(6) 1. 乔达弥品
(6) 1. Gotamīvaggo
1. 乔达弥经释
1. Gotamīsuttavaṇṇanā
51在第六集的第一部经中,“住在释迦族中”是指世尊第一次前往后便住在了那里。“摩诃波阇波提”:因为她既是儿子们的母亲,又是女儿们的母亲,身份极为尊贵,因此得到此名。“她来到世尊之处”:世尊到达迦毗罗卫城后,首先让难陀出家,第七天又让罗睺罗童子出家。而在“库巴达卡争斗”发生时,两座城市的居民都准备出战,世尊便前去教化那些国王,为他们宣说了《自杖经》。国王们生起信心,各各献出二百五十位童子,共五百位童子在世尊座下出家。其后,这些童子的妻子们派人送信来,引发了他们的不乐。世尊了知他们生起不乐,便带领那五百位年轻比丘来到古那罗湖,坐在自己往昔为古那罗鸟时所曾坐的石板上,通过讲说《古那罗本生》消除了他们的不乐,令他们全部安住于入流果。然后又把他们带回大林,使其证得阿拉汉果。为了试探他们的心意,那些妻子们再次派人送信来。他们回信道:“我们不可能再过居家生活了。”于是那五百位妻子心想:“现在我们直接去他们家并不合适,应当先去找摩诃波阇波提,请她准许我们出家,然后我们再出家。”
51. Chaṭṭhassa paṭhame sakkesu viharatīti paṭhamagamanena gantvā viharati. Mahāpajāpatīti puttapajāya ceva dhītupajāya ca mahantattā evaṃladdhanāmā. Yena bhagavā tenupasaṅkamīti bhagavā kapilapuraṃ gantvā paṭhamameva nandaṃ pabbājesi, sattame divase rāhulakumāraṃ. Cumbaṭakakalahe (dī. ni. aṭṭha. 2.331; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.37) pana ubhayanagaravāsikesu yuddhatthāya nikkhantesu satthā gantvā te rājāno saññāpetvā attadaṇḍasuttaṃ (su. ni. 941 ādayo; mahāni. 170 ādayo) kathesi. Rājāno pasīditvā aḍḍhatiyasate aḍḍhatiyasate kumāre adaṃsu, tāni pañca kumārasatāni satthu santike pabbajiṃsu, atha nesaṃ pajāpatiyo sāsanaṃ pesetvā anabhiratiṃ uppādayiṃsu. Satthā tesaṃ anabhiratiyā uppannabhāvaṃ ñatvā te pañcasate daharabhikkhū kuṇāladahaṃ netvā attano kuṇālakāle nisinnapubbe pāsāṇatale nisīditvā kuṇālajātakakathāya (jā. 2.21.kuṇālajātaka) tesaṃ anabhiratiṃ vinodetvā sabbepi te sotāpattiphale patiṭṭhāpesi, puna mahāvanaṃ ānetvā arahattaphaleti. Tesaṃ cittajānanatthaṃ punapi pajāpatiyo sāsanaṃ pahiṇiṃsu. Te ‘‘abhabbā mayaṃ gharāvāsassā’’ti paṭisāsanaṃ pahiṇiṃsu. Tā ‘‘na dāni amhākaṃ gharaṃ gantuṃ yuttaṃ, mahāpajāpatiyā santikaṃ gantvā pabbajjaṃ anujānāpetvā pabbajissāmā’’ti pañcasatāpi mahāpajāpatiṃ upasaṅkamitvā ‘‘ayye, amhākaṃ pabbajjaṃ anujānāpethā’’ti āhaṃsu. Mahāpajāpatī tā itthiyo gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Setacchattassa heṭṭhā rañño parinibbutakāle upasaṅkamītipi vadantiyeva.
“够了,乔达弥,你不要喜欢这样!”为何世尊要拒绝呢?难道一切诸佛不都有四众弟子吗?确实如此。但世尊心想:若令她们在历经辛苦、反复请愿之后才获准出家,她们便会觉得“这出家是千辛万苦求来的”,从而能善加守护。因此,世尊为了令她们珍重受持,才先示拒绝,而后再予开许。“她便离去了”指她又返回了迦毗罗卫城。“随心所欲地住了一段时间后”指世尊观察那些应得度的众生因缘,随顺己意安住之后,便“踏上旅程”。为摄受广大众生,世尊以无上的佛陀威光、无与伦比的佛陀庄严,从容不迫地启程了。
Alaṃ gotami, mā te ruccīti kasmā paṭikkhipi, nanu sabbesampi buddhānaṃ catasso parisā hontīti? Kāmaṃ honti, kilametvā pana anekavāraṃ yācite anuññātaṃ pabbajjaṃ ‘‘dukkhena laddhā’’ti sammā paripālessantīti garuṃ katvā anuññātukāmo paṭikkhipi. Pakkāmīti puna kapilapurameva pāvisi. Yathābhirantaṃviharitvāti bodhaneyyasattānaṃ upanissayaṃ olokento yathājjhāsayane viharitvā. Cārikaṃ pakkāmīti mahājanasaṅgahaṃ karonto uttamāya buddhasiriyā anopamena buddhavilāsena aturitacārikaṃ pakkāmi.
「与众多释迦族女人一同」指就在住处里面,五百位释迦族女人为了十力者(世尊)而取了出家的装束,并且也让其他女人取了出家的装束,摩诃巴阇波提便和所有这些众多的释迦族女人一起。「踏上旅行」指她们启程出发。不过在启程的时候,考虑到这些娇生惯养的皇家女众没法徒步远行,释迦族和拘利族的国王们就为她们准备了金轿子。可是她们觉得“如果坐着车子去,就是对世尊不恭敬”,于是还是坚持步行,走了整整一由旬的莲花路。国王们也在队伍前后安排了护卫,并让人把装满米、酥油等的车子都装得满满的,派人吩咐说:“在所到之处,你们就准备好食物。”“双脚肿胀”是因为她们的身体实在太娇嫩了,脚上旧的泡还没好,新的泡又磨破了,两只脚就像撒满了碎瓦砾一样,又肿又胀。所以经文说“双脚肿胀”。「在门屋之外」指在门房的外面。她为什么这样站在外面呢?据说她心里是这样想的:“我没有得到如来的允许,就自己取了出家装束,而我取装束这件事,在整个赡部洲洲都已经传开了。如果世尊允许我出家,那固然是好;可要是他不允许的话,就会有很大的非难了。”因此,她不敢直接走入寺院,只好哭着站在那里。
Sambahulāhi sākiyānīhi saddhinti antonivesanamhiyeva dasabalaṃ uddissa pabbajjāvesaṃ gahetvā pañcasatā sākiyāniyo pabbajjāvesaṃyeva gāhāpetvā sabbāhipi tāhi sambahulāhi sākiyānīhi saddhiṃ. Cārikaṃ pakkāmīti gamanaṃ abhinīhari. Gamanābhinīharaṇakāle pana tā sukhumālā rājitthiyo padasā gantuṃ na sakkhissantīti sākiyakoliyarājāno sovaṇṇasivikāyo upaṭṭhāpayiṃsu. Tā pana ‘‘yāne āruyha gacchantīti satthari agāravo kato hotī’’ti ekapaṇṇāsayojanikaṃ padasāva paṭipajjiṃsu. Rājānopi purato ca pacchato ca ārakkhaṃ saṃvidahāpetvā taṇḍulasappitelādīnaṃ sakaṭāni pūrāpetvā ‘‘gataṭṭhāne gataṭṭhāne āhāraṃ paṭiyādethā’’ti purise pesayiṃsu. Sūnehi pādehīti tāsañhi sukhumālattā pādesu eko phoṭo uṭṭheti, eko bhijjati. Ubho pādā katakaṭṭhisamparikiṇṇā viya hutvā uddhumātā jātā. Tena vuttaṃ – ‘‘sūnehi pādehī’’ti. Bahidvārakoṭṭhaketi dvārakoṭṭhakato bahi. Kasmā panevaṃ ṭhitāti? Evaṃ kirassā ahosi – ‘‘ahaṃ tathāgatena ananuññātā sayameva pabbajjāvesaṃ aggahesiṃ, evaṃ gahitabhāvo ca pana me sakalajambudīpe pākaṭo jāto. Sace satthā pabbajjaṃ anujānāti, iccetaṃ kusalaṃ. Sace pana nānujānissati, mahatī garahā bhavissatī’’ti vihāraṃ pavisituṃ asakkontī rodamānāva aṭṭhāsi.
“你为何,乔达弥?”意思是:难道是王族中发生了什么变故吗?你因何缘故变得这样面容憔悴,双脚肿胀……站在这里呢?“用另一种方式”指以另一种理由。阿难通过“世尊,她有大恩啊”等语,陈述了她的功德后,再次为她乞求出家,故对世尊如此说道。世尊亦心想:“女人向来智慧较浅,若仅凭一次请求便轻易允其出家,她们便不会郑重持守我的教法。”因此,先前拒绝了三次。如今,为了令她们能珍重受持,世尊便说:“阿难,若摩诃波阇波提·果德弥接受八重法,那此即是她的具足戒。”在此,“那此即是她的”意思是:如此,她的出家及具足戒便得以成立了。
Kiṃ nu tvaṃ gotamīti kiṃ nu rājakulānaṃ vipatti uppannā, kena tvaṃ kāraṇena evaṃ vivaṇṇabhāvaṃ pattā, sūnehi pādehi…pe… ṭhitāti. Aññenapi pariyāyenāti aññenapi kāraṇena. Bahukārā, bhantetiādinā tassā guṇaṃ kathetvā puna pabbajjaṃ yācanto evamāha. Satthāpi ‘‘itthiyo nāma parittapaññā, ekayācitamattena pabbajjāya anuññātāya na mama sāsanaṃ garuṃ katvā gaṇhissantī’’ti tikkhattuṃ paṭikkhipitvā idāni garuṃ katvā gāhāpetukāmatāya sace, ānanda, mahāpajāpatī gotamīaṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāti, sāva’ssā hotuupasampadātiādimāha. Tattha sāvassāti sā eva assā pabbajjāpi upasampadāpi hotu.
“‘当天受具足戒者’:即在那一天受了具足戒的人。应当行礼、起迎、合掌与恭敬之仪:即不存傲慢与轻视,以五体投地的方式行礼;从座位起身、前往迎接,称为起迎;十指相合,称为合掌之礼;铺设座位、在一旁扇凉等合宜的侍奉行为,则属恭敬之仪。‘在无有比丘的住处’:指她所居住的地方,附近没有可毫无障碍地前去请教、给予教诫的导师或阿阇梨,这样的住处即名为无有比丘的住处。不应在这样的住处入雨安居。‘每半月’:即每个布萨日。‘为求教诫而往诣’:为请求教诫而前往。‘以所见’:即以眼所见。‘以所闻’:即以耳所闻。‘以所疑’:依所见与所闻而生起的怀疑。‘重法’:指严重的桑喀地谢沙罪。‘半月敬悦’:即不多不少、整满十五天的敬悦行。‘于六法中’:指在以非时食为第六条的这些学处中。‘所学之学处’:即一条学处也未曾违犯、圆满修习的学处。不应叱骂、不应毁訾:即不以十种骂詈事中的任何一种来叱骂对方,也不以任何令对方怖畏的肢体毁訾来毁訾对方。
Tadahūpasampannassāti taṃdivasaṃ upasampannassa. Abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kattabbanti omānātimāne akatvā pañcapatiṭṭhitena abhivādanaṃ, āsanā paccuṭṭhāya paccuggamanavasena paccuṭṭhānaṃ, dasanakhe samodhānetvā añjalikammaṃ, āsanapaññāpanabījanādikaṃ anucchavikakammasaṅkhātaṃ sāmīcikammañca katabbaṃ. Abhikkhuke āvāseti yattha vasantiyā anantarāyena ovādatthāya upasaṅkamanaṭṭhāne ovādadāyako ācariyo natthi, ayaṃ abhikkhuko āvāso nāma. Evarūpe āvāse vassaṃ na upagantabbaṃ. Anvaḍḍhamāsanti anuposathikaṃ. Ovādūpasaṅkamananti ovādatthāya upasaṅkamanaṃ. Diṭṭhenāti cakkhunā diṭṭhena. Sutenāti sotena sutena. Parisaṅkāyāti diṭṭhasutavasena parisaṅkitena. Garudhammanti garukaṃ saṅghādisesāpattiṃ. Pakkhamānattanti anūnāni pannarasa divasāni mānattaṃ. Chasu dhammesūti vikālabhojanacchaṭṭhesu sikkhāpadesu. Sikkhitasikkhāyāti ekasikkhampi akhaṇḍaṃ katvā pūritasikkhāya. Akkositabbo paribhāsitabboti dasannaṃ akkosavatthūnaṃ aññatarena akkosavatthunā na akkositabbo, bhayūpadaṃsanāya yāya kāyaci paribhāsāya na paribhāsitabbo.
“‘比丘尼对比丘的言教路径已遮止’:即以教诫、教授、说法为内涵的言教路径,在比丘尼对比丘的方面,已被遮止、关闭。没有任何一位比丘尼可以去教诫或教授比丘。不过,可以依传统这样说:‘尊者,古时的长老们是奉行这样的衣制的。’‘比丘对比丘尼的言教路径未遮止’:指比丘对比丘尼这方面的言教路径并无遮止,可以随宜教诫、教授、宣说佛法。这是此处内容的扼要,至于详细解释八重法的部分,应依《一切善见律》注中所说明的方法来理解。”
Ovaṭo bhikkhunīnaṃ bhikkhūsu vacanapathoti ovādānusāsanadhammakathāsaṅkhāto vacanapatho bhikkhunīnaṃ bhikkhūsu ovarito pihito, na bhikkhuniyā koci bhikkhu ovaditabbo anusāsitabbo vā ‘‘bhante, porāṇakattherā idaṃ cīvaravattaṃ pūrayiṃsū’’ti evaṃ pana paveṇivasena kathetuṃ vaṭṭati. Anovaṭobhikkhūnaṃ bhikkhunīsu vacanapathoti bhikkhūnaṃ pana bhikkhunīsu vacanapatho anivārito, yathāruci ovadituṃ anusāsituṃ dhammakathaṃ kathetunti ayamettha saṅkhepo, vitthārato panesā garudhammakathā samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya (pāci. aṭṭha. 148) vuttanayeneva veditabbā.
摩诃波阇波提在世尊面前领受了这八重法,而后当阿难长老向她转告时,她一听到,先前那巨大的忧愁顿时止息了,犹如从阿耨达池取来的一百壶凉水浇在头顶一般,一切热恼悉皆消散。她内心欢喜,为了表达接受八重法后所生的喜悦与快乐,发出了这样的感叹:‘太好了,尊者……’
Ime pana aṭṭha garudhamme satthu santike uggahetvā therena attano ārociyamāne sutvāva mahāpajāpatiyā tāva mahantaṃ domanassaṃ khaṇena paṭippassambhi, anotattadahato ābhatena sītudakassa ghaṭasatena matthake parisittā viya vigatapariḷāhā attamanā hutvā garudhammapaṭiggahaṇena uppannapītipāmojjaṃ āvikarontī seyyathāpi, bhantetiādikaṃ udānaṃ udānesi.
「如缸中灯之贼」是指那些在缸里点一盏灯,借灯光窥伺他人家中财物而行窃的盗贼。「名为白骨之病」是一种虫,它钻入稻茎内部的秆心;被它钻过的秆,即使抽出来,也吸不出稻穗顶端的乳浆。「名为茜草色之病」是指甘蔗内部变红的情形。
Kumbhatthenakehīti kumbhe dīpaṃ jāletvā tena ālokena paraghare bhaṇḍaṃ vicinitvā thenakacorehi. Setaṭṭhikā nāma rogajātīti eko pāṇako nāḷamajjhagataṃ kaṇḍaṃ vijjhati, yena viddhā kaṇḍā nikkhantampi sālisīsaṃ khīraṃ gahetuṃ na sakkoti. Mañjiṭṭhikā nāma rogajātīti ucchūnaṃ antorattabhāvo.
「大湖预先筑堤」这句话,意在说明:犹如大湖,纵然未筑堤,也多少能蓄些水;但如果提前筑好堤,那么那些因没有堤防而留不住的水也都能蓄住。同样,这八重法是在事情尚未发生时就预先制定的,目的在于防止违犯。如果说没有提前制立这些八重法,由于允许女人出家,正法就只能住世五百年;但正因为提前制立了,正法还能再延续五百年。如此一来,最初所说的「一千年」便能住世了。这里所说的「一千年」,是就证得无碍解的漏尽者而言的;此后,由干观漏尽者住世一千年,由不来者住世一千年,由一来者住世一千年,由入流者住世一千年——这样,证悟之正法将住世五千年。教理之法也是如此。因为没有教理,就不可能有证悟;有了教理,证悟便能存在。至于外在形相,即使教理已灭没,也还会流传很久。
Mahato taḷākassa paṭikacceva āḷinti iminā pana etamatthaṃ dasseti – yathā mahato taḷākassa pāḷiyā abaddhāyapi kiñci udakaṃ tiṭṭhateva, paṭhamameva baddhāya pana yaṃ abaddhapaccayā na tiṭṭheyya, tampi tiṭṭheyya, evameva ye ime anuppanne vatthusmiṃ paṭikacceva anatikkamanatthāya garudhammā paññattā, tesu apaññattesu mātugāmassa pabbajitattā pañca vassasatāni saddhammo tiṭṭheyya. Paṭikacceva paññattattā pana aparānipi pañca vassasatāni ṭhassatīti evaṃ paṭhamaṃ vuttavassasahassameva ṭhassati. Vassasahassanti cetaṃ paṭisambhidāpabhedappattakhīṇāsavānaṃ vaseneva vuttaṃ, tato pana uttaripi sukkhavipassakakhīṇāsavavasena vassasahassaṃ, anāgāmivasena vassasahassaṃ, sakadāgāmivasena vassasahassaṃ, sotāpannavasena vassasahassanti evaṃ pañcavassasahassāni paṭivedhasaddhammo ṭhassati. Pariyattidhammopi tāniyeva. Na hi pariyattiyā asati paṭivedho atthi, nāpi pariyattiyā sati paṭivedho na hoti. Liṅgaṃ pana pariyattiyā antarahitāyapi ciraṃ pavattissatīti.
教诫经注释
2. Ovādasuttavaṇṇanā
52第二项中的「多闻」,在此应理解为依全部佛语而成为多闻。「重法」是指身体接触。以上是此处的简要解释。至于比丘尼教诫者的判定,应依照《一切善见》(律注·波逸提·144等)中所说的方法来理解。
52. Dutiye bahussutoti idha sakalassapi buddhavacanassa vasena bahussutabhāvo veditabbo. Garudhammanti kāyasaṃsaggaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Bhikkhunovādakavinicchayo pana samantapāsādikāya (pāci. aṭṭha. 144 ādayo) vuttanayeneva veditabbo.
收缩心经注释
3. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
53在第三经中,“为有贪”即是为了有贪的缘故。“为离贪”即是为了离贪的缘故。“为结”即是为了在轮回中结缚的缘故。“为脱结”即是为了在轮回中脱离结缚的缘故。“为积集”即是为了令轮回增长的缘故。“不为损减”即非为了破坏轮回的缘故。“为难养”即是为了难以供养的缘故。“不为易养”即非为了易得供养的缘故。在这部经中,前一番解说针对的是轮回,后一番解说针对的是出离轮回。而乔达摩正是依这番教诫,证得了阿拉汉果。
53. Tatiye sarāgāyāti sarāgatthāya. Virāgāyāti virajjanatthāya. Saṃyogāyāti vaṭṭe saṃyogatthāya. Visaṃyogāyāti vaṭṭe visaṃyogabhāvatthāya. Ācayāyāti vaṭṭassa vaḍḍhanatthāya. No apacayāyāti na vaṭṭaviddhaṃsanatthāya. Dubbharatāyāti dupposanatthāya. No subharatāyāti na sukhaposanatthāya. Imasmiṃ sutte paṭhamavārena vaṭṭaṃ kathitaṃ, dutiyavārena vivaṭṭaṃ kathitaṃ. Iminā ca pana ovādena gotamī arahattaṃ pattāti.
长膝经注释
4. Dīghajāṇusuttavaṇṇanā
54在第四经中,“虎子们”是依其家族谱系而来的称谓。因其祖先生于“虎径”,那一族的人遂被称作“虎子们”。“以射术”指弓箭之技。“于其中方便”指懂得“何时当作何事”的善巧方便。“戒增长”即戒行增长、具足增上之行仪。“来”指到来。“不过高”指不过于广大。“不过低”指不过于微薄。“吞没”指摄取享用。这里,若一个人的收入是他年龄的两倍,他的年岁便无法耗尽这笔财富。
54. Catutthe byagghapajjāti idamassa paveṇi nāma vasena ālapanaṃ. Tassa hi pubbapurisā byagghapathe jātāti tasmiṃ kule manussā byagghapajjāti vuccanti. Issatthenāti issāsakammena. Tatrupāyāyāti ‘‘imasmiṃ kāle idaṃ nāma kātuṃ vaṭṭatī’’ti jānane upāyabhūtāya. Vuddhasīlinoti vaḍḍhitasīlā vuddhasamācārā. Āyanti āgamanaṃ. Nāccogāḷhanti nātimahantaṃ. Nātihīnanti nātikasiraṃ. Pariyādāyāti gahetvā khepetvā. Tattha yassa vayato diguṇo āyo, tassa vayo āyaṃ pariyādātuṃ na sakkoti.
有智的在家者,应将财富分作四份:
一份用以自用,两份用以经营事业;
第四份则应储蓄,以备灾祸。
‘‘Catudhā vibhaje bhoge, paṇḍito gharamāvasaṃ; Ekena bhoge bhuñjeyya, dvīhi kammaṃ payojaye; Catutthañca nidhāpeyya, āpadāsu bhavissatī’’ti. (dī. ni. 3.265) –
如此行持者,年岁终不能耗尽其财富。
Evaṃ paṭipajjato pana vayo āyaṃ pariyādātuṃ na sakkotiyeva.
“如食乌敦跋罗果者”:犹如想吃乌敦跋罗果实的人,摇动已经成熟的乌敦跋罗树,顿时落下众多果实;他只将可食用的果实吃掉,而舍下更多其余果实离去。同样地,有人将大量收入挥霍散用、耗散财富,这样的善男子即被称为“如食乌敦跋罗果般消耗财富者”。“无年长者而死”:指没有导师的死亡。“平等营生”:即正确的营生。“以平等活命”:即以均衡的生活方式而活命。“堕落之门”:指导致毁灭的途径。
Udumbarakhādīvāti yathā udumbarāni khāditukāmena pakke udumbararukkhe cālite ekappahāreneva bahūni phalāni patanti, so khāditabbayuttakāni khāditvā itarāni bahutarāni pahāya gacchati, evamevaṃ yo āyato vayaṃ bahutaraṃ katvā vippakiranto bhoge paribhuñjati, so ‘‘udumbarakhādikaṃvāyaṃ kulaputto bhoge khādatī’’ti vuccati. Ajeṭṭhamaraṇanti anāyakamaraṇaṃ . Samaṃ jīvikaṃ kappetīti sammā jīvikaṃ kappeti. Samajīvitāti samajīvitāya jīvitā. Apāyamukhānīti vināsassa ṭhānāni.
“于应作处勤奋者”:意指在作务之处具备勤勉精进之人。“具安排者”:指具备安排、管理能力的人。“安稳的来世”:即成为安乐的来世。“以真实名称”:因为是真正的佛陀,故称为佛陀,以此不虚妄的名称。“布施令福增长”:指布施及其他善功德得以增长。在此经中,信等是混合而说的。第五部分的意思浅显明白。
Uṭṭhātā kammadheyyesūti kammakaraṇaṭṭhānesu uṭṭhānavīriyasampanno. Vidhānavāti vidahanasampanno. Sotthānaṃ samparāyikanti sotthibhūtaṃ samparāyikaṃ. Saccanāmenāti buddhattāyeva buddhoti evaṃ avitathanāmena. Cāgo puññaṃ pavaḍḍhatīti cāgo ca sesapuññañca pavaḍḍhati. Imasmiṃ sutte saddhādayo missakā kathitā. Pañcamaṃ uttānameva.
第六·怖畏经注释
6. Bhayasuttavaṇṇanā
5656. 第六经中,“胎”(gabbha):指在胎内的居处。“现世的”(diṭṭhadhammikā):即现前可见的似胎居者,也指再度投生人胎。“来世的”(samparāyikā):指人胎之外的其他诸胎。“这些欲被称为二者”(Ubhayaṃ ete kāmā pavuccanti):即怖畏与苦二者、怖畏与病二者、怖畏与疮二者、怖畏与箭二者、怖畏与结缚二者、怖畏与泥沼二者、怖畏与胎二者,如是这些欲皆被称为二者。“以乐状”(sātarūpena):即是以欲乐作为乐之相状。“泥沼”(palipatha):指轮回的泥沼。“超越”(atikkamma):在此,透过修观增长,这位比丘证得阿拉汉果之义即被把握。“观察如此为生老所覆、于三有中颤动的众生”:经中宣说了轮回,偈颂中则宣说了还灭。第七、第八经的含义显而易见。
56. Chaṭṭhe gabbhoti gabbhavāso. Diṭṭhadhammikāpīti sandiṭṭhikā gabbhavāsasadisā punapi manussagabbhā. Samparāyikāpīti ṭhapetvā manussagabbhe sesagabbhā. Ubhayaṃ ete kāmā pavuccantīti bhayañca dukkhañca, bhayañca rogo ca, bhayañca gaṇḍo ca, bhayañca sallañca, bhayañca saṅgo ca, bhayañca paṅko ca, bhayañca gabbho cāti evaṃ ubhayaṃ ete kāmā pavuccanti. Sātarūpenāti kāmasukhena. Palipathanti vaṭṭapalipathaṃ. Atikkammāti imasmiṃ ṭhāne vipassanaṃ vaḍḍhetvā assa bhikkhuno arahattappattabhāvo gahito. Evarūpaṃ pajaṃ jātijarūpetaṃ tīsu bhavesu phandamānaṃ avekkhatīti sutte vaṭṭaṃ kathetvā gāthāsu vivaṭṭaṃ kathitanti. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāneva.
9-10. 两经关于补特伽罗的注释
9-10. Puggalasuttadvayavaṇṇanā
59-60第九经中,“正直者”:指因身无弯曲等而正直。“具慧与戒者”:指具足慧与戒之人。“施主们”:指正在行布施的人们。“期求福者”:指观察、寻求福德之人。“依着”:即有依着的果报,亦即为所依的无量处所。第十经中,“殊胜者”:即卓越、最上之人。“于众生”:即对于一切众生。其余各处之义明显。
59-60. Navame ujubhūtoti kāyavaṅkādīnaṃ abhāvena ujuko. Paññāsīlasamāhitoti paññāya ca sīlena ca samannāgato. Yajamānānanti dānaṃ dadantānaṃ. Puññapekkhānanti puññaṃ olokentānaṃ gavesantānaṃ . Opadhikanti upadhivipākaṃ, opadhibhūtaṃ ṭhānaṃ appamāṇaṃ. Dasame samukkaṭṭhoti ukkaṭṭho uttamo. Sattānanti sabbasattānaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.