《第一应请经》的注释
1. Paṭhamaāhuneyyasuttavaṇṇanā
1在《六集》第一经里,“以眼见色后”这句话,是依着“依处”的习惯说法来讲的。这是一种连同依处一起说明的方式,就像说“用弓射箭”一样,所以应当理解为:以依处为主,来把握依止于它的作用。因此,这句话的意思是:“当色所缘出现在眼门时,以眼识看见那个色。”
“既不喜悦”是说:在速行刹那,对可意所缘不生起贪,所以不喜悦;又因为以道彻底断除了贪,所以也不会以居家式的爱着而喜悦。“不忧”是说:对不可意所缘不生嗔。由于诸根之变异,对可意、不可意、中庸的所缘,都不平等地、不正当地执取,不作平等观察。“具念”是与念相应,“正知”即是与正知相应。由于念的圆满成就和慧的圆满成就,所以说“具念正知”。与念相应故为具念,与正知相应故为正知。即使在观智生起的因缘不具足之时,也由于生起的差别而说“常住住”。所谓“常住住”,就是漏尽者的常住住,是永远现起的住。因为除了等至时和有分时,漏尽者就是以这六支舍而住。
1. Chakkanipātassa paṭhame cakkhunā rūpaṃ disvāti nissayavohārena vuttaṃ. Sasambhārakaniddesoyaṃ yathā ‘‘dhanunā vijjhatī’’ti, tasmā nissayasīsena nissitassa gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenāyamattho ‘‘cakkhudvāre rūpārammaṇe āpāthagate taṃ rūpaṃ cakkhuviññāṇena disvā’’ti. Neva sumano hotīti javanakkhaṇe iṭṭhe ārammaṇe rāgaṃ anuppādento neva sumano hoti gehassitapemavasenapi maggena sabbaso rāgassa samucchinnattā. Na dummanoti aniṭṭhe adussanto na dummano. Pasādaññathattavasenapi iṭṭhepi aniṭṭhepi majjhattepi ārammaṇe na samaṃ sammā ayoniso gahaṇaṃ asamapekkhanaṃ. Ayañcassa paṭipatti sativepullappattiyā paññāvepullappattiyā cāti āha ‘‘sato sampajāno hutvā’’ti. Satiyā yuttattā sato. Sampajaññena yuttattā sampajāno. Ñāṇuppattipaccayarahitakālepi pavattibhedanato ‘‘satatavihāro kathito’’ti vuttaṃ. Satatavihāroti khīṇāsavassa niccavihāro sabbadā pavattanakavihāro. Ṭhapetvā hi samāpattivelaṃ bhavaṅgavelañca khīṇāsavā imināva chaḷaṅgupekkhāvihārena viharanti.
在这里,关于“在六门中也以舍而住”这句话,说的是六支舍。而由于说到“正知”,就可以知道有四种与智相应的心,因为如果没有这些心,就不可能有正知。由于是常住的住,所以可以知道有八种大唯作心。由于说到“既不喜悦,也不忧”,就可以知道八种大唯作心、生笑心和确定心,一共十种心。有人问:与贪和嗔俱生的喜与忧不存在,而这些心也同样没有喜与忧,那么以六支舍的方式所说的这些常住的住,怎么会有喜呢?答:由于惯习。漏尽者对于可意和不可意的所缘,虽然因为不放弃自己清净的本性,大多像保持中立一样以舍而住,但有时候在没有那种心的造作时,对于本性就可意的所缘,阿罗汉的心也会因为过去的惯习而伴随喜生起。
Ettha ca ‘‘chasu dvāresupi upekkhako viharatī’’ti iminā chaḷaṅgupekkhā kathitā. ‘‘Sampajāno’’ti vacanato pana cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti tehi vinā sampajānatāya asambhavato. Satatavihārabhāvato aṭṭha mahākiriyacittāni labbhanti. ‘‘Neva sumano na dummano’’ti vacanato aṭṭha mahākiriyacittāni, hasituppādo, voṭṭhabbanañcāti dasa cittāni labbhanti. Rāgadosasahajātānaṃ somanassadomanassānaṃ abhāvo tesampi sādhāraṇoti chaḷaṅgupekkhāvasena āgatānaṃ imesaṃ satatavihārānaṃ somanassaṃ kathaṃ labbhatīti ce? Āsevanato. Kiñcāpi khīṇāsavo iṭṭhāniṭṭhepi ārammaṇe majjhatto viya bahulaṃ upekkhako viharati attano parisuddhapakatibhāvāvijahanato, kadāci pana tathā cetobhisaṅkhārābhāve yaṃ taṃ sabhāvato iṭṭhaṃ ārammaṇaṃ, tassa yāthāvasabhāvaggahaṇavasenapi arahato cittaṃ pubbāsevanavasena somanassasahagataṃ hutvā pavattateva.
第二应请经等的注释
2-7. Dutiyaāhuneyyasuttādivaṇṇanā
2-7在第二经的注释中,“多种的”意思是种种、各式各样。“神变种类”指神通的类别。“经历”就是体验、接触、证得、达到的意思。现在为了显示它多种多样的形态,就说了“一身变成多身”等话。其中,“一身变成多身”是说,在作变化之前,他本来只是一身。“变成多种”是说,他想在许多众生面前经行,或者想背诵,或者想提问,就能变成百身、千身。“显现和隐没”在这里的意思是:令它显现,令它隐没。正是针对这一点,《无碍解道》中说:“显现,是指不被任何东西遮蔽、不被覆盖、敞开;隐没,是指被任何东西遮蔽、被覆盖、被遮盖、被掩藏。”“穿壁、穿墙、穿山,无滞碍而行,犹如在虚空中”,这里“穿壁”是指他壁,即壁的另一边,其余同理。“墙”是指房屋、寺院、村落等的围墙。“无滞碍”是不被黏着,犹如在虚空中。
2-7. Dutiye (visuddhi. 2.380) anekavihitanti anekavidhaṃ nānappakāraṃ. Iddhividhanti iddhikoṭṭhāsaṃ. Paccanubhotīti paccanubhavati, phusati sacchikaroti pāpuṇātīti attho. Idānissa anekavihitabhāvaṃ dassento ‘‘ekopi hutvā’’tiādimāha. Tattha ‘‘ekopi hutvā’’ti iminā karaṇato pubbeva pakatiyā ekopi hutvā. Bahudhā hotīti bahūnaṃ santike caṅkamitukāmo vā sajjhāyaṃ kātukāmo vā pañhaṃ pucchitukāmo vā hutvā satampi sahassampi hoti. Āvibhāvaṃ tirobhāvanti ettha āvibhāvaṃ karoti, tirobhāvaṃ karotīti ayamattho. Idameva hi sandhāya paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 3.11) vuttaṃ – ‘‘āvibhāvanti kenaci anāvuṭaṃ hoti appaṭicchannaṃ vivaṭaṃ, tirobhāvanti kenaci āvuṭaṃ hoti paṭicchannaṃ pihitaṃ paṭikujjita’’nti. Tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāseti ettha tirokuṭṭanti parakuṭṭaṃ, kuṭṭassa parabhāganti vuttaṃ hoti. Esa nayo itaresu. Kuṭṭoti ca gehabhittiyā etaṃ adhivacanaṃ. Pākāroti gehavihāragāmādīnaṃ parikkhepapākāro. Pabbatoti paṃsupabbato vā pāsāṇapabbato vā. Asajjamānoti alaggamāno seyyathāpi ākāse viya.
“浮出又沉入”在这里,“浮出”指的是升起来,“沉入”指的是沉下去。浮出和沉入合在一起,就是“浮出又沉入”。“在水上也不破裂”在这里,如果踩到水就沉下去,那就叫“破裂”;反过来,就叫“不破裂”。他盘着腿行走。“有翅膀的鸟”指的是长着翅膀的鸟。“像这样有大神力、有大威神的日月,也能用手去触摸”在这里,应当知道:日月因为运行在四万二千由旬的上方,所以有大神力;因为能在一刹那间照亮三个洲,所以有大威神。像这样,以在上方运行和照亮,而有大神力、有大威神。“触摸”就是抓住,或者碰触一部分。“遍摩”就是像擦镜面一样,普遍地摩擦。“乃至梵天界”就是把梵天界也作为界限。“以身自在转”在那里,是指在梵天世界中,能以身体随自己的意愿而行。
Ummujjanimujjanti ettha ummujjanti uṭṭhānaṃ vuccati. Nimujjanti saṃsīdanaṃ. Ummujjañca nimujjañca ummujjanimujjaṃ. Udakepi abhijjamāneti ettha yaṃ udakaṃ akkamitvā saṃsīdati, taṃ bhijjamānanti vuccati, viparītaṃ abhijjamānaṃ. Pallaṅkena gacchati. Pakkhīsakuṇoti pakkhehi yuttasakuṇo. Imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasatīti ettha candimasūriyānaṃ dvācattālīsayojanasahassassa upari caraṇena mahiddhikatā, tīsu dīpesu ekakkhaṇe ālokakaraṇena mahānubhāvatā veditabbā. Evaṃ uparicaraṇaālokakaraṇehi mahiddhike mahānubhāve. Parāmasatīti gaṇhāti, ekadese vā chupati. Parimajjatīti samantato ādāsatalā viya parimajjati. Yāva brahmalokāpīti brahmalokampi paricchedaṃ katvā. Kāyena vasaṃ vattetīti tatra brahmaloke kāyena attano vasaṃ vatteti.
“以天耳界”这句话里,因为和天相似,所以叫“天”。诸天的耳界是善业所生,不被胆、痰、血等阻碍,远离了烦恼污垢,所以能在很远的地方接收所缘对象,这样的清净耳界就是天耳界。而这位比丘依靠精进修行之力所生起的智耳界,也和它一样,因为与天相似,所以叫“天”。另外,因为是通过天住修行而获得的,自己也依止天住,所以也叫“天”。从听闻的作用来说,从不属于有情的意义来说,叫耳界;因为它执行耳界的功能,就像耳界一样,所以也叫耳界。也就是以这样的耳界。清净,是指纯粹、没有烦恼污垢。超越人耳,是指超越了人间的范围,在闻声方面已经超过并脱离了人间的肉耳界。能听到两种声音,就是能听到两种声音。哪两种?天和人,也就是说能听到诸天和人类的声音。由此可以知道,这是就部分范围来说的。远的近的,是指那些远到其他轮围世界的声音,以及近到连依止自身而住的众生的声音,都能听到。由此可以知道,这是就全部范围来说的。
Dibbāya sotadhātuyāti ettha dibbasadisattā dibbā. Devatānañhi sucaritakammanibbattā pittasemharuhirādīhi apalibuddhā upakkilesavimuttatāya dūrepi ārammaṇasampaṭicchanasamatthā dibbā pasādasotadhātu hoti. Ayañcāpi imassa bhikkhuno vīriyabhāvanābalena nibbattā ñāṇasotadhātu tādisāyevāti dibbasadisattā dibbā. Apica dibbavihāravasena paṭiladdhattā attanā ca dibbavihārasannissitattāpi dibbā. Savanaṭṭhena nijjīvaṭṭhena ca sotadhātu. Sotadhātukiccakaraṇena sotadhātu viyātipi sotadhātu. Tāya sotadhātuyā. Visuddhāyāti suddhāya nirupakkilesāya. Atikkantamānusikāyāti manussūpacāraṃ atikkamitvā saddasavane mānusikaṃ maṃsasotadhātuṃ atikkantāya vītivattetvā ṭhitāya. Ubho sadde suṇātīti dve sadde suṇāti. Katame dve? Dibbe ca mānuse ca, devānañca manussānañca saddeti vuttaṃ hoti. Etena padesapariyādānaṃ veditabbaṃ. Ye dūre santike cāti ye saddā dūre paracakkavāḷepi, ye ca santike antamaso sadehasannissitapāṇakasaddāpi, te suṇātīti vuttaṃ hoti. Etena nippadesapariyādānaṃ veditabbaṃ.
“其他有情”是指除了自己以外的其余有情。“他人”这个词也是同样的意思,只是根据所教化的对象和说法方式的不同,而在用词上有所变化。“以心知心”是用自己的心了知他们的心。“辨别”是区分界定之后。“了知”是依照有贪等种种状态,以各种方式来了知。在“有贪心”等分类中,应当知道“有贪心”是指八种与贪相应的心。其余属于四地的善心和无记心,则是“离贪”。两种忧心、两种疑心和掉举心——这四种心不被归入这一对分类中,但有些长老也把它们纳入其中。所谓“有嗔心”,是指两种忧心。所有四地的善心和无记心,就是“离嗔”。其余十种不善心不被归入这一对分类,不过有些长老也把它们纳入其中。在“有痴”和“离痴”这一对中,如果依照个别门的说法,只有与疑和掉举相应的两种心才是“有痴”。但因为痴存在于一切不善心中,所以应当知道十二种不善心都可以说是“有痴心”。其余的就是“离痴”。被昏沉和睡眠所伴随的心是“昏沉心”,被掉举所伴随的心是“散乱心”。色界和无色界的心是“广大心”,其余的是“非广大心”。所有三地的心都是“有上心”,出世间心是“无上心”。达到近行定和安止定的心是“得定心”,两者都未达到的是“未得定心”。应当知道,通过彼分解脱、镇伏解脱、断除解脱、止息解脱、出离解脱而达到解脱的,这五种都属于“解脱心”;未达到解脱的,则是“未解脱心”。
Parasattānanti attānaṃ ṭhapetvā sesasattānaṃ. Parapuggalānanti idampi iminā ekatthameva. Veneyyavasena pana desanāvilāsena ca byañjananānattaṃ kataṃ. Cetasā cetoti attano cittena tesaṃ cittaṃ. Pariccāti paricchinditvā. Pajānātīti sarāgādivasena nānappakārato jānāti. Sarāgaṃ vā cittantiādīsu pana aṭṭhalobhasahagatacittaṃ sarāgaṃ cittanti veditabbaṃ. Avasesaṃ cātubhūmakaṃ kusalābyākatacittaṃ vītarāgaṃ. Dve domanassacittāni, dve vicikicchuddhaccacittānīti imāni pana cattāri cittāni imasmiṃ duke saṅgahaṃ na gacchanti. Keci pana therā tānipi saṅgaṇhanti. Duvidhaṃ pana domanassacittaṃ sadosaṃ cittaṃ nāma. Sabbampi cātubhūmakaṃ kusalābyākatacittaṃ vītadosaṃ. Sesāni dasa akusalacittāni imasmiṃ duke saṅgahaṃ na gacchanti. Keci pana therā tānipi saṅgaṇhanti. Samohaṃ vītamohanti ettha pana pāṭipuggalikanayena vicikicchuddhaccasahagatadvayameva samohaṃ. Mohassa pana sabbākusalesu sambhavato dvādasavidhampi akusalacittaṃ samohaṃ cittanti veditabbaṃ. Avasesaṃ vītamohaṃ. Thinamiddhānugataṃ pana saṃkhittaṃ, uddhaccānugataṃ vikkhittaṃ. Rūpāvacarārūpāvacaraṃ mahaggataṃ, avasesaṃ amahaggataṃ. Sabbampi tebhūmakaṃ sauttaraṃ, lokuttaraṃ anuttaraṃ. Upacārappattaṃ appanāppattañca samāhitaṃ, ubhayamappattaṃ asamāhitaṃ. Tadaṅgavikkhambhanasamucchedappaṭippassaddhinissaraṇavimuttiṃ pattaṃ pañcavidhampi etaṃ vimuttaṃ, vimuttimappattaṃ vā avimuttanti veditabbaṃ.
“种种”(Anekavihitanti)的意思是:多种多样,或者以种种方式生起、宣说。“宿住”(Pubbenivāsanti):从紧接的过去一生开始,在各处所住的生命相续。“随念”(Anussaratīti):依照诸蕴的次第,或者依照死亡与结生的次第,一路追溯、一路忆念。就像这样:一生……乃至……随念宿住。其中,“一生”(ekampi jātiṃ):从结生开始、到死亡结束,属于一个生命期的五蕴相续。“二生”等等也是同样的道理。至于“许多坏劫”等,应当知道:正在衰坏的劫是坏劫,正在增长的劫是成劫。其中,因为以坏劫为根源,所以坏住劫也被包含在内;因为以成劫为根源,所以成住劫也被包含在内。这样一来,经中所说的“比丘们,有四种不可计数的劫。哪四种?坏劫、坏住劫、成劫、成住劫”,这些就都被涵盖在内了。
Anekavihitanti (pārā. aṭṭha. 1.12) anekavidhaṃ, anekehi vā pakārehi pavattitaṃ saṃvaṇṇitanti attho. Pubbenivāsanti samanantarātītabhavaṃ ādiṃ katvā tattha tattha nivutthasantānaṃ. Anussaratīti khandhapaṭipāṭivasena, cutipaṭisandhivasena vā anugantvā anugantvā sarati. Seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ…pe… pubbenivāsaṃ anussaratīti. Tattha ekampi jātinti ekampi paṭisandhimūlaṃ cutipariyosānaṃ ekabhavapariyāpannaṃ khandhasantānaṃ. Esa nayo dvepi jātiyotiādīsupi. Anekepi saṃvaṭṭakappetiādīsu pana parihāyamāno kappo saṃvaṭṭakappo, vaḍḍhamāno vivaṭṭakappoti veditabbo. Tattha saṃvaṭṭena saṃvaṭṭaṭṭhāyī gahito hoti taṃmūlakattā, vivaṭṭena vivaṭṭaṭṭhāyī. Evañhi sati yāni tāni ‘‘cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyāni. Katamāni cattāri? Saṃvaṭṭo saṃvaṭṭaṭṭhāyī vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyī’’ti (a. ni. 4.156) vuttāni, tāni pariggahitāni honti.
我在那个坏劫中,曾生在某一种存在、某一种生处、某一种趣、某一种识住、某一种有情居、某一种有情众中。名字是提舍或弗沙。姓氏是乔达摩、迦旃延或迦叶。这是就他回忆自己过去生中的名字和姓氏来说的。不过,如果他想回忆那时候自己容貌的好坏、生活条件的粗劣或优越、苦乐的多寡、寿命的短长,他也能回忆起来。所以说“容貌如此……乃至……寿命如此终结”。其中,“容貌如此”是指肤色白或肤色黑。“食物如此”是指吃米饭肉食,或吃成熟的水果。“感受苦乐如此”是指以这种方式感受身体的、心理的、有染污的、无染污的等各种苦乐。“寿命如此终结”是指寿命以百年为限,或以八万四千劫为限。我从那里死后,又生到了别处:那个我从那一种存在、生处、趣、识住、有情居、有情众中死后,又生在某某存在、生处、趣、识住、有情居、有情众中。在那里我也曾存在:在那个存在、生处、趣、识住、有情居、有情众中,我又曾经存在过。“名字如此”等,按照前面所说的方式理解。
Amutrāsinti amumhi saṃvaṭṭakappe ahaṃ amumhi bhave vā yoniyā vā gahiyā vā viññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā sattanikāye vā āsiṃ. Evaṃnāmoti tisso vā phusso vā. Evaṃgottoti gotamo vā kaccāyano vā kassapo vā. Idamassa atītabhave attano nāmagottānussaraṇavasena vuttaṃ. Sace pana tasmiṃ kāle attano vaṇṇasampattilūkhapaṇītajīvikabhāvaṃ sukhadukkhabahulataṃ appāyukadīghāyukabhāvaṃ vā anussaritukāmo hoti, tampi anussaratiyeva. Tenāha ‘‘evaṃvaṇṇo…pe… evamāyupariyanto’’ti. Tattha evaṃvaṇṇoti odāto vā sāmo vā. Evamāhāroti sālimaṃsodanāhāro vā pavattaphalabhojano vā. Evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedīti anena pakārena kāyikacetasikānaṃ sāmisanirāmisādippabhedānaṃ sukhadukkhānaṃ paṭisaṃvedī. Evamāyupariyantoti evaṃ vassasataparimāṇāyupariyanto vā caturāsītikappasahassāyupariyanto vā. So tato cuto amutra udapādinti so ahaṃ tato bhavato yonito gahito viññāṇaṭṭhitito sattāvāsato sattanikāyato vā cuto punaamukasmiṃ nāma bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sakkanikāye vā udapādiṃ. Tatrāpāsinti tatrāpi bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sattanikāye vā puna ahosiṃ. Evaṃnāmotiādi vuttanayameva.
另外,“于彼处”这一句,是修行者逐步向上回忆时,随着自己的意愿而回忆的内容。而“他在那里”这一句,是他回头观察时的反照。因此应当知道,紧接着“我今生投生在这里”之后所说的“我投生到了那里”,是针对今生投生处之前的那一世投生处而说的。“在那里也有”等等,则是为了说明他在那一世投生处之前的那一世投生处,也能随念并了知名字、姓氏等。“他从那里死后,投生到这里”:就是说我从那紧接今生之前的投生处死后,就在这里某个刹帝利家或婆罗门家投生。“如此”就是这样的意思。“有相状、有指说”:以名字、姓氏而言是有指说,以肤色等而言是有相状。因为众生以名字、姓氏被称为“提婆、迦叶”,以肤色等则因种种差别而被称为“黑、白”,所以名字、姓氏是指说,其余的是相状。
Apica amutrāsinti idaṃ anupubbena ārohantassa yāvadicchakaṃ anussaraṇaṃ. So tatoti paṭinivattantassa paccavekkhaṇaṃ, tasmā ‘‘idhūpapanno’’ti imissā idhūpapattiyā anantarameva uppattiṭṭhānaṃ sandhāya ‘‘amutra udapādi’’nti idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tatrāpāsinti evamādi panassa tatrāpi imissā upapattiyā antare upapattiṭṭhāne nāmagottādīnaṃ anussaraṇadassanatthaṃ vuttaṃ. So tato cuto idhūpapannoti svāhaṃ tato anantaruppattiṭṭhānato cuto idha amukasmiṃ nāma khattiyakule vā brāhmaṇakule vā nibbattoti. Itīti evaṃ. Sākāraṃ sauddesanti nāmagottavasena sauddesaṃ, vaṇṇādivasena sākāraṃ. Nāmagottena hi satto ‘‘tisso kassapo’’ti uddisīyati, vaṇṇādīhi ‘‘sāmo odāto’’ti nānattato paññāyati, tasmā nāmagottaṃ uddeso, itare ākārā.
在“天”等词中,因为与天相似,所以叫“天”。诸天的净色眼是由善行所生,不被痰、胆、血等阻碍,远离种种杂染,因此即使在远处也能接收所缘,这就是天眼。而这个由修习精进之力所生的智眼,也和它一样,所以因为与天相似而叫“天”。又因为是通过天住而获得的,并且自身依止于天住,所以也叫“天”。因为摄取光明而具有大光辉,所以也叫“天”。因为能看见墙壁等障碍之外的色法而具有大作用,所以也叫“天”。这一切都应依据声论来理解。以“见”为义,所以是“眼”。因为执行眼的作用,所以也像眼一样,是“眼”。由于能看见死与生,是见清净的因,所以是“清净”。如果只看见死而不看见生,就会执取断见;如果只看见生而不看见死,就会执取新有情出现的见解;而如果两者都看见,因为超越了这两种恶见,所以这种见就成为见清净的因。佛弟子们两者都能看见。因此说“由于见死与生是见清净的因,所以是清净”。超越了人的范围而能看见色法,所以是“超人间”;或者说,因为超越了人的肉眼,所以应理解为“超人间”。他就是以这样的天眼、清净、超人间而见。
Dibbenātiādīsu dibbasadisattā dibbaṃ. Devatānañhi sucaritakammanibbattaṃ pittasemharuhirādīhi apalibuddhaṃ upakkilesavimuttatāya dūrepi ārammaṇasampaṭicchanasamatthaṃ dibbaṃ pasādacakkhu hoti. Idañcāpi vīriyabhāvanābalena nibbattaṃ ñāṇacakkhu tādisamevāti dibbasadisattā dibbaṃ. Dibbavihāravasena paṭiladdhattā attano ca dibbavihārasannissitattāpi dibbaṃ. Ālokapariggahena mahājutikattāpi dibbaṃ. Tirokuṭṭādigatarūpadassanena mahāgatikattāpi dibbaṃ. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena veditabbaṃ. Dassanaṭṭhena cakkhu. Cakkhukiccakaraṇena cakkhumivātipi cakkhu. Cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddhaṃ. Yo hi cutimeva passati, na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo upapātameva passati, na cutiṃ, so navasattapātubhāvadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo pana tadubhayaṃ passati, so yasmā duvidhampi taṃ diṭṭhigataṃ ativattati, tasmā taṃ dassanaṃ diṭṭhivisuddhihetu hoti. Ubhayampi cetaṃ buddhaputtā passanti. Tena vuttaṃ ‘‘cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddha’’nti. Manussūpacāraṃ atikkamitvā rūpadassanena atikkantamānusakaṃ, mānusaṃ vā maṃsacakkhuṃ atikkantattā atikkantamānusakanti veditabbaṃ. Tena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena.
看见众生:就像用人的肉眼去看众生那样,他用天眼观察众生。在这里,“正在死去、正在投生”当中,在死亡的那一刹那或投生的那一刹那,是无法用天眼看见的。不过,那些临近死亡、现在就要死去的人,被称为“正在死去”;那些已经取得结生、刚刚投生的人,则被称为“正在投生”。这说明他能看见这样正在死去和正在投生的众生。“卑贱”:因为与愚痴的等流相应,所以在种姓、家族、财富等方面低下,被人轻视、看不起。“高贵”:因为与不愚痴的等流相应,与上述情况相反。“美貌”:因为与无嗔的等流相应,具有可爱、可意、令人喜欢的容貌。“丑陋”:因为与嗔的等流相应,具有不可爱、不可意、令人不喜欢的容貌;也有畸形、残缺的意思。“善趣”:指投生到善趣,或者因为与无贪的等流相应,而成为富有、大财之人。“恶趣”:指投生到恶趣,或者因为与贪的等流相应,而成为贫穷、缺食少饮之人。
Satte passatīti manussānaṃ maṃsacakkhunā viya satte oloketi. Cavamāne upapajjamāneti ettha cutikkhaṇe vā upapattikkhaṇe vā dibbacakkhunā daṭṭhuṃ na sakkā. Ye pana āsannacutikā idāni cavissanti, te cavamānāti, ye ca gahitappaṭisandhikā sampatinibbattā ca, te upapajjamānāti adhippetā. Te evarūpe cavamāne upapajjamāne ca passatīti dasseti. Hīneti mohanissandayuttattā hīnānaṃ jātikulabhogādīnaṃ vasena hīḷite uññāte. Paṇīteti amohanissandayuttattā tabbiparīte. Suvaṇṇeti adosanissandayuttattā iṭṭhakantamanāpavaṇṇayutte. Dubbaṇṇeti dosanissandayuttattā aniṭṭhākantāmanāpavaṇṇayutte, virūpavirūpetipi attho. Sugateti sugatigate, alobhanissandayuttattā vā aḍḍhe mahaddhane. Duggateti duggatigate, lobhanissandayuttattā vā dalidde appannapāne.
随业而往:无论累积了什么业,就随着那种业而投生到相应的去处。在“身恶行”等说法中,因为被烦恼所染污,行为恶劣,所以叫恶行。以身造作的恶行,或者从身生起的恶行,就是身恶行。语恶行、意恶行也是同样的道理。具备:就是具足、拥有。诽谤圣者:对佛陀、独觉佛、声闻弟子这些圣者,甚至对在家人中最低的入流者,怀着想要伤害他们的心,用无根据的事或者贬损他们功德的方式去诽谤、辱骂、指责,这就是这里所说的意思。邪见者:持有颠倒见解的人。受持邪见业:因为邪见而自己受持种种业,也让别人去受持那些以邪见为根本的身业等。
Yathākammūpageti yaṃ yaṃ kammaṃ upacitaṃ, tena tena upagate. Kāyaduccaritenātiādīsu duṭṭhu caritaṃ kilesapūtikattāti duccaritaṃ. Kāyena duccaritaṃ, kāyato vā uppannaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ. Itaresupi eseva nayo. Samannāgatāti samaṅgibhūtā. Ariyānaṃ upavādakāti buddhapaccekabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ antamaso gihisotāpannānampi anatthakāmā hutvā antimavatthunā vā guṇaparidhaṃsanena vā upavādakā, akkosakā garahakāti vuttaṃ hoti. Micchādiṭṭhikāti viparītadassanā . Micchādiṭṭhikammasamādānāti micchādiṭṭhivasena samādinnanānāvidhakammā, yepi micchādiṭṭhimūlakesu kāyakammādīsu aññepi samādāpenti.
身体坏散,是指舍弃了执取的五蕴。死后,是指紧接在那之后执取新生的五蕴。或者,身体坏散是指命根的断绝,死后是指从死亡心之后。无幸处等所有这些词,都只是地狱的别名。地狱之所以叫无幸处,是因为它远离了那些被世间认可为能生天和解脱之因的福德;或者说,是因为那里完全没有快乐。恶趣,是痛苦的去处和归宿;或者因为嗔恚极重,是由恶劣的业所生出的趣,所以叫恶趣。堕落处,是指造作恶行的人无力地掉进去;或者说他们在这里肢体碎裂地坠落下去。地狱,则是指那里根本没有可以称为享受的快乐。
Kāyassa bhedāti upādinnakkhandhapariccāgā. Paraṃ maraṇāti tadanantaraṃ abhinibbattakkhandhaggahaṇā. Atha vā kāyassa bhedāti jīvitindriyassūpacchedā. Paraṃ maraṇāti cuticittato uddhaṃ. Apāyanti evamādi sabbaṃ nirayavevacanameva. Nirayo hi saggamokkhahetubhūtā puññasammatā ayā apetattā, sukhānaṃ vā āyassa abhāvā apāyo. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati, dosabahulatāya vā duṭṭhena kammena nibbattā gatīti duggati. Vivasā nipatanti tattha dukkaṭṭakārinoti vinipāto, vinassantā vā ettha patanti sambhijjamānaṅgapaccaṅgāti vinipāto. Natthi ettha assādasaññito ayoti nirayo.
或者,用“无幸处”这个词来指畜生道。因为畜生道是无幸处,它远离了善趣;但它不算恶趣,因为其中有龙王等有大威势的存在。用“恶趣”这个词,来指鬼界。鬼界既是无幸处,也是恶趣,因为它远离善趣,又是痛苦的去处;但它不算堕落处,因为不像阿修罗那样堕落。用“堕落处”这个词,来指阿修罗身。按前面所说的含义,阿修罗身既是无幸处,也是恶趣,又因为从一切荣盛中败落下来,所以称为堕落处。用“地狱”这个词,则专指无间地狱等各种各样地狱。“生于”是指已经往生、已经在彼处化生。与此相反的善分,应按相反的道理来理解。但有一点差别:在那里,用“善趣”这个词时,也把人趣包括在内;用“天”这个词时,则只指天趣。善趣是指美好、安乐的趣。天,是指以色等境界为极善。这一切都以坏灭的含义统摄为“世间”,这是此处的要点。详细的说明,则应从《清净道论》的注释中去获取。至于第三经等,意义清晰。
Atha vā apāyaggahaṇena tiracchānayoniṃ dīpeti. Tiracchānayoni hi apāyo sugatito apetattā , na duggati mahesakkhānaṃ nāgarājādīnaṃ sambhavato. Duggatiggahaṇena pettivisayañca. So hi apāyo ceva duggati ca sugatito apetattā dukkhassa ca gatibhūtattā, na tu vinipāto asurasadisaṃ avinipatitattā. Vinipātaggahaṇena asurakāyaṃ. So hi yathāvuttena atthena apāyo ceva duggati ca sabbasamussayehi vinipatitattā vinipātoti vuccati. Nirayaggahaṇena avīciādikamanekappakāraṃ nirayamevāti. Upapannāti upagatā, tattha abhinibbattāti adhippāyo. Vuttavipariyāyena sukkapakkho veditabbo. Ayaṃ pana viseso – tattha sugatiggahaṇena manussāgatipi saṅgayhati, saggaggahaṇena devagatiyeva. Tattha sundarā gatīti sugati. Rūpādīhi visayehi suṭṭhu aggoti saggo. So sabbopi lujjanappalujjanaṭṭhena lokoti ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sabbākārena visuddhimaggasaṃvaṇṇanāto gahetabbo. Tatiyādīni uttānatthāni.
第8篇《无上经》的注释
8. Anuttariyasuttavaṇṇanā
8第八:这些法没有比它们更高、更殊胜的,所以叫“无上”;“无上”本身就是“无上事”,就像说“无边的本身就是无边际事”一样,因此说“无上的”。所谓“见无上”,是因为它能带来殊胜的果报。其余各项也是同样的道理。获得七种圣财,就是获得信等七种出世间财。圆满三学,就是圆满增上戒学等三学。其中,圆满要从究竟意义上依无学者来理解。因为从善凡夫开始,七种有学可说是正在圆满三学,而阿罗汉则是已圆满三学的人。以上这些无上事,涵盖了世间与出世间,已经解说完毕。
8. Aṭṭhame natthi etesaṃ uttarāni visiṭṭhānīti anuttarāni, anuttarāni eva anuttariyāni yathā ‘‘anantameva anantariya’’nti āha ‘‘niruttarānī’’ti. Dassanānuttariyaṃ nāma phalavisesāvahattā. Esa nayo sesesupi. Sattavidhaariyadhanalābhoti sattavidhasaddhādilokuttaradhanalābho. Sikkhāttayassa pūraṇanti adhisīlasikkhādīnaṃ tissannaṃ sikkhānaṃ pūraṇaṃ. Tattha pūraṇaṃ nippariyāyato asekkhānaṃ vasena veditabbaṃ. Kalyāṇaputhujjanato paṭṭhāya hi satta sekhā tisso sikkhā pūrenti nāma, arahā paripuṇṇasikkhoti. Iti imāni anuttariyāni lokiyalokuttarāni kathitāni.
第九,《随念处经》的注释。
9. Anussatiṭṭhānasuttavaṇṇanā
9第九:随念本身就是现法利益、后世利益等各种安乐的原因,所以称为“处”,因此叫“随念处”。以佛陀功德为所缘的念:就像佛随念能成为殊胜证悟的依处一样,这是以“彼世尊确实是阿拉汉……”等方式,缘取佛陀功德而生起的念。因为当他这样随念时,喜就会生起;他把这喜观为坏灭、衰谢,就能证得阿拉汉果。这叫做近行业处,在家人也能得到。所谓近行业处,就是能直接带来近行禅那的业处,通过这类业处的相续观察,直到证得阿拉汉果,能带来世间与出世间的种种殊胜。这个道理在所有场合都适用。
9. Navame anussatiyo eva diṭṭhadhammikasamparāyikādihitasukhānaṃ kāraṇabhāvato ṭhānānīti anussatiṭṭhānāni. Buddhaguṇārammaṇā satīti yathā buddhānussati visesādhigamassa ṭhānaṃ hoti, evaṃ ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā buddhaguṇe ārabbhe uppannā sati. Evaṃ anussarato hi pīti uppajjati, so taṃ pītiṃ khayato vayato paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Upacārakammaṭṭhānaṃ nāmetaṃ gihīnampi labbhati. Upacārakammaṭṭhānanti ca paccakkhato upacārajjhānāvahaṃ kammaṭṭhānaparamparāya sammasanaṃ yāva arahattā lokiyalokuttaravisesāvahaṃ. Esa nayo sabbattha.
第十部:摩诃男经的注释
10. Mahānāmasuttavaṇṇanā
10第十项的解释:“在那个时刻”是指随念佛陀功德的时刻。“被贪欲缠缚”是指被贪欲所缠缚。这既指已经达到被缠缚的状态,也指与贪欲相应的心,就像森林被盗贼占据一样,被那贪欲所缠缚,所以说“被它缠缚”;也可以理解为:因为那是缠缚性贪欲生起之处,所以它本身就是“缠缚之贪”。不过,这里不执着于字面,只显示义理,所以说“被生起的贪欲所攫取和执持”。“成为正直的”:因为身体歪曲等早已去除,以及那些让心不正直的慢等心态不存在;或者因为没有贪欲等缠缚,远离了低沉和高举,心就达到了真正的正直状态。又或者说,“成为正直的”:在修行业处时,因为没有陷入昏沉睡眠的沉滞,远离了心的沉滞和掉举,依照中道的止相而行持,心就这样达到了正直。“依据注释书”是指依靠对“有”、“生类”等词句的义理注释。“义的喜悦”:这是指依因果而生起的喜悦。“法的喜悦”:是指依因而生起的喜悦。因为,当随念世尊“因远离一切烦恼,所以称为应供”时,世尊这种远离烦恼的状态就是因。这里所说的因,是指能让人了知的因,而不是能直接产生或成就某种东西的因。由这个因所标示的应供的义理,就是果。按照这个道理,在其他词句中也应当明白因与果的分别。在法随念等方法中,比如初善、中善、后善以及善行道等功德,在各个地方也都被明确指为因。“与法相应的”:意思是与上述这些被称为因与果的功德相应。
10. Dasame tasmiṃ samayeti buddhāguṇānussaraṇasamaye. Rāgapariyuṭṭhitanti rāgena pariyuṭṭhitaṃ. Pariyuṭṭhānappattipi, rāgena vā saṃhitaṃ cittaṃ araññamiva corehi tena pariyuṭṭhitanti vuttaṃ, tassa pariyuṭṭhānaṭṭhānabhāvatopi pariyuṭṭhitarāganti attho. Byañjanaṃ pana anādiyitvā atthamattaṃ dassento ‘‘uppajjamānena rāgena uṭṭhahitvā gahita’’nti āha. Ujukamevāti pageva kāyavaṅkādīnaṃ apanītattā cittassa ca anujubhāvakarānaṃ mānādīnaṃ abhāvato, rāgādipariyuṭṭhānābhāvena vā oṇatiuṇṇativirahato ujubhāvameva gataṃ. Atha vā ujukamevāti kammaṭṭhānassa thinaṃ middhaṃ otiṇṇatāya līnuddhaccavigamato majjhimasamathanimittappaṭipattiyā ujubhāvameva gataṃ. Aṭṭhakathaṃ nissāyāti bhavajātiādīnaṃ padānaṃ atthaṃ nissāya. Atthavedanti vā hetuphalaṃ paṭicca uppannaṃ tuṭṭhimāha. Dhammavedanti hetuṃ paṭicca uppannaṃ tuṭṭhiṃ. ‘‘Ārakattā araha’’nti anussarantassa hi yadidaṃ bhagavato kilesehi ārakattaṃ, so hetu. Ñāpako cettha hetu adhippeto, na kārako sampāpako. Tatonena ñāyamāno arahattattho phalaṃ. Iminā nayena sesapadesupi hetuso phalavipāko veditabbo. Dhammānussatiādīsupi hi ādimajjhapariyosānakalyāṇatādayo suppaṭipattiādayo ca tattha tattha hetubhāvena niddiṭṭhāyeva. Dhammūpasaṃhitanti yathāvuttahetuphalasaṅkhātaguṇūpasaṃhitaṃ.