5. 沙门品
5. Sāmaññavaggo
1. 拥挤经注
1. Sambādhasuttavaṇṇanā
4242. 第五品第一经中,「优陀夷」指黑优陀夷长老。「不知」即不了知。「大慧者」指具大智慧者。「他了悟禅那」即他了悟禅那。「退隐如公牛」:因独一之状态而退隐,且因最上之义而称为公牛。「牟尼」指佛陀。「以某种方式」指以一个原因。仅仅由于贪欲拥挤的消失,第一禅那便名为「得机会」,但这并非在一切方面都完全如此。「此处仍有拥挤」:在那第一禅那中,仍有拥挤,仍有逼迫。也读作「此处仍有此」。「而那里什么是拥挤?」:在那禅那里,什么是拥挤?「这就是此处的拥挤」:指寻与伺未被灭除的状态,这称为拥挤、逼迫。依此方法,所有章节的义理应当了知。「并非仅以某种方式」:并非只由一个原因,而是因为一切拥挤都已舍断,所以漏尽的证得才在一切方面完全名为「得机会」。
42. Pañcamassa paṭhame udāyīti kāḷudāyitthero. Avidvāti aññāsi. Bhūrimedhasoti mahāpañño. Yo jhānamabujjhīti yo jhānaṃ abujjhi. Paṭilīnanisabhoti ekībhāvavasena paṭilīno ceva uttamaṭṭhena ca nisabho. Munīti buddhamuni. Pariyāyenāti ekena kāraṇena. Kāmasambādhassa hi abhāvamatteneva paṭhamajjhānaṃ okāsādhigamo nāma, na sabbathā sabbaṃ. Tatrāpatthi sambādhoti tasmimpi paṭhamajjhāne sambādho paṭipīḷanaṃ atthiyeva. Tatrāpitthītipi pāṭho. Kiñca tattha sambādhoti tasmiṃ pana jhāne kiṃ sambādho nāma. Ayamettha sambādhoti ayaṃ vitakkavicārānaṃ aniruddhabhāvo sambādho saṃpīḷā nāma. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabbo. Nippariyāyenāti na ekena kāraṇena, atha kho āsavakkhayo nāma sabbasambādhānaṃ pahīnattā sabbena sabbaṃ okāsādhigamo nāmāti.
2. 身证者经注
2. Kāyasakkhisuttavaṇṇanā
43在第二经中,“当以此或彼方式,那处成为如此时”是指:由于某种原因、以某种方式,那称为第一禅那的处成为如此。“他以如此如此的方式,以身触证它之后而住”是指:由于那种原因、以那种方式,他以俱生的名身触证该等至之后而住,即进入等至。“世尊以某种方式说为身证者”,是指因为他以那名身现证了第一禅那,故以此方式被称为身证者。而“并非仅以某种方式”,则是指由于他已成就一切应以身证得者,因此是真正意义上的身证者,并非仅在某种方式上如此。
43. Dutiye yathā yathā ca tadāyatananti yena yena kāraṇena yena yenākārena taṃ paṭhamajjhānasaṅkhātaṃ āyatanaṃ hoti. Tathā tathā naṃ kāyena phusitvā viharatīti tena tena kāraṇena tena tenākārena taṃ samāpattiṃ sahajātanāmakāyena phusitvā viharati, samāpajjatīti attho. Kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyenāti yasmā tena nāmākāyena paṭhamajjhānaṃ sacchikataṃ, tasmā iminā pariyāyena kāyasakkhi vutto. Nippariyāyenāti yattakaṃ kāyena sacchikātabbaṃ, sabbassa katattā ayaṃ nippariyāyena kāyasakkhi nāma.
3. 慧解脱者经注
3. Paññāvimuttasuttavaṇṇanā
44在第三经中,“他以慧了知它”是指:他以关于第一禅那的观慧而了知它。这里也应按前述方式来理解“以某种方式”与“并非仅以某种方式”。如同此经一样,此后诸经也应如此理解。
44. Tatiye paññāya ca naṃ pajānātīti taṃ paṭhamajjhānavipassanāpaññāya jānāti. Idhāpi pariyāyanippariyāyā purimanayeneva veditabbā. Yathā ca idha, evaṃ ito paresupi.
4. 俱分解脱者经注
4. Ubhatobhāgavimuttasuttavaṇṇanā
45第四经应从两方面来理解。其中,“俱分解脱”是指通过止与观这两方面,从与之对立的烦恼中解脱。而在最终意义上应这样理解:从等至而言,是从色身解脱;以圣道而言,是从名身解脱,如此方得名为“俱分解脱”。
45. Catutthaṃ ubhayena veditabbaṃ. Ettha ca ubhatobhāgavimuttoti ubhatobhāgehi samathavipassanānaṃ paccanīkakilesehi vimutto. Pariyosāne pana samāpattiyā rūpakāyato, ariyamaggena nāmakāyato vimuttoyeva ubhatobhāgavimuttoti veditabbo.
5-10. 《现见法》等经的注释
5-10. Sandiṭṭhikadhammasuttādivaṇṇanā
46-5146-51. 在第五等诸经中,「现见」是指可亲自现见的。「涅槃」是指烦恼的止息。「般涅槃」是其同义词。「彼分涅槃」是指通过初禅那等各个分位而止息烦恼。「见法涅槃」是指即于此生命期中证得的涅槃。其余各处,义理都很显明。
46-51. Pañcamādīsu sandiṭṭhikoti sayaṃ passitabbako. Nibbānanti kilesanibbānaṃ. Parinibbānanti tasseva vevacanaṃ. Tadaṅganibbānanti paṭhamajjhānādinā tena tena aṅgena nibbānaṃ. Diṭṭhadhammanibbānanti ismiṃyeva attabhāve nibbānaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
第二分五十经注释
2. Dutiyapaṇṇāsakavaṇṇanā
5252. 从此以下的诸经中,「安稳」意为无有灾祸。「达到安稳」是指已到达安稳的状态。「令修学虚弱」是指那些令修学变得脆弱无力的事。其余各处,义理都很显明。
52. Ito paresu khemanti nirupaddavaṃ. Khemappattoti khemabhāvaṃ patto. Sikkhādubbalyānīti sikkhāya dubbalabhāvakaraṇāni. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
在《增支部》中
Aṅguttaranikāye
十集的注释书
Dasakanipāta-aṭṭhakathā
第一分五十经
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ