2. 应忆念品显示巴利原文
2. Sāraṇīyavaggo
1. 第一应忆念经注释显示巴利原文
1. Paṭhamasāraṇīyasuttavaṇṇanā
11 “应忆念之义”(saritabbayuttakā),即值得随念。以之润泽、柔软,故为“慈”(mettā),即友爱的状态。此身业具有此慈,故名“慈身业”(mettaṃ kāyakammaṃ)。而此身业由慈俱行之心所等起,故说“应以慈心而作之身业”。其余二种亦同此理。“这些”(imānīti),指慈身业等。因比丘为最胜之众,故依比丘而说。然而,如同于比丘尼中亦可获得,于在家众中亦可获得,此为四众共通之法。为显此义,故说“诸比丘……”等。比丘之一切无过失身业,皆摄于阿毗娑摩罗迦律仪业中,故说“以慈心……之身业等”。出于恭敬而对塔庙、菩提树所行的礼敬,因慈成就,为彼目的而往,即名慈身业。以“等”字,摄取了依慈对塔庙、菩提树、比丘等所行之其余恭敬等身行。显示巴利原文
11. Dutiyassa paṭhame saritabbayuttakāti anussaraṇārahā. Mijjati siniyhati etāyāti mettā, mittabhāvo. Mettā etassa atthīti mettaṃ, kāyakammaṃ. Taṃ pana yasmā mettāsahagatacittasamuṭṭhānaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘mettena cittena kātabbaṃ kāyakamma’’nti. Esa nayo sesadvayepi. Imānīti mettakāyakammādīni. Bhikkhūnaṃ vasena āgatāni tesaṃ seṭṭhaparisabhāvato. Yathā pana bhikkhunīsupi labbhanti, evaṃ gihīsupi labbhanti catuparisasādhāraṇattāti taṃ dassento ‘‘bhikkhūnañhī’’tiādimāha. Bhikkhuno sabbampi anavajjakāyakammaṃ ābhisamācārikakammantogadhamevāti āha ‘‘mettena cittena…pe… kāyakammaṃ nāmā’’ti. Bhattivasena pavattiyamānā cetiyabodhīnaṃ vandanā mettāsiddhāti katvā tadatthāya gamanaṃ ‘‘mettaṃ kāyakamma’’nti vuttaṃ. Ādi-saddena cetiyabodhibhikkhūsu vuttāvasesāpacāyanādivasena pavattamettāvasena pavattaṃ kāyikaṃ kiriyaṃ saṅgaṇhāti.
意谓:即使三藏佛语,当被宣说时也是如此。通过请问与解释义理而传布的三藏佛语,即称为“慈语业”,因为它必须以利益之意乐来进行。“三善业”即身善业、语善业、意善业。所谓“思维”,便是显示:仅仅如此思维,已是意业,更何况付诸实践的修习呢。显示巴利原文
Tepiṭakampi buddhavacanaṃ kathiyamānanti adhippāyo. Tepiṭakampi buddhavacanaṃ paripucchanaatthakathanavasena pavattiyamānameva mettaṃ vacīkammaṃ nāma hitajjhāsayena pavattitabbato. Tīṇi sucaritānīti kāyavacīmanosucaritāni. Cintananti evaṃ cintanamattampi manokammaṃ, pageva paṭipannā bhāvanāti dasseti.
“显”(āvī),即公开。此处的公开性,是指为某人而作身业时,那人在面前,故说“面前”(sammukhā)。“隐”(raho),即不公开。不公开性,是指为某人而作身业时,那人不在面前,故说“背向”(parammukhā)。在他们面前结伴而行——当他们正在做时结伴而行,即名为面前之身业。“以二者”(ubhayehi),指新学比丘与长老比丘。“举”(paggayha),即提高;不唯称“天”,为以功德显示坚固性而称“天长老”,这便是举言。“执我之言”(mamattabodhanaṃ vacanaṃ),即执为我所之言。完全背向的意业,其所谓的“面前性”,乃由表示引发而成立,且这在世间被认为是身业。为显示非以手势等,故说“睁开眼睛”等。的确,睁开被慈爱润泽的眼睛,以清净的颜面注视,也是慈身业。然而,依于何种心,眼睛才有慈爱润泽、颜面才有清净呢?正是依于此心,而说为“慈意业”。显示巴利原文
Āvīti pakāsaṃ. Pakāsabhāvo cettha yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa sammukhabhāvatoti āha ‘‘sammukhā’’ti. Rahoti appakāsaṃ. Appakāsatā ca yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa apaccakkhabhāvatoti āha ‘‘parammukhā’’ti. Sahāyabhāvagamanaṃ tesaṃ purato. Tesu karontesuyeva hi sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā kāyakammaṃ nāma hoti. Ubhayehīti navakehi therehi ca. Paggayhāti paggaṇhitvā uddhaṃ katvā kevalaṃ ‘‘devo’’ti avatvā guṇehi thirabhāvajotanaṃ ‘‘devatthero’’ti vacanaṃ paggayha vacanaṃ. Mamattabodhanaṃ vacanaṃ mamāyanavacanaṃ. Ekantaparammukhassa manokammassa sammukhatā nāma viññattisamuṭṭhāpanavasena hoti, tañca kho loke kāyakammanti pākaṭaṃ paññātaṃ. Hatthavikārādīni anāmasitvā eva dassento ‘‘nayanāni ummīletvā’’tiādimāha. Kāmaṃ mettāsinehasiniddhānaṃ nayanānaṃ ummīlanā pasannena mukhena olokanañca mettaṃ kāyakammameva, yassa pana cittassa vasena nayanānaṃ mettāsinehasiniddhatā mukhassa ca pasannatā, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘mettaṃ manokammaṃ nāmā’’ti.
“利”(lābha)一词,如同在“实得利啊”(lābhā vata, bho, laddho)等句中,是业具格。而此处,因说“法所得”(dhammaladdhā),故为过去时,因此说“衣等已得的资具”。从法而来,即是“法所得”(dhammika),指经由清净途径所得的资具。故说“法所得”。为显示此义,故说“诡诈等”。不如法而取者不可称为法所得,为遮止彼,圣典中特说“法所得”。应当施与、应当供养之物,若未分配而受用,则名为“未分配受用者”。所以说“有两种分配”等。“以心分配”,这表示:仅由心生起的分配,已可称为分配,更何况是身体力行呢?或者,先以心分配,后以身分配;为显示根本,而说“如是,以心分配”,以此表明:仅以心生起,即应作分配。“未分配”(appaṭivibhattaṃ)是中性名词的表述,或者理解为“受用未分配之利”的业格表述。他既不施与在家众,以清净自己的活命;也不自己受用,以免“我有不共的受用”。而“在受取时……见”一句,显示从获得之时起,即已生起共有之心。如此,他的共有受用便易于成就,而应忆念的法也得以圆满。显示巴利原文
Lābha-saddo kammasādhano ‘‘lābhā vata, bho, laddho’’tiādīsu viya. So cettha ‘‘dhammaladdhā’’ti vacanato atītakālikoti āha ‘‘cīvarādayo laddhapaccayā’’ti. Dhammato āgatāti dhammikā, parisuddhagamanā paccayā. Tenāha ‘‘dhammaladdhā’’ti. Imameva hi atthaṃ dassetuṃ ‘‘kuhanādī’’tiādi vuttaṃ. Na sammā gayhamānā hi dhammaladdhā nāma na hontīti tappaṭisedhanatthaṃ pāḷiyaṃ ‘‘dhammaladdhā’’ti vuttaṃ. Deyyaṃ dakkhiṇeyyañca appaṭivibhattaṃ katvā bhuñjatīti appaṭivibhattabhogī nāma hoti. Tenāha ‘‘dve paṭivibhattāni nāmā’’tiādi. Cittena vibhajananti etena cittuppādamattenapi vibhajanaṃ paṭivibhattaṃ nāma, pageva payogatoti dasseti. Cittena vibhajanapubbakaṃ vā kāyena vibhajananti mūlameva dassetuṃ ‘‘evaṃ cittena vibhajana’’nti vuttaṃ. Tena cittuppādamattena paṭivibhāgo kātabboti dasseti. Appaṭivibhattanti bhāvanapuṃsakaniddeso, appaṭivibhattaṃ lābhaṃ bhuñjatīti kammaniddeso vā. Taṃ neva gihīnaṃ deti attano ājīvasodhanatthaṃ. Na attanā paribhuñjati ‘‘mayhaṃ asādhāraṇabhogitā mā hotū’’ti. Paṭiggaṇhanto ca…pe… passatīti iminā āgamanato paṭṭhāya sādhāraṇabuddhiṃ upaṭṭhāpeti. Evaṃ hissa sādhāraṇabhogitā sukarā, sāraṇīyadhammo cassa pūro hoti.
或者,另一种解释:“在受取时……见”,这是为了显示:对于所获之利,在三个时刻中安立为共有。“在受取时,愿与僧团共有”,显示受取之时;“取后……见”,显示已受取之后。而这两者,若没有先前那一分便不能成立,因此前时依义理而得成就。即:在受取之前,他生起“愿与僧团共有,我将受取”之心;正在受取时,生起“愿与僧团共有,我正受取”之心;受取之后,生起“愿与僧团共有,此已为我所受取”之心。如此,具足三种相状,对所获之利,在不破坏其开放性(未分配)的情况下受用者,既是共有受用者,也是未分配受用者。显示巴利原文
Atha vā paṭiggaṇhanto ca…pe… passatīti iminā tassa lābhassa tīsu kālesu sādhāraṇato ṭhapanaṃ dassitaṃ. Paṭiggaṇhanto ca saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti iminā paṭiggahaṇakālo dassito. Gahetvā…pe… passatīti iminā paṭiggahitakālo. Tadubhayaṃ pana tādisena pubbabhāgena vinā na hotīti atthasiddho purimakālo. Tayidaṃ paṭiggahaṇato pubbevassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggaṇhissāmī’’ti, paṭiggaṇhantassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggaṇhāmī’’ti, paṭiggahetvā hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti hi paṭiggahitaṃ mayā’’ti. Evaṃ tilakkhaṇasampannaṃ katvā laddhaṃ lābhaṃ osāraṇalakkhaṇaṃ avikopetvā paribhuñjanto sādhāraṇabhogī appaṭivibhattabhogī ca hoti.
「而此应忆念法」(imaṃ pana sāraṇīyadhammanti),是指这第四种应忆念的法。因为……乃至……不能拿取,所以无戒者连共同受用都没有,连起步都不可能,更何况是圆满呢?这就是其意趣。「具清净戒者」(parisuddhasīloti),以此显示利得的如法性。「不破义务者」(vattaṃ akhaṇḍentoti),以此显示未分配受用与共同受用。然而,当这两者都具备时,应忆念法也就圆满了,所以说「圆满」。「作指定而给」(odissakaṃ katvā),以此显示:若不作指定而给父亲,或从师父、亲教师等的长老座位开始次第给与,那同样也是应忆念法。「应给与」(dātabbaṃ),即是必须给与。但是,如果在应当照顾的场合作指定而给,那就不是应忆念法了。所以才说「这就是照顾义务」。对于已解脱义务者来说是适合的,对于未解脱义务者则因无法圆满而不适合。如果是这样,那么对于完全圆满一切应忆念法的人来说,作指定的布施,是适合还是不适合呢?回答:并非不适合,为了显示在合适的场合是适合的,所以说「然而他」等。以此显示:作指定的布施并非在一切处都被禁止。因为为病人等作指定布施,并不属于未分配那一方,因为不存在「我不给某人」这样的拒绝。因为差别对待才是分配的关键。所以说「其余的」等。「亦可不给」(adātumpī),通过“pi”(亦)字显示也可以给与。而那只是出于悲悯的缘故,并非为了圆满义务,因此即使是无戒者,只要他有需要且条件允许,也应该给与。因为布施并不禁止任何人。显示巴利原文
Imaṃ pana sāraṇīyadhammanti imaṃ catutthaṃ saritabbayuttadhamaṃ. Na hi…pe… gaṇhanti, tasmā sādhāraṇabhogitā dussīlassa natthīti ārambhopi tāva na sambhavati, kuto pūraṇanti adhippāyo. Parisuddhasīloti iminā lābhassa dhammikabhāvaṃ dasseti. Vattaṃ akhaṇḍentoti iminā appaṭivibhattabhogitaṃ sādhāraṇabhogitañca dasseti. Sati pana tadubhaye sāraṇīyadhammo pūrito eva hotīti āha ‘‘pūretī’’ti. Odissakaṃ katvāti etena anodissakaṃ katvā pituno, ācariyupajjhāyādīnaṃ vā therāsanato paṭṭhāya dentassa sāraṇīyadhammoyeva hotīti dasseti. Dātabbanti avassaṃ dātabbaṃ. Sāraṇīyadhammo panassa na hoti paṭijaggaṭṭhāne odissakaṃ katvā dinnattā. Tenāha ‘‘palibodhajagganaṃ nāma hotī’’ti. Muttapalibodhassa vaṭṭati amuttapalibodhassa pūretuṃ asakkuṇeyyattā. Yadi evaṃ sabbena sabbaṃ sāraṇīyadhammaṃ pūrentassa odissakadānaṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? No na vaṭṭati yuttaṭṭhāneti dassento ‘‘tena panā’’tiādimāha. Iminā odissakadānaṃ panassa na sabbattha vāritanti dasseti. Gilānādīnañhi odissakaṃ katvā dānaṃ appaṭivibhāgapakkhikaṃ ‘‘asukassa na dassāmī’’ti paṭikkhepassa abhāvato. Byatirekappadhāno hi paṭibhāgo. Tenāha ‘‘avasesa’’ntiādi. Adātumpīti pi-saddena dātumpi vaṭṭatīti dasseti. Tañca kho karuṇāyanavasena, na vattaparipūraṇavasena, tasmā dussīlassapi atthikassa sati sambhave dātabbaṃ. Dānañhi nāma na kassaci nivāritaṃ.
「善学」:指在应忆念法的圆满方式上善学,即善巧熟练的意思。现在为了显示其善巧,所以说「因善学」等。以圆满的十二整年,不可少于此,以此显示其难以圆满。因为他有大果报、大利益,且为现世中最殊胜的果报利益所随逐,具足此法者犹如获得殊胜利益的圣者,在世间具足稀有未曾有法。因为他将极难断除的施所成与戒所成福之对治品,远远地镇伏,以清净之心在世间显了而住。为了从反面与正面阐明此义,故说「若」等。这很容易理解。显示巴利原文
Susikkhitāyāti sāraṇīyapūraṇavidhimhi susikkhitāya, sukusalāyāti attho. Idāni tassa kosallaṃ dassetuṃ ‘‘susikkhitāya hī’’tiādi vuttaṃ. Dvādasahi vassehi pūrehi, na tato oranti iminā tassa duppūrataṃ dasseti. Tathā hi so mahapphalo mahānisaṃso diṭṭhadhammikehipi tāvagarutarehi phalānisaṃsehi anugatoti taṃsamaṅgī ca puggalo visesalābhī ariyapuggalo viya loke acchariyabbhutadhammasamannāgato hoti. Tathā hi so duppajahadānamayassa sīlamayassa puññassa paṭipakkhadhammaṃ sudūre vikkhambhitaṃ katvā visuddhena cetasā loke pākaṭo paññāto hutvā viharati. Tassimamatthaṃ byatirekato anvayato ca vibhāvetuṃ ‘‘sace hī’’tiādi vuttaṃ. Taṃ suviññeyyameva.
现在为了显示其来世与现世的利益,所以说「如此圆满应忆念法者」等。没有嫉妒与悭吝,因为长久修习已将它们遣除。为人所喜爱,因能舍、持戒的德行而闻名。所以说「施者可爱,众人亲近」等(《增支部》5.34)。易于获得资具,因为布施本身的现世利益特性,就是令有广大志向者获得资具。入钵之物施之不竭,因为十二整年的大义务于入钵之物上无间断地圆满。得最上物品,因为布施是从最上的应受供者开始给的。在恐惧等中……乃至……不生起,因为长久圆满布施,对施物与受者不作分别,心无挂碍,心已舒展。显示巴利原文
Idānissa samparāyike diṭṭhadhammike ca ānisaṃse dassetuṃ ‘‘evaṃ pūritasāraṇīyadhammassā’’tiādi vuttaṃ. Neva issā na macchariyaṃ hoti cirakālabhāvanāya vidhutabhāvato. Manussānaṃ piyo hoti pariccāgasīlatāya vissutattā. Tenāha ‘‘dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū’’tiādi (a. ni. 5.34). Sulabhapaccayo hoti dānavasena uḷārajjhāsayānaṃ paccayalābhassa idhānisaṃsasabhāvato dānassa. Pattagatamassa diyyamānaṃ na khīyati pattagatasseva dvādasavassikassa mahāvattassa avicchedena pūritattā. Aggabhaṇḍaṃ labhati devasikaṃ dakkhiṇeyyānaṃ aggato paṭṭhāya dānassa dinnattā. Bhaye vā…pe… āpajjanti deyyappaṭiggāhakavikappaṃ akatvā attani nirapekkhacittena cirakālaṃ dānassa pūritatāya pasāritacittattā.
「在那当中」:指在那些应阐明的利益中。「这些是果、事、因。」「摩诃耆利村」:是龙岛一侧的一个村庄。「即使不得者」:指因福德微薄而不得的人,即便如此,他们也……「契合的乞食路线」:指他们识得那条契合、属于该处的乞食路线。由于是无上人法,也为消除诸长老的疑惑,故他说:「尊者,我的应忆念法已圆满。」同样地,在第二个事例中,长老也表明了自己。据说他年轻时即是应忆念法的圆满者。由于为大众所喜爱及易得资具,这也是此事的原因。而为了阐明入钵之物不竭的殊胜,故说「这是首先……乃至……在此为事由」。显示巴利原文
Tatrāti tesu ānisaṃsesu vibhāvetabbesu. Imāni phalāni vatthūni kāraṇāni. Mahāgirigāmo nāma nāgadīpapasse eko gāmova. Alabhantāpīti appapuññatāya alābhino samānāpi. Bhikkhācāramaggasabhāganti sabhāgaṃ tabbhāgiyaṃ bhikkhācāramaggaṃ jānanti. Anuttarimanussadhammattā therānaṃ saṃsayavinodanatthañca ‘‘sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito’’ti āha. Tathā hi dutiyavatthusmimpi therena attā pakāsito. Daharakāle evaṃ kira sāraṇīyadhammapūrako ahosi. Manussānaṃ piyatāya sulabhapaccayatāyapi idaṃ vatthumeva. Pattagatākhīyanassa pana visesaṃ vibhāvanato ‘‘idaṃ tāva…pe… ettha vatthū’’ti vuttaṃ.
「山品大供养」:指在塔庙山上,于全楞伽岛一由旬范围的大海中,除开船筏等物,以灯、花、香等举行的大供养。为了阐明此行持并非徒劳无益,所以她说:「这些将归属于我。」「无论以任何方式、任何手段。」「相应」:即「应忆念法圆满者」这样的如实宣说,对你们是相应的,这便是它的意思。显示巴利原文
Giribhaṇḍamahāpūjāyāti cetiyagirimhi sakalalaṅkādīpe yojanappamāṇe samudde ca nāvāsaṅghāṭādike ṭhapetvā dīpapupphagandhādīhi kariyamānāya mahāpūjāya. Tassā ca paṭipattiyā avañjhabhāvavibhāvanatthaṃ ‘‘ete mayhaṃ pāpuṇissantī’’ti āha. Pariyāyenapi lesenapi. Anucchavikanti ‘‘sāraṇīyadhammapūrako’’ti yathābhūtapavedanaṃ tumhākaṃ anucchavikanti attho.
「没有告知就逃走了」:因畏惧盗贼。也有人解释说:「由于自己难以维生。」她说:「我是应忆念法圆满者,即使仅凭我钵中的食物,也能令所有这些比丘尼维持生活」,因此她说:「你们不要忧虑他们的离去。」「将能维持」:即能够办到。长老尼是应忆念法圆满者,而长老仅凭戒的威德,天神便生起了热忱。显示巴利原文
Anārocetvāva palāyiṃsu corabhayena. ‘‘Attano dujjīvikāyā’’tipi vadanti. Ahaṃ sāraṇīyadhammapūrikā, mama pattapariyāpannenapi sabbāpimā bhikkhuniyo yāpessantīti āha ‘‘mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayitthā’’ti. Vaṭṭissatīti kappissati. Therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi, therassa pana sīlatejeneva devatā ussukkaṃ āpajji.
「这些没有破裂」:因此称为「不破裂」。而为了显示它们的破裂,才说了‘若对某……’等语。其中,对于已受具足戒者的戒,应知其首尾依照所说的次第,因此说了‘于七……’等语。因为犯戒蕴更无其他次第;而对于未受具足戒者的戒,依受持的次第也可获得其首尾。「如边缘被割断的布」:如同在边缘或末端被割裂的布。然此为不相似的譬喻,因‘不破裂’的意义更为强胜。对其余诸喻也应如此理解。破裂的状态,即破损,称为「破裂」;拥有此状态的事物,即戒,称为「有破裂的」。对于「有洞的」等词,亦同此理。「在中间破裂」:是以贯穿的方式在中间破裂。「如同杂色斑驳的母牛」:这是其关联。「斑驳的」:是指超过一半或三分之一处,有异于本色的杂色相混。「杂色的」:是指仅由异于本色的、间杂的斑点所混杂。这是它们之间的区别。远离斑驳,则为「无斑驳的」;同样地,则是「无杂色的」。戒具有从渴爱的奴役中解脱出来的功用,并能成为导向还灭的亲近依。因此,用‘从渴爱的奴役中解脱’这样的言词,说明了那些戒导向还灭的亲近依性。由‘作自…’显示巴利原文
Natthi etesaṃ khaṇḍanti akhaṇḍāni. Taṃ pana nesaṃ khaṇḍaṃ dassetuṃ ‘‘yassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha upasampannasīlānaṃ uddesakkamena ādiantā veditabbā. Tenāha ‘‘sattasū’’tiādi. Na hi añño koci āpattikkhandhānaṃ anukkamo atthi, anupasampannasīlānaṃ samādānakkamenapi ādiantā labbhanti. Pariyante chinnasāṭako viyāti tatrante dasante vā chinnavatthaṃ viya. Visadisudāharaṇañcetaṃ ‘‘akhaṇḍānī’’ti imassa adhikatattā. Evaṃ sesānampi udāharaṇāni. Khaṇḍikatā bhinnatā khaṇḍaṃ, taṃ etassa atthīti khaṇḍaṃ, sīlaṃ. Chiddantiādīsupi eseva nayo. Vemajjhe bhinnaṃ vinivijjhanavasena. Visabhāgavaṇṇena gāvī viyāti sambandho. Visabhāgavaṇṇena upaḍḍhaṃ tatiyabhāgagataṃ sambhinnavaṇṇaṃ sabalaṃ, visabhāgavaṇṇeheva bindūhi antarantarāhi vimissaṃ kammāsaṃ. Ayaṃ imesaṃ viseso. Sabalarahitāni asabalāni, tathā akammāsāni. Sīlassa taṇhādāsabyato mocanaṃ vivaṭṭūpanissayabhāvāpādanaṃ, tasmā taṇhādāsabyato mocanavacanena tesaṃ sīlānaṃ vivaṭṭūpanissayatamāha. Bhujissabhāvakaraṇatoti iminā bhujissakarāni bhujissānīti uttarapadalopenāyaṃ niddesoti dasseti. Yasmā vā taṃsamaṅgipuggalo serī sayaṃvasī bhujisso nāma hoti, tasmāpi bhujissāni. Aviññūnaṃ appamāṇatāya ‘‘viññuppasatthānī’’ti vuttaṃ. Suparisuddhabhāvena vā sampannattā viññūhi pasatthānīti viññuppasatthāni.
「不执取为渴爱与邪见的所缘」:即不被这样的执取所染——以渴爱的执取,认为‘我以此戒将成天神或某类天神’;以邪见的执取,认为‘我以此戒而为天神后,便在那里恒常、坚固、永住’。「所执取者」:即‘这是你戒上的过失’,也就是通过指出四种退堕中的任何一种,加以责备、非难、指控的意思。此戒经由无追悔等次第,最终目的乃是成就定,故说「能引向定」。以引向定为目标的,即是「能引向定的」。显示巴利原文
Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattāti ‘‘imināhaṃ sīlena devo vā bhavissāmi devaññataro vā’’ti taṇhāparāmāsena, ‘‘imināhaṃ sīlena devo hutvā tattha nicco dhuvo sassato bhavissāmī’’ti diṭṭhiparāmāsena ca aparāmaṭṭhattā. Parāmaṭṭhunti ‘‘ayaṃ te sīlesu doso’’ti catūsu vipattīsu yāya kāyaci vipattiyā dassanena parāmaṭṭhuṃ, anuddhaṃsetuṃ codetunti attho. Sīlaṃ nāma avippaṭisārādipārampariyena yāvadeva samādhisampādanatthanti āha ‘‘samādhisaṃvattanikānī’’ti. Samādhisaṃvattanappayojanāni samādhisaṃvattanikāni.
相同的状态即是「共性」。因圆满具足四遍清净的状态,犹如中心无裂的纯金般无有分歧,故由戒而得的共性为「戒的共性」。达到、证得彼戒的共性状态,即是「达到戒的共性者」。因此说「具有已达相同状态的戒」,即以戒的成就,达到了相同状态,具有同类的行持,这是其含义。凡夫的四遍清净戒虽然也可能没有差异,但这并非常定;而此道戒则是决定、绝对的,故说「在道戒上无有差异」。正是依此而说:即针对道戒,才说了‘凡那些戒……’等语。显示巴利原文
Samānabhāvo sāmaññaṃ, paripuṇṇacatupārisuddhibhāvena majjhe bhinnasuvaṇṇassa viya bhedābhāvato sīlena sāmaññaṃ sīlasāmaññaṃ, taṃ gato upagatoti sīlasāmaññagato. Tenāha ‘‘samānabhāvūpagatasīlo’’ti, sīlasampattiyā samānabhāvaṃ upagatasīlo sabhāgavuttikoti attho. Kāmaṃ puthujjanānampi catupārisuddhisīle nānattaṃ na siyā, taṃ pana na ekantikaṃ, idaṃ ekantikaṃ niyatabhāvatoti āha ‘‘natthimaggasīle nānatta’’nti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttanti maggasīlaṃ sandhāya taṃ ‘‘yāni tāni sīlānī’’tiādi vuttaṃ.
「此」:即我与你们已亲自证得的这一种。「见」:指道正见。「无过失的」:指已脱离过失,即断除了贪等不善法。「能出离」:即从轮回之苦中出离、摆脱。它自身出离的同时,也令具足此见的补特伽罗从轮回之苦中出离,故有此说。「依教奉行者」:指奉行导师教导的人,即依照教导修行的人,这是对‘他’的解释。「相同的见地」:指相似的见地,亦即透过通达真理而达到无差别的见地。显示巴利原文
Yāyanti yā ayaṃ mayhañceva tumhākañca paccakkhabhūtā. Diṭṭhīti maggasammādiṭṭhi. Niddosāti niddhutadosā, samucchinnarāgādipāpadhammāti attho. Niyyātīti vaṭṭadukkhato nissarati niggacchati. Sayaṃ niyyantīyeva hi taṃsamaṅgipuggalaṃ vaṭṭadukkhato niyyāpetīti vuccati. Yā satthu anusiṭṭhi, taṃ karotīti takkaro, tassa, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjantassāti attho. Samānadiṭṭhibhāvanti sadisadiṭṭhibhāvaṃ saccasampaṭivedhena abhinnadiṭṭhibhāvaṃ.
第二和合经的注释。显示巴利原文
2. Dutiyasāraṇīyasuttavaṇṇanā
12 第十二,第二经中:「对同梵行者」,即对共同修习正法者。「作可爱」:指作令人喜爱、应受喜爱的事,即‘令喜爱者’。「作可敬」:指作令人敬重、应受敬重的事,即‘令敬重者’。「为了摄受」:由于它们是摄受事的殊胜状态,因而能用以摄受同梵行者,这是其关联。「为了无诤」:正因为它们是摄受事,故非为争论。而且,当它们具足作为无诤之因的摄受性时,借由它们,同梵行者无有分裂的和合状态自然成立,因此说‘于和合……’等语。显示巴利原文
12. Dutiye sabrahmacārīnanti sahadhammikānaṃ. Piyaṃ piyāyitabbakaṃ karontīti piyakaraṇā. Garuṃ garuṭṭhāniyaṃ karontīti garukaraṇā. Saṅgaṇhanatthāyāti saṅgahavatthuvisesabhāvato sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṇāya saṃvattantīti sambandho. Avivadanatthāyāti saṅgahavatthubhāvato eva na vivadanatthāya. Sati ca avivadanahetubhūtasaṅgahakatte tesaṃ vasena sabrahmacārīnaṃ samaggabhāvo bhedābhāvo siddhoyevāti āha ‘‘sāmaggiyā’’tiādi.
第三 《出离经》的注释。显示巴利原文
3. Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā
13 十三. 第三经中:「已增长」:指通过修习圆满而变得充实。「一再地作」:指通过反复修习而相续不断地生起。「已成为如已驾驭之车乘」:譬如已被调御的良马所驾之车,由善巧的御者掌控,能随心所欲地行进;同样地,它已被掌握,成为能随心所欲运作的状态。或者说「已成为基础」:意指由于决意,它像基础一样被建立起来。「已决意」:由于对立面已被远离,内心善修之后,依于种种决意的适宜性而安立。「周全地积聚」:指在一切方面都使修习得到增长,故说「已累积」。「妥善地着手」:指通过达到神通修习的顶峰而正确地加以培育。「他说不实的宣称」:例如说‘我的慈心解脱确实已修习’等,这是在宣称自己并不具有的功德。「已出离」:这是就‘心解脱’一词而说。「再无嗔恨」:指了知‘如今,我所谓的嗔恨已完全不存在了。’显示巴利原文
13. Tatiye vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṃ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitā. Yuttayānasadisā katāti yathā yuttamājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattirahaṃ gahitā. Vatthukatāti vā adhiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā, sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisesatāya pavattiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katāti vuttaṃ hoti. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā. Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanūpacayaṃ gamitā. Tenāha ‘‘upacitā’ti. Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāsikhāppattiyā sammadeva sambhāvitā. Abhūtabyākaraṇaṃ byākarotīti ‘‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā’’tiādinā attani avijjamānaguṇābhibyāhāraṃ byāharati. Cetovimuttisaddaṃ apekkhitvā ‘‘nissaṭā’’ti vuttaṃ. Puna byāpādo natthīti idāni mama byāpādo nāma sabbaso natthīti ñatvā.
「强力观」是怖畏现起智、过患随观智、欲解脱智、坏灭智,这四种智的统称。为了说明‘由于那些相不存在,阿拉汉果定是无相的’,接着说了‘因为那个……’等语。其中,贪的相,或贪本身就是相,称为贪相。依‘等’字,也包括嗔相等,应如此理解。色、受等行的相,是色相等。它们以常等方式呈现,即是常相等。由于这样的相在阿拉汉果中完全不存在,所以说‘因为那个……是无相的’。「随相而转者」:指忆念相、追随相、以相为所缘而生起,这就是它的性质,因此称为‘随相而转者’。所以注释者说:‘它以所说的种种相为随行的性质。’显示巴利原文
Balavavipassanāti bhayatupaṭṭhāne ñāṇaṃ, ādīnavānupassane ñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ, bhaṅgañāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Yesaṃ nimittānaṃ abhāvena arahattaphalasamāpattiyā animittatā, taṃ dassetuṃ ‘‘sā hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha rāgassa nimittaṃ, rāgo eva vā nimittaṃ rāganimittaṃ. Ādi-saddena dosanimittādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Rūpavedanādisaṅkhāranimittaṃ rūpanimittādi. Tesaṃyeva niccādivasena upaṭṭhānaṃ niccanimittādi. Tayidaṃ nimittaṃ yasmā sabbena sabbaṃ arahattaphale natthi, tasmā vuttaṃ ‘‘sā hi…pe… animittā’’ti. Nimittaṃ anussarati anugacchati ārabbha pavattati sīlenāti nimittānusārī. Tenāha ‘‘vuttappabhedaṃ nimittaṃ anusaraṇasabhāva’’nti.
“我慢”:“我是”之想而生的、以自我为境界的慢。也就是认取“我名为某,我即是某”的色身相,或认取受等诸法中某一相,而执“此是我,我即是此”。因为能藉此彻底拔除我慢,故称“我慢之拔除”,即阿拉汉道。其后又说“我慢无复有”,是在赞叹它令我不再生起的法性,实则即是阐明我慢已得拔除的状态。显示巴利原文
Asmimānoti ‘‘asmī’’ti pavatto attavisayo māno. Ayaṃ nāma ahamasmīti rūpalakkhaṇo vedanādīsu vā aññataralakkhaṇo ayaṃ nāma attā ahaṃ asmīti. Asmimāno samugghātīyati etenāti asmimānasamugghāto, arahattamaggo. Puna asmimāno natthīti tassa anuppattidhammatāpādanaṃ kittento samugghātattameva vibhāveti.
4-5. 善经等注释显示巴利原文
4-5. Bhaddakasuttādivaṇṇanā
14-15 十四—十五.第四项中:“业园”——因应乐于安住之义,或以其人以业为园故,称“业园”。“乐于业”——谓耽着于业,而非以教理之责或观之责为乐。“再再投入”——因专一于此的习性,而再再相续、投入、专注。“闲谈杂语”——依女色、男色等相,再再攀谈。第五项无余可说。显示巴利原文
14-15. Catutthe āramitabbaṭṭhena vā kammaṃ ārāmo etassāti kammārāmo. Kamme rato na ganthadhure vipassanādhure vāti kammarato. Punappunaṃ yuttoti tapparabhāvena anu anu yutto pasuto. Ālāpasallāpoti itthivaṇṇapurisavaṇṇādivasena punappunaṃ lapanaṃ. Pañcame natthi vattabbaṃ.
六. 《那拘罗父经》的注释显示巴利原文
6. Nakulapitusuttavaṇṇanā
16 第六项:由于不调顺的感受生起,恰如以锯截断四威仪般,造成恼害,故称“病”;具此病者,为“有病者”。由此病所生之苦而受苦,故称“苦”。“极重病者”——指因界耗竭而身体衰损殆尽者。显示巴利原文
16. Chaṭṭhe visabhāgavedanuppattiyā kakaceneva catuiriyāpathaṃ chindanto ābādhayatīti ābādho, so yassa atthīti ābādhiko. Taṃsamuṭṭhānadukkhena dukkhito. Adhimattagilānoti dhātusaṅkhayena parikkhīṇasarīro.
他已渡过犹如令人怖畏的旷野沙漠般的十六事疑与八事疑,因此称为「度疑者」。他已远离并彻底断除了于转起等处生起的“是这样呢,还是不是这样呢”的疑惑,因此称为「离犹豫疑惑者」。由于舍断了导致怯懦的恶不善法,能安住于不被贪欲所散乱的戒等功德中,故拥有自信;达到无畏、明达的状态,即是「得无所畏者」。因自身亲见而不依他人,了知无他人可依,故称为「不依他者」。显示巴利原文
Sappaṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā aṭṭhavatthukā ca vicikicchā tiṇṇā imāyāti tiṇṇavicikicchā. Vigatā samucchinnā pavattiādīsu ‘‘evaṃ nu kho na nu kho’’ti evaṃ pavattikā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkathā. Sārajjakarānaṃ pāpadhammānaṃ pahīnattā rāgavikkhepesu sīlādiguṇesu ca tiṭṭhakattā vesārajjaṃ, visāradabhāvaṃ veyyattiyaṃ pattāti vesārajjappattā. Attanā eva paccakkhato diṭṭhattā na paraṃ pacceti, nassa paro paccetabbo atthīti aparappaccayā.
「从病起」:即从疾病的状态中出离、安住。此说明以状态为主。而“曾病而后起”,仅是义理的示例。显示巴利原文
Gilānā vuṭṭhitoti gilānabhāvato vuṭṭhāya ṭhito. Bhāvappadhāno hi ayaṃ niddeso. Gilāno hutvā vuṭṭhitoti idaṃ pana atthamattanidassanaṃ.
第七 《睡眠经》注释显示巴利原文
7. Soppasuttavaṇṇanā
17 第七经中,「从隐居出起者」:此处的「隐居」,是指从那些同住比丘、弟子、近事男等有情,以及色所缘等诸行,退避、舍离、隐藏、远离。身与心从这些对象远离,这种独一的状态便是「远离」,故说“为了独居”等。而用「独居」一词说明从身远离中出起,用「法审察忍」等说明从心远离中出起。「出起」是指:从那两种远离中,由有分心生起后,与梵行者共聚而圆满。显示巴利原文
17. Sattame paṭisallānā vuṭṭhitoti ettha paṭisallānanti tehi tehi saddhivihārikaantevāsikaupāsakādisattehi ceva rūpārammaṇādisaṅkhārehi ca paṭinivattitvā apasakkitvā nilīyanaṃ vivecanaṃ. Kāyacittehi tato vivitto ekībhāvo pavivekoti āha ‘‘ekībhāvāyā’’tiādi. Ekībhāvatoti ca iminā kāyavivekato vuṭṭhānamāha. Dhammanijjhānakkhantitotiādinā cittavivekato. Vuṭṭhitoti tato duvidhavivekato bhavaṅguppattiyā sabrahmacārīhi samāgamena upeto.
第八 《渔夫经》注释显示巴利原文
8. Macchabandhasuttavaṇṇanā
18 第八经中,「杀鱼者」即指渔夫,也就是捕鱼之人。在「杀羊者」等中,「羊」是指山羊,杀害山羊者即为「杀羊者」。于「杀猪者」等中,道理也是如此。显示巴利原文
18. Aṭṭhame macchaghātakanti macchabandhaṃ kevaṭṭaṃ. Orabbhikādīsu urabbhā vuccanti eḷakā, urabbhe hantīti orabbhiko. Sūkarikādīsupi eseva nayo.
第九 第一死念经注疏显示巴利原文
9. Paṭhamamaraṇassatisuttavaṇṇanā
19 第九经中,「此名之村庄」(evaṃnāmake gāmeti),意指依止于名为那提迦的村庄。那是两位小财主与大财主之子所拥有的两个村庄之一。亲属居住的聚落称为亲族村(Ñātiko),此处「Ña」音转为「Na」,故称那提迦(Nātiko),如「animittā na nāyare」(无相者不可知)等处所见。据说,该村庄原是那些人的先人为其亲属共同居住而建立,因此得名「那提迦」,后来由两位后代分作两份受用。「giñjakā」即砖,「炼瓦堂」(giñjakāvasatha)便是纯以砖建造的住所。那殿堂完全用砖块砌筑覆盖,故无需石灰粉刷。相传该地泥土不含沙、碎石、砾石等杂质,坚实细腻,所烧制的陶器有如石头一般坚固。于是,那些近事男用此泥土制成又长又厚的砖块,层层叠放,所有门窗、门板、横梁等构件一概不用木材,仅用这些砖便建成了殿堂。因此说「在砖造的殿堂」(iṭṭhakāmaye pāsāde)。显示巴利原文
19. Navame evaṃnāmake gāmeti nātikānāmakaṃ gāmaṃ nissāya. Dvinnaṃ cūḷapitimahāpitiputtānaṃ dve gāmā, tesu ekasmiṃ gāme. Ñātīnañhi nivāsaṭṭhānabhūto gāmo ñātiko, ñātikoyeva nātiko ña-kārassa na-kārādeso ‘‘animittā na nāyare’’tiādīsu (visuddhi. 1.174; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.20; jā. aṭṭha. 2.2.34) viya. So kira gāmo yesaṃ tadā tesaṃ pubbapurisena attano ñātīnaṃ sādhāraṇabhāvena nivasito, tena ñātikoti paññāyittha. Atha pacchā dvīhi dāyādehi dvidhā vibhajitvā paribhutto. Giñjakā vuccati iṭṭhakā, giñjakāhiyeva kato āvasathoti giñjakāvasatho. So hi āvāso yathā sudhāparikammena payojanaṃ natthi, evaṃ iṭṭhakāhi eva cinitvā chādetvā kato. Tasmiṃ kira padese mattikā sakkharamarumpavālukādīhi asammissā kathinā saṇhasukhumā, tāya katāni kulālabhājanānipi silāmayāni viya daḷhāni. Tasmā te upāsakā tāya mattikāya dīghaputhū iṭṭhakā kāretvā ṭhapetvā ṭhapetvā dvāravātapānakavāṭatulāyo sabbaṃ dabbasambhārena vinā tāhi iṭṭhakāhiyeva pāsādaṃ kāresuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘iṭṭhakāmaye pāsāde’’ti.
「一夜一日」(rattindiva):指一个夜晚加上一个白天。「世尊的教法」(Bhagavato sāsana):指能令证得圣道的导师教诫。「若我能做许多」(bahu vata me kataṃ assāti):意即「愿我能够完成许多自利之事与出家应作之事」。显示巴利原文
Rattindivanti ekarattidivaṃ. Bhagavato sāsananti ariyamaggappaṭivedhāvahaṃ satthu ovādaṃ. Bahu vata me kataṃ assāti bahu vata mayā attahitaṃ pabbajitakiccaṃ kataṃ bhaveyya.
「那段时间」(tadantara):指那段时间。「一餐团食」(ekapiṇḍapāta):即足以度过一日的团食。如同内部吸入的风向外呼出,而向外呼出的风又向内吸入,这是就一个风的进出而说的,应当理解为基于鼻中气息的共同特性所作的表达。显示巴利原文
Tadantaranti tattakaṃ velaṃ. Ekapiṇḍapātanti ekaṃ divasaṃ yāpanappahonakaṃ piṇḍapātaṃ. Yāva anto paviṭṭhavāto bahi nikkhamati, bahi nikkhantavātovā anto pavisatīti ekasseva pavesanikkhamo viya vuttaṃ, taṃ nāsikāvātabhāvasāmaññenāti daṭṭhabbaṃ.
第十 第二死念经注疏显示巴利原文
10. Dutiyamaraṇassatisuttavaṇṇanā
20 在第十经中,「已出离」(nikkhante):指已经过去、已经超出。「已回归」(patigatāya):即回来、到达之义。因此说「已到达」(paṭipannāya)。「他将成为我的障碍」(so mamassa antarāyo):不仅是如所说的命尽,而是对于我获得了极其难得的时机之后,在世尊教法的作意、生命以及生天和涅槃方面,都可能成为障碍——就是此义。从而说「三种障碍」等。「会毁灭」(vipajjeyyāti):即遭到破坏。如同利刃般切割身体肢节、斩断关节束缚的风,称为「利刃之风」(satthakavātā)。「欲作之意欲」(kattukamyatāchando):指能导向出离、想要修习善法的意欲。「运用的精进」(payogavīriya):即致力修习的精进。「不退转」(appaṭivānī):指不退回、不退缩,也就是中途不懈怠、不停歇的精进。因此说「无厌倦、不退转」。显示巴利原文
20. Dasame nikkhanteti vītivatte. Patigatāyāti paccāgatāya, sampattāyāti attho. Tenāha ‘‘paṭipannāyā’’ti. So mamassa antarāyoti yathāvuttā na kevalaṃ kālakiriyāva, mama atidullabhaṃ khaṇaṃ labhitvā tassa satthusāsanamanasikārassa ceva jīvitassa ca saggamokkhānañca antarāyo assa, bhaveyyāti attho. Tenāha ‘‘tividho antarāyo’’tiādi. Vipajjeyyāti vipattiṃ gaccheyya. Satthakena viya aṅgapaccaṅgānaṃ kantanakārakā kāye sandhibandhanacchedakavātā satthakavātā. Kattukamyatāchandoti niyyānāvaho kattukamyatākusalacchando. Payogavīriyanti bhāvanānuyogavīriyaṃ. Na paṭivāti na paṭinivattatīti appaṭivānī, antarā vosānānāpajjanavīriyaṃ. Tenāha ‘‘anukkaṇṭhanā appaṭisaṅgharaṇā’’ti.