1-2. 惭与愧经等的注释
1-2. Hiriottappasuttādivaṇṇanā
65-6665-66. 第七经的第一首偈颂意思明了。第二首偈颂中,所说“三种坏灭”是指水坏灭、火坏灭和风坏灭这三种坏灭。所说“三处坏灭界限”是指光音天、遍净天、广果天这三处坏灭界限。当劫由火坏灭、毁坏时,从光音天以下全被火焚毁;当劫由水坏灭时,从遍净天以下全被水消融;当劫由风坏灭时,从广果天以下全被风摧毁。然而,就广度而言,任何时候都只有一个佛境界被毁坏。所谓“佛境界”有三种:诞生境界、教令境界和所行境界。其中,“诞生境界”以一万个轮围世界为范围,当如来入胎、结生等时,此处便会震动。“教令境界”以一万俱胝个轮围世界为范围,在这里,《宝经》《蕴护卫经》《幢顶护卫经》《阿吒那胝护卫经》《孔雀护卫经》等护卫经的威力能起效用。“所行境界”则无量无边,即经中所说“若欲求,则有等”。在这三种佛境界中,唯有教令境界会被毁坏。而当教令境界毁坏时,诞生境界自然也一同毁坏。并且,毁坏时是朝同一方向一并毁坏,恢复时也是朝同一方向一并恢复。
65-66. Sattamassa paṭhamaṃ uttānameva. Dutiye tayo saṃvaṭṭāti āposaṃvaṭṭo, tejosaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti tayo saṃvaṭṭā. Tisso saṃvaṭṭasīmāti ābhassarā, subhakiṇhā, vehapphalāti tisso saṃvaṭṭasīmā. Yadā hi kappo tejena saṃvaṭṭati vinassati, tadā ābhassarato heṭṭhā agginā ḍayhati. Yadā āpena saṃvaṭṭati, tadā subhakiṇhato heṭṭhā udakena vilīyati. Yadā vāyunā saṃvaṭṭati, tadā vehapphalato heṭṭhā vāyunā viddhaṃsati. Vitthārato pana sadāpi ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassati. Buddhakkhettaṃ nāma tividhaṃ hoti jātikkhettaṃ āṇākkhettaṃ visayakkhettanti. Tattha jātikkhettaṃ nāma dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti, yaṃ tathāgatassa paṭisandhigahaṇādīsu kampati. Āṇākkhettaṃ koṭisahassacakkavāḷapariyantaṃ, yattha ratanasuttaṃ (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) khandhaparittaṃ (a. ni. 4.67; cūḷava. 251) dhajaggaparittaṃ (saṃ. ni. 1.249). Āṭānāṭiyaparittaṃ (dī. ni. 3.275 ādayo), moraparittanti (jā. 1.2.17-18) imesaṃ parittānaṃ ānubhāvo vattati. Visayakkhettaṃ anantamaparimāṇaṃ, yaṃ ‘‘yāvatā vā pana ākaṅkheyyā’’ti vuttaṃ. Evametesu tīsu buddhakkhettesu ekaṃ āṇākkhettaṃ vinassati. Tasmiṃ pana vinassante jātikkhettaṃ vinaṭṭhameva hoti. Vinassantañca ekatova vinassati, saṇṭhahantampi ekatova saṇṭhahati.
“三种坏灭根本”即指名为贪、嗔、痴的三种坏灭之因。因为当贪、嗔、痴等不善根增盛时,世间便毁坏了。的确,当贪增盛时,世间被火所毁;当嗔增盛时,世间被水所毁;当痴增盛时,世间被风所毁。然而也有人这样说:“嗔增盛时被火所毁,贪增盛时被水所毁。”
Tīṇi saṃvaṭṭamūlānīti rāgadosamohasaṅkhātāni tīṇi saṃvaṭṭakāraṇāni. Rāgādīsu hi akusalamūlesu ussannesu loko vinassati. Tathā hi rāge ussannatare agginā vinassati, dose ussannatare udakena, mohe ussannatare vātena. Keci pana ‘‘dose ussannatare agginā, rāge udakenā’’ti vadanti.
“三种喧哗”是指劫喧哗、佛喧哗和转轮王喧哗这三种。其中,天神们高声宣告:“于百千岁之后,将有劫的起始”等语,这便名为劫喧哗。天神们游行于人间路上,大声唱说:“百千岁之后,世间将坏灭。诸位贤友,你们应当修习慈、悲、喜、舍。”——“于千岁之后,将有佛陀出现于世”,这便名为佛喧哗。天神们高声宣告:“千年之后,佛陀将出现于世,他将为依教奉行的比丘僧团所围绕,游行说法。”——“于百岁之后,将有转轮王出现于世”,这便名为转轮王喧哗。天神们高声宣告:“百年之后,将有具足七宝、统领四洲、千子围绕、行于虚空的转轮王出现于世。”
Tīṇi kolāhalānīti kappakolāhalaṃ, buddhakolāhalaṃ, cakkavattikolāhalanti tīṇi kolāhalāni. Tattha ‘‘vassasatasahassamatthake kappuṭṭhānaṃ nāma bhavissatī’’tiādinā devatāhi ugghositasaddo kappakolāhalaṃ nāma hoti. ‘‘Ito vassasatasahassamatthake loko vinassissati, mettaṃ, mārisā, bhāvetha karuṇaṃ muditaṃ upekkha’’nti manussapathe devatā ghosantiyo caranti. ‘‘Vassasahassamatthake buddho uppajjissatī’’ti buddhakolāhalaṃ nāma hoti. ‘‘Ito vassasahassamatthake buddho uppajjitvā dhammānudhammappaṭipanno saṅgharatanena parivārito dhammaṃ desento vicarissatī’’ti devatā ugghosanti. ‘‘Vassasatamatthake pana cakkavattī uppajjissatī’’ti cakkavattikolāhalaṃ nāma hoti. ‘‘Ito vassasatamatthake sattaratanasampanno cātuddīpissaro sahassaparivāro vehāsaṅgamo cakkavattī rājā uppajjissatī’’ti devatā ugghosanti.
“不久故非常”:因其不能久住,犹如水泡等物,故无恒常之性。“无安稳”:犹如梦中所饮、所涂之栴檀香,毫无安稳。
Aciraṭṭhena na dhuvāti udakabubbuḷādayo viya na ciraṭṭhāyitāya dhuvabhāvarahitā. Assāsarahitāti supinake pītapānīyaṃ viya anulittacandanaṃ viya ca assāsavirahitā.
“劫坏之云”是指毁坏劫的大云。当劫被火毁灭时,最初生起毁坏劫的大云,在百千俱胝轮围世界中降下一场大雨。人们欢喜踊跃,取出所有种子播种。当庄稼长到如被牛啃食过一般时,那云发出驴叫般的声音,不再降下一滴雨,从此雨水便彻底断绝。因此他说:“那时……所取出的种子等……一滴雨也不降了。”听到天神们说“百千岁后,将有劫之起始”等语,人间众生和地居天神大多生起悚惧之心,彼此柔和相待,修习慈等福德,死后往生天界。从无间地狱开始,世界便空无了。
Upakappanameghoti kappavināsakameghaṃ sandhāya vadati. Yasmiñhi samaye kappo agginā nassati, āditova kappavināsakamahāmegho uṭṭhahitvā koṭisatasahassacakkavāḷe ekamahāvassaṃ vassati. Manussā tuṭṭhahaṭṭhā sabbabījāni nīharitvā vapanti. Sassesu pana gokhāyitakamattesu jātesu gadrabharavaṃ ravanto ekabindumpi na vassati, tadā pacchinnaṃ pacchinnameva vassaṃ hoti. Tenāha ‘‘tadā nikkhantabījaṃ..pe… ekabindumpi devo na vassatī’’ti. ‘‘Vassasatasahassa accayena kappavuṭṭhānaṃ bhavissatī’’tiādinā devatāhi vuttavacanaṃ sutvā yebhuyyena manussā ca bhummadevatā ca saṃvegajātā aññamaññaṃ muducittā hutvā mettādīni puññānī katvā devaloke nibbattanti, avīcito paṭṭhāya tuccho hotīti.
“五种种子类别”指根种子、茎种子、节种子、插枝种子和实种子这五种。其中,“根种子”指香附子、香附子草、姜黄、生姜等此类。“茎种子”指乌敦跋罗树、尼拘陀树等此类。“节种子”指甘蔗、竹、芦苇等此类。“插枝种子”指洋蓟、罗勒等此类。“实种子”指稻谷等早熟谷物以及绿豆、菜豆等晚熟谷物。“种子”一词,本专指那些具核心果实、依赖其他条件聚合而生出相似之苗、具备特殊因性而有生长能力的事物;但藉此义之成就,有时亦用于根等事物。因此,为将词义从根等事物中回转,特别以“种子”加以限定而说为“实种子”,正如说“色之色”、“苦苦”一样。例如那些以果实成熟为终的树木、药草、竹、芭蕉等,即是如此。
Pañca bījajātānīti mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījanti pañca bījāni jātāni. Tattha mūlabījanti vacā, vacattaṃ, haliddaṃ, siṅgiveranti evamādi. Khandhabījanti assattho, nigrodhoti evamādi. Phaḷubījanti ucchu, veḷu, naḷoti evamādi. Aggabījanti ajjukaṃ, phaṇijjakanti evamādi. Bījabījanti vīhiādi pubbaṇṇañceva muggamāsādiaparaṇṇañca. Paccayantarasamavāye visadisuppattiyā visesakāraṇabhāvato ruhanasamatthe sāraphale niruḷho bīja-saddo tadatthasiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti mūlādito nivattanatthaṃ ekena bīja-saddena visesetvā vuttaṃ ‘‘bījabīja’’nti ‘‘rūparūpaṃ (visuddhi. 2.449) dukkhadukkha’’nti (saṃ. ni. 4.327) yathā. Yathā phalapākapariyantā osadhirukkhā veḷukadaliādayo.
“若有时”等句中,“若”只是语助词。“有时”指在某个时间。“或时”是它的同义词。“长时之后”指经历了很长的时间。“过已”指超过之后。这里其余部分文义清晰。
Yaṃ kadācītiādīsu yanti nipātamattaṃ. Kadācīti kismiñci kāle. Karahacīti tasseva vevacanaṃ. Dīghassa addhunoti dīghassa kālassa. Accayenāti atikkamena. Sesamettha uttānameva.
3. 城喻经注释
3. Nagaropamasuttavaṇṇanā
67第三句中,“在边境存在”即“边境的”。正如“车以戒为庄严,以禅那为轴,以精进为轮”(《相应部》5.4)等中所说,“庄严”一词在此是起修饰作用的词,故说“以城庄严所庄严”。这个词也可表示“眷属”,如“七种定之眷属”(《长部》3.330)等中所用。“边缘”(nema)指柱子等所不及的地面部分,因此说“甚深之坑”,意为深陷于地。“稳固地安立”指掘地后稳稳当当地安置。
67. Tatiye paccante bhavaṃ paccantimaṃ. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.4) viya alaṅkāravacano parikkhārasaddoti āha ‘‘nagarālaṅkārehi alaṅkata’’nti. Parivāravacanopi vaṭṭatiyeva ‘‘satta samādhiparikkhārā’’tiādīsu (dī. ni. 3.330) viya. Nemaṃ vuccati thambhādīhi anupatabhūmippadesoti āha ‘‘gambhīraāvāṭā’’ti, gambhīraṃ bhūmiṃ anuppaviṭṭhāti attho. Suṭṭhu sannisīdāpitāti bhūmiṃ nikhanitvā sammadeva ṭhapitā.
“随转”(anupariyāya):依此而随转,故称随转;其本身又是道路,故名随转道路(anupariyāyapatho),也就是环绕城墙的巡行道。
Anupariyāyeti etenāti anupariyāyo, soyeva pathoti anupariyāyapatho, parito pākārassa anuyāyamaggo.
象兵(hatthārohā):指登上象、使人登上象的人(《长部注》1.163)。凡是人通过某种方法适合乘象,以及为象安排那方法的人,这些一切都被摄括在内,故说“所有”等。其中,“象师”是教导象与象兵的人。“象医”即象的良医。“象缚者”是保护象脚的人。“等”字包含施麦等给象的人。对于“马兵、车兵”也是同样的道理:被系在车上的人即“车兵”。“车护者”是守护车轴的人。弓箭手(dhanuggaha):指持弓、教人持弓的人,他们是箭师与弓术的教导者,故说“弓师、箭师”。“持布者”(celaka):指在战斗中持布旗,不退缩而前进的人,故说“那些在战斗中拿着胜利旗走在前方的人”。当军队以种种方式列阵时,为了壮大声势,于各处动摇并高举他们的人,即“动摇者”(calaka)。粮草输送者(piṇḍadāyaka):如同鹰等猛禽撕裂肉团,凭着勇猛大战士的气概,将敌军部队一再切割而后飞扑上前,所以称为粮草输送者。另有一说:“粮草输送者”是指在人群拥挤中,如同飞起一般施给食物。
Hatthiṃ ārohanti ārohāpayanti cāti hatthārohā (dī. ni. ṭī. 1.163). Yena hi payogena puriso hatthino ārohanayoggo hoti, hatthissa taṃ payogaṃ vidhāyantānaṃ sabbesampetesaṃ gahaṇaṃ. Tenāha ‘‘sabbepī’’tiādi. Tattha hatthācariyā nāma ye hatthino hatthārohakānañca sikkhāpakā. Hatthivejjā nāma hatthibhisakkā. Hatthibandhā nāma hatthīnaṃ pādarakkhakā. Ādi-saddena hatthīnaṃ yavapadāyakādike saṅgaṇhāti. Assārohā rathikāti etthāpi eseva nayo. Rathe niyuttā rathikā. Ratharakkhā nāma rathassa āṇirakkhakā. Dhanuṃ gaṇhanti gaṇhāpenti cāti dhanuggahā, issāsā dhanusippassa sikkhāpakā ca. Tenāha ‘‘dhanuācariyā issāsā’’ti. Celena celapaṭākāya yuddhe akanti gacchantīti celakāti āha – ‘‘ye yuddhe jayaddhajaṃ gahetvā purato gacchantī’’ti. Yathā tathā ṭhite senike brūhakaraṇavasena tato tato calayanti uccālentīti calakā. Sakuṇagghiādayo viya maṃsapiṇḍaṃ parasenāsamūhaṃ sāhasikamahāyodhatāya chetvā chetvā dayanti uppatitvā gacchantīti piṇḍadāyakā. Dutiyavikappe piṇḍe dayanti janasammadde uppatantā viya gacchantīti piṇḍadāyakāti attho veditabbo. Uggatuggatāti thāmajavaparakkamādivasena ativiya uggatā, udaggāti attho. Pakkhandantīti attano vīrasūrabhāvena asajjamānā parasenaṃ anupavisantīti attho. Thāmajavabalaparakkamādisampattiyā mahānāgā viya mahānāgā. Ekasūrāti ekākisūrā attano sūrabhāveneva ekākino hutvā yujjhanakā. Sajālikāti savammikā. Saraparittāṇanti cammaparisibbitaṃ kheṭakaṃ, cammamayaṃ vā phalakaṃ. Gharadāsayodhāti attano dāsayodhā.
“信解相”(sampakkhandanalakkhaṇā):对于可信的事物,如此确立信解的相。“净信相”(sampasādanalakkhaṇā):对于应生起净信的事物,生起净信的相。“胜解信”(okappanasaddhā):进入、信解之后决意。“净信信”(pasādasaddhā):在应生起净信的事物上生起净信。这个“随法”(anudhamma)是九种出世间法的随顺法。“多厌离”(nibbidābahulo):指有很多厌倦。信能系缚资粮(saddhā bandhati pātheyya):意思是当有情由于死亡而走上漫长的道路、进入大旷野、堕入大险难时,此信能系缚资粮袋,即发放行粮。因为生起信之后,他会去布施、持戒、作布萨羯磨,因此说“信能系缚资粮”。吉祥(sirī)指自在。因为当自在现前时,无论是陆地还是水中的财富,都会聚集而来,因此说“吉祥是财富的住处”。信成为人的第二位(saddhā dutiyā purisassa hoti):也就是说,对于前往天界、人界以及涅槃,信成为同伴。
Sampakkhandanalakkhaṇāti saddheyyavatthuno evametanti sampakkhandanalakkhaṇā. Sampasādanalakkhaṇāti pasīditabbe vatthusmiṃ pasīdanalakkhaṇā. Okappanasaddhāti okkantitvā pakkhanditvā adhimuccanaṃ. Pasādanīye vatthusmiṃ pasīdanaṃ pasādasaddhā. Ayaṃ anudhammoti ayaṃ navannaṃ lokuttaradhammānaṃ anulomadhammo. Nibbidābahuloti ukkaṇṭhanābahulo. Saddhā bandhati pātheyyanti saddhā nāmāyaṃ sattassa maraṇavasena mahāpathaṃ saṃvajato mahākantāraṃ paṭipajjato mahāviduggaṃ pakkhandato pātheyyapuṭaṃ bandhati, sambalaṃ vissajjetīti attho. Saddhañhi uppādetvā dānaṃ deti, sīlaṃ rakkhati, uposathakammaṃ karoti. Tenetaṃ vuttaṃ ‘‘saddhā bandhati pātheyya’’nti. Sirīti issariyaṃ. Issariye hi abhimukhībhūte thalatopi jalatopi bhogā āgacchantiyeva. Tenetaṃ vuttaṃ ‘‘sirī bhogānamāsayo’’ti. Saddhā dutiyā purisassa hotīti purisassa devaloke, manussaloke ceva nibbānañca gacchantassa saddhā dutiyā hoti, sahāyakiccaṃ sādheti. Bhattapuṭādīti ādi-saddena dutiyikādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Anekasarasatāti anekasabhāvatā, anekakiccatā vā. Sesaṃ suviññeyyameva.
第四、《知法者经》注释
4. Dhammaññūsuttavaṇṇanā
68第四句中,“法了者”(dhammaññū):因为了知契经、应颂等法,故称法了者。“义了者”(atthaññū):对于依契经、应颂等所说的法,以及与之不同的、能令人了知句义的声音,由于精通其义,所以了知义,故称义了者。“自我了者”(attaññū):如实地知道自己“我具有如此程度的戒、如此程度的定、如此程度的慧”,以这种方式了知自己的程度,故称自我了者。“知量者”(mattaññū):在接受、使用、寻求、舍弃等方面,能了知适度。不过,注释中只开示了接受的知量,因为接受的知量本身已暗示了使用等其他方面的知量。“时了者”(kālaññū):知道“这是开示的时候,这是遍问的时候,这是修习瑜伽而证得的时候”,如此了知时机,故称时了者。其中,五年为开示的时期,十年为遍问的时期;如果过于急促,即使思维敏捷的人也无法在那么短的时间内决断,所以实际上是十年为开示的时期,二十年为遍问的时期。此后,便应致力于瑜伽的修习。“众了者”(parisaññū):指了知刹帝利众等八种众。另有说法:将比丘众等四种众,再取刹帝利众……
68. Catutthe suttageyyādidhammaṃ jānātīti dhammaññū. Tassa tasseva suttageyyādinā bhāsitassa tadaññassa suttapadatthassa bodhakassa saddassa atthakusalatāvasena atthaṃ jānātīti atthaññū. ‘‘Ettakomhi sīlena samādhinā paññāyā’’ti evaṃ yathā attano pamāṇajānanavasena attānaṃ jānātīti attaññū. Paṭiggahaṇaparibhogapariyesanavissajjanesu mattaṃ jānātīti mattaññū. Niddese pana paṭiggahaṇamattaññutāya eva paribhogādimattaññutā pabodhitā hotīti paṭiggahaṇamattaññutāva dassitā. ‘‘Ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ kālo paripucchāya, ayaṃ kālo yogassa adhigamāyā’’ti evaṃ kālaṃ jānātīti kālaññū. Tattha pañca vassāni uddesassa kālo, dasa paripucchāya, idaṃ atisambādhaṃ, atikkhapaññassa tāvatā kālena tīretuṃ asakkuṇeyyattā dasa vassāni uddesassa kālo, vīsati paripucchāya, tato paraṃ yoge kammaṃ kātabbaṃ. Khattiyaparisādikaṃ aṭṭhavidhaṃ parisaṃ jānātīti parisaññū. Bhikkhuparisādikaṃ catubbidhaṃ, khattiyaparisādikaṃ manussaparisaṃyeva puna catubbidhaṃ gahetvā aṭṭhavidhaṃ vadanti apare. Niddese panassa khattiyaparisādicatubbidhaparisaggahaṇaṃ nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘Imaṃ me sevantassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, tasmā ayaṃ puggalo sevitabbo, vipariyāyato añño asevitabbo’’ti sevitabbāsevitabbapuggalaṃ jānātīti puggalaparoparaññū. Evañhi tesaṃ puggalānaṃ paroparaṃ ukkaṭṭhanihīnataṃ jānāti nāma. Niddesepissa sevitabbāsevitabbapuggale vibhāvanameva samaṇakathākatanti daṭṭhabbaṃ.
第五、第六 《巴利恰答咖树经》等注释
5-6. Pāricchattakasuttādivaṇṇanā
69-70第五偈中的“patitapalāso”意为落叶。在这里,先说“变黄叶者”,次说“落叶片者”,然后在经文中提到第三“生网状者”、第四“生垢囊者”。然而,《长部义注》在《大典尊经》的解释中,援引同一段经文时却显示为:第一“变黄叶者”,第二“落叶片者”,然后第三“生垢囊者”,第四“生网状者”。因为那里这样说:“当巴利恰答咖树开花时,他们每年去供养一次,从它出现黄叶时便心生欢喜。”
69-70. Pañcame patitapalāsoti patitapatto. Ettha paṭhamaṃ paṇḍupalāsataṃ, dutiyaṃ pannapalāsatañca vatvā tatiyaṃ jālakajātatā, catutthaṃ khārakajātatā ca pāḷiyaṃ vuttā. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana mahāgovindasuttavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.294) imameva pāḷiṃ āharitvā dassentena paṭhamaṃ paṇḍupalāsataṃ, dutiyaṃ pannapalāsatañca vatvā tatiyaṃ khārakajātatā, catutthaṃ jālakajātatā ca dassitā. Evañhi tattha vuttaṃ – ‘‘pāricchattake pupphamāne ekaṃ vassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti, te tassa paṇḍupalāsabhāvato paṭṭhāya attamanā honti. Yathāha –
“诸比丘,三十三天的巴利恰答咖树变黄叶时,三十三天众便欢喜地想:‘如今巴利恰答咖树已有黄叶,不久就会变成落叶了。’诸比丘,当三十三天的巴利恰答咖树出现落叶、出现网状、出现垢囊、出现花蕾、出现芽时,三十三天众便欢喜地想:‘如今巴利恰答咖树已生芽,不久就会完全盛开了。’”
Yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro, paṇḍupalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti ‘paṇḍupalāso dāni pāricchattako, koviḷāro, na cirasseva pannapalāso bhavissatī’ti. Yasmiṃ samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako, koviḷāro, pannapalāso hoti, jālakajāto hoti, khārakajāto hoti, kuṭumalakajāto hoti, korakajāto hoti, attamanā, bhikkhave , devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti ‘korakajāto dāni pāricchattako koviḷāro, na cirasseva sabbapāliphullo bhavissatī’ti.
《深义阐明》(《长部复注》2.294)中也这样显示了此义:「pannapalāso」即落叶的;「khārakajāto」即生了微小的芽。那些带有蓝色叶片的极微细的芽,被称为“垢囊”;「jālakajāto」即由那些微细的芽形成了网状,犹如整体成了一张网;但也有人解释说‘jālakajāto’意为如同结成了一张网。据说,巴利恰答咖树在称为垢囊的阶段,全都长着嫩叶,那些嫩叶闪耀着鲜红如珊瑚般的光泽,因此整棵树都流光溢彩。「kuṭumalajāto」即生了大芽;「korakajāto」即芽尖破开、即将绽放的状态;「sabbapāliphullo」即完全盛开,满树繁花。这个顺序是依长部诵者的惯例而显示的,不应怀疑其中存在着不同师长之间的矛盾。
Līnatthappakāsiniyampi (dī. ni. ṭī. 2.294) ettha evamattho dassito – pannapalāsoti patitapatto. Khārakajātoti jātakhuddakamakuḷo. Ye hi nīlapattakā ativiya khuddakā makuḷā, te ‘‘khārakā’’ti vuccanti. Jālakajātoti tehiyeva khuddakamakuḷehi jātajālako sabbaso jālo viya jāto. Keci pana ‘‘jālakajātoti ekajālo viya jāto’’ti atthaṃ vadanti. Pāricchattako kira khārakaggahaṇakāle sabbatthakameva pallaviko hoti, te cassa pallavā pabhassarapavāḷavaṇṇasamujjalā honti. Tena so sabbaso samujjalanto tiṭṭhati. Kuṭumalajātoti sañjātamahāmakuḷo. Korakajātoti sañjātasūcibhedo sampativikasamānāvattho. Sabbapāliphulloti sabbaso phullitavikasitoti. Ayañca anukkamo dīghabhāṇakānaṃ vaḷañjanānukkamena dassito, na ettha ācariyassa virodho āsaṅkitabbo.
「kantanakavāta(割花风)」:指依诸天福德业力而生起、能割断花朵的风。「kantati(割)」:即剪断。「sampaṭicchanakavāta(接花风)」:指承接那些被剪落的花朵的风。「cinanto(采集)」:即依种种排列组合将其聚拢。「aññataradevatānaṃ(某些天神)」:指不知名姓与氏族的天神。「reṇuvaṭṭī(花粉团)」:即花粉的聚集。「kaṇṇikaṃ āhacca(碰到椽子)」:指撞到善法堂屋顶的椽子后。
Kantanakavātoti devānaṃ puññakammapaccayā pupphānaṃ chindanakavāto. Kantatīti chindati. Sampaṭicchanakavātoti chinnānaṃ chinnānaṃ pupphānaṃ sampaṭiggaṇhakavāto. Cinantoti nānāvidhabhattisannivesavasena nicinaṃ karonto. Aññataradevatānanti nāmagottavasena apaññātadevatānaṃ. Reṇuvaṭṭīti reṇusaṅghāto. Kaṇṇikaṃ āhaccāti sudhammāya kūṭaṃ āhantvā.
「遍满的威力」:指漏尽比丘的美名传遍梵天界,即为所说的威力。「依止出家」:这也显示了出家者的四遍清净戒。对于「依止初禅」等,也应依此理趣理解其义。在此,由于下以戒、上以阿拉汉果为界,故有这两边的限定。因此,方说“四遍清净戒是依止出家的”等语。第六颂义理显然。
Anupharaṇānubhāvoti khīṇāsavassa bhikkhuno kittisaddassa yāva brahmalokā anupharaṇasaṅkhāto ānubhāvo. Pabbajjānissitaṃ hotīti pabbajjāya catupārisuddhisīlampi dassitamevāti adhippāyo. Paṭhamajjhānasannissitantiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Idha pana ubhayato paricchedo heṭṭhā sīlato upari arahattato ca paricchedassa dassitattā. Tenetaṃ vuttanti tena kāraṇena etaṃ ‘‘catupārisuddhisīlaṃ pabbajjānissitaṃ hotī’’tiādivacanaṃ vuttaṃ. Chaṭṭhaṃ uttānameva.
「修习经」的注释。
7. Bhāvanāsuttavaṇṇanā
71第七项,因言“不致力修习者”,故不具此义。“可能义”:指“或许会是这样”的思择义,即可能义。因为在世间,如此表达方为通顺:不只使用单数,而以另一数复合,在世间才显通顺,如“两三滴水”。 “正确伏卧”:指以脚等不伤害蛋,为避外风等危险而正确地覆卧其上。此处“adhi”词头有“在上”之义。“使之吸取温度”:指为耗尽其湿气,以自身温热令蛋吸取温度,故说“使之温暖”。“正确孵育”:指完全被鸡的气味所熏透,故说“使之沾染鸡的气味”。于此,正确擦拭与鸡气味的熏染,应视为由正确伏卧与正确擦拭之威力所成就。因为正是透过正确伏卧,其余两者方得成就。离了正确伏卧,则无单独正确擦拭与正确孵育的因由。由于与正确伏卧相俱,其余两者方得成就,故作此说。
71. Sattame atthassa asādhikā ‘‘bhāvanaṃ ananuyuttassā’’ti vuttattā. Sambhāvanattheti ‘‘api nāma evaṃ siyā’’ti vikappanattho sambhāvanattho. Evañhi loke siliṭṭhavacanaṃ hotīti ekameva saṅkhaṃ avatvā aparāya saṅkhāya saddhiṃ vacanaṃ loke siliṭṭhavacanaṃ hoti yathā ‘‘dve vā tīṇi vā udakaphusitānī’’ti. Sammā adhisayitānīti pādādīhi attanā nesaṃ kiñci upaghātaṃ akarontiyā bahivātādiparissayapariharaṇatthaṃ sammadeva upari sayitāni. Upariattho hettha adhi-saddo. Utuṃ gaṇhāpentiyāti tesaṃ allasinehapariyādānatthaṃ attano kāyusmāvasena utuṃ gaṇhāpentiyā. Tenāha ‘‘usmīkatānī’’ti. Sammā paribhāvitānīti sammadeva sabbaso kukkuṭavāsanāya vāsitāni. Tenāha ‘‘kukkuṭagandhaṃ gāhāpitānī’’ti. Ettha ca sammāparisedanaṃ kukkuṭagandhaparibhāvanañca sammāadhisayanasammāparisedananipphattiyā ānubhāvanipphāditanti daṭṭhabbaṃ. Sammāadhisayaneneva hi itaradvayaṃ ijjhati. Na hi sammāadhisayanato visuṃ sammāparisedanassa sammāparibhāvanassa ca kāraṇaṃ atthi. Tena pana saddhiṃyeva itaresaṃ dvinnampi ijjhanato vuttaṃ.
“三种作用”,指正确的俯卧等三种作用。虽然不会生起“啊,愿我如此”这样的欲望,但由于因缘已经成就,故应理解为:它们确实能够破卵而出。为何说“能够”?回答说:“因为它们由彼……”等。“自己”指卵。“成熟”指完全成熟、适于外出。正如卵壳变薄是内部光明显现的原因,同样,卵壳变薄以及爪尖、嘴喙的锐利导致湿气耗尽,这应理解为原因的表达。因此,是由于内部光明显现,以及自己已达到成熟。
Tividhakiriyākaraṇenāti sammāadhisayanāditividhakiriyākaraṇenāti attho. Kiñcāpi ‘‘evaṃ aho vata me’’tiādinā na icchā uppajjeyya kāraṇassa pana sampāditattā, atha kho bhabbāva te abhinibbhijjitunti yojanā. Kasmā bhabbāti āha ‘‘te hi yasmā tāyā’’tiādi. Sayampīti aṇḍāni. Pariṇāmanti paripākaṃ bahinikkhamanayogyataṃ. Yathā kapālassa tanutā ālokassa anto paññāyamānassa kāraṇaṃ, tathā kapālassa tanutāya nakhasikhāmukhatuṇḍakānaṃ kharatāya ca allasinehapariyādānaṃ kāraṇavacananti daṭṭhabbaṃ. Tasmāti ālokassa anto paññāyamānato sayañca paripākagatattā.
“譬喻的贯通”,指譬喻之义与所喻正确地对应。“那”即是譬喻的贯通。“如是”指如下所说。“在意义上”,指与所喻之义结合而相配。通过贯通,应依相应法而了知智慧的锐利。因为智慧的本性由念与慧而锐利,由定而坚固,由信而清净。“成熟时”,指强力观生起的时刻。“增长时”,指导向出起的观生起的时刻。因为随顺住处的观那时名为已取胎,即已取得道胎。“同类的”,指随顺那观而精进。导师击破无明卵壳,教法也击破所调伏者相续中的无明卵壳,不令其停留于原处。
Opammasampaṭipādananti opammatthassa upameyyena sammadeva paṭipādanaṃ. Tanti opammasampaṭipādanaṃ. Evanti idāni vuccamānākārena. Atthenāti upameyyatthena saṃsandetvā saha yojetvā. Sampādanena sampayuttadhammavasena ñāṇassa tikkhabhāvo veditabbo. Ñāṇassa hi sabhāvato satinepakkato ca tikkhabhāvo, samādhivasena kharabhāvo, saddhāvasena vippasannabhāvo. Pariṇāmakāloti balavavipassanākālo. Vaḍḍhikāloti vuṭṭhānagāminivipassanākālo. Anulomaṭṭhāniyā hi vipassanā gahitagabbhā nāma tadā maggagabbhassa gahitattā. Tajjātikanti tassa vipassanānuyogassa anurūpaṃ. Satthāpi avijjaṇḍakosaṃ paharati, desanāpi vineyyasantānagataṃ avijjaṇḍakosaṃ paharati, yathāṭhāne ṭhātuṃ na deti.
“被称为 Olambaka 的”,指称为 Olambaka 的经。因为“Pala”即是该经的名称。移动木杆,高举以察知下方的过失。“持取脓疮者”称为 palagaṇḍa,以此显示“以 pala 持取脓疮者为 palagaṇḍa,是后分词省略的表述”。“抓握处”,指用手抓握的地方。“如理地舍弃”:以此指身恶行等,是略说;出家即是略说,称为出家略说。因此,对于修习观而尚不了知的补特伽罗,诸漏的灭尽即是此处观的利益,此为意趣所在。
Olambakasaṅkhātanti olambakasuttasaṅkhātaṃ. ‘‘Pala’’nti hi tassa suttassa nāmaṃ. Cāretvā dāruno heṭṭhā dosajānanatthaṃ ussāpetvā. Gaṇḍaṃ haratīti palagaṇḍoti etena ‘‘palena gaṇḍahāro palagaṇḍoti pacchimapade uttarapadalopena niddeso’’ti dasseti. Gahaṇaṭṭhāneti hatthena gahetabbaṭṭhāne . Sammadeva khipīyanti etena kāyaduccaritādīnīti saṅkhepo, pabbajjāva saṅkhepo pabbajjāsaṅkhepo. Tena vipassanaṃ anuyuñjantassa puggalassa ajānantasseva āsavānaṃ parikkhayo idha vipassanānisaṃsoti adhippeto.
“以冬季为因”,或者此词在处格意义上用作具格,意思是“冬季的”。“止息”是指获得了止息之果。因此说“成为腐烂的”。教法如大海,因其深不可测。瑜伽行者如船,渡过巨大的暴流。如同“绕行”,即如持续不断地来回行进。“被咬食”,指束缚如同被水冲蚀而散失。“变得微薄”,指因无力令烦恼现起而虚弱。以“观智的喜与悦”,即由观智所生的喜与悦。当“被投入”时,指在观业处中依路顺投入,或以审察随观投入;当以行舍智倾注时。其虚弱性被指出,是因为说:“诸结轻易地止息,成为腐烂的。”
Hemantikena kāraṇabhūtena, bhummatthe vā etaṃ karaṇavacanaṃ, hemantiketi attho. Paṭippassambhantīti paṭippassaddhaphalāni honti. Tenāha ‘‘pūtikāni bhavantī’’ti. Mahāsamuddo viya sāsanaṃ agādhagambhīrabhāvato. Nāvā viya yogāvacaro mahoghuttarato. Pariyāyanaṃ viyāti parito aparāparaṃ yāyanaṃ viya. Khajjamānānanti khādantena viya udakena khepiyamānabandhanānaṃ. Tanubhāvoti pariyuṭṭhānapavattiyā asamatthatāya dubbalabhāvo. Vipassanāñāṇapītipāmojjehīti vipassanāñāṇasamuṭṭhitehi pītipāmojjehi. Okkhāyamāneti vipassanākammaṭṭhāne vīthippaṭipāṭiyā okkhāyamāne, paṭisaṅkhānupassanāya vā okkhāyamāne. Saṅkhārupekkhāya pakkhāyamāne. Dubbalatā dīpitā ‘‘appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī’’ti vuttattā.
第八、九. 火堆譬喻经等的注释
8-9. Aggikkhandhopamasuttādivaṇṇanā
72-73第八“你们见否”:意为“是否看见?”“大”:指广大。“火堆”:指火聚。“燃烧”:指被点燃。“炽燃”:指四面八方猛烈燃烧,迸发出闪电般的火花。“具火焰”:指由四周升起的火网成为一团大光明的状态。“你们怎么认为”:即“你们对我现在所说的内容怎么看”,这是为了取得认同而发问。导师在此处取了火堆的譬喻和少女的譬喻,为了阐明其中的义理,接着说“我宣告”等。
72-73. Aṭṭhame passatha nūti api passatha. Mahantanti vipulaṃ. Aggikkhandhanti aggisamūhaṃ. Ādittanti padittaṃ. Sampajjalitanti samantato pajjalitaṃ accivipphuliṅgāni muñcantaṃ. Sajotibhūtanti samantato uṭṭhitāhi jālāhi ekappabhāsamudayabhūtaṃ. Taṃ kiṃ maññathāti taṃ idāni mayā vuccamānatthaṃ kiṃ maññathāti anumatiggahaṇatthaṃ pucchati. Yadettha satthā aggikkhandhāliṅganaṃ kaññāliṅganañca ānesi, tamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘ārocayāmī’’tiādimāha.
「无戒者(dussīla)」:即无戒、离于戒者。「恶法者(pāpadhamma)」:即因无戒而志趣卑劣、性情鄙恶者。「不净、令人疑惧的威仪(asucisaṅkassarasamācāra)」:由于不清净,自身不净,且其威仪令人因疑而忆起。因为无戒者见到某些不适宜的事时,会怀疑他人:“这必定是某某所为。”或者当看到比丘们因某事商议时,自己就会起疑:“这些比丘是不是知道我做的事了,所以在商量?”这就是因疑而被忆起的威仪。「有覆藏行为者(paṭicchannakammanta)」:指由于所行应感羞耻,因而必须加以覆藏的行为者。「非沙门而自称沙门(assamaṇa)」:即不是沙门,却在受筹等场合说“我也是沙门”的邪伪自称者。「非梵行而自称梵行(abrahmacārī)」:并非真正修持梵行,却在布萨等时说“我也是梵行者”的邪伪自称者。「内腐败者(antopūtika)」:由于业已腐败、戒行毁坏,内心腐坏者。「漏泄者(avassuta)」:由于贪等烦恼不断从六根门泄漏,而受到染污者。
Dussīlassāti nissīlassa sīlavirahitassa. Pāpadhammassāti dussīlattā eva hīnajjhāsayatāya lāmakasabhāvassa. Asucisaṅkassarasamācārassāti aparisuddhatāya asuci hutvā saṅkāya saritabbasamācārassa. Dussīlo hi kiñcideva asāruppaṃ disvā ‘‘idaṃ asukena kataṃ bhavissatī’’ti paresaṃ āsaṅkā hoti. Kenacideva karaṇīyena mantayante bhikkhū disvā ‘‘kacci nu kho ime mayā katakammaṃ jānitvā mantentī’’ti attanoyeva saṅkāya saritabbasamācāro . Paṭicchannakammantassāti lajjitabbatāya paṭicchādetabbakammantassa. Assamaṇassāti na samaṇassa. Salākaggahaṇādīsu ‘‘ahampi samaṇo’’ti micchāpaṭiññāya samaṇapaṭiññassa. Aseṭṭhacāritāya abrahmacārissa. Uposathādīsu ‘‘ahampi brahmacārī’’ti micchāpaṭiññāya brahmacāripaṭiññassa. Pūtinā kammena sīlavipattiyā anto anupaviṭṭhattā antopūtikassa. Chadvārehi rāgādikilesānussavanena tintattā avassutassa. Sañjātarāgādikacavarattā sīlavantehi chaḍḍetabbattā ca kasambujātassa.
“以马尾毛绳”:即马毛所制之绳。此绳更为粗糙。“摩擦”:即通过搓揉的方式进行摩擦。“以油磨利”:即用油磨得锐利。“对胸”:即朝向胸膛,意指正对胸口中央。“以铁钳”:即用钳子。“使起泡沫”:即使泡沫一次次泛起,反复升起泡沫,这是此处之义。如此,当知此是经文之略释。第九经义理清晰。
Vālarajjuyāti vālehi katarajjuyā. Sā hi kharatarā hoti. Ghaṃseyyāti mathanavasena ghaṃseyya. Teladhotāyāti telena nisitāya. Paccorasminti patiurasmiṃ, abhimukhe uramajjheti adhippāyo. Ayosaṅkunāti saṇḍāsena. Pheṇuddehakanti pheṇaṃ uddehetvā uddehetvā, anekavāraṃ pheṇaṃ uṭṭhāpetvāti attho. Evamettha saṅkhepato pāḷivaṇṇanā veditabbā. Navamaṃ uttānameva.
第十. 阿罗迦经的注释
10. Arakasuttavaṇṇanā
74七十四、第十:“小”,意为低劣、短暂。因此说“少分的”。此处,生命的味(作用)意指它作为生命相续不中断的缘,故说“也由于作用之小性”。依据经文“诸比丘,长寿者活百岁,或略多一点”,以及刹那之小性,生命亦被称为小。在究竟义上,有情的生命极为短暂,仅是一个心识刹那而已。如同转动的车轮,仅以轮辐的一点转动;停住时,也仅以轮辐的一点停住。同样地,有情的生命仅是一个心识刹那,当该心识息灭时,即称“有情已灭”。正如所说:“在过去心识刹那,他曾活,非现在活,非将来活;在未来心识刹那,他非曾活,非现在活,将来当活;在现在心识刹那,他非曾活,是现在活,非将来活。”
74. Dasame parittanti ittaraṃ. Tenāha ‘‘appaṃ thoka’’nti. Pabandhānupacchedassa paccayabhāvo idha jīvitassa raso kiccanti adhippetanti āha ‘‘sarasaparittatāyapī’’ti. Tadadhīnavuttitāyapi hi ‘‘yo, bhikkhave, ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’ti vacanato parittaṃ khaṇaparittatāyapi. Paramatthato hi atiparitto sattānaṃ jīvitakkhaṇo ekacittakkhaṇappavattimattoyeva. Yathā nāma rathacakkaṃ pavattamānampi ekeneva nemippadesena pavattati, tiṭṭhamānampi ekeneva tiṭṭhati, evamevaṃ ekacittakkhaṇikaṃ sattānaṃ jīvitaṃ tasmiṃ citte niruddhamatte satto niruddhoti vuccati. Yathāha ‘‘atīte cittakkhaṇe jīvittha na jīvati na jīvissati. Anāgate cittakkhaṇe na jīvittha na jīvati jīvissati. Paccuppanne cittakkhaṇe na jīvittha jīvati na jīvissati.
生命、有身,以及所有的苦与乐;
与一心相应,刹那轻快流转。
将死者与住世者,凡于此已灭尽者,
一切相似的诸蕴皆已逝去,不复结生。
并非依于未生而存在,唯依于现前而存活;
由于心坏灭,世间称为死,这仅是究竟义上的施设。
‘‘Jīvitaṃ attabhāvo ca, sukhadukkhā ca kevalā; Ekacittasamāyuttā, lahuso vattate khaṇo. ‘‘Ye niruddhā marantassa, tiṭṭhamānassa vā idha; Sabbepi sadisā khandhā, gatā appaṭisandhikā. ‘‘Anibbattena na jāto, paccuppannena jīvati; Cittabhaṅgā mato loko, paññatti paramatthiyā’’ti. (mahāni. 10);
“轻快”(lahu)即是轻快之义。因此说:“因为快速生起又快速灭去,所以称为轻快。”“小”与“轻快”二者,实为“少”的同义词。凡是少的,便既小又轻快。然而在此处,因为指的是寿命,故说为“短”。“Mantāya”一词是工具格的处格形式,因此说:“当以慧觉知”,即是以智慧了知的意思。或者,“Mantāya”也可理解为“应当观察”,即应当藉由慧去观察、审察的意思。“以智慧了知”的意思是:应当了知寿命的短促、多苦等相状。了知之后,便应断除一切障碍,修习善法,行于梵行。因为生于世间者无不有死,有的寿数少于百岁,有的多于百岁,但无人再活第二个百岁,通常只活二十、三十、四十、五十或六十岁。然而,如此长寿者极为难得。“某人竟然活到如此高龄”,需在各处寻访方能见到。其中,优婆夷毗舍佉活到一百二十岁;同样,沸伽罗娑罗婆罗门、梵摩婆罗门、巴梵利婆罗门、阿难长老、大迦叶长老也是如此。阿那律长老活到一百五十岁。拔古喇长老活到一百六十岁,他是寿命最长者,但也未能活得更久。
Lahusanti lahukaṃ. Tenāha ‘‘lahuṃ uppajjitvā nirujjhanato lahusa’’nti. Parittaṃ lahusanti ubhayaṃ panetaṃ appakassa vevacanaṃ. Yañhi appakaṃ, taṃ parittañceva lahukañca hoti. Idha pana āyuno adhippetattā rassanti vuttaṃ hoti. Mantāyanti karaṇatthe etaṃ bhummavacananti āha ‘‘mantāya boddhabbaṃ, paññāya jānitabbanti attho’’ti. Mantāyanti vā manteyyanti vuttaṃ hoti, mantetabbaṃ mantāya upaparikkhitabbanti attho. Paññāya jānitabbanti jānitabbaṃ jīvitassa parittabhāvo bahudukkhādibhāvo. Jānitvā ca pana sabbapalibodhe chinditvā kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Yasmā itthi jātassa amaraṇaṃ, appaṃ vā bhiyyo vassasatato upari appaṃ aññaṃ vassasataṃ appatvā vīsaṃ vā tiṃsaṃ vā cattālīsaṃ vā paṇṇāsaṃ vā saṭṭhi vā vassāni jīvati, evaṃdīghāyuko pana atidullabho. ‘‘Asuko hi evaṃ ciraṃ jīvatī’’ti tattha tattha gantvā daṭṭhabbo hoti. Tattha visākhā upāsikā vīsasataṃ jīvati, tathā pokkharasātibrāhmaṇo, brahmāyubrāhmaṇo, bāvariyabrāhmaṇo, ānandatthero, mahākassapattheroti . Anuruddhatthero pana vassasatañceva paṇṇāsañca vassāni. Bākulatthero vassasatañceva saṭṭhi ca vassāni, ayaṃ sabbadīghāyuko, sopi dve vassasatāni na jīvi.