1-2. 《惭与愧经》等的注释
1-2. Hiriottappasuttādivaṇṇanā
65-66第七经的第一首偈颂意思很明白。第二首偈颂里说的“三种坏灭”,就是水坏灭、火坏灭、风坏灭这三种坏灭。说的“三种坏灭的界限”,就是光音天、遍净天、广果天这三种坏灭的界限。当劫被火坏灭、毁灭的时候,光音天以下都被火烧掉;当劫被水坏灭的时候,遍净天以下都被水消融;当劫被风坏灭的时候,广果天以下都被风摧毁。不过从广度来说,任何时候都只有一个佛境界被毁坏。所谓佛境界有三种:诞生境界、教令境界、所行境界。其中,诞生境界的范围是一万个轮围世界,当如来入胎、结生等的时候,这里会震动。教令境界的范围是一千俱胝个轮围世界,在这里,《宝经》《蕴护卫经》《幢顶护卫经》《阿塔那帝亚护卫经》《孔雀护卫经》这些护卫经的威力能够起作用。所行境界则是无量无边的,也就是经里说的“随其所欲”。在这三种佛境界当中,只有教令境界会被毁坏。而当教令境界毁坏的时候,诞生境界也就跟着毁坏了。而且毁坏的时候是一起毁坏,恢复的时候也是一起恢复。
65-66. Sattamassa paṭhamaṃ uttānameva. Dutiye tayo saṃvaṭṭāti āposaṃvaṭṭo, tejosaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti tayo saṃvaṭṭā. Tisso saṃvaṭṭasīmāti ābhassarā, subhakiṇhā, vehapphalāti tisso saṃvaṭṭasīmā. Yadā hi kappo tejena saṃvaṭṭati vinassati, tadā ābhassarato heṭṭhā agginā ḍayhati. Yadā āpena saṃvaṭṭati, tadā subhakiṇhato heṭṭhā udakena vilīyati. Yadā vāyunā saṃvaṭṭati, tadā vehapphalato heṭṭhā vāyunā viddhaṃsati. Vitthārato pana sadāpi ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassati. Buddhakkhettaṃ nāma tividhaṃ hoti jātikkhettaṃ āṇākkhettaṃ visayakkhettanti. Tattha jātikkhettaṃ nāma dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti, yaṃ tathāgatassa paṭisandhigahaṇādīsu kampati. Āṇākkhettaṃ koṭisahassacakkavāḷapariyantaṃ, yattha ratanasuttaṃ (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) khandhaparittaṃ (a. ni. 4.67; cūḷava. 251) dhajaggaparittaṃ (saṃ. ni. 1.249). Āṭānāṭiyaparittaṃ (dī. ni. 3.275 ādayo), moraparittanti (jā. 1.2.17-18) imesaṃ parittānaṃ ānubhāvo vattati. Visayakkhettaṃ anantamaparimāṇaṃ, yaṃ ‘‘yāvatā vā pana ākaṅkheyyā’’ti vuttaṃ. Evametesu tīsu buddhakkhettesu ekaṃ āṇākkhettaṃ vinassati. Tasmiṃ pana vinassante jātikkhettaṃ vinaṭṭhameva hoti. Vinassantañca ekatova vinassati, saṇṭhahantampi ekatova saṇṭhahati.
三种坏灭的根本,就是指贪、嗔、痴这三种导致坏灭的原因。因为当贪、嗔、痴这些不善根变得强盛时,世间就会毁灭。具体来说,当贪特别强盛时,世间被火毁灭;当嗔特别强盛时,被水毁灭;当痴特别强盛时,被风毁灭。不过也有人主张:当嗔特别强盛时被火毁灭,当贪特别强盛时被水毁灭。
Tīṇi saṃvaṭṭamūlānīti rāgadosamohasaṅkhātāni tīṇi saṃvaṭṭakāraṇāni. Rāgādīsu hi akusalamūlesu ussannesu loko vinassati. Tathā hi rāge ussannatare agginā vinassati, dose ussannatare udakena, mohe ussannatare vātena. Keci pana ‘‘dose ussannatare agginā, rāge udakenā’’ti vadanti.
三种喧哗,就是劫喧哗、佛喧哗和转轮王喧哗这三种。其中,天神们高声宣告“十万年后将发生名为劫的毁灭”等等,这种声音就叫劫喧哗。天神们走在人间,大声宣唱:“十万年后,世间将会毁灭。诸位贤友,你们要修习慈、悲、喜、舍。”天神们高声宣告“千年后佛陀将会出现”,这就叫佛喧哗。天神们高声宣告:“千年后,佛陀将会出现于世,他将依教奉行,被僧团围绕,四处游行说法。”天神们高声宣告“百年后转轮王将会出现”,这就叫转轮王喧哗。天神们高声宣告:“百年后,将会出现一位具足七宝、统领四洲、有千子围绕、能在空中行走的转轮王。”
Tīṇi kolāhalānīti kappakolāhalaṃ, buddhakolāhalaṃ, cakkavattikolāhalanti tīṇi kolāhalāni. Tattha ‘‘vassasatasahassamatthake kappuṭṭhānaṃ nāma bhavissatī’’tiādinā devatāhi ugghositasaddo kappakolāhalaṃ nāma hoti. ‘‘Ito vassasatasahassamatthake loko vinassissati, mettaṃ, mārisā, bhāvetha karuṇaṃ muditaṃ upekkha’’nti manussapathe devatā ghosantiyo caranti. ‘‘Vassasahassamatthake buddho uppajjissatī’’ti buddhakolāhalaṃ nāma hoti. ‘‘Ito vassasahassamatthake buddho uppajjitvā dhammānudhammappaṭipanno saṅgharatanena parivārito dhammaṃ desento vicarissatī’’ti devatā ugghosanti. ‘‘Vassasatamatthake pana cakkavattī uppajjissatī’’ti cakkavattikolāhalaṃ nāma hoti. ‘‘Ito vassasatamatthake sattaratanasampanno cātuddīpissaro sahassaparivāro vehāsaṅgamo cakkavattī rājā uppajjissatī’’ti devatā ugghosanti.
因为不能长久,所以是不恒常的,就像水泡之类的东西那样,不能长久保持,所以没有恒常性。没有安稳,就像梦里喝到的水、涂上的檀香一样,毫无安稳可言。
Aciraṭṭhena na dhuvāti udakabubbuḷādayo viya na ciraṭṭhāyitāya dhuvabhāvarahitā. Assāsarahitāti supinake pītapānīyaṃ viya anulittacandanaṃ viya ca assāsavirahitā.
“劫坏之云”是指毁坏劫的大云。当劫被火毁灭时,最初生起毁坏劫的大云,在百千俱胝轮围世界中降下一场大雨。人们欢喜踊跃,取出所有种子播种。当庄稼长到像被牛啃过一样时,那云发出驴叫般的声音,一滴雨也不降,从此雨水便彻底断绝。因此他说:“那时……所取出的种子等……一滴雨也不降了。”听到天神们说“百千岁后,将有劫之起始”等语,人间众生和地居天神大多生起悚惧之心,彼此柔和相待,修习慈等福德,死后往生天界。从无间地狱开始,世界便空无了。
Upakappanameghoti kappavināsakameghaṃ sandhāya vadati. Yasmiñhi samaye kappo agginā nassati, āditova kappavināsakamahāmegho uṭṭhahitvā koṭisatasahassacakkavāḷe ekamahāvassaṃ vassati. Manussā tuṭṭhahaṭṭhā sabbabījāni nīharitvā vapanti. Sassesu pana gokhāyitakamattesu jātesu gadrabharavaṃ ravanto ekabindumpi na vassati, tadā pacchinnaṃ pacchinnameva vassaṃ hoti. Tenāha ‘‘tadā nikkhantabījaṃ..pe… ekabindumpi devo na vassatī’’ti. ‘‘Vassasatasahassa accayena kappavuṭṭhānaṃ bhavissatī’’tiādinā devatāhi vuttavacanaṃ sutvā yebhuyyena manussā ca bhummadevatā ca saṃvegajātā aññamaññaṃ muducittā hutvā mettādīni puññānī katvā devaloke nibbattanti, avīcito paṭṭhāya tuccho hotīti.
“五种种子类”是指根种子、茎种子、节种子、芽种子和种子种子这五种种子。其中,“根种子”就是香附子、香附草、姜黄、生姜这一类;“茎种子”就是菩提树、榕树这一类;“节种子”就是甘蔗、竹子、芦苇这一类;“芽种子”就是洋蓟、罗勒这一类;“种子种子”就是稻谷等早季作物,以及绿豆、菜豆等晚季作物。种子这个词,本来是指那些有坚实果实、有能力生长的东西——其他条件聚合时,它能长出不同形态的苗,起着特殊的成因作用。因为这个含义成立,它有时也用在根等东西上。所以,为了把意思从根等东西上收回来,就另用“种子”这个词来限定,说成“种子种子”,就像说“色之色”“苦苦”那样。比如那些以果实成熟为终的树木、药草、竹子、芭蕉等,就是这样。
Pañca bījajātānīti mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījanti pañca bījāni jātāni. Tattha mūlabījanti vacā, vacattaṃ, haliddaṃ, siṅgiveranti evamādi. Khandhabījanti assattho, nigrodhoti evamādi. Phaḷubījanti ucchu, veḷu, naḷoti evamādi. Aggabījanti ajjukaṃ, phaṇijjakanti evamādi. Bījabījanti vīhiādi pubbaṇṇañceva muggamāsādiaparaṇṇañca. Paccayantarasamavāye visadisuppattiyā visesakāraṇabhāvato ruhanasamatthe sāraphale niruḷho bīja-saddo tadatthasiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti mūlādito nivattanatthaṃ ekena bīja-saddena visesetvā vuttaṃ ‘‘bījabīja’’nti ‘‘rūparūpaṃ (visuddhi. 2.449) dukkhadukkha’’nti (saṃ. ni. 4.327) yathā. Yathā phalapākapariyantā osadhirukkhā veḷukadaliādayo.
“若有时”等句中,“若”只是个虚词。“有时”指在某个时候。“或时”是它的另一种说法。“长时”指长时间。“过已”指超过之后。这里剩下的部分意思很清楚。
Yaṃ kadācītiādīsu yanti nipātamattaṃ. Kadācīti kismiñci kāle. Karahacīti tasseva vevacanaṃ. Dīghassa addhunoti dīghassa kālassa. Accayenāti atikkamena. Sesamettha uttānameva.
《城喻经》的注释
3. Nagaropamasuttavaṇṇanā
67在第三句中,“边地”指边境地带。就像“以戒为庄严的车,以禅那为轴,以精进为轮”等句子中那样,这里的“庄严”一词是修饰性的用法,所以说“以城的庄严装饰物所装饰”。这个词也可以表示“眷属”,就像“七种定的眷属”等说法中那样。“边缘”是指柱子等没有覆盖到的地面部分,所以说“深坑”,意思是深深陷入地面。“好好地安置”是指挖地之后稳稳当当地放好。
67. Tatiye paccante bhavaṃ paccantimaṃ. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.4) viya alaṅkāravacano parikkhārasaddoti āha ‘‘nagarālaṅkārehi alaṅkata’’nti. Parivāravacanopi vaṭṭatiyeva ‘‘satta samādhiparikkhārā’’tiādīsu (dī. ni. 3.330) viya. Nemaṃ vuccati thambhādīhi anupatabhūmippadesoti āha ‘‘gambhīraāvāṭā’’ti, gambhīraṃ bhūmiṃ anuppaviṭṭhāti attho. Suṭṭhu sannisīdāpitāti bhūmiṃ nikhanitvā sammadeva ṭhapitā.
由于它而到处绕行,所以叫“绕行”;它本身就是道路,所以叫“绕行道路”,也就是绕着城墙外围走的巡行道。
Anupariyāyeti etenāti anupariyāyo, soyeva pathoti anupariyāyapatho, parito pākārassa anuyāyamaggo.
象兵,就是骑上大象、也让人骑上大象的人。凡是透过某种训练方式,让人能够骑象,以及为大象安排这种训练方式的人,全都包括在内,所以说“所有”等等。其中,象师就是教导大象和象兵的人。象医就是大象的医生。象缚者就是保护象脚的人。“等”这个字还包括给大象喂大麦等的人。马兵、车兵也是同样的道理。被安置在战车上的人就是车兵。车护者就是守护车轴的人。弓箭手,就是拿弓、也教人拿弓的人,他们是箭师,也是教导弓术的人。所以说“弓师、箭师”。持布者,就是在战斗中拿着布旗、不退缩而前进的人,所以说“那些在战斗中拿着胜利旗走在前面的人”。当军队以各种方式列阵时,为了壮大声势,从各处摇动他们、鼓动他们的人,就是动摇者。粮草输送者,就像鹰等猛禽撕裂肉团一样,凭着勇猛大战士的气概,把敌军部队一再切割,然后飞扑上前,所以叫粮草输送者。第二种解释是:粮草输送者,是指在人群拥挤中,像飞起来一样施给食物的人。已升起的,就是凭力量、速度、勇气等而极其高昂、意气风发。突入者,就是凭自己的英勇无畏,毫无阻碍地冲进敌军。大龙,就是凭力量、速度、勇气等各方面都具足,像大龙一样。单独勇士,就是独自一人凭自己的英勇而单独作战的人。有网者,就是有铠甲的人。箭护者,就是用皮革缝制的胸甲,或者皮制的盾牌。家中奴隶兵,就是自己家里的奴隶兵。
Hatthiṃ ārohanti ārohāpayanti cāti hatthārohā (dī. ni. ṭī. 1.163). Yena hi payogena puriso hatthino ārohanayoggo hoti, hatthissa taṃ payogaṃ vidhāyantānaṃ sabbesampetesaṃ gahaṇaṃ. Tenāha ‘‘sabbepī’’tiādi. Tattha hatthācariyā nāma ye hatthino hatthārohakānañca sikkhāpakā. Hatthivejjā nāma hatthibhisakkā. Hatthibandhā nāma hatthīnaṃ pādarakkhakā. Ādi-saddena hatthīnaṃ yavapadāyakādike saṅgaṇhāti. Assārohā rathikāti etthāpi eseva nayo. Rathe niyuttā rathikā. Ratharakkhā nāma rathassa āṇirakkhakā. Dhanuṃ gaṇhanti gaṇhāpenti cāti dhanuggahā, issāsā dhanusippassa sikkhāpakā ca. Tenāha ‘‘dhanuācariyā issāsā’’ti. Celena celapaṭākāya yuddhe akanti gacchantīti celakāti āha – ‘‘ye yuddhe jayaddhajaṃ gahetvā purato gacchantī’’ti. Yathā tathā ṭhite senike brūhakaraṇavasena tato tato calayanti uccālentīti calakā. Sakuṇagghiādayo viya maṃsapiṇḍaṃ parasenāsamūhaṃ sāhasikamahāyodhatāya chetvā chetvā dayanti uppatitvā gacchantīti piṇḍadāyakā. Dutiyavikappe piṇḍe dayanti janasammadde uppatantā viya gacchantīti piṇḍadāyakāti attho veditabbo. Uggatuggatāti thāmajavaparakkamādivasena ativiya uggatā, udaggāti attho. Pakkhandantīti attano vīrasūrabhāvena asajjamānā parasenaṃ anupavisantīti attho. Thāmajavabalaparakkamādisampattiyā mahānāgā viya mahānāgā. Ekasūrāti ekākisūrā attano sūrabhāveneva ekākino hutvā yujjhanakā. Sajālikāti savammikā. Saraparittāṇanti cammaparisibbitaṃ kheṭakaṃ, cammamayaṃ vā phalakaṃ. Gharadāsayodhāti attano dāsayodhā.
以“信解”为特相:对于可信赖的事物,就这样信解,所以以信解为特相。以“净信”为特相:对于应当生起净信的事物,以生起净信为特相。“胜解信”:进入、投入之后决意。“净信信”:对于应当生净信的事物生起净信。这个“随法”,是九种出世间法的随顺法。“多厌离”:就是多厌倦。信能系缚资粮:意思是,当有情因为死亡而走上大道、进入大旷野、落入大险难时,这个叫“信”的东西会为他系好资粮袋,发放行粮。因为生起信之后,他会布施、持戒、作伍波萨他。因此说“信能系缚资粮”。吉祥,就是自在。因为自在现前时,无论从陆地还是从水中,财富都会到来。因此说“吉祥是财富的住处”。信是人的第二者:对于前往天界、人界以及涅槃的人来说,信就是同伴,起到同伴的作用。饭团袋等:通过“等”字,应当知道也包括第二者等。多种性:就是多种体性,或者多种作用。其余部分很容易理解。
Sampakkhandanalakkhaṇāti saddheyyavatthuno evametanti sampakkhandanalakkhaṇā. Sampasādanalakkhaṇāti pasīditabbe vatthusmiṃ pasīdanalakkhaṇā. Okappanasaddhāti okkantitvā pakkhanditvā adhimuccanaṃ. Pasādanīye vatthusmiṃ pasīdanaṃ pasādasaddhā. Ayaṃ anudhammoti ayaṃ navannaṃ lokuttaradhammānaṃ anulomadhammo. Nibbidābahuloti ukkaṇṭhanābahulo. Saddhā bandhati pātheyyanti saddhā nāmāyaṃ sattassa maraṇavasena mahāpathaṃ saṃvajato mahākantāraṃ paṭipajjato mahāviduggaṃ pakkhandato pātheyyapuṭaṃ bandhati, sambalaṃ vissajjetīti attho. Saddhañhi uppādetvā dānaṃ deti, sīlaṃ rakkhati, uposathakammaṃ karoti. Tenetaṃ vuttaṃ ‘‘saddhā bandhati pātheyya’’nti. Sirīti issariyaṃ. Issariye hi abhimukhībhūte thalatopi jalatopi bhogā āgacchantiyeva. Tenetaṃ vuttaṃ ‘‘sirī bhogānamāsayo’’ti. Saddhā dutiyā purisassa hotīti purisassa devaloke, manussaloke ceva nibbānañca gacchantassa saddhā dutiyā hoti, sahāyakiccaṃ sādheti. Bhattapuṭādīti ādi-saddena dutiyikādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Anekasarasatāti anekasabhāvatā, anekakiccatā vā. Sesaṃ suviññeyyameva.
《知法经》注释
4. Dhammaññūsuttavaṇṇanā
68第四句里,了知契经、应颂等法,所以叫知法者。对于契经、应颂等所说的内容,以及另外那些能让人理解句子含义的语音,因为精通其义,所以了知其中的义,这叫知义者。就像知道自己“我的戒只有这么多,定只有这么多,慧只有这么多”,以这种方式了知自己的程度,这叫知我者。在接受、受用、寻求、施舍这些方面知道适量,这叫知量者。不过在注释里,只说明了接受方面的知量,因为接受方面的知量本身就已经带出了受用等方面的知量。知道“这是开示的时候,这是提问的时候,这是修习并证得的时候”,这样了知时机,这叫知时者。其中,五年是开示的时期,十年是提问的时期;这是针对智慧敏捷者的极紧凑安排,由于在那么短的时间里无法完成,所以十年是开示的时期,二十年是提问的时期。此后就该致力于修习了。了知刹帝利众等八种众,这叫知众者。比丘众等四种众,再加上刹帝利众等四种人众,一共八种,另一些人是这样说的。不过在注释里,取刹帝利众等四种众,应当看作只是举例而已。知道“亲近这个人,不善法会减退,善法会增长,所以这个人应该亲近;反过来,另一个人不应该亲近”,这样了知应当亲近和不应亲近的人,这叫知人胜劣者。这样就是知道那些人的胜劣、高下。在注释里,应当理解为:对应当亲近和不应亲近的人加以说明,就是这里的沙门论议。
68. Catutthe suttageyyādidhammaṃ jānātīti dhammaññū. Tassa tasseva suttageyyādinā bhāsitassa tadaññassa suttapadatthassa bodhakassa saddassa atthakusalatāvasena atthaṃ jānātīti atthaññū. ‘‘Ettakomhi sīlena samādhinā paññāyā’’ti evaṃ yathā attano pamāṇajānanavasena attānaṃ jānātīti attaññū. Paṭiggahaṇaparibhogapariyesanavissajjanesu mattaṃ jānātīti mattaññū. Niddese pana paṭiggahaṇamattaññutāya eva paribhogādimattaññutā pabodhitā hotīti paṭiggahaṇamattaññutāva dassitā. ‘‘Ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ kālo paripucchāya, ayaṃ kālo yogassa adhigamāyā’’ti evaṃ kālaṃ jānātīti kālaññū. Tattha pañca vassāni uddesassa kālo, dasa paripucchāya, idaṃ atisambādhaṃ, atikkhapaññassa tāvatā kālena tīretuṃ asakkuṇeyyattā dasa vassāni uddesassa kālo, vīsati paripucchāya, tato paraṃ yoge kammaṃ kātabbaṃ. Khattiyaparisādikaṃ aṭṭhavidhaṃ parisaṃ jānātīti parisaññū. Bhikkhuparisādikaṃ catubbidhaṃ, khattiyaparisādikaṃ manussaparisaṃyeva puna catubbidhaṃ gahetvā aṭṭhavidhaṃ vadanti apare. Niddese panassa khattiyaparisādicatubbidhaparisaggahaṇaṃ nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘Imaṃ me sevantassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, tasmā ayaṃ puggalo sevitabbo, vipariyāyato añño asevitabbo’’ti sevitabbāsevitabbapuggalaṃ jānātīti puggalaparoparaññū. Evañhi tesaṃ puggalānaṃ paroparaṃ ukkaṭṭhanihīnataṃ jānāti nāma. Niddesepissa sevitabbāsevitabbapuggale vibhāvanameva samaṇakathākatanti daṭṭhabbaṃ.
第5至6节 帕利恰答咖树经等的注释
5-6. Pāricchattakasuttādivaṇṇanā
69-7069-70. 第五种中,“patitapalāso”就是落叶。这里先说了变黄叶,第二说了落叶片,然后经文中说了第三生网状、第四生垢囊。可是《长部义注》在《大典尊经》的注释里,引用这段经文来展示时,却是先说了变黄叶,第二说了落叶片,然后展示第三生垢囊、第四生网状。因为那里是这样说的:“当巴利恰答咖树开花时,他们每年去供养一次,从它出现黄叶时起就心生欢喜。正如所说——
69-70. Pañcame patitapalāsoti patitapatto. Ettha paṭhamaṃ paṇḍupalāsataṃ, dutiyaṃ pannapalāsatañca vatvā tatiyaṃ jālakajātatā, catutthaṃ khārakajātatā ca pāḷiyaṃ vuttā. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana mahāgovindasuttavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.294) imameva pāḷiṃ āharitvā dassentena paṭhamaṃ paṇḍupalāsataṃ, dutiyaṃ pannapalāsatañca vatvā tatiyaṃ khārakajātatā, catutthaṃ jālakajātatā ca dassitā. Evañhi tattha vuttaṃ – ‘‘pāricchattake pupphamāne ekaṃ vassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti, te tassa paṇḍupalāsabhāvato paṭṭhāya attamanā honti. Yathāha –
比丘们,当三十三天的珊瑚树叶子变黄时,三十三天的天人们会感到欢喜,心想:“现在珊瑚树的叶子已经变黄了,不久就会落叶了。”比丘们,当三十三天的珊瑚树落叶、生出网状、生出小芽、生出大芽、生出花苞时,三十三天的天人们会感到欢喜,心想:“现在珊瑚树已经生出花苞了,不久就会完全盛开。”
Yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro, paṇḍupalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti ‘paṇḍupalāso dāni pāricchattako, koviḷāro, na cirasseva pannapalāso bhavissatī’ti. Yasmiṃ samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako, koviḷāro, pannapalāso hoti, jālakajāto hoti, khārakajāto hoti, kuṭumalakajāto hoti, korakajāto hoti, attamanā, bhikkhave , devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti ‘korakajāto dāni pāricchattako koviḷāro, na cirasseva sabbapāliphullo bhavissatī’ti.
《深义阐明》(《长部复注》2.294)在这里也这样说明了含义:“pannapalāso”就是叶子掉落了。“khārakajāto”就是长出了小小的嫩芽。那些带着蓝色叶子的极小嫩芽,就叫作“khāraka”(垢囊)。“jālakajāto”就是由那些小嫩芽长成了网状,完全像一张网一样形成了。不过也有人解释说:“jālakajāto就是像结成一张网一样长出来了。”据说巴利恰答咖树在“垢囊”阶段时,到处都只是嫩芽,而它的那些嫩芽光辉灿烂,闪耀着珊瑚般的色泽。因此它通体光辉闪耀地矗立着。“kuṭumalajāto”就是长出了大芽。“korakajāto”就是长出了针状裂口、正要开放的状态。“sabbapāliphullo”就是完全盛开绽放了。而这个次第是依据长部诵者的传承顺序来说明的,在这里不应怀疑阿阇梨有任何矛盾。
Līnatthappakāsiniyampi (dī. ni. ṭī. 2.294) ettha evamattho dassito – pannapalāsoti patitapatto. Khārakajātoti jātakhuddakamakuḷo. Ye hi nīlapattakā ativiya khuddakā makuḷā, te ‘‘khārakā’’ti vuccanti. Jālakajātoti tehiyeva khuddakamakuḷehi jātajālako sabbaso jālo viya jāto. Keci pana ‘‘jālakajātoti ekajālo viya jāto’’ti atthaṃ vadanti. Pāricchattako kira khārakaggahaṇakāle sabbatthakameva pallaviko hoti, te cassa pallavā pabhassarapavāḷavaṇṇasamujjalā honti. Tena so sabbaso samujjalanto tiṭṭhati. Kuṭumalajātoti sañjātamahāmakuḷo. Korakajātoti sañjātasūcibhedo sampativikasamānāvattho. Sabbapāliphulloti sabbaso phullitavikasitoti. Ayañca anukkamo dīghabhāṇakānaṃ vaḷañjanānukkamena dassito, na ettha ācariyassa virodho āsaṅkitabbo.
能割花的风,是指因为天人们的福德业力而能割断花朵的风。“割”就是剪断。能接花的风,是指承接那些被割落的一朵朵花的风。“聚集”是指以种种排列布置把它们聚拢起来。“某些天神”是指没有名声、没有姓氏的天神。“花粉团”是指花粉聚成的一团。“碰到尖顶”是指撞到善法堂的尖顶。
Kantanakavātoti devānaṃ puññakammapaccayā pupphānaṃ chindanakavāto. Kantatīti chindati. Sampaṭicchanakavātoti chinnānaṃ chinnānaṃ pupphānaṃ sampaṭiggaṇhakavāto. Cinantoti nānāvidhabhattisannivesavasena nicinaṃ karonto. Aññataradevatānanti nāmagottavasena apaññātadevatānaṃ. Reṇuvaṭṭīti reṇusaṅghāto. Kaṇṇikaṃ āhaccāti sudhammāya kūṭaṃ āhantvā.
“遍满的威力”是指漏尽比丘的名声传遍到梵天界,这被称为遍满的威力。“依止出家”是说:说到出家时,四遍清净戒也已经显示出来了,这就是它的意思。“依止初禅”等说法,也应当按同样的方式来理解其含义。不过在这里,因为下面以戒为界限、上面以阿拉汉果为界限,两边的限定都已经显示出来了。由于这个原因,才说“四遍清净戒是依止出家的”等这些话。第六首偈颂的意思很明白。
Anupharaṇānubhāvoti khīṇāsavassa bhikkhuno kittisaddassa yāva brahmalokā anupharaṇasaṅkhāto ānubhāvo. Pabbajjānissitaṃ hotīti pabbajjāya catupārisuddhisīlampi dassitamevāti adhippāyo. Paṭhamajjhānasannissitantiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Idha pana ubhayato paricchedo heṭṭhā sīlato upari arahattato ca paricchedassa dassitattā. Tenetaṃ vuttanti tena kāraṇena etaṃ ‘‘catupārisuddhisīlaṃ pabbajjānissitaṃ hotī’’tiādivacanaṃ vuttaṃ. Chaṭṭhaṃ uttānameva.
《修习经》的注释
7. Bhāvanāsuttavaṇṇanā
71第七项:因为说了“不致力于修习的人”,所以不能成办目的。“可能”的意思,是指“或许会是这样”这种思择的含义,也就是可能义。因为在世间,这样说才通顺:不只说一个数,而是和另一个数一起说,在世间才显得通顺,比如“两三滴水”。“正确地伏卧”:指用脚等部位不伤害那些蛋,为了避开外面的风等危险,而好好地伏卧在蛋的上面。这里“adhi”这个词头是“在上面”的意思。“让它们吸取温度”:指为了耗尽蛋里湿润的液体,以自己的体温让蛋吸取温度,所以说“使它们变暖”。“正确地孵育”:指完全被鸡的气味熏透,所以说“让它们沾上鸡的气味”。在这里应当看到,正确温育和鸡气味的熏染,是由正确伏卧和正确温育的威力所成就的。因为正是通过正确伏卧,另外两者才能成就。离开了正确伏卧,就没有单独的正确温育和正确孵育的因由。因为是与正确伏卧一起,另外两者才能成就,所以才这样说。
71. Sattame atthassa asādhikā ‘‘bhāvanaṃ ananuyuttassā’’ti vuttattā. Sambhāvanattheti ‘‘api nāma evaṃ siyā’’ti vikappanattho sambhāvanattho. Evañhi loke siliṭṭhavacanaṃ hotīti ekameva saṅkhaṃ avatvā aparāya saṅkhāya saddhiṃ vacanaṃ loke siliṭṭhavacanaṃ hoti yathā ‘‘dve vā tīṇi vā udakaphusitānī’’ti. Sammā adhisayitānīti pādādīhi attanā nesaṃ kiñci upaghātaṃ akarontiyā bahivātādiparissayapariharaṇatthaṃ sammadeva upari sayitāni. Upariattho hettha adhi-saddo. Utuṃ gaṇhāpentiyāti tesaṃ allasinehapariyādānatthaṃ attano kāyusmāvasena utuṃ gaṇhāpentiyā. Tenāha ‘‘usmīkatānī’’ti. Sammā paribhāvitānīti sammadeva sabbaso kukkuṭavāsanāya vāsitāni. Tenāha ‘‘kukkuṭagandhaṃ gāhāpitānī’’ti. Ettha ca sammāparisedanaṃ kukkuṭagandhaparibhāvanañca sammāadhisayanasammāparisedananipphattiyā ānubhāvanipphāditanti daṭṭhabbaṃ. Sammāadhisayaneneva hi itaradvayaṃ ijjhati. Na hi sammāadhisayanato visuṃ sammāparisedanassa sammāparibhāvanassa ca kāraṇaṃ atthi. Tena pana saddhiṃyeva itaresaṃ dvinnampi ijjhanato vuttaṃ.
“三种作用”是指正确的卧姿等三种做法。虽然不会生起“啊,但愿我如此”这样的欲求,但因为条件已经具备,所以应当理解为:它们确实能够破壳而出。为什么说“能够”?回答说:“因为它们靠那个……”等等。“自己”指蛋。“成熟”指完全成熟、适合从壳里出来。就像蛋壳变薄是内部光明显现的原因一样,湿气耗尽也是蛋壳变薄以及爪尖、嘴喙变硬的原因,这也应当理解为原因的表达。因此,是因为内部光明显现,以及自身已经达到成熟。
Tividhakiriyākaraṇenāti sammāadhisayanāditividhakiriyākaraṇenāti attho. Kiñcāpi ‘‘evaṃ aho vata me’’tiādinā na icchā uppajjeyya kāraṇassa pana sampāditattā, atha kho bhabbāva te abhinibbhijjitunti yojanā. Kasmā bhabbāti āha ‘‘te hi yasmā tāyā’’tiādi. Sayampīti aṇḍāni. Pariṇāmanti paripākaṃ bahinikkhamanayogyataṃ. Yathā kapālassa tanutā ālokassa anto paññāyamānassa kāraṇaṃ, tathā kapālassa tanutāya nakhasikhāmukhatuṇḍakānaṃ kharatāya ca allasinehapariyādānaṃ kāraṇavacananti daṭṭhabbaṃ. Tasmāti ālokassa anto paññāyamānato sayañca paripākagatattā.
“譬喻的贯通”,是指把譬喻的意义和它所比喻的内容正确对应起来。“那”就是指譬喻的贯通。“如是”是指现在所说的这种方式。“在意义上”,是指与所比喻的意义结合起来、搭配在一起。通过贯通,应当依据相应法的层面来了知智慧的锐利。因为智慧从本性上说,由念和慧而锐利,由定而坚固,由信而清净。“成熟时”,是指强力观生起的时刻。“增长时”,是指趋向出起的观生起的时刻。因为随顺安住的观,那时就叫作已取胎,也就是已经取得道的胎。“同类的”,是指与那种观的运用相随顺。导师击破无明的卵壳,教法也击破所调伏者相续中的无明卵壳,不让它停留在原来的地方。
Opammasampaṭipādananti opammatthassa upameyyena sammadeva paṭipādanaṃ. Tanti opammasampaṭipādanaṃ. Evanti idāni vuccamānākārena. Atthenāti upameyyatthena saṃsandetvā saha yojetvā. Sampādanena sampayuttadhammavasena ñāṇassa tikkhabhāvo veditabbo. Ñāṇassa hi sabhāvato satinepakkato ca tikkhabhāvo, samādhivasena kharabhāvo, saddhāvasena vippasannabhāvo. Pariṇāmakāloti balavavipassanākālo. Vaḍḍhikāloti vuṭṭhānagāminivipassanākālo. Anulomaṭṭhāniyā hi vipassanā gahitagabbhā nāma tadā maggagabbhassa gahitattā. Tajjātikanti tassa vipassanānuyogassa anurūpaṃ. Satthāpi avijjaṇḍakosaṃ paharati, desanāpi vineyyasantānagataṃ avijjaṇḍakosaṃ paharati, yathāṭhāne ṭhātuṃ na deti.
被称为“悬吊者”的,是指称为悬吊者经的那部经。因为“Pala”就是那部经的名字。把木杆移过来,举起来以便看清下面的过失。“除去脓疮者”就是palagaṇḍa,这里用“以pala除去脓疮者为palagaṇḍa”来说明“在后一词中以后项省略的释义”这种表达方式。“抓握处”,就是用手抓握的地方。“如理地舍弃”,这里指的是身恶行等,这是简略的说法;出家本身就是简略,叫作出家简略。因此,一个人修习观法,纵然不曾了知,诸漏的灭尽也正是这里所说的观的利益,这才是真正的意趣。
Olambakasaṅkhātanti olambakasuttasaṅkhātaṃ. ‘‘Pala’’nti hi tassa suttassa nāmaṃ. Cāretvā dāruno heṭṭhā dosajānanatthaṃ ussāpetvā. Gaṇḍaṃ haratīti palagaṇḍoti etena ‘‘palena gaṇḍahāro palagaṇḍoti pacchimapade uttarapadalopena niddeso’’ti dasseti. Gahaṇaṭṭhāneti hatthena gahetabbaṭṭhāne . Sammadeva khipīyanti etena kāyaduccaritādīnīti saṅkhepo, pabbajjāva saṅkhepo pabbajjāsaṅkhepo. Tena vipassanaṃ anuyuñjantassa puggalassa ajānantasseva āsavānaṃ parikkhayo idha vipassanānisaṃsoti adhippeto.
以冬季为因,或者这个词在处格的意义上用作具格,意思是“冬季的”。“止息”是指获得了止息之果。因此说“成为腐烂的”。教法像大海一样,因为深不可测。瑜伽行者像船一样,因为要渡过巨大的暴流。如同“绕行”,就像持续不断地来回行进。“被咬食”,指束缚就像被水冲蚀而散失。“变得微薄”,指因为无力让烦恼现起而变得虚弱。以“观智的喜与悦”,即由观智所生的喜与悦。当“被投入”时,指在观业处中依照路顺被投入,或者以审察随观被投入;当以行舍智倾注时。其虚弱性被指出,是因为说:“诸结轻易地止息,成为腐烂的。”
Hemantikena kāraṇabhūtena, bhummatthe vā etaṃ karaṇavacanaṃ, hemantiketi attho. Paṭippassambhantīti paṭippassaddhaphalāni honti. Tenāha ‘‘pūtikāni bhavantī’’ti. Mahāsamuddo viya sāsanaṃ agādhagambhīrabhāvato. Nāvā viya yogāvacaro mahoghuttarato. Pariyāyanaṃ viyāti parito aparāparaṃ yāyanaṃ viya. Khajjamānānanti khādantena viya udakena khepiyamānabandhanānaṃ. Tanubhāvoti pariyuṭṭhānapavattiyā asamatthatāya dubbalabhāvo. Vipassanāñāṇapītipāmojjehīti vipassanāñāṇasamuṭṭhitehi pītipāmojjehi. Okkhāyamāneti vipassanākammaṭṭhāne vīthippaṭipāṭiyā okkhāyamāne, paṭisaṅkhānupassanāya vā okkhāyamāne. Saṅkhārupekkhāya pakkhāyamāne. Dubbalatā dīpitā ‘‘appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī’’ti vuttattā.
8-9. 《火堆譬喻经》等的注释
8-9. Aggikkhandhopamasuttādivaṇṇanā
72-73第八,“你们看见了吗”,意思就是“你们看见了吗”。“大”指广大。“火堆”指一团火。“燃烧”指被点燃。“炽燃”指四面八方都在猛烈燃烧,迸发出火花。“具火焰”指四周升起的火焰汇成一片大光明。“你们怎么想”就是问“你们对我现在所说的内容怎么想”,是为了让大家认同。导师在这里举了抱火堆和抱少女这两个例子,为了说明其中的道理,接着说了“我宣告”等话。
72-73. Aṭṭhame passatha nūti api passatha. Mahantanti vipulaṃ. Aggikkhandhanti aggisamūhaṃ. Ādittanti padittaṃ. Sampajjalitanti samantato pajjalitaṃ accivipphuliṅgāni muñcantaṃ. Sajotibhūtanti samantato uṭṭhitāhi jālāhi ekappabhāsamudayabhūtaṃ. Taṃ kiṃ maññathāti taṃ idāni mayā vuccamānatthaṃ kiṃ maññathāti anumatiggahaṇatthaṃ pucchati. Yadettha satthā aggikkhandhāliṅganaṃ kaññāliṅganañca ānesi, tamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘ārocayāmī’’tiādimāha.
无戒者:就是没有戒、远离戒的人。恶法者:因为无戒,所以志趣低下、本性恶劣。不净且令人疑惧的威仪:因为不清净,所以自身不净,行为举止又让人因怀疑而想起他。无戒的人看到什么不合适的事,别人就会怀疑他:“这肯定是某某干的。”或者看到比丘们因为某件事在商量,自己就起疑:“这些比丘是不是知道我做的事了,才在商量?”这就是因疑而被想起的威仪。有覆藏行为者:由于所行应感羞耻,因而必须加以覆藏的行为者。非沙门:不是沙门,却在受筹等场合说“我也是沙门”的邪伪自称者。由于非梵行,所以不是梵行者。在伍波萨他等场合说“我也是梵行者”的邪伪自称者。因为以臭秽的行为、由于戒的败坏而内朽,所以是内朽者。因为通过六门不断漏入贪等烦恼,所以是漏出者。因为生起贪等污秽,又因为应被有戒者丢弃,所以是糟粕者。
Dussīlassāti nissīlassa sīlavirahitassa. Pāpadhammassāti dussīlattā eva hīnajjhāsayatāya lāmakasabhāvassa. Asucisaṅkassarasamācārassāti aparisuddhatāya asuci hutvā saṅkāya saritabbasamācārassa. Dussīlo hi kiñcideva asāruppaṃ disvā ‘‘idaṃ asukena kataṃ bhavissatī’’ti paresaṃ āsaṅkā hoti. Kenacideva karaṇīyena mantayante bhikkhū disvā ‘‘kacci nu kho ime mayā katakammaṃ jānitvā mantentī’’ti attanoyeva saṅkāya saritabbasamācāro . Paṭicchannakammantassāti lajjitabbatāya paṭicchādetabbakammantassa. Assamaṇassāti na samaṇassa. Salākaggahaṇādīsu ‘‘ahampi samaṇo’’ti micchāpaṭiññāya samaṇapaṭiññassa. Aseṭṭhacāritāya abrahmacārissa. Uposathādīsu ‘‘ahampi brahmacārī’’ti micchāpaṭiññāya brahmacāripaṭiññassa. Pūtinā kammena sīlavipattiyā anto anupaviṭṭhattā antopūtikassa. Chadvārehi rāgādikilesānussavanena tintattā avassutassa. Sañjātarāgādikacavarattā sīlavantehi chaḍḍetabbattā ca kasambujātassa.
用马尾毛做的绳子,也就是用马尾毛搓成的绳。这种绳确实更粗糙。摩擦,就是用搓揉的方式来摩擦。用油磨过,就是用油磨得锋利。对着胸口,就是朝向胸膛,意思是正对着胸口中央。用铁钳,就是用钳子。让泡沫翻起来,就是把泡沫一次又一次地搅起来,反复把泡沫弄出来,这就是这里的意思。这样,应当知道这是对经文的简略解释。第九经本身已经很清楚。
Vālarajjuyāti vālehi katarajjuyā. Sā hi kharatarā hoti. Ghaṃseyyāti mathanavasena ghaṃseyya. Teladhotāyāti telena nisitāya. Paccorasminti patiurasmiṃ, abhimukhe uramajjheti adhippāyo. Ayosaṅkunāti saṇḍāsena. Pheṇuddehakanti pheṇaṃ uddehetvā uddehetvā, anekavāraṃ pheṇaṃ uṭṭhāpetvāti attho. Evamettha saṅkhepato pāḷivaṇṇanā veditabbā. Navamaṃ uttānameva.
第10项《阿拉咖经》的注释
10. Arakasuttavaṇṇanā
74第七十四节:第十首偈颂中,“微小”是指短暂。因此说“微少、一点点”。在这里,生命的“味”(作用)是指它作为维持相续不中断的条件,所以说“也由于其作用本身微小”。因为生命依赖于它而存在,依据经文“诸比丘,长寿的人活一百年,或者稍微多一点”,所以从刹那微小的角度来说,生命也是微小的。从究竟意义上看,众生的生命极其短暂,仅仅是一个心识刹那的生起而已。就像车轮转动时,只以轮辐的一个点在转动;停住时,也只以轮辐的一个点停住。同样,众生的生命只是一个心识刹那,当那个心识灭去时,就说众生已经灭去。正如经文所说:“在过去的心识刹那,他活过,现在不活,将来也不会活。在未来的心识刹那,他没有活过,现在不活,将来会活。在现在的心识刹那,他没有活过,现在活着,将来不会活。”
74. Dasame parittanti ittaraṃ. Tenāha ‘‘appaṃ thoka’’nti. Pabandhānupacchedassa paccayabhāvo idha jīvitassa raso kiccanti adhippetanti āha ‘‘sarasaparittatāyapī’’ti. Tadadhīnavuttitāyapi hi ‘‘yo, bhikkhave, ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’ti vacanato parittaṃ khaṇaparittatāyapi. Paramatthato hi atiparitto sattānaṃ jīvitakkhaṇo ekacittakkhaṇappavattimattoyeva. Yathā nāma rathacakkaṃ pavattamānampi ekeneva nemippadesena pavattati, tiṭṭhamānampi ekeneva tiṭṭhati, evamevaṃ ekacittakkhaṇikaṃ sattānaṃ jīvitaṃ tasmiṃ citte niruddhamatte satto niruddhoti vuccati. Yathāha ‘‘atīte cittakkhaṇe jīvittha na jīvati na jīvissati. Anāgate cittakkhaṇe na jīvittha na jīvati jīvissati. Paccuppanne cittakkhaṇe na jīvittha jīvati na jīvissati.
生命、自身,以及所有的乐与苦;
与单一心识相应的那一刹那,轻快地流转。
那些在此处临终者身上、或还活着的人身上已经灭去的——
一切相似的蕴都已消逝,不再有结生。
“不以未生而生,唯依当下而活;
心坏则世间即死,此是胜义施设。”
‘‘Jīvitaṃ attabhāvo ca, sukhadukkhā ca kevalā; Ekacittasamāyuttā, lahuso vattate khaṇo. ‘‘Ye niruddhā marantassa, tiṭṭhamānassa vā idha; Sabbepi sadisā khandhā, gatā appaṭisandhikā. ‘‘Anibbattena na jāto, paccuppannena jīvati; Cittabhaṅgā mato loko, paññatti paramatthiyā’’ti. (mahāni. 10);
“轻快”就是轻快的意思。所以这样说:“因为快速地生起、快速地灭去,所以叫轻快。”
“微小”和“轻快”这两个词,都是“少”的另一种说法。凡是少的,就既是微小又是轻快。但在这里,因为指的是寿命,所以说成“短”。“Mantāya”这个词是表具格之义的处格形式,所以注释说:“应当以慧而觉知,意思是用智慧去了知。”或者,“Mantāya”也可以理解为“应当思察”,意思是应当以慧去观察、审察。“以智慧了知”是指:应当了知寿命的短促、多苦等状况。了知之后,就要断除一切障碍,去做该做的善事,去修梵行。因为生者没有不死的,寿命少的不到一百岁,多的超过一百岁,但活不到第二个一百岁,通常只活二十、三十、四十、五十或六十岁。而这样长寿的人却极其难得。人们得到处去打听才能见到:“某某竟然活了这么久。”其中,毗舍佉近事女活了一百二十岁;波卡拉萨提婆罗门、布拉玛优婆罗门、巴梵利婆罗门、阿难长老、大迦叶长老也是如此。阿那律长老活了一百五十岁。巴咕拉长老活了一百六十岁,他是最长寿的,但也没活到两百岁。
Lahusanti lahukaṃ. Tenāha ‘‘lahuṃ uppajjitvā nirujjhanato lahusa’’nti. Parittaṃ lahusanti ubhayaṃ panetaṃ appakassa vevacanaṃ. Yañhi appakaṃ, taṃ parittañceva lahukañca hoti. Idha pana āyuno adhippetattā rassanti vuttaṃ hoti. Mantāyanti karaṇatthe etaṃ bhummavacananti āha ‘‘mantāya boddhabbaṃ, paññāya jānitabbanti attho’’ti. Mantāyanti vā manteyyanti vuttaṃ hoti, mantetabbaṃ mantāya upaparikkhitabbanti attho. Paññāya jānitabbanti jānitabbaṃ jīvitassa parittabhāvo bahudukkhādibhāvo. Jānitvā ca pana sabbapalibodhe chinditvā kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Yasmā itthi jātassa amaraṇaṃ, appaṃ vā bhiyyo vassasatato upari appaṃ aññaṃ vassasataṃ appatvā vīsaṃ vā tiṃsaṃ vā cattālīsaṃ vā paṇṇāsaṃ vā saṭṭhi vā vassāni jīvati, evaṃdīghāyuko pana atidullabho. ‘‘Asuko hi evaṃ ciraṃ jīvatī’’ti tattha tattha gantvā daṭṭhabbo hoti. Tattha visākhā upāsikā vīsasataṃ jīvati, tathā pokkharasātibrāhmaṇo, brahmāyubrāhmaṇo, bāvariyabrāhmaṇo, ānandatthero, mahākassapattheroti . Anuruddhatthero pana vassasatañceva paṇṇāsañca vassāni. Bākulatthero vassasatañceva saṭṭhi ca vassāni, ayaṃ sabbadīghāyuko, sopi dve vassasatāni na jīvi.