako pattho):是在摩揭陀国中,依当地习俗而使用的量器,此处借它来作譬喻。“应受苦之处”(paccitabbaṭṭhānassa),是指那个应当由地狱之苦去承受恶报的地方,它的名字叫作“阿浮陀”(abbuda)。关于“年数的计算”(vassagaṇanā):应当这样理解——从阿浮陀的寿量开始,一倍乘以十;此后,在尼罗部陀等(地狱)中,则以一倍乘以二十依次递增。又因这种计算对于不熟悉的人来说很困难,所以说“那是不容易计算出来的”(na taṃ sukaraṃ saṅkhātuṃ)。不过,也有些人说:“这些名称是根据各个地狱中悲叹方式的不同,以及业报作用的不同而得来的。”另有一些人说:“这些都是寒冷地狱。”“在一切处”(sabbattha):即在阿拔拔等,直到以莲花地狱为结尾的所有地狱当中。“这个理则”(esa naya):它指示出,从较低一级的地狱乘以二十倍,便得到高一级地狱(的寿量)。到了第十个地狱,便没有更上一级的可说了。
Magadharaṭṭhe saṃvohārato māgadhako pattho, tena. Paccitabbaṭṭhānassāti nirayadukkhena paccitabbappadesassa etaṃ abbudoti nāmaṃ. Vassagaṇanāti ekato paṭṭhāya dasaguṇitaṃ abbudaāyumhi tato aparaṃ vīsatiguṇitaṃ nirabbudādīsu vassagaṇanā veditabbā. Ayañca gaṇanā aparicitānaṃ dukkarāti vuttaṃ ‘‘na taṃ sukaraṃ saṅkhātu’’nti. Keci pana ‘‘tattha tattha paridevanānattena kammakāraṇanānattenapi imāni nāmāni laddhānī’’ti vadanti, apare ‘‘sītanarakā ete’’ti. Sabbatthāti ababādīsu padumapariyosānesu sabbesu nirayesu. Esa nayoti heṭṭhimato uparimassa vīsatiguṇataṃ atidisati. Dasame natthi vattabbaṃ.