第五品：布萨犍度
5. Uposathavaggo
4. 《婆悉吒经》注疏
4. Vāseṭṭhasuttavaṇṇanā
44在第五经的第四首偈中，世尊指着前方两棵挺立的娑罗树而说“婆悉吒！纵使这些大娑罗树”，以此作为假设的比喻。这话的意思是：这些大娑罗树本无心识，但假如它们能够有心，并受持具足八支的布萨，那么，这布萨的安住也能为它们长夜带来利益与安乐。对于真实的有情，更不待言。
44. Pañcamassa catutthe ime cepi, vāseṭṭha, mahāsālāti purato ṭhite dve sālarukkhe dassento parikappopamaṃ āha. Idaṃ vuttaṃ hoti – ime tāva mahāsālā acetanā. Sace etepi sacetanā hutvā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, etesampi so uposathavāso dīgharattaṃ hitāya sukhāya assa. Bhūte pana vattabbameva natthīti.
6. 《阿那律经》注疏
6. Anuruddhasuttavaṇṇanā
46第六经中“具寿阿那律由之”：据说，那些天女观察自己的福报后，心想：“我们是依靠什么才获得这般福报的呢？”这样思察时，看见了长老，便想：“从前我们的尊长（他当时正行使转轮王权力）在世时，我们做他的贴身侍女，遵循他给予的教导而住，由此才得到这福报。我们去把长老请来，一同享受这福报吧。”于是，她们便在白天去到具寿阿那律跟前。“于三处”指由三种因缘。“随处于刹那即得”指刹那间便得到。“忆念”指说话声、歌声或饰品发出的声响。“愿成黄色”等，是心生这样的寻思：“先变成蓝色吧！哎呀，她们不能变成黄色吗？”她们便随着“现在尊长希望我们变成黄色，现在希望变成红色”这样的心意，立刻变成相应的颜色。
46. Chaṭṭhe yenāyasmā anuruddhoti tā kira devatā attano sampattiṃ oloketvā ‘‘kiṃ nu kho nissāya ayaṃ sampatti amhehi laddhā’’ti āvajjamānā theraṃ disvā ‘‘mayaṃ amhākaṃ ayyassa pubbe cakkavattirajjaṃ karontassa pādaparicārikā hutvā tena dinnovāde ṭhatvā imaṃ sampattiṃ labhimha, gacchāma theraṃ ānetvā imaṃ sampattiṃ anubhavissāmā’’ti divā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu. Tīsu ṭhānesūti tīsu kāraṇesu. Ṭhānaso paṭilabhāmāti khaṇeneva labhāma. Saranti vacanasaddaṃ vā gītasaddaṃ vā ābharaṇasaddaṃ vā. Pītā assūtiādīni nīlā tāva jātā, pītā bhavituṃ na sakkhissantītiādinā nayena cintetvā vitakketi. Tāpi ‘‘idāni ayyo amhākaṃ pītabhāvaṃ icchati, idāni lohitabhāva’’nti tādisāva ahesuṃ.
“弹指作响”指弹响手掌。“具五支的”乐器，指具备皮覆、双面、全覆、有孔、实心这五种组成的乐器。其中，皮覆是指如鼓等那样蒙覆单面的乐器；双面是指两面乐器；全覆是指全面蒙覆的；有孔是指箫管等；实心是指铙钹等。“善训练的”是指通过绷紧、放松等而调和好的。“善击奏的”是指为了检验是否合律而妥善击奏的。“由善巧者善演奏的”是指由那些善于弹奏、技艺娴熟的人来演奏。“悦耳”即纯熟、美妙。“能喜”即有能力令人生起欢喜。“可意”即值得希求；或读作“可忍”，意指即使听上一整天也能忍受，不会生厌。“令人沉醉”指能生起骄慢、令人迷醉。“收摄诸根”意即心想“这些天女在做不合宜的事”，便将诸根收摄，不睁眼去注视。“尊长阿那律不享受”：（天女们心想）“我们唱歌跳舞，但尊长阿那律既不享受，也不睁眼注视。我们唱歌跳舞又有何用？”便就地隐没了。“前往世尊处”指见到了那些天女的神通后，为了请教“具足哪些法的女人会投生到悦意的天界”这一义理，便前去拜见世尊。
Accharaṃ vādesīti pāṇitalaṃ vādesi. Pañcaṅgikassāti ātataṃ, vitataṃ, ātatavitataṃ, ghanaṃ, susiranti imehi pañcahi aṅgehi samannāgatassa. Tattha ātataṃ nāma cammapariyonaddhesu bheriādīsu ekatalatūriyaṃ, vitataṃ nāma ubhayatalaṃ, ātatavitataṃ nāma sabbaso pariyonaddhaṃ, susiraṃ vaṃsādi, ghanaṃ sammādi. Suvinītassāti ākaḍḍhanasithilakaraṇādīhi samucchitassa. Suppaṭipatāḷitassāti pamāṇe ṭhitabhāvajānanatthaṃ suṭṭhu paṭipatāḷitassa. Kusalehi susamannāhatassāti ye vādetuṃ kusalā chekā, tehi vāditassa. Vaggūti cheko sundaro. Rajanīyoti rañjetuṃ samattho. Kamanīyoti kāmetabbayutto. Khamanīyoti vā pāṭho, divasampi suyyamāno khamateva, na nibbindatīti attho. Madanīyoti mānamadapurisamadajanano. Indriyāni okkhipīti ‘‘asāruppaṃ imā devatā karontī’’ti indriyāni heṭṭhā khipi, na akkhīni ummīletvā olokesi. Na khvayyo anuruddho sādiyatīti ‘‘mayaṃ naccāma gāyāma, ayyo pana anuruddho na kho sādiyati, akkhīni ummīletvā na oloketi, kiṃ mayaṃ naccitvā vā gāyitvā vā karissāmā’’ti tattheva antaradhāyiṃsu. Yena bhagavā tenupasaṅkamīti tāsaṃ devatānaṃ ānubhāvaṃ disvā ‘‘katihi nu kho dhammehi samannāgato mātugāmo manāpakāyike devaloke nibbattatī’’ti imamatthaṃ pucchituṃ upasaṅkami.
9-10. 现世利益二经注疏
9-10. Idhalokikasuttadvayavaṇṇanā
49-50在第九部经中，“此人于现世已奋起”——这是说此人的现世，仅就现世的作为而言，由于已经奋起、已经圆满，故称为“已奋起、圆满”。“具足十六行相”是指在经中所述的八种行相，以及偈颂中所说的八种行相，以此十六行相而具足；又或者，自己具足八支，也劝导他人具足这些支，因此有些人说这样就是“具足十六行相”。然而在此处，信、戒、慧是混合着说的。第十部经是向比丘僧团宣说的。至于所有经中未提及的内容，因为道理在前面已经得出，所以其含义都是很明了的。
49-50. Navame ayaṃ’sa loko āraddho hotīti ayamassa loko idhaloke karaṇamattāya āraddhattā paripuṇṇattā āraddho hoti paripuṇṇo. Soḷasākārasampannāti sutte vuttehi aṭṭhahi, gāthāsu aṭṭhahīti soḷasahi ākārehi samannāgatā, yāni vā aṭṭhaṅgāni parampi tesu samādapetīti evampi soḷasākārasampannāti eke. Saddhāsīlapaññā panettha missikā kathitā. Dasamaṃ bhikkhusaṅghassa kathitaṃ. Sabbasuttesu pana yaṃ na vuttaṃ, taṃ heṭṭhā āgatanayattā uttānatthamevāti.
第二集五十
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
