第五 法品显示巴利原文
5. Dhammikavaggo
龙经注显示巴利原文
1. Nāgasuttavaṇṇanā
43 第五品第一经中,“洒水”:若有人以香粉、黏土等搓洗身体,或以拳掌等摩擦而浴,这称为“沐浴”。若不如此,仅自然洗浴,则称为“洒水”。然而世尊身体细滑,本不沾染任何须清除的尘垢;世尊入水,只是为了适应时节气候。所以说“洒水肢体”。显示巴利原文
43. Pañcamassa paṭhame parisiñcitunti (ma. ni. aṭṭha. 1.272) yo cuṇṇamattikādīhi gattāni ubbaṭṭento mallakamuṭṭhādīhi vā ghaṃsanto nahāyati, so ‘‘nahāyatī’’ti vuccati. Yo tathā akatvā pakatiyāva nahāyati, so ‘‘parisiñcatī’’ti vuccati . Bhagavato ca sarīre tathā haritabbaṃ rajojallaṃ nāma nupalimpati acchachavibhāvato, utuggahaṇatthaṃ pana bhagavā kevalaṃ udake otarati. Tenāha ‘‘gattāni parisiñcitu’’nti.
「东门楼」即东门。相传,舍卫城的祇园精舍,时而宽广,时而狭小。在毗婆尸世尊的时代,精舍面积为一由旬;在尸弃佛的时代,为三伽乌塔;在毗舍婆佛的时代,为半由旬;在拘留孙佛的时代,为一伽吾塔;在拘那含佛的时代,为半伽吾塔;在迦叶佛的时代,为二十乌沙巴;到了我们世尊的时代,则转为八迦利沙的面积。而那座城市,有时在精舍的东边,有时在南边,有时在西边,有时在北边。然而,祇园香室中四根床脚所安立的位置,却始终不变。因为世间有四处不动的圣地:大菩提座处、仙人堕处转法轮处、僧伽施城天降时宝阶的安立处,以及床脚处。这个东门楼,在迦叶十力佛的精舍为二十乌沙巴大小时,曾作为东门门楼,如今依然被称为「东门楼」。显示巴利原文
Pubbakoṭṭhakoti pācīnakoṭṭhako. Sāvatthiyaṃ kira jetavanavihāro kadāci mahā, kadāci khuddako. Tathā hi so vipassissa bhagavato kāle yojaniko ahosi, sikhissa tigāvuto, vessabhussa aḍḍhayojaniko, kakusandhassa gāvutappamāṇo, koṇāgamanassa aḍḍhagāvutappamāṇo, kassapassa vīsatiusabhappamāṇo, amhākaṃ bhagavato kāle aṭṭhakarīsappamāṇo jāto. Tampi nagaraṃ tassa vihārassa kadāci pācīnato hoti, kadāci dakkhiṇato, kadāci pacchimato, kadāci uttarato. Jetavanagandhakuṭiyaṃ pana catunnaṃ mañcapādānaṃ patiṭṭhitaṭṭhānaṃ acalameva. Cattāri hi acalacetiyaṭṭhānāni nāma mahābodhipallaṅkaṭṭhānaṃ, isipatane dhammacakkappavattanaṭṭhānaṃ, saṅkassanagare devorohanakāle sopānassa patiṭṭhānaṭṭhānaṃ, mañcapādaṭṭhānanti. Ayaṃ pana pubbakoṭṭhako kassapadasabalassa vīsatiusabhavihārakāle pācīnadvārakoṭṭhako ahosi. So idāni ‘‘pubbakoṭṭhako’’tveva paññāyati.
在迦叶十力佛的时代,阿致罗筏底河绕城而流,流至东门楼处,为水冲破,形成一个深广渐增、与岸齐平的大池。池中设有国王沐浴之处、龙王沐浴之处、比丘僧团沐浴之处与佛陀沐浴之处,各各不同,皆甚悦意,沙岸犹如散布的银片。于是,世尊由具寿阿难随侍,为沐浴肢体来到东门楼。那时,具寿阿难递上浴衣。世尊脱下深红色双层衣,穿上浴衣。尊者阿难将双层衣及大衣握持手中。世尊入水,就在入水的刹那,水中鱼、鳖等一切生物悉成金色,恰如从管道倾泻金汁之时,又如铺展金箔的刹那。随后,世尊示现沐浴威仪,从水中出,尊者阿难便递上深红色双层衣。世尊穿上之后,系起如闪电般的腰带,将大衣从一端折起,作莲花蕾形,接过所递之衣,执持两角而住立。故说:‘于东门楼沐浴肢体,着一衣住立。’显示巴利原文
Kassapadasabalassa kāle aciravatī nagaraṃ parikkhipitvā sandamānā pubbakoṭṭhakaṃ patvā udakena bhinditvā mahantaṃ udakarahadaṃ māpesi samatittikaṃ anupubbagambhīraṃ. Tattha ekaṃ rañño nhānatitthaṃ, ekaṃ nāgarānaṃ, ekaṃ bhikkhusaṅghassa, ekaṃ buddhānanti evaṃ pāṭiekkāni nhānatitthāni honti ramaṇīyānivippakiṇṇarajatapaṭṭasadisavālukāni. Iti bhagavatā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena ayaṃ evarūpo pubbakoṭṭhako, tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. Athāyasmā ānando udakasāṭikaṃ upanāmesi. Bhagavā surattadupaṭṭaṃ apanetvā udakasāṭikaṃ nivāsesi. Thero dupaṭṭena saddhiṃ mahācīvaraṃ attano hatthagataṃ akāsi. Bhagavā udakaṃ otari, sahotaraṇenevassa udake macchakacchapā sabbe suvaṇṇavaṇṇā ahesuṃ, yantanāḷikāhi suvaṇṇarasadhārāni siñcanakālo viya suvaṇṇapaṭappasāraṇakālo viya ca ahosi. Atha bhagavato nahānavattaṃ dassetvā paccuttiṇṇassa thero surattadupaṭṭaṃ upanāmesi. Bhagavā taṃ nivāsetvā vijjullatāsadisaṃ kāyabandhanaṃ bandhitvā mahācīvaraṃ antantena saṃharitvā padumagabbhasadisaṃ katvā upanītaṃ dvīsu kaṇṇesu gahetvā aṭṭhāsi. Tena vuttaṃ ‘‘pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā ekacīvaro aṭṭhāsī’’ti.
当世尊如此站立时,他的身体犹如盛开的莲花,又如花朵全绽的巴利恰答咖树;亦如星光璀璨的苍穹,似乎以其荣光在嗤笑,极显夺目。他那以一寻光环围绕而闪耀的三十二相庄严之环,宛若三十二轮明月,三十二个太阳,又如次第排列的三十二位转轮王、三十二位天王、三十二位大梵天,极为灿烂。而且,世尊的身色如同精炼的黄金,犹如极净珊瑚所成的美丽拱门,又似极净蓝宝石珠串般的须发肌肤;因此各处自然生出的朱砂色光泽,分外庄严。他的上方,仿佛被宝石云珠串密密覆盖,整个身躯犹如一座移动着的金山之顶,光芒流耀。就在那时,从十力者的身体放出六色光芒,向四周八十肘尺的范围奔逸、流散,犹如抛洒的宝珠串、宝石花环、宝石粉末;犹如铺开的杂色宝石金箔;犹如倾注的虫胶漆绘;犹如上百火炬交相辉映;犹如源源洒落的迦尼迦罗花与金铃花;犹如被大风吹扬的铅粉遍染;又如以彩虹与闪电织成的帐幔遮蔽虚空——这些光芒遍满虚空、大地与林野。这称为「色地」。在这样的场合,说法者可以运用散文或偈颂,引用义理、比喻和因由,来描述佛陀的身相。显示巴利原文
Evaṃ ṭhitassa pana bhagavato sarīraṃ vikasitapadumapupphasadisaṃ sabbapāliphullaṃ pāricchattakaṃ, tārāmarīcivikasitañca gaganatalaṃ siriyā avahasamānaṃ viya virocittha, byāmappabhāparikkhepavilāsinī cassa dvattiṃsavaralakkhaṇamālā ganthitvā ṭhapitā dvattiṃsa candimā viya, dvattiṃsa sūriyā viya, paṭipāṭiyā ṭhapitadvattiṃsacakkavattidvattiṃsadevarājadvattiṃsamahābrahmāno viya ca ativiya virocittha. Yasmā ca bhagavato sarīraṃ sudhantacāmīkarasamānavaṇṇaṃ, suparisodhitapavāḷaruciratoraṇaṃ, suvisuddhanīlaratanāvalisadisakesatanuruhaṃ, tasmā tahaṃ tahaṃ viniggatasujātajātihiṅgulakarasūpasobhitaṃ upari satamegharatanāvalisucchāditaṃ jaṅgamamiva kanakagirisikharaṃ virocittha. Tasmiñca samaye dasabalassa sarīrato nikkhamitvā chabbaṇṇarasmiyo samantato asītihatthappamāṇe padese ādhāvantī vidhāvantī ratanāvaliratanadāmaratanacuṇṇavippakiṇṇaṃ viya pasāritaratanacittakañcanapaṭṭamiva āsiñcamānalākhārasadhārācittamiva ukkāsatanipātasamākulamiva nirantaravippakiṇṇakaṇikārakiṅkiṇikapupphamiva vāyuvegasamuddhatacinapiṭṭhacuṇṇarañjitamiva indadhanuvijjullatāvitānasanthatamiva ca gaganatalaṃ, taṃ ṭhānaṃ pavanañca sammā pharanti. Vaṇṇabhūmi nāmesā. Evarūpesu ṭhānesu buddhānaṃ sarīravaṇṇaṃ vā guṇavaṇṇaṃ vā cuṇṇiyapadehi vā gāthāhi vā atthañca upamāyo ca kāraṇāni ca āharitvā paṭibalena dhammakathikena pūretvā kathetuṃ vaṭṭati. Evarūpesu hi ṭhānesu dhammakathikassa thāmo veditabbo. Pubbasadisāni kurumānoti nirudakāni kurumāno, sukkhāpayamānoti attho. Sodake gatte cīvaraṃ pārupantassa hi cīvare kaṇṇikāni uṭṭhahanti, parikkhārabhaṇḍaṃ dussati, buddhānaṃ pana sarīre rajojallaṃ na upalimpati, padumapatte ukkhittaudakabindu viya udakaṃ vinivaṭṭetvā gacchati. Evaṃ santepi sikkhāgāravatāya bhagavā ‘‘pabbajitavattaṃ nāmeta’’nti mahācīvaraṃ ubhosu kaṇṇesu gahetvā purato kāyaṃ paṭicchādetvā aṭṭhāsi.
“敲击(tāḷita)”与“演奏(vādita)”合为“敲击演奏(tāḷitavādita)”,乐器的敲击演奏即“乐器敲击演奏(tūriyatāḷitavādita)”。而“大(mahanta)”加上“乐器敲击演奏”,便成“大乐器敲击演奏(mahātūriyatāḷitavādita)”,因此经中说“以大……”等。另一种解释:鼓、腰鼓、杖鼓等乐器的敲击,以及琵琶、竹笛、牛角号等的演奏,合称“乐器敲击演奏”。应作如是解。显示巴利原文
Tāḷitañca vāditañca tāḷitavāditaṃ, tūriyānaṃ tāḷitavāditaṃ tūriyatāḷitavāditaṃ. Mahantañca taṃ tūriyatāḷitavāditañcāti mahātūriyatāḷitavāditaṃ. Tenāha ‘‘mahantenā’’tiādi. Atha vā bherimudiṅgapaṇavāditūriyānaṃ tāḷitaṃ vīṇāveḷugomukhiādīnaṃ vāditañca tūriyatāḷitavāditanti vā evamettha attho daṭṭhabbo.
“到达神通彼岸(abhiññāpāraṃ gato)”即“神通彼岸者(abhiññāpāragū)”,余词类推。世尊以通达一切法而到达,故为“神通彼岸者”;以遍知五取蕴而到达,故为“遍知彼岸者”;以断尽一切烦恼而到达,故为“断彼岸者”;以修习四道而到达,故为“修习彼岸者”;以作证灭而到达,故为“作证彼岸者”;以入一切等至而到达,故为“等至彼岸者”。“须梵天子等”:据说,那位天子被天女众围绕,在欢喜园游戏后,坐于巴利恰答咖树下的敷座。五百天女围绕而坐,另五百天女爬上树,以甜美的歌声歌唱并撒下花朵。坐着的天女们拾起那些花,编成单梗花环。就在这时,树上的天女们因恶作之业,瞬息间全部死去,投生阿鼻地狱,遭受极大痛苦。后来,天子心想:“怎么听不到她们的声音,也不见花朵撒下,她们去了哪里?”他观察后见到她们堕入地狱的情景,被爱别离的忧愁折磨,于是思量:“她们已随业而去,我的寿命还有多少?”他看见:“第七天,我也要和剩下的五百……”显示巴利原文
Abhiññāpāraṃ gatoti abhiññāpāragū. Evaṃ sesesupi. So hi bhagavā sabbadhamme abhijānanto gatoti abhiññāpāragū. Tesu pañcupādānakkhandhe parijānanto gatoti pariññāpāragū. Sabbakilese pajahanto gatoti pahānapāragū. Cattāro magge bhāvento gatoti bhāvanāpāragū. Nirodhaṃ sacchikaronto gatoti sacchikiriyāpāragū. Sabbasamāpattiṃ samāpajjanto gatoti samāpattipāragū. Subrahmadevaputtādayoti ettha so kira devaputto accharāsaṅghaparivuto nandanakīḷitaṃ katvā pāricchattakamūle paññattāsane nisīdi. Taṃ pañcasatā parivāretvā nisinnā , pañcasatā rukkhaṃ abhiruhitvā madhurassarena gāyitvā pupphāni pātenti. Tāni gahetvā itarā ekatovaṇṭikamālāva ganthenti. Atha rukkhaṃ abhiruḷhā upacchedakavasena ekappahāreneva kālaṃ katvā avīcimhi nibbattā mahādukkhaṃ anubhavanti. Atha kāle gacchante devaputto ‘‘imāsaṃ neva saddo suyyati , na pupphāni pātenti, kahaṃ nu kho gatā’’ti āvajjento niraye nibbattabhāvaṃ disvā piyavatthukasokena ruppamāno cintesi – ‘‘etā tāva yathākammena gatā, mayhaṃ āyusaṅkhāro kittako’’ti. So ‘‘sattame divase mayāpi avasesāhi pañcasatāhi saddhiṃ kālaṃ katvā tattheva nibbattitabba’’nti disvā balavatarena sokena samappito. ‘‘Imaṃ mayhaṃ sokaṃ sadevake loke aññatra tathāgatā nibbāpetuṃ samattho natthī’’ti cintetvā satthu santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ ṭhito –
此心常怀惊惧,此意恒处不安,
无论是尚未生起的困苦,还是已经生起的困苦。
若真有无所畏惧者,我问你,请告诉我。”(《相应部》1.98)
显示巴利原文 ‘‘Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggamidaṃ mano; Anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca; Sace atthi anutrastaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti. (saṃ. ni. 1.98) –
他诵出此偈。世尊便对他说:显示巴利原文
Imaṃ gāthamabhāsi. Bhagavāpissa –
除了觉悟、苦行,除了守护诸根,除了彻底舍弃一切,我看不到众生有安稳。
显示巴利原文 ‘‘Nāññatra bojjhā tapasā, nāññatrindriyasaṃvarā; Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇina’’nti. (saṃ. ni. 1.98) –
就这样,世尊宣说了法。开示结束时,那位天子离开了忧伤,与五百位天女一同安立于入流果。他礼敬世尊后,站在一旁。关于此事,注疏中说“苦至的须梵天天子等”。这里的“等”字,包括了月神天子、日神天子等。而“阿拉汉”一名,由四种原因而安立:以“远离”一切烦恼故,名为阿拉汉;以“已消灭”烦恼之敌与轮回轮辐故,名为阿拉汉;以“堪为”资具等供养的接受者故,名为阿拉汉;以在“作恶”时没有隐藏的秘密故,名为阿拉汉。即依此四种原因。显示巴利原文
Dhammaṃ desesi. So desanāpariyosāne vigatasoko pañcahi accharāsatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāya bhagavantaṃ namassamāno aṭṭhāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘dukkhappattā subrahmadevaputtādayo’’ti. Ādi-saddena candasūriyadevaputtādayo saṅgaṇhāti. Catūhi kāraṇehīti ārakattā, arīnaṃ arānañca hatattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvāti imehi catūhi kāraṇehi.
「十种结」:因分为下分结与上分结两类,故有十种结。「超一切喜」:这种喜乐是超越一切众生而转起的喜乐。「第八」:这是指住于入流道的人。「入流者」:此处指已住于入流果的人。显示巴利原文
Dasavidhasaṃyojanānīti orambhāgiyuddhambhāgiyabhedato dasavidhasaṃyojanāni. Sabbe accarucīti sabbasatte atikkamitvā pavattaruci. Aṭṭhamakanti sotāpattimaggaṭṭhaṃ sandhāya vadati. Sotāpannoti phalaṭṭho gahito.
「善净」:依《法集论》(1349)所说:“什么是善净?即身不违犯、语不违犯、身语不违犯,这称为善净;一切戒的律仪都是善净。”因此,净戒被称为“善净”。「悲」:指悲梵住。「悲之前分」:指悲梵住的近分定。显示巴利原文
Soraccanti ‘‘tattha katamaṃ soraccaṃ? Yo kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko avītikkamo, idaṃ vuccati soraccaṃ, sabbāpi sīlasaṃvaro soracca’’nti (dha. sa. 1349) vacanato sucisīlaṃ ‘‘soracca’’nti vuttaṃ. Karūṇāti karuṇābrahmavihāramāha. Karuṇāpubbabhāgoti tassa pubbabhāgaṃ upacārajjhānaṃ vadati.
「以两种禅那心」:由于有所缘审察与相审察的差别,故有这两种禅那心。「依五种邪命」:即依欺诈、谄媚、占相、强索、以利求利这五种邪命。「不染着」:即不附着,这是因为没有随眠,也不将所缘执取为对象,或者说没有渴爱、邪见、执著的缘故。其余内容容易了知。显示巴利原文
Duvidhenajhānenāti ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇūpanijjhānabhedato duvidhena jhānamanena. Pañcavidhamicchājīvavasenāti kuhanālapanānemittikatānippesikatālābhenalābhaṃnijigīsanatāsaṅkhāta- pañcavidhamicchājīvavasena. Na lippatīti na allīyati anusayato ārammaṇakaraṇato vā taṇhādiṭṭhiabhinivesābhāvato. Sesamettha uttānameva.
第二《弥伽沙喇经》注释。显示巴利原文
2. Migasālāsuttavaṇṇanā
44 于第二经中,「samasamagatiyā」(相同归趣)是将 k 字母转为 y 字母而作的说明,故说“以平等性而相同归趣”。「Bhavissantī」(将成为)则是于过去义用了未来时的动词,故说“将成为即已生”。那位比丘尼是针对富楼那与伊西达答的相同归趣而这样说的。显示巴利原文
44. Dutiye samasamagatiyāti ka-kārassa ya-kāravasena niddesoti āha ‘‘samabhāveneva samagatikā’’ti. Bhavissantīti atītatthe anāgatavacanaṃ katanti āha ‘‘bhavissantīti jātā’’ti. Purāṇassa hi isidattassa ca samagatikaṃ sandhāya sā evamāha.
「Ammakā」指女人,这是一种亲近的称呼。在女性中,“ammakā”即指妇女、生母、母亲。因此说“成为女性,即具足女性的想”。显示巴利原文
Ammakāti mātugāmo. Upacāravacanañhetaṃ. Itthīsu yadidaṃ ammakā mātugāmo jananī janikāti. Tenāha ‘‘itthī hutvā itthisaññāya eva samannāgatā’’ti.
“应以见通达而未被通达”:是指从义理与依据上,应以智慧通达却未能通达,即未能解开纠结、如实地了知。此处,“sāmāyikaṃ”指不时从烦恼中解脱的欢悦,这是将“sāmāyika”中 m 后面的短音 a 变为长音 ā 而说的。因此说“乃至不得时解脱”,意即虽随时听法,却得不到欢悦。在“pamiṇantī”中,“pa”有开始的意义,故说“开始衡量”。“paṇīto”即殊胜。显示巴利原文
Diṭṭhiyā paṭivijjhitabbaṃ appaṭividdhaṃ hotīti atthato kāraṇato ca paññāya paṭivijjhitabbaṃ appaṭividdhaṃ hoti, nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā yāthāvato aviditaṃ hoti. Samaye samaye kilesehi vimuccanakaṃ pītipāmojjaṃ idha sāmāyikaṃ ma-kāre akārassa dīghaṃ katvā. Tenāha – ‘‘sāmāyikampi vimuttiṃ na labhatīti kālānukālaṃ dhammassavanaṃ nissāya pītipāmojjaṃ na labhatī’’ti. Pamiṇantīti ettha ārambhattho pa-saddoti āha ‘‘tuletuṃ ārabhantī’’ti. Paṇītoti visiṭṭho.
「Tadantaraṃ」:由于语词颠倒,将目的格用作属格,因此说“那个间隔、那个原因”。因为贪一再生起,依复数形式而说“贪法”。他因具足远离淫欲法,以戒而成为殊胜者。显示巴利原文
Tadantaranti vacanavipallāsena upayogatthe sāmivacanaṃ katanti āha ‘‘taṃ antaraṃ taṃ kāraṇa’’nti . Lobhassa aparāparuppattiyā bahuvacanavasena ‘‘lobhadhammā’’ti vuttā. Sīlena visesī ahosi methunadhammaviratiyā samannāgatattā.
《负债经》等注疏显示巴利原文
3-6. Iṇasuttādivaṇṇanā
45-48 在第三经中,「daliddo」指贫困者,其状态即是贫穷。「assako」指无自有财产者、无财富者,故说“没有属于自己的东西”。当说出“佛、法、僧”时,以不为任何人所动摇的方式,确信“世尊是正自觉者、法是善说、僧是善行道”,这种趣入三宝功德的信解,称为「okappanasaddhā」(净信)。通过差别与类比而了知“此不善业非我所有,此业方为我所有”的智慧,称为「kammassakatapaññā」(业属己智)。因为三种恶行虽是自己所作,也不得称为自己的业,因其破坏真实的利益;而善行则称为自己的业,因其产生真实的利益。关于「iṇādānaṃ」(负债取)一词,这是将目的格用作主格,所以他说“我说负债取”。显示巴利原文
45-48. Tatiye daliddo nāma duggato, tassa bhāvo dāliddiyaṃ. Na etassa sakaṃ sāpateyyanti assako, asāpateyyo. Tenāha ‘‘attano santakena rahito’’ti. ‘‘Buddho dhammo saṅgho’’ti vutte ‘‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti kenaci akampiyabhāvena okappanaṃ ratanattayaguṇe ogāhetvā kappanaṃ okappanasaddhā nāma. ‘‘Idaṃ akusalaṃ kammaṃ no sakaṃ, idaṃ pana kammaṃ saka’’nti evaṃ byatirekato anvayato ca kammassakatajānanapaññā kammassakatapaññā. Tividhañhi duccaritaṃ attanā katampi sakakammaṃ nāma na hoti atthabhañjanato. Sucaritaṃ sakakammaṃ nāma atthajananato. Iṇādānasminti paccattavacanatthe etaṃ bhummanti āha ‘‘iṇaggahaṇaṃ vadāmī’’ti.
「Kaṭaggāho」:指将一切完全成就之后再执取,也就是获得了胜利,故说“胜利执取”。「Hirimano」:指具惭者,即“与惭相应之心”,意思是以厌离罪恶为相的惭相应之心。「Ottappī」:因畏惧、因害怕而具足愧者,即具足愧者。「nirāmisaṃ sukhaṃ」:离欲之乐,即第三禅的乐,因为它远远舍离了欲的染着。「upekkhā」:指第四禅的舍,不是通常的舍受,故说“第四禅舍”。「āraddhavīriyo」:意为已策励圆满的身精进与心精进。若有人远离人群的社交聚会,在四种威仪中依八种发起事而独处,他的身精进便称为已发勤。若远离内心的杂念聚会,依八种等至而独处,那是心精进:在行走时生起的烦恼,不让它到达站立时;在站立时生起的烦恼,不让它到达坐下时;在坐下时生起的烦恼,不让它到达躺卧时;就在烦恼生起之处立即将其抑制。这种心精进便称为已发勤。「ekodi」:指远离对立面、依殊胜义而生起的“一”,即一境性。在此语境下,心一境性即称为「ekodi」。「nipako」:指自我。显示巴利原文
Kaṭaggāhoti kataṃ sabbaso siddhameva katvā gahaṇaṃ. So pana vijayalābho hotīti āha ‘‘jayaggāho’’ti. Hirimano etassāti hirimanoti āha ‘‘hirisampayuttacitto’’ti, pāpajigucchanalakkhaṇāya hiriyā sampayuttacittoti attho. Ottappati ubbijjati bhāyati sīlenāti ottappī, ottappena samannāgato. Nirāmisaṃ sukhanti tatiyajjhānasukhaṃ dūrasamussāritakāmāmisattā. Upekkhanti catutthajjhānupekkhaṃ, na yaṃ kiñci upekkhāvedananti āha ‘‘catutthajjhānupekkha’’nti. Āraddhavīriyoti paggahitaparipuṇṇakāyikacetasikavīriyoti attho. Yo gaṇasaṅgaṇikaṃ vinodetvā catūsu iriyāpathesu aṭṭhaārambhavatthuvasena ekako hoti, tassa kāyikaṃ vīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti. Cittasaṅgaṇikaṃ vinodetvā aṭṭhasamāpattivasena ekako hoti. Gamane uppannakilesassa ṭhānaṃ pāpuṇituṃ na deti, ṭhāne uppannakilesassa nisajjaṃ, nisajjāya uppannakilesassa sayanaṃ pāpuṇituṃ na deti, uppannaṭṭhāneyeva kilese niggaṇhāti. Ayaṃ cetasikaṃ vīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti. Paṭipakkhadūrībhāvena seṭṭhaṭṭhena ca eko udetīti ekodi, ekaggatā. Tassa yogato ekaggacitto idha ekodi. Paṭipakkhato attānaṃ nipāti, taṃ vā nipayati visosetīti nipako. Aññataraṃ kāyādibhedaṃ ārammaṇaṃ sātisayāya satiyā saratīti sato. Tenāha ‘‘ekaggacitto’’tiādi.
“我的解脱不动摇”,是指我的阿拉汉果解脱,因其不被动摇、又以不动为所缘,故称不动。此解脱不为贪等所动摇,就“不被动摇”之性而言,它是不动的;又因其以不动的涅槃为所缘,就“以不动为所缘”之性而言,它也是不动的。故有此说:“以不动为所缘”等。“有结”指欲贪、瞋、慢、见、疑、戒禁取、有贪、嫉妒、悭吝、无明这十种结。这些结将众生系缚于种种生存状态,将其捆绑于一个又一个生存方式,故称为有结。漏尽者是最上的无负债者,因他已无烦恼之负债。其余众生只要烦恼未断,便仍有负债,不得自在而住。第四禅等意义明显。显示巴利原文
Akuppāme vimuttīti mayhaṃ arahattaphalavimutti akuppatāya akuppārammaṇatāya ca akuppā. Sā hi rāgādīhi na kuppatīti akuppatāyapi akuppā . Akuppaṃ nibbānamassā ārammaṇanti akuppārammaṇatāyapi akuppā. Tenevāha ‘‘akuppārammaṇattā’’tiādi. Bhavasaṃyojanānanti kāmarāgapaṭighamānadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsabhavarāgaissāmacchariya- avijjāsaṅkhātānaṃ dasannaṃ saṃyojanānaṃ. Imāni hi satte bhavesu saṃyojenti upanibandhanti bhavābhavena saṃyojenti, tasmā bhavasaṃyojanānīti vuccanti. Khīṇāsavo uttamaaṇaṇo kilesaiṇānaṃ abhāvato. Aññe hi sattā yāva na kilesā pahīyanti, tāva saiṇā nāma aserivihārabhāvato. Catutthādīni uttānatthāni.
7. 安稳经注显示巴利原文
7. Khemasuttavaṇṇanā
49 在第七经中,“vutthabrahmacariyavāso”意为已圆满安住梵行之人。“katakaraṇīyo”(所作已办)中,“karaṇīya”(应作)是指遍知、断除、修习、作证这四种。然而,因以四条道各自对四圣谛皆有应作之事,故知此应作为十六种。因此说“由四道所应作”。所谓的蕴、烦恼、行三者,令人沉没,故如“重担”。他将其卸下、放下、舍弃、抛弃,由此成为“ohitabhāro”(已卸重担之人)。故说“蕴担……卸下而住立”。“anuppatto sadattho”指已到达自利之人。而“sadattha”(自利)即是“自己的利益”(sakattha),这是将‘ka’音变读为‘da’。此处,阿拉汉果因依自之如理作意,故在系属于己、隶属自身相续、不舍弃己,以及是自身最上利益的意义下,称为‘自己的利益’。故说“自利即指阿拉汉果”。“sammadaññā vimutto”(以正慧得解脱)指以正智获得解脱,即以那相续不断的道慧,如实显示巴利原文
49. Sattame vutthabrahmacariyavāsoti nivutthabrahmacariyavāso. Katakaraṇīyoti ettha karaṇīyanti pariññāpahānabhāvanāsacchikiriyamāha. Taṃ pana yasmā catūhi maggehi paccekaṃ catūsu saccesu kattabbattā soḷasavidhaṃ veditabbaṃ. Tenāha ‘‘catūhi maggehi kattabba’’nti. Khandhakilesaabhisaṅkhārasaṅkhātā tayo osīdāpanaṭṭhena bhārā viyāti bhārā. Te ohitā oropitā nikkhittā pātitā etenāti ohitabhāro. Tenāha ‘‘khandhabhāraṃ…pe… otāretvā ṭhito’’ti. Anuppatto sadatthanti anuppattasadattho. Sadatthoti ca sakatthamāha ka-kārassa da-kāraṃ katvā. Ettha hi arahattaṃ attano yonisomanasikārāyattattā attūpanibandhaṭṭhena sasantānapariyāpannattā attānaṃ avijahanaṭṭhena attano uttamatthena ca attano atthattā ‘‘sakattho’’ti vuccati. Tenāha ‘‘sadattho vuccati arahatta’’nti. Sammadaññā vimuttoti sammā aññāya vimutto, acchinnabhūtāya maggapaññāya sammā yathābhūtaṃ dukkhādīsu yo yathā jānitabbo, tathā jānitvā vimuttoti attho. Tenāha ‘‘sammā hetunā’’tiādi. Vimuttoti ca dve vimuttiyo sabbassa cittasaṃkilesassa maggo nibbānādhimutti ca. Nibbāne adhimuccanaṃ tattha ninnapoṇapabbhāratāya. Arahā sabbakilesehi vimuttacittattā cittavimuttiyā vimutto. Nibbānaṃ adhimuttattā nibbāne vimutto. Sesamettha uttānameva.
8. 《根抑制经》的注释显示巴利原文
8. Indriyasaṃvarasuttavaṇṇanā
50 在第八经中,“果依此而住”,故称因为“近依”。“如实知见”是指如实了知自性的见,借此显示了嫩观。因嫩观是强观的缘。所谓嫩观,指名色把握智、缘把握智、遍知智、道非道智见清净智——这四种智的名称。依此而生厌离,故称厌离。所谓强观,指怖畏现起智、过患随观智、欲解脱智、行舍智——这四种智的名称。而审查随观实属欲解脱这一方。因有“直至道非道智见清净,皆是嫩观”之语,故从脱离随烦恼的生灭智起,即为强观。圣者依此从诸行离染,故称离染,即圣道。阿拉汉果是依最上显示而说。根律仪为守护戒之因,故说“宣说了守护戒的根律仪”。显示巴利原文
50. Aṭṭhame upanisīdati phalaṃ etthāti kāraṇaṃ upanisā. Yathābhūtañāṇadassananti yathāsabhāvajānanasaṅkhātaṃ dassanaṃ. Etena taruṇavipassanaṃ dasseti. Taruṇavipassanā hi balavavipassanāya paccayo hoti. Taruṇavipassanāti nāmarūpapariggahe ñāṇaṃ, paccayapariggahe ñāṇaṃ, sammasane ñāṇaṃ, maggāmagge vavatthapetvā ṭhitañāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Nibbindati etāyāti nibbidā. Balavavipassanāti bhayatupaṭṭhāne ñāṇaṃ ādīnavānupassane ñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Paṭisaṅkhānupassanā pana muccitukamyatāpakkhikā eva. ‘‘Yāva maggāmaggañāṇadassanavisuddhi, tāva taruṇavipassanā’’ti hi vacanato upakkilesavimuttaudayabbayañāṇato balavavipassanā. Virajjati ariyo saṅkhārato etenāti virāgo, ariyamaggo. Arahattaphalanti ukkaṭṭhaniddesato vuttaṃ. Indriyasaṃvarassa sīlarakkhaṇahetuttā vuttaṃ ‘‘sīlānurakkhaṇaindriyasaṃvaro kathito’’ti.
9. 《阿难经》的注释显示巴利原文
9. Ānandasuttavaṇṇanā
51 第九经中,“长老比丘……多闻、通达圣教”等巴利文句,应依此理趣理解为:“长老”,因戒等功德已达坚固,故称长老。“多闻”,他们多闻经、应颂等法,故为多闻。“通达圣教”,他们由诵持而正确地从师长处领受圣教,所领受的教法名为āgama,他们通达此教法,故为通达圣教。“持法者”,由受持经等名为法之法,故为持法者。“持律者”,由受持律,故为持律者。“持论母者”,由受持他们法与律之论母,故为持论母者。他们“遍问”,于处处以法遍问、以义遍问,追问、审察、思择。显示遍问与发问的方式:“尊者,这是怎么回事?这有何义?”他们“开显”,既以显示他处巴利文句而依圣典开显文义;又以理趣阐明,令未显了者成为显了。对于在应疑之法中生起疑惑、成为疑结之处的巴利文句,他们以如实的决断“除遣疑惑”。显示巴利原文
51. Navame therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamātiādipāḷipadesu imināva nayena attho daṭṭhabbo – sīlādiguṇānaṃ thirabhāvappattiyā therā. Suttageyyādi bahu sutaṃ etesanti bahussutā. Vācuggatadhāraṇena sammadeva garūnaṃ santike āgamitabhāvena āgato pariyattidhammasaṅkhāto āgamo etesanti āgatāgamā. Suttātidhammasaṅkhātassa dhammassa dhāraṇena dhammadharā. Vinayadhāraṇena vinayadharā. Tesaṃyeva dhammavinayānaṃ mātikāya dhāraṇena mātikādharā. Tattha tattha dhammaparipucchāya paripucchati. Taṃ atthaparipucchāya paripañhati vīmaṃsati vicāreti. Idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa kvatthoti paripucchanapañhanākāradassanaṃ. Āvivaṭañceva pāḷiyā atthaṃ padesantarapāḷidassanena āgamato vivaranti. Anuttānīkatañca yuttivibhāvanena uttānīkaronti. Kaṅkhāṭṭhāniyesu dhammesu saṃsayuppattiyā hetuyā gaṇṭhiṭṭhānabhūtesu pāḷipadesu yāthāvato vinicchayadānena kaṅkhaṃ paṭivinodenti.
10. 《刹帝利经》的注释显示巴利原文
10. Khattiyasuttavaṇṇanā
52 第十经中:“财富意向者”,他们对财富有意向,故为财富意向者。“慧游移者”,他们的心为了慧而游移,故为慧游移者。“大地执著者”,他们对大地执著,或为赠地而心生执取,故为大地执著者。“咒语决意者”,咒语是他们的决意与依止,故为咒语决意者。依此理趣,应知其余词句。其余部分义理明显。显示巴利原文
52. Dasame bhoge adhippāyo etesanti bhogādhippāyā. Paññatthāya etesaṃ mano upavicaratīti paññūpavicārā. Pathaviyā dāyatthāya vā cittaṃ abhiniveso etesanti pathavībhinivesā. Mantā adhiṭṭhānaṃ patiṭṭhā etesanti mantādhiṭṭhānā. Iminā nayena sesapadānipi veditabbāni. Sesaṃ uttānameva.
11. 《不放逸经》注释显示巴利原文
11. Appamādasuttavaṇṇanā
53 第十一经中:“野生的”,此处指少草、非湿地、因无水而坚硬粗糙的陆地,称为“野生”。由于该地大多如此,故此处泛指一切陆地为野生。生于彼野生处者,即“野生的”,属于野生的那一类。如此,便把河中游走的象等也包含在内,因为正如应被合并者,此处取“野生”一词时,也取其能合并者。“行于大地表面者”,由此排除水生者,因其足迹不可见。“众生”虽是通称,但因与“足生者”相邻,便成特指,故说“有足众生”。如在“粪中”等处的gata字无别义,此处jāta字亦无别义,故说“足生者即指足”。“合入”,即合入、包含。故说“进入容纳安放处”。“至顶端者”,沿边缘到达顶端。“向顶端倾斜者”,沿顶端孔隙通道渗入而向顶端倾斜。“会合于顶端者”,由渗入孔隙及紧贴停住而汇集于顶端。当叶柄掉落时,一切都落在地上,故说“随叶柄而落”。显示巴利原文
53. Ekādasame jaṅgalānanti ettha yo nipicchalo na anūpo nirudakatāya thaddhalūkho bhūmippadeso, so ‘‘jaṅgalo’’ti vuccati. Tabbahulatāya pana idha sabbo bhūmippadeso jaṅgalo. Tasmiṃ jaṅgale jātā bhavāti vā jaṅgalā, tesaṃ jaṅgalānaṃ. Evañhi nadicarānampi hatthīnaṃ saṅgaho kato hoti samodhātabbānaṃ viya samodhāyakānampi idha jaṅgalaggahaṇena gahetabbato. Pathavītalacārīnanti iminā jalacārino ca nivatteti adissamānapādattā. ‘‘Pāṇāna’’nti sādhāraṇavacanampi ‘‘padajātānī’’ti saddantarasannidhānena visesaniviṭṭhameva hotīti āha ‘‘sapādakapāṇāna’’nti. ‘‘Muttagata’’ntiādīsu (ma. ni. 2.119; a. ni. 9.11) gata-saddo viya idha jāta-saddo anatthantaroti āha ‘‘padajātānīti padānī’’ti. Samodhānanti samavarodhaṃ, antogadhaṃ vā. Tenāha ‘‘odhānaṃ upanikkhepaṃ gacchantī’’ti. Kūṭaṅgamāti pārimantena kūṭaṃ upagacchanti. Kūṭaninnāti kūṭacchiddamagge pavisanavasena kūṭe ninnā. Kūṭasamosaraṇāti chidde anupavisanavasena ca āhacca avatthānena ca kūṭe samodahitvā ṭhitā. Vaṇṭe patamāne sabbāni bhūmiyaṃ patantīti āha ‘‘vaṇṭānuvattakāni bhavantī’’ti.
12. 《法者经》注释显示巴利原文
12. Dhammikasuttavaṇṇanā
54 在第十二篇中,“出生地”:在此,jananaṃ是出生,出生的所依处即是出生地,也就是诞生之处。然而,这个“出生地”并非指憍萨罗大王等的出生地,不是昌吉婆罗门等的出生地,不是帝释天、夜摩天、兜率天等的出生地,不是八十大声闻的出生地,也不是其他众生的诞生处。唯独在(菩萨)诞生那一天,一万个世界犹如一座欢喜园,幢幡如网交织,鲜花撒落,香粉弥漫,一切宛若繁花盛开的树林,光彩灿烂;大地如同莲叶上的水珠,丝毫不曾动摇;天生的盲人得以看见色相,等等,诸多神变显现。那位一切知菩萨——这位无与伦比的诞生者的诞生处,以及他作为降生者所依止的迦毗罗卫城,才被称为“出生地”。“出生地的居士”,即居住在出生地的居士。“根蔓延”:指根部已经完全舒展、平铺并坚固地安住。从本质上,这些就是根,因此说“根蔓延指的就是根”。显示巴利原文
54. Dvādasame jātibhūmiyanti ettha jananaṃ jāti, jātiyā bhūmi jātibhūmi, jātaṭṭhānaṃ. Taṃ kho panetaṃ neva kosalamahārājādīnaṃ, na caṅkibrāhmaṇādīnaṃ, na sakkasuyāmasantusitādīnaṃ , na asītimahāsāvakānaṃ, na aññesaṃ sattānaṃ ‘‘jātibhūmī’’ti vuccati. Yassa pana jātadivase dasasahassī lokadhātu ekaddhajamālāvippakiṇṇakusumavāsacuṇṇagaṇasugandhā sabbapāliphullamiva nandanavanaṃ virocamānā paduminipaṇṇe udakabindu viya akampittha, jaccandhādīnañca rūpadassanādīni anekāni pāṭihāriyāni pavattiṃsu. Tassa sabbaññubodhisattassa jātaṭṭhānaṃ, sātisayassa pana janakakapilavatthusannissayo ‘‘jātibhūmī’’ti vuccati. Jātibhūmakā upāsakāti jātibhūmivāsino upāsakā. Santanetvā sabbaso tanetvā pattharitvā ṭhitamūlāni mūlasantānakāni. Tāni pana atthato mūlāniyevāti āha ‘‘mūlasantānakānanti mūlāna’’nti.
在诞生那天,因其武器光芒闪耀,且有能力保护国王的无量子民免遭不幸,故得名为“乔帝巴喇”,因此说“名为乔帝巴喇”。“大典尊”:是由大典尊灌顶仪式而受灌顶的,意思是经由设立在大典尊之位上的灌顶而正式即位。据说,那个职位是他婆罗门家族世代传承下来的,因此说“由职位而言称为大典尊”。“大典尊”:因为获得(vindati)了牛群与智慧,所以叫典尊;伟大的典尊即是大典尊。因为“go”一词确实是智慧的代名词,意为他通达并了悟义理。大典尊其实就是我们的菩萨本人。据说,他是名为“皇”的国王的国师——一位叫做典尊的婆罗门——的儿子。在他父亲与国王去世后,国王的儿子雷努,以及七位伙伴——萨塔普、梵授、毗舍婆佛、婆罗多,还有两位持国天王,这七位依他的安排而互不争斗,并以此方式稳固了王位。此后,他教导他们有关利益与法的事。在赡部洲大陆,他对于刹帝利众便如国王,对于婆罗门众便如梵天,对于居士众便如天神,备受恭敬、尊重、崇敬、供养、承事,获得显示巴利原文
Jātadivase āvudhānaṃ jotitattā, rañño aparimitassa ca sattakāyassa anatthato paripālanasamatthatāya ca ‘‘jotipālo’’ti laddhanāmattā vuttaṃ ‘‘nāmena jotipālo’’ti. Govindoti govindiyābhisekena abhisitto, govindassa ṭhāne ṭhapanābhisekena abhisittoti attho. Taṃ kira tassa brāhmaṇassa kulaparamparāgataṃ ṭhānantaraṃ. Tenāha ‘‘ṭhānena mahāgovindo’’ti. Gavaṃ paññañca vindati paṭilabhatīti govindo, mahanto govindoti mahāgovindo. Goti hi paññāyetaṃ adhivacanaṃ ‘‘gacchati atthe bujjhatī’’ti katvā. Mahāgovindo ca amhākaṃ bodhisattoyeva. So kira disampatissa nāma rañño purohitassa govindabrāhmaṇassa putto hutvā attano pitussa ca rañño ca accayena tassa putto reṇu, sahāyā cassa sattabhū, brahmadatto, vessabhū, bharato, dve dhataraṭṭhāti ime satta rājāno yathā aññamaññaṃ na vivadanti. Evaṃ rajje patiṭṭhāpetvā tesaṃ atthadhamme anusāsante jambudīpatale sabbesaṃ rājāva raññaṃ, brahmāva brāhmaṇānaṃ, devova gahapatikānaṃ sakkato garukato mānito pūjito apacito uttamagāravaṭṭhānaṃ ahosi. Tena vuttaṃ ‘‘reṇuādīnaṃ sattannaṃ rājūnaṃ purohito’’ti. Imeva satta bhāradhārā mahārājāno. Vuttañhetaṃ –
萨塔普与梵授,毗舍婆佛与婆罗多,雷努与两位持国天王,当时是七位负重者。
萨塔普、梵授,毗舍婆佛、婆罗多,雷努与两位持国天王,彼时为七位负重者。
显示巴利原文 ‘‘Sattabhū brahmadatto ca, vessabhū bharato saha; Reṇu dve ca dhataraṭṭhā, tadāsuṃ satta bhāradhā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.308);
“国师”:因为在关乎国王现法利益与来世利益的事情上,被安排在先、预先筹划,所以称为国师。“以嗔之臭味”:是指名为“嗔”的腐臭气味。“他有悲,故为悲者”:因他具有悲,所以称为悲者,这是指伴随着前行分的悲禅那,因此说“住于悲及悲近行处”。“ye”:字母“ya”是为了连声而出现,故说“ye 即 ete”。“一来者”:从阿拉汉果算起的第七位,便是一来者。所谓“依一来者”,即依止一来性。因为一来者的五根依止一来性而说为柔软。其余于此易解。显示巴利原文
Rañño diṭṭhadhammikasamparāyikatthānaṃ puro vidhānato pure saṃvidhānato purohito. Kodhāmagandhenāti kodhasaṅkhātena pūtigandhena. Karuṇā assa atthīti karuṇanti sapubbabhāgakaruṇajjhānaṃ vuttanti āha ‘‘karuṇāya ca karuṇāpubbabhāge ca ṭhitā’’ti. Yakāro sandhivasena āgatoti āha ‘‘yeteti ete’’ti. Arahattato paṭṭhāya sattamoti sakadāgāmī. Sakadāgāmiṃupādāyāti sakadāgāmibhāvaṃ paṭicca. Sakadāgāmissa hi pañcindriyāni sakadāgāmibhāvaṃ paṭicca mudūni nāma honti. Sesamettha suviññeyyameva.
第二五十篇显示巴利原文
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ