《优波离经》的注释
1. Upālisuttavaṇṇanā
3131. 在第四品第一经中,“义利”指的是增长的殊胜,也就是因为制定学处而应当证得的利益殊胜——这就是它的意思。或者说,义本身就是义利,所谓十种义就是十种原因。另外,义是果,因为这个因依果而转,所以称为“义利”,在这里也应当理解为因的意思。世尊说过:“凡是认为我的言教应当听、应当信的人,这将会为他们长夜带来利益与安乐。”因此说“凡是接受如来教法的人,那将会对他长夜带来利益与安乐”。接着,像《跋陀利经》那样,开示不接受时的过患。因为没有安乐住就不会有共住的人,所以共住者的安乐住也被说为安乐住。所谓安乐住,就是四种威仪中的安稳舒适。
31. Catutthassa paṭhame atthavaseti vuddhivisese, sikkhāpadapaññattihetu adhigamanīye hitaviseseti attho. Atthoyeva vā atthavaso, dasa atthe dasa kāraṇānīti vuttaṃ hoti. Atha vā attho phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti atthavaso, hetūti evampettha attho daṭṭhabbo. ‘‘Ye mama sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti vuttattā ‘‘yo ca tathāgatassa vacanaṃ sampaṭicchati, tassa taṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattatī’’ti vuttaṃ. Asampaṭicchane ādīnavanti bhaddālisutte viya asampaṭicchane ādīnavaṃ dassetvā. Sukhavihārābhāve sahajīvamānassa abhāvato sahajīvitāpi sukhavihārova vutto. Sukhavihāro nāma catunnaṃ iriyāpathavihārānaṃ phāsutā.
“怯懦”是指没有精神、萎靡不振。在“依法”等说法里,“法”指真实的事;“律”指指责和提醒;“大师的教导”指表白和宣告都圆满。
Maṅkutanti nittejataṃ. Dhammenātiādīsu dhammoti bhūtaṃ vatthu. Vinayoti codanā ceva sāraṇā ca. Satthusāsananti ñattisampadā ceva anussāvanasampadā ca.
乐于持戒的人,就是想要修学的人。因为对他们来说,戒是可爱的。所以他说“为了圆满三种学而精勤的人”。心生犹豫,就是产生疑惑。被逼迫,就是受到压迫。僧伽事务:布萨和自恣虽然也算是僧伽事务,但这里就像用牛群和耕牛作比喻一样,要把布萨和自恣排除在外,应当知道这是指具足戒等其他僧伽事务。和合的状态,就是和合。
Piyasīlānanti sikkhākāmānaṃ. Tesañhi sīlaṃ piyaṃ hoti. Tenevāha ‘‘sikkhāttayapāripūriyā ghaṭamānā’’ti. Sandiddhamanāti saṃsayaṃ āpajjamanā . Ubbaḷhā hontīti pīḷitā honti. Saṅghakammānīti satipi uposathapavāraṇānaṃ saṅghakammabhāve gobalībaddañāyena uposathaṃ pavāraṇañca ṭhapetvā upasampadādisesasaṅghakammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Samaggānaṃ bhāvo sāmaggī.
“准陀,我不是只为防护现世的诸漏而说法。”(《长部》3.182)在这里,作为争论根源的烦恼,被称为“漏”。
‘‘Nāhaṃ, cunda, diṭṭhadhammikānaṃyeva āsavānaṃ saṃvarāya dhammaṃ desemī’’ti (dī. ni. 3.182) ettha vivādamūlabhūtā kilesā āsavāti āgatā.
凭这个,能投生为天神,或者成为甘塔拔,或者成为飞鸟;
凭这个,我或许会投生为夜叉,也或许会投生为人。
我的诸漏已经灭尽、被摧毁、彻底消失。
‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo; Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje; Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā’’ti. (a. ni. 4.36) –
在这里,三地的业以及其余的不善法。不过在这个语境中,漏具体指的是被人毁谤、追悔、杀害、捆绑等,以及作为恶趣之苦的种种灾患,所以论中说“住于不防护的人,就在他当下这个生命体中就会遭遇”等等。如果世尊不制定学处,那么由于亲近恶法、不与取、杀生等原因,就会产生被人毁谤等现世的种种祸害;而由于这些原因,投生到地狱等处之后,以五种捆绑、刑罚等方式承受大苦,这就是来世的种种祸害。针对这些,才说“为了防护现世的[祸害],为了关闭来世的[祸害]”。所谓“现世”,指的是当前的生命体,在其中发生的[祸害]就是现世的。因此说“就在他当下这个生命体中就会遭遇”。当面呵责是恶名,背后呵责是臭名。或者,当面和背后的呵责是恶名,而失去眷属等是臭名,应当如此理解。“关闭来处之门”,是为了堵塞来处之门。“来世”,因为从此处死后前往,所以是来世,即他世,因此说“来世的地狱等处”。
Ettha tebhūmakaṃ kammaṃ avasesā ca akusalā dhammā. Idha pana parūpavādavippaṭisāravadhabandhādayo ceva apāyadukkhabhūtā ca nānappakārā upaddavā āsavāti āha ‘‘asaṃvare ṭhitena tasmiṃyeva attabhāve pattabbā’’tiādi. Yadi hi bhagavā sikkhāpadaṃ na ca paññapeyya, tato asaddhammappaṭisevanaadinnādānapāṇātipātādihetu ye uppajjeyyuṃ parūpavādādayo diṭṭhadhammikā nānappakārā anatthā, ye ca tannimittameva nirayādīsu nibbattassa pañcavidhabandhanakammakāraṇādivasena mahādukkhānubhavanappakārā anatthā, te sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā’’ti. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkho attabhāvo, tattha bhavā diṭṭhadhammikā. Tena vuttaṃ ‘‘tasmiṃyeva attabhāve pattabbā’’ti. Sammukhā garahanaṃ akitti, parammukhā garahanaṃ ayaso. Atha vā sammukhā parammukhā garahanaṃ akitti, parivārahāni ayasoti veditabbaṃ. Āgamanamaggathakanāyāti āgamanadvārapidahanatthāya. Samparetabbato pecca gantabbato samparāyo, paralokoti āha ‘‘samparāye narakādīsū’’ti.
淫欲等是染着的对象,杀生等是败坏的对象。
Methunādīni rajjanaṭṭhānāni. Pāṇātipātādīni dussanaṭṭhānāni.
律仪调伏,就是戒律仪、念律仪、智律仪、忍律仪、精进律仪这五种律仪。对于各自应当防护、应当调伏的身恶行等,因为防护,所以叫律仪;因为调伏,所以叫调伏。断调伏,就是彼分断、镇伏断、正断、止息断、出离断这五种断。因为从舍弃的意义上说是断,从调伏的意义上说是调伏,所以称为断调伏。止息调伏,就是七种灭诤。施设调伏,就是学处本身。因为确实只有学处的制定存在时,学处才能成立,所以施设调伏也被学处的制定所摄受。其余在这里已经说过的内容,道理相同。
Saṃvaravinayoti sīlasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro, khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti pañcavidho saṃvaro. Yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato saṃvaro, vinayanato vinayoti vuccati . Pahānavinayoti tadaṅgappahānaṃ vikkhambhanappahānaṃ, samucchedappahānaṃ, paṭipassaddhippahānaṃ, nissaraṇappahānanti pañcavidhaṃ pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayaṭṭhena vinayo, tasmā ‘‘pahānavinayo’’ti vuccati. Samathavinayoti satta adhikaraṇasamathā. Paññattivinayoti sikkhāpadameva. Sikkhāpadapaññattiyā hi vijjamānāya eva sikkhāpadasambhavato paññattivinayopi sikkhāpadapaññattiyā anuggahito hoti. Sesamettha vuttatthameva.