5. 骂詈品
5. Akkosavaggo
4. 拘尸那罗经注疏
4. Kusinārasuttavaṇṇanā
4444. 第五经第四注:“拘尸那罗”是指这样命名的城市。人们在这里为诸天神供奉祭品,因此称为“供祭处”(baliharaṇo),就在那个供祭处。“无穿孔、无赘肉”等:若身行因被任何事物击打,或接受过医疗等,其举止便像被白蚁啃食的扇叶一样出现穿孔,且因为能于某处抓住而拉扯,就有了赘肉;反之,没有这些过失的便是“无穿孔、无赘肉”。而语行则因妄语、恶口、离间、无根诽谤等而有穿孔和赘肉,远离这些便是无穿孔、无赘肉。“我的心是否慈呢?”:指通过断除障碍、进而修行业处而证得的慈心。“无愤恨”:没有愤恨,也就是以镇伏的方式断除了愤恨。“于何处说”:这条学处是在哪个城市宣说的。
44. Pañcamassa catutthe kusinārāyanti evaṃnāmake nagare. Devatānaṃ atthāya baliṃ haranti etthāti baliharaṇo, tasmiṃ baliharaṇe. Acchiddena appaṭimaṃsenātiādīsu yena kenacideva pahaṭo vā hoti, vejjakammādīni vā katāni, tassa kāyasamācāro upacikādīhi khāyitatālapaṇṇaṃ viya chiddo ca, paṭimasituṃ yattha katthaci gahetvā ākaḍḍhituṃ sakkuṇeyyatāya paṭimaṃso ca hoti, viparīto acchiddo appaṭimaṃso nāma. Vacīsamācāro pana musāvādaomasavādapesuññaamūlakānuddhaṃsanādīhi chiddo sappaṭimaṃso ca hoti, viparīto acchiddo appaṭimaṃso. Mettaṃ nu kho me cittanti palibodhaṃ chinditvā kammaṭṭhānabhāvanānuyogena adhigataṃ me mettacittaṃ. Anāghātanti āghātavirahitaṃ, vikkhambhanena vihatāghātanti attho. Kattha vuttanti idaṃ sikkhāpadaṃ kismiṃ nagare vuttaṃ.
“适时而说”:先征得对方同意之后再指出其过失,称为适时说。“非时说”:在僧众集会中、在大众中、在分发筹签处、布施食物处、思惟处、乞食行路处、坐卧处等,或在被侍者簇拥的时刻举罪,即称为非时说。“真实地说”即是如实地说。“粗恶说”:用“年轻人、长老、亲近众者、粪扫衣者、说法师,你这般有失妥当”等言语来指责,即是粗恶说。“柔和说”:基于正当理由而说:“尊者,您是长老、亲近众者、粪扫衣者、说法师,您这样做有失妥当”,如此则是柔和说。“有益说”:基于义理而说,即是讲有益之语。“以慈心说,非以嗔心”:安住于慈心而说,而不是怀着嗔恚而说。
Kālena vakkhāmītiādīsu eko ekaṃ okāsaṃ kāretvā codento kālena vadati nāma. Saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā salākaggayāgaggavitakkamāḷakabhikkhācāramaggaāsanasālādīsu vā upaṭṭhākehi parivāritakkhaṇe vā codento akālena vadati nāma. Tacchena vadanto bhūtena vadati nāma. ‘‘Daharamahallakaparisāvacarakapaṃsukūlikadhammakathikapatirūpaṃ tava ida’’nti vadanto pharusena vadati nāma. Kāraṇanissitaṃ pana katvā, ‘‘bhante mahallakattha, parisāvacarakattha, paṃsukūlikattha, dhammakathikatthapatirūpaṃ tumhākamida’’nti vadanto saṇhena vadati nāma. Kāraṇanissitaṃ katvā vadanto atthasaṃhitena vadati nāma. Mettacitto vakkhāmi no dosantaroti mettacittaṃ paccupaṭṭhapetvā vakkhāmi, na duṭṭhacitto hutvā.
5. 进入王宫内部经注疏
5. Rājantepurappavesanasuttavaṇṇanā
45第五经:“已作或将作”(kataṃ vā karissanti vā):指已经违犯或将要违犯淫欲的行为。“宝”(ratanaṃ):指摩尼宝等任何宝物。“希求”(pattheti):想要杀害。“象所拥挤”(hatthisambādhaṃ):被象群拥挤。或读作“象群践踏”(hatthisammaddaṃ),意为:此处被象群践踏。对其余词语的解释,也应依此方式理解。“能引生贪染的色、声、香、味、触”(rajanīyāni rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni):这些令人贪染的色等对象,在那里完全具足。
45. Pañcame kataṃ vā karissanti vāti methunavītikkamaṃ kariṃsu vā karissanti vā. Ratananti maṇiratanādīsu yaṃkiñci. Patthetīti māretuṃ icchati. Hatthisambādhanti hatthīhi sambādhaṃ . Hatthisammaddanti vā pāṭho, tassattho – hatthīhi sammaddo etthāti hatthisammaddaṃ. Sesesupi eseva nayo. Rajanīyāni rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbānīti etāni rāgajanakāni rūpādīni tattha paripūrāni honti.
6. 帝释经注疏
6. Sakkasuttavaṇṇanā
46第六经:“有忧有惧”(sokasabhayaṃ):因忧愁而有恐惧。或读作“忧惧”(sokabhayaṃ),意思相同。对第二句也应如此理解。“以任何工作”(yena kenaci kammaṭṭhānenāti):指农耕、经商等任何谋生之事。“不犯任何不善”(anāpajja akusalaṃ):不做任何不善的行为。“应产生、积聚”(nibbiseyya):应令其生起、不断累积。“聪明”(dakkho):善巧。“具足勤奋”(uṭṭhānasampanno):具备精进努力。“堪能言谈”(alaṃ vacanāya):适合与人交谈。“唯以智领受一向乐”(ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya):只以智慧感受纯粹的身心快乐而安住。“无常”(aniccā):因为生起之后便坏灭。“空洞”(tucchā):没有实质。“虚假”(musā):看似恒常、快乐、有我,实际并非如此,故为虚假。“虚妄法”(mosadhammā):本性为坏灭。因此指示:缘于
46. Chaṭṭhe sokasabhayeti sokena sabhaye. Sokabhayeti vā pāṭho, ayamevattho. Dutiyapadepi eseva nayo. Yena kenaci kammaṭṭhānenāti kasivaṇijjādikammesu yena kenaci kammena. Anāpajja akusalanti kiñci akusalaṃ anāpajjitvā. Nibbiseyyāti uppādeyya ācineyya. Dakkhoti cheko. Uṭṭhānasampannoti uṭṭhānavīriyena samannāgato. Alaṃ vacanāyāti yutto vacanāya. Ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyyāti ekantameva kāyikacetasikasukhaṃ ñāṇena paṭisaṃvedento vihareyya. Aniccāti hutvā abhāvato. Tucchāti sārarahitā. Musāti niccasubhasukhā viya khāyamānāpi tathā na hontīti musā. Mosadhammāti nassanasabhāvā. Tasmā te paṭicca dukkhaṃ uppajjatīti sandasseti. Idhapana voti ettha vo ti nipātamattaṃ. Apaṇṇakaṃ vā sotāpannoti avirādhitaṃ ekaṃsena sotāpanno vā hoti. Sopi jhānaṃ nibbatteti, brahmalokaṃ vā gantvā chasu vā kāmasaggesu ekantasukhappaṭisaṃvedī hutvā vihareyya. Imasmiṃ sutte satthā aṭṭhaṅguposathassa guṇaṃ kathesi.
《摩诃梨经》注疏
7. Mahālisuttavaṇṇanā
4747. 第七经中,「邪安置」指以错误的方式安立。所谓「非正法行、不平坦行」,就是以不善业道为内容的非正法行;与此相反,以善业道为内容的,应当知道就是正法行、平坦行。像这样,这里只说到流转(轮回)。
47. Sattame micchāpaṇihitanti micchā ṭhapitaṃ. Adhammacariyāvisamacariyāti akusalakammapathavasena adhammacariyasaṅkhātā visamacariyā. Kusalakammapathavasena itarā veditabbā. Evamidha vaṭṭameva kathitaṃ.
《出家者常经》注疏
8. Pabbajitaabhiṇhasuttavaṇṇanā
48第八经中,「出家者」是指舍弃居家生活、于教法中出家的人。「常」指反复、再三地,应当去审视、观察、明记。「丑陋相」指变丑的样子。这种丑陋相有两种:身体的丑陋与资具的丑陋。其中,身体的丑陋应从剃除须发来了解。过去在家时,穿着各色鲜艳的细软衣服,用金器银器享用种种上妙美食,在吉祥的宫殿中,于高广床座上或卧或坐,以熟酥、生酥等为药物;但自出家之时起,便穿着割截缝缀、染成黄褐色的衣服,在铁钵或陶钵中食杂粮粥,在树下等住处铺上文阇草等垫子而卧,坐在皮片、木板等上面,以腐尿等为药物。所言‘资具丑陋’,应当这样了知。能如此省察的人,便可断除瞋怒与骄慢。
48. Aṭṭhame pabbajitenāti gharāvāsaṃ pahāya sāsane pabbajjaṃ upagatena. Abhiṇhanti abhikkhaṇaṃ punappunaṃ, paccavekkhitabbā oloketabbā sallakkhetabbā. Vevaṇṇiyanti vivaṇṇabhāvaṃ. Taṃ panetaṃ vevaṇṇiyaṃ duvidhaṃ hoti sarīravevaṇṇiyaṃ parikkhāravevaṇṇiyañca. Tattha kesamassuoropanena sarīravevaṇṇiyaṃ veditabbaṃ. Pubbe pana nānāvirāgāni sukhumavatthāni nivāsetvāpi nānaggarasabhojanaṃ suvaṇṇarajatabhājanesu bhuñjitvāpi sirigabbhe varasayanāsanesu nipajjitvāpi nisīditvāpi sappinavanītādīhi bhesajjaṃ katvāpi pabbajitakālato paṭṭhāya chinnasaṅghaṭitakasāvarasapītāni vatthāni nivāsetabbāni, ayapatte vā mattikapatte vā missakodano bhuñjitabbo, rukkhamūlādisenāsane muñjatiṇasantharaṇādīsu nipajjitabbaṃ , cammakhaṇḍataṭṭikādīsu nisīditabbaṃ, pūtimuttādīhi bhesajjaṃ kattabbaṃ hoti. Evamettha parikkhāravevaṇṇiyaṃ veditabbaṃ. Evaṃ paccavekkhato kopo ca māno ca pahīyati.
「我的生活依赖于他人」:我的四资具生计,是依赖于他人、受他人支配的。如此省察的人,其活命得以清净,所乞的抟食也受到尊重,对四种资具不会有不加省察的受用。「我应行持另一种威仪」:在家人挺胸伸颈,以嬉戏之态、不规则的步法行走——与那种威仪不同,我应行持另一种威仪:守护诸根,心意寂静,只注视眼前一轭之距,在不平坦处如运水车般安稳徐缓地举步。如此省察的人,其威仪变得适宜,三学得以圆满。「是否」:这是一个表示自我省察的虚词。「自己」此处指心。「不会因为戒而受谴责」:不会以‘你的戒不清净’这样的戒因缘而受谴责。如此省察的人,内在生起惭,惭成就三门防护,三门防护即是四种遍清净戒,安住于四种遍清净戒后,增长观,证得阿拉汉果。「经过智慧的同梵行者审察之后」:智慧的同梵行者们仔细审察之后。如此省察的人,外在的愧得以建立,愧成就三门防护——如前述方法应知。
Parapaṭibaddhā me jīvikāti mayhaṃ paresu paṭibaddhā parāyattā catupaccayajīvikāti. Evaṃ paccavekkhato hi ājīvo parisujjhati, piṇḍapāto ca apacito hoti, catūsu paccayesu apaccavekkhitaparibhogo nāma na hoti. Añño me ākappo karaṇīyoti yo gihīnaṃ uraṃ abhinīharitvā gīvaṃ paggahetvā lalitenākārena aniyatapadavītihārena gamanākappo hoti, tato aññova ākappo mayā karaṇīyo, santindriyena santamānasena yugamattadassinā visamaṭṭhāne udakasakaṭeneva mandamitapadavītihārena hutvā gantabbanti paccavekkhitabbaṃ. Evaṃ paccavekkhato hi iriyāpatho sāruppo hoti, tisso sikkhā paripūrenti. Kaccinukhoti salakkhaṇe nipātasamudāyo. Attāti cittaṃ. Sīlato na upavadatīti aparisuddhaṃ te sīlanti sīlapaccayo na upavadati. Evaṃ paccavekkhato hi ajjhattaṃ hirī samuṭṭhāti, sā tīsu dvāresu saṃvaraṃ sādheti, tīsu dvāresu saṃvaro catupārisuddhisīlaṃ hoti, catupārisuddhisīle ṭhito vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ gaṇhāti. Anuvicca viññū sabrahmacārīti paṇḍitā sabrahmacārino anuvicāretvā. Evaṃ paccavekkhato hi bahiddhā ottappaṃ saṇṭhāti, taṃ tīsu dvāresu saṃvaraṃ sādhetīti anantaranayeneva veditabbaṃ.
「种种别离」与「分离」:「种种别离」指因出生而有种种差异,「分离」指因死亡而分离。如此省察的人,于三门中不会有防护缺失,死随念得以善住。「我是业的所有者」等:业是我自己的,属于自身,故称‘业的所有者’;业所给的果报即是遗产,业的遗产称为‘业遗产’,我继承彼遗产,故称‘业继承者’;业是我的根源、我的因,故称‘业为根源’;业是我的亲戚、亲族,故称‘业为亲族’;业是我的皈依、我的支撑,故称‘业为皈依’。我将成为彼业的继承者:我将成为彼业的继承者,承受彼业所给予的果报。然而,能如此省察业所有性的人,绝不造作恶行。「我的日日夜夜是如何度过的呢?」:我是在行道修习中度过的,还是未曾修习?是在讽诵佛语中度过的,还是未曾讽诵?是在如理作意上精勤的,还是未曾精勤?意思是:我的日日夜夜是在怎样的状态中度过、流转的呢?如此省察的人,不放逸得以圆满。
Nānābhāvo vinābhāvoti jātiyā nānābhāvo, maraṇena vinābhāvo. Evaṃ paccavekkhato hi tīsu dvāresu asaṃvutākāro nāma na hoti, maraṇassati sūpaṭṭhitā hoti. Kammassakomhītiādīsu kammaṃ mayhaṃ sakaṃ attano santakanti kammassakā. Kammena dātabbaṃ phalaṃ dāyaṃ, kammassa dāyaṃ kammadāyaṃ, taṃ ādīyāmīti kammadāyādo. Kammaṃ mayhaṃ yoni kāraṇanti kammayoni. Kammaṃ mayhaṃ bandhu ñātakoti kammabandhu. Kammaṃ mayhaṃ paṭisaraṇaṃ patiṭṭhāti kammapaṭisaraṇo. Tassa dāyādo bhavissāmīti tassa kammassa dāyādo tena dinnaphalaṃ paṭiggāhako bhavissāmi. Evaṃ kammassakataṃ pana paccavekkhato pāpakaraṇaṃ nāma na hoti. Kathaṃbhūtassa me rattindivā vītivattantīti kinnu kho me vattappaṭipattiṃ karontassa, udāhu akarontassa, buddhavacanaṃ sajjhāyantassa, udāhu asajjhāyantassa, yonisomanasikāre kammaṃ karontassa, udāhu akarontassāti kathaṃbhūtassa me rattindivā vītivattanti, parivattantīti attho. Evaṃ paccavekkhato hi appamādo paripūrati.
“我是否乐于空寂之处”:在独处的空间、于一切威仪中,我是否唯独一人而心生欢喜?如此省察之人,其身远离便得圆满。“超人法”:这是超越凡常之人、为人类中最优胜者——即修习禅那者与圣者们——所具备的禅那等法;或者说,是比十善业道所摄的“人法”更为超越、更为殊胜的法。这样的法,于我的相续中存在吗?具足吗?“足以称为圣者的如实知见殊胜”:广大与出世间的慧,以了知为义,故称为“知”;如同眼之所见,以亲证诸法为义,故称为“见”——因此合称“知见”。圣洁、清净、无上的知见,名为“圣知见”;能摧破烦恼的圣知见在此处,或拥有此种知见,便称为“足以称为圣知见”。禅那等不同种类的超人法,以及足以称为圣知见——这既是超人法,同时又是殊胜,所以称为“足以称为圣者的如实知见殊胜”。或者,那种能摧破烦恼的清净知见本身即是殊胜,因此也可称为“足以称为圣者的如实知见殊胜”。“证得”:已经获得,在我这里有吗?“我”:就是那位已证得殊胜的我。“在最后时刻”:卧于临终的床榻时。“被问”:被同梵行者们询问
Suññāgāre abhiramāmīti vivittokāse sabbiriyāpathesu ekakova hutvā kacci nu kho abhiramāmīti attho. Evaṃ paccavekkhato kāyaviveko paripūrati. Uttarimanussadhammoti uttarimanussānaṃ ukkaṭṭhamanussabhūtānaṃ jhāyīnañceva ariyānañca jhānādidhammo, dasakusalakammapathasaṅkhātamanussadhammato vā uttaritaro visiṭṭhataro dhammo me mama santāne atthi nu kho, santi nu khoti attho. Alamariyañāṇadassanavisesoti mahaggatalokuttarapaññā pajānanaṭṭhena ñāṇaṃ, cakkhunā diṭṭhamiva dhammaṃ paccakkhakaraṇato dassanaṭṭhena dassananti ñāṇadassanaṃ, ariyaṃ visuddhaṃ uttamaṃ ñāṇadassananti ariyañāṇadassanaṃ, alaṃ pariyattakaṃ kilesaviddhaṃsanasamatthaṃ ariyañāṇadassanamettha, assa vāti alamariyañāṇadassano, jhānādibhedo uttarimanussadhammo alamariyañāṇadassano ca so viseso cāti alamariyañāṇadassanaviseso. Atha vā tameva kilesaviddhaṃsanasamatthaṃ visuddhaṃ ñāṇadassanameva visesoti alamariyañāṇadassanaviseso vā. Adhigatoti paṭiladdho me atthi nu kho. Sohanti paṭiladdhaviseso so ahaṃ. Pacchime kāleti maraṇamañce nipannakāle. Puṭṭhoti sabrahmacārīhi adhigataguṇavisesaṃ pucchito. Na maṅku bhavissāmīti patitakkhandho nittejo na hessāmīti. Evaṃ paccavekkhantassa hi moghakālakiriyā nāma na hoti.
第九、第十 《身至念经》等注疏
9-10. Sarīraṭṭhadhammasuttādivaṇṇanā
49-5049-50. 第九经中,“导致后有”(ponobbhavika)指招感后有的。“有行”(bhavasaṅkhāro)指造作轮回之有的业。在这部经中,唯说轮回。第十经中,则说了戒、多闻、精进、念、慧——这些既有世间法,也有出世间法。其余各处,其义甚明,易于领会。
49-50. Navame ponobbhavikoti punabbhavanibbattako. Bhavasaṅkhāroti bhavasaṅkharaṇakammaṃ. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathitaṃ. Dasame sīlabāhusaccavīriyasatipaññā lokiyalokuttarāmissikā kathitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
2. 第二五十经品
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ