20. 婆罗门品复注
(20) 5. Brāhmaṇavaggo
103 段
《索纳经》的注释
1. Soṇasuttavaṇṇanā
191191. 在第五品(婆罗门品)的第一经中,“以相互喜爱”这句话的意思是:他们凭着彼此的爱意,身心交融、贴合、混杂在一起共同生活,而不是以不喜爱或压制的方式相处。因此才说“喜爱”等等。“使腹部鼓胀”是指让肚子胀起、积聚、填满;这是一个状态性的中性词,意思是“使腹部鼓胀之后,把肚子填饱”。因此才说“使腹部鼓胀之后”等等。
191. Pañcamassa paṭhame sampiyenevāti aññamaññapemeneva kāyena ca cittena ca missībhūtā saṅghaṭṭitā saṃsaṭṭhā hutvā saṃvāsaṃ vattenti, na appiyena niggahena vāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘piya’’ntiādi. Udaraṃ avadihati upacinoti pūretīti udarāvadehakaṃ. Bhāvanapuṃsakañcetaṃ, udarāvadehakaṃ katvā udaraṃ pūretvāti attho. Tenāha ‘‘udaraṃ avadihitvā’’tiādi.
《多纳婆罗门经》的注释
2. Doṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
192第二经中,“宣说者”是指以圣典的方式宣说的人。因为他们是那些咒语的宣说者,所以经文说“令宣说者”。把首陀罗排除在外,以秘密言说的含义,咒语本身就是成就种种义理的途径,所以叫“咒句”。由于未受具足戒者不能共享,以秘密的性质,它是所应说的行为,是达成证悟的方法。“讽诵”是指以唱诵的方式讽诵。那是基于对高音、低音等音声圆满的希求,所以说“以音声圆满”。“他人所说”是指以圣典的方式为他人所说。“善集结”是依梨俱吠陀、夜柔吠陀、娑摩吠陀等,又于其中各别依咒语、梵等,以及品、篇等累积而成。“他们”是指那些咒语的作者。“以天眼观察”是以天眼为助的随业往生智观察众生的业之自属等,以现见之义类似天眼的宿住智,观察过去劫中婆罗门持诵咒语及修习禅那的方法。“与圣典对照”是指与迦叶正自觉者那倾向于轮回的教法相对照,令其不相违。因为对他们来说,倾向于还灭之义并非现见。“后来者”是指由八论师等后来者,在之后的屋主王时代等中出现的。“插入”是指由八论师等所编的咒语词句中,将依止烦恼的词句处处插入其中。“令相违”是指在《婆罗门法经》等中,依照所载方式显示杂染之义,从而令其成为相违。
192. Dutiye pavattāroti (dī. ni. ṭī. 1.285) pāvacanabhāvena vattāro. Yasmā te tesaṃ mantānaṃ pavattanakā, tasmā āha ‘‘pavattayitāro’’ti. Sudde bahi katvā rahobhāsitabbaṭṭhena mantā eva taṃtaṃatthappaṭipattihetutāya mantapadaṃ. Anupanītāsādhāraṇatāya rahassabhāvena vattabbakiriyāya adhigamūpāyaṃ. Sajjhāyitanti gāyanavasena sajjhāyitaṃ. Taṃ pana udattānudattādīnaṃ sarānaṃ sampadāvaseneva icchitanti āha ‘‘sarasampattivasenā’’ti. Aññesaṃ vuttanti pāvacanabhāvena aññesaṃ vuttaṃ. Samupabyūḷhanti saṅgahetvā uparūpari saññūḷhaṃ. Rāsikatanti iruvedayajuvedasāmavedādivasena, tatthāpi paccekaṃ mantabrahmādivasena, ajjhāyānuvākādivasena ca rāsikataṃ. Tesanti mantānaṃ kattūnaṃ. Dibbena cakkhunā oloketvāti dibbacakkhuparibhaṇḍena yathākammūpagañāṇena sattānaṃ kammassakatādiṃ, paccakkhato dassanaṭṭhena dibbacakkhusadisena pubbenivāsañāṇena atītakappe brāhmaṇānaṃ mantajjhenavidhiñca oloketvā. Pāvacanena saha saṃsandetvāti kassapasammāsambuddhassa yaṃ vacanaṃ vaṭṭasannissitaṃ, tena saha aviruddhaṃ katvā. Na hi tesaṃ vivaṭṭasannissito attho paccakkho hoti. Aparāpareti aṭṭhakādīhi aparāpare pacchimā okkākarājakālādīsu uppannā. Pakkhipitvāti aṭṭhakādīhi ganthitamantapadesu kilesasannissitapadānaṃ tattha tattha pade pakkhipanaṃ katvā. Viruddhe akaṃsūti brāhmaṇadhammikasuttādīsu (su. ni. brāhmaṇadhammikasuttaṃ 286 ādayo) āgatanayena saṃkilesatthadīpanato paccanīkabhūte akaṃsu.
箭术即射箭之业,以弓术谋生。这里说的“如同箭术”,是指一切以武器谋生的方式,所以说“以战士的职业”,意思是拿着武器去服役做工。所谓“王事”,是指不带武器,做祭司、大臣之类的王室差事来侍奉国王。所谓“其他技艺”,是指象术、马术等已经学过的其余技艺。从童年时就开始修行,叫童年梵行。
Usūnaṃ asanakammaṃ issatthaṃ, dhanusippena jīvikā. Idha pana issatthaṃ viyāti issatthaṃ, sabbaāvudhajīvikāti āha ‘‘yodhājīvakammenā’’ti, āvudhaṃ gahetvā upaṭṭhānakammenāti attho. Rājaporisaṃ nāma vinā āvudhena poroheccāmaccakammādirājakammaṃ katvā rājupaṭṭhānaṃ. Sippaññatarenāti gahitāvasesena hatthiassasippādinā. Kumārabhāvato pabhuti caraṇena komārabrahmacariyaṃ.
站在门口的婆罗门,他们一边往他手里浇水,一边把水倒出来递给他,说:“婆罗门,这是给你的,用来养活妻子。”说完就给了他。可是,他们既然已经修了梵行,为什么还要去找妻子,不肯一辈子做梵行者呢?是因为邪见。他们心里有这样的看法:“不生儿子的人就是断绝家族血脉的人,死后会在地狱里受苦。”据说有四种众生害怕不该害怕的东西:蚯蚓、吉吉鸟、衮提尼鸟和婆罗门。蚯蚓怕大地毁坏,所以节制饮食,不敢多吃泥土。吉吉鸟怕从空中掉下来,所以仰躺在蛋上面。衮提尼鸟怕大地震动,所以不敢把脚稳稳踩在地上。婆罗门怕家族血脉断绝,所以去找妻子。这里有一首偈颂:
Udakaṃ pātetvā dentīti dvāre ṭhitasseva brāhmaṇassa hatthe udakaṃ āsiñcantā ‘‘idaṃ te, brāhmaṇa, bhariyaṃ posāpanatthāya demā’’ti vatvā denti. Kasmā pana te evaṃ brahmacariyaṃ caritvāpi dāraṃ pariyesanti, na yāvajīvaṃ brahmacārino hontīti? Micchādiṭṭhivasena. Tesañhī evaṃ diṭṭhi hoti ‘‘yo puttaṃ na uppādeti, so kulavaṃsacchedakaro hoti, tato niraye paccatī’’ti. Cattāro kira abhāyitabbaṃ bhāyanti gaṇḍuppādako, kikī, kontinī, brāhmaṇoti. Gaṇḍuppādā kira mahāpathaviyā khayanabhayena mattabhojanā honti, na bahuṃ mattikaṃ khādanti. Kikī sakuṇikā ākāsapatanabhayena aṇḍassa upari uttānā seti. Kontinī sakuṇī pathavīkampanabhayena pādehi bhūmiṃ na suṭṭhu akkamati. Brāhmaṇā kulavaṃsūpacchedabhayena dāraṃ pariyesanti. Āhu cettha –
“蚯蚓、基基鸟、贡提尼鸟,还有奉行婆罗门法的婆罗门,
这四种人把没有危险的东西当成危险,他们其实是四种愚痴的人。”
‘‘Gaṇḍuppādo kikī ceva, kontī brāhmaṇadhammiko; Ete abhayaṃ bhāyanti, sammūḷhā caturo janā’’ti. (su. ni. aṭṭha. 2.293);
这里剩下的内容都很浅显易懂。
Sesamettha uttānameva.
3. 《桑嘎拉瓦经》的注释
3. Saṅgāravasuttavaṇṇanā
193在第三(相应部注 2.5.236)中,“首先”就是指更早之前。对于未诵习的咒语来说,连辩才都没有,更不用说在更早之前就已经成立了,那里根本没有什么可说的——这就是它的意思。“缠缚”就是征服、执取,所以说“被欲贪缠缚”就是“被欲贪所执取”。“镇伏”就是去除;通过镇伏而从对立面出离,就叫“出离”。镇伏与那出离,所以叫“镇伏出离”。因此接着说“在那里”等文。剩下两个词也是同样的道理。自己应当证得的目标,就是“自利”。同样,“利他”也应当这样理解。
193. Tatiye (saṃ. ni. ṭī. 2.5.236) paṭhamaññevāti puretaraṃyeva, asajjhāyakatānaṃ mantānaṃ appaṭibhānaṃ pageva paṭhamaṃyeva siddhaṃ, tattha vattabbameva natthīti adhippāyo. Pariyuṭṭhānaṃ nāma abhibhavo gahaṇanti āha ‘‘kāmarāgapariyuṭṭhitenāti kāmarāgaggahitenā’’ti. Vikkhambheti apanetīti vikkhambhanaṃ, paṭipakkhato nissarati etenāti nissaraṇaṃ. Vikkhambhanañca taṃ nissaraṇañcāti vikkhambhananissaraṇaṃ. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi. Sesapadadvayepi eseva nayo. Attanā araṇīyo pattabbo attho attattho. Tathā parattho veditabbo.
在“以无常随观而舍断常想”等文句(《无碍解道》1.52)中,因为嗔恚等尚未生起,所以在嗔恚那一部分没有提到“彼分出离”。虽然没有提到,但由于通过反复思择而应当遣除它,所以可以了知“彼分出离”同样是可以得到的。“光想”则可以是达到近行定的,也可以是达到安止定的。任何属于遍禅那等不同种类的止,都包括在内。“法决择”应当依近行定或安止定的层次来理解。
‘‘Aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahatī’’tiādīsu (paṭi. ma. 1.52) byāpādādīnaṃ anāgatattā byāpādavāre tadaṅganissaraṇaṃ na gahitaṃ. Kiñcāpi na gahitaṃ, paṭisaṅkhānavasena tassa vinodetabbatāya tadaṅganissaraṇampi labbhatevāti sakkā viññātuṃ. Ālokasaññā upacārappattā vā appanāppattā vā. Yo koci kasiṇajjhānādibhedo samatho. Dhammavavatthānaṃ upacārappanāppattavasena gahetabbaṃ.
被烧灼就是被烧灼。达到极度炎热的状态,就是那种被烧灼的状态达到了酷热、极烫的程度。因此说“成热气”。依芝麻籽等种种差别,是指芝麻籽、花蕊、花丝等不同种类的丝藻。水苔,是指水中的粘滑物。不清澈,是因为浑浊。不澄静,是因为生起了淤泥。于无光处,就是没有光明的地方。
Kudhitoti tatto. Ussūrakajātoti tasseva kudhitabhāvassa ussūrakaṃ accuṇhataṃ patto. Tenāha ‘‘usumakajāto’’ti. Tilabījakādibhedenāti tilabījakaṇṇikakesarādibhedena sevālena. Paṇakenāti udakapicchillena. Appasanno ākulatāya. Asannisinno kalaluppattiyā. Anālokaṭṭhāneti ālokarahite ṭhāne.
《咖拉纳巴利经》的注释
4. Kāraṇapālīsuttavaṇṇanā
194在第四段里,“认为智者”中的“认为”这个词,是和“他认为”意思相同的一个不变词。把“iti”这个词引进来显示它的意思,就说“认为是智者”。这是用征求同意的方式来问的,所以接着说“还是不是呢”。对于“尊者平吉亚尼认为沙门乔达摩的智慧辩才如何”这个已经说过的意思,再重新提出来说“我猜想他是智者吧”,因此说:“尊者平吉亚尼,您认为沙门乔达摩是智者,还是不是呢?”意思是请您按照自己能接受的方式来说。这是在表示:“我算什么人?这不是我能了解的。”接着“又从何”这个词,是表示原因的从格,以主格形式出现,所以说“从何”。同样地说“我凭什么理由能知道呢?”意思是:能让我了解沙门乔达摩智慧辩才的那个理由,在我这里并不存在。因为除非是佛陀本人,否则不可能完全了知佛陀智慧的力量。经里也确实这样说:“比丘们,凡夫称赞如来功德时所说的,不过是些微小、低劣、仅涉及戒律的部分。比丘们,还有另外一些甚深、难见、难解……的法,只有以这些法,才能正确地说出对如来的如实称赞。”这里是指“他想必也是那样的”这个词句。
194. Catutthe paṇḍito maññeti ettha maññeti idaṃ ‘‘maññatī’’ti iminā samānatthaṃ nipātapadaṃ. Tassa iti-saddaṃ ānetvā atthaṃ dassento ‘‘paṇḍitoti maññatī’’ti āha. Anumatipucchāvasena cetaṃ vuttaṃ. Tenevāha ‘‘udāhu no’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññati bhavaṃ piṅgiyānī samaṇassa gotamassa paññāveyyattiya’’nti vuttamevatthaṃ puna gaṇhanto ‘‘paṇḍito maññe’’ti āha, tasmā vuttaṃ ‘‘bhavaṃ piṅgiyānī samaṇaṃ gotamaṃ paṇḍitoti maññati udāhu no’’ti, yathā te khameyya, tathā naṃ kathehīti adhippāyo. Ahaṃ ko nāma, mama avisayo esoti dasseti. Ko cāti hetunissakke paccattavacananti āha ‘‘kuto cā’’ti. Tathā cāha ‘‘kena kāraṇena jānissāmī’’ti, yena kāraṇena samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jāneyyaṃ , taṃ kāraṇaṃ mayi natthīti adhippāyo. Buddhoyeva bhaveyya abuddhassa sabbathā buddhañāṇānubhāvaṃ jānituṃ asakkuṇeyyattāti. Vuttañhetaṃ – ‘‘appamattakaṃ panetaṃ, bhikkhave, oramattakaṃ sīlamattakaṃ, yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya (dī. ni. 1.7). Atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā…pe… yehi tathāgatassa yathābhūtaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamāno vadeyyā’’ti (dī. ni. 1.28) ca. Etthāti ‘‘sopi nūnassa tādiso’’ti etasmiṃ pade.
被称赞者被称赞是说:他被那些值得称赞、应当赞叹的人,凭着自己的功德而成为被称赞的,并不是靠他的名声,而是因为称赞本身的性质就值得称赞,这就是它的意思。因此接着说“一切功德”等等。“宝珠”是指转轮王的宝珠。
Pasatthappasatthoti pasatthehi pāsaṃsehi attano guṇeheva so pasattho, na tassa kittinā, pasaṃsāsabhāveneva pāsaṃsoti attho. Tenāha ‘‘sabbaguṇāna’’ntiādi. Maṇiratananti cakkavattino maṇiratanaṃ.
为了说明即使连同诸天神在内,值得称赞者也是值得称赞的,所以采用了第二种解释:“或者由值得称赞者”。由应亲近故为义,它正是安住之处,所以叫义利。各种修行所带来的利益果报,就说为“义利就是利益和果报”。或者,义就是果报,因为依它而运作,它是其安住之处,所以叫义利,也就是原因。
Sadevake pāsaṃsānampi pāsaṃsoti dassetuṃ ‘‘pasatthehi vā’’ti dutiyavikappo gahito. Araṇīyato attho, so eva vasatīti vasoti atthavaso. Tassa tassa payogassa ānisaṃsabhūtaṃ phalanti āha ‘‘atthavasanti atthānisaṃsa’’nti. Attho vā phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti atthavaso, kāraṇaṃ.
小蜜是指由小蜜蜂在枝条上做成的蜜。未搅动的则是指没有过失、已经去除了蜂卵杂质的蜜。
Khuddakamadhūti khuddakamakkhikāhi katadaṇḍakamadhu. Aneḷakanti niddosaṃ apagatamakkhikaṇḍakaṃ.
所谓“感兴语”,就是由惊惧和喜悦而发出的言语;或者,举例也可以叫感兴语。因此说“感兴之语,发出”。为了说明那种话为什么被称为感兴语,才说了“正如……”等。剩下的部分很容易理解。
Udāharīyati ubbegapītivasenāti udānaṃ, tathā vā udāharaṇaṃ udānaṃ. Tenāha ‘‘udāhāraṃ udāharī’’ti. Yathā pana taṃ vacanaṃ udānanti vuccati, taṃ dassetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
《平吉亚尼经》的注释。
5. Piṅgiyānīsuttavaṇṇanā
195第五种“总摄一切”,是指涵盖身体上的青色和衣饰上的青色等一切青色的说法。“那自身”——就是通过总摄青等一切的方式所说的那个意思。“显示差别”——就是展示分类。譬如那些离车王族,有些人本来不是黄色等颜色,却因为涂抹香膏而看起来呈黄色等颜色;同样,有些人本来不是青色等颜色,却因为涂抹香膏而看起来呈青色等颜色。据说,由于黄金的斑驳装饰和摩尼宝珠的光泽,他们看上去就像同一种青色。
195. Pañcame sabbasaṅgāhikanti sarīragatassa ceva vatthālaṅkāragatassa cāti sabbassa nīlabhāvassa saṅgāhakavacanaṃ. Tassevāti nīlādisabbasaṅgāhikavasena vuttaatthasseva. Vibhāgadassananti pabhedadassanaṃ. Yathā te licchavirājāno apītādivaṇṇā eva keci keci vilepanavasena pītādivaṇṇā khāyiṃsu, evaṃ anīlādivaṇṇā eva keci vilepanavasena nīlādivaṇṇā khāyiṃsu. Te kira suvaṇṇavicittehi maṇiobhāsehi ekanīlā viya khāyanti.
红睡莲——就像“kokāsaka”那样,是莲花的一个特殊品种。据说这种莲花花瓣很多,色泽饱满,而且极其芬芳。这里的意思是:就像那叫作红睡莲的莲花,清晨太阳升起时绽放开来,香气未散,光彩照人;同样,他看见那位正自觉者,身香与功德之香具足芬芳,以自己的威光炽燃,犹如秋日天空中的太阳,因为光芒从四肢自然散发,所以称为“辉煌者”。
Kokanadanti vā padumavisesanaṃ yathā ‘‘kokāsaka’’nti. Taṃ kira bahupattaṃ vaṇṇasampannaṃ ativiya sugandhañca hoti. Ayañhettha attho – yathā kokanadasaṅkhātaṃ padumaṃ pāto sūriyuggamanavelāya phullaṃ vikasitaṃ avītagandhaṃ siyā virocamānaṃ, evaṃ sarīragandhena guṇagandhena ca sugandhaṃ, saradakāle antalikkhe ādiccamiva attano tejasā tapantaṃ, aṅgehi niccharantajutitāya aṅgīrasaṃ sambuddhaṃ passāti.
6. 《大梦经》的注释
6. Mahāsupinasuttavaṇṇanā
196第六项,名为“令界扰动之缘”,指的是不相应的医药、住处、食物等缘。或者出于想利益,或者出于想损害:有信心的人出于想利益,愤怒的人出于想损害。或者为了利益,或者为了损害:就是按自性应当发生的利益或损害。令其现前:就是以自身的天威神力使其现前。就像菩萨之母得子的征兆一样——据说那时,菩萨之母从满月前第七天开始,就远离饮酒,享受具足花鬘、涂香等庄严的星宿节庆。到了第七天,她清晨起来,用香水沐浴,佩戴一切装饰,享用上等美食,受持伍波萨他戒支,进入香殿,躺在殊胜的床上。将要入睡时,她看到了这个梦:据说四大天王把她连床一起抬起,带到阿耨达池,为她沐浴,穿上天衣,涂上天香,戴上天花。离那里不远处有座银山,山中有座金殿。他们让她头朝东躺下。那时,菩萨化作一头纯白象王,先在附近一座金山上行走,然后从那里下来,登上银山,进入金殿,右绕母亲后,像是从右侧肋下剖开进入腹中一样。针对这个梦,才说“如同菩萨之母得子的征兆”。
196. Chaṭṭhe dhātukkhobhakaraṇapaccayo nāma visabhāgabhesajjasenāsanāhārādipaccayo. Atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vāti pasannā atthakāmatāya, kuddhā anatthakāmatāya. Atthāya vā anatthāya vāti sabhāvato bhavitabbāya atthāya vā anatthāya vā. Upasaṃharantīti attano devānubhāvena upanenti. Bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittanti tadā kira pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāya vigatasurāpānaṃ mālāgandhādivibhūtisampannaṃ nakkhattakīḷaṃ anubhavamānā bodhisattamātā sattame divase pātova uṭṭhāya gandhodakena nahāyitvā sabbālaṅkārabhūsitā varabhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya sirigabbhaṃ pavisitvā sirisayane nipannā niddaṃ okkamamānā imaṃ supinaṃ addasa – cattāro kira naṃ mahārājāno sayaneneva saddhiṃ ukkhipitvā anotattadahaṃ netvā nahāpetvā dibbavatthaṃ nivāsetvā dibbagandhehi vilimpetvā dibbapupphāni piḷandhetvā tato avidūre rajatapabbato, tassa anto kanakavimānaṃ atthi, tasmiṃ pācīnato sīsaṃ katvā nipajjāpesuṃ. Atha bodhisatto setavaravāraṇo hutvā tato avidūre eko suvaṇṇapabbato, tattha caritvā tato oruyha rajatapabbataṃ āruhitvā kanakavimānaṃ pavisitvā mātaraṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇapassaṃ phāletvā kucchiṃ paviṭṭhasadiso ahosi. Imaṃ supinaṃ sandhāya etaṃ vuttaṃ ‘‘bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimitta’’nti.
就像憍萨罗王的十六个梦一样——
Kosalarājāviya soḷasa supineti –
公牛、树木、母牛和犍牛,
马、铜、母豺和水罐;
还有莲池和没煮过的栴檀,
葫芦沉下去,石头浮起来。
“青蛙们在吞黑蛇,
乌鸦被金鸟们环绕着;
狼因害怕山羊而战栗颤抖。”
‘‘Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca, Asso kaṃso siṅgālī ca kumbho; Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ, Lābūni sīdanti silāplavanti. ‘‘Maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti, Kākaṃ suvaṇṇā parivārayanti; Tasā vakā eḷakānaṃ bhayā hī’’ti. (jā. 1.1.77) –
就像憍萨罗王在梦中见到这十六个梦一样。
Ime soḷasa supine passanto kosalarājā viya.
1据说,憍萨罗大王有一天夜里入睡,在后夜时分做了十六个大梦。其中,有四头颜色像黑眼膏一样的黑公牛,从四个方向来到王宫庭院,说“我们要战斗”。当大众聚集起来,想观看公牛相斗时,它们摆出战斗的架势,吼叫、怒吼,却根本没有真正交战就退了回去。这是他见到的第一个梦。
1. Ekadivasaṃ kira kosalamahārājā rattiṃ niddūpagato pacchimayāme soḷasa mahāsupine passi (jā. aṭṭha. 1.1.76 mahāsupinajātakavaṇṇanā). Tattha cattāro añjanavaṇṇā kāḷausabhā ‘‘yujjhissāmā’’ti catūhi disāhi rājaṅgaṇaṃ āgantvā ‘‘usabhayuddhaṃ passissāmā’’ti mahājane sannipatite yujjhanākāraṃ dassetvā naditvā gajjitvā ayujjhitvāva paṭikkantā. Imaṃ paṭhamaṃ supinaṃ addasa.
2小树和灌木破地而出,还没长到一拃高或一肘高,就已经开花结果了。他见到了这第二个梦。
2. Khuddakā rukkhā ceva gacchā ca pathaviṃ bhinditvā vidatthimattampi ratanamattampi anuggantvāva pupphanti ceva phalanti ca. Imaṃ dutiyaṃ addasa.
3他看见母牛们在喝当天刚出生的小牛的奶。这是第三个梦。
3. Gāviyo tadahujātānaṃ vacchānaṃ khīraṃ pivantiyo addasa. Ayaṃ tatiyo supino.
4他看见(有人)没有把能负重、体格高大壮实的公牛依次套进轭里,却把年幼的小牛套在轭上拉车。那些小牛拉不动轭,就抛开轭站在那里,车子也没法往前走。这是第四个梦。
4. Dhuravāhe ārohapariṇāhasampanne mahāgoṇe yugaparamparāya ayojetvā taruṇe godamme dhure yojente addasa. Te dhuraṃ vahituṃ asakkontā chaḍḍetvā aṭṭhaṃsu, sakaṭāni nappavattiṃsu. Ayaṃ catuttho supino.
5他看见一匹双口马。人们在它两边喂草,它就用两张嘴吃。这是第五个梦。
5. Ekaṃ ubhatomukhaṃ assaṃ addasa. Tassa ubhosu passesu yavasaṃ denti, so dvīhipi mukhehi khādati. Ayaṃ pañcamo supino.
6很多人把一个价值十万个钱币的金钵擦干净,递给一只老豺,说:“就在这里小便吧。”他看见那只老豺就在钵里小便。这是第六个梦。
6. Mahājano satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ sammajjitvā ‘‘idha passāvaṃ karohī’’ti ekassa jarasiṅgālassa upanāmesi. Taṃ tattha passāvaṃ karontaṃ addasa. Ayaṃ chaṭṭho supino.
7有一个男人把绳子搓好,放在脚边。一只饥饿的母豺躺在凳子底下,趁他完全不知道的时候,啃咬那根绳子。他见到了这第七个梦。
7. Eko puriso rajjuṃ vaṭṭetvā pādamūle nikkhipati. Tena nisinnapīṭhassa heṭṭhā sayitā chātasiṅgālī tassa ajānantasseva taṃ khādati. Imaṃ sattamaṃ supinaṃ addasa.
8他在王宫门口看见,许多空水罐围着一个装满水的大水罐摆在那里。四个种姓的人从四个方向、四个角落用罐子取来水,只往那个装满水的大水罐里倒。水满了又满,溢出来流走,他们却一次又一次地往那里倒水。对那些空水罐,连看一眼的人都没有。这是第八个梦。
8. Rājadvāre bahūhi tucchakumbhehi parivāretvā ṭhapitaṃ ekaṃ mahantaṃ pūritakumbhaṃ addasa. Cattāropi pana vaṇṇā catūhi disāhi catūhi anudisāhi ca ghaṭehi udakaṃ ānetvā pūritakumbhameva pūrenti, pūritaṃ pūritaṃ udakaṃ uttaritvā palāyati. Tepi punappunaṃ tattheva udakaṃ āsiñcanti, tucchakumbhe olokentāpi natthi. Ayaṃ aṭṭhamo supino.
9他看见一座池塘,四周被五种莲花覆盖,水很深,四周都有台阶。周围的两足和四足众生都下到池中,在那里喝水。池子中间水深的的地方,水是浑浊的;而靠近岸边、两足和四足众生踩踏的地方,水却清澈、明净、不浑浊。这是第九个梦。
9. Ekaṃ pañcapadumasañchannaṃ gambhīraṃ sabbatotitthaṃ pokkharaṇiṃ addasa. Samantato dvipadacatuppadā otaritvā tattha pānīyaṃ pivanti. Tassa majjhe gambhīraṭṭhāne udakaṃ āvilaṃ, tīrappadese dvipadacatuppadānaṃ akkamanaṭṭhāne acchaṃ vippasannamanāvilaṃ. Ayaṃ navamo supino.
10他看见同一口锅里正在煮的饭竟然没煮熟。他琢磨了一下“没煮熟”这件事,发现那锅饭就像被人分开摆着一样,正在煮的时候呈现出三种状态:有一边烂得不成样子,有一边还是夹生的米粒,还有一边则煮得刚刚好。这是第十个梦。
10. Ekissāyeva kumbhiyā paccamānaṃ odanaṃ apākaṃ addasa. ‘‘Apāka’’nti vicāretvā vibhajitvā ṭhapitaṃ viya tīhākārehi paccamānaṃ ekasmiṃ passe atikilinno hoti, ekasmiṃ uttaṇḍulo, ekasmiṃ supakkoti. Ayaṃ dasamo supino.
11他看见有人把价值十万的檀香心材贱卖换取发臭的酸粥。这是第十一个梦。
11. Satasahassagghanakaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇante addasa. Ayaṃ ekādasamo supino.
12我看见空心的葫芦沉在水中。这是第十二个梦。
12. Tucchalābūni udake sīdantāni addasa. Ayaṃ dvādasamo supino.
13他看见巨大的、像尖顶楼阁那么大的坚硬岩石,像船一样浮在水面上。这是第十三个梦。
13. Mahantamahantā kūṭāgārappamāṇā ghanasilā nāvā viya udake plavamānā addasa. Ayaṃ terasamo supino.
14他看见一些小得像摩头迦花那么大的青蛙,飞快地追着大黑蛇们,像咬断青莲花梗一样把它们咬断,吃着蛇肉吞下去。这是第十四个梦。
14. Khuddakamadhukapupphappamāṇā maṇḍūkiyo mahante kaṇhasappe vegena anubandhitvā uppalanāḷe viya chinditvā maṃsaṃ khāditvā gilantiyo addasa. Ayaṃ cuddasamo supino.
15他看见一只乌鸦,具备十种恶法,以村落为活动范围,被一群因金黄色泽而得名的金色王鹅围绕着。这是第十五个梦。
15. Dasahi asaddhammehi samannāgataṃ gāmagocaraṃ kākaṃ kañcanavaṇṇavaṇṇatāya ‘‘suvaṇṇā’’ti laddhanāme suvaṇṇarājahaṃse parivārente addasa. Ayaṃ pannarasamo supino.
1616. 从前,豹子吃山羊。可是那些山羊反过来追赶豹子,看见它们“姆拉姆拉”地撕咬。接着,其他胆小的狼从远处就看见了那些山羊,惊慌害怕,因为怕山羊而逃跑,钻进灌木丛里躲了起来。这是第十六个梦。
16. Pubbe dīpino eḷake khādanti. Te pana eḷake dīpino anubandhitvā muramurāti khādante addasa. Athaññe tasā vakā eḷake dūratova disvā tasitā tāsappattā hutvā eḷakānaṃ bhayā palāyitvā gumbagahanāni pavisitvā nilīyiṃsu. Ayaṃ soḷasamo supino.
1那时候,在国王们不依法治国、人们也不守正法的时代,世间颠倒,善法衰微,不善法增长,世界走向败坏。这时,天不按时下雨,云层断裂,庄稼枯萎,闹起饥荒。云从四方涌起,像是要下雨的样子;女人们怕晒在场上的稻谷被淋湿,赶紧收进屋里,男人们拿着锄头和篮子出去修田埂,可那云只是摆出要下雨的架势,打了雷,闪了电,却像没斗起来的公牛一样,一滴雨也没下就散去了。这是第一个梦的果报。
1. Tattha adhammikānaṃ rājūnaṃ, adhammikānañca manussānaṃ kāle loke viparivattamāne kusale osanne akusale ussanne lokassa parihānakāle devo na sammā vasissati, meghapādā pacchijjissanti, sassāni milāyissanti, dubbhikkhaṃ bhavissati, vassitukāmā viya catūhi disāhi meghā uṭṭhahitvā itthikāhi ātape patthaṭānaṃ vīhiādīnaṃ temanabhayena antopavesitakāle purisesu kudālapiṭake ādāya āḷibandhanatthāya nikkhantesu vassanākāraṃ dassetvā gajjitvā vijjulatā nicchāretvā usabhā viya ayujjhitvā avassitvāva palāyissanti. Ayaṃ paṭhamassa vipāko.
2当世间衰败、人的寿命短促时,众生会贪欲极强。少女还没到成年,就去亲近男人,有了月经、怀了孕,靠生儿育女来繁衍。就像小树过早开花一样,她们早早就有了月经;就像小树过早结果一样,她们早早就有了儿女。这是第二个的果报。
2. Lokassa parihīnakāle manussānaṃ parittāyukakāle sattā tibbarāgā bhavissanti, asampattavayāva kumāriyo purisantaraṃ gantvā utuniyo ceva gabbhiniyo ca hutvā puttadhītāhi vaḍḍhissanti. Khuddakarukkhānaṃ pupphaṃ viya hi tāsaṃ utunibhāvo, phalaṃ viya ca puttadhītaro bhavissanti. Ayaṃ dutiyassa vipāko.
3当人们恭敬长辈的作法消失时,众生对父母或公婆不再怀有羞耻心,只顾自己操持家业。愿意给年迈者衣食的,就给;不愿意给的,就不给。年迈者失去依靠,不能自主,只能讨好小孩来活命,就像大母牛反过来吸吮刚出生牛犊的奶一样。这是第三个梦的果报。
3. Manussānaṃ jeṭṭhāpacāyikakammassa naṭṭhakāle sattā mātāpitūsu vā sassusasuresu vā lajjaṃ anupaṭṭhapetvā sayameva kuṭumbaṃ saṃvidahantāva ghāsacchādanamattampi mahallakānaṃ dātukāmā dassanti, adātukāmā na dassanti. Mahallakā anāthā hutvā asayaṃvasī dārake ārādhetvā jīvissanti tadahujātānaṃ vacchakānaṃ khīraṃ pivantiyo mahāgāviyo viya. Ayaṃ tatiyassa vipāko.
44. 在不法国王的时代,不法的国王不会把荣誉给予那些贤明、精通传统、有能力办成事务的大臣,也不会在法堂和判决处任命那些精通诉讼的年长辅臣;反而会把荣誉给予与他们完全相反的、极其年轻的人,并把这样的人安置在判决处。这些人既不懂国王的事务,也不懂什么合适什么不合适,既担不起那份荣誉,也办不完国王的事务。他们办不了,就会丢下公务不管;那些年长的贤明辅臣因为得不到荣誉,虽然有能力办成事情,也会想:“这些跟我们有什么关系?我们已经成了外人,里面的年轻小子们自然会知道。”于是对出现的事务也不去处理。这样一来,那些国王在各方面都只会衰败。这就像把还不能负重的小牛套上轭,却不让能走远路的大公牛按次序套上轭一样。这是第四个梦的果报。
4. Adhammikarājūnaṃ kāle adhammikarājāno paṇḍitānaṃ paveṇikusalānaṃ kammanittharaṇasamatthānaṃ mahāmattānaṃ yasaṃ na dassanti, dhammasabhāyaṃ vinicchayaṭṭhānepi paṇḍite vohārakusale mahallake amacce na ṭhapessanti, tabbiparītānaṃ pana taruṇataruṇānaṃ yasaṃ dassanti, tathārūpe eva ca vinicchayaṭṭhāne ṭhapessanti. Te rājakammāni ceva yuttāyuttañca ajānantā neva taṃ yasaṃ ukkhipituṃ sakkhissanti, na rājakammāni nittharituṃ. Te asakkontā kammadhuraṃ chaḍḍessanti, mahallakāpi paṇḍitāmaccā yasaṃ alabhantā kiccāni nittharituṃ samatthāpi ‘‘kiṃ amhākaṃ etehi, mayaṃ bāhirakā jātā, abbhantarikā taruṇadārakā jānissantī’’ti uppannāni kammāni na karissanti. Evaṃ sabbathāpi tesaṃ rājūnaṃ hāniyeva bhavissati, dhuraṃ vahituṃ asamatthānaṃ vacchadammānaṃ dhure yojitakālo viya dūravāhānañca mahāgoṇānaṃ yugaparamparāya ayojitakālo viya bhavissati. Ayaṃ catutthassa vipāko.
5在非法国王的时代,那些非法的愚王会把不守法的贪心人安排到审判席上。这些愚人不尊重善与恶,坐在集会大厅里裁决案件时,从双方当事人手里收取贿赂然后吞掉,就像一匹马用两张嘴吃草料一样。这是第五个梦的果报。
5. Adhammikarājakāleyeva adhammikabālarājāno adhammike lolamanusse vinicchaye ṭhapessanti, te pāpapuññesu anādarā bālā sabhāyaṃ nisīditvā vinicchayaṃ dentā ubhinnampi atthapaccatthikānaṃ hatthato lañjaṃ gahetvā khādissanti asso viya dvīhi mukhehi yavasaṃ. Ayaṃ pañcamassa vipāko.
6那些非法出身的低劣国王,因为对出身高贵的良家子弟心存猜疑,就不给他们荣誉地位,只给那些非良家出身的人。这样一来,名门望族会变得穷困潦倒,而卑贱的家庭反倒掌权得势。那些良家男子因为活不下去,心想“我们就靠这些人过活吧”,便把女儿嫁给那些非良家出身的人。于是,这些良家女子跟非良家男子共同生活,就像老豺在金碗里撒尿一样。这是第六个梦的果报。
6. Adhammikāyeva vijātirājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ āsaṅkāya yasaṃ na dassanti, akulīnānaṃyeva dassanti. Evaṃ mahākulāni duggatāni bhavissanti, lāmakakulāni issarāni. Te ca kulīnapurisā jīvituṃ asakkontā ‘‘ime nissāya jīvissāmā’’ti akulīnānaṃ dhītaro dassanti, iti tāsaṃ kuladhītānaṃ akulīnehi saddhiṃ saṃvāso jarasiṅgālassa suvaṇṇapātiyaṃ passāvakaraṇasadiso bhavissati. Ayaṃ chaṭṭhassa vipāko.
7随着时间一天天过去,女人们会贪恋男人、贪恋美酒、贪恋打扮、贪恋逛街、贪恋吃喝,变得没有道德、行为恶劣。她们让丈夫去干农活、放牛之类的活计,辛辛苦苦攒下钱财,却和情夫一起喝酒,戴花鬘、涂香抹粉,不顾家里的急事,还从屋顶上方和墙壁缝隙里偷看情夫。她们把明天本该播种的种子也捣碎,煮成粥、饭和点心吃掉,把家产挥霍一空。就像躺在矮凳下面的饿豺一样,把脚边放着的绳子翻来覆去地缠弄。这是第七个梦的果报。
7. Gacchante gacchante kāle itthiyo purisalolā surālolā alaṅkāralolā visikhālolā āmisalolā bhavissanti dussīlā durācārā. Tā sāmikehi kasigorakkhādīni kammāni katvā kicchena kasirena sambhataṃ dhanaṃ jārehi saddhiṃ suraṃ pivantiyo mālāgandhavilepanaṃ dhārayamānā antogehe accāyikampi kiccaṃ anoloketvā gehaparikkhepassa uparibhāgenapi chiddaṭṭhānehipi jāre upadhārayamānā sve vapitabbayuttakaṃ bījampi koṭṭetvā yāgubhattakhajjakāni pacitvā khādamānā vilumpissanti heṭṭhāpīṭhake nipannachātasiṅgālī viya vaṭṭetvā vaṭṭetvā pādamūle nikkhittarajjuṃ. Ayaṃ sattamassa vipāko.
88. 随着时间不断推移,世间会逐渐衰败,国土会失去生机,国王们会变得穷困潦倒。谁要是有点权势,仓库里也不过存有大约十万。这些穷困的国王,会让所有地方的人民只为他们自己干活。被压迫的人们丢下自己的生计,只为国王的利益去播种、看护、收割、脱粒、入仓各种谷物,开垦甘蔗田,操作榨蔗机,熬煮糖浆等,还建造花园和果园。他们把各地收获的谷物等运来,只管填满国王的仓库。他们连自家空空的粮仓都懒得看一眼,空罐子看都不看,就好像把已经装满的罐子继续注满一样。这是第八个梦的果报。
8. Gacchante gacchante kāle loko parihāyissati, raṭṭhaṃ nirojaṃ bhavissati, rājāno duggatā kapaṇā bhavissanti. Yo issaro bhavissati, tassa bhaṇḍāgāre satasahassamattā bhavissanti. Te evaṃduggatā sabbe jānapade attanova kammaṃ kāressanti, upaddutā manussā sake kammante chaḍḍetvā rājūnaṃyeva atthāya pubbaṇṇāparaṇṇāni vapantā rakkhantā lāyantā maddantā pavesentā ucchukkhettāni karontā yantāni vāhentā phāṇitādīni pacantā pupphārāme phalārāme ca karontā tattha tattha nipphannāni pubbaṇṇādīni āharitvā rañño koṭṭhāgārameva pūressanti. Attano gehesu tucchakoṭṭhe olokentāpi na bhavissanti, tucchakumbhe anoloketvā pūritakumbhapūraṇasadisameva bhavissati. Ayaṃ aṭṭhamassa vipāko.
99. 随着时间不断推移,国王们会变得不如法。他们被贪欲等左右,走上歪路,治理国家时不会依法裁决,而是贪图贿赂和钱财,贪恋财富。对国内的居民,他们没有忍耐、慈爱和怜悯,反而粗暴苛刻,就像榨甘蔗的人压榨甘蔗那样压榨百姓,用种种名目征收赋税,夺取财物。百姓被赋税逼迫,拿不出任何东西来缴纳,就抛弃村庄、城镇等,逃到边地居住。中央地区变得空旷无人,边地却人口密集,就像池塘中间的水浑浊,而边上的水清澈。这是第九个梦的果报。
9. Gacchante gacchante kāle rājāno adhammikā bhavissanti, chandādivasena agatiṃ gacchantā rajjaṃ kāressanti, dhammena vinicchayaṃ nāma na dassanti lañjavittakā bhavissanti dhanalolā, raṭṭhavāsikesu tesaṃ khantimettānuddayā nāma na bhavissanti, kakkhaḷā pharusā ucchuyante ucchubhaṇḍikā viya manusse pīḷentā nānappakāraṃ baliṃ uppādetvā dhanaṃ gaṇhissanti. Manussā balipīḷitā kiñci dātuṃ asakkontā gāmanigamādayo chaḍḍetvā paccantaṃ gantvā vāsaṃ kappessanti. Majjhimajanapado suñño bhavissati, paccanto ghanavāso seyyathāpi pokkharaṇiyā majjhe udakaṃ āvilaṃ pariyante vippasannaṃ. Ayaṃ navamassa vipāko.
1010. 随着时间推移,国王们会变得不如法。当国王们不如法时,辅佐国王的臣属、婆罗门、居士,城镇和乡村的百姓,乃至以沙门婆罗门为代表的所有人,都会变得不如法。这样一来,他们的守护天神、接受供养的天神、树神、住在虚空中的天神等天神,也会变得不如法。在不如法国王的统治下,会刮起反常而粗恶的风,这些风会摇动住在虚空中的天宫。天宫被摇动后,天神们恼怒,就不肯降雨。即使下雨,也不会在整个国土上一时之间全部下遍;即使下,也不会在所有地方都对耕作或播种有帮助。就像整个国土这样,在一个乡村、一个池塘范围内也一样,不会一时之间全部下遍:在池塘上方下雨,下方就不下;下方下雨,上方就不下。某个地方的庄稼会因雨太多而毁坏,某个地方会因不下雨而枯萎,某个地方则因雨水适中而丰收。就这样,在同一个国王的统治区域内,所种庄稼会有这样的果报。会有三种情况,就像同一口锅里的饭一样。这是第十个梦的果报。
10. Gacchante gacchante kāle rājāno adhammikā bhavissanti, tesu adhammikesu rājayuttāpi brāhmaṇagahapatikāpi negamajānapadāpīti samaṇabrāhmaṇe upādāya sabbe manussā adhammikā bhavissanti. Tato tesaṃ ārakkhadevatā, balipaṭiggāhikadevatā, rukkhadevatā, ākāsaṭṭhadevatāti evaṃ devatāpi adhammikā bhavissanti. Adhammikarājūnaṃ rajje vātā visamā kharā vāyissanti, te ākāsaṭṭhakavimānāni kampessanti. Tesu kampitesu devatā kupitā devaṃ vassituṃ na dassanti. Vassamānopi sakalaraṭṭhe ekappahāreneva na vassissati, vassamānopi sabbattha kasikammassa vā vappakammassa vā upakāro hutvā na vassissati. Yathā ca raṭṭhe, evaṃ janapadepi gāmepi ekataḷākasarepi ekappahārena na vassissati, taḷākassa uparibhāge vassanto heṭṭhābhāge na vassissati, heṭṭhā vassanto upari na vassissati. Ekasmiṃ bhāge sassaṃ ativassena nassissati, ekasmiṃ avassanena milāyissati, ekasmiṃ sammā vassamāno sampādessati. Evaṃ ekassa rañño rajje vuttasassā vipāko. Tippakārā bhavissanti ekakumbhiyā odano viya. Ayaṃ dasamassa vipāko.
1111. 时间不断推移,当教法逐渐衰败时,会出现许多贪图资具、不知惭愧的比丘。世尊为了摧伏对资具的贪著而宣说的法教,他们却为了衣服、饮食、住所、医药这四种资具,转而向别人宣说。他们自己被资具迷住,站在轮回这一边,无法以趋向涅槃为目标来说法。他们只会这样说:“只要听到措辞圆满、声音悦耳的说法,人们就会布施贵重的衣服等物品。”还有些比丘坐在街道中间、十字路口、王宫门前等地方,为了金币、半金币、四分之一摩沙迦、一个摩沙迦等钱财而说法。就这样,他们把世尊所说、价值等同涅槃的法,为了四种资具和金钱等目的而贩卖,就像把价值十万的金色栴檀心材,当作腐臭的酸粥来叫卖一样。这就是第十一个梦的果报。
11. Gacchante gacchanteyeva kāle sāsane parihāyante paccayalolā alajjikā bahū bhikkhū bhavissanti. Te bhagavatā paccayaloluppaṃ nimmathetvā kathitadhammadesanaṃ cīvarādicatupaccayahetu paresaṃ desessanti. Paccayehi mucchitvā nittharaṇapakkhe ṭhitā nibbānābhimukhaṃ katvā desetuṃ na sakkhissanti. Kevalaṃ ‘‘padabyañjanasampattiñceva madhurasaddañca sutvā mahagghāni cīvarādīni dassanti’’iccevaṃ desessanti. Apare antaravīthicatukkarājadvārādīsu nisīditvā kahāpaṇaaḍḍhakahāpaṇapādamāsakarūpādīnipi nissāya desessanti. Iti bhagavatā nibbānagghanakaṃ katvā desitaṃ dhammaṃ catupaccayatthāya ceva kahāpaṇādiatthāya ca vikkiṇitvā desentā satasahassagghanakaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇantā viya bhavissanti. Ayaṃ ekādasamassa vipāko.
1212. 在不如法的国王当政的时代,世间正在颠倒过来:国王们不把荣誉给出身高贵的善家子弟,只给那些出身低贱的人。那些低贱的人会成为有权势的人,善家子弟反而穷困潦倒。不论是在国王面前、在王宫门口、在大臣面前,还是在裁决的场所,那些像空葫芦一样没分量的低贱者说的话,就好像沉下去站稳了一样,纹丝不动,牢牢立住了。即使在僧众集会中,在僧团甘马、事务处理的地方,以及在分配钵、衣、住所等的裁决场合,也只有破戒的恶人说的话才算数、才行得通,有惭愧心的比丘说的话反而不算数。这样一来,在所有地方,都像是空葫芦沉下去的时候一样。这是第十二个梦的果报。
12. Adhammikarājakāle loke viparivattanteyeva rājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ yasaṃ na dassanti, akulīnānaññeva dassanti. Te issarā bhavissanti, itarā daliddā. Rājasammukhepi rājadvārepi amaccasammukhepi vinicchayaṭṭhānepi tucchalābusadisānaṃ akulīnānaṃyeva kathā osīditvā ṭhitā viya niccalā suppatiṭṭhitā bhavissati. Saṅghasannipātepi saṅghakammagaṇakammaṭṭhānesu ceva pattacīvarapariveṇādivinicchayaṭṭhānesu ca dussīlānaṃ pāpapuggalānaṃyeva kathā niyyānikā bhavissati, na lajjibhikkhūnanti evaṃ sabbatthāpi tucchalābūnaṃ sīdanakālo viya bhavissati. Ayaṃ dvādasamassa vipāko.
1313. 正是在那样的时候,不如法的国王们会把荣誉授予那些出身低贱的人。这些人会成为有权势的人,而出身高贵的人却会陷入贫困。没有人会恭敬那些出身高贵的人,大家只恭敬那些有权势的低贱者。不论是在国王面前、大臣面前,还是在裁决的场所,那些精通裁决、像坚石一样稳固的善家子弟说的话,都不会被人听进去并站得住脚。当他们说话时,其他人只会嘲笑说:“这些人在说什么呀?”即使在比丘集会中,在上述那些场合,人们也不会觉得持戒清净的比丘值得尊重,他们的话也不会被人听进去并站得住脚。那情形就像石头浮起来一样反常。这是第十三个梦的果报。
13. Tādiseyeva kāle adhammikarājāno akulīnānaṃ yasaṃ dassanti. Te issarā bhavissanti, kulīnā duggatā. Tesu na keci gāravaṃ karissanti, itaresuyeva karissanti. Rājasammukhe vā amaccasammukhe vā vinicchayaṭṭhāne vā vinicchayakusalānaṃ ghanasilāsadisānaṃ kulaputtānaṃ kathā na ogāhitvā patiṭṭhahissati. Tesu kathentesu ‘‘kiṃ ime kathentī’’ti itare parihāsameva karissanti. Bhikkhusannipātepi vuttappakāresu ṭhānesu neva pesale bhikkhū garukātabbe maññissanti, nāpi nesaṃ kathā pariyogāhitvā patiṭṭhahissati, silānaṃ plavanakālo viya bhavissati. Ayaṃ terasamassa vipāko.
1414. 当世间逐渐衰败时,人们变得贪欲等烦恼极为强烈,完全跟着烦恼走,任由年轻的妻子摆布。家中的奴仆、佣工,以及牛、水牛等牲畜,甚至金银财宝,全都归妻子们掌控。如果有人问“某件金器或衣物放在哪里”,她们就说:“放在哪儿都行,关你什么事?你是想打听我家里有没有东西吗?”说完还用各种方式辱骂,用唇枪舌剑打击丈夫,把丈夫当奴仆一样使唤,在家中肆意行使自己的权势。这样一来,就像蜜花般大小的青蛙吞下剧毒黑蛇的时刻一样。这是第十四个梦的果报。
14. Loke parihāyanteyeva manussā tibbarāgādijātikā kilesānuvattakā hutvā taruṇānaṃ attano bhariyānaṃ vase vattissanti. Gehe dāsakammakārādayopi gomahiṃsādayopi hiraññasuvaṇṇampi sabbaṃ tāsaṃyeva āyattaṃ bhavissati. ‘‘Asukaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ vā paricchadādijātaṃ vā kaha’’nti vutte ‘‘yattha vā tattha vā hotu, kiṃ tuyhiminā byāpārena, tvaṃ mayhaṃ ghare santaṃ vā asantaṃ vā jānitukāmo jāto’’ti vatvā nānappakārehi akkositvā mukhasattīhi koṭṭetvā dāsaceṭake viya vase katvā attano issariyaṃ pavattessanti. Evaṃ madhukapupphappamāṇānaṃ maṇḍūkīnaṃ āsivise kaṇhasappe gilanakālo viya bhavissati. Ayaṃ cuddasamassa vipāko.
1515. 但在国王衰弱的时代,国王们对骑象等技艺并不精通,在战争中并不娴熟。他们害怕失去自己的王权,不肯把权位交给同等种姓的良家子弟,反而交给那些替自己洗脚、理发之类的侍从。那些出身高贵、种姓纯正的良家子弟,在王族中得不到立足之地,无法维持生计,只好去侍奉那些掌了权却种姓低贱、出身卑微的人,四处奔走。这就像乌鸦被金王天鹅围绕的时候。这是第十五个梦的果报。
15. Dubbalarājakāle pana rājāno hatthisippādīsu akusalā yuddhesu avisāradā bhavissanti. Te attano rājādhipaccaṃ āsaṅkamānā samānajātikānaṃ kulaputtānaṃ issariyaṃ adatvā attano pādamūlikanahāpanakappakādīnaṃ dassanti. Jātigottasampannā kulaputtā rājakule patiṭṭhaṃ alabhamānā jīvikaṃ kappetuṃ asamatthā hutvā issariye ṭhite jātigottahīne akulīne upaṭṭhahantā vicarissanti, suvaṇṇarājahaṃsehi kākassa parivāritakālo viya bhavissati. Ayaṃ pannarasamassa vipāko.
16在不如法的国王当政的时代,出身低贱的人反而会成为国王的亲信、掌权的人,出身高贵的人却默默无闻、穷困潦倒。那些人让国王听信自己的话,在法庭等地方变得有权有势,对弱者世代相传的田地等财产,硬说“这是我们的”就强行霸占。当那些弱者来到法庭等地争辩说“不是你们的,是我们的”时,他们便叫人用藤鞭等殴打,抓住脖子拖出去,还恐吓说:“你们不知道自己几斤几两,竟敢跟我们争辩。现在就叫人打你们,再禀告国王,砍断你们的手脚。”那些弱者因为害怕,只好交出自己的财产说“那些都是你们的,拿去吧”,然后躲回家里,恐惧地躺着。邪恶的比丘也会随心所欲地迫害善良的比丘。善良的比丘找不到依靠,只好进入森林,躲在密林深处。这样一来,出身高贵的良家子弟和善良的比丘被低贱种姓的人和邪恶比丘逼迫,就像豺狼因为害怕山羊而逃窜的时候一样。这是第十六个梦的果报。他就这样见到了这十六个作为种种灾祸前兆的大梦。因此说:“如同憍萨罗王所做的十六个梦。”在这里应当知道:就个人前兆而言,梦见预示自己利益或不利之相的梦,是凭自己的业力见到的;而像憍萨罗王那样,梦见预示众生利益或不利之相的梦,则是凭一切众生共业之力见到的。
16. Adhammikarājakāleyeva ca akulīnāva rājavallabhā issarā bhavissanti, kulīnā apaññātā duggatā. Te rājānaṃ attano kathaṃ gāhāpetvā vinicchayaṭṭhānādīsu balavanto hutvā dubbalānaṃ paveṇiāgatāni khettavatthādīni ‘‘amhākaṃ santakānī’’ti abhiyuñjitvā te ‘‘na tumhākaṃ, amhāka’’nti āgantvā vinicchayaṭṭhānādīsu vivadante vettalatādīhi paharāpetvā gīvāyaṃ gahetvā apakaḍḍhāpetvā ‘‘attano pamāṇaṃ na jānātha, amhehi saddhiṃ vivadatha, idāni vo paharāpetvā rañño kathetvā hatthapādacchedādīni kāressāmā’’ti santajjessanti. Te tesaṃ bhayena attano santakāni vatthūni ‘‘tumhākaṃyeva tāni, gaṇhathā’’ti niyyātetvā attano gehāni pavisitvā bhītā nipajjissanti. Pāpabhikkhūpi pesale bhikkhū yathāruci viheṭhessanti. Pesalā bhikkhū paṭisaraṇaṃ alabhamānā araññaṃ pavisitvā gahanaṭṭhānesu nilīyissanti. Evaṃ hīnajaccehi ceva pāpabhikkhūhi ca upaddutānaṃ jātimantakulaputtānañceva pesalabhikkhūnañca eḷakānaṃ bhayena tasavakānaṃ palāyanakālo viya bhavissati. Ayaṃ soḷasamassa vipāko. Evaṃ tassa tassa anatthassa pubbanimittabhūte soḷasa mahāsupine passi. Tena vuttaṃ ‘‘kosalarājā viya soḷasa supine’’ti. Ettha ca pubbanimittato attano atthānatthanimittaṃ supinaṃ passanto attano kammānubhāvena passati. Kosalarājā viya lokassa atthānatthanimittaṃ supinaṃ passanto pana sabbasattasādhāraṇakammānubhāvena passatīti veditabbaṃ.
愤怒的天神,就像大那伽寺大长老遇到的那位愤怒天神一样。据说在罗诃那的大那伽寺,有位大长老没有先告知比丘僧团,就让人砍了一棵那伽树。住在树上的天神对长老发怒,先用一个看似真实的梦来迷惑他,后来又在梦里告诉他:“从今天算起第七天,护持你的国王会死。”长老把这件事说出来,告诉了国王后宫的女眷们。她们一听,立刻放声大哭。国王问:“怎么回事?”她们回答说:“长老这么说的。”国王让人算了日子,七天过后,就下令砍断长老的手脚。说这梦“完全真实”,是从果报真实的角度说的;但梦中所见的相其实是颠倒的。正因为如此,已经断除颠倒的人,连作为前兆的梦也不会梦到。由于两种或三种原因,有时也会做梦,所以说“由于交往以及不和”。根据“无学因为已断除颠倒,所以不做梦”这句话,应当看出在四种原因中,颠倒才是做梦的根本原因。
Kuddhā hi devatāti mahānāgavihāre mahātherassa kuddhā devatā viya. Rohaṇe kira mahānāgavihāre mahāthero bhikkhusaṅghaṃ anapaloketvāva ekaṃ nāgarukkhaṃ chindāpesi. Rukkhe adhivatthā devatā therassa kuddhā paṭhamameva naṃ saccasupinena palobhetvā pacchā ‘‘ito te sattadivasamatthake upaṭṭhāko rājā marissatī’’ti supine ārocesi. Thero taṃ kathaṃ āharitvā rājorodhānaṃ ācikkhi. Tā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Rājā ‘‘kiṃ eta’’nti pucchi. Tā ‘‘evaṃ therena vutta’’nti ārocayiṃsu. Rājā divasaṃ gaṇāpetvā sattāhe vītivatte therassa hatthapāde chindāpesi. Ekantaṃ saccameva hotīti phalassa saccabhāvato vuttaṃ, dassanaṃ pana vipallatthameva . Teneva pahīnavipallāsā pubbanimittabhūtampi supinaṃ na passanti. Dvīhi tīhipi kāraṇehi kadāci supinaṃ passatīti āha ‘‘saṃsaggabhedato’’ti. ‘‘Asekhā na passanti pahīnavipallāsattā’’ti vacanato catunnampi kāraṇānaṃ vipallāsā eva mūlakāraṇanti daṭṭhabbaṃ.
所谓“那”,是指做梦时生起的有分心。所谓“以色相等为所缘”,是说并非以色相等为所缘,除了业、业相、趣相之外。所谓“像这样的”,是指直接经验过的、或想象构画出来的色等所缘,以及和贪等烦恼相应的(心)。所谓“以一切遍用心”,是指平常心。
Tanti supinakāle pavattaṃ bhavaṅgacittaṃ. Rūpanimittādiārammaṇanti kammakammanimittagatinimittato aññaṃ rūpanimittādiārammaṇaṃ na hoti. Īdisānīti paccakkhato anubhūtapubbaparikappitarūpādiārammaṇāni ceva rāgādisampayuttāni ca. Sabbohārikacittenāti pakaticittena.
“从两端解脱”,就是从被称为善与不善的这两端解脱出来。“转向与彼所缘的刹那”这句话,是针对一直持续到彼所缘生起为止的转起心路来说的。他们说:“然而,在说‘我好像梦中见到,好像梦中听到’的时候,因为只有转向心生起,所以是无记的。”持这种说法的人,其意思应该这样理解:就像五门心路中的第二无效心路那样,在意门中,转向心生起两三次后,停在速行的位置,然后落入有分;因为只有一个心识刹那的转向心生起时,不可能形成“我好像见到,我好像听到”这样的构思。对此,有人说:“因为梦中也有彼所缘的说法,所以无论是依当下还是依过去,自性法在梦中都能成为所缘。”有人说:“即使在梦中,当说以色等明显现起的所缘为彼所缘时,由于梦中现起的相是依想象构思而执取的,其力量微弱,因此称之为所缘微弱。”另一些人则解释说:“由于业生身达到了无力与寂静的状态,依止于它的心所依处便不太明净;依止于它的心之转起也就不太明净,犹如依止于不净灯芯的灯火之光。因此,这里所说的所缘微弱,是指心所依处微弱。”应当审察之后,采纳其中更合理的说法。
Dvīhi antehi muttoti kusalākusalasaṅkhātehi dvīhi antehi mutto. Āvajjanatadārammaṇakkhaṇeti idaṃ yāva tadārammaṇuppatti, tāva pavattacittavāraṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Supineneva diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya meti kathanakāle pana abyākatoyeva āvajjanamattasseva uppajjanato’’ti vadanti. Evaṃ vadantehi pañcadvāre dutiyamoghavāre viya manodvārepi āvajjanaṃ dvattikkhattuṃ uppajjitvā javanaṭṭhāne ṭhatvā bhavaṅgaṃ otaratīti adhippetanti daṭṭhabbaṃ ekacittakkhaṇikassa āvajjanassa uppattiyaṃ ‘‘diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me’’ti kappanāya asambhavato. Ettha ca ‘‘supinantepi tadārammaṇavacanato paccuppannavasena atītavasena vā sabhāvadhammā supinante ārammaṇaṃ hontī’’ti vadanti. ‘‘Yadipi supinante vibhūtaṃ hutvā upaṭṭhite rūpādivatthumhi tadārammaṇaṃ vuttaṃ, tathāpi supinante upaṭṭhitanimittassa parikappavasena gahetabbatāya dubbalabhāvato dubbalavatthukattāti vutta’’nti vadanti. Keci pana ‘‘karajakāyassa nirussāhasantabhāvappattito tannissitahadayavatthu na suppasannaṃ hoti, tato tannissitāpi cittappavatti na suppasannā asuppasannavaṭṭinissitadīpappabhā viya, tasmā dubbalavatthukattāti ettha dubbalahadayavatthukattā’’ti atthaṃ vadanti. Vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ.
“梦中的思”是指依意门速行生起的梦中思。因为做梦的人,只是靠意门速行看见梦境,不是靠五门。醒来时也只是靠意门醒来,不是靠五门。一个人睡着时,如果有人点燃大火把,把灯拿到他眼睛附近,最初眼门转向不会扰动有分,只有意门转向会扰动有分;然后速行运行之后,就落入有分。第二次时,眼门转向扰动有分,接着眼识等直到速行结束的一系列心识生起,紧接着有分继续运行。第三次时,由意门转向扰动有分后,意门速行便运行。以那个心,他知道:“这是什么?这个地方有光。”同样,睡着的人耳边有人奏起乐器,或者鼻端凑近香花或臭花,或者嘴里被放入酥油或糖,或者背上被人用手拍打时,最初耳门等转向不会扰动有分,只有意门转向会扰动有分;然后速行运行之后,就落入有分。第二次时,耳门等转向扰动有分,接着耳识、鼻识、舌识、身识等直到速行结束的一系列心识生起,紧接着有分继续运行。第三次时,由意门转向扰动有分后,意门速行便运行。以那个心识知之后,他就会说:“这是什么?这个地方有声音,是螺声、鼓声”,或者说:“这是什么?这个地方有气味,是根香的气味”,或者说:“这是放进我嘴里的,是酥油或糖”,或者说:“我被什么打在背上了,这一下打得太重了。”如此,他是靠意门速行醒来,不是靠五门。梦也是靠那个意门速行看见的,不是靠五门。这里其余的内容很容易理解。
Supinantacetanāti manodvārikajavanavasena pavattā supinantacetanā. Supinañhi passanto manodvārikeneva javanena passati, na pañcadvārikena. Paṭibujjhanto ca manodvārikeneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Niddāyantassa hi mahāvaṭṭiṃ jāletvā dīpe cakkhusamīpaṃ upanīte paṭhamaṃ cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ na āvaṭṭeti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre cakkhudvārikaāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti , tato cakkhuviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti, tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne āloko’’ti jānāti. Tathā niddāyantassa kaṇṇasamīpe tūriyesu paggahitesu , ghānasamīpe sugandhesu vā duggandhesu vā pupphesu upanītesu, mukhe sappimhi vā phāṇite vā pakkhitte, piṭṭhiyaṃ pāṇinā pahāre dinne paṭhamaṃ sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ na āvaṭṭenti, manodvārikameva āvaṭṭeti, atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ āvaṭṭenti, tato sotaghānajivhākāyaviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti, tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ vattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati, tena cittena ñatvā ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne saddo, saṅkhasaddo bherisaddo’’ti vā ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne gandho, mūlagandho’’ti vā ‘‘kiṃ idaṃ mayhaṃ mukhaṃ pakkhittaṃ, sappīti vā phāṇita’’nti vā ‘‘kenamhi piṭṭhiyaṃ pahaṭo, atibaddho me pahāro’’ti vā vattā hoti. Evaṃ manodvārikajavaneneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Supinampi teneva passati, na pañcadvārikena. Sesamettha suviññeyyameva.
7. 《雨经》的注释
7. Vassasuttavaṇṇanā
197197. 第七部经里说的“时节生”,是指在雨季四个月里生起的。“非时”则是指在质多月、吠舍佉月等月份里。因为雨云天子们心里生起想要自己娱乐嬉戏的念头时,即使不在雨季,天也会下雨。这里有一件事:据说有一位雨云天子来到住在瓦卡拉库塔卡寺的一位漏尽长老面前,顶礼之后站在一旁。长老问:“你是谁?”他回答:“尊者,我是雨云天子。”长老说:“听说你们能以心念降雨?”他说:“是的,尊者。”长老说:“我们想见识一下。”他说:“尊者,你们会被淋湿的。”长老说:“既看不到云头,也听不到雷声,怎么会淋湿我们?”天子说:“尊者,我们是以自己的心念降雨,请尊者进草屋去吧。”长老说:“萨度,天子。”他洗了脚就走进草屋。就在长老进去的那一刻,那位天子唱了一首歌,举起手来,方圆三由旬顿时成了一片云。长老半个身子被淋湿,才进了草屋。
197. Sattame utusamuṭṭhānanti vassike cattāro māse uppannaṃ. Akālepīti cittavesākhamāsesupi. Vassavalāhakadevaputtānañhi attano ratiyā kīḷitukāmatācitte uppanne akālepi devo vassati. Tatridaṃ vatthu – eko kira vassavalāhakadevaputto vākarakuṭakavāsikhīṇāsavattherassa santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero ‘‘kosi tva’’nti pucchi. Ahaṃ, bhante, vassavalāhakadevaputtoti. Tumhākaṃ kira cittena devo vassatīti. Āma, bhanteti. Passitukāmā mayanti. Temissatha, bhanteti. Meghasīsaṃ vā gajjitaṃ vā na paññāyati, kathaṃ temissāmāti. Bhante, amhākaṃ cittena devo vassati, tumhe paṇṇasālaṃ pavisathāti. ‘‘Sādhu, devaputtā’’ti pāde dhovitvā paṇṇasālaṃ pāvisi. Devaputto tasmiṃ pavisanteyeva ekaṃ gītaṃ gāyitvā hatthaṃ ukkhipi, samantā tiyojanaṭṭhānaṃ ekameghaṃ ahosi. Thero addhatinto paṇṇasālaṃ paviṭṭhoti.
8-9. 《语经》等经的注释
8-9. Vācāsuttādivaṇṇanā
198-9第八颂中,“以支”是指以诸因。它们因为作为因被了知,所以叫“支”,也就是诸因。“支”这个词在这里表示原因。“以五”是表示原因的从格。“具足”是指具备、显现并且相应。“语”是指言说之语,也就是《法集论》636所说的“语、言、说”,以及《长部》1.9所说的“柔和、悦耳”这类。然而,另有一些地方所说的“语”,比如《法集论注》中“若以语所作之业”那样,是指表色;又如《法集论》299中“由四种语恶行中远离……这称为正语”那样,是指远离;再如《增支部》8.40中“诸比丘,常行、修习、多作粗恶语,则引生地狱”那样,是指思。但这里所指的不是这些。为什么呢?因为并非可说之物。经中说:“是善说,不是恶说。”“善说”就是说得善巧,以此说明它能带来利益。“无过”是指远离贪等过失,以此说明它的因清净,没有徇私偏袒等恶行。因为离贪嗔等者所说的话,不随顺偏袒,徇私偏袒等过失自然远离。“无可责”是指远离非难,以此说明它圆满具足一切行相。因为只有圆满具足一切行相时,才无可责难。“智者”是指有智慧的人,以此说明在毁誉之中,愚者不足为凭。
198-9. Aṭṭhame aṅgehīti kāraṇehi. Aṅgīyanti hetubhāvena ñāyantīti aṅgāni, kāraṇāni. Kāraṇatthe ca aṅga-saddo. Pañcahīti hetumhi nissakkavacanaṃ. Samannāgatāti samanuāgatā pavattā yuttā ca. Vācāti samullapana-vācā. Yā ‘‘vācā girā byappatho’’ti (dha. sa. 636) ca, ‘‘nelā kaṇṇasukhā’’ti (dī. ni. 1.9) ca āgacchati. Yā pana ‘‘vācāya ce kataṃ kamma’’nti (dha. sa. aṭṭha. 1 kāyakammadvāra) evaṃ viññatti ca, ‘‘yā catūhi vacīduccaritehi ārati…pe… ayaṃ vuccati sammāvācā’’ti (dha. sa. 299) evaṃ virati ca, ‘‘pharusavācā, bhikkhave, āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṃvattanikā hotī’’ti (a. ni. 8.40) evaṃ cetanā ca vācāti āgatā, na sā idha adhippetā. Kasmā? Abhāsitabbato. ‘‘Subhāsitā hoti, no dubbhāsitā’’ti hi vuttaṃ. Subhāsitāti suṭṭhu bhāsitā. Tenassā atthāvahataṃ dīpeti. Anavajjāti rāgādiavajjarahitā. Imināssa kāraṇasuddhiṃ agatigamanādippavattadosābhāvañca dīpeti. Rāgadosādivimuttañhi yaṃ bhāsato anurodhavivajjanato agatigamanaṃ durasamussitamevāti. Ananuvajjāti anuvādavimuttā. Imināssā sabbākārasampattiṃ dīpeti. Sati hi sabbākārasampattiyaṃ ananuvajjatāti. Viññūnanti paṇḍitānaṃ. Tena nindāpasaṃsāsu bālā appamāṇāti dīpeti.
“以这些支”等话,是直接指出那些支,从而把这段话总结起来。同时,它也否定了另一种看法:有人以为,只要具备宗等组成部分,具备名词等词句,具备性、数、格、时、作者等语法上的完整条件,即使是妄语之类的言语,也算是善说。这种看法被否定了。因为即使具备那些组成部分等等,那样的言语仍然只是恶说,因为它会给自己和他人带来不利。反过来,只要具备这五支,即使它是蛮族语言,甚至是敲瓦罐的婢女唱的歌,那也仍然是善说,因为它能带来世间和出世间的利益与安乐。就像有一位在田边守护庄稼的僧伽罗婢女,用僧伽罗语唱着一首关于生老死的歌,路上行走的约六十位修观比丘听到那声音后,便证得了阿拉汉果。
Imehi khotiādīni tāni aṅgāni paccakkhato dassento taṃ vācaṃ nigameti. Yañca aññe paṭiññādīhi avayavehi, nāmādīhi padehi, liṅgavacanavibhattikālakārakasampattīhi ca samannāgataṃ musāvādādivācampi subhāsitanti maññanti, taṃ paṭisedheti. Avayavādisamannāgatāpi hi tathārūpī vācā dubbhāsitāva hoti attano ca paresañca anatthāvahattā. Imehi pana pañcahaṅgehi samannāgatā sacepi milakkhubhāsāpariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannāpi hoti, tathāpi subhāsitāva lokiyalokuttarahitasukhāvahattā. Tathā hi maggapasse sassaṃ rakkhantiyā sīhaḷaceṭikāya sīhaḷakeneva jātijarāmaraṇayuttaṃ gītikaṃ gāyantiyā saddaṃ sutvā maggaṃ gacchantā saṭṭhimattā vipassakabhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu.
同样,一位名叫帝萨、已经开始修观的比丘,正朝莲花池那边走去,在莲花池里折了莲花之后——
Tathā tisso nāma āraddhavipassako bhikkhu padumassarasamīpena gacchanto padumassare padumāni bhañjitvā –
“清晨时分,红睡莲已绽放,
被阳光(照得)破开;
众生就这样获得了人身,
被衰老的猛烈力量所摧毁。”
‘‘Pātova phullitakokanadaṃ, Sūriyālokena bhijjiyate; Evaṃ manussattaṃ gatā sattā, Jarābhivegena maddīyantī’’ti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.213; su. ni. aṭṭha. 2.452 subhāsitasuttavaṇṇanā) –
那位婢女唱着这首歌,他听到后,就证得了阿拉汉果。
Imaṃ gītiṃ gāyantiyā ceṭikāya sutvā arahattaṃ patto.
在没有佛陀的时期,也有一个男人带着七个儿子从森林里回来,这时有个女人正用杵捣米——
Buddhantarepi aññataro puriso sattahi puttehi saddhiṃ aṭavito āgamma aññatarāya itthiyā musalena taṇḍule koṭṭentiyā –
此身衰老所揉损,依附枯皱皮肤上;
死亡终将坏此身,成为死神之食饵。
“这是蛆虫的窝,塞满了各种各样的腐尸烂肉;
这是不净的容器,就像那酸粥桶一样。”
‘‘Jarāya parimadditaṃ etaṃ, milātacammanissitaṃ; Maraṇena bhijjati etaṃ, maccussa ghāsamāmisaṃ. ‘‘Kimīnaṃ ālayaṃ etaṃ, nānākuṇapena pūritaṃ; Asucibhājanaṃ etaṃ, tadalikkhandhasamaṃ ida’’nti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.213; su. ni. aṭṭha. 2.452 subhāsitasuttavaṇṇanā) –
听了这首歌之后,他反复观察思量,就和儿子们一起证得了独觉菩提。像这样,只要具备这五个要素,这话即使是蛮族语言,或者是敲瓦罐的婢女唱的歌,也应当知道它就是善说。善说确实没有过失;有智慧、追求义利、依义不依文的善男子们,也绝不会批评它。第九个问题很是浅显。
Imaṃ gītaṃ sutvā paccavekkhanto saha puttehi paccekabodhiṃ patto. Evaṃ imehi pañcahi aṅgehi samannāgatā vācā sacepi milakkhubhāsāya pariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannā vācā hoti, tathāpi subhāsitāti veditabbā. Subhāsitā eva anavajjā ananuvajjā ca viññūnaṃ atthatthikānaṃ kulaputtānaṃ atthappaṭisaraṇānaṃ, no byañjanappaṭisaraṇānanti. Navamaṃ uttānameva.
第10出离经注释《舍经》的注释
10. Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā
200在第十经的注释里,原本该说“nissaraṇīyā”(应出离),却把元音拉长,说成“nissarantī”(他们出离),这是为了详细解释才这样写的。因为这里的 -anīya 后缀是用在主动者身上的,就像“niyyāniyā”那样。所以经文说“nissaṭā”(已出离)。那么从哪里出离呢?从各自对应的反面。接着从“没有生命”这个意义上说诸界,所以注释说“自性为空、没有我”。从义理上说,这是法界、意界、意识界之间的差别。这样的比丘,不存在出于烦恼而对诸欲的作意,所以注释说“为了审察”,意思是:他心里已经确定要出离,现在想审察“还会不会生起欲寻呢”。所谓“跳入”,就是进入。但在他那里并没有这种跳入,所以说“不进入”。所谓“取悦”,就是喜好。所谓“安住”,就是站稳。所谓“解脱”,就是胜解。注释否定这一切,所以说“不获得净信”等等。那么,这样的心在他那里是怎样安住的呢?因此注释说“如同”等等。
200. Dasame nissarantīti nissaraṇīyāti vattabbe dīghaṃ katvā niddeso. Kattari hesa anīya-saddo yathā ‘‘niyyāniyā’’ti. Tenāha ‘‘nissaṭā’’ti. Kuto pana nissaṭā? Yathāsakaṃ paṭipakkhato. Nijjīvaṭṭhena dhātuyoti āha ‘‘attasuññasabhāvā’’ti. Atthato pana dhammadhātumanoviññāṇadhātuviseso . Tādisassa bhikkhuno kilesavasena kāmesu manasikāro natthīti āha ‘‘vīmaṃsanattha’’nti, ‘‘nekkhammaniyataṃ idāni me cittaṃ, kiṃ nu kho kāmavitakkopi uppajjissatī’’ti vīmaṃsantassāti attho. Pakkhandanaṃ nāma anuppaveso. So pana tattha natthīti āha ‘‘nappavisatī’’ti. Pasīdanaṃ nāma abhiruci. Santiṭṭhanaṃ patiṭṭhānaṃ. Vimuccanaṃ adhimuccananti. Taṃ sabbaṃ paṭikkhipanto vadati ‘‘pasādaṃ nāpajjatī’’tiādi. Evaṃbhūtaṃ panassa cittaṃ tassa kathaṃ tiṭṭhatīti āha ‘‘yathā’’tiādi.
“那”指初禅。“他的”指那位比丘的。“心跃入”是说把禅那心和准备心合为一体、当作一个整体来说的。因为心已经行于所缘,也就是只在自己的所缘上运转。因为属于不退失的部分,也就是属于住分的部分。“善解脱”是通过镇伏解脱而真正解脱的。损害心和身的,就是“损害”。苦苦燃烧的,就是“热恼”。因为欲乐受根本不生起,所以不感受它。“从那里出离”就是出离。谁出离呢?是诸欲出离。这样一来,“诸欲”用属主格就非常合适。从诸欲被称为“从那里出离”的那一刻起,禅那也就得到了“从欲出离”的说法,所以说“由于从诸欲出离”。以上按镇伏的方式说了欲的出离,现在为了显示按断除的方式达到的究竟出离,就说“然而,某人”等。“在其余的句子中”,即在其余的部分中。
Tanti paṭhamajjhānaṃ. Assāti bhikkhuno. Cittaṃ pakkhandatīti parikammacittena saddhiṃ jhānacittaṃ ekattavasena ekajjhaṃ katvā vadati. Gocare gatattāti attano ārammaṇe eva pavattattā. Ahānabhāgiyattāti ṭhitibhāgiyattā. Suṭṭhu vimuttanti vikkhambhanavimuttiyā sammadeva vimuttaṃ. Cittassa ca kāyassa ca vihananato vighāto. Dukkhaṃ paridahanato pariḷāho. Kāmavedanaṃ na vediyati anuppajjanato. Nissaranti tatoti nissaraṇaṃ. Ke nissaranti? Kāmā. Evañca kāmānanti kattusāmivacanaṃ suṭṭhu yujjati. Yadaggena kāmā tato nissaṭāti vuccanti, tadaggena jhānampi kāmato nissaṭanti vattabbataṃ labhatīti vuttaṃ ‘‘kāmehi nissaṭattā’’ti. Evaṃ vikkhambhanavasena kāmanissaraṇaṃ vatvā idāni samucchedavasena accantato nissaraṇaṃ dassetuṃ ‘‘yo panā’’tiādi vuttaṃ. Sesapadesūti sesakoṭṭhāsesu.
这里所说的“区别”是这样的:讲解者说“以那禅那作为基础”等等时,若把它当作没有区别,那么在第二和第三轮中就完全没有提到它;但在第四轮中,为了显示这也是一个区别,就说“在这里应当把阿拉汉果联系为究竟出离”。因为以无色禅作为基础、证得最上之道而安住于阿拉汉果的人,从果等至出定之后、为了审察而将心朝向色法时,他的心可以说已经完全从一切色中出离了。这就是所说的内容。以上是就止行者而言,前面采用了四轮。而“纯粹诸行”等,则是就纯观行者而言。“‘再有身不存在’的念头生起”,就是审察“现在我的这个身心相续已经不存在”时生起的。
Ayaṃ pana visesoti visesaṃ vadantena taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvātiādiko avisesoti katvā dutiyatatiyavāresu sabbaso anāmaṭṭho, catutthavāre pana ayampi visesoti dassetuṃ ‘‘accantanissaraṇañcettha arahattaphalaṃ yojetabba’’nti vuttaṃ. Yasmā arūpajjhānaṃ pādakaṃ katvā aggamaggaṃ adhigantvā arahatte ṭhitassa cittaṃ sabbaso rūpehi nissaṭaṃ nāma hoti. Tassa hi phalasamāpattito vuṭṭhāya vīmaṃsanatthaṃ rūpābhimukhaṃ cittaṃ pesentassa. Idamakkhātanti samathayānikānaṃ vasena heṭṭhā cattāro vārā gahitā. Idaṃ pana sukkhavipassakassa vasenāti āha ‘‘suddhasaṅkhāre’’tiādi. ‘‘Puna sakkāyo natthī’’ti uppannanti ‘‘idāni me sakkāyappabandho natthī’’ti vīmaṃsantassa uppannaṃ.
5. 第五组五十经
5. Pañcamapaṇṇāsakaṃ