1-4.《坐卧具经》等注释巴利
1-4. Senāsanasuttādivaṇṇanā
11-14 11-14. 第二经的第一段中,“不太远”是指从行境处算起,距离不到半由旬,所以不太远。“不太近”是指按后一个标准,从行境处算起,距离是五百弓,所以不太近。正因为既不太远也不太近,加上通往行境处的路途没有危险等障碍,来去都很合适,所以说“具足往返”。白天有大量人群聚集,所以叫“日间不拥挤”。这里的“不”字就是“没有”的意思,就像“少欲”等词里的用法一样。夜里没有人声,所以叫“夜间少声”。任何时候都没有人群聚集的喧闹,所以叫“无喧闹”。巴利
11-14. Dutiyassa paṭhame nātidūranti gocaraṭṭhānato aḍḍhagāvutato orabhāgatāya nātidūraṃ. Nāccāsannanti pacchimena pamāṇena gocaraṭṭhānato pañcadhanusatikatāya na atiāsannaṃ. Tāya ca pana nātidūranāccāsannatāya gocaraṭṭhānapaṭiparissayādirahitamaggatāya ca gamanassa ca āgamanassa ca yuttarūpattā gamanāgamanasampannaṃ. Divasabhāge mahājanasaṃkiṇṇatābhāvena divā appākiṇṇaṃ. Abhāvattho hi ayaṃ appa-saddo ‘‘appiccho’’tiādīsu viya. Rattiyaṃ manussasaddābhāvena rattiṃ appasaddaṃ. Sabbadāpi janasannipātanigghosābhāvena appanigghosaṃ.
“少辛劳”是指不费力,轻松自在。因为戒等功德已经达到坚固,所以称为“长老”。他们广博地听闻了经、应颂等教法,所以是“多闻者”。由于他们领受并忆持教法,又确实在师长面前依止修学,因此具备了被称为教理之法的传承,所以是“已得传承者”。因为忆持经和阿毗达摩之法,所以是“持法者”。因为忆持律,所以是“持律者”。因为忆持那些法与律的论母,所以是“持论母者”。他们在各处请问法义,所以是“遍问者”;通过请问义理来探究、思惟、抉择,所以是“遍问追问者”。“尊者,这怎么说?这是什么意思?”——这样就显示了遍问追问的方式。对于巴利圣典中义理未显明的地方,他们引用其他处的经文,依据传承加以阐明;对于还不清晰的地方,则以理趣使其显明,令之清楚易懂。在那些容易生起疑惑的法义上、在成为疑难关键处的巴利文句上,他们如实地作出判定,从而消除疑惑。巴利
Appakasirenāti akasirena sukheneva. Sīlādiguṇānaṃ thirabhāvappattiyā therā. Suttageyyādi bahu sutaṃ etesanti bahussutā. Tamuggahadhāraṇena sammadeva garūnaṃ santike āgamitabhāvena ca āgato pariyattidhammasaṅkhāto āgamo etesanti āgatāgamā. Suttābhidhammasaṅkhātassa dhammassa dhāraṇena dhammadharā. Vinayassa dhāraṇena vinayadharā. Tesaṃ dhammavinayānaṃ mātikāya dhāraṇena mātikādharā. Tattha tattha dhammaparipucchāya paripucchati. Atthaparipucchāya paripañhati vīmaṃsati vicāreti. Idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko atthoti paripucchāparipañhākāradassanaṃ. Avivaṭañceva pāḷiyā atthaṃ padesantarapāḷidassanena āgamato vivaranti. Anuttānīkatañca yuttivibhāvanena uttāniṃ karonti. Kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu saṃsayuppattiyā hetutāya gaṇṭhiṭṭhānabhūtesu pāḷippadesesu yāthāvato vinicchayappadānena kaṅkhaṃ paṭivinodenti.
这里,“不太远、不太近,来往方便”算一条;“白天不嘈杂,夜里声音少、没有喧闹”算一条;“很少被蚊虫、风、日晒、蛇虫接触困扰”算一条;“住在这样的坐卧处……资具……”算一条;“住在这样的坐卧处,长老们……能消除疑惑”算一条。应当知道,这样一共是五条。第二项等后面的内容,意思都很清楚。巴利
Ettha ca nātidūraṃ nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannanti ekaṃ aṅgaṃ, divā appākiṇṇaṃ, rattiṃ appasaddaṃ, appanigghosanti ekaṃ, appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassanti ekaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa…pe… parikkhārāti ekaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane therā…pe… kaṅkhaṃ paṭivinodentīti ekaṃ. Evaṃ pañca aṅgāni veditabbāni. Dutiyādīni uttānatthāni.
5-6. 《不放逸经》等注释巴利
5-6. Appamādasuttādivaṇṇanā
15-16 第五经里说的“令人策励的不放逸”,是指这样转起的不放逸:心里想着“这些不善法应当断除,这些善法应当修习成就”,然后以分别避免所应避免者、成就所应成就者的方式转起的不放逸。这个就是不放逸。它只是世间的,不是出世间的。“这个”和“这个”说的都是同一个不放逸。“它们”指四地之法。“成为获得的因”意思是成为使它们获得的因。巴利
15-16. Pañcame kārāpakaappamādo nāma ‘‘ime akusalā dhammā pahātabbā, ime kusalā dhammā upasampādetabbā’’ti taṃtaṃparivajjetabbavajjanasampādetabbasampādanavasena pavatto appamādo. Esāti appamādo. Lokiyova na lokuttaro. Ayañcāti ca esāti ca appamādameva vadati. Tesanti cātubhūmakadhammānaṃ. Paṭilābhakattenāti paṭilābhāpanakattena.
“丛林”(jaṅgalānaṃ)指的是“在丛林中行走的众生”(jaṅgalacārīnaṃ)。这里“丛林”(jaṅgala)这个词,因为和“粗硬”这一共同特征相关联,所以成了“大地”(pathavī)的同义词,并不是指偏远到无法到达的地方。因此说“行走在地面上者”(pathavītalacārīnaṃ)。因为提到了“足”(padānaṃ),所以特别限定为“有脚有手的众生”(sapādakapāṇā)。“和合”(samodhāna)指的是“包含在内”(antogadhabhāvaṃ)。因此说“摄入、放入”(odhānaṃ pakkhepaṃ)。也有人读作“upakkhepa”,意思是“带来并放置”。犹如“余甘子之果”称为“余甘子”,vassikā花之花称为vassika花。“Mahātalasminti”指楼上宫殿。第六项容易理解。巴利
Jaṅgalānanti jaṅgalacārīnaṃ. Jaṅgala-saddo cettha kharabhāvasāmaññena pathavīpariyāyo, na anupaṭṭhānavidūradesavācī. Tenāha ‘‘pathavītalacārīna’’nti. Padānaṃ vuccamānattā ‘‘sapādakapāṇāna’’nti visesetvā vuttaṃ. Samodhānanti antogadhabhāvaṃ. Tenāha ‘‘odhānaṃ pakkhepa’’nti. ‘‘Upakkhepa’’ntipi paṭhanti, upanetvā pakkhipitabbanti attho. Vassikāya pupphaṃ vassikaṃ yathā ‘‘āmalakiyā phalaṃ āmalaka’’nti. Mahātalasminti uparipāsāde. Chaṭṭhaṃ uttānameva.
7-8. 第七至第八经的注释:第一依怙经等的注释巴利
7-8. Paṭhamanāthasuttādivaṇṇanā
17-18 17-18. 在第七经中,一位具足戒等功德的比丘,因为以法为依靠,只依法来寻求庇护、祈愿和战胜困难,所以被称为“依怙”。那些使他成为依怙的法,就叫作“能作依怙”。因此说“能为自己带来有依怙的状态、能作为安立处的意思”。在这里,“能为自己作安立处”的意思是:对于那些能使人成为依怙的法,它们为这个人自身建立安立之处。没有安立处的就是无依怙者,有安立处的就是有依怙者,所以“依怙”这个词含有安立的意思。为了说明因为与善的功德相联结而称为善,所以说“具足戒等功德者”。具有慈这种滋润特质的人,就是“朋友”。按照前面所说的方式,他具有善,所以说他具有善,这只是用“善知识”这个词来表达他具有善而已。为了显示他与善知识始终不分离地共住,所以说“有善伴侣”,并且说“那些是他的”。那些就是这位比丘的善知识。因为共同行进,所以是共住者。不和合时以心随顺,和合时则以心与身随顺。对于顺从教导、具有尊重和恭敬的人,对他易于劝说,所以称为“易劝说者”。因此说“容易说话”等等。“堪忍”就是已经忍辱。为了显示他的堪忍特质,说了“以粗重”等等。“邪取”就是错误地、不如理地执取。“对抗”就是以敌对的状态站立。“右取”就是正确地、如理地执取。巴利
17-18. Sattame yehi sīlādīhi samannāgato bhikkhu dhammasaraṇatāya dhammeneva nāthati āsīsati abhibhavatīti nātho vuccati, te tassa nāthabhāvakarā dhammā nāthakaraṇāti vuttāti āha ‘‘attano sanāthabhāvakarā patiṭṭhakarāti attho’’ti. Tattha attano patiṭṭhakarāti yassa nāthabhāvakarā, tassa attano patiṭṭhāvidhāyino. Appatiṭṭho anātho, sappatiṭṭho sanāthoti patiṭṭhattho nātha-saddo. Kalyāṇaguṇayogato kalyāṇāti dassento ‘‘sīlādiguṇasampannā’’ti āha. Mijjanalakkhaṇā mettā etassa atthīti mitto. So vuttanayena kalyāṇo assa atthīti tassa atthitāmattaṃ kalyāṇamittapadena vuttaṃ. Assa tena sabbakālaṃ avijahitavāsoti taṃ dassetuṃ ‘‘kalyāṇasahāyo’’ti vuttanti āha ‘‘tevassā’’ti. Te eva kalyāṇamittā assa bhikkhuno. Saha ayanatoti saha pavattanato. Asamodhāne cittena, samodhāne pana cittena ceva kāyena ca sampavaṅko. Sukhaṃ vaco etasmiṃ anukūlagāhimhi ādaragāravavati puggaleti suvaco. Tenāha ‘‘sukhena vattabbo’’tiādi. Khamoti khanto. Tamevassa khamabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘gāḷhenā’’tiādi vuttaṃ. Vāmatoti micchā, ayoniso vā gaṇhāti. Paṭippharatīti paṭāṇikabhāvena tiṭṭhati. Padakkhiṇaṃ gaṇhātīti sammā, yoniso vā gaṇhāti.
“高低”是指广大的和微小的。“能到达那里的”是指对于各处大大小小的事务,以成就的方式、以方法而能到达,也就是有能力完成那些事务的意思。或者,“于彼处之方便”是指对于各处应当完成的事务来说,它就是方法。巴利
Uccāvacānīti vipulakhuddakāni. Tatrupagamaniyāyāti tatra tatra mahante khuddake ca kamme sādhanavasena upāyena upagacchantiyā, tassa tassa kammassa nipphādane samatthāyāti attho. Tatrupāyāyāti vā tatra tatra kamme sādhetabbe upāyabhūtāya.
“对法有欲求”就是“法欲者”。有人认为,即使两个词的关系不同,也可以构成外部含义的复合词,所以才这样说。或者,因为法是可欲求的、可爱的,所以叫“欲”;对法有欲,就是“法欲者”。这里的“法”指的是教法,所以说“喜爱三藏佛语,就是这个意思”。“提出”就是讲说、谈论,喜欢提出就是“喜提出者”。在“而且自己”这里,“而”这个字把“恭敬”一词也带上了。因此应理解为:而且自己恭敬地想要说法。“阿毗达摩”指七部论,因为它是“更殊胜、更卓越的教法”。“律”指两部分别,因为它调伏身语。“阿毗毗奈耶”指犍度和附随,因为它特别宣说了增上戒法。正是因为增上戒法圆满,初梵行法才圆满。“法”也涵盖另外两藏,因为它们都是教法。道与果称为“阿毗达摩”,因为它们是“面向涅槃法”的。能令烦恼止息的,简要地说,就是前面的三学,即依止出离的止与观。“广大欢喜”指强有力的欢喜。是在原因的意义上,也就是在“相”的意义上。因为善法的相就是他精进努力的目标。所以说“为了证得那些法”。或者,“于善法”是依处格,表示要成就的对象,正如“于心的不寂静中,非如理作意是立足处”那样。第八经没有什么需要特别讨论的。巴利
Dhamme assa kāmoti dhammakāmoti byadhikaraṇānampi bāhirattho samāso hotīti katvā vuttaṃ. Kāmetabbato vā piyāyitabbato kāmo, dhammo. Dhammo kāmo assāti dhammakāmo. Dhammoti pariyattidhammo adhippetoti āha ‘‘tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ piyāyatīti attho’’ti. Samudāharaṇaṃ kathanaṃ samudāhāro, piyo samudāhāro etassāti piyasamudāhāro. Sayañcāti ettha ca-saddena ‘‘sakkacca’’nti padaṃ anukaḍḍhati. Tena sayañca sakkaccaṃ desetukāmo hotīti yojanā. Abhidhammo satta pakaraṇāni ‘‘adhiko abhivisiṭṭho ca pariyattidhammo’’ti katvā. Vinayo ubhatovibhaṅgā vinayanato kāyavācānaṃ. Abhivinayo khandhakaparivārā visesato ābhisamācārikadhammakittanato. Ābhisamācārikadhammapāripūrivaseneva hi ādibrahmacariyakadhammapāripūrī. Dhammo eva piṭakadvayassapi pariyattidhammabhāvato. Maggaphalāni abhidhammo ‘‘nibbānadhammassa abhimukho’’ti katvā. Kilesavūpasamakaraṇaṃ pubbabhāgiyā tisso sikkhā saṅkhepato vivaṭṭanissito samatho vipassanā ca. Uḷārapāmojjoti balavapāmojjo. Kāraṇattheti nimittatthe. Kusaladhammanimittaṃ hissa vīriyārambho. Tenāha ‘‘tesaṃ adhigamatthāyā’’ti. Kusalesu dhammesūti vā nipphādetabbe bhummaṃ yathā ‘‘cetaso avūpasame ayonisomanasikārapadaṭṭhāna’’nti. Aṭṭhame natthi vattabbaṃ.
9. 第一圣住经的注释巴利
9. Paṭhamaariyāvāsasuttavaṇṇanā
19 19. 第九经里说“圣者的居处”,就是指圣居,因为非圣者不可能有那样的居处。这里说的“圣者”,是以最高标准来说,指的是诸漏尽者。因为他们任何时候都不曾离开这种居处,所以经中说“他们曾住、正在住、将会住”。其中“曾住”是指依止而住。五支舍断等,就是圣者的依止。在这些依止当中,五支舍断、逐一谛的遣除、寻求的遣除,在“如理省察而受用、忍受、回避、驱除”所说的这些依止里,驱除只是道的作用,其余的则是通过道而成就。巴利
19. Navame ariyānaṃ eva āvāsāti ariyāvāsā anariyānaṃ tādisānaṃ asambhavato. Ariyāti cettha ukkaṭṭhaniddesena khīṇāsavā gahitā. Te ca yasmā tehi sabbakālaṃ avijahitavāsā eva, tasmā vuttaṃ ‘‘te āvasiṃsu āvasanti āvasissantī’’ti. Tattha āvasiṃsūti nissāya āvasiṃsu. Pañcaṅgavippahīnatādayo hi ariyānaṃ apassayā. Tesu pañcaṅgavippahānapaccekasaccapanodanaesanāosaṭṭhāni, ‘‘saṅkhāyekaṃ paṭisevati, adhivāseti parivajjeti vinodetī’’ti (dī. ni. 3.308; ma. ni. 2.168; a. ni. 10.20) vuttesu apassenesu vinodanañca maggakiccāneva, itare maggena ca samijjhantīti.
10. 第二《圣住经》的注释巴利
10. Dutiyaariyāvāsasuttavaṇṇanā
20 第十经中,有人问:世尊住在俱卢国时,为什么要说这部经?回答是“因为……”等等。据说,当时俱卢国之所以那样,是因为当地众生大多具备如理作意等,普遍修行得很好;或者是因为过去所造善业的力量,所以那时的气候等条件格外圆满。不过也有人这样说:由于过去实行俱卢国正法传统留下的影响,就像北俱卢洲一样,那里大多数时候气候等条件都很圆满;到世尊在世时,这个国家更是具备了特别适宜的气候等条件。在那里,比丘、比丘尼、近事男、近事女因为气候和资具等条件圆满,经常受用适宜的气候和资具,所以身体和心都一直调柔堪用。他们因为身心调柔,慧力得到助益,能够领受甚深的教说,也能成为依缘起而具甚深智慧者的助成之因。因此说“俱卢国的比丘是甚深智慧的助成者”等等。巴利
20. Dasame kasmā pana bhagavā kurusu viharanto imaṃ suttaṃ abhāsīti āha ‘‘yasmā’’tiādi. Kururaṭṭhaṃ kira tadā tannivāsisattānaṃ yonisomanasikāravantatādinā yebhuyyena suppaṭipannatāya pubbe ca katapuññatābalena vā tadā utuādisampattiyuttameva ahosi. Keci pana ‘‘pubbe pavattakuruvattadhammānuṭṭhānavāsanāya uttarakuru viya yebhuyyena utuādisampannameva hoti. Bhagavato kāle sātisayaṃ utusappāyādiyuttaṃ raṭṭhaṃ ahosī’’ti vadanti. Tattha bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo utupaccayādisampannattā tassa raṭṭhassa sappāyautupaccayasevanena niccaṃ kallasarīrā kallacittā ca honti. Te cittasarīrakallatāya anuggahitapaññābalā gambhīrakathaṃ paṭiggahetuṃ samatthā paṭiccasamuppādanissitānaṃ gambhīrapaññānañca kārakā honti. Tenāha ‘‘kururaṭṭhavāsino bhikkhū gambhīrapaññākārakā’’tiādi.
“已相应、已专勤”是指:既与念处的修习相应,又真正投入其中。在那个地方,四众本来就自然安住于念处的修习实践,甚至连奴仆、工人和随从也只谈论与念处相关的话。在水边、缝衣处等地方,根本不会有无意义的闲谈。如果有女人被问:“大姐,你在作意哪一种念处?”她若回答“什么也没作意”,大家就会责备她:“你的命真可悲,活着也跟死人一样。”然后劝告她:“以后别再这样了。”再教她学一种念处。如果她说“我在作意某某念处”,大家就会说“萨度,萨度”,赞叹她:“你的命才算真正活得好,你才算得到了人身,正自觉者就是为你而出世的”等等。而且,在这里不只是人类才与作意念处相应,连依止他们而住的畜生也是如此。巴利
Yuttappayuttāti satipaṭṭhānabhāvanāya yuttā ceva payuttā ca. Tasmiñhi (dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 1.106) janapade catasso parisā pakatiyāva satipaṭṭhānabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, antamaso dāsakammakaraparijanāpi satipaṭṭhānappaṭisaṃyuttameva kathaṃ kathenti. Udakatitthasuttakantanaṭṭhānādīsupi niratthakakathā nāma nappavattati. Sace kāci itthī, ‘‘amma, tvaṃ kataraṃ satipaṭṭhānabhāvanaṃ manasi karosī’’ti pucchitā ‘‘na kiñcī’’ti vadati, taṃ garahanti ‘‘dhīratthu tava jīvitaṃ, jīvamānāpi tvaṃ matasadisā’’ti. Atha naṃ ‘‘mā dāni puna evamakāsī’’ti ovaditvā aññataraṃ satipaṭṭhānaṃ uggaṇhāpenti. Yā pana ‘‘ahaṃ asukaṃ satipaṭṭhānaṃ nāma manasi karomī’’ti vadati, tassā ‘‘sādhu sādhū’’ti sādhukāraṃ datvā ‘‘tava jīvitaṃ sujīvitaṃ, tvaṃ nāma manussattaṃ pattā, tavatthāya sammāsambuddho uppanno’’tiādīhi pasaṃsanti. Na kevalañcettha manussajātikāyeva satipaṭṭhānamanasikārayuttā, te nissāya viharantā tiracchānagatāpi.
这里有一件事:据说有个舞师带着一只小鹦鹉,一边教它技艺一边四处走。他住在比丘尼精舍附近,要走的时候把小鹦鹉忘了,就离开了。沙弥尼们把它捡来照顾,给它取名叫“佛护”。有一天,大长老尼看见它坐在面前,就叫了一声“佛护”。它应道:“什么事,圣尼?”长老尼问:“你有没有什么修行的作意?”它说:“没有,圣尼。”长老尼就说:“贤友,住在出家众身边的人,不应该放任自己散漫度日,总该有点作意才行。别的你大概也做不了,就念‘骨、骨’吧。”它听从长老尼的教导,就到处念着“骨、骨”。巴利
Tatridaṃ vatthu – eko kira naṭako suvapotakaṃ gahetvā sikkhāpento vicarati. So bhikkhuniupassayaṃ upanissāya vasitvā gamanakāle suvapotakaṃ pamussitvā gato. Taṃ sāmaṇeriyo gahetvā paṭijaggiṃsu, ‘‘buddharakkhito’’ti cassa nāmaṃ akaṃsu. Taṃ ekadivasaṃ purato nisinnaṃ disvā mahātherī āha ‘‘buddharakkhitā’’ti. Kiṃ, ayyoti. Atthi te koci bhāvanāmanasikāroti? Natthayyeti. Āvuso , pabbajitānaṃ santike vasantena nāma vissaṭṭhaattabhāvena bhavituṃ na vaṭṭati, kocideva manasikāro icchitabbo, tvaṃ pana aññaṃ na sakkhissasi, ‘‘aṭṭhi aṭṭhī’’ti sajjhāyaṃ karohīti. So theriyā ovāde ṭhatvā ‘‘aṭṭhi aṭṭhī’’ti sajjhāyanto carati.
有一天清晨,佛护坐在门楼的顶端,正晒着早晨的太阳,一只鸟用爪子把它抓住了。它发出“唧唧”的叫声。沙弥尼们听到后,说:“尊者,佛护被鸟抓住了,我们把它救下来吧!”于是她们拿起土块等东西追上去,把它救了下来。把佛护带回来后,放在面前,长老尼问道:“佛护,被鸟抓住的时候,你心里在想什么?”它答道:“尊者,我别的什么都没想,只是想着‘骨堆抓着骨堆走了,会在什么地方散落呢?’尊者,我就是这样只想着骨堆。”长老尼赞叹道:“萨度,萨度,佛护!这将成为你未来灭尽生死的助缘。”就这样,即便是畜生,也能系念于念处。巴利
Taṃ ekadivasaṃ pātova toraṇagge nisīditvā bālātapaṃ tapamānaṃ eko sakuṇo nakhapañjarena aggahesi. So ‘‘kiri kirī’’ti saddamakāsi. Sāmaṇeriyo sutvā, ‘‘ayye, buddharakkhito sakuṇena gahito, mocema na’’nti leḍḍuādīni gahetvā anubandhitvā mocesuṃ. Taṃ ānetvā purato ṭhapitaṃ therī āha, ‘‘buddharakkhita, sakuṇena gahitakāle kiṃ cintesī’’ti. Ayye, na aññaṃ cintesiṃ, ‘‘aṭṭhipuñjova aṭṭhipuñjaṃ gahetvā gacchati, katarasmiṃ ṭhāne vippakirissatī’’ti evaṃ, ayye, aṭṭhipuñjameva cintesinti. Sādhu sādhu, buddharakkhita , anāgate bhavakkhayassa te paccayo bhavissatīti. Evaṃ tattha tiracchānagatāpi satipaṭṭhānamanasikārayuttā.
在《长部》等经典中提到的《大因缘经》等,指的是:《长部》里的《大因缘经》、《念处经》,《中部》里的《念处经》、《心材譬喻经》、《树譬喻经》、《拉塔巴拉经》、《玛甘迪亚经》、《无动适悦经》,以及诸如此类的经典。巴利
Dīghanikāyādīsu mahānidānādīnīti dīghanikāye mahānidānaṃ (dī. ni. 2.95 ādayo) satipaṭṭhānaṃ (dī. ni. 2.372 ādayo) majjhimanikāye satipaṭṭhānaṃ (ma. ni. 1.105 ādayo) sāropamaṃ (ma. ni. 1.307 ādayo) rukkhopamaṃ raṭṭhapālaṃ māgaṇḍiyaṃ āneñjasappāyanti (ma. ni. 3.66 ādayo) evamādīni.
“智等”是指智本身,以及与智相应的诸法。因此说“当说智时”等等。因为离开了这些,正知就不可能存在,所以能获得与智相应的心。“大心”是指八种大唯作心,因为被称为“常住者”,并且因为说明了这些心即使在缺乏生起智的因缘时也转起,所以能获得。“十种心”是指八种大唯作心,加上笑生心和意门转向心,共为十种心。这些心都以无贪、无瞋的方式生起,这也是它们共同的特点。既然经中说“住于舍者”,这些以六支舍而住的常住者,怎么会获得喜悦呢?因此说“由惯习而得”。漏尽者对于可喜和不可喜的所缘,大多像住于舍的中舍者一样,这是因为他不会舍弃自己清净的本性。但有时候,当没有那种心的造作时,对于本质上可喜的所缘,阿拉汉的心也会以如实把握其自性的方式,伴随着喜悦而生起,而这确实是源于先前的惯习。因此说“由惯习而得”。“完成守护作用”,是因为念已达到圆满。“行走”等词显示恒常的受持,应当理解为没有散乱。巴利
Ñāṇādayoti ñāṇañceva taṃsampayuttadhammā ca. Tenāha ‘‘ñāṇanti vutte’’tiādi. Ñāṇasampayuttacittāni labbhanti tehi vinā sampajānatāya asambhavato. Mahācittānīti aṭṭhapi mahākiriyacittāni labbhanti ‘‘satatavihārā’’ti vacanato ñāṇuppattipaccayarahitakālepi pavattijotanato. Dasa cittānīti aṭṭha mahākiriyacittāni hasituppādavoṭṭhabbanacittehi saddhiṃ dasa cittāni labbhanti. Arajjanādussanavasena pavatti tesampi sādhāraṇāti. ‘‘Upekkhako viharatī’’ti vacanato chaḷaṅgupekkhāvasena āgatānaṃ imesaṃ satatavihārānaṃ somanassaṃ kathaṃ labbhatīti āha ‘‘āsevanavasena labbhatī’’ti. Kiñcāpi khīṇāsavo iṭṭhāniṭṭhepi ārammaṇe majjhatto viya bahulaṃ upekkhako viharati attano parisuddhapakatibhāvāvijahanato. Kadāci pana tathā cetobhisaṅkhārābhāve yaṃ taṃ sabhāvato iṭṭhaṃ ārammaṇaṃ , tattha yāthāvasabhāvaggahaṇavasenapi arahato cittaṃ somanassasahagataṃ hutvā pavattateva, tañca kho pubbāsevanavasena. Tena vuttaṃ ‘‘āsevanavasena labbhatī’’ti. Ārakkhakiccaṃ sādheti sativepullappattattā. Caratotiādinā niccasamādānaṃ dasseti, taṃ vikkhepābhāvena daṭṭhabbaṃ.
已经出家的人:指凡是已经进入任何一种出家生活的人,并不是已经止息了罪恶的人。说“尊”的人:这是对仅仅因为出身而被称为婆罗门的人说的。各自的谛:指那些有各种见解的人各自执取、并顽固坚持“只有这才是真实”的见谛等。这些也被称为“谛”,是因为执取“只有这才是真实”。因此说“只有这才是真实”等。已拔出的:指从自己的相续中拔出、去除的。已执取的执取:指在证得圣道之前所执取的邪见执取。舍弃状态的同义词:即由圣道彻底舍断的状态的异名。巴利
Pabbajjūpagatāti yaṃ kiñci pabbajjaṃ upagatā, na samitapāpā. Bhovādinoti jātimattabrāhmaṇe vadati. Pāṭekkasaccānīti tehi tehi diṭṭhigatikehi pāṭiyekkaṃ gahitāni ‘‘idameva sacca’’nti abhiniviṭṭhāni diṭṭhisaccādīni. Tānipi hi ‘‘idameva sacca’’nti gahaṇaṃ upādāya ‘‘saccānī’’ti voharīyanti. Tenāha ‘‘idamevā’’tiādi. Nīhaṭānīti attano santānato nīharitāni apanītāni. Gahitaggahaṇassāti ariyamaggādhigamato pubbe gahitassa diṭṭhiggāhassa. Vissaṭṭhabhāvavevacanānīti ariyamaggena sabbaso pariccāgabhāvassa adhivacanāni.
这些不存在损耗与残缺,所以叫“无减”,意思就是没有剩余。“寻求”,就是欲寻求等。通过说明贪等已被断尽,显示了道的功能已经完成。“说观察的果”,就是通过观察的方式说了圣果。因为证得最高果位时,就能了知贪等法性不再生起,而这种了知就是观察智。巴利
Natthi etāsaṃ vayo vekallanti avayāti āha ‘‘anūnā’’ti, anavasesoti attho. Esanāti kāmesanādayo. Maggassa kiccanipphatti kathitā rāgādīnaṃ pahīnabhāvadīpanato. Paccavekkhaṇaphalaṃ kathitanti paccavekkhaṇamukhena ariyaphalaṃ kathitaṃ. Adhigate hi aggaphale sabbaso rāgādīnaṃ anuppādadhammataṃ pajānāti, tañca pajānanaṃ paccavekkhaṇañāṇanti.