第2品 应忆念品巴利
2. Sāraṇīyavaggo
《第一可忆念经》的注释巴利
1. Paṭhamasāraṇīyasuttavaṇṇanā
11 11. 在第二品的第一个部分里,“应当忆念的”指的是值得随念的。因为能用来润泽、使柔软,所以叫“慈”,也就是友爱的状态。这种身业有慈,所以叫“慈身业”。而它是由与慈俱行的心所生起的,因此说“应当以慈心去做的身业”。剩下两种也是同样的道理。“这些”指的是慈身业等。之所以依比丘来说,是因为比丘是四众中最殊胜的群体。不过,就像在比丘尼中也能得到一样,在在家众中也能得到,因为这是四众共通的。为了说明这一点,就说“诸比丘……”等等。比丘的一切没有过失的身业,都包含在阿毗娑摩罗迦律仪业里面,所以说“以慈心……名为身业”。出于恭敬而对塔庙、菩提树所作的礼敬,因为是依慈而成就的,为了这个目的而前往,就说这是“慈身业”。“等”这个字,则涵盖了依慈而对塔庙、菩提树、比丘等所作的其余恭敬等身体行为。巴利
11. Dutiyassa paṭhame saritabbayuttakāti anussaraṇārahā. Mijjati siniyhati etāyāti mettā, mittabhāvo. Mettā etassa atthīti mettaṃ, kāyakammaṃ. Taṃ pana yasmā mettāsahagatacittasamuṭṭhānaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘mettena cittena kātabbaṃ kāyakamma’’nti. Esa nayo sesadvayepi. Imānīti mettakāyakammādīni. Bhikkhūnaṃ vasena āgatāni tesaṃ seṭṭhaparisabhāvato. Yathā pana bhikkhunīsupi labbhanti, evaṃ gihīsupi labbhanti catuparisasādhāraṇattāti taṃ dassento ‘‘bhikkhūnañhī’’tiādimāha. Bhikkhuno sabbampi anavajjakāyakammaṃ ābhisamācārikakammantogadhamevāti āha ‘‘mettena cittena…pe… kāyakammaṃ nāmā’’ti. Bhattivasena pavattiyamānā cetiyabodhīnaṃ vandanā mettāsiddhāti katvā tadatthāya gamanaṃ ‘‘mettaṃ kāyakamma’’nti vuttaṃ. Ādi-saddena cetiyabodhibhikkhūsu vuttāvasesāpacāyanādivasena pavattamettāvasena pavattaṃ kāyikaṃ kiriyaṃ saṅgaṇhāti.
就算是三藏佛语,在被宣说的时候也是一样。通过请问和解释义理而传布的三藏佛语,就叫做慈语业,因为它必须带着利益他人的心意来推动。三善业就是身善业、语善业、意善业。所谓思维,是在显示:仅仅这样思维,就已经是意业了,更何况实际去修习呢。巴利
Tepiṭakampi buddhavacanaṃ kathiyamānanti adhippāyo. Tepiṭakampi buddhavacanaṃ paripucchanaatthakathanavasena pavattiyamānameva mettaṃ vacīkammaṃ nāma hitajjhāsayena pavattitabbato. Tīṇi sucaritānīti kāyavacīmanosucaritāni. Cintananti evaṃ cintanamattampi manokammaṃ, pageva paṭipannā bhāvanāti dasseti.
“显”就是公开。这里说的公开性,是指为了某人而做身业时,那个人就在眼前,所以说“面前”。“隐”就是不公开。不公开性,是指为了某人而做身业时,那个人不在眼前,所以说“背向”。在他们面前结伴同行——当他们正在做的时候结伴同行,就叫作面前的身业。“以二者”是指新学比丘和长老比丘。“举”就是举起来、抬高,不只是说“天”,而是以功德显示其坚固,说“天长老”,这就是举言。“执我之言”就是执为我所的话。完全背向的意业,它所谓的“面前性”,是通过表示来成立的,而这在世间被认为是身业。为了显示不是靠手势等,所以说“睁开眼睛”等。睁开被慈爱润泽的眼睛,以清净的面容注视,这当然也是慈身业。然而,眼睛之所以有慈爱润泽、面容之所以清净,是依于哪种心呢?就是依于那种心,所以说为“慈意业”。巴利
Āvīti pakāsaṃ. Pakāsabhāvo cettha yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa sammukhabhāvatoti āha ‘‘sammukhā’’ti. Rahoti appakāsaṃ. Appakāsatā ca yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa apaccakkhabhāvatoti āha ‘‘parammukhā’’ti. Sahāyabhāvagamanaṃ tesaṃ purato. Tesu karontesuyeva hi sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā kāyakammaṃ nāma hoti. Ubhayehīti navakehi therehi ca. Paggayhāti paggaṇhitvā uddhaṃ katvā kevalaṃ ‘‘devo’’ti avatvā guṇehi thirabhāvajotanaṃ ‘‘devatthero’’ti vacanaṃ paggayha vacanaṃ. Mamattabodhanaṃ vacanaṃ mamāyanavacanaṃ. Ekantaparammukhassa manokammassa sammukhatā nāma viññattisamuṭṭhāpanavasena hoti, tañca kho loke kāyakammanti pākaṭaṃ paññātaṃ. Hatthavikārādīni anāmasitvā eva dassento ‘‘nayanāni ummīletvā’’tiādimāha. Kāmaṃ mettāsinehasiniddhānaṃ nayanānaṃ ummīlanā pasannena mukhena olokanañca mettaṃ kāyakammameva, yassa pana cittassa vasena nayanānaṃ mettāsinehasiniddhatā mukhassa ca pasannatā, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘mettaṃ manokammaṃ nāmā’’ti.
“利得”这个词是业格结构,就像“贤者们,确实得到了利得啊”这类说法里那样。这里因为说的是“法所得”,所以是过去时,因此说“衣服等已得的资具”。从法而来的,就是如法的,也就是通过清净途径得来的资具。所以说“法所得”。为了说明这个意思,才说了“诡诈等”那段话。因为不被正确拿取者,就不能叫做法所得,为了否定这种情况,经文里才说“法所得”。应当布施、应当供养的东西,如果不先分配就自己受用,那就叫做“未分配受用者”。所以说“有两种分配”等等。“以心分配”,这是表示:仅仅心里生起分配的念头,就已经算分配了,更何况实际去做呢?或者说,先以心分配,再以身分配;为了显示根本,才说“如此,以心分配”,以此表明:仅仅心里生起,就应当作分配。“未分配”是中性名词的表述,或者也可以理解为“受用未分配之利”的业格表述。他既不布施给在家人,用来清净自己的活命;也不自己受用,以免想着“愿我不要有独享受用”。而“在受取时……见”这句话,显示从得到的时候起,就已经生起了共有的心。这样一来,他的共有受用就容易成就,应当忆念的法也得以圆满。巴利
Lābha-saddo kammasādhano ‘‘lābhā vata, bho, laddho’’tiādīsu viya. So cettha ‘‘dhammaladdhā’’ti vacanato atītakālikoti āha ‘‘cīvarādayo laddhapaccayā’’ti. Dhammato āgatāti dhammikā, parisuddhagamanā paccayā. Tenāha ‘‘dhammaladdhā’’ti. Imameva hi atthaṃ dassetuṃ ‘‘kuhanādī’’tiādi vuttaṃ. Na sammā gayhamānā hi dhammaladdhā nāma na hontīti tappaṭisedhanatthaṃ pāḷiyaṃ ‘‘dhammaladdhā’’ti vuttaṃ. Deyyaṃ dakkhiṇeyyañca appaṭivibhattaṃ katvā bhuñjatīti appaṭivibhattabhogī nāma hoti. Tenāha ‘‘dve paṭivibhattāni nāmā’’tiādi. Cittena vibhajananti etena cittuppādamattenapi vibhajanaṃ paṭivibhattaṃ nāma, pageva payogatoti dasseti. Cittena vibhajanapubbakaṃ vā kāyena vibhajananti mūlameva dassetuṃ ‘‘evaṃ cittena vibhajana’’nti vuttaṃ. Tena cittuppādamattena paṭivibhāgo kātabboti dasseti. Appaṭivibhattanti bhāvanapuṃsakaniddeso, appaṭivibhattaṃ lābhaṃ bhuñjatīti kammaniddeso vā. Taṃ neva gihīnaṃ deti attano ājīvasodhanatthaṃ. Na attanā paribhuñjati ‘‘mayhaṃ asādhāraṇabhogitā mā hotū’’ti. Paṭiggaṇhanto ca…pe… passatīti iminā āgamanato paṭṭhāya sādhāraṇabuddhiṃ upaṭṭhāpeti. Evaṃ hissa sādhāraṇabhogitā sukarā, sāraṇīyadhammo cassa pūro hoti.
或者,另一种理解:从“正在接受时……看见”这一段,是说明对所获得的利养,在三个阶段都安立为共有。从“正在接受时,愿与僧团共有”这一句,显示了接受的时刻。从“接受之后……看见”这一句,显示了已经接受之后的时刻。而这两者,如果没有前面那样的准备阶段就不可能成立,所以前一个时刻从义理上就已经成立。也就是说:在接受之前,他心里生起“愿与僧团共有,我要接受”;正在接受时,生起“愿与僧团共有,我正在接受”;接受之后,生起“愿与僧团共有,我已经接受了”。像这样,具足三种相状,对所获得的利养,不破坏其开放性而受用的人,就是共有受用者,也是未分配受用者。巴利
Atha vā paṭiggaṇhanto ca…pe… passatīti iminā tassa lābhassa tīsu kālesu sādhāraṇato ṭhapanaṃ dassitaṃ. Paṭiggaṇhanto ca saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti iminā paṭiggahaṇakālo dassito. Gahetvā…pe… passatīti iminā paṭiggahitakālo. Tadubhayaṃ pana tādisena pubbabhāgena vinā na hotīti atthasiddho purimakālo. Tayidaṃ paṭiggahaṇato pubbevassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggaṇhissāmī’’ti, paṭiggaṇhantassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggaṇhāmī’’ti, paṭiggahetvā hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti hi paṭiggahitaṃ mayā’’ti. Evaṃ tilakkhaṇasampannaṃ katvā laddhaṃ lābhaṃ osāraṇalakkhaṇaṃ avikopetvā paribhuñjanto sādhāraṇabhogī appaṭivibhattabhogī ca hoti.
这里说的“应忆念法”,是指第四种应当忆念的法。因为……(中略)……他们不接受,所以破戒的人根本没有共同受用,连起步都不可能,更别说圆满了——这就是这段话的意思。“具足清净戒”这句,是在说明所得的利养是如法的。“不破坏义务”这句,是在说明未分配受用和共同受用。当这两者都具足时,应忆念法就已经圆满了,所以说“圆满”。“作指定而给”这句,是在说明:如果不作指定而给父亲,或者给师父、亲教师等,或者从长老的座位开始依次给与,那同样也是应忆念法。“应当给与”,就是必须给与。但如果在应当照顾的场合作指定而给,那就不是应忆念法了。因此说“这就叫照顾义务”。对于已经解脱义务的人来说是可以的,对于未解脱义务的人来说则因为无法圆满而不可以。如果是这样,那么对于完全圆满一切应忆念法的人来说,作指定的布施,是可以还是不可以呢?回答:并非不可以,为了说明在合适的场合是可以的,所以说了“然而他”等话。这说明作指定的布施并非在一切情况下都被禁止。因为为病人等作指定布施,属于未分配那一方,因为不存在“我不给某人”这样的拒绝。差别对待才是分配的关键。因此说“其余的”等。“也可以不给”——通过“也”这个字说明也可以给与。但那只是出于悲悯,并不是为了圆满义务,所以即使是对破戒的人,只要他有需要且条件允许,也应该给与。因为布施并不禁止任何人。巴利
Imaṃ pana sāraṇīyadhammanti imaṃ catutthaṃ saritabbayuttadhamaṃ. Na hi…pe… gaṇhanti, tasmā sādhāraṇabhogitā dussīlassa natthīti ārambhopi tāva na sambhavati, kuto pūraṇanti adhippāyo. Parisuddhasīloti iminā lābhassa dhammikabhāvaṃ dasseti. Vattaṃ akhaṇḍentoti iminā appaṭivibhattabhogitaṃ sādhāraṇabhogitañca dasseti. Sati pana tadubhaye sāraṇīyadhammo pūrito eva hotīti āha ‘‘pūretī’’ti. Odissakaṃ katvāti etena anodissakaṃ katvā pituno, ācariyupajjhāyādīnaṃ vā therāsanato paṭṭhāya dentassa sāraṇīyadhammoyeva hotīti dasseti. Dātabbanti avassaṃ dātabbaṃ. Sāraṇīyadhammo panassa na hoti paṭijaggaṭṭhāne odissakaṃ katvā dinnattā. Tenāha ‘‘palibodhajagganaṃ nāma hotī’’ti. Muttapalibodhassa vaṭṭati amuttapalibodhassa pūretuṃ asakkuṇeyyattā. Yadi evaṃ sabbena sabbaṃ sāraṇīyadhammaṃ pūrentassa odissakadānaṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? No na vaṭṭati yuttaṭṭhāneti dassento ‘‘tena panā’’tiādimāha. Iminā odissakadānaṃ panassa na sabbattha vāritanti dasseti. Gilānādīnañhi odissakaṃ katvā dānaṃ appaṭivibhāgapakkhikaṃ ‘‘asukassa na dassāmī’’ti paṭikkhepassa abhāvato. Byatirekappadhāno hi paṭibhāgo. Tenāha ‘‘avasesa’’ntiādi. Adātumpīti pi-saddena dātumpi vaṭṭatīti dasseti. Tañca kho karuṇāyanavasena, na vattaparipūraṇavasena, tasmā dussīlassapi atthikassa sati sambhave dātabbaṃ. Dānañhi nāma na kassaci nivāritaṃ.
“善学”是指在应当忆念的圆满方法上善学,意思是善巧熟练。现在为了显示这种善巧,才说了“因为善学”等话。用整整十二年、不能少于此,就是以此显示它难以圆满。因为他具有大果报、大利益,甚至被比现世利益更殊胜的果报利益所伴随,所以具足这一点的人,就像获得殊胜利益的圣者一样,在世间具备稀有难得之法。因为他把极难舍弃的布施所成和持戒所成的福德的对立面远远压伏,以清净的心在世间公开而闻名地生活。为了从反面和正面说明这个道理,才说了“如果”等话。这本身很容易理解。巴利
Susikkhitāyāti sāraṇīyapūraṇavidhimhi susikkhitāya, sukusalāyāti attho. Idāni tassa kosallaṃ dassetuṃ ‘‘susikkhitāya hī’’tiādi vuttaṃ. Dvādasahi vassehi pūrehi, na tato oranti iminā tassa duppūrataṃ dasseti. Tathā hi so mahapphalo mahānisaṃso diṭṭhadhammikehipi tāvagarutarehi phalānisaṃsehi anugatoti taṃsamaṅgī ca puggalo visesalābhī ariyapuggalo viya loke acchariyabbhutadhammasamannāgato hoti. Tathā hi so duppajahadānamayassa sīlamayassa puññassa paṭipakkhadhammaṃ sudūre vikkhambhitaṃ katvā visuddhena cetasā loke pākaṭo paññāto hutvā viharati. Tassimamatthaṃ byatirekato anvayato ca vibhāvetuṃ ‘‘sace hī’’tiādi vuttaṃ. Taṃ suviññeyyameva.
现在要说明他来世和现世的利益,所以说了“如此圆满应受念的法”等话。没有嫉妒,也没有悭吝,因为长久修习已经把它们断除了。为人所喜爱,因为能施舍、持戒的品德广为人知。因此说“施者可爱,众人亲近”等(《增支部》5.34)。容易获得资具,因为布施本身具有现世利益的本质,是志向广大者获得资具的方式。放进钵里的东西布施出去不会耗尽,因为对放进钵里的东西,十二年的大戒行从未间断地圆满。得到最上等的物品,因为布施是从最上的应受供者开始给的。在恐惧等……中略……不生起,因为长久圆满布施,对施物和受者不加分别,以对己无所牵挂的心,长久地施舍,心已舒展。巴利
Idānissa samparāyike diṭṭhadhammike ca ānisaṃse dassetuṃ ‘‘evaṃ pūritasāraṇīyadhammassā’’tiādi vuttaṃ. Neva issā na macchariyaṃ hoti cirakālabhāvanāya vidhutabhāvato. Manussānaṃ piyo hoti pariccāgasīlatāya vissutattā. Tenāha ‘‘dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū’’tiādi (a. ni. 5.34). Sulabhapaccayo hoti dānavasena uḷārajjhāsayānaṃ paccayalābhassa idhānisaṃsasabhāvato dānassa. Pattagatamassa diyyamānaṃ na khīyati pattagatasseva dvādasavassikassa mahāvattassa avicchedena pūritattā. Aggabhaṇḍaṃ labhati devasikaṃ dakkhiṇeyyānaṃ aggato paṭṭhāya dānassa dinnattā. Bhaye vā…pe… āpajjanti deyyappaṭiggāhakavikappaṃ akatvā attani nirapekkhacittena cirakālaṃ dānassa pūritatāya pasāritacittattā.
其中,“在那当中”是指在那些应当说明的利益里。这些是果、事、因。摩诃耆利村,是龙岛一侧的一个村庄。“即使得不到的人”,是指因为福德微薄而成为得不到者,即使如此也是如此。“与乞食路线相符的”,是指他们知道那条相符、属于那一类的乞食路线。由于是无上人法,也为了消除长老们的疑惑,所以他说:“尊者,我的应忆念法已经圆满了。”同样,在第二个事例中,长老也表明了自己。据说他年轻时就已是应忆念法的圆满者。因为被众人喜爱,也因为容易获得资具,这也是这件事本身。而为了说明入钵之物不竭的殊胜,所以说“这是首先……中略……在这里是事由”。巴利
Tatrāti tesu ānisaṃsesu vibhāvetabbesu. Imāni phalāni vatthūni kāraṇāni. Mahāgirigāmo nāma nāgadīpapasse eko gāmova. Alabhantāpīti appapuññatāya alābhino samānāpi. Bhikkhācāramaggasabhāganti sabhāgaṃ tabbhāgiyaṃ bhikkhācāramaggaṃ jānanti. Anuttarimanussadhammattā therānaṃ saṃsayavinodanatthañca ‘‘sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito’’ti āha. Tathā hi dutiyavatthusmimpi therena attā pakāsito. Daharakāle evaṃ kira sāraṇīyadhammapūrako ahosi. Manussānaṃ piyatāya sulabhapaccayatāyapi idaṃ vatthumeva. Pattagatākhīyanassa pana visesaṃ vibhāvanato ‘‘idaṃ tāva…pe… ettha vatthū’’ti vuttaṃ.
所谓“山品大供养”,是指在塔庙山上,在整座兰卡岛一由旬范围内的大海中,安置停泊船只木筏之类的东西,用灯、花、香等举行的大供养。为了说明这种行持不会徒劳无益,她说:“这些将会属于我。”这也是从间接的方式、以暗示的方式来说的。“相应”的意思是:像“应忆念法的圆满者”这样如实地宣说,对你们来说是相应的。巴利
Giribhaṇḍamahāpūjāyāti cetiyagirimhi sakalalaṅkādīpe yojanappamāṇe samudde ca nāvāsaṅghāṭādike ṭhapetvā dīpapupphagandhādīhi kariyamānāya mahāpūjāya. Tassā ca paṭipattiyā avañjhabhāvavibhāvanatthaṃ ‘‘ete mayhaṃ pāpuṇissantī’’ti āha. Pariyāyenapi lesenapi. Anucchavikanti ‘‘sāraṇīyadhammapūrako’’ti yathābhūtapavedanaṃ tumhākaṃ anucchavikanti attho.
他们因为害怕盗贼,连招呼都没打就逃走了。也有人说是“因为自己日子过不下去”。她说:“我是圆满具足应忆念法的人,就算只靠我钵里的食物,也养得起所有这些比丘尼。”所以她说:“你们不要去想他们离开的事。”“能维持下去”:就是能过得下去。这位长老尼是圆满具足应忆念法的人,而那位长老单凭戒的威力,就让天神热心起来了。巴利
Anārocetvāva palāyiṃsu corabhayena. ‘‘Attano dujjīvikāyā’’tipi vadanti. Ahaṃ sāraṇīyadhammapūrikā, mama pattapariyāpannenapi sabbāpimā bhikkhuniyo yāpessantīti āha ‘‘mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayitthā’’ti. Vaṭṭissatīti kappissati. Therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi, therassa pana sīlatejeneva devatā ussukkaṃ āpajji.
这些戒没有破裂,所以叫不破裂。为了说明它们怎样才算破裂,才说了“若对某……”等话。其中,已受具足戒者的戒,应按照诵戒的次第来理解它的开头和结尾,因此说了“于七……”等话。因为犯戒蕴没有别的次第;未受具足戒者的戒,按受持的次第也能知道它的开头和结尾。如边缘被割断的布,就是在边缘或末端被割裂的布。这是不相似的譬喻,因为“不破裂”的含义更强。其余几个譬喻也应这样理解。破裂的状态,即破损,就是破裂;戒有这种状态,就叫有破裂的戒。“有洞的”等词也是同样的道理。在中间破裂,是以贯穿的方式在中间破裂。如同杂色斑驳的母牛,这是它们的关联。斑驳,是指超过一半或三分之一处,有异于本色的杂色相混。杂色,是指仅由异于本色的、间杂的斑点所混杂。这是它们之间的区别。远离斑驳,就是无斑驳;同样,就是无杂色。戒能从渴爱的奴役中解脱出来,并能成为导向还灭的亲近依。因此,用“从渴爱的奴役中解脱”这样的话,说明了那些戒具有导向还灭的亲近依性。由“作自由”这一说法,显示了以省略后词的方式来说明“作自由的”就是“自由的”。或者说,具有这种戒的人被称为自在、自主、自由,因此也是自由的。由于智者之外的人无法衡量,所以说“智者所赞叹”。或者,因为戒极其清净、圆满,所以被智者赞叹,因此是智者所赞叹的。巴利
Natthi etesaṃ khaṇḍanti akhaṇḍāni. Taṃ pana nesaṃ khaṇḍaṃ dassetuṃ ‘‘yassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha upasampannasīlānaṃ uddesakkamena ādiantā veditabbā. Tenāha ‘‘sattasū’’tiādi. Na hi añño koci āpattikkhandhānaṃ anukkamo atthi, anupasampannasīlānaṃ samādānakkamenapi ādiantā labbhanti. Pariyante chinnasāṭako viyāti tatrante dasante vā chinnavatthaṃ viya. Visadisudāharaṇañcetaṃ ‘‘akhaṇḍānī’’ti imassa adhikatattā. Evaṃ sesānampi udāharaṇāni. Khaṇḍikatā bhinnatā khaṇḍaṃ, taṃ etassa atthīti khaṇḍaṃ, sīlaṃ. Chiddantiādīsupi eseva nayo. Vemajjhe bhinnaṃ vinivijjhanavasena. Visabhāgavaṇṇena gāvī viyāti sambandho. Visabhāgavaṇṇena upaḍḍhaṃ tatiyabhāgagataṃ sambhinnavaṇṇaṃ sabalaṃ, visabhāgavaṇṇeheva bindūhi antarantarāhi vimissaṃ kammāsaṃ. Ayaṃ imesaṃ viseso. Sabalarahitāni asabalāni, tathā akammāsāni. Sīlassa taṇhādāsabyato mocanaṃ vivaṭṭūpanissayabhāvāpādanaṃ, tasmā taṇhādāsabyato mocanavacanena tesaṃ sīlānaṃ vivaṭṭūpanissayatamāha. Bhujissabhāvakaraṇatoti iminā bhujissakarāni bhujissānīti uttarapadalopenāyaṃ niddesoti dasseti. Yasmā vā taṃsamaṅgipuggalo serī sayaṃvasī bhujisso nāma hoti, tasmāpi bhujissāni. Aviññūnaṃ appamāṇatāya ‘‘viññuppasatthānī’’ti vuttaṃ. Suparisuddhabhāvena vā sampannattā viññūhi pasatthānīti viññuppasatthāni.
不被渴爱和邪见执取,意思是:没有以渴爱的执取认为“我靠这个戒会成为天人,或者成为某位天人”,也没有以邪见的执取认为“我靠这个戒成为天人后,在那里就会恒常、稳固、永存”,因此说不被执取。所谓“被执取”,意思是:以“这是你戒上的过失”这样的话,通过指出四种退堕中的任何一种,来指责、非难、指控。戒本身通过无追悔等次第,最终只是为了成就定,所以说“能引向定”。以引向定为目标的,就是能引向定的。巴利
Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattāti ‘‘imināhaṃ sīlena devo vā bhavissāmi devaññataro vā’’ti taṇhāparāmāsena, ‘‘imināhaṃ sīlena devo hutvā tattha nicco dhuvo sassato bhavissāmī’’ti diṭṭhiparāmāsena ca aparāmaṭṭhattā. Parāmaṭṭhunti ‘‘ayaṃ te sīlesu doso’’ti catūsu vipattīsu yāya kāyaci vipattiyā dassanena parāmaṭṭhuṃ, anuddhaṃsetuṃ codetunti attho. Sīlaṃ nāma avippaṭisārādipārampariyena yāvadeva samādhisampādanatthanti āha ‘‘samādhisaṃvattanikānī’’ti. Samādhisaṃvattanappayojanāni samādhisaṃvattanikāni.
相同的状态就是共性。因为圆满具备四种清净,就像中间没有裂痕的纯金一样没有分别,所以由戒而来的共性就是戒的共性。达到了、进入了这种戒的共性状态,就是达到戒的共性者。因此说具有已达相同状态的戒,意思是:以戒的圆满而达到了相同的状态,具有同类的行持。凡夫的四遍清净戒虽然也可以没有差异,但那并不是决定性的;而这道戒则是决定性的、固定的,所以说在道戒上没有差异。正是针对这一点才说了凡那些戒等语,也就是说,那是针对道戒而说的。巴利
Samānabhāvo sāmaññaṃ, paripuṇṇacatupārisuddhibhāvena majjhe bhinnasuvaṇṇassa viya bhedābhāvato sīlena sāmaññaṃ sīlasāmaññaṃ, taṃ gato upagatoti sīlasāmaññagato. Tenāha ‘‘samānabhāvūpagatasīlo’’ti, sīlasampattiyā samānabhāvaṃ upagatasīlo sabhāgavuttikoti attho. Kāmaṃ puthujjanānampi catupārisuddhisīle nānattaṃ na siyā, taṃ pana na ekantikaṃ, idaṃ ekantikaṃ niyatabhāvatoti āha ‘‘natthimaggasīle nānatta’’nti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttanti maggasīlaṃ sandhāya taṃ ‘‘yāni tāni sīlānī’’tiādi vuttaṃ.
这一种,是我和你们都已经亲自见到的。所谓“见”,就是道正见。所谓“无过失”,是说已经去掉过失,也就是断除了贪等不善法。所谓“能出离”,是说从轮回之苦中出离、脱离。它自己出离的同时,也让具足这种见的人从轮回之苦中出离,所以这样说。所谓“依教奉行者”,就是奉行导师教导的人;这是说,他依照教导去修行。所谓“相同的见地”,是指相似的见地,也就是通过通达真理而达到无差别的见地。巴利
Yāyanti yā ayaṃ mayhañceva tumhākañca paccakkhabhūtā. Diṭṭhīti maggasammādiṭṭhi. Niddosāti niddhutadosā, samucchinnarāgādipāpadhammāti attho. Niyyātīti vaṭṭadukkhato nissarati niggacchati. Sayaṃ niyyantīyeva hi taṃsamaṅgipuggalaṃ vaṭṭadukkhato niyyāpetīti vuccati. Yā satthu anusiṭṭhi, taṃ karotīti takkaro, tassa, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjantassāti attho. Samānadiṭṭhibhāvanti sadisadiṭṭhibhāvaṃ saccasampaṭivedhena abhinnadiṭṭhibhāvaṃ.
2. 第二可忆念经的注释巴利
2. Dutiyasāraṇīyasuttavaṇṇanā
12 第十二段:第二经中说的“对同梵行者”,就是指对共同修学正法的人。“做可爱的事”,是说做让人喜爱、值得喜爱的事,所以叫“令人喜爱”。“做可敬的事”,是说做让人敬重、值得敬重的事,所以叫“令人敬重”。“为了摄受”,是说这些摄受事的殊胜性质,能用来摄受同梵行者,这就是它们的关联。“为了无诤”,正因为它们本身就是摄受事,所以不是为了争论。而且,当它们具备作为无诤之因的摄受作用时,依靠它们,同梵行者自然就达成和合、没有分裂,因此说“以和合……”等话。巴利
12. Dutiye sabrahmacārīnanti sahadhammikānaṃ. Piyaṃ piyāyitabbakaṃ karontīti piyakaraṇā. Garuṃ garuṭṭhāniyaṃ karontīti garukaraṇā. Saṅgaṇhanatthāyāti saṅgahavatthuvisesabhāvato sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṇāya saṃvattantīti sambandho. Avivadanatthāyāti saṅgahavatthubhāvato eva na vivadanatthāya. Sati ca avivadanahetubhūtasaṅgahakatte tesaṃ vasena sabrahmacārīnaṃ samaggabhāvo bhedābhāvo siddhoyevāti āha ‘‘sāmaggiyā’’tiādi.
3. 出离经的注释巴利
3. Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā
13 在第三经的注释中:
“已增长”:是指通过修习达到圆满而变得充实。
“一再地作”:是指通过反复修习,使它在修习中不断持续生起。
“已成为如已驾驭的车乘”:就像由良种马驾轭的车乘,由善巧的御者掌控,能随自己的意愿行驶;同样,它已被掌握,达到能随自己意愿运作的状态。
“已成为基础”:或者是指以决意为意义,像基础一样被建立起来。也就是说,通过彻底净化一切杂染,由于它成为神通殊胜生起的依处,就像彻底清净了险难基础一样,这是所说的意思。
“已决意”:是指由于远离对立面,以善修习的状态,安立于能适合各种决意的状态。
“周全地积聚”:是指在一切方面都使修习得到增长,所以说“已累积”。
“善加策励”:是指通过达到神足修习的顶峰而完全善加修习。
“他宣说未证之事”:是指以“慈心解脱确实为我所修习”等语,宣说自身并不存在的功德。
“再无嗔恨”:是指了知“如今,我所谓的嗔恨已完全不存在了”。
此处是顾及“心解脱”一词而说“已脱离”。巴利
13. Tatiye vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṃ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitā. Yuttayānasadisā katāti yathā yuttamājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattirahaṃ gahitā. Vatthukatāti vā adhiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā, sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisesatāya pavattiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katāti vuttaṃ hoti. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā. Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanūpacayaṃ gamitā. Tenāha ‘‘upacitā’ti. Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāsikhāppattiyā sammadeva sambhāvitā. Abhūtabyākaraṇaṃ byākarotīti ‘‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā’’tiādinā attani avijjamānaguṇābhibyāhāraṃ byāharati. Cetovimuttisaddaṃ apekkhitvā ‘‘nissaṭā’’ti vuttaṃ. Puna byāpādo natthīti idāni mama byāpādo nāma sabbaso natthīti ñatvā.
“强力观”是怖畏现起智、过患随观智、欲解脱智、坏灭智这四种智的统称。为了说明“由于那些相不存在,阿拉汉果定是无相的”,接着说了“因为那个……”等话。其中,贪的相,或者贪本身就是相,就叫贪相。通过“等”这个字,应当理解它也涵盖了嗔相等等。色、受等行的相,就是色相等。这些相以“常”等方式呈现出来,就是常相等。因为这样的相在阿拉汉果中完全不存在,所以说“因为那个……是无相的”。“随相而行者”:指忆念相、追随相、以相为所缘而生起,以戒为依托而运作,所以叫随相而行者。因此注释者说:“它以所说的种种相为随行的性质。”巴利
Balavavipassanāti bhayatupaṭṭhāne ñāṇaṃ, ādīnavānupassane ñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ, bhaṅgañāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Yesaṃ nimittānaṃ abhāvena arahattaphalasamāpattiyā animittatā, taṃ dassetuṃ ‘‘sā hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha rāgassa nimittaṃ, rāgo eva vā nimittaṃ rāganimittaṃ. Ādi-saddena dosanimittādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Rūpavedanādisaṅkhāranimittaṃ rūpanimittādi. Tesaṃyeva niccādivasena upaṭṭhānaṃ niccanimittādi. Tayidaṃ nimittaṃ yasmā sabbena sabbaṃ arahattaphale natthi, tasmā vuttaṃ ‘‘sā hi…pe… animittā’’ti. Nimittaṃ anussarati anugacchati ārabbha pavattati sīlenāti nimittānusārī. Tenāha ‘‘vuttappabhedaṃ nimittaṃ anusaraṇasabhāva’’nti.
我慢,就是“我是”这种想法生起的、以自我为对象的慢。也就是认为“我是这个名为某某者”,把色身当作自己的相,或者把受等诸法中的某一种相当作自己的相,执著“这个是我,我就是这个”。因为靠它能够彻底断除我慢,所以叫“我慢的断除”,也就是阿拉汉道。接着又说“我慢不再存在”,这是在说明它不再生起的法性,实际上就是在阐明我慢已经被断除的状态。巴利
Asmimānoti ‘‘asmī’’ti pavatto attavisayo māno. Ayaṃ nāma ahamasmīti rūpalakkhaṇo vedanādīsu vā aññataralakkhaṇo ayaṃ nāma attā ahaṃ asmīti. Asmimāno samugghātīyati etenāti asmimānasamugghāto, arahattamaggo. Puna asmimāno natthīti tassa anuppattidhammatāpādanaṃ kittento samugghātattameva vibhāveti.
4-5. 《善经》等的注释巴利
4-5. Bhaddakasuttādivaṇṇanā
14-15 第十四到十五项。第四项里,因为以应当安住的意义来说,或者因为这个人把业当作园林,所以叫“业园”。“乐于业”是指沉溺在业里,而不是以教理的责任或观禅的责任为乐。“一再投入”是指因为已经专注在这件事上,所以一再地相应、投入、专心。“闲谈杂语”是指依女色、男色等相,一再地交谈。第五项没有什么可说的。巴利
14-15. Catutthe āramitabbaṭṭhena vā kammaṃ ārāmo etassāti kammārāmo. Kamme rato na ganthadhure vipassanādhure vāti kammarato. Punappunaṃ yuttoti tapparabhāvena anu anu yutto pasuto. Ālāpasallāpoti itthivaṇṇapurisavaṇṇādivasena punappunaṃ lapanaṃ. Pañcame natthi vattabbaṃ.
第6篇 那咕拉父经的注释巴利
6. Nakulapitusuttavaṇṇanā
16 第十六项:由于不相应的感受生起,就像用锯子锯断四威仪一样,使人受到损害,所以叫“病”;谁有这种病,谁就是“有病的人”。他被由这种病所生的苦所苦。所谓“极重病者”,是指因为界耗竭而身体衰损殆尽的人。巴利
16. Chaṭṭhe visabhāgavedanuppattiyā kakaceneva catuiriyāpathaṃ chindanto ābādhayatīti ābādho, so yassa atthīti ābādhiko. Taṃsamuṭṭhānadukkhena dukkhito. Adhimattagilānoti dhātusaṅkhayena parikkhīṇasarīro.
他像已经穿过令人恐惧的荒野沙漠一样,越过了十六种事和八种事的疑,所以叫“度疑”。他已经远离、彻底断除了在种种心念活动等处生起的“是这样呢,还是不是这样呢”这种犹豫,所以叫“离犹豫疑惑”。因为舍弃了那些会让人怯懦的恶法,又能安住在不被贪欲散乱的戒等功德中,所以具备自信;达到了无畏、明达的状态,就是“得无所畏”。因为是自己亲眼所见,不依靠别人,知道没有别人可以依赖,所以叫“不依他”。巴利
Sappaṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā aṭṭhavatthukā ca vicikicchā tiṇṇā imāyāti tiṇṇavicikicchā. Vigatā samucchinnā pavattiādīsu ‘‘evaṃ nu kho na nu kho’’ti evaṃ pavattikā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkathā. Sārajjakarānaṃ pāpadhammānaṃ pahīnattā rāgavikkhepesu sīlādiguṇesu ca tiṭṭhakattā vesārajjaṃ, visāradabhāvaṃ veyyattiyaṃ pattāti vesārajjappattā. Attanā eva paccakkhato diṭṭhattā na paraṃ pacceti, nassa paro paccetabbo atthīti aparappaccayā.
从病中起来,是指从疾病的状态中恢复过来并安住。这个解说确实是以状态为重点。“曾经生病而后起来”,这只是举出义理的一个例子。巴利
Gilānā vuṭṭhitoti gilānabhāvato vuṭṭhāya ṭhito. Bhāvappadhāno hi ayaṃ niddeso. Gilāno hutvā vuṭṭhitoti idaṃ pana atthamattanidassanaṃ.
7. 索巴经注释巴利
7. Soppasuttavaṇṇanā
17 17. 在第七经的注释中,“从隐居出起者”这一句里,“隐居”是指:从那些同住的比丘、弟子、近事男等众生,以及色所缘等诸行中退开、抽离、藏避、远离。身体和心从这些对象中脱离出来,这种独一的状态就是“远离”,所以说“为了独居”等话。用“独居”这个词,是在说明从身远离中出起;用“法审察忍”等话,是在说明从心远离中出起。“出起”是指:从这两种远离中,由于有分心生起,并与同修梵行者相聚,而达到具足的状态。巴利
17. Sattame paṭisallānā vuṭṭhitoti ettha paṭisallānanti tehi tehi saddhivihārikaantevāsikaupāsakādisattehi ceva rūpārammaṇādisaṅkhārehi ca paṭinivattitvā apasakkitvā nilīyanaṃ vivecanaṃ. Kāyacittehi tato vivitto ekībhāvo pavivekoti āha ‘‘ekībhāvāyā’’tiādi. Ekībhāvatoti ca iminā kāyavivekato vuṭṭhānamāha. Dhammanijjhānakkhantitotiādinā cittavivekato. Vuṭṭhitoti tato duvidhavivekato bhavaṅguppattiyā sabrahmacārīhi samāgamena upeto.
8. 《渔夫经》的注释巴利
8. Macchabandhasuttavaṇṇanā
18 第八经里说的“杀鱼者”,就是渔夫,也就是捕鱼的人。在“杀羊者”这一类说法中,羊叫eḷaka,杀羊的人就叫杀羊者。在“杀猪者”等说法里,也是同样的道理。巴利
18. Aṭṭhame macchaghātakanti macchabandhaṃ kevaṭṭaṃ. Orabbhikādīsu urabbhā vuccanti eḷakā, urabbhe hantīti orabbhiko. Sūkarikādīsupi eseva nayo.
9. 第一《死随念经》的注释。巴利
9. Paṭhamamaraṇassatisuttavaṇṇanā
19 第九经中,“名为这样的村庄”是指依止一个叫那提迦的村庄。那是两位叔父和伯父之子所有的两个村庄,在其中一个村庄里。亲属居住的地方叫“亲属村”,而“亲属村”就是“那提迦”,这是把ña音替换成了na音,就像“animittā na nāyare”等例子中那样。据说,那个村庄原本是那些人的先人作为自己亲属共同居住的地方而居住的,因此被称为“那提迦”。后来,它被两位继承人分成两份来使用。“giñjakā”就是砖,“炼瓦堂”(giñjakāvasatha)便是纯以砖建造的住所。因为那个住所,就像不需要用灰泥粉饰一样,纯粹是用砖砌成并盖顶而建的。据说,在那个地方,泥土没有掺杂砂砾、碎石、沙土等,坚硬、光滑、细腻,用它制成的陶器也像石制的一样坚固。因此,那些近事男用那种泥土制作成长方形的砖,一块一块地放置好,门窗、门扇、椽木等一切都不用其他材料,仅用那些砖就建成了宫殿。因此说“在砖造的宫殿中”。巴利
19. Navame evaṃnāmake gāmeti nātikānāmakaṃ gāmaṃ nissāya. Dvinnaṃ cūḷapitimahāpitiputtānaṃ dve gāmā, tesu ekasmiṃ gāme. Ñātīnañhi nivāsaṭṭhānabhūto gāmo ñātiko, ñātikoyeva nātiko ña-kārassa na-kārādeso ‘‘animittā na nāyare’’tiādīsu (visuddhi. 1.174; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.20; jā. aṭṭha. 2.2.34) viya. So kira gāmo yesaṃ tadā tesaṃ pubbapurisena attano ñātīnaṃ sādhāraṇabhāvena nivasito, tena ñātikoti paññāyittha. Atha pacchā dvīhi dāyādehi dvidhā vibhajitvā paribhutto. Giñjakā vuccati iṭṭhakā, giñjakāhiyeva kato āvasathoti giñjakāvasatho. So hi āvāso yathā sudhāparikammena payojanaṃ natthi, evaṃ iṭṭhakāhi eva cinitvā chādetvā kato. Tasmiṃ kira padese mattikā sakkharamarumpavālukādīhi asammissā kathinā saṇhasukhumā, tāya katāni kulālabhājanānipi silāmayāni viya daḷhāni. Tasmā te upāsakā tāya mattikāya dīghaputhū iṭṭhakā kāretvā ṭhapetvā ṭhapetvā dvāravātapānakavāṭatulāyo sabbaṃ dabbasambhārena vinā tāhi iṭṭhakāhiyeva pāsādaṃ kāresuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘iṭṭhakāmaye pāsāde’’ti.
一夜一日,就是一个晚上加一个白天。世尊的教法,就是导师那能使人证得圣道的教诫。我确实做了很多啊,意思就是:我确实应该已经做了许多对自己的利益和出家本分该做的事。巴利
Rattindivanti ekarattidivaṃ. Bhagavato sāsananti ariyamaggappaṭivedhāvahaṃ satthu ovādaṃ. Bahu vata me kataṃ assāti bahu vata mayā attahitaṃ pabbajitakiccaṃ kataṃ bhaveyya.
“那段时间”就是指那么一段时间。“一餐团食”是指足够维持一天的团食。就像吸进里面的风再呼出去、呼出去的风再吸进来,这里是针对同一种风的进与出而说的,应当理解为这是依据鼻中气息的共同性质来表达的。巴利
Tadantaranti tattakaṃ velaṃ. Ekapiṇḍapātanti ekaṃ divasaṃ yāpanappahonakaṃ piṇḍapātaṃ. Yāva anto paviṭṭhavāto bahi nikkhamati, bahi nikkhantavātovā anto pavisatīti ekasseva pavesanikkhamo viya vuttaṃ, taṃ nāsikāvātabhāvasāmaññenāti daṭṭhabbaṃ.
10. 第二死念经注释巴利
10. Dutiyamaraṇassatisuttavaṇṇanā
20 20. 在第十经中,“已出离”指已经过去、已经越过。“已返回”指已经回来、已经到达,就是这个意思。因此说“已到达”。“他将成为我的障碍”:不只是像前面说的那样命终,而是我得到极其难得的机会之后,它可能成为我作意世尊教法、成为我活命、以及生天和解脱的障碍——这就是意思所在。因此说“三种障碍”等。“会败坏”:就是走向败坏。像利刃一样切割身体四肢关节、切断关节连接的风,就是“利刃风”。“想要去做的欲愿”:指能引向出离、想要行善的欲愿。“加行的精进”:指致力于修习的精进。“不退”:就是不退回、不退缩,也就是中途不松懈、不放弃的精进。因此说“不厌倦、不退转”。巴利
20. Dasame nikkhanteti vītivatte. Patigatāyāti paccāgatāya, sampattāyāti attho. Tenāha ‘‘paṭipannāyā’’ti. So mamassa antarāyoti yathāvuttā na kevalaṃ kālakiriyāva, mama atidullabhaṃ khaṇaṃ labhitvā tassa satthusāsanamanasikārassa ceva jīvitassa ca saggamokkhānañca antarāyo assa, bhaveyyāti attho. Tenāha ‘‘tividho antarāyo’’tiādi. Vipajjeyyāti vipattiṃ gaccheyya. Satthakena viya aṅgapaccaṅgānaṃ kantanakārakā kāye sandhibandhanacchedakavātā satthakavātā. Kattukamyatāchandoti niyyānāvaho kattukamyatākusalacchando. Payogavīriyanti bhāvanānuyogavīriyaṃ. Na paṭivāti na paṭinivattatīti appaṭivānī, antarā vosānānāpajjanavīriyaṃ. Tenāha ‘‘anukkaṇṭhanā appaṭisaṅgharaṇā’’ti.