27. 天神品复注
4. Devatāvaggo
24 段
1-4. 有学经等的注释
1-4. Sekhasuttādivaṇṇanā
31-3431-34. 在第四品的第一经里,因为说“有学圣者已得的功德不会退失”,所以经文说“为了更上位的功德退失”,意思是:为了本该得到的更高道果的退失、不再生起。第三经等处的文义本来就很清楚。
31-34. Catutthassa paṭhame sekhānaṃ paṭiladdhaguṇassa parihāni nāma natthīti āha ‘‘uparūpariguṇaparihānāyā’’ti, uparūpariladdhabbānaṃ maggaphalānaṃ parihānāya anuppādāyāti attho. Tatiyādīni uttānatthāneva.
5. 明分经的注释
5. Vijjābhāgiyasuttavaṇṇanā
3535. 在第五经中,以相应之力来亲近明,也就是通过俱生、互相、依止、相应、有、不离去等缘的力量,与明一起成为一体的法,称为顺明分的。或者,它们在明的部分、明的类别中运作,因为与明同类的性质,所以在明的那一部分、那个类别中生起,因此称为顺明分的。其中,观智、意所成神通、六神通,这八种是明。按照前一种含义,与这些明相应的法是顺明分的;按照后一种含义,那些明当中无论哪一种单独的明本身就是明,其余的则是顺明分的。因此,明本身以及与明相应的法,都应理解为顺明分的。不过在这里,经文只把与观智相应的想引述为顺明分的,应当知道这是以想为代表,其余相应的法也一并被说到了。无常随观智:是指以无常随观智为依止缘而生起的想,也就是与那个智俱行。其余的也应按照这个道理来理解。
35. Pañcame sampayogavasena vijjaṃ bhajanti, sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatādipaccayavasena tāya saha ekībhāvaṃ gacchantīti vijjābhāgiyā. Atha vā vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattanti vijjāsabhāgatāya tadekadese vijjākoṭṭhāse pavattantīti vijjābhāgiyā. Tattha vipassanāñāṇaṃ, manomayiddhi, cha abhiññāti aṭṭha vijjā. Purimena atthena tāhi sampayuttadhammā vijjābhāgiyā. Pacchimena atthena tāsu yā kāci ekāva vijjā vijjā, sesā vijjābhāgiyā. Evaṃ vijjāpi vijjāya sampayuttadhammāpi ‘‘vijjābhāgiyā’’tveva veditabbā. Idha pana vipassanāñāṇasampayuttā saññāva vijjābhāgiyāti āgatā, saññāsīsena sesasampayuttadhammāpi vuttā evāti daṭṭhabbaṃ. Aniccānupassanāñāṇeti aniccānupassanāñāṇe nissayapaccayabhūte uppannasaññā, tena sahagatāti attho. Sesesupi eseva nayo.
《诤论根经》的注释
6. Vivādamūlasuttavaṇṇanā
36第六经中,“嗔者”是指有易怒习性的人。因为他没有断除嗔,所以就成了有嗔的人,因此说“具足嗔”。“怀恨者”是指他有恨,或者说是他有结恨的习性,所以叫怀恨者。“诤论”生起时,大多数最初都是依两个人而起的,所以说“两位比丘的诤论”。然而,它是怎样导致许多人受害的呢?为了说明这一点,就以举例的方式说了“如何”等。“内部众”,就是指大众内部。
36. Chaṭṭhe kodhanoti kujjhanasīlo. Yasmā so appahīnakodhatāya adhigatakodho nāma hoti, tasmā ‘‘kodhena samannāgato’’ti āha. Upanāho etassa atthīti upanāhī, upanayhanasīloti vā upanāhī. Vivādo nāma uppajjamāno yebhuyyena paṭhamaṃ dvinnaṃ vasena uppajjatīti vuttaṃ ‘‘dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo’’ti. So pana yathā bahūnaṃ anatthāvaho hoti, taṃ nidassanamukhena nidassento ‘‘katha’’ntiādimāha. Abbhantaraparisāyāti parisabbhantare.
抹黑:即使是为了抹黑别人的功德而运作,它也会像粪便先弄脏扔粪便的人那样,先弄脏做这件事的人自己,所以叫抹黑;这个人有这种特质,就是抹黑者。攀比:就是攀比,意思是像咬掉一样去除别人的功德。这个人有这种特质,就是攀比者。因为攀比的人不肯让别人分担第二份责任,自己承担了同等的分量后,却反过来过分指责别人。因此说具有执双柱之相的攀比。嫉妒:就是嫉妒。这个人有嫉妒,就是嫉妒者。悭吝:就是悭吝,这个人有悭吝。诡诈:不如实而言,将实有的自己表现成另一副样子。虚伪者:具有虚伪。邪见:邪恶、恶劣、为智者所呵责,这是他的见解,所以叫邪见;意思是具有属于业道所摄、以“无布施”等为根据、属于邪性所摄、不能导向解脱的见解。因此说“持无因论者”等。
Guṇamakkhanāya pavattopi attano kārakaṃ gūthena paharantiṃ gūtho viya paṭhamataraṃ makkhetīti makkho, so etassa atthīti makkhī. Paḷāsatīti paḷāso, parassa guṇe ḍaṃsitvā viya apanetīti attho. So etassa atthīti paḷāsī. Paḷāsī puggalo hi dutiyassa dhuraṃ na deti, samaṃ haritvā ativadati. Tenāha ‘‘yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato’’ti. Issatīti issukī. Maccharāyatīti maccharaṃ, taṃ etassa atthīti maccharī. Saṭhayati na sammā bhāsatīti saṭho aññathā santaṃ attānaṃ aññathā pavedanato. Māyā etassa atthī māyāvī. Micchā pāpikā viññugarahitā etassa diṭṭhīti micchādiṭṭhi, kammapathapariyāpannāya ‘‘natthi dinna’’ntiādivatthukāya micchattapariyāpannāya aniyyānikāya diṭṭhiyā samannāgatoti attho. Tenāha ‘‘natthikavādī’’tiādi.
把“执取自己的见解”说成是执自见者:就是执著自己的见解,或者自己以某种方式执取,越过事物的真实本质,从外面去抓取,所以叫执自见者。把“执持”说成牢牢抓住,就是执持坚固者、坚固执取者,意思是死死认定“只有这才是真的”。见到合理的理由就能舍弃成见,这叫能弃舍者;而费尽力气、艰难辛苦地举出很多理由,也没法让他舍弃,就叫难弃舍者。对于自己生起的见解,死死抓住“只有这才是真的”,即使佛陀等人举出理由来劝说,也不肯放弃,这样的人就得这个名称。这样的人,不管听到什么法或非法,全都像乌龟把四肢缩进自己的壳里一样,收进自己内部,心想:“我们的老师是这样说的,我们是这样听来的。”就像乌龟的手脚等肢体被什么东西碰到时,会把所有肢体都缩进自己的壳里,不伸到外面去;同样,这个人被劝说“你的执著不好,丢掉吧”,却不肯放下,只是把它放在自己心里到处走,像抓住鳄鱼一样抓住不放。就像鳄鱼一旦咬住东西就绝不松口,他就是这样抓住不放。
Saṃ attano diṭṭhiṃ, sayaṃ vā attanā yathāgahitaṃ parāmasati, sabhāvaṃ atikkamitvā parato āmasatīti sandiṭṭhīparāmāsī. Ādhānaṃ daḷhaṃ gaṇhātīti ādhānaggāhī, daḷhaggāhī, ‘‘idameva sacca’’nti thiraggāhīti attho. Yuttaṃ kāraṇaṃ disvāva laddhiṃ paṭinissajjatīti paṭinissaggī, dukkhena kicchena kasirena bahumpi kāraṇaṃ dassetvā na sakkā paṭinissaggaṃ kātunti duppaṭinissaggī. Yo attano uppannadiṭṭhiṃ ‘‘idameva sacca’’nti daḷhaṃ gaṇhitvā api buddhādīhi kāraṇaṃ dassetvā vuccamāno na paṭinissajjati. Tassetaṃ adhivacanaṃ. Tādiso hi puggalo yaṃ yadeva dhammaṃ vā adhammaṃ vā suṇāti, taṃ sabbaṃ ‘‘evaṃ amhākaṃ ācariyehi kathitaṃ, evaṃ amhehi suta’’nti kummova aṅgāni sake kapāle antoyeva samodahati. Yathā hi kacchapo attano hatthapādādike aṅge kenaci ghaṭite sabbāni aṅgāni attano kapāleyeva samodahati, na bahi nīharati, evamayampi ‘‘na sundaro tava gāho, chaḍḍehi na’’nti vutto taṃ na vissajjati, antoyeva attano hadaye eva ṭhapetvā vicarati, kumbhīlaggāhaṃ gaṇhāti. Yathā susumārā gahitaṃ na paṭinissajjanti, evaṃ gaṇhāti.
7. 《六支施经》的注释
7. Chaḷaṅgadānasuttavaṇṇanā
37第七义中,“布施”(dakkhiṇā)的意思是:人们通过它而增长、繁荣,所以叫布施;它指由施舍所生的福德,也指作为其工具的应施之物。但这里指的是应施之物。因此说“他安立布施”。“从此生起”指从这福田生起。“贪的调伏”:以它调伏贪,就是断除贪的修行道。因此说“已行于调伏贪之道”。
37. Sattame dakkhanti vaḍḍhanti etāyāti dakkhiṇā, pariccāgamayaṃ puññaṃ, tassūpakaraṇabhūto deyyadhammo ca. Idha pana deyyadhammo adhippeto. Tenevāha ‘‘dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpetī’’ti. Ito uṭṭhitenāti ito khettato uppannena. Rāgo vinayati etenāti rāgavinayo, rāgassa samucchedikā paṭipadā. Tenāha ‘‘rāgavinayapaṭipadaṃ paṭipannā’’ti.
在“布施前先有欢喜心”等偈颂中,“布施前”是指:从准备布施所需物品开始,就怀着“我要做能带来成就、能跟随我的布施”这样的欢喜心,内心充满喜悦。这里的“此”,是指:所谓的施前思、舍思、施后思——这三种思具足信心、为喜悦所摄持而圆满,这便是“此”的含义。正在布施时,他让自己的心变得清净;把要布施的东西亲手交到受施者手中时,他心里想:“我要从没有实义的财富中取出有实义的东西”,这样让自己的心清净。布施之后,他心满意足:把要布施的东西舍给受施者之后,他想:“智者所称赞的事,我已经做到了,啊,真好,真是太好了!”
‘‘Pubbeva dānā sumano’’tiādigāthāya pubbeva dānā muñcacetanāya pubbe dānūpakaraṇasambharaṇato paṭṭhāya sumano ‘‘sampattīnaṃ nidānaṃ anugāmikadānaṃ dassāmī’’ti somanassito bhaveyya. Dadaṃ cittaṃ pasādayeti dadanto deyyadhammaṃ dakkhiṇeyyahatthe patiṭṭhāpento ‘‘asārato dhanato sārādānaṃ karomī’’ti attano cittaṃ pasādeyya. Datvā attamano hotīti dakkhiṇeyyānaṃ deyyadhammaṃ pariccajitvā ‘‘paṇḍitapaññattaṃ nāma mayā anuṭṭhitaṃ, aho sādhu suṭṭhū’’ti attamano pamudito pītisomanassajāto hoti. Esāti yā ayaṃ pubbacetanā muñcacetanā aparacetanāti imāsaṃ kammaphalānaṃ saddhānugatānaṃ somanassapariggahitānaṃ tividhānaṃ cetanānaṃ pāripūrī, esā.
以戒防护,指的是身体和语言两方面的防护。手足,指的是应受供养者的手足。洗脸之后,指的是给那些应受供养者洗脸之后,意思是自己亲手把洗脸水递给他们。
Sīlasaññamenāti kāyikavācasikasaṃvarena. Hatthapādeti dakkhiṇeyyānaṃ hatthapāde. Mukhaṃ vikkhāletvāti tesaṃyeva mukhaṃ vikkhāletvā, attanāva mukhodakaṃ datvāti adhippāyo.
8-11. 《自作经》等经的注释
8-11. Attakārīsuttādivaṇṇanā
38-4138-41. 第八经中,由于精进是在发起善行时以最初勤作的状态生起,又因其自性安住稳固,从“持守自性”的意义上称为“界”,所以说:“发勤界,是指以发起勤作的方式生起的精进。”已经获得反复修习的精进变得强而有力,能摧破对立面,所以说:“出离界,是指以从懈怠中出离为自性的精进。”所谓“勇健的自性”,是指由于有能力摧破更为强大的对立诸法,而以越来越锐利猛厉的状态不断向上迈进的自性。第九经以下没有需要特别说明的。
38-41. Aṭṭhame kusalakiriyāya ādiārambhabhāvena pavattavīriyaṃ ṭhitasabhāvatāya sabhāvadhāraṇaṭṭhena dhātūti vuttanti āha – ‘‘ārambhadhātūti ārabhanavasena pavattavīriya’’nti. Laddhāsevanaṃ vīriyaṃ balappattaṃ hutvā paṭipakkhe vidhamatīti āha ‘‘nikkamadhātūti kosajjato nikkhamanasabhāvaṃ vīriya’’nti. Parakkamanasabhāvoti adhimattatarānaṃ paṭipakkhadhammānaṃ vidhamanasamatthatāya paṭupaṭutarabhāvena paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanasabhāvo. Navamādīsu natthi vattabbaṃ.
12. 《那吉达经》的注释
12. Nāgitasuttavaṇṇanā
42第42段:在第十二经中,“那吉达,愿我不与名声相遇”,意思是我不渴望与名声相遇。“愿名声不要与我相遇”,意思是愿名声不要来与我相遇。通过这句话,表明他自己对利养和恭敬没有兴趣。“以五种解脱”:是指彼分解脱等五种解脱。这里其余的内容都很清楚。
42. Dvādasame māhaṃ nāgita yasena samāgamanti mā ahaṃ yasena samāgamanaṃ patthemi. Mā ca mayā yasoti yaso ca mayā mā samāgacchatūti attho. Iminā attano lābhasakkārena anatthikataṃ vibhāveti. Pañcahi vimuttīhīti tadaṅgavimuttiādīhi pañcahi vimuttīhi. Sesamettha uttānameva.