3. 渴求品
(8) 3. Ākaṅkhavaggo
《希望经》等经的注释
1-4. Ākaṅkhasuttādivaṇṇanā
71-7471-74. 在第三品的第一经里,因为毫无保留地受持戒,并达到无残缺等状态,所以是“戒圆满的人”。从受持开始就一直不间断,所以是“具足戒的人”。在“到此为止”这句话里,“据说”这个词是表示不认同的意思。因此,这里显示出他对阿阇梨的主张并不认同。“具足戒”是指未加特别区分、以总相概括而取的戒。而这个戒又分为四种,所以阿阇梨长老说“开示了四遍净戒之后”。其中,“其中”就是指四遍净戒。“最胜戒”是指根本戒。“两处”是指提示和解释。意思是:就像在这解释里一样,在提示里世尊也因为说了“具足戒”而宣说了巴帝摩卡防护。因为在圣典里,对戒的把握是以巴帝摩卡防护的形式出现的。所以他说“唯是巴帝摩卡防护”等等。在那里,通过限定,显示出其余三种戒有一部分包含在巴帝摩卡里。比如,不该看的去看、为了活命而违犯六条学处、对病缘药没有如理省察就受用,这些都被制定为犯戒。“三种”是指根律仪等。所谓“戒”,是不是有某个地方被称为“戒”呢?也就是像巴帝摩卡防护那样,在某部经里通过戒的同义词提到它们?因为阿阇梨就在面前,他并不是拒绝,而是以间接的方式发问。所以他说“不认可”。“仅仅是守护六根门”这句话表明它是轻便的,因为仅仅靠心的决意就能恢复自然状态。其余几种戒也是这样。“仅仅依缘而生”是以果来显示因,因为诸缘的生起,其能生之因即是产生。“此义”就是这个目的,也就是受用此资具的利益。通过“非间接”这句话表明:根律仪等三种戒,因为是作为根本戒的随从而生起的,所以叫间接戒。
71-74. Tatiyassa paṭhame sīlassa anavasesasamādānena akhaṇḍādibhāvāpattiyā ca paripuṇṇasīlā. Samādānato paṭṭhāya avicchindanato sīlasamaṅgino. Ettāvatā kirāti (a. ni. 2.37) kira-saddo arucisūcanattho. Tenettha ācariyavādassa attano aruccanabhāvaṃ dīpeti. Sampannasīlāti anāmaṭṭhavisesaṃ sāmaññato sīlasaṅkhepena gahitaṃ. Tañca catubbidhanti ācariyatthero ‘‘catupārisuddhisīlaṃ uddisitvā’’ti āha. Tatthāti catupārisuddhisīle. Jeṭṭhakasīlanti (saṃ. ni. 5.412) padhānasīlaṃ. Ubhayatthāti uddesaniddese. Idha niddese viya uddesepi pātimokkhasaṃvaro bhagavatā vutto ‘‘sampannasīlā’’ti vuttattāti adhippāyo. Sīlaggahaṇañhi pāḷiyaṃ pātimokkhasaṃvaravasena āgataṃ. Tenāha ‘‘pātimokkhasaṃvaroyevā’’tiādi. Tattha avadhāraṇena itaresaṃ tiṇṇaṃ ekadesena pātimokkhantogadhataṃ dīpeti. Tathā hi anolokiyolokane ājīvahetu chasikkhāpadavītikkame gilānapaccayassa apaccavekkhitaparibhoge ca āpatti vihitāti. Tīṇīti indriyasaṃvarasīlādīni. Sīlanti vuttaṭṭhānaṃ nāma atthīti sīlapariyāyena tesaṃ katthaci sutte gahitaṭṭhānaṃ nāma kiṃ atthi yathā pātimokkhasaṃvaroti ācariyassa sammukhattā appaṭikkhipantova upacārena pucchanto viya vadati. Tenāha ‘‘ananujānanto’’ti. Chadvārarakkhāmattakamevāti tassa sallahukabhāvamāha cittādhiṭṭhānamattena paṭipākatikabhāvāpattito. Itaresupi eseva nayo. Paccayuppattimattakanti phalena hetuṃ dasseti. Uppādanahetukā hi paccayānaṃ uppatti. Idamatthanti idaṃ payojanaṃ imassa paccayassa paribhuñjaneti adhippāyo. Nippariyāyenāti iminā indriyasaṃvarādīni tīṇi padhānassa sīlassa parivāravasena pavattiyā pariyāyasīlāni nāmāti dasseti.
现在,为了通过反面、正面以及譬喻,说明巴帝摩卡防护本身就是根本,所以说了“凡有……”等话。其中,“彼”指巴帝摩卡防护。“其余”指根律仪等。或者说,“彼”就是指在“具足戒”那里所说的那种戒。在“具足巴帝摩卡”中,先用“巴帝摩卡”这个词作同义表述,然后展开详说……中略……说了开头等语。就像在其他地方,“在此,比丘是具戒者”这种以人为中心的说法,在解释时被说成“安住于巴帝摩卡防护”(分别论508)。为什么要开始这个说法?这是对说法原因的提问。“为了显示戒的功德利益”,这是对目的的说明。因为在“为了显示戒的功德利益”这句话中,从反面来说,戒的功德利益没有被显示,正是这个说法的原因。那么“为什么要开始?”的答案就是:因为所教化的众生看不到戒的功德利益,这在意义上自然就成立了。因此他说“即使如果……”等。然而,为了阐明“为了显示戒的功德利益”这句话的含义,又说了“对于他们……”等。“功德利益”就是增长、好处。不过在“具戒者、戒圆满者,身坏命终后,生于善趣、天界”等处(长部3.316;增支部5.213;大品285),异熟果也被称为“功德利益”。“什么是差别?”就是什么是果上的差别。“什么是增长?”就是什么是殊胜。即使功德存在,也只有如实阐明才能让人生起欣喜,没有阐明就不能。因此,为了说明必须完全赞叹功德利益,而说了“或许……”等。
Idāni pātimokkhasaṃvarasseva padhānabhāvaṃ byatirekato anvayato ca upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yassā’’tiādimāha. Tattha soti pātimokkhasaṃvaro. Sesānīti indriyasaṃvarādīni. Tasse vāti ‘‘sampannasīlā’’ti ettha yaṃ sīlaṃ vuttaṃ, tasseva. Sampannapātimokkhāti ettha pātimokkhaggahaṇena vevacanaṃ vatvā taṃ vitthāretvā…pe… ādimāha. Yathā aññatthāpi ‘‘idha bhikkhu sīlavā hotī’’ti puggalādhiṭṭhānāya desanāya uddiṭṭhaṃ sīlaṃ ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī’’ti (vibha. 508) niddiṭṭhaṃ. Kasmā āraddhanti desanāya kāraṇapucchā. Sīlānisaṃsadassanatthanti payojananiddeso. ‘‘Sīlānisaṃsadassanattha’’nti hi ettha byatirekato yaṃ sīlānisaṃsassa adassanaṃ, taṃ imissā desanāya kāraṇanti kasmā āraddhanti? Veneyyānaṃ sīlānisaṃsassa adassanatoti atthato āpanno eva hoti. Tenāha ‘‘sacepī’’tiādi. Sīlānisaṃsadassanatthanti pana imassa atthaṃ vivarituṃ ‘‘tesa’’ntiādi vuttaṃ. Ānisaṃsoti udayo. ‘‘Sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’’tiādīsu (dī. ni. 3.316; a. ni. 5.213; mahāva. 285) pana vipākaphalampi ‘‘ānisaṃso’’ti vuttaṃ. Ko visesoti ko phalaviseso. Kā vaḍḍhīti ko abbhudayo. Vijjamānopi guṇo yāthāvato vibhāvito eva abhiruciṃ uppādeti, na avibhāvito, tasmā ekantato ānisaṃsakittanaṃ icchitabbamevāti dassetuṃ ‘‘appeva nāmā’’tiādimāha.
“可爱”是指值得被喜爱。对于可爱的人,见到他一定会让人满心欢喜,所以说“应当以慈眼来看”。由喜所生、带着清净信心和柔和神态的眼,就叫做“慈眼”。“对于他们”,是指对同梵行的伙伴们。“令意增长”,是因为让欢喜的心不断增强,使欢喜之心一再地生起。“应受尊重”,是指他成了应当被恭敬的对象。“知而了知”,是用智慧去了知应当了知的事。或者说,别人即使不知道也装出知道的样子,而这个人不是这样,他是真正知道了知。“见而见到”,是指见到应由慧眼所见者,或者说,见者真实地见到。“如是应称赞”,是指应当以智者的标准,被智者这样称赞。“唯于诸戒中圆满行”,是指应在诸戒中成为圆满行者。应当这样理解对后词的限定。因为这样一来,通过这个词,上二学就没有被排除。然而,为了以果显示所谓在诸戒中圆满行者,说了“内”等。因为在这里,戒的圆满能导向观禅所依之定,不只是无缺等状态而已。这确实说过:“那些无缺……乃至……能导向定。”这样作之后,上二学就以戒的资粮而被摄取了,因此这里以戒为主而取,得以成立。因为护戒者摄受心一境性之行。
Piyoti piyāyitabbo. Piyassa nāma dassanaṃ ekantato abhinanditabbaṃ hotīti āha ‘‘piyacakkhūhi sampassitabbo’’ti. Pītisamuṭṭhānappasannasommarūpapariggahañhi cakkhu ‘‘piyacakkhū’’ti vuccati. Tesanti sabrahmacārīnaṃ. Manavaḍḍhanakoti pītimanassa paribrūhanato uparūpari pīticittasseva uppādanako. Garuṭṭhāniyoti garukaraṇassa ṭhānabhūto. Jānaṃ jānātīti ñāṇena jānitabbaṃ jānāti. Yathā vā aññe ajānantāpi jānantā viya pavattanti, na evamayaṃ, ayaṃ pana jānanto eva jānāti. Passaṃ passatīti dassanabhūtena paññācakkhunā passitabbaṃ passati, passanto eva vā passati. Evaṃ sambhāvanīyoti evaṃ viññutāya paṇḍitabhāvena sambhāvetabbo. Sīlesvevassa paripūrakārīti sīlesu paripūrakārī eva bhaveyyāti. Evaṃ uttarapadāvadhāraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Evañhi iminā padena uparisikkhādvayaṃ anivattitameva hoti. Yathā pana sīlesu paripūrakārī nāma hoti, taṃ phalena dassetuṃ ‘‘ajjhatta’’ntiādi vuttaṃ. Vipassanādhiṭṭhānasamādhisaṃvattanikatāya hi idha sīlassa pāripūrī, na kevalaṃ akhaṇḍādibhāvamattaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘yāni kho pana tāni akhaṇḍāni…pe… samādhisaṃvattanikānī’’ti. Evañca katvā uparisikkhādvayaṃ sīlassa sambhārabhāvena gahitanti sīlassevettha padhānaggahaṇaṃ siddhaṃ hoti. Sīlānurakkhakā hi cittekaggatāsaṅkhārapariggahā. Anūnenāti akhaṇḍādibhāvena, kassaci vā ahāpanena upapannena. Ākārenāti karaṇena sampādanena.
“内在”和“于自己”意思相同,只是用词不同。这里用的是处格,而“止”是业格,因为与前缀“不”结合而成立,所以说“勤行于自己心的止”。其中,“于心的止”就是指心的等持。“勤行”就是不离、专注投入。如果有人完全没有致力于禅那的修习,那就叫做把禅那引向外。如果有人开始修习后中途退缩,那就叫做损坏禅那。如果有人不是这样,而是证得禅那后安住,为了说明这种不弃禅那的人,就说“未将禅那引到外面者”等。因为这里的不弃,正是表示不向外引出、不损坏。这个词的用法,也可参见“除去傲慢,如无风之处”等(《经集》328)。
Ajjhattanti vā attanoti vā ekaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ. Bhummatthe cetaṃ, ‘‘samatha’’nti upayogavacanaṃ ‘‘anū’’ti iminā upasaggena yoge siddhanti āha ‘‘attano cittasamathe yutto’’ti. Tattha cittasamatheti cittassa samādhāne. Yuttoti aviyutto pasuto. Yo sabbena sabbaṃ jhānabhāvanāya ananuyutto, so taṃ bahi nīharati nāma. Yo ārabhitvā antarā saṅkocaṃ āpajjati, so taṃ vināseti nāma. Yo pana īdiso ahutvā jhānaṃ upasampajja viharati, so anirākatajjhānoti dassento ‘‘bahi anīhaṭajjhāno’’tiādimāha. Nīharaṇavināsatthañhi idaṃ nirākaraṇaṃ nāma. ‘‘Thambhaṃ niraṃkatvā nivātavuttī’’tiādīsu (su. ni. 328) cassa payogo daṭṭhabbo.
关于七种随观,这里指的是:无常随观、苦随观、无我随观、厌离随观、离贪随观、灭随观、弃舍随观,这七种随观。住在空寂之处里的比丘,因为在那里得到了身远离,再依止与观来培育心远离,按照所教导的方法修行,让世间、教法以及作为自己殊胜证悟之处的空寂之处都变得光彩庄严,由于他成就了功德殊胜的安住状态,从意义上说就是在为智者增长这些,所以被称为“空寂之处的培育者”。因此才说“在此处又”等话。不过要明白,即使住在单层或多层的楼阁里,也绝不能算是空寂之处的培育者。这里用“空寂之处”一词,应当理解为已经包括了阿兰若、树下等一切适合精勤修行的住处。
Sattavidhāya anupassanāyāti ettha aniccānupassanā, dukkhānupassanā, anattānupassanā, nibbidānupassanā, virāgānupassanā, nirodhānupassanā, paṭinissaggānupassanāti imā sattavidhā anupassanā. Suññāgāragato bhikkhu tattha laddhakāyavivekatāya samathavipassanāvasena cittavivekaṃ paribrūhento yathānusiṭṭhapaṭipattiyā lokaṃ sāsanañca attano visesādhigamaṭṭhānabhūtaṃ suññāgārañca upasobhayamāno guṇavisesādhiṭṭhānabhāvāpādanena viññūnaṃ atthato taṃ brūhento nāma hotīti vuttaṃ ‘‘brūhetā suññāgārāna’’nti. Tenāha ‘‘ettha cā’’tiādi. Ekabhūmakādipāsāde kurumānopi pana neva suññāgārānaṃ brūhetāti daṭṭhabbo. Suññāgāraggahaṇena cettha araññarukkhamūlādi sabbaṃ padhānānuyogakkhamaṃ senāsanaṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ.
到这一步应当明白:爱欲行相的教说,最初是依爱欲而展开的;由于爱欲正是慢与见的立足处,慢与见便随之进入,于是逐渐形成了三种戏论的教说。这个教说也同样:它最初是依增上戒学而展开的,而戒正是止与观的立足处,止与观便随之进入,于是逐渐形成了三学的教说。这里,“在诸戒中圆满行”这一句说的是增上戒学,“内心勤修寂止、不弃禅那”这一句说的是增上心学,“具足观”这一句说的是增上慧学。而“是空寂之处的培育者”这一句:若从止的方面来增长空寂之处,就归入增上心学;若从观的方面来增长,就归入增上慧学——这样就把两种学都含摄进来说了。这里,“内心勤修寂止、不弃禅那”这些词句,说的是守护戒的人的心一境性;“具足观”这个词句,说的是守护戒的人的行的把握。
Ettāvatā yathā taṇhāvicaritadesanā paṭhamaṃ taṇhāvasena āraddhāpi taṇhāpadaṭṭhānattā mānadiṭṭhīnaṃ mānadiṭṭhiyo osaritvā kamena papañcattayadesanā jātā, evamayaṃ desanā paṭhamaṃ adhisīlasikkhāvasena āraddhāpi sīlapadaṭṭhānattā samathavipassanānaṃ samathavipassanāyo osaritvā kamena sikkhāttayadesanā jātāti veditabbā. Ettha hi ‘‘sīlesvevassa paripūrakārī’’ti ettāvatā adhisīlasikkhā vuttā, ‘‘ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno’’ti ettāvatā adhicittasikkhā, ‘‘vipassanāya samannāgato’’ti ettāvatā adhipaññāsikkhā. ‘‘Brūhetā suññāgārāna’’nti iminā pana samathavasena suññāgāravaḍḍhane adhicittasikkhā, vipassanāvasena adhipaññāsikkhāti evaṃ dvepi sikkhā saṅgahetvā vuttā. Ettha ca ‘‘ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno’’ti imehi padehi sīlānurakkhikā eva cittekaggatā kathitā, ‘‘vipassanāyā’’ti iminā padena sīlānurakkhiko saṅkhārapariggaho.
心一境性怎样守护戒?如果一个人没有心一境性,疾病生起时他就会苦恼不安;被疾病击垮后,内心散乱,他甚至可能为了平息疾病而毁掉戒。可是,如果一个人有心一境性,他就能压伏疾病带来的痛苦而入定;入定的那一刻,痛苦已经远离,更强的快乐生起。心一境性就是这样守护戒。对诸行的辨识怎样守护戒?如果一个人对诸行没有辨识,他就会对自己的身体产生强烈的“这是我的色,这是我的识”的执著;一旦遇到饥荒、疾病、恐惧等困境,他甚至可能为了养活身体而毁掉戒。可是,如果一个人对诸行有辨识,他对自己的身体就没有强烈的执著或贪爱;一旦遇到饥荒、疾病、恐惧等困境,即使他的肠子向外流出,即使他干枯憔悴,即使他支离破碎,散成百片千片,他也绝不会为了养活身体而毁掉戒。对诸行的辨识就是这样守护戒。
Kathaṃ cittekaggatā sīlamanurakkhati? Yassa hi cittekaggatā natthi, so byādhimhi uppanne vihaññati, so byādhivihato vikkhittacitto sīlaṃ vināsetvāpi byādhivūpasamaṃ kattā hoti. Yassa pana cittekaggatā atthi, so taṃ byādhidukkhaṃ vikkhambhetvā samāpattiṃ samāpajjati, samāpannakkhaṇe dukkhaṃ dūragataṃ hoti, balavataraṃ sukhamuppajjati. Evaṃ cittekaggatā sīlamanurakkhati. Kathaṃ saṅkhārapariggaho sīlamanurakkhati? Yassa hi saṅkhārapariggaho natthi, tassa ‘‘mama rūpaṃ mama viññāṇa’’nti attabhāve balavamamattaṃ hoti, so tathārūpesu dubbhikkhabyādhibhayādīsu sampattesu sīlaṃ nāsetvāpi attabhāvaṃ posetā hoti. Yassa pana saṅkhārapariggaho atthi, tassa attabhāve balavamamattaṃ vā sineho vā na hoti, so tathārūpesu dubbhikkhabyādhibhayādīsu sampattesu sacepissa antāni bahi nikkhamanti, sacepi ussussati visussati, khaṇḍākhaṇḍiko vā hoti satadhāpi sahassadhāpi, neva sīlaṃ vināsetvā attabhāvaṃ posetā hoti. Evaṃ saṅkhārapariggaho sīlaṃ anurakkhati.
“是空寂之处的培育者”这句话,显示的正是对那两者(止与观)的培育、增长和持续修习。世尊这样说,意思是:一个人若希望自己“为同梵行者所喜爱……乃至……应当被敬重”,那么对这四种法,他就没有别的什么要做,唯一要做的就是具足戒等功德。因为只有这样的人才为同梵行者所喜爱、合意、尊重、敬重。这也是曾经说过的——
‘‘Brūhetā suññāgārāna’’nti iminā pana tasseva ubhayassa brūhanā vaḍḍhanā sātaccakiriyā dassitā. Evaṃ bhagavā yasmā ‘‘sabrahmacārīnaṃ piyo cassaṃ…pe… bhāvanīyo cā’’ti ime cattāro dhamme ākaṅkhantena natthaññaṃ kiñci kātabbaṃ, aññadatthu sīlādiguṇasamannāgateneva bhavitabbaṃ. Īdiso hi sabrahmacārīnaṃ piyo hoti manāpo garu bhāvanīyo. Vuttampi hetaṃ –
“具足戒行与正见,安住于法了真谛;
躬行己业诸善行,世人爱敬之。”
‘‘Sīladassanasampannaṃ , dhammaṭṭhaṃ saccavedinaṃ; Attano kamma kubbānaṃ, taṃ jano kurute piya’’nti. (dha. pa. 217);
所以,世尊先说了“诸比丘,如果比丘希望被同梵行者喜爱……乃至……在戒上圆满……乃至……住在空寂处”,接着又说:既然连想获得资具等利益的人,也只应该做这些,不需要做别的,因此才说了“诸比丘,如果比丘希望得到利养……”等等。所谓“得到利养”,在圣典里指的是:为了求得利养,而防护、戒行圆满。世尊到底认可什么样的情况呢?世尊并不是从本质上认可这种情况,只是出于大悲、随顺个人的意乐,才这样说的。为了说明这一点,就说了“世尊并不是……”等等。其中,“乞食”一语,是就“断语者”而说的:他不说、不谈,就像哑巴一样,不去谈论那些涉及光明、攀谈、打手势、或明示暗示乞食的话语,也就是不说、不谈论。为了阐明“随顺个人意乐”这一简要说明的含义,说了“哪些人……”等等。作为自性的功德利益,即是味功德利益。
Tasmā ‘‘ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo cassaṃ…pe… sīlesvevassa paripūrakārī…pe… suññāgārāna’’nti vatvā idāni yasmā paccayalābhādiṃ patthayantenapi idameva karaṇīyaṃ, na aññaṃ kiñci, tasmā ‘‘ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu lābhī assa’’ntiādimāha. Lābhī assanti lābhāsāya saṃvarasīlaparipūraṇaṃ pāḷiyaṃ āgataṃ. Kimīdisaṃ bhagavā anujānātīti? Na bhagavā sabhāvena īdisaṃ anujānāti, mahākāruṇikatāya pana puggalajjhāsayena evaṃ vuttanti dassento ‘‘na bhagavā’’tiādimāha. Tattha ghāsesanaṃ chinnakatho, na vācaṃ payuttaṃ bhaṇeti chinnakatho mūgo viya hutvā obhāsaparikathānimittaviññattipayuttaṃ ghāsesanaṃ vācaṃ na bhaṇe, na katheyyāti attho. Puggalajjhāsayavasenāti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘yesaṃ hī’’tiādimāha. Raso sabhāvabhūto ānisaṃso rasānisaṃso.
作资具施者,是指以布施衣服等资具的方式而行事的人。大果和大利益,这两者在含义上是同一个,只是言辞不同而已。因为在“居士们,有这五种利益”等文句里,“利益”这个词也是“果”的同义词。或者说,能流出广大的世间乐作为果,所以叫大果;能成为广大出世间乐的缘,所以叫大利益。因此他说“以作为果的世间乐”等。
Paccayadānakārāti cīvarādipaccayadānavasena pavattakārā. Mahapphalā mahānisaṃsāti ubhayametaṃ atthato ekaṃ, byañjanameva nānaṃ. ‘‘Pañcime, gahapatayo, ānisaṃsā’’tiādīsu (mahāva. 285) hi ānisaṃsasaddo phalapariyāyopi hoti. Mahantaṃ vā lokiyasukhaṃ phalanti pasavantīti mahapphalā, mahato lokuttarasukhassa paccayā hontīti mahānisaṃsā. Tenāha ‘‘lokiyasukhena phalabhūtenā’’tiādi.
投生到饿鬼趣的人,就是依投生为饿鬼的方式而转生到达的。不过,因为他们在此世已经命终,到了时候寿命被截断,所以经中说“已命终者”。婆婆和公公以及他们那一方的人,就是婆婆公公一方的人。他们通过亲族血缘的联结,也就是通过嫁娶关系而结合,所以叫亲戚。同血统的人,就是通过血统关系而关联的。由同一血统联结的人,就是由同一个血统关系而结合的。净信之心,就是具有净信的心。论中特别指出:已故的父亲或母亲投生在饿鬼趣中。意思是,正因为他那样具足戒德,所以能获得大利益。
Peccabhavaṃ gatāti petūpapattivasena nibbattiṃ upagatā. Te pana yasmā idha katakālakiriyā kālena katajīvitupacchedā honti, tasmā vuttaṃ ‘‘kālakatā’’ti. Sassusasurā ca tappakkhikā ca sassusasurapakkhikā. Te ñātiyonisambandhena āvāhavivāhasambandhavasena sambaddhā ñātī. Sālohitāti yonisambandhavasena. Ekalohitabaddhāti ekena samānena lohitasambandhena sambaddhā. Pasannacittoti pasannacittako. Kālakato pitā vā mātā vā petayoniyaṃ uppannoti adhikārato viññāyatīti vuttaṃ. Mahānisaṃsameva hotīti tassa tathāsīlasampannattāti adhippāyo.
“被压制”就是被压伏。“不乐不能制伏我”:不乐不能胜过、压伏、覆盖我。“已生起”:已经产生、已经出现。因为具足戒等功德的人,能克服不乐和喜乐,把它们压伏、压制住,所以这里也在说明:想成为这样的人,就应当具足戒等功德。心惊慌、害怕,就是恐惧;因为所缘境令人害怕,所以叫恐惧。能克服、制伏这两种恐惧和怖畏,就叫“克服怖畏恐惧者”。因为具足戒等功德的人能克服怖畏恐惧,把它们压制、压伏而安住,就像住在圣者行处的玛哈达达大长老一样。
Ajjhottharitāti madditā. Na ca maṃ arati saheyyāti maṃ ca arati na abhibhaveyya na maddeyya na ajjhotthareyya. Uppannanti jātaṃ nibbattaṃ. Sīlādiguṇayutto hi aratiñca ratiñca sahati ajjhottharati, madditvā tiṭṭhati, tasmā īdisamattānaṃ icchantenapi sīlādiguṇayutteneva bhavitabbanti dasseti. Cittutrāso bhāyatīti bhayaṃ, ārammaṇaṃ bhāyati etasmāti bhayaṃ. Taṃ duvidhampi bhayaṃ bheravañca sahati abhibhavatīti bhayabheravasaho. Sīlādiguṇayutto hi bhayabheravaṃ sahati ajjhottharati, madditvā tiṭṭhati ariyakoṭiyavāsī mahādattatthero viya.
这位长老走在路上,看见一处很美的树林,心想:“今天就在这里修一修沙门法,然后再走。”于是离开道路,在一棵树下铺好桑喀帝衣,盘腿坐下。因为长老戒德的威力,树上的天神孩子们没法待在自己的位置上,就大声哭闹起来。那位天神也摇动整棵树。长老却像磐石一样坐着不动。那位天神又冒烟、又起火,还是没法让长老动一下。于是她化成近事男的样子走过来,顶礼之后站在一边。长老问:“你是谁?”她回答:“尊者,我是住在那棵树上的天神。”长老问:“那些变化是你弄出来的吗?”她说:“是的,尊者。”长老又问:“为什么?”她说:“尊者,因为您戒德的威力,孩子们没法待在自己的位置上,都哭闹起来,我为了把您赶走,才这样做的。”长老说:“那你为什么不一开始就说‘尊者,请不要住在这里,我们会不舒服’呢?现在你什么都别说了。我听到‘住在圣者行处的玛哈达达因为怕非人而逃走了’这种话会觉得丢脸。所以我就住在这里,你今天随便去哪里住吧。”像这样,具足戒等功德的人能扛得住怖畏恐惧。因此这是在说明:想成为这样的人,自己也就应当具足戒等功德。第二篇等文义浅显。
Thero kira maggaṃ paṭipanno aññataraṃ pāsādikaṃ araññaṃ disvā ‘‘idhevajja samaṇadhammaṃ katvā gamissāmī’’ti maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle saṅghāṭiṃ paññapetvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Rukkhadevatāya dārakā therassa sīlatejena sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkontā vissaramakaṃsu. Devatāpi sakalarukkhaṃ cālesi. Thero acalova nisīdi. Sā devatā dhūmāyi pajjali. Neva sakkhi theraṃ cāletuṃ. Tato upāsakavaṇṇenāgantvā vanditvā aṭṭhāsi. ‘‘Ko eso’’ti vuttā ‘‘ahaṃ, bhante, tasmiṃ rukkhe adhivatthā devatā’’ti avoca. Tvaṃ ete vikāre akāsīti. Āma, bhanteti. ‘‘Kasmā’’ti ca vuttā āha ‘‘tumhākaṃ, bhante, sīlatejena dārakā sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkontā vissaramakaṃsu, sāhaṃ tumhe palāpetuṃ evamakāsi’’nti. Thero āha ‘‘atha kasmā ‘idha, bhante, mā vasatha, mayhaṃ aphāsuka’nti paṭikacceva nāvacāsi, idāni pana mā maṃ kiñci avaca, ‘ariyakoṭiyamahādatto amanussabhayena gato’ti vacanato lajjāmi, tenāhaṃ idheva vasissaṃ, tvaṃ pana ajjekadivasaṃ yattha katthaci vasāhī’’ti. Evaṃ sīlādiguṇayutto bhayabheravasaho hoti, tasmā īdisamattānaṃ icchantenapi sīlādiguṇayutteneva bhavitabbanti dasseti. Dutiyādīni uttānatthāni.
5-10. 《弥伽萨喇经》等经的注释
5-10. Migasālāsuttādivaṇṇanā
75-8075-80. 在第五经中,对于这个没有戒行的人来说,慧确实能洗净戒,也就是说,通过让戒达到不毁坏等状态,慧使戒在开始、中间、结尾各个阶段都变得极其清净。如果一个人内心没有戒的防护,却凭着敏锐的领悟力,在一首四句偈结束时,以慧洗净戒,连同无碍解一起证得阿拉汉果,这就叫作“以慧洗戒”,就像山达帝大臣那样。
75-80. Pañcame imassa hi puggalassa sīlavirahitassa paññā sīlaṃ paridhovatīti akhaṇḍādibhāvāpādanena sīlaṃ ādimajjhapariyosānesu paññāya suvisodhitaṃ karoti. Yassa hi abbhantare sīlasaṃvaro natthi, ugghaṭitaññutāya pana cātuppadikagāthāpariyosāne paññāya sīlaṃ dhovitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ paññāya sīlaṃ dhovati nāma seyyathāpi santatimahāmatto.
持戒的人则是用戒来洗净慧。正如《长部注》里说的:一个凡夫,如果他的戒在六十年、八十年里都没有破损,那么他在临死的时候也能断除一切烦恼,以戒洗净慧,证得阿拉汉果,就像山洞厅堂精舍里那位戒腊六十夏的大长老一样。据说那位长老躺在临终的床上,因为剧烈的痛受而呻吟。底沙大王心想“我要去看看长老”,就走到精舍门口,听到那声音后问道:“这是谁的声音?”有人回答:“是长老的呻吟声。”国王心想:“出家六十年了,连对痛受的一点观照都没做到,我现在不去顶礼他了。”于是转身离开,去礼敬大菩提树。后来,侍奉长老的年轻比丘对长老说:“尊者,您怎么让我们丢脸呢?连虔诚的国王都心生懊悔,说‘我不顶礼了’就走了。”长老问:“贤友,他为什么这么说?”侍者回答:“因为他听到了您的呻吟声。”长老说:“既然如此,请你们给我一点空间。”说完便镇伏了痛受,证得阿拉汉果,然后给年轻比丘一个示意:“去吧,贤友,现在请国王来顶礼我们。”年轻比丘便去对国王说:“现在可以去顶礼长老了。”国王以鳄鱼俯伏之礼顶礼长老,说道:“我并不是顶礼尊者所证的阿拉汉果,而是顶礼您还在凡夫阶段时守护戒律的那份修行。”像这样,就是以戒洗净慧。其余内容前面已经说过。第六部等注疏中没有别的要说了。
Sīlavā pana paññaṃ dhovati. Yassa (dī. ni. aṭṭha. 1.317) hi puthujjanassa sīlaṃ saṭṭhiasītivassāni akhaṇḍaṃ hoti, so maraṇakālepi sabbakilese ghātetvā sīlena paññaṃ dhovitvā arahattaṃ gaṇhāti kandarasālapariveṇe mahāsaṭṭhivassatthero viya. There kira maraṇamañce nipajjitvā balavavedanāya nitthunante tissamahārājā ‘‘theraṃ passissāmī’’ti gantvā pariveṇadvāre ṭhito taṃ saddaṃ sutvā pucchi ‘‘kassa saddo aya’’nti. Therassa nitthunanasaddoti. ‘‘Pabbajjāya saṭṭhivassena vedanāpariggahamattampi na kataṃ, idāni na taṃ vandissāmī’’ti nivattitvā mahābodhiṃ vandituṃ gato. Tato upaṭṭhākadaharo theraṃ āha ‘‘kiṃ no, bhante, lajjāpetha, saddhopi rājā vippaṭisārī hutvā ‘na vandissāmī’ti gato’’ti. Kasmā, āvusoti? Tumhākaṃ nitthunanasaddaṃ sutvāti. ‘‘Tena hi me okāsaṃ karothā’’ti vatvā vedanaṃ vikkhambhetvā arahattaṃ patvā daharassa saññaṃ adāsi ‘‘gacchāvuso, idāni rājānaṃ amhe vandāpehī’’ti. Daharo gantvā ‘‘idāni kira theraṃ vandathā’’ti āha. Rājā susumārapatitena theraṃ vandanto ‘‘nāhaṃ ayyassa arahattaṃ vandāmi, puthujjanabhūmiyaṃ pana ṭhatvā rakkhitasīlameva vandāmī’’ti āha. Evaṃ sīlena paññaṃ dhovati nāma. Sesaṃ vuttameva. Chaṭṭhādīsu natthi vattabbaṃ.