9. 长老品复注
(9) 4. Theravaggo
22 段
1-2. 《可染经》等的注释
1-2. Rajanīyasuttādivaṇṇanā
81-8281-82. 第四首偈颂的第一句本身很容易理解。第二句里,即使是为了抹掉别人的功德而运作,也像用粪便去打别人的人一样,粪便首先弄脏的是投掷者自己,这就是“抹德”。他有这种抹德,所以叫“抹德者”。“攀比”就是咬住别人的功德,好像要把它夺走一样,这就是它的意思。他有这种攀比,所以叫“攀比者”。因为攀比的人不肯把担子分给第二个人,总是自己撑着站在那里。因此说:“具足了以争轭为特征的攀比。”
81-82. Catutthassa paṭhamaṃ suviññeyyameva. Dutiye guṇamakkhanāya pavattopi attano kārakaṃ gūthena paharantaṃ gūtho viya paṭhamataraṃ makkhetīti makkho, so etassa atthīti makkhī. Paḷāsatīti paḷāso, parassa guṇe ḍaṃsitvā viya apanetīti attho. So etassa atthīti paḷāsī. Paḷāsī puggalo hi dutiyassa dhuraṃ na deti, sampasāretvā tiṭṭhati. Tenāha ‘‘yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato’’ti.
《欺诳经》注释
3. Kuhakasuttavaṇṇanā
83在第三经中,“以三种诈欺事”是指:按照从旁暗示、依威仪表现、依受用资具这三种类别来区分的三种诈欺事。用这三种诈欺手段欺骗世间、让人惊叹,使别人在心里对自己生起“啊,这人真稀有”的想法,这就是“诈欺者”。“巧言者”是指:为了利养和恭敬而说话,抬高自己或施主,让对方因此给出什么东西,这样抬高之后再说,就是巧言者。“以相为戒”的人,或者依相而行、制造相的人,称为“占相者”。这里的“相”,是指能让别人产生布施资具之想的身体和语言行为。“苛求”是他的戒,所以是“苛求者”。或者,“苛求”就是苛求,苛求本身就是“苛求者”。而所谓“苛求”,是指像诈欺之人那样,为了利养和恭敬而呵斥、嘲弄、揭人背后之短等。
83. Tatiye tīhi kuhanavatthūhīti sāmantajappanairiyāpathasannissitapaccayappaṭisevanabhedato tippabhedehi kuhanavatthūhi. Tividhena kuhanavatthunā lokaṃ kuhayati vimhāpayati ‘‘aho acchariyapuriso’’ti attani paresaṃ vimhayaṃ uppādetīti kuhako. Lābhasakkāratthiko hutvā lapati attānaṃ dāyakaṃ vā ukkhipitvā yathā so kiñci dadāti, evaṃ ukkācetvā kathetīti lapako. Nimittaṃ sīlaṃ tassāti nemittiko, nimittena vā carati, nimittaṃ vā karotīti nemittiko. Nimittanti ca paresaṃ paccayadānasaññuppādakaṃ kāyavacīkammaṃ vuccati . Nippeso sīlamassāti nippesiko. Nippisatīti vā nippeso, nippesoyeva nippesiko. Nippesoti ca saṭhapuriso viya lābhasakkāratthaṃ akkosanuppaṇḍanaparapiṭṭhimaṃsikatādi.
6-7. 获得无碍解经等的注释
6-7. Paṭisambhidāppattasuttādivaṇṇanā
86-8786-87. 在第六种无碍解中应当说的内容,前面已经讲过了。“或高或低”就是高的和低的。因此说“大的小的”。“应作什么”,就是说了“我该做什么”之后,应当去做的那些事情。其中,所谓高的事情,就是做僧衣、染色、在佛塔上抹灰,以及在伍波萨他堂、佛塔房、菩提树房等处应当做的各种事情等等。所谓低的事情,就是洗脚、涂油等细小的杂务。“于彼处之精勤”,意思是前往那里去精勤,也就是为了成办那些大大小小的事情而前往。换句话说,就是对成办各种事情有能力。“于彼处之方便”,是指对于应当成办的各种事情,成为方法手段。“能作”,就是有能力去做。“能安排”,就是有能力去筹划处理。第七经的意思很清楚。
86-87. Chaṭṭhe paṭisambhidāsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Uccāvacānīti uccanīcāni. Tenāha ‘‘mahantakhuddakānī’’ti. Kiṃkaraṇīyānīti ‘‘kiṃ karomī’’ti evaṃ vatvā kattabbakammāni. Tattha uccakammāni nāma cīvarassa karaṇaṃ, rajanaṃ, cetiye sudhākammaṃ, uposathāgāracetiyagharabodhigharesu kattabbakammanti evamādi. Avacakammaṃ nāma pādadhovanamakkhanādi khuddakakammaṃ. Tatrupāyāsāti tatrupagamaniyā, tatra tatra mahante khuddake ca kamme sādhanavasena upagacchantiyāti attho. Tassa tassa kammassa nipphādane samatthāyāti vuttaṃ hoti. Tatrupāyāyāti vā tatra tatra kamme sādhetabbe upāyabhūtāya. Alaṃ kātunti kātuṃ samattho hoti. Alaṃ saṃvidhātunti vicāretuṃ samattho. Sattamaṃ uttānameva.
8. 长老经的注释
8. Therasuttavaṇṇanā
8888. 在第八经中,“已达到坚固”是指在教法中达到了坚固、不退转的状态。“久知者”:因为出家之后经历了许多个夜晚,所以叫久知者。因此说“从出家那天起”等等。“显著”是指凭借不真实的功德和真实的功德而超拔出众。“有名声者”:他有名声,所以叫有名声者;或者他依靠、依赖名声,所以叫有名声者。因此说“依止名声”。“非正法”是指不善之人的法、不好之人的法;或者说,不善的、不美的、应受呵斥的、低劣的法,就是非正法。反过来,就应当知道什么是正法。
88. Aṭṭhame thirabhāvappattoti sāsane thirabhāvaṃ anivattibhāvaṃ pattho. Pabbajito hutvā bahū rattiyo jānātīti rattaññū. Tenāha ‘‘pabbajitadivasato paṭṭhāyā’’tiādi. Pākaṭoti ayathābhūtaguṇehi ceva yathābhūtaguṇehi ca samuggato. Yaso etassa atthīti yasassī, yasaṃ sito nissito vā yasassī. Tenāha ‘‘yasanissito’’ti. Asataṃ asādhūnaṃ dhammā asaddhammā, asantā vā asundarā gārayhā lāmakā dhammāti asaddhammā. Vipariyāyena saddhammā veditabbā.
9. 第一有学经的注释
9. Paṭhamasekhasuttavaṇṇanā
89第九经中,“业乐者”:把事务当作自己的乐处,所以叫业乐者;这种状态就是“业乐性”。这里说的“业”,指的是应当做的事,比如:料理僧衣、缝制僧衣、做支撑物、钵袋、系肩带、腰带、做法事、支架、足凳、扫帚等。有些人整天只做这些事,对这样的人是加以呵斥的。但如果只是在做这些事的时段做这些事,在该听讲时听讲,在该诵习时诵习,在该履行塔庙广场义务时履行塔庙广场义务,在该作意时作意,这样的人就不叫业乐者。
“谈说乐性”:这里说的是,有人以谈论女人相貌、男人相貌等方式来交谈,日日夜夜就这样消磨过去,像这样在谈话上毫无节制,这就叫谈说乐者。但如果有人无论白天黑夜都说法、回答问题,这种人话少,在谈话上是有节制的。为什么?因为世尊说过:“比丘们,集会时有兩件事应当做:要么法谈,要么圣默然。”
89. Navame āramitabbaṭṭhena kammaṃ ārāmo etassāti kammārāmo, tassa bhāvo kammārāmatā. Tattha kammanti itikattabbaṃ kammaṃ vuccati. Seyyathidaṃ – cīvaravicāraṇaṃ cīvarakammakaraṇaṃ upatthambhanaṃ pattatthavikaaṃsabaddhakakāyabandhanadhammakaraṇaādhārakapādakathalikasammajjaniādīnaṃ karaṇanti. Ekacco hi etāni karonto sakaladivasaṃ etāneva karoti, taṃ sandhāyesa paṭikkhepo. Yo pana etesaṃ karaṇavelāyameva tāni karoti, uddesavelāya uddesaṃ gaṇhāti, sajjhāyavelāya sajjhāyati, cetiyaṅgaṇavattavelāya cetiyaṅgaṇavattaṃ karoti, manasikāravelāya manasikāraṃ karoti, na so kammārāmo nāma. Bhassārāmatāti ettha yo itthivaṇṇapurisavaṇṇādivasena ālāpasallāpaṃ karontoyeva divasañca rattiñca vītināmeti, evarūpo bhasse pariyantakārī na hoti, ayaṃ bhassārāmo nāma. Yo pana rattimpi divasampi dhammaṃ katheti, pañhaṃ vissajjeti, ayaṃ appabhasso bhasse pariyantakārīyeva. Kasmā? ‘‘Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ dhammī vā kathā, ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti (ma. ni. 1.273; udā. 12, 28, 29) vuttattā.
睡眠乐性:这里说的是,如果有人无论走着、坐着还是躺着,被昏沉睡眠压倒,只是一个劲地睡,这种人就叫睡眠乐者。但如果有人因为身体生病,心沉入有分,这就不叫睡眠乐者。所以经里说:“阿吉韦萨那,我确实记得,在夏季最后一个月,午后乞食回来,把桑喀帝折成四叠铺好,右胁而卧,正念正知地入睡。”
众会乐性:这里说的是,如果一个人独自待着就想要有第二个人,两个人就想要有第三个人,三个人就想要有第四个人,就这样总喜欢和人混在一起住,独自一人时得不到乐趣,这种人就叫众会乐者。但如果有人在四种威仪中独自一人就能得到乐趣,就不应该认为他是众会乐者。因为有学圣者已经证得的功德不可能退失,所以经里说“更上功德”等。
Niddārāmatāti ettha yo gacchantopi nisinnopi nipannopi thinamiddhābhibhūto niddāyatiyeva, ayaṃ niddārāmo nāma. Yassa pana karajakāye gelaññena cittaṃ bhavaṅge otarati, nāyaṃ niddārāmo. Tenevāha – ‘‘abhijānāmi kho panāhaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā’’ti (ma. ni. 1.387). Saṅgaṇikārāmatāti ettha yo ekassa dutiyo, dvinnaṃ tatiyo, tiṇṇaṃ catutthoti evaṃ saṃsaṭṭhova viharati, ekako assādaṃ na labhati, ayaṃ saṅgaṇikārāmo. Yo pana catūsu iriyāpathesu ekakova assādaṃ labhati, nāyaṃ saṅgaṇikārāmo veditabbo. Sekhānaṃ paṭiladdhaguṇassa parihānāsambhavato ‘‘upariguṇehī’’tiādi vuttaṃ.
10. 《第二有学经》的注释
10. Dutiyasekhasuttavaṇṇanā
90第十经里说的“过早前往”,是指整夜都在睡觉,到了天快亮、天刚蒙蒙亮的时候,拿草扫帚稍微扫一下地,洗把脸,一清早就进村子去讨粥。所谓“过了那个时间才离开”,是指因为跟在家人来往应酬而消磨时光,一直拖过正午才走。具体来说就是:一清早进村,拿到粥以后到食堂喝掉,然后在一个地方躺下睡觉,等到人们吃饭的时间、快到正午时,心里想着“我要得到上好的饭食”,于是起身,用滤水囊取水擦了擦眼睛,再出去托钵乞食,吃饱之后,又跟在家人混在一起消磨时间,过了正午才回去。
90. Dasame atipātovāti sabbarattiṃ niddāyitvā balavapaccūse koṭisammuñjaniyā thokaṃ sammajjitvā mukhaṃ dhovitvā yāgubhikkhatthāya pātova pavisati. Taṃ atikkamitvāti gihisaṃsaggavasena kālaṃ vītināmento majjhanhikasamayaṃ atikkamitvā pakkamati. Pātoyeva hi gāmaṃ pavisitvā yāguṃ ādāya āsanasālaṃ gantvā pivitvā ekasmiṃ ṭhāne nipanno niddāyitvā manussānaṃ bhojanavelāya ‘‘paṇītabhikkhaṃ labhissāmī’’ti upakaṭṭhe majjhanhike uṭṭhāya dhammakaraṇena udakaṃ gahetvā akkhīni puñchitvā piṇḍāya caritvā yāvadatthaṃ bhuñjitvā gihisaṃsaṭṭho kālaṃ vītināmetvā majjhanhe vītivatte paṭikkamati.
少欲论:就是先说明“贤友,多欲和恶欲这些法应当断除”,指出它们的过患,然后说“应当受持这样的少欲来生活”等等,按这种方式展开的谈论。以三种远离:就是身远离、心远离、依远离这三种远离。其中,独自去、独自站、独自坐、独自躺卧、独自进村乞食、独自返回、独自决意经行、独自行动、独自安住,这叫作身远离。八等至则叫作心远离。涅槃叫作依远离。也有这样的说法:“身远离,属于乐于出离、安住于远离的人;心远离,属于心清净、达到极清净的人;依远离,属于无依执、到达无为的人。”两种精进:身精进与心精进。戒:四遍清净戒。定:作为毗婆舍那基础的八等至。解脱论:缘于圣果而兴起的谈论。其余的显而易见。
Appicchakathāti, ‘‘āvuso, atricchatā pāpicchatāti ime dhammā pahātabbā’’ti tesu ādīnavaṃ dassetvā ‘‘evarūpaṃ appicchataṃ samādāya vattitabba’’ntiādinayappavattā kathā. Tīhi vivekehīti kāyaviveko, cittaviveko, upadhivivekoti imehi tīhi vivekehi. Tattha eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, eko carati, eko viharatīti ayaṃ kāyaviveko nāma. Aṭṭha samāpattiyo pana cittaviveko nāma. Nibbānaṃ upadhiviveko nāma. Vuttampi hetaṃ – ‘‘kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ, cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatāna’’nti (mahāni. 57). Duvidhaṃ vīriyanti kāyikaṃ, cetasikañca vīriyaṃ. Sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Samādhinti vipassanāpādakā aṭṭha samāpattiyo. Vimuttikathāti vā ariyaphalaṃ ārabbha pavattā kathā. Sesaṃ uttānameva.