一至四、《坐卧具经》等注释显示巴利原文
1-4. Senāsanasuttādivaṇṇanā
11-14 第二经之初,所谓「不太远」,指从行境处算起,距离在半俱卢舍以内,故称「不太远」。所谓「不太近」,依后者的标准,从行境处算起,距离为五弓,故称「不太近」。正因如此既不太远也不太近,兼之前往行境处的路途安全、无有逆缘,往返皆称方便,故说「具足往返」。白昼无众人喧杂,故称「日间不拥挤」。此处「不」字,即「无有」之义,如「少欲」等词中之用法。夜间无人声,故称「夜间少声」;任何时候都没有人群集会的嘈杂,故称「无喧闹」。显示巴利原文
11-14. Dutiyassa paṭhame nātidūranti gocaraṭṭhānato aḍḍhagāvutato orabhāgatāya nātidūraṃ. Nāccāsannanti pacchimena pamāṇena gocaraṭṭhānato pañcadhanusatikatāya na atiāsannaṃ. Tāya ca pana nātidūranāccāsannatāya gocaraṭṭhānapaṭiparissayādirahitamaggatāya ca gamanassa ca āgamanassa ca yuttarūpattā gamanāgamanasampannaṃ. Divasabhāge mahājanasaṃkiṇṇatābhāvena divā appākiṇṇaṃ. Abhāvattho hi ayaṃ appa-saddo ‘‘appiccho’’tiādīsu viya. Rattiyaṃ manussasaddābhāvena rattiṃ appasaddaṃ. Sabbadāpi janasannipātanigghosābhāvena appanigghosaṃ.
「少辛劳」者,即没有辛劳,唯有安乐。因戒等功德已达坚固,故为「长老」。他们广闻经、应颂等教法,故为「多闻者」。由领受、忆持教法,并确实从师长处依止而来,因而具备了名为教理之法的传承,故为「已得传承者」。因能忆持经与阿毗达摩之法,故为「持法者」。因能忆持律,故为「持律者」。因能忆持彼法与律的论母,故为「持论母者」。那些处处请问于法,故为「遍问者」;通过请问义理,予以探究、思惟、抉择,故为「遍问追问者」。所谓「尊者,这作何说?其义为何?」即是显示了遍问追问的方式。对于巴利圣典中义理未彰之处,或引据他处经文、依传承予以阐明;于犹未明晰之处,则以理趣令其开显,使之豁然明了。于此圣典诸难解之处,如结缚……显示巴利原文
Appakasirenāti akasirena sukheneva. Sīlādiguṇānaṃ thirabhāvappattiyā therā. Suttageyyādi bahu sutaṃ etesanti bahussutā. Tamuggahadhāraṇena sammadeva garūnaṃ santike āgamitabhāvena ca āgato pariyattidhammasaṅkhāto āgamo etesanti āgatāgamā. Suttābhidhammasaṅkhātassa dhammassa dhāraṇena dhammadharā. Vinayassa dhāraṇena vinayadharā. Tesaṃ dhammavinayānaṃ mātikāya dhāraṇena mātikādharā. Tattha tattha dhammaparipucchāya paripucchati. Atthaparipucchāya paripañhati vīmaṃsati vicāreti. Idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko atthoti paripucchāparipañhākāradassanaṃ. Avivaṭañceva pāḷiyā atthaṃ padesantarapāḷidassanena āgamato vivaranti. Anuttānīkatañca yuttivibhāvanena uttāniṃ karonti. Kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu saṃsayuppattiyā hetutāya gaṇṭhiṭṭhānabhūtesu pāḷippadesesu yāthāvato vinicchayappadānena kaṅkhaṃ paṭivinodenti.
其中,“不太远、不太近、具足往返”为第一支;“白昼不拥挤,夜间少声、无喧闹”为第二支;“少受蚊虻、风、日晒、蛇虫等触扰”为第三支;“居于如是坐卧处……能获得诸资具”为第四支;“在如是坐卧处,有长老比丘……能除疑惑”为第五支。应知具足此五支方为合适。其余经文意义明显,故不另作解释。显示巴利原文
Ettha ca nātidūraṃ nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannanti ekaṃ aṅgaṃ, divā appākiṇṇaṃ, rattiṃ appasaddaṃ, appanigghosanti ekaṃ, appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassanti ekaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa…pe… parikkhārāti ekaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane therā…pe… kaṅkhaṃ paṭivinodentīti ekaṃ. Evaṃ pañca aṅgāni veditabbāni. Dutiyādīni uttānatthāni.
五至六、《不放逸经》等注释显示巴利原文
5-6. Appamādasuttādivaṇṇanā
15-16 第五(经)中,“策励不放逸”(kārāpakaappamādo)是指:念及“这些不善法应当断除,这些善法应当修习成就”,从而对所应避免、所应舍断者加以避免、舍断,对所应成就、所应圆满者加以成就、圆满,如此而转起的不放逸。此(esā)即不放逸,属于世间,非出世间。而“此”(ayañca)与“这”(esāti)皆指同一不放逸。“他们”(tesaṃ)指四地之法。“成为获得之因”(paṭilābhakattena)意即成为令其获得的因由。显示巴利原文
15-16. Pañcame kārāpakaappamādo nāma ‘‘ime akusalā dhammā pahātabbā, ime kusalā dhammā upasampādetabbā’’ti taṃtaṃparivajjetabbavajjanasampādetabbasampādanavasena pavatto appamādo. Esāti appamādo. Lokiyova na lokuttaro. Ayañcāti ca esāti ca appamādameva vadati. Tesanti cātubhūmakadhammānaṃ. Paṭilābhakattenāti paṭilābhāpanakattena.
“丛林”(jaṅgalānaṃ)指“行于丛林者”(jaṅgalacārīnaṃ)。此处的“丛林”(jaṅgala)一词,因其粗硬特质共性而成为大地(pathavī)的同义词,并非指偏远无依的远方。故说“行于地面者”(pathavītalacārīnaṃ)。因论及“足”(padānaṃ),所以特别指出是“有足众生”(sapādakapāṇānaṃ)。“总集”(samodhānaṃ)意为含摄其中。故说“置入”(odhānaṃ pakkhepa)。或读作“近置”(upakkhepa),意为置于近处。正如“雨季宫殿之花”即称“雨季花”,“余甘子之果”即称“余甘子”。“大平台”(mahātalaṃ)指楼上的殿堂(uparipāsāde)。第六经意义清楚。显示巴利原文
Jaṅgalānanti jaṅgalacārīnaṃ. Jaṅgala-saddo cettha kharabhāvasāmaññena pathavīpariyāyo, na anupaṭṭhānavidūradesavācī. Tenāha ‘‘pathavītalacārīna’’nti. Padānaṃ vuccamānattā ‘‘sapādakapāṇāna’’nti visesetvā vuttaṃ. Samodhānanti antogadhabhāvaṃ. Tenāha ‘‘odhānaṃ pakkhepa’’nti. ‘‘Upakkhepa’’ntipi paṭhanti, upanetvā pakkhipitabbanti attho. Vassikāya pupphaṃ vassikaṃ yathā ‘‘āmalakiyā phalaṃ āmalaka’’nti. Mahātalasminti uparipāsāde. Chaṭṭhaṃ uttānameva.
《不放逸经》等的注释结束了(Appamādasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā)。显示巴利原文
Appamādasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
第七、八:第一依怙经等注释显示巴利原文
7-8. Paṭhamanāthasuttādivaṇṇanā
17-18 于第七经中,具足戒等功德的比丘,由于以法为皈依,唯依法而寻求庇护、期望与胜利,故被称为‘依怙’。能使他成为依怙的那些法,即名为‘能作依怙’。因此,‘能为自己作有依怙的状态、作为安立处的意义’。其中,‘为自己作安立处’意指:对于成为依怙的法,它们便为依怙者自身建立安立处。无所安立者即是无依怙者,有所安立者即是有依怙者,故‘依怙’一词含有安立之意。为表明因与善功德联结而称为善,故说‘具足戒等功德者’。具有慈爱这种滋润特质的人,便是‘朋友’。他如前述那样具备善,故说他有善,这只是用‘善知识’一词来表述他具有善而已。为彰显他与善知识恒时不离共住,故说‘有善伴侣’,并说‘那些是他的’。那些即是这位比丘的善知识。因共同行动而共住。在心未和合时,唯以心随顺;身心和合时,便完全以身心随顺。对于顺从教导、具足尊重与恭敬的人,对他说话很容易,故称‘易说话者’。因此说‘容易说话’等。‘堪忍’即已忍辱。为了显示他的堪忍特质,……”
},
{显示巴利原文
17-18. Sattame yehi sīlādīhi samannāgato bhikkhu dhammasaraṇatāya dhammeneva nāthati āsīsati abhibhavatīti nātho vuccati, te tassa nāthabhāvakarā dhammā nāthakaraṇāti vuttāti āha ‘‘attano sanāthabhāvakarā patiṭṭhakarāti attho’’ti. Tattha attano patiṭṭhakarāti yassa nāthabhāvakarā, tassa attano patiṭṭhāvidhāyino. Appatiṭṭho anātho, sappatiṭṭho sanāthoti patiṭṭhattho nātha-saddo. Kalyāṇaguṇayogato kalyāṇāti dassento ‘‘sīlādiguṇasampannā’’ti āha. Mijjanalakkhaṇā mettā etassa atthīti mitto. So vuttanayena kalyāṇo assa atthīti tassa atthitāmattaṃ kalyāṇamittapadena vuttaṃ. Assa tena sabbakālaṃ avijahitavāsoti taṃ dassetuṃ ‘‘kalyāṇasahāyo’’ti vuttanti āha ‘‘tevassā’’ti. Te eva kalyāṇamittā assa bhikkhuno. Saha ayanatoti saha pavattanato. Asamodhāne cittena, samodhāne pana cittena ceva kāyena ca sampavaṅko. Sukhaṃ vaco etasmiṃ anukūlagāhimhi ādaragāravavati puggaleti suvaco. Tenāha ‘‘sukhena vattabbo’’tiādi. Khamoti khanto. Tamevassa khamabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘gāḷhenā’’tiādi vuttaṃ. Vāmatoti micchā, ayoniso vā gaṇhāti. Paṭippharatīti paṭāṇikabhāvena tiṭṭhati. Padakkhiṇaṃ gaṇhātīti sammā, yoniso vā gaṇhāti.
‘高低的’是指广大的和微小的。‘于彼处能到达之智’是指对于各处大大小小的事务,以成就的方式进行而能到达的智慧,也就是能完成那些事务的意思。或者,‘于彼处之方便’是指对于那件应完成的事务来说,它就是方法。显示巴利原文
Uccāvacānīti vipulakhuddakāni. Tatrupagamaniyāyāti tatra tatra mahante khuddake ca kamme sādhanavasena upāyena upagacchantiyā, tassa tassa kammassa nipphādane samatthāyāti attho. Tatrupāyāyāti vā tatra tatra kamme sādhetabbe upāyabhūtāya.
‘对法有欲求’,因此称作‘法欲者’。这个复合词是按照相关但对象不同的方式构成的,所以这么说。或者,因为‘欲求’是指应该被爱乐、应该被喜爱的对象,在这里这个对象就是法。对法有欲求的人就是‘法欲者’。这里的‘法’是指教法的法,所以说‘喜爱三藏佛语的意思’。‘提出’就是言说、谈论,所以喜爱提出的人就是‘喜提出者’。‘而且自己’中的‘而’字,把‘恭敬’这个词也带了过来。因此,要理解为‘而且自己恭敬地想要说法’。‘阿毗达摩’指的是七部论,因为它是‘更殊胜、更卓越的教法’。‘律’指两部分别,因为它能调伏身语行为。‘阿毗毗奈耶’指犍度和附随,因为它特别阐明了增上戒法。正是由于增上戒法的圆满,才成就了初梵行法的圆满。‘法’也包含了另外两藏,因为它们都是教法的缘故。道与果也称为‘阿毗达摩’,因为它们是‘面向涅槃法’的。能令烦恼止息的,就是前面的三学,简要地说,就是以出离为依止的止与观。‘广大欢喜’是指强而有力的欢喜。是在原因的意义上,也就是在‘相’的意义上。因为善法的相就是他精进努力的目标。所以说‘为了证得那些法’。或者,‘于善法’是依处格,表示要成就的对象,正如‘于心的不寂静中,非如理作意是立足处’那样。第八经没有什么需要特别讨论的。显示巴利原文
Dhamme assa kāmoti dhammakāmoti byadhikaraṇānampi bāhirattho samāso hotīti katvā vuttaṃ. Kāmetabbato vā piyāyitabbato kāmo, dhammo. Dhammo kāmo assāti dhammakāmo. Dhammoti pariyattidhammo adhippetoti āha ‘‘tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ piyāyatīti attho’’ti. Samudāharaṇaṃ kathanaṃ samudāhāro, piyo samudāhāro etassāti piyasamudāhāro. Sayañcāti ettha ca-saddena ‘‘sakkacca’’nti padaṃ anukaḍḍhati. Tena sayañca sakkaccaṃ desetukāmo hotīti yojanā. Abhidhammo satta pakaraṇāni ‘‘adhiko abhivisiṭṭho ca pariyattidhammo’’ti katvā. Vinayo ubhatovibhaṅgā vinayanato kāyavācānaṃ. Abhivinayo khandhakaparivārā visesato ābhisamācārikadhammakittanato. Ābhisamācārikadhammapāripūrivaseneva hi ādibrahmacariyakadhammapāripūrī. Dhammo eva piṭakadvayassapi pariyattidhammabhāvato. Maggaphalāni abhidhammo ‘‘nibbānadhammassa abhimukho’’ti katvā. Kilesavūpasamakaraṇaṃ pubbabhāgiyā tisso sikkhā saṅkhepato vivaṭṭanissito samatho vipassanā ca. Uḷārapāmojjoti balavapāmojjo. Kāraṇattheti nimittatthe. Kusaladhammanimittaṃ hissa vīriyārambho. Tenāha ‘‘tesaṃ adhigamatthāyā’’ti. Kusalesu dhammesūti vā nipphādetabbe bhummaṃ yathā ‘‘cetaso avūpasame ayonisomanasikārapadaṭṭhāna’’nti. Aṭṭhame natthi vattabbaṃ.
第一依怙经等的注释结束了(Paṭhamanāthasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā)。显示巴利原文
Paṭhamanāthasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
第九:第一圣居经注释显示巴利原文
9. Paṭhamaariyāvāsasuttavaṇṇanā
19 第九经中,所谓“圣居”,是指唯有圣者方能安住之处,因为非圣者不可能有那样的安住。而且此处的“圣者”,是以最殊胜之义而言,特指漏尽者。由于他们任何时候都不曾舍弃这种安住,所以说“他们曾住、正住、当住”。其中的“曾住”,即是依止而住。五支舍断等便是圣者的依止。其中,五支舍断、独一谛避遣、寻求遣除等,在“如理省察而受用、忍受、回避、驱除”所说的这些依止中,驱除仅是道的作用,其余则在道中成就。显示巴利原文
19. Navame ariyānaṃ eva āvāsāti ariyāvāsā anariyānaṃ tādisānaṃ asambhavato. Ariyāti cettha ukkaṭṭhaniddesena khīṇāsavā gahitā. Te ca yasmā tehi sabbakālaṃ avijahitavāsā eva, tasmā vuttaṃ ‘‘te āvasiṃsu āvasanti āvasissantī’’ti. Tattha āvasiṃsūti nissāya āvasiṃsu. Pañcaṅgavippahīnatādayo hi ariyānaṃ apassayā. Tesu pañcaṅgavippahānapaccekasaccapanodanaesanāosaṭṭhāni, ‘‘saṅkhāyekaṃ paṭisevati, adhivāseti parivajjeti vinodetī’’ti (dī. ni. 3.308; ma. ni. 2.168; a. ni. 10.20) vuttesu apassenesu vinodanañca maggakiccāneva, itare maggena ca samijjhantīti.
第十:第二圣居经注释显示巴利原文
10. Dutiyaariyāvāsasuttavaṇṇanā
20 第十经中,说明世尊住在俱卢国时为何宣说此经:“因为……”等等。据说当时俱卢国,由于当地居民大多具有如理作意等,普遍修习善法,又依宿世所造善业之力,那时的时节等条件极为圆满。然而另有人说:“由于往昔实行俱卢族正法传统之余势,如同北俱卢洲,大多时节等成就丰饶。在世尊时代,该国便具足了适宜的气候等条件。”在那里,比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷因时节、资具等条件圆满,受用着适宜的气候与资具,身心恒常调柔。他们因身心调柔,慧力得到资助,能够领受甚深教说,并成为依缘起而成就甚深智慧者的造作之因。因此说:“俱卢国的比丘是甚深智慧之造作者”等。显示巴利原文
20. Dasame kasmā pana bhagavā kurusu viharanto imaṃ suttaṃ abhāsīti āha ‘‘yasmā’’tiādi. Kururaṭṭhaṃ kira tadā tannivāsisattānaṃ yonisomanasikāravantatādinā yebhuyyena suppaṭipannatāya pubbe ca katapuññatābalena vā tadā utuādisampattiyuttameva ahosi. Keci pana ‘‘pubbe pavattakuruvattadhammānuṭṭhānavāsanāya uttarakuru viya yebhuyyena utuādisampannameva hoti. Bhagavato kāle sātisayaṃ utusappāyādiyuttaṃ raṭṭhaṃ ahosī’’ti vadanti. Tattha bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo utupaccayādisampannattā tassa raṭṭhassa sappāyautupaccayasevanena niccaṃ kallasarīrā kallacittā ca honti. Te cittasarīrakallatāya anuggahitapaññābalā gambhīrakathaṃ paṭiggahetuṃ samatthā paṭiccasamuppādanissitānaṃ gambhīrapaññānañca kārakā honti. Tenāha ‘‘kururaṭṭhavāsino bhikkhū gambhīrapaññākārakā’’tiādi.
“已相应与已精勤”,是指于念处修习既相应又精勤。在那个地方(如《长部注》等所载),四众自然地安住于念处修习的实践,乃至奴仆、工人、随从也只谈论与念处相关的话题。在水边、缝纫处等场所,绝无无意义的闲谈。若有女人被问:“大姐,您正作意哪一种念处?”她若答“没有作意什么”,众人便会责备她:“您的生命实在可悲,虽活如同已死。”进而劝导:“日后切莫如此”,并令其学习一种念处。若她说“我在作意某某念处”,众人便对她说“善哉善哉”,赞叹道:“您的生命方为真实活命,您获得了人身,正自觉者正是为您而出世”等语。不仅人类在此作意念处,依止他们而住的畜生也是如此。显示巴利原文
Yuttappayuttāti satipaṭṭhānabhāvanāya yuttā ceva payuttā ca. Tasmiñhi (dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 1.106) janapade catasso parisā pakatiyāva satipaṭṭhānabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, antamaso dāsakammakaraparijanāpi satipaṭṭhānappaṭisaṃyuttameva kathaṃ kathenti. Udakatitthasuttakantanaṭṭhānādīsupi niratthakakathā nāma nappavattati. Sace kāci itthī, ‘‘amma, tvaṃ kataraṃ satipaṭṭhānabhāvanaṃ manasi karosī’’ti pucchitā ‘‘na kiñcī’’ti vadati, taṃ garahanti ‘‘dhīratthu tava jīvitaṃ, jīvamānāpi tvaṃ matasadisā’’ti. Atha naṃ ‘‘mā dāni puna evamakāsī’’ti ovaditvā aññataraṃ satipaṭṭhānaṃ uggaṇhāpenti. Yā pana ‘‘ahaṃ asukaṃ satipaṭṭhānaṃ nāma manasi karomī’’ti vadati, tassā ‘‘sādhu sādhū’’ti sādhukāraṃ datvā ‘‘tava jīvitaṃ sujīvitaṃ, tvaṃ nāma manussattaṃ pattā, tavatthāya sammāsambuddho uppanno’’tiādīhi pasaṃsanti. Na kevalañcettha manussajātikāyeva satipaṭṭhānamanasikārayuttā, te nissāya viharantā tiracchānagatāpi.
此处有一则事例:据说一位舞者带着一只鹦鹉幼鸟,一边教它说话,一边四处游走。他借住在比丘尼精舍附近,离开时遗忘了那只鹦鹉幼鸟。沙弥尼们捡到它,便悉心照料,并给它取名“佛护”。一天,大长老尼看见它坐在面前,便唤道:“佛护!”它应声答道:“什么事,圣尼?”长老尼问:“你可有修习的作意吗?”它说:“没有,圣尼。”长老尼便说:“贤友,住在出家众身边,不应以放逸的身心安住,应当修持某种作意。你若不能作别的,就诵习‘骨、骨’吧。”它遵从长老尼的教诫,于是便到处诵习“骨、骨”。显示巴利原文
Tatridaṃ vatthu – eko kira naṭako suvapotakaṃ gahetvā sikkhāpento vicarati. So bhikkhuniupassayaṃ upanissāya vasitvā gamanakāle suvapotakaṃ pamussitvā gato. Taṃ sāmaṇeriyo gahetvā paṭijaggiṃsu, ‘‘buddharakkhito’’ti cassa nāmaṃ akaṃsu. Taṃ ekadivasaṃ purato nisinnaṃ disvā mahātherī āha ‘‘buddharakkhitā’’ti. Kiṃ, ayyoti. Atthi te koci bhāvanāmanasikāroti? Natthayyeti. Āvuso , pabbajitānaṃ santike vasantena nāma vissaṭṭhaattabhāvena bhavituṃ na vaṭṭati, kocideva manasikāro icchitabbo, tvaṃ pana aññaṃ na sakkhissasi, ‘‘aṭṭhi aṭṭhī’’ti sajjhāyaṃ karohīti. So theriyā ovāde ṭhatvā ‘‘aṭṭhi aṭṭhī’’ti sajjhāyanto carati.
一天清晨,它坐在门楼顶上,沐浴着晨光。这时,一只鸟用爪将它抓住。它发出了“唧唧”的声音。沙弥尼们听到后,说道:“圣尼,佛护被鸟抓住了,我们去把它救下来吧!”于是,她们拿起土块等物追上前去,把它救了下来。将佛护带回来后,放在面前,长老尼问道:“佛护,被鸟抓住的时候,你心里在想什么?”它答道:“圣尼,我别的都没想,只是想着‘骨堆抓着骨堆而去,将会散落在何处呢?’圣尼,我只想着骨堆。”长老尼赞叹道:“善哉,善哉,佛护!这将成为你未来灭尽生死的助缘。”就这样,即便是畜生,也能系念于念处。显示巴利原文
Taṃ ekadivasaṃ pātova toraṇagge nisīditvā bālātapaṃ tapamānaṃ eko sakuṇo nakhapañjarena aggahesi. So ‘‘kiri kirī’’ti saddamakāsi. Sāmaṇeriyo sutvā, ‘‘ayye, buddharakkhito sakuṇena gahito, mocema na’’nti leḍḍuādīni gahetvā anubandhitvā mocesuṃ. Taṃ ānetvā purato ṭhapitaṃ therī āha, ‘‘buddharakkhita, sakuṇena gahitakāle kiṃ cintesī’’ti. Ayye, na aññaṃ cintesiṃ, ‘‘aṭṭhipuñjova aṭṭhipuñjaṃ gahetvā gacchati, katarasmiṃ ṭhāne vippakirissatī’’ti evaṃ, ayye, aṭṭhipuñjameva cintesinti. Sādhu sādhu, buddharakkhita , anāgate bhavakkhayassa te paccayo bhavissatīti. Evaṃ tattha tiracchānagatāpi satipaṭṭhānamanasikārayuttā.
所谓“《长部》等中的《大因缘》等”,即《长部》中的《大因缘经》、《念处经》,《中部》中的《念处经》、《心材譬喻经》、《树譬喻经》、《赖吒和罗经》、《摩犍提经》、《无动适悦经》,等等。显示巴利原文
Dīghanikāyādīsu mahānidānādīnīti dīghanikāye mahānidānaṃ (dī. ni. 2.95 ādayo) satipaṭṭhānaṃ (dī. ni. 2.372 ādayo) majjhimanikāye satipaṭṭhānaṃ (ma. ni. 1.105 ādayo) sāropamaṃ (ma. ni. 1.307 ādayo) rukkhopamaṃ raṭṭhapālaṃ māgaṇḍiyaṃ āneñjasappāyanti (ma. ni. 3.66 ādayo) evamādīni.
“智等”:指智本身以及与智相应的诸法,因此说“当说智时”等等。因为没有这些,正知便不可能存在,故可得“智相应心”。“大心”:即八种大唯作心,因其被称为“常住者”,即使在缺乏生起智的因缘时,也由于转而照耀而可得。“十种心”:即八种大唯作心,再加笑生心与意门转向心,共为十心。这些心都以无贪、无瞋的方式转起,这是它们的共通之处。既然经中说“住于舍者”,这些以六支舍而住的常住者又如何获得喜悦呢?于是他说“由惯习而得”。漏尽者对于可喜、不可喜的所缘,大多如住于舍的中舍者一般,这是因为他不背弃自己清净的本性;但在某些时刻,当没有那种心的造作时,对于本质上可喜的所缘,阿拉汉的心也会以如实把握自性的方式,伴随着喜悦而转起,而这确实源于先前的惯习。因此说“由惯习而得”。“完成守护作用”:是因为念已达于增盛。“行走”等词显示恒常的受持,应当理解为没有散乱。显示巴利原文
Ñāṇādayoti ñāṇañceva taṃsampayuttadhammā ca. Tenāha ‘‘ñāṇanti vutte’’tiādi. Ñāṇasampayuttacittāni labbhanti tehi vinā sampajānatāya asambhavato. Mahācittānīti aṭṭhapi mahākiriyacittāni labbhanti ‘‘satatavihārā’’ti vacanato ñāṇuppattipaccayarahitakālepi pavattijotanato. Dasa cittānīti aṭṭha mahākiriyacittāni hasituppādavoṭṭhabbanacittehi saddhiṃ dasa cittāni labbhanti. Arajjanādussanavasena pavatti tesampi sādhāraṇāti. ‘‘Upekkhako viharatī’’ti vacanato chaḷaṅgupekkhāvasena āgatānaṃ imesaṃ satatavihārānaṃ somanassaṃ kathaṃ labbhatīti āha ‘‘āsevanavasena labbhatī’’ti. Kiñcāpi khīṇāsavo iṭṭhāniṭṭhepi ārammaṇe majjhatto viya bahulaṃ upekkhako viharati attano parisuddhapakatibhāvāvijahanato. Kadāci pana tathā cetobhisaṅkhārābhāve yaṃ taṃ sabhāvato iṭṭhaṃ ārammaṇaṃ , tattha yāthāvasabhāvaggahaṇavasenapi arahato cittaṃ somanassasahagataṃ hutvā pavattateva, tañca kho pubbāsevanavasena. Tena vuttaṃ ‘‘āsevanavasena labbhatī’’ti. Ārakkhakiccaṃ sādheti sativepullappattattā. Caratotiādinā niccasamādānaṃ dasseti, taṃ vikkhepābhāvena daṭṭhabbaṃ.
“已趣入出家者”:指已经趣入任何一种出家形式的人,并不是已止息诸恶的人。“说‘尊’者”:指仅凭出身就被称为婆罗门的人。“各自之谛”:指那些被各类持邪见者各自执取、并顽固地坚持为“唯此真实”的见谛等。这些之所以也被称为“谛”,是因为他们执取“唯此真实”。因此说“唯此真实”等。“已拔出”:指已经从自身的相续中拔出、去除了。“已执取的执取”:指在证得圣道之前所执取的邪见执取。“舍弃状态的同义词”:即由圣道彻底舍断的状态的异名。显示巴利原文
Pabbajjūpagatāti yaṃ kiñci pabbajjaṃ upagatā, na samitapāpā. Bhovādinoti jātimattabrāhmaṇe vadati. Pāṭekkasaccānīti tehi tehi diṭṭhigatikehi pāṭiyekkaṃ gahitāni ‘‘idameva sacca’’nti abhiniviṭṭhāni diṭṭhisaccādīni. Tānipi hi ‘‘idameva sacca’’nti gahaṇaṃ upādāya ‘‘saccānī’’ti voharīyanti. Tenāha ‘‘idamevā’’tiādi. Nīhaṭānīti attano santānato nīharitāni apanītāni. Gahitaggahaṇassāti ariyamaggādhigamato pubbe gahitassa diṭṭhiggāhassa. Vissaṭṭhabhāvavevacanānīti ariyamaggena sabbaso pariccāgabhāvassa adhivacanāni.
“无减”:因为不存在这些年龄的欠缺,所以称为“无减”,意即没有剩余。“寻求”:即欲寻求等。通过说明贪等已经断尽,来显示道的功用已经完成。“说观察的果”:即通过观察的方式宣说了圣果。因为当证得最上果位时,便能彻底了知贪等的不生法性,这了知正是观察智。显示巴利原文
Natthi etāsaṃ vayo vekallanti avayāti āha ‘‘anūnā’’ti, anavasesoti attho. Esanāti kāmesanādayo. Maggassa kiccanipphatti kathitā rāgādīnaṃ pahīnabhāvadīpanato. Paccavekkhaṇaphalaṃ kathitanti paccavekkhaṇamukhena ariyaphalaṃ kathitaṃ. Adhigate hi aggaphale sabbaso rāgādīnaṃ anuppādadhammataṃ pajānāti, tañca pajānanaṃ paccavekkhaṇañāṇanti.