应请品显示巴利原文
1. Āhuneyyavaggo
第一应请经之义释显示巴利原文
1. Paṭhamaāhuneyyasuttavaṇṇanā
1 于《六集》第一经中,“以眼见色已”一句,是依处的惯用表达。这是一种连带依处的说明,正如说“以弓射箭”一样,故应理解为以依处为首,而执取其依着之处。由此,此句的意思是:“当色所缘现于眼门时,藉由眼识见到那个色。”所谓“既不喜悦”,是指在速行刹那,对于可意所缘而不生贪,故不喜悦;又因以道彻底断除了贪爱,因而不会以世俗的喜爱而喜悦。“不忧”是指对于不可意所缘不生嗔怒,故不忧。纵使因净色的变易,于可意、不可意或中舍所缘,也不会以平等、正确或不如理的方式执取,亦即不会有不平等的看待。他之所以能如此安住,是因为获得了念的圆满与慧的圆满,因此说“具念、正知而住”。“具念”即是与念相应,“正知”即是与正知相应。即使在缺少生起智慧之缘的时刻,也因其转为分断,所以说“常住的住被宣说”。“常住的住”,即指诸漏尽者恒常的、一切时中皆转起的住。除了入等至时与有分时之外,诸漏尽者即是以此六支舍住而安住。显示巴利原文
1. Chakkanipātassa paṭhame cakkhunā rūpaṃ disvāti nissayavohārena vuttaṃ. Sasambhārakaniddesoyaṃ yathā ‘‘dhanunā vijjhatī’’ti, tasmā nissayasīsena nissitassa gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenāyamattho ‘‘cakkhudvāre rūpārammaṇe āpāthagate taṃ rūpaṃ cakkhuviññāṇena disvā’’ti. Neva sumano hotīti javanakkhaṇe iṭṭhe ārammaṇe rāgaṃ anuppādento neva sumano hoti gehassitapemavasenapi maggena sabbaso rāgassa samucchinnattā. Na dummanoti aniṭṭhe adussanto na dummano. Pasādaññathattavasenapi iṭṭhepi aniṭṭhepi majjhattepi ārammaṇe na samaṃ sammā ayoniso gahaṇaṃ asamapekkhanaṃ. Ayañcassa paṭipatti sativepullappattiyā paññāvepullappattiyā cāti āha ‘‘sato sampajāno hutvā’’ti. Satiyā yuttattā sato. Sampajaññena yuttattā sampajāno. Ñāṇuppattipaccayarahitakālepi pavattibhedanato ‘‘satatavihāro kathito’’ti vuttaṃ. Satatavihāroti khīṇāsavassa niccavihāro sabbadā pavattanakavihāro. Ṭhapetvā hi samāpattivelaṃ bhavaṅgavelañca khīṇāsavā imināva chaḷaṅgupekkhāvihārena viharanti.
此处,“于六门中亦住于舍”一语,即说六支舍。而说“正知”,则可得四种与智相应之心,因为若无这些心,便不可能有正知。因其为常住的住,故可得八种大唯作心。又因说“既不喜悦,也不忧”,则得八种大唯作心、生笑心与确定心,共计十种心。若说,与贪俱及与嗔俱而生的喜悦与忧皆不存在,这十种心中也同样没有这些,那么依六支舍而来的这些常住的住中,喜悦如何获得呢?是依惯习而得。诸漏尽者对于可意与不可意的所缘,虽通常如同安住于中舍一般而住于舍,因为不会舍弃其清净本性,然而偶尔在没有那样的心造作的情况下,对于本性即可意的所缘,阿拉汉的心依往昔的惯习,也会伴有喜悦而生起。显示巴利原文
Ettha ca ‘‘chasu dvāresupi upekkhako viharatī’’ti iminā chaḷaṅgupekkhā kathitā. ‘‘Sampajāno’’ti vacanato pana cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti tehi vinā sampajānatāya asambhavato. Satatavihārabhāvato aṭṭha mahākiriyacittāni labbhanti. ‘‘Neva sumano na dummano’’ti vacanato aṭṭha mahākiriyacittāni, hasituppādo, voṭṭhabbanañcāti dasa cittāni labbhanti. Rāgadosasahajātānaṃ somanassadomanassānaṃ abhāvo tesampi sādhāraṇoti chaḷaṅgupekkhāvasena āgatānaṃ imesaṃ satatavihārānaṃ somanassaṃ kathaṃ labbhatīti ce? Āsevanato. Kiñcāpi khīṇāsavo iṭṭhāniṭṭhepi ārammaṇe majjhatto viya bahulaṃ upekkhako viharati attano parisuddhapakatibhāvāvijahanato, kadāci pana tathā cetobhisaṅkhārābhāve yaṃ taṃ sabhāvato iṭṭhaṃ ārammaṇaṃ, tassa yāthāvasabhāvaggahaṇavasenapi arahato cittaṃ pubbāsevanavasena somanassasahagataṃ hutvā pavattateva.
第二应请经等的注释显示巴利原文
2-7. Dutiyaāhuneyyasuttādivaṇṇanā
2-7 在第二经中,“多种的”即种种、各类。“神变的部分”指神通变化的部分。“经历”指经历、触证、作证、达到。现在为显示其多种状态,故说“一身复为多身”等。其中,“一身复为多身”意谓在变化之前,原本只是一身。“成为多种”则是指为了在许多众生面前经行,或为背诵,或为发问,而变为百身、千身。“显现与隐没”的意思是:令现、令隐。正因如此,《无碍解道》中说:“‘显现’即不为任何东西所遮蔽、不覆藏、显露;‘隐没’即被某些东西遮蔽、覆藏、关闭、掩扣。”“穿壁、穿墙、穿山而无滞碍而行,犹如在虚空中”这一段中:“穿壁”指他壁,即壁的另一边,其余同理。“壁”是屋墙的称呼。“墙”指房屋、寺院、村落等的围墙。“山”指土山或石山。“无滞碍”即不被黏着,犹如在虚空中。显示巴利原文
2-7. Dutiye (visuddhi. 2.380) anekavihitanti anekavidhaṃ nānappakāraṃ. Iddhividhanti iddhikoṭṭhāsaṃ. Paccanubhotīti paccanubhavati, phusati sacchikaroti pāpuṇātīti attho. Idānissa anekavihitabhāvaṃ dassento ‘‘ekopi hutvā’’tiādimāha. Tattha ‘‘ekopi hutvā’’ti iminā karaṇato pubbeva pakatiyā ekopi hutvā. Bahudhā hotīti bahūnaṃ santike caṅkamitukāmo vā sajjhāyaṃ kātukāmo vā pañhaṃ pucchitukāmo vā hutvā satampi sahassampi hoti. Āvibhāvaṃ tirobhāvanti ettha āvibhāvaṃ karoti, tirobhāvaṃ karotīti ayamattho. Idameva hi sandhāya paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 3.11) vuttaṃ – ‘‘āvibhāvanti kenaci anāvuṭaṃ hoti appaṭicchannaṃ vivaṭaṃ, tirobhāvanti kenaci āvuṭaṃ hoti paṭicchannaṃ pihitaṃ paṭikujjita’’nti. Tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāseti ettha tirokuṭṭanti parakuṭṭaṃ, kuṭṭassa parabhāganti vuttaṃ hoti. Esa nayo itaresu. Kuṭṭoti ca gehabhittiyā etaṃ adhivacanaṃ. Pākāroti gehavihāragāmādīnaṃ parikkhepapākāro. Pabbatoti paṃsupabbato vā pāsāṇapabbato vā. Asajjamānoti alaggamāno seyyathāpi ākāse viya.
“出没于地中”:此处“出”指升起,“没”指沉下,出与没合称“出没”。“于水上不破”:若水一踩即沉,称为“破”,反之则称“不破”。能以跏趺坐而行。“如鸟之翼”指有翅膀的鸟。“如此大神力、如此大威神的日月,亦能以手摩捉”中,日月因运行于四万二千由旬之上,故有大神力;因能于一刹那照亮三洲,故有大威神。如此,以运行与放光而称为“大神力、大威神”。“摩捉”即抓取,或触摸其一部分。“遍摩”即如擦镜面般遍摩其表。“乃至梵天世界”意谓以梵天世界为限。“以身自在转”即在梵天世界中,能以身体自在而行。显示巴利原文
Ummujjanimujjanti ettha ummujjanti uṭṭhānaṃ vuccati. Nimujjanti saṃsīdanaṃ. Ummujjañca nimujjañca ummujjanimujjaṃ. Udakepi abhijjamāneti ettha yaṃ udakaṃ akkamitvā saṃsīdati, taṃ bhijjamānanti vuccati, viparītaṃ abhijjamānaṃ. Pallaṅkena gacchati. Pakkhīsakuṇoti pakkhehi yuttasakuṇo. Imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasatīti ettha candimasūriyānaṃ dvācattālīsayojanasahassassa upari caraṇena mahiddhikatā, tīsu dīpesu ekakkhaṇe ālokakaraṇena mahānubhāvatā veditabbā. Evaṃ uparicaraṇaālokakaraṇehi mahiddhike mahānubhāve. Parāmasatīti gaṇhāti, ekadese vā chupati. Parimajjatīti samantato ādāsatalā viya parimajjati. Yāva brahmalokāpīti brahmalokampi paricchedaṃ katvā. Kāyena vasaṃ vattetīti tatra brahmaloke kāyena attano vasaṃ vatteti.
“以天耳界”:因与天相似,故名为“天”。为什么呢?因为诸天由善业所生,耳根清净,不受胆、痰、血等所障碍,远离随烦恼,故能在远处领受所缘,这种清净的耳界即称为“天耳界”。而这位比丘由精进修习之力所引生的智耳界,也同样具有此种功能,因为与天相似,所以也称为“天”。又因是通过天住修行而获得,自身也依止天住,故亦名为“天”。以听闻的作用、不属有情的意义,称为“耳界”。因能执行耳界的作用,如同耳界,故也叫“耳界”。即以这样的耳界。“清净”指纯粹、无随烦恼。“超越人耳”指超越了人间的运作范围,在闻声方面,已超胜人间肉耳界而安住。即“能闻两种声音”:能听闻两种声音。哪两种?天与人,也就是能听闻诸天和人类的声音。显示巴利原文
Dibbāya sotadhātuyāti ettha dibbasadisattā dibbā. Devatānañhi sucaritakammanibbattā pittasemharuhirādīhi apalibuddhā upakkilesavimuttatāya dūrepi ārammaṇasampaṭicchanasamatthā dibbā pasādasotadhātu hoti. Ayañcāpi imassa bhikkhuno vīriyabhāvanābalena nibbattā ñāṇasotadhātu tādisāyevāti dibbasadisattā dibbā. Apica dibbavihāravasena paṭiladdhattā attanā ca dibbavihārasannissitattāpi dibbā. Savanaṭṭhena nijjīvaṭṭhena ca sotadhātu. Sotadhātukiccakaraṇena sotadhātu viyātipi sotadhātu. Tāya sotadhātuyā. Visuddhāyāti suddhāya nirupakkilesāya. Atikkantamānusikāyāti manussūpacāraṃ atikkamitvā saddasavane mānusikaṃ maṃsasotadhātuṃ atikkantāya vītivattetvā ṭhitāya. Ubho sadde suṇātīti dve sadde suṇāti. Katame dve? Dibbe ca mānuse ca, devānañca manussānañca saddeti vuttaṃ hoti. Etena padesapariyādānaṃ veditabbaṃ. Ye dūre santike cāti ye saddā dūre paracakkavāḷepi, ye ca santike antamaso sadehasannissitapāṇakasaddāpi, te suṇātīti vuttaṃ hoti. Etena nippadesapariyādānaṃ veditabbaṃ.
“其他有情”(parasattānaṃ),即除自己之外的其余有情。“他人”(parapuggalānaṃ)与彼同义,唯因所化对象的差别及说法的善巧而有言词上的变化。“以心了知心”(cetasā ceto),即用自己的心了知他们的心。“遍察”(pariccā),即周遍辨识之后。“了知”(pajānātī),即依有贪等各种状态,以种种方式了知。在“有贪心”(sarāgaṃ vā cittaṃ)等类别中,“有贪心”当知是指八种贪根相应心。其余属于四地的善心及无记心,则为“离贪”(vītarāga)。两种忧心、两种疑心及掉举心——此四种心不被摄在此对分类中,但有些长老也将其摄在其中。所谓“有嗔心”,是指两种忧心。所有四地的善心及无记心,即是“离嗔”(vītadosa)。其余十种不善心不被摄于此对分类,然而有些长老亦将其摄入。于“有痴与离痴”(samohaṃ vītamohanti)这一对中,若依反对者的说法,唯两种与疑、掉举相应的心才是……显示巴利原文
Parasattānanti attānaṃ ṭhapetvā sesasattānaṃ. Parapuggalānanti idampi iminā ekatthameva. Veneyyavasena pana desanāvilāsena ca byañjananānattaṃ kataṃ. Cetasā cetoti attano cittena tesaṃ cittaṃ. Pariccāti paricchinditvā. Pajānātīti sarāgādivasena nānappakārato jānāti. Sarāgaṃ vā cittantiādīsu pana aṭṭhalobhasahagatacittaṃ sarāgaṃ cittanti veditabbaṃ. Avasesaṃ cātubhūmakaṃ kusalābyākatacittaṃ vītarāgaṃ. Dve domanassacittāni, dve vicikicchuddhaccacittānīti imāni pana cattāri cittāni imasmiṃ duke saṅgahaṃ na gacchanti. Keci pana therā tānipi saṅgaṇhanti. Duvidhaṃ pana domanassacittaṃ sadosaṃ cittaṃ nāma. Sabbampi cātubhūmakaṃ kusalābyākatacittaṃ vītadosaṃ. Sesāni dasa akusalacittāni imasmiṃ duke saṅgahaṃ na gacchanti. Keci pana therā tānipi saṅgaṇhanti. Samohaṃ vītamohanti ettha pana pāṭipuggalikanayena vicikicchuddhaccasahagatadvayameva samohaṃ. Mohassa pana sabbākusalesu sambhavato dvādasavidhampi akusalacittaṃ samohaṃ cittanti veditabbaṃ. Avasesaṃ vītamohaṃ. Thinamiddhānugataṃ pana saṃkhittaṃ, uddhaccānugataṃ vikkhittaṃ. Rūpāvacarārūpāvacaraṃ mahaggataṃ, avasesaṃ amahaggataṃ. Sabbampi tebhūmakaṃ sauttaraṃ, lokuttaraṃ anuttaraṃ. Upacārappattaṃ appanāppattañca samāhitaṃ, ubhayamappattaṃ asamāhitaṃ. Tadaṅgavikkhambhanasamucchedappaṭippassaddhinissaraṇavimuttiṃ pattaṃ pañcavidhampi etaṃ vimuttaṃ, vimuttimappattaṃ vā avimuttanti veditabbaṃ.
“多种的”(Anekavihitanti),即种种品类,或以种种方式所展现、所说明之意。“宿住”(Pubbenivāsanti),即从紧接着的前一生开始,于各处生世中所居住的生命相续。“随念”(Anussaratīti),即依诸蕴的次第,或依死与结生的次第,而不断追忆、随念。正如经中所说:“他随念一生……乃至……随念宿住。”此处,“一生”(ekampi jātiṃ),即从结生开始、以死亡终结,包含整个生命期间的五蕴相续。对于“二生”等,道理也同样如此。而对于“许多坏劫”等,当知:正在衰坏的劫为“坏劫”(saṃvaṭṭakappa),正在增长的劫为“成劫”(vivaṭṭakappa)。其中,以坏劫为根源,故含摄“坏住劫”;以成劫为根源,故含摄“成住劫”。如此,经中所说:“比丘们,有四种不可计数的劫。哪四种?即坏劫、坏住劫、成劫、成住劫。”这些便全部被含摄在内了。显示巴利原文
Anekavihitanti (pārā. aṭṭha. 1.12) anekavidhaṃ, anekehi vā pakārehi pavattitaṃ saṃvaṇṇitanti attho. Pubbenivāsanti samanantarātītabhavaṃ ādiṃ katvā tattha tattha nivutthasantānaṃ. Anussaratīti khandhapaṭipāṭivasena, cutipaṭisandhivasena vā anugantvā anugantvā sarati. Seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ…pe… pubbenivāsaṃ anussaratīti. Tattha ekampi jātinti ekampi paṭisandhimūlaṃ cutipariyosānaṃ ekabhavapariyāpannaṃ khandhasantānaṃ. Esa nayo dvepi jātiyotiādīsupi. Anekepi saṃvaṭṭakappetiādīsu pana parihāyamāno kappo saṃvaṭṭakappo, vaḍḍhamāno vivaṭṭakappoti veditabbo. Tattha saṃvaṭṭena saṃvaṭṭaṭṭhāyī gahito hoti taṃmūlakattā, vivaṭṭena vivaṭṭaṭṭhāyī. Evañhi sati yāni tāni ‘‘cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyāni. Katamāni cattāri? Saṃvaṭṭo saṃvaṭṭaṭṭhāyī vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyī’’ti (a. ni. 4.156) vuttāni, tāni pariggahitāni honti.
「于彼处」(Amutrāsinti)的意思是:在那个坏劫中,我曾存在于那个有、或生、或执取、或识住、或有情居、或有情聚中。「如是名」(Evaṃnāmoti):名叫提沙或弗沙。「如是姓」(Evaṃgottoti):姓乔达摩或迦旃延或迦叶。这是就他随念自己过去生中的名与姓而说的。然而,如果他想随念那个时期自己容貌的优劣、生计的粗劣或优越、苦乐的多寡、短寿或长寿的情况,他也能随念。因此说:“如是容貌……乃至……如是寿限”。在此,「如是容貌」(evaṃvaṇṇoti):指白皮肤或黑皮肤。「如是食物」(Evamāhāroti):指以米饭肉食为食,或以成熟果实为食。「如是感受苦乐」(Evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedīti):指以这样的方式,感受属于身与心的、分为有染与无染等各种苦与乐。「如是寿限」(Evamāyupariyantoti):指以这样百岁为限的寿量,或八万四千劫为限的寿量而终了。「我从彼处死,生于此处」(So tato cuto amutra udapādinti):那个我,从那个有、或生、或执取、或识住、或有情居、或有情聚死去后,又于某个名为某某的有、生、趣、识住、有情居或释天聚中生起了。「于此处亦」(Tatrāpāsinti):于那个有、生、趣、识住、有情居或有情聚中,我又存在了。「如是名」等,即依前述方式解释。显示巴利原文
Amutrāsinti amumhi saṃvaṭṭakappe ahaṃ amumhi bhave vā yoniyā vā gahiyā vā viññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā sattanikāye vā āsiṃ. Evaṃnāmoti tisso vā phusso vā. Evaṃgottoti gotamo vā kaccāyano vā kassapo vā. Idamassa atītabhave attano nāmagottānussaraṇavasena vuttaṃ. Sace pana tasmiṃ kāle attano vaṇṇasampattilūkhapaṇītajīvikabhāvaṃ sukhadukkhabahulataṃ appāyukadīghāyukabhāvaṃ vā anussaritukāmo hoti, tampi anussaratiyeva. Tenāha ‘‘evaṃvaṇṇo…pe… evamāyupariyanto’’ti. Tattha evaṃvaṇṇoti odāto vā sāmo vā. Evamāhāroti sālimaṃsodanāhāro vā pavattaphalabhojano vā. Evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedīti anena pakārena kāyikacetasikānaṃ sāmisanirāmisādippabhedānaṃ sukhadukkhānaṃ paṭisaṃvedī. Evamāyupariyantoti evaṃ vassasataparimāṇāyupariyanto vā caturāsītikappasahassāyupariyanto vā. So tato cuto amutra udapādinti so ahaṃ tato bhavato yonito gahito viññāṇaṭṭhitito sattāvāsato sattanikāyato vā cuto punaamukasmiṃ nāma bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sakkanikāye vā udapādiṃ. Tatrāpāsinti tatrāpi bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sattanikāye vā puna ahosiṃ. Evaṃnāmotiādi vuttanayameva.
「于彼处」是指随念者依次向上追溯时,随心所愿而能随念到的范围。而当他从那里回退观察时,便有了反照,因此应知,在「我今生于此处」之后紧接着所说的「生于彼处」,正是针对今生投生处的前一生投生处而言。至于「于此处亦」等,则是为了显示他对此生投生之前的中间投生处中名、姓等的随念与了知。「我从彼处死,生于此处」:那从紧接今生的前一投生处死去之我,便在此处,于名为某某的刹帝利家族或婆罗门家族中出生。「如是」:即如此,此义。「具相与具指称」:以名与姓为「指称」,以容貌等为「相」。因为有情以名与姓而被指称为「提沙」、「迦叶」,依容貌等差异而被认知为「黑肤」、「白肤」,故名与姓是「指称」,其余是「相」。显示巴利原文
Apica amutrāsinti idaṃ anupubbena ārohantassa yāvadicchakaṃ anussaraṇaṃ. So tatoti paṭinivattantassa paccavekkhaṇaṃ, tasmā ‘‘idhūpapanno’’ti imissā idhūpapattiyā anantarameva uppattiṭṭhānaṃ sandhāya ‘‘amutra udapādi’’nti idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tatrāpāsinti evamādi panassa tatrāpi imissā upapattiyā antare upapattiṭṭhāne nāmagottādīnaṃ anussaraṇadassanatthaṃ vuttaṃ. So tato cuto idhūpapannoti svāhaṃ tato anantaruppattiṭṭhānato cuto idha amukasmiṃ nāma khattiyakule vā brāhmaṇakule vā nibbattoti. Itīti evaṃ. Sākāraṃ sauddesanti nāmagottavasena sauddesaṃ, vaṇṇādivasena sākāraṃ. Nāmagottena hi satto ‘‘tisso kassapo’’ti uddisīyati, vaṇṇādīhi ‘‘sāmo odāto’’ti nānattato paññāyati, tasmā nāmagottaṃ uddeso, itare ākārā.
关于「天」等词:因其与天相似,故称为「天」。诸天的净色眼由善行业所生,不被痰、胆、血等所障碍,远离杂染,于远处亦能领受所缘,这便是天眼。而由修习精进之力所生的智眼,也与此相同,故因与天相似而称为「天」。因获得天住且自身依止于天住,也称为「天」。因摄受光明而有大光辉,也称为「天」。因能见墙壁等障碍物之外的色法而有大力用,也称为「天」。这一切都应依声论来理解。以见为功能,故为「眼」。因执行眼的作用,如同眼一般,故也是「眼」。由于见死与生,是见清净之因,故为「清净」。若只见死而不见生,则会执取断见;若只见生而不见死,则会执取新有情出现之见;而同时见此二者者,则超越了这两种恶见,因此这种见便是见清净之因。佛弟子们则能见此两者。故说:「由于见死与生是见清净之因,故为清净。」超越了人的范围而能见色,故为「超人间」;或因超越了人的肉眼,故应理解为「超人间」。即以此天眼、清净、超人间而见。显示巴利原文
Dibbenātiādīsu dibbasadisattā dibbaṃ. Devatānañhi sucaritakammanibbattaṃ pittasemharuhirādīhi apalibuddhaṃ upakkilesavimuttatāya dūrepi ārammaṇasampaṭicchanasamatthaṃ dibbaṃ pasādacakkhu hoti. Idañcāpi vīriyabhāvanābalena nibbattaṃ ñāṇacakkhu tādisamevāti dibbasadisattā dibbaṃ. Dibbavihāravasena paṭiladdhattā attano ca dibbavihārasannissitattāpi dibbaṃ. Ālokapariggahena mahājutikattāpi dibbaṃ. Tirokuṭṭādigatarūpadassanena mahāgatikattāpi dibbaṃ. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena veditabbaṃ. Dassanaṭṭhena cakkhu. Cakkhukiccakaraṇena cakkhumivātipi cakkhu. Cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddhaṃ. Yo hi cutimeva passati, na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo upapātameva passati, na cutiṃ, so navasattapātubhāvadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo pana tadubhayaṃ passati, so yasmā duvidhampi taṃ diṭṭhigataṃ ativattati, tasmā taṃ dassanaṃ diṭṭhivisuddhihetu hoti. Ubhayampi cetaṃ buddhaputtā passanti. Tena vuttaṃ ‘‘cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddha’’nti. Manussūpacāraṃ atikkamitvā rūpadassanena atikkantamānusakaṃ, mānusaṃ vā maṃsacakkhuṃ atikkantattā atikkantamānusakanti veditabbaṃ. Tena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena.
「见有情」:如同以人的肉眼观看有情一般,他观察有情。「死时、生时」:这里,在死亡刹那或结生刹那,天眼是无法看见的。所谓「死时」,是指那些濒临死亡、即将死去者;所谓「生时」,是指那些已取得结生并正在投生者。这显示了他看见处于这样死时与生时状态的有情。「卑贱」:因伴随愚痴之等流,在种姓、家族、财富等方面卑劣而受轻视。「高贵」:因伴随无痴之等流,与上述相反。「美貌」:因伴随无嗔之等流,具有可爱、可意、不可厌的容貌。「丑陋」:因伴随嗔恚之等流,具有不可爱、不可意、可厌的容貌,也有畸形、残缺之义。「善趣」:生于善趣,或因伴随无贪之等流而为大富、大财者。「恶趣」:生于恶趣,或因伴随贪之等流而为贫穷、乏食少饮者。显示巴利原文
Satte passatīti manussānaṃ maṃsacakkhunā viya satte oloketi. Cavamāne upapajjamāneti ettha cutikkhaṇe vā upapattikkhaṇe vā dibbacakkhunā daṭṭhuṃ na sakkā. Ye pana āsannacutikā idāni cavissanti, te cavamānāti, ye ca gahitappaṭisandhikā sampatinibbattā ca, te upapajjamānāti adhippetā. Te evarūpe cavamāne upapajjamāne ca passatīti dasseti. Hīneti mohanissandayuttattā hīnānaṃ jātikulabhogādīnaṃ vasena hīḷite uññāte. Paṇīteti amohanissandayuttattā tabbiparīte. Suvaṇṇeti adosanissandayuttattā iṭṭhakantamanāpavaṇṇayutte. Dubbaṇṇeti dosanissandayuttattā aniṭṭhākantāmanāpavaṇṇayutte, virūpavirūpetipi attho. Sugateti sugatigate, alobhanissandayuttattā vā aḍḍhe mahaddhane. Duggateti duggatigate, lobhanissandayuttattā vā dalidde appannapāne.
“随业而往”(Yathākammūpageti):指依所累积的种种业,随各自之业而往生。“身恶行”等(Kāyaduccaritenātiādīsu):因为为杂染烦恼所生,故恶劣地行持,称为恶行(duccarita)。以身造作的恶行,或从身生起的恶行,称为身恶行。其余语恶行、意恶行,也是同样的道理。“具备”(Samannāgatāti):即成为具足者。“诽谤圣者”(Ariyānaṃ upavādakāti):对佛陀、独觉佛、声闻等圣者,乃至最低的在家入流者,怀着伤害之心,以无根之事(antimavatthunā)或诋毁功德的方式,进行诽谤、辱骂、指责,这样说。“邪见者”(Micchādiṭṭhikāti):持有颠倒见解者。“受持邪见业”(Micchādiṭṭhikammasamādānāti):指因邪见而自受持的种种业,也令他人受持那些以邪见为本的身业等。显示巴利原文
Yathākammūpageti yaṃ yaṃ kammaṃ upacitaṃ, tena tena upagate. Kāyaduccaritenātiādīsu duṭṭhu caritaṃ kilesapūtikattāti duccaritaṃ. Kāyena duccaritaṃ, kāyato vā uppannaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ. Itaresupi eseva nayo. Samannāgatāti samaṅgibhūtā. Ariyānaṃ upavādakāti buddhapaccekabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ antamaso gihisotāpannānampi anatthakāmā hutvā antimavatthunā vā guṇaparidhaṃsanena vā upavādakā, akkosakā garahakāti vuttaṃ hoti. Micchādiṭṭhikāti viparītadassanā . Micchādiṭṭhikammasamādānāti micchādiṭṭhivasena samādinnanānāvidhakammā, yepi micchādiṭṭhimūlakesu kāyakammādīsu aññepi samādāpenti.
“身坏”(Kāyassa bhedāti):指对所执取五蕴的舍离。“死后”(Paraṃ maraṇāti):指在那之后执取新生五蕴。或者,身坏指命根的彻底断灭,死后指从死心之后。“无幸处”(apāya)、“恶趣”(duggati)、“堕落处”(vinipāta)这些全都是地狱的同义词。地狱称为“无幸处”,因为它远离了那些能成为生天与解脱之因、为世所认可的福德;或者说,那里全然没有快乐。而“恶趣”,是痛苦的归所、避难所;或因嗔恚过重,是恶业所生之趣。“堕落处”,造恶者无力地堕入其中;或说他们在此肢体碎坏、毁败地堕落下去。至于“地狱”(nirayo),则是指那里根本没有任何可称为滋味的快乐。显示巴利原文
Kāyassa bhedāti upādinnakkhandhapariccāgā. Paraṃ maraṇāti tadanantaraṃ abhinibbattakkhandhaggahaṇā. Atha vā kāyassa bhedāti jīvitindriyassūpacchedā. Paraṃ maraṇāti cuticittato uddhaṃ. Apāyanti evamādi sabbaṃ nirayavevacanameva. Nirayo hi saggamokkhahetubhūtā puññasammatā ayā apetattā, sukhānaṃ vā āyassa abhāvā apāyo. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati, dosabahulatāya vā duṭṭhena kammena nibbattā gatīti duggati. Vivasā nipatanti tattha dukkaṭṭakārinoti vinipāto, vinassantā vā ettha patanti sambhijjamānaṅgapaccaṅgāti vinipāto. Natthi ettha assādasaññito ayoti nirayo.
再者,用「无幸处」一词来指称畜生道。因为畜生道是无幸处,它远离了善趣;但它不算是恶趣,因为有像龙王这样具大威势的有情存在。用「恶趣」一词,来指称鬼界。鬼界既是无幸处,也是恶趣,因为它远离善趣,并且是痛苦的归趣;但它不算堕落处,因为不像阿修罗那样堕落。用「堕落处」一词,来指称阿修罗身。依前面所说的含义,阿修罗身既是无幸处也是恶趣,更因为从一切荣盛中败落下来,所以称为堕落处。而用「地狱」一词,则专指无间地狱等种种地狱。「生于」(upapannāti):意思是已经往生、已经在彼处化生。与此相反的善分,应该依照相反的义理去了解。但有一点差别:在那里,用「善趣」一词时,也把人趣包括在内;而用「天」一词,则只指天趣。善趣是指美好、安乐的趣。天,是指以色等境而为极善。这一切都可以用“坏灭”的含义来统摄为「世间」,这是此处的要义。详细的说明,则应从《清净道论》的注释中去取得。至于第三禅等,意义清晰。显示巴利原文
Atha vā apāyaggahaṇena tiracchānayoniṃ dīpeti. Tiracchānayoni hi apāyo sugatito apetattā , na duggati mahesakkhānaṃ nāgarājādīnaṃ sambhavato. Duggatiggahaṇena pettivisayañca. So hi apāyo ceva duggati ca sugatito apetattā dukkhassa ca gatibhūtattā, na tu vinipāto asurasadisaṃ avinipatitattā. Vinipātaggahaṇena asurakāyaṃ. So hi yathāvuttena atthena apāyo ceva duggati ca sabbasamussayehi vinipatitattā vinipātoti vuccati. Nirayaggahaṇena avīciādikamanekappakāraṃ nirayamevāti. Upapannāti upagatā, tattha abhinibbattāti adhippāyo. Vuttavipariyāyena sukkapakkho veditabbo. Ayaṃ pana viseso – tattha sugatiggahaṇena manussāgatipi saṅgayhati, saggaggahaṇena devagatiyeva. Tattha sundarā gatīti sugati. Rūpādīhi visayehi suṭṭhu aggoti saggo. So sabbopi lujjanappalujjanaṭṭhena lokoti ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sabbākārena visuddhimaggasaṃvaṇṇanāto gahetabbo. Tatiyādīni uttānatthāni.
第八、《无上经》的注释。显示巴利原文
8. Anuttariyasuttavaṇṇanā
8 第八句:对这些而言,没有更上一等、更殊胜的,故称“无上”;“无上”本身即是“无上事”,正如说“无边的本身即是无边际事”,因此说是“无上的”。所谓“见无上”,是因为它能带来殊胜的果报。此理在其他诸项中亦同。获得七种圣财:即获得信等七种出世间财。圆满三学:即圆满增上戒学等三学。其中,圆满从非究竟意义上说,应依无学者之状况来理解。因为从善凡夫开始,七有学可视为正在圆满三学,而阿拉汉则是已圆满学者。如此,这些无上事涵盖了世间与出世间而被解说。显示巴利原文
8. Aṭṭhame natthi etesaṃ uttarāni visiṭṭhānīti anuttarāni, anuttarāni eva anuttariyāni yathā ‘‘anantameva anantariya’’nti āha ‘‘niruttarānī’’ti. Dassanānuttariyaṃ nāma phalavisesāvahattā. Esa nayo sesesupi. Sattavidhaariyadhanalābhoti sattavidhasaddhādilokuttaradhanalābho. Sikkhāttayassa pūraṇanti adhisīlasikkhādīnaṃ tissannaṃ sikkhānaṃ pūraṇaṃ. Tattha pūraṇaṃ nippariyāyato asekkhānaṃ vasena veditabbaṃ. Kalyāṇaputhujjanato paṭṭhāya hi satta sekhā tisso sikkhā pūrenti nāma, arahā paripuṇṇasikkhoti. Iti imāni anuttariyāni lokiyalokuttarāni kathitāni.
第九:《随念处经》的注释。显示巴利原文
9. Anussatiṭṭhānasuttavaṇṇanā
9 第九句:这些随念,正因为是现法利益、后世利益等安乐的因,所以称为“处”,因此叫作“随念处”。“以佛陀功德为所缘的念”:如同佛随念成为殊胜证悟的处所那样,这是以“彼世尊乃是阿拉汉……”等方式,缘取佛陀的功德而生起的念。当他如此随念时,喜悦便生起;他将这喜悦导向坏灭、衰谢而作意观察,便能证得阿拉汉果。这称为近行业处,在家众也能获得。所谓“近行业处”,是指能直接带来近行禅那的业处,通过此类业处相续观察,直至证得阿拉汉果,能带来世间与出世间的种种殊胜。此理于一切场合皆适用。显示巴利原文
9. Navame anussatiyo eva diṭṭhadhammikasamparāyikādihitasukhānaṃ kāraṇabhāvato ṭhānānīti anussatiṭṭhānāni. Buddhaguṇārammaṇā satīti yathā buddhānussati visesādhigamassa ṭhānaṃ hoti, evaṃ ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā buddhaguṇe ārabbhe uppannā sati. Evaṃ anussarato hi pīti uppajjati, so taṃ pītiṃ khayato vayato paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Upacārakammaṭṭhānaṃ nāmetaṃ gihīnampi labbhati. Upacārakammaṭṭhānanti ca paccakkhato upacārajjhānāvahaṃ kammaṭṭhānaparamparāya sammasanaṃ yāva arahattā lokiyalokuttaravisesāvahaṃ. Esa nayo sabbattha.
第十部:《摩诃男经》的注释显示巴利原文
10. Mahānāmasuttavaṇṇanā
10 第十项的解说:「在那个时刻」是指随念佛陀功德的时刻。「被贪所缠缚」是指被贪欲所缠缚。这既指已达到被缠缚的状态,也指与贪欲相应的心,就像森林被强盗盘踞一样,被那贪欲所缠缚,故说「被它缠缚」;也可以这样理解:因为那是缠缚性贪欲生起之处,所以它本身就是「缠缚之贪」。不过,这里不拘泥于字面,只显示义理,所以说「被生起的贪欲所攫取而执持」。「成为正直的」:由于身体方面的歪曲等早已去除,以及那些令心不正直的慢等心态不存在;或者因为没有了贪欲等缠缚,远离了低沉与高举,心就达到了真正「正直」的状态。又或者说,「成为正直的」:在修行业处时,由于没有陷入昏沉睡眠的沉滞,远离了心的沉滞和掉举,依循中道的止相而行持,心就这样达到了正直。「依据注释书」是指依靠对「有」、「生类」等词句的义理注释。「义的喜悦」:这是指依因果而生起的喜悦。「法的喜悦」:是指依因而生起的喜悦。因为,当随念世尊「因远离一切烦恼,所以称为阿拉汉」时,世尊这种远离烦恼的状态就是「因」。这里所说的「因」,是指能令人了知的因,而不是能直接产生或成就某种东西的因。由这个因所标示的「阿拉汉」的义理,就是「果」。按照这个道理,在其他词句中也应当明白有因与果的分别。在法随念等方法中,比如「初善、中善、后善」以及「善行道」等功德,在各个地方也都被明确指为「因」。「与法相应的」:意思是与上述这些被称为因与果的功德相应。显示巴利原文
10. Dasame tasmiṃ samayeti buddhāguṇānussaraṇasamaye. Rāgapariyuṭṭhitanti rāgena pariyuṭṭhitaṃ. Pariyuṭṭhānappattipi, rāgena vā saṃhitaṃ cittaṃ araññamiva corehi tena pariyuṭṭhitanti vuttaṃ, tassa pariyuṭṭhānaṭṭhānabhāvatopi pariyuṭṭhitarāganti attho. Byañjanaṃ pana anādiyitvā atthamattaṃ dassento ‘‘uppajjamānena rāgena uṭṭhahitvā gahita’’nti āha. Ujukamevāti pageva kāyavaṅkādīnaṃ apanītattā cittassa ca anujubhāvakarānaṃ mānādīnaṃ abhāvato, rāgādipariyuṭṭhānābhāvena vā oṇatiuṇṇativirahato ujubhāvameva gataṃ. Atha vā ujukamevāti kammaṭṭhānassa thinaṃ middhaṃ otiṇṇatāya līnuddhaccavigamato majjhimasamathanimittappaṭipattiyā ujubhāvameva gataṃ. Aṭṭhakathaṃ nissāyāti bhavajātiādīnaṃ padānaṃ atthaṃ nissāya. Atthavedanti vā hetuphalaṃ paṭicca uppannaṃ tuṭṭhimāha. Dhammavedanti hetuṃ paṭicca uppannaṃ tuṭṭhiṃ. ‘‘Ārakattā araha’’nti anussarantassa hi yadidaṃ bhagavato kilesehi ārakattaṃ, so hetu. Ñāpako cettha hetu adhippeto, na kārako sampāpako. Tatonena ñāyamāno arahattattho phalaṃ. Iminā nayena sesapadesupi hetuso phalavipāko veditabbo. Dhammānussatiādīsupi hi ādimajjhapariyosānakalyāṇatādayo suppaṭipattiādayo ca tattha tattha hetubhāvena niddiṭṭhāyeva. Dhammūpasaṃhitanti yathāvuttahetuphalasaṅkhātaguṇūpasaṃhitaṃ.