(十一)1. 沙门想品
(11) 1. Samaṇasaññāvaggo
1. 沙门想经注释
1. Samaṇasaññāsuttavaṇṇanā
101101. 第三集第一经中,“沙门想”是指于沙门中生起之想。“持续作者”指持续造作、无有间断者。“无害者”即无有苦恼者。“此成为他的利益”的意思是:这些生活资具即是成就此利益的因缘——他如此思惟生活必需品,并以省察后的方式加以受用。第二经意义自明。
101. Tatiyassa paṭhame samaṇasaññāti samaṇānaṃ uppajjanakasaññā. Santatakārīti nirantarakārī. Abyāpajjhoti niddukkho. Idamatthaṃtissa hotīti idamatthaṃ ime paccayāti evamassa jīvitaparikkhāresu hoti, paccavekkhitaparibhogaṃ paribhuñjatīti attho. Dutiyaṃ uttānatthameva.
3. 邪性经注
3. Micchattasuttavaṇṇanā
103103. 第三经:「失败」是指背离天界与道。「非成就」即未达成、未圆满成就。「可能」指现行、生起。
103. Tatiye virādhanā hotīti saggato maggato ca virajjhanaṃ hoti. No ārādhanāti na sampādanā na paripūrakāritā hoti. Pahotīti pavattati.
4-5. 种子经等注
4-5. Bījasuttādivaṇṇanā
104-105104-105. 第四经:「如见而圆满受持」:随顺其见而圆满受持,即完全、完整地执取。「思」:指在三门中生起的思心所。「愿求」:即“愿成如是”之愿求。「誓愿」:即“我将成为天神或某类天神”这样在心中确立目标。「行」:指相应之行蕴。第五经:因在前引导之义而称为「前导」。「随行」:指紧随其后而行。
104-105. Catutthe yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnanti diṭṭhānurūpena paripuṇṇaṃ samādinnaṃ sakalaṃ gahitaṃ. Cetanāti tīsu dvāresu nibbattitacetanāva gahitā. Patthanāti ‘‘evarūpo siya’’nti evaṃ patthanā. Paṇidhīti ‘‘devo vā bhavissāmi devaññataro vā’’ti cittaṭṭhapanā. Saṅkhārāti sampayuttakasaṅkhārā. Pañcame purecārikaṭṭhena pubbaṅgamā. Anvadevāti taṃ anubandhamānameva.
6. 耗尽经注
6. Nijjarasuttavaṇṇanā
106106. 第六经:「耗尽处」即导致耗尽的原因。「邪见被耗尽」:此邪见在前面修观时也已被耗尽、舍断。何以此处再次提及?因其尚未彻底断除。修观之时,邪见虽已耗尽,却未断尽;唯有道心生起,方能彻底断除,不复令其生起。故此处重新列出。对于所有相关文句,亦应如此理解。此处,以「正解脱」为缘,共有六十四种法达至修行圆满。何等为六十四?于入流道刹那,以胜解义,信根圆满;以策励义,精进根圆满;以住持义,念根圆满;以无散乱义,定根圆满;以见义,慧根圆满;以了知义,意根圆满;以欣悦义,喜根圆满;以维持生命延续与主导义,命根圆满……乃至……于阿拉汉果刹那,以胜解义,信根圆满……乃至……以维持生命延续与主导义,命根圆满。如是,于四种道与四种果中,各各皆有八根圆满,合为六十四种法成就圆满。
106. Chaṭṭhe nijjaravatthūnīti nijjarakāraṇāni. Micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hotīti ayaṃ heṭṭhā vipassanāyapi nijjiṇṇā eva pahīnā. Kasmā puna gahitāti? Asamucchinnattā. Vipassanāya hi kiñcāpi nijjiṇṇā, na pana samucchinnā. Maggo pana uppajjitvā taṃ samucchindati, na puna vuṭṭhātuṃ deti. Tasmā puna gahitā. Evaṃ sabbapadesu yojetabbo. Ettha ca sammāvimuttipaccayā catusaṭṭhi dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Katame catusaṭṭhi? Sotāpattimaggakkhaṇe adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ paripūrati, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṃ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ paripūreti, vijānanaṭṭhena manindriyaṃ, abhinandanaṭṭhena somanassindriyaṃ, pavattasantatiādhipateyyaṭṭhena jīvitindriyaṃ paripūrati…pe… arahattaphalakkhaṇe adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ…pe… pavattasantatiādhipateyyaṭṭhena jīvitindriyaṃ paripūratīti evaṃ catūsu ca maggesu catūsu ca phalesu aṭṭhaṭṭha hutvā catusaṭṭhi dhammā pāripūriṃ gacchanti.
7. 洗浴经注
7. Dhovanāsuttavaṇṇanā
107第七经中,「清洗」是指洗骨。因为在那片国土上,人们不火化死去的亲属,而是挖坑埋入地下。待尸体腐烂后,他们取出骨头清洗,排列整齐,用香和花鬘供养,然后安放保管。到了星宿节那天,他们便拿着那些骨头哭泣、悲叹,随后又欢庆星宿节。
107. Sattame dhovananti aṭṭhidhovanaṃ. Tasmiñhi janapade manussā ñātake mate na jhāpenti, āvāṭaṃ pana khaṇitvā bhūmiyaṃ nidahanti. Atha nesaṃ pūtibhūtānaṃ aṭṭhīni nīharitvā dhovitvā paṭipāṭiyā ussāpetvā gandhamālehi pūjetvā ṭhapenti. Nakkhatte patte tāni aṭṭhīni gahetvā rodanti paridevanti, tato nakkhattaṃ kīḷanti.
8-10. 医经等注
8-10. Tikicchakasuttādivaṇṇanā
108-110在第八经中,「下剂」是指排除疾患或排泄物的药。「已排尽」即已排除、已去除。在第九经中,「催吐」是指催吐的药。在第十经中,「应熏」是指应当熏治的药。「已熏」即已熏治。
108-110. Aṭṭhame virecananti dosanīharaṇabhesajjaṃ. Virittā hotīti nīhaṭā hoti panuditā. Navame vamananti vamanakaraṇabhesajjaṃ. Dasame niddhamanīyāti niddhamitabbā. Niddhantāti niddhamitā.
第一无学经注释
11. Paṭhamaasekhasuttavaṇṇanā
111在第十一经中,为阐明圆满支分的道理,说「正见即是正智」。同样地,所有这些属于阿拉汉果的法都称为无学,因为它们都是无学者所现行的法,因此连省察智也一并称为无学。
111. Ekādasame aṅgaparipūraṇatthaṃ sammādiṭṭhiyeva sammāñāṇanti vuttā. Evamete sabbepi arahattaphaladhammā asekhā, asekhassa pavattattā paccavekkhaṇañāṇampi asekhanti vuttaṃ.
第二无学经注释
12. Dutiyaasekhasuttavaṇṇanā
112第十二经中的“无学的”:即无学本身,或属于无学的事物。此经所说的正是漏尽者。
112. Dvādasame asekhiyāti asekhāyeva, asekhasantakā vā. Iminā suttena khīṇāsavova kathitoti.