第八集 第三 战士活命品
(8) 3. Yodhājīvavaggo
第一、心解脱果经等的注疏
1-2. Paṭhamacetovimuttiphalasuttādivaṇṇanā
71-72第七十一和七十二经。第三集第一经:‘无明闩’。此处的‘无明’,指轮回根本的无明。此无明因大多数人都无法将其拔除,且有折磨之义,又障碍进入涅槃之门,故称为‘闩’(如门闩)。因此,说此人‘已拔除闩’,即因为他已将之拔除。‘有后有’:指能造作后有、或当受后有果报的,即名为‘有后有’,意为能带来后有。‘生轮回’:指作为那些以生起与流转为性的后有诸蕴之缘的业行,这是用果报来称其因名。又因它一再成为生起之因,将相续围困,故称‘壕沟’,因为它围困了相续。因此,说他已经‘填满壕沟’,因为他已将其填满、分散、彻底舍弃、摧毁。
71-72. Tatiyassa paṭhame avijjāpalighanti ettha avijjāti vaṭṭamūlikā avijjā, ayaṃ pacurajanehi ukkhipituṃ asakkuṇeyyabhāvato dukkhipanaṭṭhena nibbānadvārappavesavibandhanena ca ‘‘paligho viyāti paligho’’ti vuccati. Tenesa tassā ukkhittattā ‘‘ukkhittapaligho’’ti vutto. Punabbhavassa karaṇasīlo, punabbhavaṃ vā phalaṃ arahatīti ponobhavikā, punabbhavadāyikāti attho. Jātisaṃsāroti jāyanavasena ceva saṃsaraṇavasena ca evaṃladdhanāmānaṃ punabbhavakkhandhānaṃ paccayo kammābhisaṅkhāro. Jātisaṃsāroti hi phalūpacārena kāraṇaṃ vuttaṃ. Tañhi punappunaṃ uppattikāraṇavasena parikkhipitvā ṭhitattā ‘‘parikhā’’ti vuccati santānassa parikkhipanato. Tenesa tassa saṃkiṇṇattā vikiṇṇattā sabbaso khittattā vināsitattā ‘‘saṃkiṇṇaparikho’’ti vutto.
所谓‘渴爱’:此处的‘渴爱’,指轮回根本的渴爱。因其深入、坚固之义,故称为‘柱’。(要)拔出并连根拔起。‘下分结’:指能生起下分、为投生欲有之缘的结,即欲贪结等。它们如同门扇般,将心城之门关闭而住立,故称‘门闩’。由此,此人因已出离并打破它们,故称‘无闩’。‘已弃幢’:由最上道舍弃了慢的幢幡,故如此说。‘已卸担’:他已卸下蕴的负担、烦恼的负担与行的负担,故说‘已卸担’。‘已离系’:从四种轭及一切烦恼中离系。‘我慢’:即于色中执为‘我是’之慢,于受、想、行、识中亦执为‘我是’之慢。不加以分别而执取五蕴所生起的,即是我慢。
Taṇhāsaṅkhātanti ettha taṇhāti vaṭṭamūlikā taṇhā. Ayañhi gambhīrānugataṭṭhena ‘‘esikā’’ti vuccati. Luñcitvā uddharitvā. Orambhāgiyānīti orambhāgajanakāni kāmabhave upapattipaccayāni kāmarāgasaṃyojanādīni. Etāni hi kavāṭaṃ viya nagaradvāraṃ cittaṃ pidahitvā ṭhitattā ‘‘aggaḷā’’ti vuccanti. Tenesa tesaṃ niggatattā bhinnattā ‘‘niraggaḷo’’ti vuttoti. Aggamaggena panno apacito mānaddhajo etassāti pannaddhajo. Pannabhāroti khandhabhārakilesabhāraabhisaṅkhārabhārā oropitā assāti pannabhāro. Visaṃyuttoti catūhi yogehi sabbakilesehi ca visaṃyutto. Asmimānoti rūpe asmīti māno, vedanāya, saññāya, saṅkhāresu, viññāṇe asmimāno. Ettha hi pañcapi khandhe avisesato ‘‘asmī’’ti gahetvā pavattamāno asmimānoti adhippeto.
为防护城门的险阻并便于清扫,于城门两侧竖立门柱安置,故说“在城门竖起的门柱上”。由于城墙遭到破坏,壕沟便与地面齐平,故说“破坏城墙,填散壕沟”。“如是”等是将譬喻结合。存在的、现行的法的聚集,即是“有身”,指五取蕴。三十二种由业所造之苦,即苦蕴所含摄的苦,如眼疾、头痛等。另有九十八种疾病,以及王难等二十五种大怖畏。第二经易于了解。
Nagaradvārassa parissayapaṭibāhanatthañceva sodhanatthañca ubhosu passesu esikāthambhe nikhaṇitvā ṭhapetīti āha ‘‘nagaradvāre ussāpite esikāthambhe’’ti. Pākāraviddhaṃsaneneva parikhābhūmisamakaraṇaṃ hotīti āha ‘‘pākāraṃ bhinditvā parikhaṃ vikiritvā’’ti. ‘‘Eva’’ntiādi upamāsaṃsandanaṃ. Santo saṃvijjamāno kāyo dhammasamūhoti sakkāyo, upādānakkhandhapañcakaṃ. Dvattiṃsakammakāraṇā dukkhakkhandhe āgatadukkhāni. Akkhirogasīsarogādayo. Aṭṭhanavuti rogā, rājabhayādīni pañcavīsatimahābhayāni. Dutiyaṃ uttānameva.
第一、法住者经等的注疏
3-4. Paṭhamadhammavihārīsuttādivaṇṇanā
73-74第七十三、七十四经。第三集中,“自身内”:指自己的相续。“以慈”:以慈心摄受的方式,寻求利益。“以悲”:以悲悯的方式悯念。“遍取”:周遍执取,即遍满之义。“遍作”:周遍造作,亦即周遍充满,义同。也有读作“缘”(paṭiccā)的。“勿放逸”:对于已明示“应修禅那”的止与观,不应因不精勤修习,或因其他任何放逸的因缘而放逸。在此能引生利益的教法中,不行应行之事,即等同于行不应行之事,是为放逸。“衰败时”:指七种不适等衰败现象出现之时。教法中的一切功德皆汇集于此,故说“应修禅那!勿放逸……乃至……教诫”。第四经无可说处。
73-74. Tatiye niyakajjhatteti attano santāne. Mettāya upasaṃharaṇavasena hitaṃ esantena. Karuṇāya vasena anukampamānena. Pariggahetvāti parito gahetvā, pharitvāti attho. Pariccāti parito katvā, samantato pharitvā icceva attho. ‘‘Paṭiccā’’tipi pāṭho. Mā pamajjitthāti ‘‘jhāyathā’’ti vuttasamathavipassanānaṃ ananuyuñjanena aññena vā kenaci pamādakāraṇena mā pamādaṃ āpajjittha. Niyyānikasāsane akattabbakaraṇaṃ viya kattabbākaraṇampi pamādoti. Vipattikāleti sattaasappāyādivipattiyutte kāle. Sabbepi sāsane guṇā idheva saṅgahaṃ gacchantīti āha ‘‘jhāyatha mā pamādattha…pe… anusāsanī’’ti. Catutthe natthi vattabbaṃ.
5. 《第一战士活命经》注释
5. Paṭhamayodhājīvasuttavaṇṇanā
75第五经中,“yujjhanaṃ yodho”:战斗即是战士,以此为生计者,故称“yodhājīvā”(战士活命者)。因此世尊说“yuddhūpajīvino”(以战争为生)。“Santhambhitvā ṭhātuṃ na sakkoti”:即便被捆绑、具有坚忍毅力之人,也无法站稳。“Samāgate”即是“到达时”(sampatte)。“Byāpajjati”即是“发生变异”(vikāramāpajjati)。因此说“舍弃平常状态”(pakatibhāvaṃ jahati)。
75. Pañcame yujjhanaṃ yodho, so ājīvo etesanti yodhājīvā. Tenāha ‘‘yuddhūpajīvino’’ti. Santhambhitvā ṭhātuṃ na sakkotīti baddho dhitisampanno ṭhātuṃ na sakkoti. Samāgateti sampatte. Byāpajjatīti vikāramāpajjati. Tenāha ‘‘pakatibhāvaṃ jahatī’’ti.
「Rajaggasminti」是自身中的位格,因此注释说:“什么?那个补特伽罗的尘垢是什么?”“Vinibbeṭhetvā”指放开紧紧抓住的东西,即解开执取。“Mocetvā”指从身上清除。
Rajaggasminti paccatte bhummavacananti āha ‘‘kiṃ tassa puggalassa rajaggaṃ nāmā’’ti. Vinibbeṭhetvāti gahitaggahaṇaṃ vissajjāpetvā. Mocetvāti sarīrato apanetvā.
6. 《第二战士活命经》的注释
6. Dutiyayodhājīvasuttavaṇṇanā
76在第六经中,「camma」(皮革)一词,指用皮革制成的、缝制的皮制品,也包括藤盾、板甲等其他防具。「Dhanukalāpaṃ sannayhitvā」(装备好弓箭袋):即把弓和箭筒装备并准备好。弓杆的拉紧弓弦、调整其状态等,也称为弓的装备。因此注释说“装备好弓和箭袋”。「Yuddhasannivesena ṭhitaṃ」:指按照两军对阵的部署方式所形成的阵型站立,即依军队阵型的安排排列。「Ussāhañca vāyāmañca karoti」:在战斗中激励与努力。「Pariyāpādentī」:让他们走到以死亡为终结的另一边。因此说「pariyāpādayanti」,意思是他们使生命终结,即导致死亡。
76. Chaṭṭhe cammanti iminā cammamayaṃ cammamiti sibbitaṃ, aññaṃ vā keṭakaphalakādiṃ saṅgaṇhāti. Dhanukalāpaṃ sannayhitvāti dhanuñceva tūṇirañca sannayhitvā sajjetvā. Dhanudaṇḍassa jiyāyattabhāvakaraṇādipi hi dhanuno sannayhanaṃ. Tenevāha ‘‘dhanuñca sarakalāpañca sannayhitvā’’ti. Yuddhasannivesena ṭhitanti dvinnaṃ senānaṃ byūhanasaṃvidhānanayena kato yo sanniveso, tassa vasena ṭhitaṃ, senābyūhasaṃvidhānavasena sanniviṭṭhanti vuttaṃ hoti. Ussāhañca vāyāmañca karotīti yujjhanavasena ussāhaṃ vāyāmañca karoti. Pariyāpādentīti maraṇapariyantikaṃ aparaṃ pāpenti. Tenāha ‘‘pariyāpādayantī’’ti, jīvitaṃ pariyāpādayanti maraṇaṃ paṭipajjāpentīti vuttaṃ hoti.
在「不守护身」等句中:若人摆动手脚、扭转脖子,即名为不守护身。说种种粗恶语,即名为不守护语。思惟欲寻等,即名为不守护心。「念未现前」:指身至念未现前。「为贪所随逐」:即被贪所侵袭。「为贪所制伏」:即被贪所触,犹如被毒蛇所触。
Arakkhitenevakāyenātiādīsu hatthapāde kīḷāpento gīvaṃ viparivattento kāyaṃ na rakkhati nāma. Nānappakāraṃ duṭṭhullaṃ karonto vācaṃ na rakkhati nāma. Kāmavitakkādayo vitakkento cittaṃ na rakkhati nāma. Anupaṭṭhitāya satiyāti kāyagatāya satiyā anupaṭṭhitāya. Rāgena anugatoti rāgena anupahato. Rāgaparetoti vā rāgena phuṭṭho phuṭṭhavisena viya sappena.
「燃烧」之义,指不如理行。也指现在与未来有大热恼之义。因其本性不稳固,故有短暂现起之义。因其悦意仅须臾之间,故有暂时之义。因其易被智者所降伏,故有摧破一切肢节之义。因其为割截、破裂等事之因由,类似折磨,故有严重逼迫之义。因其于无疮处生疮、深入内部为自性,故有穿入之义。因其是现世与来世不幸之相,故有可畏可惧之义。
Anudahanaṭṭhenāti anupāyappaṭipattiyā. Sampati āyatiñca mahābhitāpaṭṭhena. Anavatthitasabhāvatāya ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhena. Muhuttaramaṇīyatāya tāvakālikaṭṭhena. Byattehi abhibhavanīyatāya sabbaṅgapaccaṅgapalibhañjanaṭṭhena. Chedanabhedanādiadhikaraṇabhāvena ugghaṭṭanasadisatāya adhikuṭṭanaṭṭhena. Avaṇe vaṇaṃ uppādetvā anto anupavisanasabhāvatāya vinivijjhanaṭṭhena. Diṭṭhadhammikasamparāyika anatthanimittatāya sāsaṅkasappaṭibhayaṭṭhena.
7-8. 第一未来怖畏经等的注释
7-8. Paṭhamaanāgatabhayasuttādivaṇṇanā
77-7877-78. 在第七经中:为了获得殊胜,即为了证得殊胜。「vīriyaṃ」是指策励的精进。然而,当以经行方式来修习时,它也可被称为「身精进」,故说为「两种」。「刀风」:指如同用刀割断关节联结般生起的风。因此说「如刀……等」。「已作业者」:指那些作了贼业的人。据说这些已作业者,会向他们所祈求的神明祈愿,若事业成就,便杀人取喉血酬谢神明。他们以为「若杀其他人会引起骚动,而出家人则无人寻找」,于是捉住比丘杀害。这里正是针对这种情况而说。「未作业者」:指那些从荒野来到村庄,为了事业成就而想先作献祭的人。因此说「作了贼偷后出发的,名为已作业者……等」。第八经中则无可说明。
77-78. Sattame visesassa pattiyā visesassa pāpuṇanatthaṃ. Vīriyanti padhānavīriyaṃ. Taṃ pana caṅkamanavasena karaṇe ‘‘kāyika’’ntipi vattabbataṃ labhatīti āha – ‘‘duvidhampī’’ti. Satthakavātāti sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā. Tenāha – ‘‘satthaṃ viyā’’tiādi. Katakammehīti katacorakammehi. Te kira katakammā yaṃ nesaṃ devataṃ āyācitvā kammaṃ nipphannaṃ, tassa upakāratthāya manusse māretvā galalohitāni gaṇhanti. Te ‘‘aññesu manussesu māriyamānesu kolāhalaṃ uppajjissati, pabbajitaṃ pariyesanto nāma natthī’’ti maññamānā bhikkhū gahetvā mārenti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Akatakammehīti aṭavito gāmaṃ āgamanakāle kammanipphattatthaṃ puretaraṃ balikammaṃ kātukāmehi. Tenevāha – ‘‘corikaṃ katvā nikkhantā katakammā nāmā’’tiādi. Aṭṭhame natthi vattabbaṃ.
9. 第三未来怖畏经注释
9. Tatiyaanāgatabhayasuttavaṇṇanā
7979. 在第九经中,「文句甚深」:因文句而甚深、不可测度、难以下入,如同《箭喻经》。因为《箭喻经》以「无相、不知……等」开头,仅属文句甚深,而非义理甚深。诚然,彼处某些偈颂以难解的形式存在。「甚深」之意,即由于难以被智慧所了解,故难以下入。在这里,某些偈颂的难解性,实际上仅在于难以下入,因此是依文句而甚深。「义理甚深」:依义理而甚深,如同《大吠陀罗经》。《大吠陀罗经》的义理甚深性是显而易见的。「超越世间故为出世间」:这些经具有作为其义理的出世间法,故为出世间。因此说为「开显出世间法」。「与空相应」:即开显有情空之法。因此说为「与蕴、界、处、缘起之开显相应」。「应受持、应遍学」是以性与数之倒置而说,故说「应受持与应运用」。诗人之所作名为诗作。对于某人而言,某作品即由他所造,故说「诗作即由诗人们所造」。「所谓诗即诗歌」,诗歌即诗人之所说。因此说「这是它的同义词」。「庄严文字」指形态优美的文字。后者是它的同义词。「立于教外」即不属教法之内。「由外道弟子」指由那些不称「佛」者之弟子。「将会倾听」——将会聆听。
79. Navame pāḷigambhīrāti (saṃ. ni. ṭī. 2.2.229) pāḷivasena gambhīrā agādhā dukkhogāhā sallasuttasadisā. Sallasuttañhi (su. ni. 579) ‘‘animittamanaññāta’’ntiādinā pāḷivasena gambhīraṃ, na atthagambhīraṃ. Tathā hi tattha tā tā gāthā duviññeyyarūpā tiṭṭhanti. Duviññeyyañhi ñāṇena dukkhogāhanti katvā ‘‘gambhīra’’nti vuccati. Pubbāparaṃpettha kāsañci gāthānaṃ duviññeyyatāya dukkhogāhameva, tasmā pāḷivasena gambhīraṃ. Atthagambhīrāti atthavasena gambhīrā mahāvedallasuttasadisā, mahāvedallasuttassa (ma. ni. 1.449 ādayo) atthavasena gambhīratā pākaṭāyeva. Lokaṃ uttaratīti lokuttaro, so atthabhūto etesaṃ atthīti lokuttarā. Tenāha – ‘‘lokuttaradhammadīpakā’’ti. Suññatāpaṭisaṃyuttāti sattasuññadhammappakāsakā . Tenāha ‘‘khandhadhātuāyatanapaccayākārappaṭisaṃyuttā’’ti. Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbanti ca liṅgavacanavipallāsena vuttanti āha ‘‘uggahetabbe ceva vaḷañjetabbe cā’’ti. Kavino kammaṃ kavitā. Yassa pana yaṃ kammaṃ, taṃ tena katanti vuccatīti āha ‘‘kavitāti kavīhi katā’’ti. Kāveyyanti kabyaṃ, kabyanti ca kavinā vuttanti attho. Tenāha ‘‘tasseva vevacana’’nti. Cittakkharāti citrākāraakkharā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Sāsanato bahiddhā ṭhitāti na sāsanāvacarā. Bāhirakasāvakehīti ‘‘buddhā’’ti appaññātānaṃ yesaṃ kesañci sāvakehi. Sussūsissantīti akkharacittatāya ceva sarasampattiyā ca attamanā hutvā sāmaṇeradaharabhikkhumātugāmamahāgahapatikādayo ‘‘esa dhammakathiko’’ti sannipatitvā sotukāmā bhavissanti.
10. 第四未来怖畏经注疏
10. Catutthaanāgatabhayasuttavaṇṇanā
80「以五种杂染」(pañcavidhena saṃsaggena):即闻杂染、见杂染、对话杂染、共受用杂染、身杂染这五种杂染。由于依此而染著,故称为杂染,也就是贪染。以听闻为因,或随听闻而生起的杂染,名为闻杂染。其余各项也是如此。而身杂染是指身体的接触。其中,听到他人讲述美好的容貌等成就,或自己听到清凉柔美的歌声时,沿耳识生起的贪染,即是闻杂染。观看不适宜的对象时,沿眼识生起的贪染,即是见杂染。由招呼、交谈而生起的贪染,即是对话杂染。比丘接受并受用比丘尼的物品,或比丘尼接受并受用比丘的物品,由此生起的贪染,即是共受用杂染。由握手等身体接触而生起的贪染,即是身杂染。
80. Dasame pañcavidhena saṃsaggenāti ‘‘savanasaṃsaggo, dassanasaṃsaggo, samullāpasaṃsaggo, sambhogasaṃsaggo, kāyasaṃsaggo’’ti evaṃ vuttena pañcavidhena saṃsaggena. Saṃsajjati etenāti saṃsaggo, rāgo. Savanahetuko, savanavasena vā pavatto saṃsaggo savanasaṃsaggo. Esa nayo sesesupi. Kāyasaṃsaggo pana kāyaparāmāso. Tesu parehi vā kathiyamānaṃ rūpādisampattiṃ attanā vā sitalapitagītasaddaṃ suṇantassa sotaviññāṇavīthivasena uppanno rāgo savanasaṃsaggo nāma. Visabhāgarūpaṃ olokentassa pana cakkhuviññāṇavīthivasena uppanno rāgo dassanasaṃsaggo nāma. Aññamaññaālāpasallāpavasena uppannarāgo samullāpasaṃsaggo nāma. Bhikkhuno bhikkhuniyā santakaṃ, bhikkhuniyā bhikkhussa santakaṃ gahetvā paribhogakaraṇavasena uppannarāgo sambhogasaṃsaggo nāma. Hatthaggāhādivasena uppanno rāgo kāyasaṃsaggo nāma.
「多种的」(anekavihita):指通过食物的储存、饮料的储存、衣物的储存、交通工具的储存、卧具的储存、香料的储存、食料的储存等,形成了各种不同的种类。「储藏后的」(sannidhikata):这是为了表明,在“sannidhikāraparibhoga”(储藏而受用)(《法集论·三法解说》10)中,“kāra”(作)这个词表示所做的行为。或者说,就像“ācayaṃ gāmino”(应说为“走向积聚”)通过省略鼻音而说成“ācayagāmino”一样,这里也是把“sannidhikāraṃ paribhogaṃ”(做了储藏之后的受用)省略鼻音说成“sannidhikāraparibhogaṃ”,它的意思是:做了储藏之后再来受用。
Anekavihitanti annasannidhipānasannidhivatthasannidhiyānasannidhisayanasannidhigandhasannidhi- āmisasannidhivasena anekappakāraṃ. Sannidhikatassāti etena ‘‘sannidhikāraparibhoga’’nti (dha. sa. tikamātikā 10) ettha kāra-saddassa kammatthataṃ dasseti. Yathā vā ‘‘ācayaṃ gāmino’’ti vattabbe anunāsikalopena ‘‘ācayagāmino’’ti niddeso kato, evaṃ ‘‘sannidhikāraṃ paribhoga’’nti vattabbe anunāsikalopena ‘‘sannidhikāraparibhoga’’nti vuttaṃ, sannidhiṃ katvā paribhoganti attho.
然而,在「储藏物的受用」(sannidhikatassa paribhoga)这个主题上(《长部注》1.12),有两种解释:一种是根据戒律,另一种是根据少欲的角度。从戒律的角度来说:任何食物,如果在当天接受了,到第二天就变成了储存物;如果受用,就犯波逸提罪。但是,如果把自己得到的食物给了沙弥们,再从他们那里得到,第二天食用,这是允许的,不过这样做并不合乎少欲的精神。饮料储存也是同样的道理。在衣物储存方面,没有做‘确定’或没有‘舍给他人’的衣物,就成了储存,而且会破坏少欲。上面是直接、了当的说法。从间接(权说)的角度来说,应该满足于三衣;如果得到了第四件衣,就应当施舍给别人。如果不能施给任何人,但却有想要施舍的对象,他为了学习或提问而外出,一旦回来就应该施与,不能不施。如果袈裟不敷使用,或者有人答应供养而尚未送来,可以在允许的时间内暂时存放。如果找不到针、线或者制作袈裟的人,可以按照律藏的程序处理好之后再存放。但是,如果心里想着‘这件穿破以后,哪里还能得到这样的衣服呢?’而把它存起来,这是不可以的。这样既构成了储存,也破坏了少欲。
‘‘Sannidhikatassa paribhoga’’nti ettha (dī. ni. aṭṭha. 1.12) pana duvidhā kathā vinayavasena sallekhavasena ca. Vinayavasena tāva yaṃ kiñci annaṃ ajja paṭiggahitaṃ aparajju sannidhikāraṃ hoti, tassa paribhoge pācittiyaṃ. Attanā laddhaṃ pana sāmaṇerānaṃ datvā tehi laddhaṃ vā pāpetvā dutiyadivase bhuñjituṃ vaṭṭati, sallekho pana na hoti. Pānasannidhimhipi eseva nayo. Vatthasannidhimhi anadhiṭṭhitāvikappitaṃ sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti. Ayaṃ nippariyāyakathā. Pariyāyato pana ticīvarasantuṭṭhena bhavitabbaṃ, catutthaṃ labhitvā aññassa dātabbaṃ. Sace yassa kassaci dātuṃ na sakkoti, yassa pana dātukāmo hoti, so uddesatthāya vā paripucchatthāya vā gato, āgatamatte dātabbaṃ, adātuṃ na vaṭṭati. Cīvare pana appahonte, satiyā vā paccāsāya anuññātakālaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Sūcisuttacīvarakārakānaṃ alābhe tatopi vinayakammaṃ katvā ṭhapetuṃ vaṭṭati ‘‘imasmiṃ jiṇṇe puna īdisaṃ kuto labhissāmī’’ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
在「交通工具储存」中,交通工具指轿子、车、货车、小车、扁担等。然而这些并非出家人的交通工具,出家人的交通工具是凉鞋。对一位比丘来说,最多可以有两双凉鞋:一双用于住阿兰若时,一双用于洗脚处。若得到第三双,便应施予他人。若心想“这双穿破后,从哪里还能再得一双呢?”而将其存放起来,是不可以的,如此既构成储存,也破坏少欲。在「卧具储存」中,卧具指床。对一位比丘来说,最多可以有两张床:一张在寮房,一张在白天休息处。若得到更多的床,便应施予其他比丘或僧团;不能不施。否则便构成储存,并且破坏少欲。在「香料储存」中,若比丘患有癣疥、皮肤病等,可以使用香料。需要香料者可托人取来香料;疾病痊愈后,应将这些香料送给其他有病的比丘,或用在门房、五指小屋的熏香等处。若心想“将来再生病时再用”,而将其存放起来,是不可以的。如此既构成香料储存,也破坏少欲。
Yānasannidhimhi yānaṃ nāma vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikā pāṭaṅkīti. Na panetaṃ pabbajitassa yānaṃ, upāhanaṃ pana yānaṃ. Ekabhikkhussa hi eko araññavāsatthāya, eko dhotapādakatthāyāti ukkaṃsato dve upāhanasaṅghāṭakā vaṭṭanti, tatiyaṃ labhitvā aññassa dātabbo. ‘‘Imasmiṃ jiṇṇe aññaṃ kuto labhissāmī’’ti ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti. Sayanasannidhimhi sayananti mañco. Ekassa bhikkhuno eko sayanagabbhe, eko divāṭṭhāneti ukkaṃsato dve mañcā vaṭṭanti. Tato uttariṃ labhitvā aññassa bhikkhuno, gaṇassa vā dātabbo, adātuṃ na vaṭṭati, sannidhi ceva hoti, sallekho ca kuppati. Gandhasannidhimhi bhikkhuno kaṇḍukacchuchavidosādiābādhe sati gandhā vaṭṭanti. Gandhatthikena gandhañca āharāpetvā tasmiṃ roge vūpasante aññesaṃ vā ābādhikānaṃ dātabbaṃ, dvāre pañcaṅguligharadhūpanādīsu vā upanetabbaṃ. ‘‘Puna roge sati bhavissatī’’ti ṭhapetuṃ na vaṭṭati, gandhasannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
「食料」(āmisa):应视为前面所说的剩余部分。即:有一类比丘,心想“于彼时会派上用场”,便让人取来芝麻、米、绿豆、马萨豆、椰子、盐、鱼、熟酥、陶器等物而存放起来。在雨安居期间,他一大早就让沙弥煮粥,自己食用后,对沙弥说:“沙弥,踩着泥水进村很辛苦,你去某家,告诉他们我正住在寺院里,从某家取来乳酪等物。”就这样差遣。当比丘们说:“尊者,我们要进村吗?”他却答道:“贤友,现在村子很难进。”他们便说:“好吧,尊者,您们且住,我们去乞食后带回来。”说罢便离去。随后沙弥取来乳酪等,备好饭菜端上来。他正食用时,护持者也送来了食物,他便从中拣取喜欢的和不喜欢的来吃。之后比丘们带着托钵食归来,他同样从中拣喜欢的和不喜欢的来吃。如此度过了四个月。这被称为“比丘过着光头居士般的生活,而非沙门生活”。像这样的人,就是所谓的“食料储存”。然而在比丘的住处,允许存放一竹筒米、一块糖、一勺熟酥——为防非时遭遇盗贼,存放这些是适当的。若盗贼得不到这点食物的款待,可能会夺其性命,因此如果没有这些储备,便不适宜。
Āmisanti vuttāvasesaṃ daṭṭhabbaṃ. Seyyathidaṃ – idhekacco bhikkhu ‘‘tathārūpe kāle upakārāya bhavissantī’’ti tilataṇḍulamuggamāsanāḷikeraloṇamacchasappitelakulālabhājanādīni āharāpetvā ṭhapeti. So vassakāle kālasseva sāmaṇerehi yāguṃ pacāpetvā paribhuñjitvā ‘‘sāmaṇera udakakaddame dukkhaṃ gāmaṃ pavisituṃ, gaccha asukakulaṃ gantvā mayhaṃ vihāre nisinnabhāvaṃ ārocehi, asukakulato dadhiādīni āharā’’ti peseti. Bhikkhūhi ‘‘kiṃ, bhante , gāmaṃ pavisissāmā’’ti vuttepi ‘‘duppaveso, āvuso, idāni gāmo’’ti vadati. Te ‘‘hotu, bhante, acchatha tumhe, mayaṃ bhikkhaṃ pariyesitvā āharissāmā’’ti gacchanti. Atha sāmaṇero dadhiādīni āharitvā bhattañca byañjanañca sampādetvā upaneti, taṃ bhuñjantasseva upaṭṭhākā bhattaṃ pahiṇanti, tatopi manāpamanāpaṃ bhuñjati. Atha bhikkhū piṇḍapātaṃ gahetvā āgacchanti, tatopi manāpamanāpaṃ bhuñjatiyeva. Evaṃ catumāsampi vītināmeti. Ayaṃ vuccati bhikkhu muṇḍakuṭumbikajīvikaṃ jīvati, na samaṇajīvikanti. Evarūpo āmisasannidhi nāma hoti. Bhikkhuno pana vasanaṭṭhāne ekā taṇḍulanāḷi eko guḷapiṇḍo kuḍuvamattaṃ sappīti ettakaṃ nidhetuṃ vaṭṭati akāle sampattacorānaṃ atthāya. Te hi ettakaṃ āmisapaṭisanthāraṃ alabhantā jīvitā voropeyyuṃ, tasmā sace hi ettakaṃ natthi, āharāpetvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aphāsukakāle ca yadettha kappiyaṃ, taṃ attanāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Kappiyakuṭiyaṃ pana bahuṃ ṭhapentassapi sannidhi nāma natthi.