第3品 众生居品
3. Sattāvāsavaggo
《住处经》的注释
1. Tiṭhānasuttavaṇṇanā
2121. 第三品第一经中,“无我所”是指对衣服、饰品、饮品、食物等也没有我所执。“无执取”是指不执取妻子。据说,他们心里没有“这是我的妻子”这种我所执;见到母亲或姐妹也不会生起欲贪。由于法性所成就的戒的力量,孩子刚被看见,母乳就从乳房流出;以这个标记,孩子对母亲现起母亲想,母亲对孩子现起孩子想——有些人这样说。
21. Tatiyassa paṭhame amamāti vatthābharaṇapānabhojanādīsupi mamattavirahitā. Apariggahāti itthipariggahena apariggahā. Tesaṃ kira ‘‘ayaṃ mayhaṃ bhariyā’’ti mamattaṃ na hoti, mātaraṃ vā bhaginiṃ vā disvā chandarāgo na uppajjati. Dhammatāsiddhassa sīlassa ānubhāvena putte diṭṭhamatte eva mātuthanato thaññaṃ paggharati, tena saññāṇena nesaṃ mātari puttassa mātusaññā, mātu ca putte puttasaññā paccupaṭṭhitāti keci.
另外,在这里还应当知道北俱卢洲人由福德威力所成就的另一种殊胜之处。据说,在他们那里的各个地方,有些树木枝叶层层叠叠、密不透风,枝条向四周伸展,像尖顶楼阁一样令人心生欢喜,这些树就充当了人们的住所。他们就在那里快乐地居住。还有其他天生优良的树木,永远都保持着花开满枝。池塘里也总是铺满了盛开的红莲、蓝莲、白莲、香莲等花,四面八方时时刻刻都飘散着最浓郁的芳香。他们的身体也远离了过高、过矮等缺陷,身材比例匀称;因为不会被衰老征服,所以没有皱纹、白发之类的毛病;直到寿命结束,他们的敏捷、力气、勇健和光彩始终都不会衰退。他们靠不须劳作自然成熟的果实过活,不必耕种、经商来谋生,所以没有求食之苦,也因此没有奴隶、婢女、仆役之类的蓄养。那里也没有寒冷、酷热、蚊虻、风吹日晒、爬虫、毒蛇等危险。就像热季最后一个月清晨时分,天气不冷不热刚刚好一样,那里时时刻刻都是这样不冷不热,从来不会有什么伤害或恼害发生。他们吃的是不需耕种自然成熟、没有碎粒、没有糠秕、纯净芳香、颗粒饱满的稻米。吃这些食物时,他们不会生起任何疾病,比如麻风、疮肿、白斑、痨病、咳嗽、哮喘、癫痫、热病等等。他们也不会驼背、矮小、瞎眼、瘸手、跛脚、半身不遂或身体残缺、感官不全。
Apicettha (sārattha. ṭī. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā) uttarakurukānaṃ puññānubhāvasiddho ayampi viseso veditabbo. Tattha kira tesu tesu padesesu ghananicitapattasañchannasākhāpasākhā kūṭāgārasamā manoramā rukkhā tesaṃ manussānaṃ nivesanakiccaṃ sādhenti. Yattha sukhaṃ nivasanti, aññepi tattha rukkhā sujātā sabbadāpi pupphitaggā tiṭṭhanti. Jalāsayāpi vikasitakamalakuvalayapuṇḍarīkasogandhikādipupphasañchannā sabbakālaṃ paramasugandhaṃ samantato pavāyantā tiṭṭhanti. Sarīrampi tesaṃ atidīghādidosarahitaṃ ārohapariṇāhasampannaṃ jarāya anabhibhūtattā valitapalitādidosavirahitaṃ yāvatāyukaṃ aparikkhīṇajavabalaparakkamasobhameva hutvā tiṭṭhati. Anuṭṭhānaphalūpajīvitāya na ca nesaṃ kasivaṇijjādivasena āhārapariyeṭṭhivasena dukkhaṃ atthi, tato eva na dāsadāsikammakarādipariggaho atthi, na ca tattha sītuṇhaḍaṃsamakasavātātapasarīsapavāḷādiparissayo atthi. Yathā nāmettha gimhānaṃ pacchime māse paccūsavelāyaṃ samasītuṇho utu hoti, evameva sabbakālaṃ tattha samasītuṇhova utu hoti, na ca nesaṃ koci upaghāto vihesā vā uppajjati. Akaṭṭhapākimeva sāliṃ akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ sugandhaṃ taṇḍulapphalaṃ paribhuñjanti. Taṃ bhuñjantānaṃ nesaṃ kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, kāso, sāso, apamāro, jaroti evamādiko na koci rogo uppajjati, na ca te khujjā vā vāmanā vā kāṇā vā kuṇī vā khañjā vā pakkhahatā vā vikalaṅgā vā vikalindriyā vā honti.
那里的女人不会太高,也不会太矮;不会太瘦,也不会太胖;不会太黑,也不会太白,个个容貌美丽。她们手指纤长,指甲呈铜色,乳房挺拔不下垂,腰身纤细,脸如满月,眼睛又大又亮,身体柔软,大腿圆润,牙齿洁白,肚脐深陷,小腿修长,头发又长又黑还带卷,臀部宽大,身上的毛不多不少,容貌可人,碰触起来随季节都令人舒适,皮肤细滑,性情温和,说话好听,身上装饰着各种珠宝来来往往。她们任何时候都像十六岁的少女,男人则像二十五岁的青年。他们对自己的孩子和妻子不会贪恋。这就是那里的常态。
Itthiyopi tattha nātidīghā, nātirassā, nātikisā, nātithūlā, nātikāḷā, naccodātā, sobhaggappattarūpā honti. Tathā hi dīghaṅgulī, tambanakhā, alambathanā, tanumajjhā, puṇṇacandamukhī, visālakkhī, mudugattā, sahitorū, odātadantā, gambhīranābhī, tanujaṅghā, dīghanīlavellitakesī, puthulasussoṇī, nātilomā, nālomā, subhagā, utusukhasamphassā, saṇhā, sakhilā, sukhasambhāsā, nānābharaṇavibhūsitā vicaranti. Sabbadāpi soḷasavassuddesikā viya honti, purisā ca pañcavīsativassuddesikā viya. Na puttadāresu rajjanti. Ayaṃ tattha dhammatā.
那里的男女只在七天内享受情欲之乐。之后,他们就像已经离贪的人一样,各自离去。在那里,不像在这里,没有因入胎、怀胎或生产而带来的痛苦。婴儿就像从红色丝绸中取出的黄金雕像,从母胎出来时不被痰液等不净之物沾染,轻轻松松地出生。这就是那里的法性。
Sattāhikameva ca tattha itthipurisā kāmaratiyā viharanti. Tato vītarāgā viya yathāsakaṃ gacchanti, na tattha idha viya gabbhokkantimūlakaṃ, gabbhapariharaṇamūlakaṃ, vijāyanamūlakaṃ vā dukkhaṃ hoti. Rattakañcukato kañcanapaṭimā viya dārakā mātukucchito amakkhitā eva semhādinā sukheneva nikkhamanti. Ayaṃ tattha dhammatā.
母亲生下儿子或女儿后,把他们放在自己活动的地方,就毫无牵挂地随自己的意愿走了。那些婴儿躺在那里,看见他们的男人或女人,就把自己的手指伸过去。靠着业力,乳汁便从手指流出来,婴儿们靠这个活命。这样养育着,仅仅过了几天,他们就有了力气,女孩便走向女人,男孩便走向男人。那里的衣服和装饰品,也都是从如意树自然生出来的。各种颜色鲜艳、绚丽多彩的细软衣服,触感柔软舒适,垂挂在各处如意树上。种种黄金饰品——闪耀着各种光芒,镶嵌着各色宝石,点缀着花鬘、藤蔓、壁画的图案,有戴在头上的、脖子上的、手上的、腰上的、脚上的——也从如意树上垂挂下来。同样,琵琶、腰鼓、小鼓、铙钹、螺号、竹笛、维那琴等乐器,也到处垂挂着。那里还有许多果树,结出罐子那么大的果实,味道甘甜,吃了之后,七天之内都不会受到饥饿和干渴的困扰。
Mātā pana puttaṃ vā dhītaraṃ vā vijāyitvā te vicaraṇakappadese ṭhapetvā anapekkhā yathāruci gacchati. Tesaṃ tattha sayitānaṃ ye passanti purisā vā itthiyo vā, te attano aṅguliyo upanāmenti. Tesaṃ kammabalena tato khīraṃ pavattati, tena te dārakā yāpenti. Evaṃ pana vaḍḍhentā katipayadivaseheva laddhabalā hutvā dārikā itthiyo upagacchanti, dārakā purise. Kapparukkhato eva ca tesaṃ tattha vatthābharaṇāni nipphajjanti. Nānāvirāgavaṇṇavicittāni hi sukhumāni mudusukhasamphassāni vatthāni tattha tattha kapparukkhesu olambantāni tiṭṭhanti. Nānāvidharasmijālasamujjalavividhavaṇṇaratanavinaddhāni anekavidhamālākammalatākammabhittikammavicittāni sīsūpagagīvūpagahatthūpagakaṭūpagapādūpagāni sovaṇṇamayāni ābharaṇāni kapparukkhato olambanti. Tathā vīṇāmudiṅgapaṇavasammatāḷasaṅkhavaṃsavetāḷaparivādinīvallakīpabhutikā tūriyabhaṇḍāpi tato tato olambanti. Tattha bahū phalarukkhā kumbhamattāni phalāni phalanti madhurarasāni, yāni paribhuñjitvā te sattāhampi khuppipāsāhi na bādhīyanti.
那里的河水非常清澈,河岸平缓宜人,没有淤泥,河底是柔软的沙子,不冷也不热,一年到头都被散发芳香的水生花覆盖着,流水处处飘着香气。那里没有带刺的粗糙藤蔓,只有无刺而且花果繁茂的树,旃檀树和龙脑树自己就流出香液。想洗澡的人,在河边一起放下衣服和首饰,下河洗完澡,上岸后就各自拿回放在上面的衣服和首饰,他们不会想“这是我的,那是别人的”。正因为这样,他们之间没有任何争执或争吵。他们享受感官快乐的游戏只有七天,之后就像离贪的人一样四处游走。想在哪棵树下睡觉,就在那里得到卧处。看到死去的众生,他们不哭也不悲伤,把尸体装饰好就放下。立刻就有那样的飞禽飞来,把死者带到别的岛屿去,所以那里没有坟墓,也没有不干净的地方,死后也不会投生到地狱、畜生道或饿鬼界。他们说,由于自然法则所成就的五戒的威力,那些人会投生到天界。他们的寿命固定是一千年。这一切,就像他们的五戒一样,都是自然法则所成就的。
Najjopi tattha suvisuddhajalā suppatitthā ramaṇīyā akaddamā vālukatalā nātisītā naccuṇhā surabhigandhīhi jalajapupphehi sañchannā sabbakālaṃ surabhī vāyantiyo sandanti, na tattha kaṇṭakikā kakkhaḷagacchalatā honti, akaṇṭakā pupphaphalasampannā eva honti, candananāgarukkhā sayameva rasaṃ paggharanti, nahāyitukāmā ca nadititthe ekajjhaṃ vatthābharaṇāni ṭhapetvā nadiṃ otaritvā nhatvā uttiṇṇuttiṇṇā upariṭṭhimaṃ upariṭṭhimaṃ vatthābharaṇaṃ gaṇhanti, na tesaṃ evaṃ hoti ‘‘idaṃ mama, idaṃ parassā’’ti. Tato eva na tesaṃ koci viggaho vā vivādo vā. Sattāhikā eva ca nesaṃ kāmaratikīḷā hoti, tato vītarāgā viya vicaranti. Yattha ca rukkhe sayitukāmā honti, tattheva sayanaṃ upalabbhati. Mate ca satte disvā na rodanti na socanti. Tañca maṇḍayitvā nikkhipanti. Tāvadeva ca nesaṃ tathārūpā sakuṇā upagantvā mataṃ dīpantaraṃ nenti, tasmā susānaṃ vā asuciṭṭhānaṃ vā tattha natthi, na ca tato matā nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjanti. Dhammatāsiddhassa pañcasīlassa ānubhāvena te devaloke nibbattantīti vadanti. Vassasahassameva ca nesaṃ sabbakālaṃ āyuppamāṇaṃ, sabbametaṃ tesaṃ pañcasīlaṃ viya dhammatāsiddhamevāti.
《渴爱根经》注释
3. Taṇhāmūlakasuttavaṇṇanā
2323. 在第三项(《长部注疏》2.103)中,“寻求的渴爱”是指为了追求财物而生起的渴爱。“已寻求的渴爱”是指对已经寻求到的财物生起的渴爱。以热切渴望的方式去寻求,因此称为“寻求”——这是指由内在动机和实际努力而产生的、如此生起的心。所以说“有渴爱则有寻求”。“获得色等所缘”是指以探索有所依的色等所缘的方式而获得。然而,对于根本没有经过寻求就得到的,实际上也等同于通过寻求而获得,因为那是由于过去已造之业而如此得到的。因此说:“当有寻求时,就有获得。”
23. Tatiye (dī. ni. ṭī. 2.103) esanataṇhāti bhogānaṃ pariyesanavasena pavattā taṇhā. Esitataṇhāti pariyiṭṭhesu bhogesu uppajjamānataṇhā. Paritassanavasena pariyesati etāyāti pariyesanā, āsayato payogato ca pariyesanā tathāpavatto cittuppādo. Tenāha ‘‘taṇhāya sati hotī’’ti. Rūpādiārammaṇappaṭilābhoti savatthukānaṃ rūpādiārammaṇānaṃ gavesanavasena paṭilābho. Yaṃ pana apariyiṭṭhaṃyeva labbhati, tampi atthato pariyesanāya laddhameva nāma tathārūpassa kammassa pubbekatattā eva labbhanato. Tenāha ‘‘so hi pariyesanāya sati hotī’’ti.
“乐之决择”:它特别去决断乐,所以叫“乐之决择”。如实了知乐的自性、集起、灭尽、过患、出离之后所生起的智,就是乐之决择。“应知”:应当了知。对“净、乐”等,以种种方式在所缘上增益不真实的行相,以沉浸倾向去执取、安放上去,这就是“决择”,也就是随喜观和渴爱。对见也应同样了知它有“决择”的性质。不过在这部经里,只提到了“寻”,这是句子的搭配方式。而“在这部经里”,指的是《帝释问经》(《长部》2.358)。因为在那里说:“帝释天神,欲是以寻为因。”这里“在此”就是指这部经里。“他们正是以寻来决择”,这句话说明“决择”一词是依工具义构成的,即“以此而决择,所以叫决择”。从“如上所述”等,则是显示决择的方式。
Sukhavinicchayanti sukhaṃ visesato nicchinotīti sukhavinicchayo. Sukhaṃ sabhāvato samudayato atthaṅgamato ādīnavato nissaraṇato ca yāthāvato jānitvā pavattañāṇaṃva sukhavinicchayaṃ. Jaññāti jāneyya. ‘‘Subhaṃ sukha’’ntiādikaṃ ārammaṇe abhūtākāraṃ vividhaṃ ninnabhāvena cinoti āropetīti vinicchayo, assādānupassanā taṇhā. Diṭṭhiyāpi evameva vinicchayabhāvo veditabbo. Imasmiṃ pana sutte vitakkoyeva āgatoti yojanā. Imasmiṃ pana sutteti sakkapañhasutte (dī. ni. 2.358). Tattha hi ‘‘chando kho, devānaminda, vitakkanidāno’’ti āgataṃ. Idhāti imasmiṃ sutte. Vitakkeneva vinicchinantīti etena ‘‘vinicchinati etenāti vinicchayo’’ti vinicchayasaddassa karaṇasādhanamāha. Ettakantiādi vinicchayanākāradassanaṃ.
欲贪:以欢喜为“欲”,以染着为“贪”,合起来就是欲贪。这里说的欲贪,是因为不常串习而变得微弱后才生起的,所以注释说它是“微弱贪爱的同义词”。联结:就是依渴爱和见解而固执坚持。“这是我的”这种渴爱执取,大多数情况下都是以我执为依托,所以说“我、我所”。强力决定:是说这些执取达到坚固的状态。依渴爱和见解而执取:就是依“我、我所”的强力决定,固执地执取我所有之物,把它当成不与别人共有的一样来执持而安住;这样生起的,就是与贪俱行的心念。对于自己所执取的东西,由于某种法而不能忍受与他人共有,那种法就是不能忍。这是按词源学的方式解释词义。而按语法特征来说:由于那种法使人悭吝,所以那个人就是悭吝者,他的状态或作用就是悭吝,悭吝之法就是悭吝法。由于悭吝之力强,所以以殷重之心守护,称为守护。因此说“门……善加守护”。
Chandanaṭṭhena chando, evaṃ rañjanaṭṭhena rāgoti chandarāgo. Svāyaṃ anāsevanatāya mando hutvā pavatto idhādhippetoti āha ‘‘dubbalarāgassādhivacana’’nti. Ajjhosānanti taṇhādiṭṭhivasena abhinivesanaṃ. ‘‘Mayhaṃ ida’’nti hi taṇhāgāho yebhuyyena attaggāhasannissayova hoti. Tenāha ‘‘ahaṃ mamantī’’ti. Balavasanniṭṭhānanti ca tesaṃ gāhānaṃ thirabhāvappattimāha. Taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānavasena abhiniviṭṭhassa attattaniyaggāhavatthuno aññāsādhāraṇaṃ viya katvā pariggahetvā ṭhānaṃ, tathāpavatto lobhasahagatacittuppādo. Attanā pariggahitassa vatthuno yassa vasena parehi sādhāraṇabhāvassa asahamāno hoti puggalo, so dhammo asahanatā. Evaṃ vacanatthaṃ vadanti niruttinayena. Saddalakkhaṇena pana yassa dhammassa vasena macchariyayogato puggalo maccharo , tassa bhāvo, kammaṃ vā macchariyaṃ, maccharo dhammo. Macchariyassa balavabhāvato ādarena rakkhaṇaṃ ārakkhoti āha ‘‘dvāra…pe… suṭṭhu rakkhaṇa’’nti.
产生自己的果报,就叫“作”,也就是任何一种原因。特别的原因叫“诤事”,也就是特殊的原因。而特殊的原因,是守护财富等之执杖等不利事生起的原因,所以说“守护诤事”等等。为了阻止他人,就是通过杀害等方式来伤害他人。他们以此执取,所以叫“执取”;执取杖就是“执杖”,指拿起杖后生起伤害他人的心念。执取刀等也是同样的道理。通过手触等身体行为而起的纷争,叫“身纷争”。通过刺伤人心的话语等言语行为而起的纷争,叫“语纷争”。以互相敌对的方式,借此执取违逆之相,叫“冲突”。借此说违逆的话,叫“争论”。伴随着不恭敬的言语,说“你、你”,叫“你你”。这一切都应当理解为如此生起的、与过失相应的心念。因此世尊说:“许多恶不善法生起。”
Attano phalaṃ karotīti karaṇaṃ, yaṃ kiñci kāraṇaṃ. Adhikaṃ karaṇanti adhikaraṇaṃ, visesakāraṇaṃ. Visesakāraṇañca bhogānaṃ ārakkhadaṇḍādānādianatthasambhavassāti vuttaṃ ‘‘ārakkhādhikaraṇa’’ntiādi. Paranisedhanatthanti māraṇādinā paresaṃ vibādhanatthaṃ. Ādiyanti etenāti ādānaṃ, daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ, daṇḍaṃ āharitvā paraviheṭhanacittuppādo. Satthādānepi eseva nayo. Hatthaparāmāsādivasena kāyena kātabbo kalaho kāyakalaho. Mammaghaṭṭanādivasena vācāya kātabbo kalaho vācākalaho. Virujjhanavasena virūpaṃ gaṇhāti etenāti viggaho. Viruddhaṃ vadati etenāti vivādo. ‘‘Tuvaṃ tuva’’nti agāravavacanasahacaraṇato tuvaṃtuvaṃ. Sabbepi te tathāpavattadosasahagatā cittuppādā veditabbā. Tenāha bhagavā ‘‘aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantī’’ti.
4-5. 《众生住处经》等的注释
4-5. Sattāvāsasuttādivaṇṇanā
24-25第四项:“众生住处”,意思是众生居住在这些地方,所以叫众生住处,也就是以种种想等为类别的众生部类。因为那些众生住处,对于属于它们范围内的众生来说,由于这种归属关系,就适合被说成像是所依之处。这就像用整体来称呼部分,比如说“树上的树枝”,所以注释里说:“众生的住处,就是他们居住的地方。”净居天也是一种众生住处,因为世尊说过:“诸比丘,除了净居天的天众,像这样不易得到、而我在漫长轮回中未曾居住过的众生住处,是难以找到的。”如果净居天也是众生住处,那为什么这里没有把它纳入呢?对此,注释中说明了原因,说“因为并非一切时都有”等等。而广果天则应当视为属于第四种众生住处。第五项内容容易理解。
24-25. Catutthe sattā āvasanti etesūti sattāvāsā, nānattasaññiādibhedā sattanikāyā. Yasmā te te sattanivāsā tappariyāpannānaṃ sattānaṃ tāya eva tappariyāpannatāya ādhāro viya vattabbataṃ arahanti. Samudāyācāro hi avayavassa yathā ‘‘rukkhe sākhā’’ti, tasmā ‘‘sattānaṃ āvāsā, vasanaṭṭhānānīti attho’’ti vuttaṃ. Suddhāvāsāpi sattāvāsova ‘‘na so, bhikkhave, sattāvāso sulabharūpo, yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehī’’ti (dī. ni. 2.91) vacanato. Yadi evaṃ te kasmā idha na gahitāti tattha kāraṇamāha ‘‘asabbakālikattā’’tiādi. Vehapphalā pana catuttheyeva sattāvāse bhajantīti daṭṭhabbaṃ. Pañcamaṃ uttānameva.
6. 石柱经的注释
6. Silāyūpasuttavaṇṇanā
26第六,以中等身材男子的手为标准,二十四指宽算一肘,也叫“kukku”(库库),而“kakkū”也是它的名称。所谓“八肘高出轮辋”,就是说有八肘的高度从坑口向上突出而立。这里剩下的部分容易理解。
26. Chaṭṭhe pamāṇamajjhimassa purisassa catuvīsataṅguliko hattho kukku, ‘‘kakkū’’tipi tasseva nāmaṃ. Aṭṭha kukkū upari nemassāti aṭṭha hatthā āvāṭassa upari uggantvā ṭhitā bhaveyyuṃ. Sesamettha uttānameva.
7. 第一怨恨经的注释
7. Paṭhamaverasuttavaṇṇanā
2727. 在第七经(相应部注 2.241)中,“yato”是指“在那个时候”。这里的“to”这个词,就像“dā”一样,在此处表示时间范围,也就是说成“yadā”(当……时)。“恐惧与仇恨”:令人恐惧的称为恐惧,与恐惧相应,或者本身就是应当畏惧的;而由于能产生仇恨,以仇恨生起之义,称为仇恨——这里指的是思等法。杀生等业,无论对谁生起,或者针对谁而生起,对双方都带来仇恨,因此这些应当畏惧、能制造仇恨的,就称为仇恨。“入流”:从最初进入圣道之流,即修行、证得,称为入流。为了这个目的而安住其中的支分,就是入流支。入流支有两种:一种是为了入流的目的而成为支分、因缘的,即在获得入流道之前,能导向获得入流果的,如经中所说“亲近善士、听闻正法、如理作意、法随法行”。另一种是已获得功德、到达入流并安住者的支分,也称为“入流者的支分”,意思是“依此而知道他是入流者”,这是对佛不坏净信等的名称。这里指的是后者。
27. Sattame (saṃ. ni. ṭī. 2.241) yatoti yasmiṃ kāle. Ayañhi to-saddo dā-saddo viya idha kālavisayo, yadāti vuttaṃ hoti. Bhayāni verānīti bhīyate bhayaṃ, bhayena yogā, bhāyitabbena vā bhayaṃ eva verappasavaṭṭhena veranti ca laddhanāmā cetanādayo. Pāṇātipātādayo hi yassa pavattanti, yañca uddissa pavattīyanti, ubhayesañca verāvahā, tato eva cete bhāyitabbā verasañjanakā nāmāti. Sotassa ariyamaggassa ādito pajjanaṃ paṭipatti adhigamo sotāpatti. Tadatthāya tattha patiṭṭhitassa ca aṅgāni sotāpattiyaṅgāni. Duvidhañhi (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.41) sotāpattiyaṅgaṃ sotāpattiatthāya ca aṅgaṃ kāraṇaṃ, yaṃ sotāpattimaggappaṭilābhato pubbabhāge sotāpattippaṭilābhāya saṃvattati, ‘‘sappurisasaṃsevo saddhammassavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipattī’’ti (dī. ni. 3.311) evaṃ āgataṃ. Paṭiladdhaguṇassa ca sotāpattiṃ patvā ṭhitassa aṅgaṃ, yaṃ ‘‘sotāpannassa aṅga’’ntipi vuccati ‘‘sotāpanno aṅgīyati ñāyati etenā’’ti katvā, buddhe aveccappasādādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Idamidhādhippetaṃ.
已灭尽地狱等词中,因为未来不再在那里投生,所以说“我的地狱已灭尽”,我就是已灭尽地狱的人。其余各词也照这个方式理解。入流者,就是已经进入圣道之流的人。不退堕法,就是其本性不会堕入恶趣。必定,就是由被称为第一圣道的正性决定而决定。至正觉彼岸,就是以被称为后三道(即后三种圣道)的正觉为最终归宿,因此我就是至正觉彼岸者,意思是我必定会证悟正觉。
Khīṇanirayotiādīsu āyatiṃ tattha anuppajjanatāya khīṇo nirayo mayhati, so ahaṃ khīṇanirayo. Esa nayo sabbattha. Sotāpannoti maggasotaṃ āpanno. Avinipātadhammoti na vinipātasabhāvo. Niyatoti paṭhamamaggasaṅkhātena sammattaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhāto sambodhi paraṃ ayanaṃ mayhanti sohaṃ sambodhiparāyaṇo, sambodhiṃ avassaṃ abhisambujjhanakoti attho.
“以杀生为缘”,就是造作杀生业的因由。“恐惧”和“仇恨”在含义上是同一个。仇恨叫作对立,而它因为应当被害怕,所以称为“恐惧”。这又有两种:外在的和内在的。比如有人杀了另一个人的父亲。那人就想:“听说这个人杀了我的父亲,我也要杀了他!”于是拿着磨快的刀到处走。这时他内心生起的仇恨思,就叫作“外在的仇恨”,因为这种仇恨的根源——造作仇恨的那个人——在外部。反过来,对方也想:“听说这人正到处找我,想杀我,我得先下手杀了他!”这样生起的思,就叫作“内在的仇恨”。这两类都还只是今生层面的。而如果看见那人在地狱里投生,地狱卒生起这样的思:“我要打他!”随即举起燃烧的铁锤——这就是那人来世的外在仇恨。如果那人心里想:“这人无缘无故要来打我,我得先打他!”这样生起的思,就是那人来世的内在仇恨。那种外在的仇恨,在义注里叫作“个人仇恨”。“苦”和“忧”在含义上也是同一个。这里如此,其余各处也应当这样理解仇恨的生起方式:“这人拿走了我的东西,我的妻子被人侵犯了,我说了谎结果事情败坏了,因为醉酒才做了这样那样的事。”
Pāṇātipātapaccayāti pāṇātipātakammassa karaṇahetu. Bhayaṃ veranti atthato ekaṃ. Veraṃ vuccati virodho, tadeva bhāyitabbato ‘‘bhaya’’nti vuccati. Tañca panetaṃ duvidhaṃ hoti – bāhiraṃ, ajjhattikanti. Ekena hi ekassa pitā mārito hoti. So cinteti ‘‘etena kira me pitā mārito, ahampi taṃyeva māressāmī’’ti nisitaṃ satthaṃ ādāya carati. Yā tassa abbhantare uppannā veracetanā, idaṃ bāhiraṃ veraṃ nāma tassa verassa mūlabhūtato verakārakapuggalato bahibhāvattā. Yā pana itarassa ‘‘ayaṃ kira maṃ māressāmīti carati, ahameva naṃ paṭhamataraṃ māressāmī’’ti cetanā uppajjati, idaṃ ajjhattikaṃ veraṃ nāma. Idaṃ tāva ubhayampi diṭṭhadhammikameva. Yā pana taṃ niraye uppannaṃ disvā ‘‘etaṃ paharissāmī’’ti jalitaṃ ayamuggaraṃ gaṇhantassa nirayapālassa cetanā uppajjati, idamassa samparāyikaṃ bāhiraṃ veraṃ. Yā cassa ‘‘ayaṃ niddosaṃ maṃ paharissāmīti āgacchati, ahameva naṃ paṭhamataraṃ paharissāmī’’ti cetanā uppajjati, idamassa samparāyikaṃ ajjhattaṃ veraṃ. Yaṃ panetaṃ bāhiraṃ veraṃ, taṃ aṭṭhakathāsu ‘‘puggalavera’’nti vuccati. Dukkhaṃ domanassanti atthato ekameva. Yathā cettha, evaṃ sesesupi ‘‘iminā mama bhaṇḍaṃ haṭaṃ, mayhaṃ dāresu cārittaṃ āpannaṃ, musā vatvā attho bhaggo, surāmadamattena idaṃ nāma kata’’ntiādinā nayena verappavatti veditabbā.
“以不坏的净信”是指已经证得的、不可动摇的净信。“为圣者所爱”是指五戒。因为这些戒确实为诸圣者所喜爱、所珍视,即使转生到别处,圣者们也不会舍弃它们,所以称为“圣者所爱”。这里其余应当说明的内容,应当知道在《清净道论》的“随念解说”中已经全部讲述了。
Aveccappasādenāti adhigatena acalappasādena. Ariyakantehīti pañcahi sīlehi. Tāni hi ariyānaṃ kantāni piyāni bhavanti, bhavantaragatāpi ariyā tāni na vijahanti, tasmā ‘‘ariyakantānī’’ti vuccanti. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge anussatiniddese vuttanti veditabbaṃ.
9. 嗔恨事经的注释
9. Āghātavatthusuttavaṇṇanā
29第九经的注释:果报依那个相而生起、住在那里,所以叫“事”,也就是原因,因此说“愤恨事”。这个所谓的愤恨,在某个事上生起时,不是只生起一次,而是会一再地生起,所以说“系缚”。或者也可以说,以某种特别的缘而生起的愤恨,在自己的所缘境上就像被绑住了一样不肯消失,还会再次生起。针对这一点,所以说“系缚愤恨”。而它纯粹是依缘而生起、产生的,所以说“令生起”。
29. Navame vasati ettha phalaṃ tannimittatāya pavattatīti vatthu, kāraṇanti āha ‘‘āghātavatthūnī’’ti. Kopo nāmāyaṃ yasmiṃ vatthusmiṃ uppajjati, na tattha ekavārameva uppajjati, atha kho punapi uppajjatevāti vuttaṃ ‘‘bandhatī’’ti. Atha vā yo paccayavisesena uppajjamāno āghāto savisaye baddho viya na vigacchati, punapi uppajjateva. Taṃ sandhāyāha ‘‘āghātaṃ bandhatī’’ti. Taṃ panassa paccayavasena nibbattanaṃ uppādanamevāti vuttaṃ ‘‘uppādetī’’ti.
第10篇 嗔恨调伏经的注释
10. Āghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā
30第十经中,“于此何可得”这句话里的“那”是指行为。通过补足语句来理解它的意思,所以经文说“愿那无意义的行为不曾发生”等等。凭什么理由说可得呢?因为无意义。众生确实以业为自己的所有。他们怎么会随别人的喜好而受苦或享乐呢?所以这里的意思只是:那只是他对我做的无意义行为,于此又能得到什么?或者另一种解释:那个嗔怒的因由,在这个人身上哪里可得呢?因为从究竟意义上说,并没有真正该嗔怒的人和能嗔怒的人。这仅仅只是行而已,也就是被称为“众生”的五蕴,这些行是刹那生灭的,那么是谁在嗔恨谁呢?这就是其中的含义。所谓“得”,除了无意义的生起之外,还能有什么呢?
30. Dasame taṃ kutettha labbhāti ettha tanti kiriyāparāmasanaṃ. Padajjhāhārena ca attho veditabboti ‘‘taṃ anatthacaraṇaṃ mā ahosī’’tiādimāha. Kena kāraṇena laddhabbaṃ niratthakabhāvato. Kammassakā hi sattā. Te kassa ruciyā dukkhitā sukhitā vā bhavanti, tasmā kevalaṃ tasmiṃ mayhaṃ anatthacaraṇaṃ, taṃ kutettha labbhāti adhippāyo. Atha vā taṃ kopakāraṇaṃ ettha puggale kuto labbhā paramatthato kujjhitabbassa kujjhanakassa ca abhāvato. Saṅkhāramattañhetaṃ, yadidaṃ khandhapañcakaṃ yaṃ ‘‘satto’’ti vuccati, te saṅkhārā ittarakhaṇikā, kassa ko kujjhatīti attho. Lābhā nāma ke siyuṃ aññatra anatthuppattito.
第11:次第灭经的注释
11. Anupubbanirodhasuttavaṇṇanā
31在第十一经中,“次第灭”是指按照次第、依照顺序而运作的灭,因此说为“依次第灭”。
31. Ekādasame anupubbanirodhāti anupubbena anukkamena pavattetabbanirodhā. Tenāha ‘‘anupaṭipāṭinirodhā’’ti.