3. 七居有情品
3. Sattāvāsavaggo
1. 处经注
1. Tiṭhānasuttavaṇṇanā
21第三品第一经中:“无我所”指对于衣服、饰品、饮品、食物等也没有我所执。“无执取”指不执取妻子。据说,对他们而言,并没有“这是我的妻子”这样的我所执;见到母亲或姊妹也不会生起欲贪。又由于自然法则成就的戒的威力,孩子才刚被见到,母乳便流出;以此标记,孩子对母亲生起母亲想,母亲对孩子生起孩子想,便如是现前。
21. Tatiyassa paṭhame amamāti vatthābharaṇapānabhojanādīsupi mamattavirahitā. Apariggahāti itthipariggahena apariggahā. Tesaṃ kira ‘‘ayaṃ mayhaṃ bhariyā’’ti mamattaṃ na hoti, mātaraṃ vā bhaginiṃ vā disvā chandarāgo na uppajjati. Dhammatāsiddhassa sīlassa ānubhāvena putte diṭṭhamatte eva mātuthanato thaññaṃ paggharati, tena saññāṇena nesaṃ mātari puttassa mātusaññā, mātu ca putte puttasaññā paccupaṭṭhitāti keci.
此外,在此(《显扬心要注·毗兰若品注释》)中说:北俱卢洲人由福德威力所成就的另一个特点也应当了知。在那里,各处有枝叶层层浓密覆盖、如同尖顶屋般令人愉悦的树木,为那里的人们充当住所。他们快乐地居住其中。还有别的树木,生长良好,一切时鲜花满枝。池塘中,盛开的红莲、蓝莲、白莲、素馨等花覆盖水面,一切时散发最胜的芳香,四处弥漫。他们的身体也远离了过高、过矮等缺陷,具备适度的高矮胖瘦;由于不被衰老征服,没有皱纹、白发等缺点;在寿命结束之前,一直保持不衰减的敏捷、力量、精进和庄严而安住。他们以不劳而获的果实为生,因此没有通过耕种、经商等方式寻求食物的辛苦,也就没有对奴隶、婢女、工人等的摄持。那里也没有冷热、蚊虫、风热、爬虫、野兽等危险。正如热季末月清晨之时,气候冷暖适中,同样地,那里一切时都是冷暖适中,他们也从不会生起任何伤害或逼恼。他们食用不耕而熟、无壳无糠、纯净芳香、有粳米之果的稻谷。在食用时,他们不会生起任何疾病,诸如疥癣、疮、白斑、痨病、咳嗽、哮症、癫痫、衰老等。
Apicettha (sārattha. ṭī. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā) uttarakurukānaṃ puññānubhāvasiddho ayampi viseso veditabbo. Tattha kira tesu tesu padesesu ghananicitapattasañchannasākhāpasākhā kūṭāgārasamā manoramā rukkhā tesaṃ manussānaṃ nivesanakiccaṃ sādhenti. Yattha sukhaṃ nivasanti, aññepi tattha rukkhā sujātā sabbadāpi pupphitaggā tiṭṭhanti. Jalāsayāpi vikasitakamalakuvalayapuṇḍarīkasogandhikādipupphasañchannā sabbakālaṃ paramasugandhaṃ samantato pavāyantā tiṭṭhanti. Sarīrampi tesaṃ atidīghādidosarahitaṃ ārohapariṇāhasampannaṃ jarāya anabhibhūtattā valitapalitādidosavirahitaṃ yāvatāyukaṃ aparikkhīṇajavabalaparakkamasobhameva hutvā tiṭṭhati. Anuṭṭhānaphalūpajīvitāya na ca nesaṃ kasivaṇijjādivasena āhārapariyeṭṭhivasena dukkhaṃ atthi, tato eva na dāsadāsikammakarādipariggaho atthi, na ca tattha sītuṇhaḍaṃsamakasavātātapasarīsapavāḷādiparissayo atthi. Yathā nāmettha gimhānaṃ pacchime māse paccūsavelāyaṃ samasītuṇho utu hoti, evameva sabbakālaṃ tattha samasītuṇhova utu hoti, na ca nesaṃ koci upaghāto vihesā vā uppajjati. Akaṭṭhapākimeva sāliṃ akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ sugandhaṃ taṇḍulapphalaṃ paribhuñjanti. Taṃ bhuñjantānaṃ nesaṃ kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, kāso, sāso, apamāro, jaroti evamādiko na koci rogo uppajjati, na ca te khujjā vā vāmanā vā kāṇā vā kuṇī vā khañjā vā pakkhahatā vā vikalaṅgā vā vikalindriyā vā honti.
那里的女人不会过高、不会过矮,不会过瘦、不会过胖,不会过黑、不会过白,容貌端严。她们手指纤长,指甲铜色,乳房圆垂,腰肢纤细,面如满月,眼睛广大,肢体柔软,大腿圆润,牙齿洁白,肚脐深邃,小腿修长,头发黑长卷曲,臀部宽阔,体毛不浓不疏,容色美丽,触感适时舒适,柔滑温和,言语悦耳,以种种饰物庄严而行。一切时中皆如十六岁少女,男子则如二十五岁。他们于子女、妻子不生贪著。这是那里的法性。
Itthiyopi tattha nātidīghā, nātirassā, nātikisā, nātithūlā, nātikāḷā, naccodātā, sobhaggappattarūpā honti. Tathā hi dīghaṅgulī, tambanakhā, alambathanā, tanumajjhā, puṇṇacandamukhī, visālakkhī, mudugattā, sahitorū, odātadantā, gambhīranābhī, tanujaṅghā, dīghanīlavellitakesī, puthulasussoṇī, nātilomā, nālomā, subhagā, utusukhasamphassā, saṇhā, sakhilā, sukhasambhāsā, nānābharaṇavibhūsitā vicaranti. Sabbadāpi soḷasavassuddesikā viya honti, purisā ca pañcavīsativassuddesikā viya. Na puttadāresu rajjanti. Ayaṃ tattha dhammatā.
那里的男女仅以七日享受欲乐,之后便如离贪者一般各自离去。那里不似此处,没有以入胎为根、以怀胎为根、以生产为根所造成的痛苦。婴儿犹如从红色丝绸中取出的黄金雕像,出母胎时不为痰唾等不净所染,轻松地出生。这是那里的法性。
Sattāhikameva ca tattha itthipurisā kāmaratiyā viharanti. Tato vītarāgā viya yathāsakaṃ gacchanti, na tattha idha viya gabbhokkantimūlakaṃ, gabbhapariharaṇamūlakaṃ, vijāyanamūlakaṃ vā dukkhaṃ hoti. Rattakañcukato kañcanapaṭimā viya dārakā mātukucchito amakkhitā eva semhādinā sukheneva nikkhamanti. Ayaṃ tattha dhammatā.
母亲生下儿女之后,便将他们安放在她所活动之处,随后心无挂碍地随意离去。若有男人或女人看见躺在那里的婴儿,便将自己的手指伸去。凭他们的业力,乳汁即从手指流出,以此哺育婴儿。婴儿如此成长,仅几日获得气力,女童便走向女人,男童便走向男人。正是有如意树,为那里的他们生出衣服和装饰品。各色缤纷、细软柔滑、触感舒适的衣服,垂挂在各处的如意树上。种种黄金饰物——以种种光网闪耀,镶嵌各色宝物,饰以花鬘工艺、蔓藤工艺、壁画工艺,佩戴在头顶、颈部、手上、腰部、脚上——也从如意树上垂挂。同样,琴、腰鼓、鼓、铙钹、螺贝、竹笛、琵琶等乐器,也在此处彼处垂挂。那里有许多果树,结出满罐大小、甘甜味美的果实,他们取用后,七日之中不受饥渴困扰。
Mātā pana puttaṃ vā dhītaraṃ vā vijāyitvā te vicaraṇakappadese ṭhapetvā anapekkhā yathāruci gacchati. Tesaṃ tattha sayitānaṃ ye passanti purisā vā itthiyo vā, te attano aṅguliyo upanāmenti. Tesaṃ kammabalena tato khīraṃ pavattati, tena te dārakā yāpenti. Evaṃ pana vaḍḍhentā katipayadivaseheva laddhabalā hutvā dārikā itthiyo upagacchanti, dārakā purise. Kapparukkhato eva ca tesaṃ tattha vatthābharaṇāni nipphajjanti. Nānāvirāgavaṇṇavicittāni hi sukhumāni mudusukhasamphassāni vatthāni tattha tattha kapparukkhesu olambantāni tiṭṭhanti. Nānāvidharasmijālasamujjalavividhavaṇṇaratanavinaddhāni anekavidhamālākammalatākammabhittikammavicittāni sīsūpagagīvūpagahatthūpagakaṭūpagapādūpagāni sovaṇṇamayāni ābharaṇāni kapparukkhato olambanti. Tathā vīṇāmudiṅgapaṇavasammatāḷasaṅkhavaṃsavetāḷaparivādinīvallakīpabhutikā tūriyabhaṇḍāpi tato tato olambanti. Tattha bahū phalarukkhā kumbhamattāni phalāni phalanti madhurarasāni, yāni paribhuñjitvā te sattāhampi khuppipāsāhi na bādhīyanti.
那里的河水极为澄净,河岸平缓怡人,无有淤泥,沙底柔软,不寒不热,全年都有芳香的水生花朵覆盖,流水处处飘香。那里没有多刺的粗糙藤蔓,唯有无刺且花果繁茂的树木,旃檀与龙脑树自然流溢芳香。想沐浴的人,在岸边一同放下衣服和饰物,入河沐浴,上岸后各自取回放在上面的衣饰,他们不会生起“这是我的,那是别人的”之想,因此彼此间没有任何纷争或争论。他们享受欲乐的游戏仅持续七日,之后便如离欲者一般游历四方。想在哪棵树下睡眠,就在那里得到卧处。见到死去的众生,他们不哭泣、不悲伤,将尸体装饰后便安置。立刻有那样的鸟飞来,把死者带到其他岛屿,因此那里没有冢墓或不净之处,死后也不堕地狱、畜生道或鬼界。据说,由于自然法则所成就的五戒威力,他们得以生天。他们的寿命恰满一千年。这一切,如同他们的五戒,皆为自然法则所成就。
Najjopi tattha suvisuddhajalā suppatitthā ramaṇīyā akaddamā vālukatalā nātisītā naccuṇhā surabhigandhīhi jalajapupphehi sañchannā sabbakālaṃ surabhī vāyantiyo sandanti, na tattha kaṇṭakikā kakkhaḷagacchalatā honti, akaṇṭakā pupphaphalasampannā eva honti, candananāgarukkhā sayameva rasaṃ paggharanti, nahāyitukāmā ca nadititthe ekajjhaṃ vatthābharaṇāni ṭhapetvā nadiṃ otaritvā nhatvā uttiṇṇuttiṇṇā upariṭṭhimaṃ upariṭṭhimaṃ vatthābharaṇaṃ gaṇhanti, na tesaṃ evaṃ hoti ‘‘idaṃ mama, idaṃ parassā’’ti. Tato eva na tesaṃ koci viggaho vā vivādo vā. Sattāhikā eva ca nesaṃ kāmaratikīḷā hoti, tato vītarāgā viya vicaranti. Yattha ca rukkhe sayitukāmā honti, tattheva sayanaṃ upalabbhati. Mate ca satte disvā na rodanti na socanti. Tañca maṇḍayitvā nikkhipanti. Tāvadeva ca nesaṃ tathārūpā sakuṇā upagantvā mataṃ dīpantaraṃ nenti, tasmā susānaṃ vā asuciṭṭhānaṃ vā tattha natthi, na ca tato matā nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjanti. Dhammatāsiddhassa pañcasīlassa ānubhāvena te devaloke nibbattantīti vadanti. Vassasahassameva ca nesaṃ sabbakālaṃ āyuppamāṇaṃ, sabbametaṃ tesaṃ pañcasīlaṃ viya dhammatāsiddhamevāti.
3. 《渴爱根本经》注释
3. Taṇhāmūlakasuttavaṇṇanā
23《长部注疏》第23段(2.103):“寻求的渴爱”:指以寻求财物为缘而生起的渴爱。“已寻求的渴爱”:指对已寻得的财物生起的渴爱。由于以热切渴望的方式寻求,因此称为“寻求”——这是指由内在动机与外在努力而生起如此转起的心。所以说“有渴爱则有寻求”。“获得色等所缘”:即以探索有执取之色等所缘的方式而获得。然而,对于未经寻求便得到的,实际上也等同于经由寻求而获得,因为那是由于过去已造之业而如此得到的。因此说:“当有寻求时,就有获得。”
23. Tatiye (dī. ni. ṭī. 2.103) esanataṇhāti bhogānaṃ pariyesanavasena pavattā taṇhā. Esitataṇhāti pariyiṭṭhesu bhogesu uppajjamānataṇhā. Paritassanavasena pariyesati etāyāti pariyesanā, āsayato payogato ca pariyesanā tathāpavatto cittuppādo. Tenāha ‘‘taṇhāya sati hotī’’ti. Rūpādiārammaṇappaṭilābhoti savatthukānaṃ rūpādiārammaṇānaṃ gavesanavasena paṭilābho. Yaṃ pana apariyiṭṭhaṃyeva labbhati, tampi atthato pariyesanāya laddhameva nāma tathārūpassa kammassa pubbekatattā eva labbhanato. Tenāha ‘‘so hi pariyesanāya sati hotī’’ti.
“乐之决择”:确切地决断乐,故称乐之决择。从乐的自性、集、灭、过患、出离如实了知后所生起的智,即是乐之决择。“应知”:应当了知。对于“净、乐”等,以种种方式在所缘上增益不真实的行相,这种沉浸倾向称为“决择”,亦即随喜观、渴爱。对于见,也应如此了知“决择”的性质。然而,在此经中,唯以“寻”为决择。而“此经”即《帝释问经》(《长部》2.358),其中有言:“帝释,欲是以寻为因。”在此,即本经中,是以寻为决择,由此,“他以此而决择故”,说明“决择”一词具工具格之义。如上所述,便是显示决择的方式。
Sukhavinicchayanti sukhaṃ visesato nicchinotīti sukhavinicchayo. Sukhaṃ sabhāvato samudayato atthaṅgamato ādīnavato nissaraṇato ca yāthāvato jānitvā pavattañāṇaṃva sukhavinicchayaṃ. Jaññāti jāneyya. ‘‘Subhaṃ sukha’’ntiādikaṃ ārammaṇe abhūtākāraṃ vividhaṃ ninnabhāvena cinoti āropetīti vinicchayo, assādānupassanā taṇhā. Diṭṭhiyāpi evameva vinicchayabhāvo veditabbo. Imasmiṃ pana sutte vitakkoyeva āgatoti yojanā. Imasmiṃ pana sutteti sakkapañhasutte (dī. ni. 2.358). Tattha hi ‘‘chando kho, devānaminda, vitakkanidāno’’ti āgataṃ. Idhāti imasmiṃ sutte. Vitakkeneva vinicchinantīti etena ‘‘vinicchinati etenāti vinicchayo’’ti vinicchayasaddassa karaṇasādhanamāha. Ettakantiādi vinicchayanākāradassanaṃ.
「欲贪」:以欢喜之义为「欲」,以染着之义为「贪」,故合称「欲贪」。此处的欲贪,由于不串习而变得微弱生起,因此说它是“微弱贪爱的同义语”。「联结」:即依渴爱与见而生起的倾向。因为“这是我的”这种渴爱执取,大多以我执为所依,故说“我、我所”。「强力决定」:指这类执取的坚固状态。「依渴爱与见而执取」:即依于“我、我所”的强力决定,倾向于我、我所执取的事物,将不应共享之物当作共有而执取后安住;如此生起的与贪俱行的心念。对于自己所执取的事物,由于某种法而不能与他人共享,那种法即是「不能忍」。如此,依词源学解释词义。而依语法特征:由于那种法令人悭吝,故为悭吝者,其状态或作用即悭吝,悭吝之法即悭吝法。由于悭吝之力,以殷重守护称为「守护」。故说“门……善守护”。
Chandanaṭṭhena chando, evaṃ rañjanaṭṭhena rāgoti chandarāgo. Svāyaṃ anāsevanatāya mando hutvā pavatto idhādhippetoti āha ‘‘dubbalarāgassādhivacana’’nti. Ajjhosānanti taṇhādiṭṭhivasena abhinivesanaṃ. ‘‘Mayhaṃ ida’’nti hi taṇhāgāho yebhuyyena attaggāhasannissayova hoti. Tenāha ‘‘ahaṃ mamantī’’ti. Balavasanniṭṭhānanti ca tesaṃ gāhānaṃ thirabhāvappattimāha. Taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānavasena abhiniviṭṭhassa attattaniyaggāhavatthuno aññāsādhāraṇaṃ viya katvā pariggahetvā ṭhānaṃ, tathāpavatto lobhasahagatacittuppādo. Attanā pariggahitassa vatthuno yassa vasena parehi sādhāraṇabhāvassa asahamāno hoti puggalo, so dhammo asahanatā. Evaṃ vacanatthaṃ vadanti niruttinayena. Saddalakkhaṇena pana yassa dhammassa vasena macchariyayogato puggalo maccharo , tassa bhāvo, kammaṃ vā macchariyaṃ, maccharo dhammo. Macchariyassa balavabhāvato ādarena rakkhaṇaṃ ārakkhoti āha ‘‘dvāra…pe… suṭṭhu rakkhaṇa’’nti.
「所作」:即产生自果,指任何原因。「增上所作」即「诉讼」,是一种特别的原因。而这种特别的原因,正是为了守护财富而生起执杖等无义之事,因此说“守护等诉讼”等。「为了阻止他人」:即通过杀害等方式来恼害他人。「执取」:他们以此而执取,故为执取;执杖即执取杖,指生起以杖击打、伤害他人的心念。执取刀等情况也是如此。「身之纷争」:通过手触等由身所造的纷争。「口之纷争」:以刺心话等由语所造的纷争。「冲突」:以互相敌对的方式,以此执取乖违之相。「争论」:以此说着相违之语。「你你」:伴随着不恭敬语而说“你、你”。这一切都应当了知为如此生起的、与过失俱行的心念。因此世尊说:“许多不善、邪恶法生起。”
Attano phalaṃ karotīti karaṇaṃ, yaṃ kiñci kāraṇaṃ. Adhikaṃ karaṇanti adhikaraṇaṃ, visesakāraṇaṃ. Visesakāraṇañca bhogānaṃ ārakkhadaṇḍādānādianatthasambhavassāti vuttaṃ ‘‘ārakkhādhikaraṇa’’ntiādi. Paranisedhanatthanti māraṇādinā paresaṃ vibādhanatthaṃ. Ādiyanti etenāti ādānaṃ, daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ, daṇḍaṃ āharitvā paraviheṭhanacittuppādo. Satthādānepi eseva nayo. Hatthaparāmāsādivasena kāyena kātabbo kalaho kāyakalaho. Mammaghaṭṭanādivasena vācāya kātabbo kalaho vācākalaho. Virujjhanavasena virūpaṃ gaṇhāti etenāti viggaho. Viruddhaṃ vadati etenāti vivādo. ‘‘Tuvaṃ tuva’’nti agāravavacanasahacaraṇato tuvaṃtuvaṃ. Sabbepi te tathāpavattadosasahagatā cittuppādā veditabbā. Tenāha bhagavā ‘‘aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantī’’ti.
4-5. 《净居天经》等的注释
4-5. Sattāvāsasuttādivaṇṇanā
24-25第四项:「众生住处」:众生居住在这些之中,故为众生住处,即想有不同等类别的众生群体。因为那些众生住处,对于所属的众生而言,由于这种归属关系,便适合被说为所依处。这好比从整体称呼部分,如说“树上的树枝”,所以(注释)说:“众生的住处,即他们居住之处。”净居天也是一种众生住处,因为世尊说过:“诸比丘,除了净居天的天众,像这样容易得到、而我在漫长轮回中未曾居住过的众生住处,是难以找到的。”(长部 2.91)若净居天也是众生住处,为何此经未将其纳入?对此,注释中说明了原因,说“因为并非一切时都有”等。而广果天应当视为属于第四禅的众生住处。第五项内容容易理解。
24-25. Catutthe sattā āvasanti etesūti sattāvāsā, nānattasaññiādibhedā sattanikāyā. Yasmā te te sattanivāsā tappariyāpannānaṃ sattānaṃ tāya eva tappariyāpannatāya ādhāro viya vattabbataṃ arahanti. Samudāyācāro hi avayavassa yathā ‘‘rukkhe sākhā’’ti, tasmā ‘‘sattānaṃ āvāsā, vasanaṭṭhānānīti attho’’ti vuttaṃ. Suddhāvāsāpi sattāvāsova ‘‘na so, bhikkhave, sattāvāso sulabharūpo, yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehī’’ti (dī. ni. 2.91) vacanato. Yadi evaṃ te kasmā idha na gahitāti tattha kāraṇamāha ‘‘asabbakālikattā’’tiādi. Vehapphalā pana catuttheyeva sattāvāse bhajantīti daṭṭhabbaṃ. Pañcamaṃ uttānameva.
第六 石柱经注释
6. Silāyūpasuttavaṇṇanā
26以中等身材者的手为标准,二十四指的长度为一肘(kukku),也称作“kakkū”。此处的“八肘超出轮辋”,是指有八个肘的高度突出于坑口之上而立起。其余部分容易理解。
26. Chaṭṭhe pamāṇamajjhimassa purisassa catuvīsataṅguliko hattho kukku, ‘‘kakkū’’tipi tasseva nāmaṃ. Aṭṭha kukkū upari nemassāti aṭṭha hatthā āvāṭassa upari uggantvā ṭhitā bhaveyyuṃ. Sesamettha uttānameva.
第七 第一恐惧经注释
7. Paṭhamaverasuttavaṇṇanā
27「yatoti」:在此,“to”如同“dā”,是一个表示时间的词,意为‘当……之时’;因此“yato”即是‘在那时’。
「恐惧与仇恨(verāni)」:之所以称为恐惧,是因为这些法能带来恐惧,或与恐惧相应,又或者它们本身就是应当畏惧的对象;而称为仇恨,是因为它们能产生仇恨。这里指的是杀生等思心所。杀生等这些业,无论是谁造作,或是针对谁而造作,对双方都会带来仇恨,因此这些应当畏惧的业便称为‘制造仇恨者’。
「入流(sotāpatti)」:此处‘入流’指的是进入圣道之流的开端——即最初的证入、修习和证得。为了这个目的而安住其上的支分,就是「入流支(sotāpattiyaṅgāni)」。入流支有两类:一类是为了证得入流而设立的支分,也就是因缘,这发生在获得入流道之前,能导向证得入流果,这就是经典中所说的‘亲近善士、听闻正法、如理作意、法随法行’。另一类是已证得入流功德、安住于入流果者的支分,也就是‘入流者的支分’,意思是‘依此而了知他为入流者’,这指的是
27. Sattame (saṃ. ni. ṭī. 2.241) yatoti yasmiṃ kāle. Ayañhi to-saddo dā-saddo viya idha kālavisayo, yadāti vuttaṃ hoti. Bhayāni verānīti bhīyate bhayaṃ, bhayena yogā, bhāyitabbena vā bhayaṃ eva verappasavaṭṭhena veranti ca laddhanāmā cetanādayo. Pāṇātipātādayo hi yassa pavattanti, yañca uddissa pavattīyanti, ubhayesañca verāvahā, tato eva cete bhāyitabbā verasañjanakā nāmāti. Sotassa ariyamaggassa ādito pajjanaṃ paṭipatti adhigamo sotāpatti. Tadatthāya tattha patiṭṭhitassa ca aṅgāni sotāpattiyaṅgāni. Duvidhañhi (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.41) sotāpattiyaṅgaṃ sotāpattiatthāya ca aṅgaṃ kāraṇaṃ, yaṃ sotāpattimaggappaṭilābhato pubbabhāge sotāpattippaṭilābhāya saṃvattati, ‘‘sappurisasaṃsevo saddhammassavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipattī’’ti (dī. ni. 3.311) evaṃ āgataṃ. Paṭiladdhaguṇassa ca sotāpattiṃ patvā ṭhitassa aṅgaṃ, yaṃ ‘‘sotāpannassa aṅga’’ntipi vuccati ‘‘sotāpanno aṅgīyati ñāyati etenā’’ti katvā, buddhe aveccappasādādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Idamidhādhippetaṃ.
「已灭尽地狱(khīṇanirayo)」等词:因为未来不再于地狱中出生,所以说‘我的地狱已灭尽’,我即是已灭尽地狱者。其余诸词同理。
「入流者(sotāpanno)」:指已进入圣道之流的人。
「不退堕法(avinipātadhammo)」:指不以堕恶趣为性。
「决定(niyato)」:指由第一圣道所确立的正性决定而决定,必定不退转。
「以菩提为归宿者(sambodhiparāyaṇo)」:以更上的三道所摄的正觉为最终归宿,因此我被称为‘以菩提为归宿者’,意思是我必定会证悟正觉。
Khīṇanirayotiādīsu āyatiṃ tattha anuppajjanatāya khīṇo nirayo mayhati, so ahaṃ khīṇanirayo. Esa nayo sabbattha. Sotāpannoti maggasotaṃ āpanno. Avinipātadhammoti na vinipātasabhāvo. Niyatoti paṭhamamaggasaṅkhātena sammattaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhāto sambodhi paraṃ ayanaṃ mayhanti sohaṃ sambodhiparāyaṇo, sambodhiṃ avassaṃ abhisambujjhanakoti attho.
“以杀生为缘”(pāṇātipātapaccayā):即造作杀生业的因。“恐惧”(bhayaṃ)与“仇恨”(veraṃ)在意义上实为同一。仇恨是指对立,而它因应被怖畏,故称为“恐惧”。此恐惧与仇恨又有两种:外部的和内部的。譬如,有人杀了另一人的父亲。被杀者的孩子便想:‘据说我的父亲被此人杀害,我也要杀掉他!’于是带着磨快的刀四处寻找。这时,在他内心中生起的仇恨思,便称为“外部的仇恨”,因为这种仇恨的根源——即那造作仇恨者——处在此人外部。反过来,那杀父的人也想:‘听说此人正到处找我,想杀掉我,我得先下手为强!’由此生起的思,便称为“内部的仇恨”。这两类都还只是现法(即今生)层面的仇恨。而当地狱卒看见那杀生者在地狱中再生时,便生起这样的思:‘我要狠狠打击他!’随即举起了燃烧的铁锤——这就是那杀生者来世的“外部仇恨”。又好比,在地狱中受报的那人心里想:‘此人无缘无故要来打我了,我得先打他!’这样生起的思,便是他来世的“内部仇恨”。
Pāṇātipātapaccayāti pāṇātipātakammassa karaṇahetu. Bhayaṃ veranti atthato ekaṃ. Veraṃ vuccati virodho, tadeva bhāyitabbato ‘‘bhaya’’nti vuccati. Tañca panetaṃ duvidhaṃ hoti – bāhiraṃ, ajjhattikanti. Ekena hi ekassa pitā mārito hoti. So cinteti ‘‘etena kira me pitā mārito, ahampi taṃyeva māressāmī’’ti nisitaṃ satthaṃ ādāya carati. Yā tassa abbhantare uppannā veracetanā, idaṃ bāhiraṃ veraṃ nāma tassa verassa mūlabhūtato verakārakapuggalato bahibhāvattā. Yā pana itarassa ‘‘ayaṃ kira maṃ māressāmīti carati, ahameva naṃ paṭhamataraṃ māressāmī’’ti cetanā uppajjati, idaṃ ajjhattikaṃ veraṃ nāma. Idaṃ tāva ubhayampi diṭṭhadhammikameva. Yā pana taṃ niraye uppannaṃ disvā ‘‘etaṃ paharissāmī’’ti jalitaṃ ayamuggaraṃ gaṇhantassa nirayapālassa cetanā uppajjati, idamassa samparāyikaṃ bāhiraṃ veraṃ. Yā cassa ‘‘ayaṃ niddosaṃ maṃ paharissāmīti āgacchati, ahameva naṃ paṭhamataraṃ paharissāmī’’ti cetanā uppajjati, idamassa samparāyikaṃ ajjhattaṃ veraṃ. Yaṃ panetaṃ bāhiraṃ veraṃ, taṃ aṭṭhakathāsu ‘‘puggalavera’’nti vuccati. Dukkhaṃ domanassanti atthato ekameva. Yathā cettha, evaṃ sesesupi ‘‘iminā mama bhaṇḍaṃ haṭaṃ, mayhaṃ dāresu cārittaṃ āpannaṃ, musā vatvā attho bhaggo, surāmadamattena idaṃ nāma kata’’ntiādinā nayena verappavatti veditabbā.
“以不坏的净信”(aveccappasādena):指已证得的、不可动摇的净信。“为圣者所爱者”(ariyakantehi):即五戒。因为这些戒是圣者们所喜爱、所乐于持守的,即使转生他处,圣者们也不会舍弃,故称“圣所喜戒”。至于此处其余应说明的内容,在《清净道论》的“随念解说”中已完全讲述,应当了解。
Aveccappasādenāti adhigatena acalappasādena. Ariyakantehīti pañcahi sīlehi. Tāni hi ariyānaṃ kantāni piyāni bhavanti, bhavantaragatāpi ariyā tāni na vijahanti, tasmā ‘‘ariyakantānī’’ti vuccanti. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge anussatiniddese vuttanti veditabbaṃ.
第九 愤恨事经注释
9. Āghātavatthusuttavaṇṇanā
29在第九经中:“依此而住,果报依其相续而起”,故说“事”(vatthu),即原因,因此称为“愤恨事”。所谓愤恨,当它在某个事上生起时,并非只发生一次,而是会再三生起,因此说“系缚”。或者,以某种特殊缘而生起的愤恨,在自己的所缘境上犹如被束缚一般,不会离去,还会再度生起。就此而言,说“系缚愤恨”。然而,那仅是由缘而令其产生、生起,故说“令生起”。
29. Navame vasati ettha phalaṃ tannimittatāya pavattatīti vatthu, kāraṇanti āha ‘‘āghātavatthūnī’’ti. Kopo nāmāyaṃ yasmiṃ vatthusmiṃ uppajjati, na tattha ekavārameva uppajjati, atha kho punapi uppajjatevāti vuttaṃ ‘‘bandhatī’’ti. Atha vā yo paccayavisesena uppajjamāno āghāto savisaye baddho viya na vigacchati, punapi uppajjateva. Taṃ sandhāyāha ‘‘āghātaṃ bandhatī’’ti. Taṃ panassa paccayavasena nibbattanaṃ uppādanamevāti vuttaṃ ‘‘uppādetī’’ti.
第十 《愤恨调伏经》注疏
10. Āghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā
30在第十经中,“taṃ kutettha labbhā”(于此何可得)一句,其中“taṃ”是指代行为。应通过补足文句来理解其义,故说“愿那个无义之行不曾发生”等。既然无义,又凭什么理由有所得呢?众生实以业为自主者,岂能随他人好恶而受苦乐?因此,潜台词即是:那只是他对我所做的无义行径,于此又能得到什么?或者另一种解释:那个忿怒的因,在此人身上哪里可得呢?因为从究竟义来看,并没有真正的应嗔者与嗔者。这仅仅是“行”,即名为“众生”的五蕴而已,这些行刹那即灭,又有谁在嗔恨谁呢?这就是其中含义。而所谓的“得”,除了无义的生起之外,又能是什么?
30. Dasame taṃ kutettha labbhāti ettha tanti kiriyāparāmasanaṃ. Padajjhāhārena ca attho veditabboti ‘‘taṃ anatthacaraṇaṃ mā ahosī’’tiādimāha. Kena kāraṇena laddhabbaṃ niratthakabhāvato. Kammassakā hi sattā. Te kassa ruciyā dukkhitā sukhitā vā bhavanti, tasmā kevalaṃ tasmiṃ mayhaṃ anatthacaraṇaṃ, taṃ kutettha labbhāti adhippāyo. Atha vā taṃ kopakāraṇaṃ ettha puggale kuto labbhā paramatthato kujjhitabbassa kujjhanakassa ca abhāvato. Saṅkhāramattañhetaṃ, yadidaṃ khandhapañcakaṃ yaṃ ‘‘satto’’ti vuccati, te saṅkhārā ittarakhaṇikā, kassa ko kujjhatīti attho. Lābhā nāma ke siyuṃ aññatra anatthuppattito.
「《愤恨调伏经》」的注释(Āghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā)至此结束。
Āghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
第十一部:「《次第灭经》」的注释(Anupubbanirodhasuttavaṇṇanā)
11. Anupubbanirodhasuttavaṇṇanā
31在第十一经中,“次第灭”(anupubbanirodhā)是指按次第、随顺序而现起的灭,因此说为“依次第灭”(anupaṭipāṭinirodhā)。
31. Ekādasame anupubbanirodhāti anupubbena anukkamena pavattetabbanirodhā. Tenāha ‘‘anupaṭipāṭinirodhā’’ti.
「《次第灭经》」的注释(Anupubbanirodhasuttavaṇṇanā)至此结束。
Anupubbanirodhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
“众生住处品”注释(Sattāvāsavaggavaṇṇanā)至此结束。
Sattāvāsavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.