(21)1. 吉米拉品
(21) 1. Kimilavaggo
《吉米拉经》等的注释
1-4. Kimilasuttādivaṇṇanā
201-4第五部经的第一经和第二经,含义本身就很清楚。第三经中,“安忍”就是忍耐:别人做了恶行、说了恶语,自己不与之对抗,而是把它承受下来、安住其中,这就是安忍;这安忍本身就是“安忍之忍”。“乐于净者”:由于乐于善净之行,所以是sūrato;或者说,由于善妙地远离、止息恶行,所以是sorato,他的状态就是soracca。因此注释说:“以soracca故,即清净戒行。”那确实是乐于善行之状,或者说,善妙地远离恶行、止息恶行之状。第四经中,没有什么需要再说的了。
201-4. Pañcamassa paṭhamadutiyāni uttānatthāneva. Tatiye adhivāsanaṃ khamanaṃ, paresaṃ dukkaṭaṃ duruttañca paṭivirodhākaraṇena attano upari āropetvā vāsanaṃ adhivāsanaṃ, tadeva khantīti adhivāsanakkhanti. Subhe ratoti sūrato, suṭṭhu vā pāpato orato virato sorato, tassa bhāvo soraccaṃ. Tenāha ‘‘soraccenāti sucisīlatāyā’’ti. Sā hi sobhanakammaratatā, suṭṭhu vā pāpato oratabhāvo viratatā. Catutthe natthi vattabbaṃ.
5. 《心荒芜经》的注释
5. Cetokhilasuttavaṇṇanā
205205. 第五经中,所谓“心荒芜”,从含义上说就是疑和嗔。当它们在某个人的心相续中生起时,会让那个心相续变得僵硬、粗涩地呈现出来,更何况与它们相应的心本身呢?所以说“心的僵硬状态”。就像因为具足了诸相而把握了导师色身的全部庄严,就等于把握了一切;因为具足了一切知智而把握了一切法身的庄严,也就等于把握了一切。为了显示这种以两者为根据的疑,才说“对如来色身疑惑”等。“寻察者”:就是探究法之真实本性的人。“困苦”:感到疲惫。“不能决断”:即不能下决断、作结论。“热勤”:能烧毁烦恼的,也就是正精进,所以说“为热勤者”:为了烧毁烦恼、生起精进。“为了屡屡专修”:为了反复修习。“为了持续所作”:为了相续不断地修习实行。
205. Pañcame cetokhilā nāma atthato vicikicchā kodho ca. Te pana yasmiṃ santāne uppajjanti, tassa kharabhāvo kakkhaḷabhāvo hutvā upatiṭṭhanti, pageva attanā sampayuttacittassāti āha ‘‘cittassa thaddhabhāvā’’ti. Yathā lakkhaṇapāripūriyā gahitāya sabbā satthu rūpakāyasirī gahitā eva nāma hoti evaṃ sabbaññutāya sabbadhammakāyasirī gahitā eva nāma hotīti tadubhayavatthukameva kaṅkhaṃ dassento ‘‘sarīre kaṅkhamāno’’tiādimāha. Vicinantoti dhammasabhāvaṃ vīmaṃsanto. Kicchatīti kilamati. Vinicchetuṃ na sakkotīti sanniṭṭhātuṃ na sakkoti. Ātapati kileseti ātappaṃ, sammāvāyāmoti āha ‘‘ātappāyāti kilesasantāpanavīriyakaraṇatthāyā’’ti. Punappunaṃ yogāyāti bhāvanaṃ punappunaṃ yuñjanāya. Satatakiriyāyāti bhāvanāya nirantarappayogāya.
对于“在证悟之法上犹豫”这句话,这里要问:对出世间法的疑惑是怎么生起的呢?它不是以出世间法为所缘而生起的。为了说明这种疑是依着由传闻和推究所得的想象影像而生起,论师说:“观……乃至……他们说,那个是存在的呢,还是不存在呢?就这样疑惑。”这里所说的“学”,应当理解为前行阶段的学。在这里,这种烦恼因为特别严重、过失极大,又是共同生活的障碍、争吵的起因、频繁生起,所以特别就“同梵行者”这一方面指出了忿怒的对象;但有些人说,不能认为在其他地方生起的忿怒就不是心荒芜。如果真是那样,那么对疑惑也可以套用这个道理了。所以,应当按字面意思来理解。
Paṭivedhadhamme kaṅkhamānoti ettha kathaṃ lokuttaradhamme kaṅkhā pavattīti? Na ārammaṇakaraṇavasena , anussutākāraparivitakkaladdhe parikappitarūpe kaṅkhā pavattatīti dassento āha ‘‘vipassanā…pe… vadanti, taṃ atthi nu kho natthīti kaṅkhatī’’ti. Sikkhāti cettha pubbabhāgasikkhā veditabbā. Kāmañcettha visesuppattiyā mahāsāvajjatāya ceva saṃvāsanimittaṃ ghaṭanāhetu abhiṇhuppattikatāya ca sabrahmacārīsūti kopassa visayo visesetvā vutto, aññatthāpi kopo na cetokhiloti na sakkā viññātunti keci. Yadi evaṃ vicikicchāyapi ayaṃ nayo āpajjati, tasmā yathārutavasena gahetabbaṃ.
第6至第8节的《系缚经》等注释
6-8. Vinibandhasuttādivaṇṇanā
206-8第六经的注释:由于不让善心生起,以不给予机会的方式把它系缚住,所以叫“心缚”。而它们在系缚的时候,就像以拳头紧握一样,因此说“系缚了心”等等。一个贪著欲望的人,对事欲和烦恼欲都感到享受、欢喜,所以说“对事欲和烦恼欲两者”。 “自己的身体”:指自己的名身,或者自己的有身。“外部的色”:指他人的身体,以及不属于根所依的色法。“填满腹部”:指填塞、积聚、装满腹部。“卧具之乐”:指因为躺卧在床上而生起的乐。“辗转反侧”:翻转身体而卧。“誓愿”:纯粹因爱欲而安立的誓愿。应当了知,如是五种贪之差别皆称为“心缚”。第七、第八经中无须解说。
206-8. Chaṭṭhe pavattituṃ appadānavasena kusalacittaṃ vinibandhantīti cetasovinibandhā. Taṃ pana vinibandhantā muṭṭhiggāhaṃ gaṇhantā viya hontīti āha ‘‘cittaṃ vinibandhitvā’’tiādi. Kāmagiddho puggalo vatthukāmepi kilesakāmepi assādeti abhinandatīti vuttaṃ ‘‘vatthukāmepi kilesakāmepī’’ti. Attano kāyeti attano nāmakāye, attabhāve vā. Bahiddhārūpeti paresaṃ kāye anindriyabaddharūpe ca. Udaraṃ avadihati upacinoti pūretīti udarāvadehakaṃ. Seyyasukhanti seyyāya sayanavasena uppajjanakasukhaṃ. Samparivattakanti samparivattitvā. Paṇidhāyāti taṇhāvaseneva paṇidahitvā. Iti pañcavidhopi lobhaviseso eva ‘‘cetovinibandho’’ti vuttoti veditabbo. Sattamaṭṭhamesu natthi vattabbaṃ.
9-10. 《歌唱声音经》等的注释
9-10. Gītassarasuttādivaṇṇanā
209-210209-210. 在第九经里,所谓“拉长的音声”,是指破坏各种曲调、毁坏音节而发出的声音,所以说“以拉长的方式”等等。在说法中,有叫作“经的曲调”的,也有叫作“偈颂的曲调”的,破坏这些曲调、把它拖得太长是不允许的。说法的人应当用方正匀称的曲调,呈现出圆满完整的词句和音节。另外,根据“诸比丘,我允许以音声诵经”(《小品》249)这句话,用音声来说法是允许的。据说在以音声诵经时,有波浪调、托德咖调、分句摄持调等三十二种曲调,其中想用哪一种都可以。第十经没有需要解说的内容。
209-210. Navame āyatako nāma gītassaro taṃ taṃ vattaṃ bhinditvā akkharāni vināsetvā pavattoti āha ‘‘āyatakenā’’tiādi. Dhammehi suttavattaṃ nāma atthi, gāthāvattaṃ nāma atthi, taṃ vināsetvā atidīghaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Dhammañhi bhāsantena caturassena vattena parimaṇḍalāni padabyañjanāni dassetabbāni. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sarabhañña’’nti (cūḷava. 249) ca vacanato sarena dhammaṃ bhaṇituṃ vaṭṭati. Sarabhaññe kira taraṅgavattadhotakavattabhāgaggahakavattādīni dvattiṃsa vattāni atthi. Tesu yaṃ icchati, taṃ kātuṃ labhatīti. Dasame natthi vattabbaṃ.