(21) 1. 金毘罗品
(21) 1. Kimilavaggo
1-4. 《金毘罗经》等注释
1-4. Kimilasuttādivaṇṇanā
201-4201-4. 第五部经中的第一、第二经,含义已然显明。第三经中,“安忍”即忍耐:对于他人所作的恶行与恶语,不作对抗,自己全然领受而安住,这便是安忍;此安忍即是所谓“安忍之忍”。“乐于净者”:因乐于善净之行,故称sūrato;或说“善净”指善于从恶中远避、止息的状态,这种状态即是“善净”。因此注释说:“以善净故,即具足清净的戒行。”这既是乐于善行的状态,也是善于远避恶行的状态。第四经中,无需再作解释。
201-4. Pañcamassa paṭhamadutiyāni uttānatthāneva. Tatiye adhivāsanaṃ khamanaṃ, paresaṃ dukkaṭaṃ duruttañca paṭivirodhākaraṇena attano upari āropetvā vāsanaṃ adhivāsanaṃ, tadeva khantīti adhivāsanakkhanti. Subhe ratoti sūrato, suṭṭhu vā pāpato orato virato sorato, tassa bhāvo soraccaṃ. Tenāha ‘‘soraccenāti sucisīlatāyā’’ti. Sā hi sobhanakammaratatā, suṭṭhu vā pāpato oratabhāvo viratatā. Catutthe natthi vattabbaṃ.
5. 《心荒芜经》注释
5. Cetokhilasuttavaṇṇanā
205第五经中,“心荒芜”,从义理上说就是疑与嗔。当它们在某一有情的相续中生起时,会令该心相续变得僵硬、粗涩而现前,更何况是与它们相应的那个心本身呢?因此说为“心的僵硬状态”。正如由于具足了诸相,把握了导师的色身全部庄严,就等于把握了一切;由于具足了一切知智,把握了一切法身庄严,也就等于把握了一切。为了显示这种基于两者为事相的疑,才说“于如来色身疑惑”等。“寻察者”:是指探究法之真实自性的人。“困苦”:即感到疲惫。“不能决断”:即不能确定。“热勤”:指能烧毁烦恼的,也就是正精进。因此说:“为热勤,就是为了烧灭烦恼而精勤用功”。“为屡屡修行”:就是为了屡屡将心投入修习。“为持续作用”:就是为了无有间断地投入修习。
205. Pañcame cetokhilā nāma atthato vicikicchā kodho ca. Te pana yasmiṃ santāne uppajjanti, tassa kharabhāvo kakkhaḷabhāvo hutvā upatiṭṭhanti, pageva attanā sampayuttacittassāti āha ‘‘cittassa thaddhabhāvā’’ti. Yathā lakkhaṇapāripūriyā gahitāya sabbā satthu rūpakāyasirī gahitā eva nāma hoti evaṃ sabbaññutāya sabbadhammakāyasirī gahitā eva nāma hotīti tadubhayavatthukameva kaṅkhaṃ dassento ‘‘sarīre kaṅkhamāno’’tiādimāha. Vicinantoti dhammasabhāvaṃ vīmaṃsanto. Kicchatīti kilamati. Vinicchetuṃ na sakkotīti sanniṭṭhātuṃ na sakkoti. Ātapati kileseti ātappaṃ, sammāvāyāmoti āha ‘‘ātappāyāti kilesasantāpanavīriyakaraṇatthāyā’’ti. Punappunaṃ yogāyāti bhāvanaṃ punappunaṃ yuñjanāya. Satatakiriyāyāti bhāvanāya nirantarappayogāya.
“于证悟之法疑惑”,此处:怎么会对出世间法生起疑呢?这并不是以出世间法为所缘的方式生起的。为显示这种疑是依于传闻与推求所获得的想象之物而生起,便说道:“观……乃至……他们说,那是真实存在的吗?还是并不存在呢?就这样疑惑着。”此处的“学”,应理解为前行阶段的学。虽然在此,由于对特定对象生起的嗔恚有极大过失,又是共住之相、是引发纷争之因,且常常生起,因此就“同梵行者”这一方面特别指出了忿怒的范围,但有些人却说:不能认为在其他地方生起的忿怒就不是心荒芜了,这是讲不通的。如果是这样,对于疑也可以套用此理。因此,还是应当按字面义来理解。
Paṭivedhadhamme kaṅkhamānoti ettha kathaṃ lokuttaradhamme kaṅkhā pavattīti? Na ārammaṇakaraṇavasena , anussutākāraparivitakkaladdhe parikappitarūpe kaṅkhā pavattatīti dassento āha ‘‘vipassanā…pe… vadanti, taṃ atthi nu kho natthīti kaṅkhatī’’ti. Sikkhāti cettha pubbabhāgasikkhā veditabbā. Kāmañcettha visesuppattiyā mahāsāvajjatāya ceva saṃvāsanimittaṃ ghaṭanāhetu abhiṇhuppattikatāya ca sabrahmacārīsūti kopassa visayo visesetvā vutto, aññatthāpi kopo na cetokhiloti na sakkā viññātunti keci. Yadi evaṃ vicikicchāyapi ayaṃ nayo āpajjati, tasmā yathārutavasena gahetabbaṃ.
6-8. 《系缚经》等注释(Vinibandhasuttādivaṇṇanā)
6-8. Vinibandhasuttādivaṇṇanā
206-8第六经中,由于不给善心以转起的机会而将其系缚,所以称为“心缚”。而在系缚之时,它们就像让心执取于散乱一样,因此说“系缚了心”等。一个贪著于欲的人,对事欲与烦恼欲两者都感到欢喜和喜悦,所以说“于此事欲与烦恼欲两者”。“于自身”:指自己的名身,或自己的有身。“于外部的色”:指他人的身体以及无根所系之物质。“填满腹部者”:指填充、积聚、塞满腹部。“卧床之乐”:指因躺卧于床铺而生起的快乐。“辗转反侧”:指翻转身体而卧。“誓愿”:指纯粹因爱欲而安立的誓愿。如此,便应了知这五种其实都是贪的特殊形态,被称为“心缚”。第七与第八经中没有需要说明的。
206-8. Chaṭṭhe pavattituṃ appadānavasena kusalacittaṃ vinibandhantīti cetasovinibandhā. Taṃ pana vinibandhantā muṭṭhiggāhaṃ gaṇhantā viya hontīti āha ‘‘cittaṃ vinibandhitvā’’tiādi. Kāmagiddho puggalo vatthukāmepi kilesakāmepi assādeti abhinandatīti vuttaṃ ‘‘vatthukāmepi kilesakāmepī’’ti. Attano kāyeti attano nāmakāye, attabhāve vā. Bahiddhārūpeti paresaṃ kāye anindriyabaddharūpe ca. Udaraṃ avadihati upacinoti pūretīti udarāvadehakaṃ. Seyyasukhanti seyyāya sayanavasena uppajjanakasukhaṃ. Samparivattakanti samparivattitvā. Paṇidhāyāti taṇhāvaseneva paṇidahitvā. Iti pañcavidhopi lobhaviseso eva ‘‘cetovinibandho’’ti vuttoti veditabbo. Sattamaṭṭhamesu natthi vattabbaṃ.
9-10. 歌唱声音经等注释
9-10. Gītassarasuttādivaṇṇanā
209-210第九经中,所谓拉长的音声,是破坏各种曲调、毁坏音节而生起的,因此说“以拉长的方式”等。说法时有“经的曲调”和“偈颂的曲调”,破坏这些曲调而拉得过长是不被允许的。说法者应当以匀称的曲调,展现圆润的词句与音节。又根据“诸比丘!我允许以音声诵经”(《小品》249)这句,是允许用音声说法的。据说在用音声诵经时,有波浪调、陀多迦调、分句摄持调等三十二种曲调,想要用哪种都可以。第十经没有需要解释的内容。
209-210. Navame āyatako nāma gītassaro taṃ taṃ vattaṃ bhinditvā akkharāni vināsetvā pavattoti āha ‘‘āyatakenā’’tiādi. Dhammehi suttavattaṃ nāma atthi, gāthāvattaṃ nāma atthi, taṃ vināsetvā atidīghaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Dhammañhi bhāsantena caturassena vattena parimaṇḍalāni padabyañjanāni dassetabbāni. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sarabhañña’’nti (cūḷava. 249) ca vacanato sarena dhammaṃ bhaṇituṃ vaṭṭati. Sarabhaññe kira taraṅgavattadhotakavattabhāgaggahakavattādīni dvattiṃsa vattāni atthi. Tesu yaṃ icchati, taṃ kātuṃ labhatīti. Dasame natthi vattabbaṃ.