(六)1. 自心品
(6) 1. Sacittavaggo
1-4. 自心经等的注释
1-4. Sacittasuttādivaṇṇanā
51-5451-54. 第二品第一经中,「善巧自心法门」(sacittapariyāyakusalo)即对自己心的运作善巧掌握。「尘染」(rajanti)指外来的随烦恼。「垢秽」(aṅgaṇanti)指于彼处生起的垢秽、黑痣等。「为了诸漏的灭尽」(āsavānaṃ khayāyāti)指为证得阿拉汉果。第三经中,「以辩才」(paṭibhānenāti)即依言语的构成方式。第四经中,「增上慧法观」(adhipaññādhammavipassanāyāti)指能把握诸行的观智。
51-54. Dutiyassa paṭhame sacittapariyāyakusaloti attano cittavārakusalo. Rajanti āgantukaupakkilesaṃ. Aṅgaṇanti tatthajātakaaṅgakāḷatilakādiṃ. Āsavānaṃ khayāyāti arahattatthāya. Tatiye paṭibhānenāti vacanasaṇṭhānena. Catutthe adhipaññādhammavipassanāyāti saṅkhārapariggāhakavipassanāya.
8. 根本经注释
8. Mūlakasuttavaṇṇanā
5858. 第八经中,「入于不死」(amatogadhā)此处指有余涅槃界;「以涅槃为最终」(nibbānapariyosānā)此处指无余涅槃界。因为证得无余涅槃者,一切法皆可说到达了最终。其余文句,义如前说。
58. Aṭṭhame amatogadhāti ettha saupādisesā nibbānadhātu kathitā, nibbānapariyosānāti ettha anupādisesā. Anupādisesaṃ pattassa hi sabbe dhammā pariyosānappattā nāma honti. Sesapadāni heṭṭhā vuttatthāneva.
9. 出家经注释
9. Pabbajjāsuttavaṇṇanā
59第九经中,「因此」(tasmā)是指:正因为如此,未加修习的心便不能成就沙门的意义,所以才这么说。「愿我等之心能如出家所修习」(yathāpabbajjāparicitañca no cittaṃ bhavissatīti),即依出家的相应方式而修习。所有称作出家的人,无不是为了愿求阿拉汉果。因此,为证得阿拉汉果而修习、培养的心,当知此即名为「如出家所修习」。而「愿得如是之心」,这是应当求学的。「世间的平等与不平等」(lokassa samañca visamañcāti),指有情世间的善行与恶行。「世间的有与非有」(lokassa bhavañca vibhavañcāti),指世间的增长与消亡,以及成就与败坏。至于「世间的集与灭」(lokassa samudayañca atthaṅgamañcāti),则是依诸行世间而说,意指诸蕴的生起与破灭。
59. Navame tasmāti yasmā evaṃ aparicitacittassa sāmaññattho na sampajjati, tasmā. Yathāpabbajjāparicitañca no cittaṃ bhavissatīti yathā pabbajjānurūpena paricitaṃ. Ye hi keci pabbajanti nāma, sabbe te arahattaṃ patthetvā. Tasmā yaṃ cittaṃ arahattādhigamatthāya paricitaṃ vaḍḍhitaṃ, taṃ yathāpabbajjāparicitaṃ nāmāti veditabbaṃ. Evarūpaṃ pana cittaṃ bhavissatīti sikkhitabbaṃ. Lokassa samañca visamañcāti sattalokassa sucaritaduccaritāni. Lokassa bhavañca vibhavañcāti tassa vaḍḍhiñca vināsañca, tathā sampattiñca vipattiñca. Lokassasamudayañca atthaṅgamañcāti pana saṅkhāralokaṃ sandhāya vuttaṃ, khandhānaṃ nibbattiñca bhedañcāti attho.
10. 基哩马难达经注释
10. Girimānandasuttavaṇṇanā
60第十经中,「出于怜悯」(anukampaṃ upādāya)指缘于对基哩马难达长老的悲悯。「眼病」(cakkhurogo)等,应依其所在部位来理解。对已生出净根的感官来说,本无所谓真正的疾病。「耳病」(kaṇṇarogo)指外耳的疾病。「鼻炎」(pināso)指外鼻腔的疾病。「爪伤」(nakhasā)指用指甲搔抓处的疾病。「胆所起」(pittasamuṭṭhānā)指由胆汁所引发的疾病,据说此类病有三十二种。「痰所起」等,亦依此理而解。「时节变化所生」(utupariṇāmajā),指由时节变化、过寒或过热而产生的疾病。「不平等护理所生」(visamaparihārajā),指因不均衡的养护方式所引生的疾病,如过久站立、坐卧等不规律的调理所导致的疾病。「加害所致的」(opakkamikā),指由砍杀、捆绑等加害手段所引生的疾病。「业果所生」(kammavipākajā),指由强力的业报所产生的疾病。「寂静」(santaṃ),指因贪等烦恼已止息,故称为寂静。
60. Dasame anukampaṃ upādāyāti girimānandatthere anukampaṃ paṭicca. Cakkhurogotiādayo vatthuvasena veditabbā. Nibbattitappasādānañhi rogo nāma natthi. Kaṇṇarogoti bahikaṇṇe rogo. Pināsoti bahināsikāya rogo. Nakhasāti nakhehi vilekhitaṭṭhāne rogo. Pittasamuṭṭhānāti pittasamuṭṭhitā. Te kira dvattiṃsa honti. Semhasamuṭṭhānādīsupi eseva nayo. Utupariṇāmajāti utupariṇāmena accuṇhātisītena uppajjanakarogā. Visamaparihārajāti aticiraṭṭhānanisajjādinā visamaparihārena jātā. Opakkamikāti vadhabandhanādinā upakkamena jātā. Kammavipākajāti balavakammavipākasambhūtā. Santanti rāgādisantatāya santaṃ. Atappakaṭṭhena paṇītaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.