第三 居士品(Gahapativaggo)
3. Gahapativaggo
第一优伽经注释(Paṭhamauggasuttavaṇṇanā)
1. Paṭhamauggasuttavaṇṇanā
2121. 在第三经的第一段中,「于已铺设之座坐下」:据说在他家中,常年为五百位比丘备有五百座位,他便在其中一座坐下。「你听此」:即“你听”,或指“听这八种未曾有法”。「心净信」:指他心中甚至未起“这是佛?非佛?”之念,所起之心清净明澈,深信“这就是佛”。「或赴亲族家」:指带上仅够维持自己生活的财物,前往亲戚家。「我当施与谁」:即“我将你们施予何人?请告诉我你们的心意”。「未分配」:若有人在心里想“这么多我给,这么多我不给;这个我给,这个我不给”,这种心态称为“已分配”,但我并非如此。我的物品如同僧团之物、大众共有之物,是与持戒者平等共享的。「我恭敬奉事」:即我亲手去服侍,怀着敬重心去亲近。
21. Tatiyassa paṭhame paññatte āsane nisīdīti tassa kira ghare pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ pañca āsanasatāni niccaṃ paññattāneva honti, tesu aññatarasmiṃ āsane nisīdi. Taṃ suṇāhīti te suṇāhi, taṃ vā aṭṭhavidhaṃ acchariyadhammaṃ suṇāhi. Cittaṃ pasīdīti ‘‘buddho nu kho na buddho nu kho’’ti vitakkamattampi na uppajji, ayameva buddhoti cittuppādo pasanno anāvilo ahosi. Sakāni vā ñātikulānīti attano yāpanamattaṃ dhanaṃ gahetvā ñātigharāni gacchatu. Kassa vo dammīti katarapurisassa tumhe dadāmi, ārocetha me attano adhippāyaṃ. Appaṭivibhattāti ‘‘ettakaṃ dassāmi ettakaṃ na dassāmi, idaṃ dassāmi idaṃ na dassāmī’’ti cittaṃ uppādentena hi paṭivibhattā nāma hoti, mayhaṃ pana na evaṃ. Atha kho saṅghikā viya gaṇasantakā viya ca sīlavantehi saddhiṃ sādhāraṇāyeva. Sakkaccaṃyeva payirupāsāmīti sahatthā upaṭṭhahāmi, cittīkārena upasaṅkamāmi.
「尊者,这于我并非稀有」:尊者,诸天前来如此告知我,这并不稀有。然而,我并未因此生起丝毫内心傲慢,这才真正堪称稀有,我是这样说的。「善哉善哉,比丘」:此处虽字面呼“比丘”,应知这声“善哉”实是佛陀对那位居士的解释感到满意而发的赞叹。
Anacchariyaṃ kho pana maṃ, bhanteti, bhante, yaṃ maṃ devatā upasaṅkamitvā evaṃ ārocenti, idaṃ na acchariyaṃ. Yaṃ panāhaṃ tatonidānaṃ cittassa uṇṇatiṃ nābhijānāmi, taṃ eva acchariyanti vadati. Sādhu sādhu, bhikkhūti ettha kiñcāpi bhikkhuṃ āmanteti, upāsakasseva pana veyyākaraṇasampahaṃsane esa sādhukāroti veditabbo.
第二优伽经注释(Dutiyauggasuttavaṇṇanā)
2. Dutiyauggasuttavaṇṇanā
2222. 在第二经中,「于象林」:据说这位富翁有一处名为「象林」的园林。那日,他于食前欲往园中游乐,便带着香与花鬘等物前去。当他在园中游乐时,看见了世尊。仅仅一见,他的心便如前所述立刻清净,同时因饮酒所生的迷醉顿时消失。正是针对此情形而说此言。「我倾倒」:指我倒水于手,以此供养。「某某」:即某个人。「我以平等心施与」:这表明我不会生起“给此少、给彼多”的差别心,而是将应施之物平等地施与一切人。「告知」:指站在空中告知。「无结」:居士以此宣告自己证得了不来果。
22. Dutiye nāgavaneti tassa kira seṭṭhino nāgavanaṃ nāma uyyānaṃ, so tattha purebhattaṃ gandhamālādīni gāhāpetvā uyyānakīḷikaṃ kīḷitukāmo gantvā paricāriyamāno bhagavantaṃ addasa. Saha dassanenevassa purimanayeneva cittaṃ pasīdi, surāpānena ca uppannamando taṅkhaṇaṃyeva pahīyi. Taṃ sandhāyevamāha. Oṇojesinti udakaṃ hatthe pātetvā adāsiṃ. Asukoti amuko. Samacittova demīti ‘‘imassa thokaṃ, imassa bahuka’’nti evaṃ cittanānattaṃ na karomi, deyyadhammaṃ pana ekasadisaṃ karomīti dasseti. Ārocentīti ākāse ṭhatvā ārocenti. Natthi taṃ saṃyojananti iminā upāsako attano anāgāmiphalaṃ byākaroti.
第一手长者经注释(Paṭhamahatthakasuttavaṇṇanā)
3. Paṭhamahatthakasuttavaṇṇanā
23在第三经中,“旷野手长者”:指由世尊从旷野夜叉手中亲手接过的王子,因此得名“手长者”。“持戒者”:指以五戒、十戒持守戒律的人。“乐施者”:指具足布施的人。“‘尊者,此处是否……?’”:尊者,此处是世尊开示法义之处吗?“少欲者”:指因对所证得的境界保持少欲而称为少欲的人。
23. Tatiye hatthako āḷavakoti bhagavatā āḷavakayakkhassa hatthato hatthehi sampaṭicchitattā hatthakoti laddhanāmo rājakumāro. Sīlavāti pañcasīladasasīlena sīlavā. Cāgavāti cāgasampanno. Kaccittha, bhanteti, bhante, kacci ettha bhagavato byākaraṇaṭṭhāne. Appicchoti adhigamappicchatāya appiccho.
《第二手长者经》注释
4. Dutiyahatthakasuttavaṇṇanā
24在第四经中,“与五百位近事男”:指手长者被五百位入流者与一来者的圣弟子近事男所围绕;他吃过早饭,拿了香、花环、涂香、粉末等,往诣世尊之处。“摄事”:即摄受的方法。“以他们我……”:指通过这些方法,我……。“以布施摄受”:即通过布施犁、牛、饭食、种子以及香、花根等来摄受。“以爱语摄受”:即用‘母亲、亲爱的、兄弟、姊妹’等悦耳、柔和、可爱的言语来摄受。“以利行摄受”:即当知道‘此人不需要以布施或爱语来利益,而应以利行来摄受’时,便以帮助他处理所生起的事务这种利行来摄受。“以同事摄受”:即当知道‘此人不需要以布施等来利益,而应以同事来摄受’时,便在吃、喝、坐、卧等方面使自己与他同等来摄受。“他们认为贫者不应听闻如是”:即认为对于贫穷者,对于无力布施或做任何事情的人,不应如此对其宣说;而认为应当为我宣说,并安住于我的教导中,不应违越我的教诫。“你有方法”:即你有此方法。然而应知,在这两部经中,世尊宣说的是混合了戒、舍、慧的教法。
24. Catutthe pañcamattehi upāsakasatehīti sotāpannasakadāgāmīnaṃyeva ariyasāvakaupāsakānaṃ pañcahi satehi parivuto bhuttapātarāso gandhamālavilepenacuṇṇāni gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Saṅgahavatthūnīti saṅgaṇhanakāraṇāni. Tehāhanti tehi ahaṃ. Taṃ dānena saṅgaṇhāmīti naṅgalabalibaddabhattabījādīni ceva gandhamālamūlādīni ca datvā saṅgaṇhāmi. Peyyavajjenāti amma, tāta, bhātara, bhaginītiādikena kaṇṇasukhena mudukena piyavacanena saṅgaṇhāmi. Atthacariyāyāti ‘‘imassa dānena vā piyavacanena vā kiccaṃ natthi, atthacariyāya saṅgaṇhitabbayuttako aya’’nti ñatvā uppannakiccanittharaṇasaṅkhātāya atthacariyāya saṅgaṇhāmi. Samānattatāyāti ‘‘imassa dānādīhi kiccaṃ natthi, samānattatāya saṅgaṇhitabbo aya’’nti ekato khādanapivananisajjādīhi attanā samānaṃ katvā saṅgaṇhāmi. Daliddassa kho no tathā sotabbaṃ maññantīti daliddassa kiñci dātuṃ vā kātuṃ vā asakkontassa, yathā daliddassa no tathā sotabbaṃ maññanti, mama pana sotabbaṃ maññanti, dinnovāde tiṭṭhanti, na me anusāsaniṃ atikkamitabbaṃ maññanti. Yoni kho tyāyanti upāyo kho te ayaṃ. Imesu pana dvīsupi suttesu satthārā sīlacāgapaññā missakā kathitāti veditabbā.
《摩诃男经》等注释
5-6. Mahānāmasuttādivaṇṇanā
25-26在第五经中,“已观察义理者”:指已观察区分了义理与非义理、因与非因的人。在第六经中,讲述了信、戒、施等诸法。
25-26. Pañcame atthūpaparikkhitā hotīti atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ upaparikkhitā hoti. Chaṭṭhe saddhāsīlacāgā missakā kathitā.
第一《力经》注释
7. Paṭhamabalasuttavaṇṇanā
27在第七经中,「愤慨之力」指抱怨之力。愚者心想:‘某人说了如此这般的话,他是在说我,而非别人’——他们便以这样的抱怨为力量。「审察之力」指通过‘并非如此,而是那样’来决断义与非义的力量。「思择之力」即观察的力量。「忍耐之力」即安忍的力量。
27. Sattame ujjhattibalāti ujjhānabalā. Bālānañhi ‘‘yaṃ asuko idañcidañca āha, maṃ so āha, na añña’’nti evaṃ ujjhānameva balaṃ. Nijjhattibalāti ‘‘na idaṃ evaṃ, evaṃ nāmeta’’nti atthānatthanijjhāpanaṃyeva balaṃ. Paṭisaṅkhānabalāti paccavekkhaṇabalā. Khantibalāti adhivāsanabalā.
第二《力经》注释
8. Dutiyabalasuttavaṇṇanā
28第八经中,「力」指智慧之力。「宣称诸漏已尽」即宣称已证得阿罗汉果。「以无常」即从有而后无的角度如实了知。「如实」即依其真实状态了知。「以正慧」即与观智相应的道慧。「火坑譬喻」是指因其烧灼之义,将这些欲喻为火坑。「趣向远离」指以果等至力趣向涅槃。「住于远离」指远离诸烦恼,或已安住远离。「乐出离」指乐于出离。「已灭尽」指已彻底灭尽,毫无残余依附、无有系缚,全然解脱。「于诸漏处」指由相应之力而成为漏因的诸烦恼法。或者,‘已灭尽’解释为气息已除灭。从何处除灭?从一切漏处之法中除灭,即从三地一切法中除灭。此经阐述了世间与出世间之圣道。
28. Aṭṭhame balānīti ñāṇabalāni. Āsavānaṃ khayaṃ paṭijānātīti arahattaṃ paṭijānāti. Aniccatoti hutvā abhāvākārena. Yathābhūtanti yathāsabhāvato. Sammappaññāyāti sahavipassanāya maggapaññāya. Aṅgārakāsūpamāti santāpanaṭṭhena aṅgārakāsuyā upamitā ime kāmāti. Vivekaninnanti phalasamāpattivasena nibbānaninnaṃ. Vivekaṭṭhanti kilesehi vajjitaṃ dūrībhūtaṃ vā. Nekkhammābhiratanti pabbajjābhirataṃ. Byantibhūtanti vigatantabhūtaṃ ekadesenāpi anallīnaṃ visaṃyuttaṃ visaṃsaṭṭhaṃ. Āsavaṭṭhāniyehīti sampayogavasena āsavānaṃ kāraṇabhūtehi, kilesadhammehīti attho. Atha vā byantibhūtanti vigatavāyanti attho. Kuto? Sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi, sabbehi tebhūmakadhammehīti attho. Imasmiṃ sutte ariyamaggo lokiyalokuttaro kathito.
《非时经》注释
9. Akkhaṇasuttavaṇṇanā
29第九经中,「应时作者」指在恰当的时机行应行之事,意即得到机会便行应做之事。「法」指四圣谛之法。「寂止的」指带来烦恼止息的。「般涅槃的」指令烦恼般涅槃。「导向正觉」指趣向、证得名为四道智的正觉。「长寿的天众」这是就无想天众而说的。「于无识者中」指在那些极度无智的众生当中。
29. Navame khaṇe kiccāni karotīti khaṇakicco, okāsaṃ labhitvāva kiccāni karotīti attho. Dhammoti catusaccadhammo. Opasamikoti kilesūpasamāvaho. Parinibbāyikoti kilesaparinibbānakaro. Catumaggañāṇasaṅkhātaṃ sambodhiṃ gacchati sampāpuṇātīti sambodhagāmī. Dīghāyukaṃ devanikāyanti idaṃ asaññaṃ devanikāyaṃ sandhāya vuttaṃ. Aviññātāresūti ativiya aviññūsu.
“善说”,即已善加宣说。“作障碍的”,即带来障碍的。“切勿错失时机”:意思是已获得这个时机,不要让它白白空过。“就在此处,若错失它”的意思是,如果有人虽在此得到这个时机,却因放逸而错失了正法的决定性圣道,未能成就它,“那他便是错过义利者”,即损失了真舍利益的人,“将长久追悔”意思是会长夜忧悔懊恼。就像有个商人听说“某处出产货物”,却不前往,而其他人去了并取得货物,获得了八倍乃至于十倍的利润。这时,那个商人便会想“我的利益错失了”而后悔。同样地,如果一个人在这里得到了时机却不依之修行,错失了正法的决定性,他就会像那个商人一样,作为错过义利者而长久地追悔忧伤。“更何况,为无知所覆者”也是如此。“他们证悟”是指他们已经通达。“防护”是指戒律的防护。“随魔境而行者”是指追随那被称为魔境界的轮回的众生。“到彼岸者”是指已经到达涅槃的人。“那些达到漏尽者”是指那些证得阿罗汉果的人。如此,在这些偈颂中,开示了轮回与还灭的道理。
Suppavediteti sukathite. Antarāyikāti antarāyakarā. Khaṇo ve mā upaccagāti ayaṃ laddho khaṇo mā atikkami. Idhaceva naṃ virādhetīti sace koci pamattacārī idha imaṃ khaṇaṃ labhitvāpi saddhammassa niyāmataṃ ariyamaggaṃ virādheti na sampādeti. Atītatthoti hāpitattho. Cirattaṃ anutapissatīti cirarattaṃ socissati. Yathā hi ‘‘asukaṭṭhāne bhaṇḍaṃ samuppanna’’nti sutvā eko vāṇijo na gaccheyya, aññe gantvā gaṇheyyuṃ, tesaṃ taṃ aṭṭhaguṇampi dasaguṇampi bhaveyya. Atha itaro ‘‘mama attho atikkanto’’ti anutapeyya, evaṃ yo idha khaṇaṃ labhitvā appaṭipajjanto saddhammassa niyāmataṃ virādheti, so ayaṃ vāṇijova atītattho ciraṃ anutapissati socissati. Kiñca bhiyyo avijjānivutoti tathā. Paccavidunti paṭivijjhiṃsu. Saṃvarāti sīlasaṃvarā. Māradheyyaparānugeti māradheyyasaṅkhātaṃ saṃsāraṃ anugate. Pāraṅgatāti nibbānaṃ gatā. Ye pattā āsavakkhayanti ye arahattaṃ pattā. Evamidha gāthāsu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
《阿那律大寻经》注释
10. Anuruddhamahāvitakkasuttavaṇṇanā
30第十经中,“诸车提”指因为曾是名为车提的国王们居住之地,因而获得此称呼的国土。“于东方竹林”指的是十力世尊住处东边的一片竹林,那里是遍布着青翠光泽之竹的树林。“这样,他心中生起这样的思惟”意思是,据说那位长老出家后,在第一个雨安居内就证得了禅定,并生起了能观察一千个世界的天眼智。他去到舍利弗长老那里,这样说道:“贤友舍利弗,我以清净、超越常人的天眼观察一千个世界。我的精进已经策励而不懈怠,正念已经现前而不忘失,身体已经轻安而不躁动,心已经入定而专一。然而,我的心依然不能无所执取地从诸漏中解脱。”于是,舍利弗长老便对他说道:“贤友阿那律,你这样想‘我以天眼……(中略)……观察千世界’,这是你的‘慢’。贤友阿那律,你这样想‘我的精进已策励……乃至……专一’,这是你的‘掉举’。贤友阿那律,你这样想‘然而,我的心依然不能无所执取地从诸漏中解脱’,这是你的‘追悔’。善哉,愿尊者阿那律舍弃这三种法,不去理会这三种法,而将心导向不死界。”如此,舍利弗长老为他说了修行业处。他领受那业处后,便向大师告辞离去。
30. Dasame cetīsūti cetināmakānaṃ rājūnaṃ nivāsaṭṭhānattā evaṃladdhavohāre raṭṭhe. Pācīnavaṃsadāyeti dasabalassa vasanaṭṭhānato pācīnadisāya ṭhite vaṃsadāye nīlobhāsehi veḷūhi sañchanne araññe. Evaṃ cetaso parivitakko udapādīti thero kira pabbajitvā paṭhamaantovassamhiyeva samāpattilābhī hutvā sahassalokadhātudassanasamatthaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ uppādesi. So sāriputtattherassa santikaṃ gantvā evamāha – ‘‘idhāhaṃ, āvuso sāriputta, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassalokaṃ olokemi. Āraddhaṃ kho pana me vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Atha ca pana me anupādāya āsavehi cittaṃ na vimuccatī’’ti. Atha naṃ thero āha – ‘‘yaṃ kho te, āvuso anuruddha, evaṃ hoti ‘ahaṃ dibbena cakkhunā…pe… olokemī’ti, idaṃ te mānasmiṃ. Yampi te, āvuso, anuruddha evaṃ hoti ‘āraddhaṃ kho pana me vīriyaṃ…pe… ekagga’nti, idaṃ te uddhaccasmiṃ. Yampi te, āvuso anuruddha, evaṃ hoti ‘atha ca pana me anupādāya āsavehi cittaṃ na vimuccatī’ti, idaṃ te kukkuccasmiṃ. Sādhu vatāyasmā anuruddho ime tayo dhamme pahāya ime tayo dhamme amanasikaritvā amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharatū’’ti evamassa thero kammaṭṭhānaṃ kathesi. So kammaṭṭhānaṃ gahetvā satthāraṃ āpucchitvā cetiraṭṭhaṃ gantvā samaṇadhammaṃ karonto aṭṭhamāsaṃ caṅkamena vītināmesi. So padhānaveganimmathitattā kilantakāyo ekassa veḷugumbassa heṭṭhā nisīdi. Athassāyaṃ evaṃ cetaso parivitakko udapādi, esa mahāpurisavitakko uppajjīti attho.
“少欲者”:这里有四种少欲,即资具少欲、证得少欲、教说少欲和头陀支少欲。其中,“资具少欲者”是指当别人给很多时,他只取少许;给少许时,他取更少,不会毫无剩余地全盘接受。“证得少欲者”是指不愿让他人知道自己所证得的境界,如同中洲长老那样。“教说少欲者”是指即使是通达三藏的人,也不愿让人知道自己多闻,如同娑枳多帝须长老那样。“头陀支少欲者”是指不让他人知道自己受持头陀支的情况,如同两位兄弟长老中的兄长那样。相关的事迹在《清净道论》中有记载。“此法”:像这样,一个通过隐藏自己真实功德和在接受时懂得节量而知足的少欲之人,便能成就这九种出世间法;而多欲者则不能成就。对于所有相关的词句,都应如此配合理解。
Appicchassāti ettha paccayappiccho, adhigamappiccho, pariyattiappiccho, dhutaṅgappicchoti cattāro appicchā. Tattha paccayappiccho bahuṃ dente appaṃ gaṇhāti, appaṃ dente appataraṃ gaṇhāti, na anavasesaggāhī hoti. Adhigamappiccho majjhantikatthero viya attano adhigamaṃ aññesaṃ jānituṃ na deti. Pariyattiappiccho tepiṭakopi samāno na bahussutabhāvaṃ jānāpetukāmo hoti sāketatissatthero viya. Dhutaṅgappiccho dhutaṅgapariharaṇabhāvaṃ aññesaṃ jānituṃ na deti dvebhātikattheresu jeṭṭhatthero viya. Vatthu visuddhimagge kathitaṃ. Ayaṃ dhammoti evaṃ santaguṇaniguhanena ca paṭiggahaṇe mattaññutāya ca appicchassa puggalassa ayaṃ navalokuttaradhammo sampajjati, no mahicchassa. Evaṃ sabbattha yojetabbaṃ.
「知足者」指对四种资具,以三种知足而安住的人。「远离者」指以身远离、心远离、依远离而远离的人。其中,身远离是指去除群体杂沓,依精进事而独处。然而,仅凭独处并不能成就业处,因此修习遍业处后,证得八种等至,这称为心远离。然而,仅凭等至也不足以成就业处,因此以禅那为近因,观照诸行后,连同无碍解一起证得阿罗汉果,这从一切方面来说称为依远离。因此世尊说:“身远离者,是那身远离、乐出离的人;心远离者,是那心清净、达到最胜清净的人;依远离者,是那无依、到达无为的士夫。”(《大义释》7, 49)
Santuṭṭhassāti catūsu paccayesu tīhi santosehi santuṭṭhassa. Pavivittassāti kāyacittaupadhivivekehi vivittassa. Tattha kāyaviveko nāma gaṇasaṅgaṇikaṃ vinodetvā ārambhavatthuvasena ekībhāvo. Ekībhāvamatteneva kammaṃ na nipphajjatīti kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo nibbatteti, ayaṃ cittaviveko nāma. Samāpattimatteneva kammaṃ na nipphajjatīti jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ sabbākārato upadhiviveko nāma. Tenāha bhagavā – ‘‘kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ, cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatāna’’nti (mahāni. 7, 49).
「乐于众会者」指欢喜于群体杂沓及烦恼杂沓的人。「勤精进者」指依身精进和心精进而勤精进的人。「念现前者」指依四念处而念现前的人。「心入定者」指心一境性的人。「具慧者」指具有业自属慧的人。
Saṅgaṇikārāmassāti gaṇasaṅgaṇikāya ceva kilesasaṅgaṇikāya ca ratassa. Āraddhavīriyassāti kāyikacetasikavīriyavasena āraddhavīriyassa. Upaṭṭhitassatissāti catusatipaṭṭhānavasena upaṭṭhitassatissa. Samāhitassāti ekaggacittassa. Paññavatoti kammassakatapaññāya paññavato.
「善哉善哉」是世尊随喜长老的思惟,而这样说。「这第八个」:就像给已得七宝藏的人第八个宝藏,像给已得七珠宝、七象宝、七马宝的人第八个,世尊为已思惟七种大人思惟而安住的人,开示这第八个,因此这样说。「乐于无戏论者」:因为远离了渴爱、慢、见的戏论,而乐于称为无戏论的涅槃处的人。后面的词是其同义词。「乐于戏论者」:指乐于上述种种戏论的人。后面的词是其同义词。
Sādhu sādhūti therassa vitakkaṃ sampahaṃsento evamāha. Imaṃ aṭṭhamanti satta nidhī laddhapurisassa aṭṭhamaṃ dento viya, satta maṇiratanāni, satta hatthiratanāni, satta assaratanāni laddhapurisassa aṭṭhamaṃ dento viya satta mahāpurisavitakke vitakketvā ṭhitassa aṭṭhamaṃ ācikkhanto evamāha. Nippapañcārāmassāti taṇhāmānadiṭṭhipapañcarahitattā nippapañcasaṅkhāte nibbānapade abhiratassa. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Papañcārāmassāti yathāvuttesu papañcesu abhiratassa. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ.
“Yato”意为“当……时”,“tato”意为“那时”。“种种染色”指以蓝、黄、红、白等种种染料所染色的衣服。“粪扫衣”指在二十三种场所中所存在的粪扫衣。“将会显现”:如同他在午前等时段,当他想披某件衣服时,那个衣箱会变得可爱而显现一样;同样地,对你来说,以衣服知足的圣种为满足而安住时,粪扫衣将会显现、现前。“为了喜”即为了喜悦;“为了无惧”即为了从渴爱和见的悸动中无惧;“为了安稳住”即为了安乐住;“为了进入涅槃”即为了进入不死的涅槃。
Yatoti yadā. Tatoti tadā. Nānārattānanti nilapītalohitodātavaṇṇehi nānārajanehi rattānaṃ. Paṃsukūlanti tevīsatiyā khettesu ṭhitapaṃsukūlacīvaraṃ. Khāyissatīti yathā tassa pubbaṇhasamayādīsu yasmiṃ samaye yaṃ icchati, tasmiṃ samaye taṃ pārupantassa so dussakaraṇḍako manāpo hutvā khāyati, evaṃ tuyhampi cīvarasantosamahāariyavaṃsena tuṭṭhassa viharato paṃsukūlacīvaraṃ khāyissati upaṭṭhahissati. Ratiyāti ratiatthāya. Aparitassāyāti taṇhādiṭṭhiparitassanāhi aparitassanatthāya. Phāsuvihārāyāti sukhavihāratthāya. Okkamanāya nibbānassāti amataṃ nibbānaṃ otaraṇatthāya.
“团食”指在村落、城镇、王都中,依靠脚力,挨家挨户次第行乞所获得的团食。“将会显现”:就像那位居士的种种美味食物一样,它将会现前。这是指以团食知足的圣种为满足而安住的人。“树下坐卧具将会显现”:就像那位居士在三层宫殿中,那熏满花香、庄严的尖顶屋一样,树下坐卧处将会现前。“知足者”指以坐卧具知足的圣种而知足的人。“草敷具”指用草或树叶铺在地上、木板或石板等任何一处所成的敷具。“陈弃药”指任何种类的尿;因其气味臭秽,即使是当场取得的也称为陈弃药。“满足安住”指以病缘药资具知足而满足安住的人。
Piṇḍiyālopabhojananti gāmanigamarājadhānīsu jaṅghābalaṃ nissāya gharapaṭipāṭiyā carantena laddhapiṇḍiyālopabhojanaṃ. Khāyissatīti tassa gahapatino nānaggarasabhojanaṃ viya upaṭṭhahissati . Santuṭṭhassa viharatoti piṇḍapātasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭhassa viharato. Rukkhamūlasenāsanaṃ khāyissatīti tassa gahapatino tebhūmakapāsāde gandhakusumavāsasugandhaṃ kūṭāgāraṃ viya rukkhamūlaṃ upaṭṭhahissati. Santuṭṭhassāti senāsanasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭhassa. Tiṇasanthārakoti tiṇehi vā paṇṇehi vā bhūmiyaṃ vā phalakapāsāṇatalāni vā aññatarasmiṃ santhatasanthato. Pūtimuttanti yaṃkiñci muttaṃ. Taṅkhaṇe gahitampi pūtimuttameva vuccati duggandhattā. Santuṭṭhassa viharatoti gilānapaccayabhesajjaparikkhārasantosena santuṭṭhassa viharato.
如此,世尊在四个地方以导向阿拉汉果的方式讲说了业处之后,又思惟:“住在哪一种坐卧具中,对此业处是合适的呢?”明白了“就是住在这里最合适”之后,便说了“那么,阿那律……”等话语。“于远离而住者”指以三种远离而远离、安住的人。“与发遣相关”指与发遣的言语相关,意思是那是他们前往承事、应赴集会的原因。“在戏论灭处”即涅槃处。“跃入”指以作所缘的方式跃入。“于清净等中”也应当理解为:是以所缘而清净、安住、解脱。如此,世尊在车提国的东方竹林为尊者阿那律讲述八个大人思惟之后,又在婆沙羯罗林大寺中坐下,为比丘僧团详细讲解。
Iti bhagavā catūsu ṭhānesu arahattaṃ pakkhipanto kammaṭṭhānaṃ kathetvā ‘‘katarasenāsane nu kho vasantassa kammaṭṭhānaṃ sappāyaṃ bhavissatī’’ti āvajjento ‘‘tasmiññeva vasantassā’’ti ñatvā tena hi tvaṃ, anuruddhātiādimāha. Pavivittassa viharatoti tīhi vivekehi vivittassa viharantassa. Uyyojanikapaṭisaṃyuttanti uyyojanikeheva vacanehi paṭisaṃyuttaṃ, tesaṃ upaṭṭhānagamanakaṃyevāti attho. Papañcanirodheti nibbānapade . Pakkhandatīti ārammaṇakaraṇavasena pakkhandati. Pasīdatītiādīsupi ārammaṇavaseneva pasīdanasantiṭṭhanamuccanā veditabbā. Iti bhagavā cetiraṭṭhe pācīnavaṃsadāye āyasmato anuruddhassa kathite aṭṭha mahāpurisavitakke puna bhesakaḷāvanamahāvihāre nisīditvā bhikkhusaṅghassa vitthārena kathesi.
「意所成」:由意所生的身体称为意所成,由意所往的身体也可称为意所成。此处是指由意所往的身体。「如我之思惟」:如我所起的思惟;为开显超越于此的第八种大人思惟,而宣说了更殊胜的法。其余各处义理明了。
Manomayenāti manena nibbattitakāyopi manomayoti vuccati manena gatakāyopi, idha manena gatakāyaṃ sandhāyevamāha. Yathā me ahu saṅkappoti yathā mayhaṃ vitakko ahosi, tato uttari aṭṭhamaṃ mahāpurisavitakkaṃ dassento tato uttariṃ desayi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.