第四品 天神品
4. Devatāvaggo
有学经等的注释
1-4. Sekhasuttādivaṇṇanā
31-34在第四品的第一经中,因为说到“有学已得的功德无有退失”,所以称为“为了更上功德的退失”,意思是:为了应当证得的更上道果的退失、不再生起。第三经等文义明显。
31-34. Catutthassa paṭhame sekhānaṃ paṭiladdhaguṇassa parihāni nāma natthīti āha ‘‘uparūpariguṇaparihānāyā’’ti, uparūpariladdhabbānaṃ maggaphalānaṃ parihānāya anuppādāyāti attho. Tatiyādīni uttānatthāneva.
明分经的注释
5. Vijjābhāgiyasuttavaṇṇanā
35第五经中:以相应之力随顺明,即通过俱生、相互、依止、相应、有、不离去等缘之力,与明合为一体的法,称为“明分”。或者,在明的部分、明的种类中运作,以与明同类的性质,在明的那一部分中生起,所以称为“明分”。这其中,观智、意所成神通、六神通,这八种是明。按照前一种含义,与这些明相应的法就是“明分”;按照后一种含义,那些明当中的任何一个单独的明本身即是“明”,其余的则称为“明分”。因此,无论是明本身,还是与明相应的法,都应理解为“明分”。不过在这里,经文是将与观智相应的“想”作为明分引述出来,应知这是以“想”为代表,其余相应的法也一并被宣说了。“无常随观智”:是指以无常随观的智为依止缘而生起的想,也就是与那个智俱行。对于其他的,也应按照这个道理来理解。
35. Pañcame sampayogavasena vijjaṃ bhajanti, sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatādipaccayavasena tāya saha ekībhāvaṃ gacchantīti vijjābhāgiyā. Atha vā vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattanti vijjāsabhāgatāya tadekadese vijjākoṭṭhāse pavattantīti vijjābhāgiyā. Tattha vipassanāñāṇaṃ, manomayiddhi, cha abhiññāti aṭṭha vijjā. Purimena atthena tāhi sampayuttadhammā vijjābhāgiyā. Pacchimena atthena tāsu yā kāci ekāva vijjā vijjā, sesā vijjābhāgiyā. Evaṃ vijjāpi vijjāya sampayuttadhammāpi ‘‘vijjābhāgiyā’’tveva veditabbā. Idha pana vipassanāñāṇasampayuttā saññāva vijjābhāgiyāti āgatā, saññāsīsena sesasampayuttadhammāpi vuttā evāti daṭṭhabbaṃ. Aniccānupassanāñāṇeti aniccānupassanāñāṇe nissayapaccayabhūte uppannasaññā, tena sahagatāti attho. Sesesupi eseva nayo.
诤根经的注释
6. Vivādamūlasuttavaṇṇanā
36第六经中,“嗔者”指有易怒习性的人。因他未断除嗔,故成为有嗔之人,因此说“具足嗔”。“怀恨者”:有恨,故称怀恨者;或说,有结恨习性的人,即是怀恨者。“诤论”在生起时,大多最初依两人而生,所以说“两位比丘的诤论”。然而,它如何导致多人无义?为说明此,以举例的方式说了“如何”等。“内部众”,即指大众内部。
36. Chaṭṭhe kodhanoti kujjhanasīlo. Yasmā so appahīnakodhatāya adhigatakodho nāma hoti, tasmā ‘‘kodhena samannāgato’’ti āha. Upanāho etassa atthīti upanāhī, upanayhanasīloti vā upanāhī. Vivādo nāma uppajjamāno yebhuyyena paṭhamaṃ dvinnaṃ vasena uppajjatīti vuttaṃ ‘‘dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo’’ti. So pana yathā bahūnaṃ anatthāvaho hoti, taṃ nidassanamukhena nidassento ‘‘katha’’ntiādimāha. Abbhantaraparisāyāti parisabbhantare.
“贬损”:虽为抹黑他人功德而起,却如粪便先弄脏掷粪之人那样,它先玷污了作者自身,故称贬损;具此特质者即“贬损者”。“覆蔽”:即覆蔽,意为像咬掉一般除去他人功德。具此者即“覆蔽者”。覆蔽之人不让第二人分担,自己承担同等分量后,却过分指责。故说“具有执持栋梁相的覆蔽”。“嫉妒者”:即嫉妒。“悭吝者”:“悭吝”指悭吝,具此者即悭吝者。“诡诈者”:“诡诈”指不如实而言,将实有的自己表现成另一副样子。“虚伪者”:即具有虚伪。“邪见”:错误的、邪恶的、被智者谴责的见解,意思是具足包含于业道、以“没有布施”等为根据、属邪性、不能导向出离的见解。因此说“无有论者”等。
Guṇamakkhanāya pavattopi attano kārakaṃ gūthena paharantiṃ gūtho viya paṭhamataraṃ makkhetīti makkho, so etassa atthīti makkhī. Paḷāsatīti paḷāso, parassa guṇe ḍaṃsitvā viya apanetīti attho. So etassa atthīti paḷāsī. Paḷāsī puggalo hi dutiyassa dhuraṃ na deti, samaṃ haritvā ativadati. Tenāha ‘‘yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato’’ti. Issatīti issukī. Maccharāyatīti maccharaṃ, taṃ etassa atthīti maccharī. Saṭhayati na sammā bhāsatīti saṭho aññathā santaṃ attānaṃ aññathā pavedanato. Māyā etassa atthī māyāvī. Micchā pāpikā viññugarahitā etassa diṭṭhīti micchādiṭṭhi, kammapathapariyāpannāya ‘‘natthi dinna’’ntiādivatthukāya micchattapariyāpannāya aniyyānikāya diṭṭhiyā samannāgatoti attho. Tenāha ‘‘natthikavādī’’tiādi.
“执自见者”:执取自己之见,或以己之方式执取,进而超越真实本质而从外部执取,故称执自见者。“执持执著者”:执取坚固之执,即坚固执取者,意为认为“唯有此是真实”而牢牢执著。“能弃舍者”:见到合理理由后能放弃成见,故称能弃舍者。“难弃舍者”:虽费力、辛苦、艰难地展示诸多理由,亦不能令其放弃,故称难弃舍者。对于自己生起的见解,坚决执取“只有这才是真实的”,即使由佛陀等展示理由劝告,也不放弃,这样的人才得此称号。像这样的人,无论听到什么法或非法,全都像乌龟将四肢收入壳中一般,收入自身内部,心想:“这是我师父们这样说的,我们是如此听说的。”犹如乌龟在手足等肢节被触碰时,将所有肢节收入壳内而不伸出;同样,此人被劝告“你的执著不好,放弃吧”,却不肯放弃,将其放在自己心中随处行走,如同鳄鱼般执持。恰似鳄鱼一旦抓住东西,便绝不松口那样执著。
Saṃ attano diṭṭhiṃ, sayaṃ vā attanā yathāgahitaṃ parāmasati, sabhāvaṃ atikkamitvā parato āmasatīti sandiṭṭhīparāmāsī. Ādhānaṃ daḷhaṃ gaṇhātīti ādhānaggāhī, daḷhaggāhī, ‘‘idameva sacca’’nti thiraggāhīti attho. Yuttaṃ kāraṇaṃ disvāva laddhiṃ paṭinissajjatīti paṭinissaggī, dukkhena kicchena kasirena bahumpi kāraṇaṃ dassetvā na sakkā paṭinissaggaṃ kātunti duppaṭinissaggī. Yo attano uppannadiṭṭhiṃ ‘‘idameva sacca’’nti daḷhaṃ gaṇhitvā api buddhādīhi kāraṇaṃ dassetvā vuccamāno na paṭinissajjati. Tassetaṃ adhivacanaṃ. Tādiso hi puggalo yaṃ yadeva dhammaṃ vā adhammaṃ vā suṇāti, taṃ sabbaṃ ‘‘evaṃ amhākaṃ ācariyehi kathitaṃ, evaṃ amhehi suta’’nti kummova aṅgāni sake kapāle antoyeva samodahati. Yathā hi kacchapo attano hatthapādādike aṅge kenaci ghaṭite sabbāni aṅgāni attano kapāleyeva samodahati, na bahi nīharati, evamayampi ‘‘na sundaro tava gāho, chaḍḍehi na’’nti vutto taṃ na vissajjati, antoyeva attano hadaye eva ṭhapetvā vicarati, kumbhīlaggāhaṃ gaṇhāti. Yathā susumārā gahitaṃ na paṭinissajjanti, evaṃ gaṇhāti.
第七 《六支布施经》注疏
7. Chaḷaṅgadānasuttavaṇṇanā
37在第七经中,“dakkhiṇā”(布施):以此而得增长,故称布施;指由施舍所生的福德,以及作为其资具的应施物。此处则指应施物,因此说“他令布施安立”。“从此生起者”指从此福田所生。“调伏贪染”:以此调伏贪染,即断除贪染之道。所以说“已行于调伏贪染之道”。
37. Sattame dakkhanti vaḍḍhanti etāyāti dakkhiṇā, pariccāgamayaṃ puññaṃ, tassūpakaraṇabhūto deyyadhammo ca. Idha pana deyyadhammo adhippeto. Tenevāha ‘‘dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpetī’’ti. Ito uṭṭhitenāti ito khettato uppannena. Rāgo vinayati etenāti rāgavinayo, rāgassa samucchedikā paṭipadā. Tenāha ‘‘rāgavinayapaṭipadaṃ paṭipannā’’ti.
在“布施前先喜悦”等偈颂中,“布施前”:从准备布施资具开始,便心生喜悦,带着“我将作能带来成就、成为我生命助伴的布施”这样的欢喜心。“正在布施时令心清净”:施者将应施物递至应供者手中,内心净化,想着“我于不坚实的财富中取出了坚实”。“布施后心满意足”:将应施物施予应供者后,心想:“我完成了智者所称叹的善行,啊,真好,真是殊胜!”由此心满意足、欣喜,生起喜与悦。“此”即是指:所谓的施前思、舍思、施后思——这三种思具足信心、为喜悦所摄持而圆满,这便是“此”的含义。
‘‘Pubbeva dānā sumano’’tiādigāthāya pubbeva dānā muñcacetanāya pubbe dānūpakaraṇasambharaṇato paṭṭhāya sumano ‘‘sampattīnaṃ nidānaṃ anugāmikadānaṃ dassāmī’’ti somanassito bhaveyya. Dadaṃ cittaṃ pasādayeti dadanto deyyadhammaṃ dakkhiṇeyyahatthe patiṭṭhāpento ‘‘asārato dhanato sārādānaṃ karomī’’ti attano cittaṃ pasādeyya. Datvā attamano hotīti dakkhiṇeyyānaṃ deyyadhammaṃ pariccajitvā ‘‘paṇḍitapaññattaṃ nāma mayā anuṭṭhitaṃ, aho sādhu suṭṭhū’’ti attamano pamudito pītisomanassajāto hoti. Esāti yā ayaṃ pubbacetanā muñcacetanā aparacetanāti imāsaṃ kammaphalānaṃ saddhānugatānaṃ somanassapariggahitānaṃ tividhānaṃ cetanānaṃ pāripūrī, esā.
“以戒防护”:指以身、语二门的防护。“手足”:指应供者的手足。“洗面后”:指为应供者洗脸之后,也就是亲手奉上洗脸水。
Sīlasaññamenāti kāyikavācasikasaṃvarena. Hatthapādeti dakkhiṇeyyānaṃ hatthapāde. Mukhaṃ vikkhāletvāti tesaṃyeva mukhaṃ vikkhāletvā, attanāva mukhodakaṃ datvāti adhippāyo.
第八至十一:《自作经》等注疏
8-11. Attakārīsuttādivaṇṇanā
38-41第三十八至四十一经。第八经中,由于精进是在发起善行时最初勤作的状态中生起,且其自性安住稳固,故而从“持守自性”这一意义上称为“界”。因此注释说:“发勤界,指以发起勤作状态而生起的精进。”“出离界,即是以从懈怠出离为自性的精进”:这是已得反复修习、变得强劲有力的精进,能摧破对立之法,故说其自性即是从懈怠超脱的精进。至于“勇健界”,则因其有摧毁更强大的对立法的能力,而以一种更锐利猛厉的状态次第向上迈进。第九经以下,义理易解,无需特别说明。
38-41. Aṭṭhame kusalakiriyāya ādiārambhabhāvena pavattavīriyaṃ ṭhitasabhāvatāya sabhāvadhāraṇaṭṭhena dhātūti vuttanti āha – ‘‘ārambhadhātūti ārabhanavasena pavattavīriya’’nti. Laddhāsevanaṃ vīriyaṃ balappattaṃ hutvā paṭipakkhe vidhamatīti āha ‘‘nikkamadhātūti kosajjato nikkhamanasabhāvaṃ vīriya’’nti. Parakkamanasabhāvoti adhimattatarānaṃ paṭipakkhadhammānaṃ vidhamanasamatthatāya paṭupaṭutarabhāvena paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanasabhāvo. Navamādīsu natthi vattabbaṃ.
第十二:《那祇多经》注疏
12. Nāgitasuttavaṇṇanā
42第十二经中,“那祇多,我不愿与名声相遇”,意为我不希求与名声相遇。“愿名声不要与我”,即愿名声不要与我相遇。以此表明自己对于利养恭敬了无希求。“以五种解脱”:指由彼分解脱等五种解脱。经中其余部分,含义都很清楚。
42. Dvādasame māhaṃ nāgita yasena samāgamanti mā ahaṃ yasena samāgamanaṃ patthemi. Mā ca mayā yasoti yaso ca mayā mā samāgacchatūti attho. Iminā attano lābhasakkārena anatthikataṃ vibhāveti. Pañcahi vimuttīhīti tadaṅgavimuttiādīhi pañcahi vimuttīhi. Sesamettha uttānameva.