(20)5. 婆罗门品
(20) 5. Brāhmaṇavaggo
1. 首那经注
1. Soṇasuttavaṇṇanā
191第五经第一偈中:“以相互喜爱”指以彼此的爱乐,身与心二者融会、贴合、交融而共同生活,非以不喜爱或惩罚。因此说“喜爱”等。“腹满者”(udarāvadehakaṃ)指令腹部鼓胀、积聚、充满;此为致使中性词,意为“令腹满后,填饱肚子”。故说“使腹膨胀后”等。
191. Pañcamassa paṭhame sampiyenevāti aññamaññapemeneva kāyena ca cittena ca missībhūtā saṅghaṭṭitā saṃsaṭṭhā hutvā saṃvāsaṃ vattenti, na appiyena niggahena vāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘piya’’ntiādi. Udaraṃ avadihati upacinoti pūretīti udarāvadehakaṃ. Bhāvanapuṃsakañcetaṃ, udarāvadehakaṃ katvā udaraṃ pūretvāti attho. Tenāha ‘‘udaraṃ avadihitvā’’tiādi.
2. 多那婆罗门经注
2. Doṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
192第二经中:“宣说者”指以圣典方式宣说者。因他们是那些咒语的宣说者,故说“令宣说者”。将首陀罗排除在外,以秘密言说的含义,咒语因成就种种义理,故称咒句。由于未受具者不共,以秘密性质,是所应说的行持,为得证之方便。“讽诵”指以唱诵方式讽诵,那是基于对高音、低音等音声成就的希求,故说“以音声成就”。“他人所说”指以圣典方式为他人所说。“善集结”指收集后层层向上累积。“累积”指依梨俱吠陀、夜柔吠陀、娑摩吠陀等,又于其中各别依咒语、梵等,以及品、篇等累积而成。“他们的”指那些咒语作者的。“以天眼观察”指以天眼为助的随业往生智观察众生的业之自属等,以现见之义类似天眼的宿住智,观察过去劫中婆罗门持诵咒语及修习禅那的方法。
192. Dutiye pavattāroti (dī. ni. ṭī. 1.285) pāvacanabhāvena vattāro. Yasmā te tesaṃ mantānaṃ pavattanakā, tasmā āha ‘‘pavattayitāro’’ti. Sudde bahi katvā rahobhāsitabbaṭṭhena mantā eva taṃtaṃatthappaṭipattihetutāya mantapadaṃ. Anupanītāsādhāraṇatāya rahassabhāvena vattabbakiriyāya adhigamūpāyaṃ. Sajjhāyitanti gāyanavasena sajjhāyitaṃ. Taṃ pana udattānudattādīnaṃ sarānaṃ sampadāvaseneva icchitanti āha ‘‘sarasampattivasenā’’ti. Aññesaṃ vuttanti pāvacanabhāvena aññesaṃ vuttaṃ. Samupabyūḷhanti saṅgahetvā uparūpari saññūḷhaṃ. Rāsikatanti iruvedayajuvedasāmavedādivasena, tatthāpi paccekaṃ mantabrahmādivasena, ajjhāyānuvākādivasena ca rāsikataṃ. Tesanti mantānaṃ kattūnaṃ. Dibbena cakkhunā oloketvāti dibbacakkhuparibhaṇḍena yathākammūpagañāṇena sattānaṃ kammassakatādiṃ, paccakkhato dassanaṭṭhena dibbacakkhusadisena pubbenivāsañāṇena atītakappe brāhmaṇānaṃ mantajjhenavidhiñca oloketvā. Pāvacanena saha saṃsandetvāti kassapasammāsambuddhassa yaṃ vacanaṃ vaṭṭasannissitaṃ, tena saha aviruddhaṃ katvā. Na hi tesaṃ vivaṭṭasannissito attho paccakkho hoti. Aparāpareti aṭṭhakādīhi aparāpare pacchimā okkākarājakālādīsu uppannā. Pakkhipitvāti aṭṭhakādīhi ganthitamantapadesu kilesasannissitapadānaṃ tattha tattha pade pakkhipanaṃ katvā. Viruddhe akaṃsūti brāhmaṇadhammikasuttādīsu (su. ni. brāhmaṇadhammikasuttaṃ 286 ādayo) āgatanayena saṃkilesatthadīpanato paccanīkabhūte akaṃsu.
箭的投掷业称为箭术,是以弓术为生计。此处则如箭术一般,泛指一切武器生计,故说“以战士活命”,意即持武器而服侍的业。王事指不持武器,而行相师、大臣等王之事务以侍奉国王。其他技艺指象术、马术等已学之余所摄技艺。从童年便开始修行的,称为童年梵行。
Usūnaṃ asanakammaṃ issatthaṃ, dhanusippena jīvikā. Idha pana issatthaṃ viyāti issatthaṃ, sabbaāvudhajīvikāti āha ‘‘yodhājīvakammenā’’ti, āvudhaṃ gahetvā upaṭṭhānakammenāti attho. Rājaporisaṃ nāma vinā āvudhena poroheccāmaccakammādirājakammaṃ katvā rājupaṭṭhānaṃ. Sippaññatarenāti gahitāvasesena hatthiassasippādinā. Kumārabhāvato pabhuti caraṇena komārabrahmacariyaṃ.
他们将水倒入站在门口的婆罗门手中,边倒边说:“婆罗门,这是给你用作养活妻子的。”随即给予。他们为何在行持梵行之后,还要寻求妻子,而不终生为梵行者呢?这是来自邪见。他们怀有这样的邪见:“若不得子,便会成为家族血统的断绝者,由此堕入地狱。”据说世间有四种众生畏惧不该畏惧之事:蚯蚓、吉吉鸟、衮提尼鸟、婆罗门。蚯蚓害怕大地崩坏,便节制食物,不多吃泥土。吉吉鸟害怕从空中坠落,便仰卧在卵上。衮提尼鸟害怕大地震动,便不敢将脚踏稳。婆罗门害怕血统断绝,便寻求妻子。偈云:
Udakaṃ pātetvā dentīti dvāre ṭhitasseva brāhmaṇassa hatthe udakaṃ āsiñcantā ‘‘idaṃ te, brāhmaṇa, bhariyaṃ posāpanatthāya demā’’ti vatvā denti. Kasmā pana te evaṃ brahmacariyaṃ caritvāpi dāraṃ pariyesanti, na yāvajīvaṃ brahmacārino hontīti? Micchādiṭṭhivasena. Tesañhī evaṃ diṭṭhi hoti ‘‘yo puttaṃ na uppādeti, so kulavaṃsacchedakaro hoti, tato niraye paccatī’’ti. Cattāro kira abhāyitabbaṃ bhāyanti gaṇḍuppādako, kikī, kontinī, brāhmaṇoti. Gaṇḍuppādā kira mahāpathaviyā khayanabhayena mattabhojanā honti, na bahuṃ mattikaṃ khādanti. Kikī sakuṇikā ākāsapatanabhayena aṇḍassa upari uttānā seti. Kontinī sakuṇī pathavīkampanabhayena pādehi bhūmiṃ na suṭṭhu akkamati. Brāhmaṇā kulavaṃsūpacchedabhayena dāraṃ pariyesanti. Āhu cettha –
蚯蚓、吉吉鸟、衮提尼鸟与行婆罗门法的婆罗门,
这些四种畏惧无可畏惧之事,实是四种愚痴之人。
‘‘Gaṇḍuppādo kikī ceva, kontī brāhmaṇadhammiko; Ete abhayaṃ bhāyanti, sammūḷhā caturo janā’’ti. (su. ni. aṭṭha. 2.293);
此处其余内容显而易见。
Sesamettha uttānameva.
3.《伤歌逻经》注疏
3. Saṅgāravasuttavaṇṇanā
193在第三(相应部注疏 2.5.236)中:「首先」是指更早之前。对那些不诵持真言、缺乏辩才之人而言,这在更早之时便已成立,此处实无可说——这是它的意趣。所谓「缠缚」即征服、执取,因此「被欲贪缠缚」即是「被欲贪所执取」。「镇伏」即去除;由镇伏而从对立状态出离,称为「出离」;镇伏本身即是出离,故说为「镇伏出离」。于是接着宣说「在那里」等文。其余二句的方法亦然。「自利」即是应自己证得的目标。同样,「利他」亦当如是理解。
193. Tatiye (saṃ. ni. ṭī. 2.5.236) paṭhamaññevāti puretaraṃyeva, asajjhāyakatānaṃ mantānaṃ appaṭibhānaṃ pageva paṭhamaṃyeva siddhaṃ, tattha vattabbameva natthīti adhippāyo. Pariyuṭṭhānaṃ nāma abhibhavo gahaṇanti āha ‘‘kāmarāgapariyuṭṭhitenāti kāmarāgaggahitenā’’ti. Vikkhambheti apanetīti vikkhambhanaṃ, paṭipakkhato nissarati etenāti nissaraṇaṃ. Vikkhambhanañca taṃ nissaraṇañcāti vikkhambhananissaraṇaṃ. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi. Sesapadadvayepi eseva nayo. Attanā araṇīyo pattabbo attho attattho. Tathā parattho veditabbo.
在「观无常而断除常想」等经文(《无碍解道》1.52)中,因嗔恚等尚未生起,故于嗔恚分未提及「彼分出离」。虽未提及,然由思择而可遣除,故应了知彼分出离亦可得。「光想」可达近行定或安止定。所谓「止」,是指诸如遍禅那等不同分类的禅定。「法决择」则依近行或安止的情况来把握。
‘‘Aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahatī’’tiādīsu (paṭi. ma. 1.52) byāpādādīnaṃ anāgatattā byāpādavāre tadaṅganissaraṇaṃ na gahitaṃ. Kiñcāpi na gahitaṃ, paṭisaṅkhānavasena tassa vinodetabbatāya tadaṅganissaraṇampi labbhatevāti sakkā viññātuṃ. Ālokasaññā upacārappattā vā appanāppattā vā. Yo koci kasiṇajjhānādibhedo samatho. Dhammavavatthānaṃ upacārappanāppattavasena gahetabbaṃ.
“忿怒”(kudhito)即愤怒。“成极热”(ussūrakajāto)是指该忿怒的状态达到了极度酷热,因此也说“成热气”(usumakajāto)。“依芝麻籽等种种差别”是指依芝麻籽、花蕊、花丝等种种差别而有的丝藻(sevāla)。“水苔”(paṇakena)指水中的粘滑物。“不清澈”(appasanno)是由于浑浊。“不澄静”(asannisinno)是因为生起了淤泥。“于无光处”(anālokaṭṭhāne)即没有光明之处。
Kudhitoti tatto. Ussūrakajātoti tasseva kudhitabhāvassa ussūrakaṃ accuṇhataṃ patto. Tenāha ‘‘usumakajāto’’ti. Tilabījakādibhedenāti tilabījakaṇṇikakesarādibhedena sevālena. Paṇakenāti udakapicchillena. Appasanno ākulatāya. Asannisinno kalaluppattiyā. Anālokaṭṭhāneti ālokarahite ṭhāne.
第四、《迦拉纳巴利经》注疏
4. Kāraṇapālīsuttavaṇṇanā
194第四段中,“认为智者”(paṇḍito maññe)里的“认为”(maññe)是不变词,与“他认为”(maññatī)同义。加上‘iti’音以显示词义,故说“认为是智者”(paṇḍitoti maññatī)。这是以征求意见的方式而说,所以后面问“还是并非如此呢?”针对“尊者宾耆耶尼认为沙门乔达摩的慧辩如何?”这一已经说过的意思,再次把握而说“我猜想他是智者吧”,因此说:“尊者宾耆耶尼,您认为沙门乔达摩是智者,还是并非如此呢?”意思是请您按照自己所认可的那样来说明。接着表达“我算什么?这非我能力所及”,并说“ko ca(又何)这个词是表示原因的从格,以主格形式出现,故说‘从何处’(kuto ca)”。同样地说“我凭什么能知道呢?”意思是:我能用以了解沙门乔达摩慧辩的理由,我并不具有,这就是其意。因为若非佛陀本人,便不可能完全了知佛陀智慧之力。经中也说:“诸比丘,凡夫用以称赞如来功德,不过是些微小、低劣、仅关戒律的部分。诸比丘,更有另一些甚深、难见、难……”
},
{
194. Catutthe paṇḍito maññeti ettha maññeti idaṃ ‘‘maññatī’’ti iminā samānatthaṃ nipātapadaṃ. Tassa iti-saddaṃ ānetvā atthaṃ dassento ‘‘paṇḍitoti maññatī’’ti āha. Anumatipucchāvasena cetaṃ vuttaṃ. Tenevāha ‘‘udāhu no’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññati bhavaṃ piṅgiyānī samaṇassa gotamassa paññāveyyattiya’’nti vuttamevatthaṃ puna gaṇhanto ‘‘paṇḍito maññe’’ti āha, tasmā vuttaṃ ‘‘bhavaṃ piṅgiyānī samaṇaṃ gotamaṃ paṇḍitoti maññati udāhu no’’ti, yathā te khameyya, tathā naṃ kathehīti adhippāyo. Ahaṃ ko nāma, mama avisayo esoti dasseti. Ko cāti hetunissakke paccattavacananti āha ‘‘kuto cā’’ti. Tathā cāha ‘‘kena kāraṇena jānissāmī’’ti, yena kāraṇena samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jāneyyaṃ , taṃ kāraṇaṃ mayi natthīti adhippāyo. Buddhoyeva bhaveyya abuddhassa sabbathā buddhañāṇānubhāvaṃ jānituṃ asakkuṇeyyattāti. Vuttañhetaṃ – ‘‘appamattakaṃ panetaṃ, bhikkhave, oramattakaṃ sīlamattakaṃ, yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya (dī. ni. 1.7). Atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā…pe… yehi tathāgatassa yathābhūtaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamāno vadeyyā’’ti (dī. ni. 1.28) ca. Etthāti ‘‘sopi nūnassa tādiso’’ti etasmiṃ pade.
“被称赞者所称赞”(pasatthappasattho)是指被那些应受称赞的人,凭着自身功德而称为“被称赞”,不是因为他人的称扬,而是因为称赞本身的殊胜性质而值得被称赞。所以接着说“一切功德”等等。“宝珠”(maṇiratanaṃ)是指转轮圣王的宝珠。
Pasatthappasatthoti pasatthehi pāsaṃsehi attano guṇeheva so pasattho, na tassa kittinā, pasaṃsāsabhāveneva pāsaṃsoti attho. Tenāha ‘‘sabbaguṇāna’’ntiādi. Maṇiratananti cakkavattino maṇiratanaṃ.
为了显明在天神世间中也最应受称赞,便举出第二种解释:“或由善美者”。可喜悦之义,即以此为住处,故名为“义利”。种种修行所引生的利益果报,即称为“义利”,所以说“义利就是利益和果报”。又或者,“义”指果报,因依彼而转,以此为住处,故称义利,也就是原因。
Sadevake pāsaṃsānampi pāsaṃsoti dassetuṃ ‘‘pasatthehi vā’’ti dutiyavikappo gahito. Araṇīyato attho, so eva vasatīti vasoti atthavaso. Tassa tassa payogassa ānisaṃsabhūtaṃ phalanti āha ‘‘atthavasanti atthānisaṃsa’’nti. Attho vā phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti atthavaso, kāraṇaṃ.
“小蜜”是指由小苍蝇筑巢所成而带有残留物的蜜。“无瑕的”则指没有过失、已经去除了苍蝇杂质的蜜。
Khuddakamadhūti khuddakamakkhikāhi katadaṇḍakamadhu. Aneḷakanti niddosaṃ apagatamakkhikaṇḍakaṃ.
“发出感兴语”是指由感动和喜悦而发出的言语,即是感兴语;或者,将举例也称为感兴语。因此说“感兴之语,发出”。为了说明为何那种话被称为感兴语,经中说了“正如……”等。其余部分容易理解。
Udāharīyati ubbegapītivasenāti udānaṃ, tathā vā udāharaṇaṃ udānaṃ. Tenāha ‘‘udāhāraṃ udāharī’’ti. Yathā pana taṃ vacanaṃ udānanti vuccati, taṃ dassetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
《宾耆耶尼经》的注释。
5. Piṅgiyānīsuttavaṇṇanā
195第五部分“总摄一切”,是指涵盖身体所有青色与衣饰所有青色等一切青色的用词。“那自身”——即通过总摄青等一切含义的方式所表述的那个意思。“显示差别”——即展示分类。譬如,那些离车王族,有些人本非黄色等颜色,却因涂抹香膏而看起来呈黄色等颜色;同样地,有些人本非青色等颜色,却因涂抹香膏而看起来呈青色等颜色。据说,由于黄金的斑驳装饰与摩尼宝珠的光泽,他们看上去就像同一种青色。
195. Pañcame sabbasaṅgāhikanti sarīragatassa ceva vatthālaṅkāragatassa cāti sabbassa nīlabhāvassa saṅgāhakavacanaṃ. Tassevāti nīlādisabbasaṅgāhikavasena vuttaatthasseva. Vibhāgadassananti pabhedadassanaṃ. Yathā te licchavirājāno apītādivaṇṇā eva keci keci vilepanavasena pītādivaṇṇā khāyiṃsu, evaṃ anīlādivaṇṇā eva keci vilepanavasena nīlādivaṇṇā khāyiṃsu. Te kira suvaṇṇavicittehi maṇiobhāsehi ekanīlā viya khāyanti.
“红睡莲”,如同说“kokāsaka”一样,是莲花的一个特别种类。据说这种莲花花瓣繁多,色泽具足,且极为芬芳。此处意思是:就像那名为红睡莲的莲花,在清晨太阳升起时绽放盛开,芬芳未散,光彩夺目;同样,他看到那位正自觉者,具足身香与德香,自身威光炽燃,犹如秋空之日,因四肢自然放光,故称“辉煌者”。
Kokanadanti vā padumavisesanaṃ yathā ‘‘kokāsaka’’nti. Taṃ kira bahupattaṃ vaṇṇasampannaṃ ativiya sugandhañca hoti. Ayañhettha attho – yathā kokanadasaṅkhātaṃ padumaṃ pāto sūriyuggamanavelāya phullaṃ vikasitaṃ avītagandhaṃ siyā virocamānaṃ, evaṃ sarīragandhena guṇagandhena ca sugandhaṃ, saradakāle antalikkhe ādiccamiva attano tejasā tapantaṃ, aṅgehi niccharantajutitāya aṅgīrasaṃ sambuddhaṃ passāti.
第六、《大梦经》注疏
6. Mahāsupinasuttavaṇṇanā
196第六项:“令界扰动之缘”,指不相应的医药、坐卧处、食物等缘。“或出于欲饶益,或出于欲非饶益”:净信者出于欲饶益,忿怒者出于欲非饶益。“为利或为不利”:即自性上应发生的利或不利。“令现前”:即以自身天威神力令其现前。如同菩萨母亲得子的征兆——据说,菩萨母亲自满月前第七天起,便戒绝饮酒等,享受具足花鬘、涂香等庄严的星宿节庆。至第七天,她清晨早起,以香水沐浴,佩戴一切庄严,享用上妙美食,受持布萨戒支,进入香殿,卧于殊胜床榻。将入睡时,得见如许梦境:据说四大天王将她连同床榻抬起,带往阿耨达池,为她沐浴,穿上天衣,涂抹天香,佩戴天界之花。离彼不远处有银山,山中有金殿。他们让她头朝东方,卧于其中。那时,菩萨化作一头纯白象王,先在附近金山上游走,然后从金山而下,登上银山,进入金殿,右绕母亲后,犹如从右胁而入,入于母胎。正是针对此梦,才说“如同菩萨母亲得子之兆”。
196. Chaṭṭhe dhātukkhobhakaraṇapaccayo nāma visabhāgabhesajjasenāsanāhārādipaccayo. Atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vāti pasannā atthakāmatāya, kuddhā anatthakāmatāya. Atthāya vā anatthāya vāti sabhāvato bhavitabbāya atthāya vā anatthāya vā. Upasaṃharantīti attano devānubhāvena upanenti. Bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittanti tadā kira pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāya vigatasurāpānaṃ mālāgandhādivibhūtisampannaṃ nakkhattakīḷaṃ anubhavamānā bodhisattamātā sattame divase pātova uṭṭhāya gandhodakena nahāyitvā sabbālaṅkārabhūsitā varabhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya sirigabbhaṃ pavisitvā sirisayane nipannā niddaṃ okkamamānā imaṃ supinaṃ addasa – cattāro kira naṃ mahārājāno sayaneneva saddhiṃ ukkhipitvā anotattadahaṃ netvā nahāpetvā dibbavatthaṃ nivāsetvā dibbagandhehi vilimpetvā dibbapupphāni piḷandhetvā tato avidūre rajatapabbato, tassa anto kanakavimānaṃ atthi, tasmiṃ pācīnato sīsaṃ katvā nipajjāpesuṃ. Atha bodhisatto setavaravāraṇo hutvā tato avidūre eko suvaṇṇapabbato, tattha caritvā tato oruyha rajatapabbataṃ āruhitvā kanakavimānaṃ pavisitvā mātaraṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇapassaṃ phāletvā kucchiṃ paviṭṭhasadiso ahosi. Imaṃ supinaṃ sandhāya etaṃ vuttaṃ ‘‘bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimitta’’nti.
正如拘萨罗王的十六个梦——
Kosalarājāviya soḷasa supineti –
雄牛、树木、母牛与犍牛,
马、铜盆、母豺与水罐;
池塘与未熬的栴檀,
葫芦沉没,石头漂浮。
‘‘Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca, Asso kaṃso siṅgālī ca kumbho; Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ, Lābūni sīdanti silāplavanti. ‘‘Maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti, Kākaṃ suvaṇṇā parivārayanti; Tasā vakā eḷakānaṃ bhayā hī’’ti. (jā. 1.1.77) –
如同那位目睹这十六个梦的憍萨罗王。
Ime soḷasa supine passanto kosalarājā viya.
1据说,憍萨罗大王一日夜里入睡,于后夜时分得见十六个大梦(《本生义注·1.1.76·大梦本生注释》)。在梦中,有四头颜色如黑眼膏的黑公牛,从四方来到王宫庭院,声称“我们要战斗”。当大众聚集,想看公牛相斗时,它们摆出战斗的姿态,咆哮、怒吼,结果并未真正交战便退了回去。这是他所见到的第一个梦。
1. Ekadivasaṃ kira kosalamahārājā rattiṃ niddūpagato pacchimayāme soḷasa mahāsupine passi (jā. aṭṭha. 1.1.76 mahāsupinajātakavaṇṇanā). Tattha cattāro añjanavaṇṇā kāḷausabhā ‘‘yujjhissāmā’’ti catūhi disāhi rājaṅgaṇaṃ āgantvā ‘‘usabhayuddhaṃ passissāmā’’ti mahājane sannipatite yujjhanākāraṃ dassetvā naditvā gajjitvā ayujjhitvāva paṭikkantā. Imaṃ paṭhamaṃ supinaṃ addasa.
2他见到小树与灌木破土而出,才长了仅一拃或一宝的高度,尚未高长,便已开花结果。这是第二个梦。
2. Khuddakā rukkhā ceva gacchā ca pathaviṃ bhinditvā vidatthimattampi ratanamattampi anuggantvāva pupphanti ceva phalanti ca. Imaṃ dutiyaṃ addasa.
3他见到母牛在饮当天所生小牛的乳。这是第三个梦。
3. Gāviyo tadahujātānaṃ vacchānaṃ khīraṃ pivantiyo addasa. Ayaṃ tatiyo supino.
4他见到一些有力负重、形体高大壮硕的公牛,却没有被依次套上轭,反而将年幼的小牛犊套到轭上拉车。那些小牛拉不动轭,便甩脱轭具停在那里,车子也无法前行。这是第四个梦。
4. Dhuravāhe ārohapariṇāhasampanne mahāgoṇe yugaparamparāya ayojetvā taruṇe godamme dhure yojente addasa. Te dhuraṃ vahituṃ asakkontā chaḍḍetvā aṭṭhaṃsu, sakaṭāni nappavattiṃsu. Ayaṃ catuttho supino.
5他见到一匹两张口的马:人们在它两侧喂以干草,它便用两张嘴同时进食。这是第五个梦。
5. Ekaṃ ubhatomukhaṃ assaṃ addasa. Tassa ubhosu passesu yavasaṃ denti, so dvīhipi mukhehi khādati. Ayaṃ pañcamo supino.
6众人将一个价值十万钱的金钵擦拭得光洁明亮,递给一只老豺,说道:“就在这里小便吧。”他见到那只老豺便往钵中小便。这是第六个梦。
6. Mahājano satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ sammajjitvā ‘‘idha passāvaṃ karohī’’ti ekassa jarasiṅgālassa upanāmesi. Taṃ tattha passāvaṃ karontaṃ addasa. Ayaṃ chaṭṭho supino.
7第七个梦:一个人把绳子搓好后放在脚边。他坐在凳子上,一只饥饿的母豺躲在凳子下面,趁他不知不觉,正啃咬那根绳子。他见到了这第七个梦。
7. Eko puriso rajjuṃ vaṭṭetvā pādamūle nikkhipati. Tena nisinnapīṭhassa heṭṭhā sayitā chātasiṅgālī tassa ajānantasseva taṃ khādati. Imaṃ sattamaṃ supinaṃ addasa.
8第八个梦:他见到王宫大门前,许多空水罐围绕着一个装满水的大水罐放置着。四个种姓的人从四方与四隅,用罐子取水,只往那个满水罐里倒;水满了便溢流而去,他们却反复往那里倒水,而对那些空水罐,只是看着,并不往里面倒任何水。他见到了这第八个梦。
8. Rājadvāre bahūhi tucchakumbhehi parivāretvā ṭhapitaṃ ekaṃ mahantaṃ pūritakumbhaṃ addasa. Cattāropi pana vaṇṇā catūhi disāhi catūhi anudisāhi ca ghaṭehi udakaṃ ānetvā pūritakumbhameva pūrenti, pūritaṃ pūritaṃ udakaṃ uttaritvā palāyati. Tepi punappunaṃ tattheva udakaṃ āsiñcanti, tucchakumbhe olokentāpi natthi. Ayaṃ aṭṭhamo supino.
9第九个梦:他见到一片池塘,水面覆盖着五种莲花,池水甚深,四周都有阶台。周围许多两足与四足的众生进入池中,在那里饮水。池中央水深之处,水变得浑浊;而在岸边两足和四足众生踩踏的地方,水却清澈、洁净、不浊。这是第九个梦。
9. Ekaṃ pañcapadumasañchannaṃ gambhīraṃ sabbatotitthaṃ pokkharaṇiṃ addasa. Samantato dvipadacatuppadā otaritvā tattha pānīyaṃ pivanti. Tassa majjhe gambhīraṭṭhāne udakaṃ āvilaṃ, tīrappadese dvipadacatuppadānaṃ akkamanaṭṭhāne acchaṃ vippasannamanāvilaṃ. Ayaṃ navamo supino.
10他见到同一口锅中煮的米饭竟未煮熟。“未煮熟”是指,犹如将米饭分开盛放一般,在煮时呈现三种状态:一侧过烂,一侧还是生米,另一侧则火候恰好。这是第十个梦。
10. Ekissāyeva kumbhiyā paccamānaṃ odanaṃ apākaṃ addasa. ‘‘Apāka’’nti vicāretvā vibhajitvā ṭhapitaṃ viya tīhākārehi paccamānaṃ ekasmiṃ passe atikilinno hoti, ekasmiṃ uttaṇḍulo, ekasmiṃ supakkoti. Ayaṃ dasamo supino.
11他见到有人用发臭的酪浆换取价值十万的旃檀心材。这是第十一个梦。
11. Satasahassagghanakaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇante addasa. Ayaṃ ekādasamo supino.
12他见到空心的葫芦沉没于水中。这是第十二个梦。
12. Tucchalābūni udake sīdantāni addasa. Ayaṃ dvādasamo supino.
13他见到极其巨大的、如尖顶阁楼般的巨石,像船一样漂在水面上。这是第十三个梦。
13. Mahantamahantā kūṭāgārappamāṇā ghanasilā nāvā viya udake plavamānā addasa. Ayaṃ terasamo supino.
14他见到小如甘草花的青蛙,迅猛追赶大黑蛇,如同咬断青莲梗般将蛇咬断,啖其肉而吞食。这是第十四个梦。
14. Khuddakamadhukapupphappamāṇā maṇḍūkiyo mahante kaṇhasappe vegena anubandhitvā uppalanāḷe viya chinditvā maṃsaṃ khāditvā gilantiyo addasa. Ayaṃ cuddasamo supino.
15他见到一只具足十种不如法的村落乌鸦,正被因其金黄色而得名“金色”的金色王鹅所围绕。这是第十五个梦。
15. Dasahi asaddhammehi samannāgataṃ gāmagocaraṃ kākaṃ kañcanavaṇṇavaṇṇatāya ‘‘suvaṇṇā’’ti laddhanāme suvaṇṇarājahaṃse parivārente addasa. Ayaṃ pannarasamo supino.
16从前,豹子捕食山羊。然而,那些山羊反过来追逐豹子,发出‘姆拉姆拉’的声音撕咬它们。其他胆小的狼远远看见这些山羊,惊惶恐惧,因畏惧山羊而逃走,躲进了灌木密林中。这是第十六个梦。
16. Pubbe dīpino eḷake khādanti. Te pana eḷake dīpino anubandhitvā muramurāti khādante addasa. Athaññe tasā vakā eḷake dūratova disvā tasitā tāsappattā hutvā eḷakānaṃ bhayā palāyitvā gumbagahanāni pavisitvā nilīyiṃsu. Ayaṃ soḷasamo supino.
1在那国王不如法、人民不如法的时代,世间翻转,善法衰退,不善法增长,世间趋于衰败。那时,天不调顺降雨,云足断裂,庄稼枯萎,饥荒发生。为欲降雨般的云从四方涌起,正当妇女们担心晒在场上的稻谷被淋湿而收进屋内,男人们拿起锄头与篮子出去修补田埂之时,那云却现出要下雨的样子,雷鸣电闪,最后却像未曾交战过的公牛一般退去,一滴雨也不下。这是第一个梦的果报。
1. Tattha adhammikānaṃ rājūnaṃ, adhammikānañca manussānaṃ kāle loke viparivattamāne kusale osanne akusale ussanne lokassa parihānakāle devo na sammā vasissati, meghapādā pacchijjissanti, sassāni milāyissanti, dubbhikkhaṃ bhavissati, vassitukāmā viya catūhi disāhi meghā uṭṭhahitvā itthikāhi ātape patthaṭānaṃ vīhiādīnaṃ temanabhayena antopavesitakāle purisesu kudālapiṭake ādāya āḷibandhanatthāya nikkhantesu vassanākāraṃ dassetvā gajjitvā vijjulatā nicchāretvā usabhā viya ayujjhitvā avassitvāva palāyissanti. Ayaṃ paṭhamassa vipāko.
2当世间衰败、人类寿命短促之时,众生贪欲强盛。未成年的少女便去亲近男子,成为有月经的妇人并怀孕,通过生儿育女来增长。如同小树过早开花一般,她们有了月经;如同小树过早结果一般,她们有了子女。这是第二个梦的果报。
2. Lokassa parihīnakāle manussānaṃ parittāyukakāle sattā tibbarāgā bhavissanti, asampattavayāva kumāriyo purisantaraṃ gantvā utuniyo ceva gabbhiniyo ca hutvā puttadhītāhi vaḍḍhissanti. Khuddakarukkhānaṃ pupphaṃ viya hi tāsaṃ utunibhāvo, phalaṃ viya ca puttadhītaro bhavissanti. Ayaṃ dutiyassa vipāko.
3当人们敬事长上的行为灭没之时,众生对父母或公婆不存惭愧,只顾自行操持家计。想给年长者衣食的,便给;不想给的,就不给。年长者失去依靠,不得自主,只好讨好孩童过活,犹如母牛反去吸吮初生牛犊的奶一般。这是第三个梦的果报。
3. Manussānaṃ jeṭṭhāpacāyikakammassa naṭṭhakāle sattā mātāpitūsu vā sassusasuresu vā lajjaṃ anupaṭṭhapetvā sayameva kuṭumbaṃ saṃvidahantāva ghāsacchādanamattampi mahallakānaṃ dātukāmā dassanti, adātukāmā na dassanti. Mahallakā anāthā hutvā asayaṃvasī dārake ārādhetvā jīvissanti tadahujātānaṃ vacchakānaṃ khīraṃ pivantiyo mahāgāviyo viya. Ayaṃ tatiyassa vipāko.
4在非法国王的时代,不合法的国王不把荣誉授予那些贤明、熟悉传统、能成办事务的大臣,不在法堂和判决处安置精通诉讼的年长辅臣,反而将荣誉给予那些与之相反的极年轻者,并在判决处安置那样的人。他们因为不懂国王的事务及合宜与否,既无力承担那份荣誉,也无法办结国王的诸项事务。无力承担,他们便弃公务于不顾;那些年长的贤明辅臣因为不得荣誉,虽有能力成事,也想:‘这事与我们无关,我们是外人,内部的年轻人自会知道’,于是对出现的事务也置之不理。如此,国王们必然在一切方面衰败。这正如将不能负重的小牛犊套上轭,而将能长途负重的大公牛排除在轭之外一样。这是第四个梦的果报。
4. Adhammikarājūnaṃ kāle adhammikarājāno paṇḍitānaṃ paveṇikusalānaṃ kammanittharaṇasamatthānaṃ mahāmattānaṃ yasaṃ na dassanti, dhammasabhāyaṃ vinicchayaṭṭhānepi paṇḍite vohārakusale mahallake amacce na ṭhapessanti, tabbiparītānaṃ pana taruṇataruṇānaṃ yasaṃ dassanti, tathārūpe eva ca vinicchayaṭṭhāne ṭhapessanti. Te rājakammāni ceva yuttāyuttañca ajānantā neva taṃ yasaṃ ukkhipituṃ sakkhissanti, na rājakammāni nittharituṃ. Te asakkontā kammadhuraṃ chaḍḍessanti, mahallakāpi paṇḍitāmaccā yasaṃ alabhantā kiccāni nittharituṃ samatthāpi ‘‘kiṃ amhākaṃ etehi, mayaṃ bāhirakā jātā, abbhantarikā taruṇadārakā jānissantī’’ti uppannāni kammāni na karissanti. Evaṃ sabbathāpi tesaṃ rājūnaṃ hāniyeva bhavissati, dhuraṃ vahituṃ asamatthānaṃ vacchadammānaṃ dhure yojitakālo viya dūravāhānañca mahāgoṇānaṃ yugaparamparāya ayojitakālo viya bhavissati. Ayaṃ catutthassa vipāko.
5正是在非法国王的时代,非法的愚王会把不守法、贪婪的人安置在判决席上。这些人不敬善恶,愚昧无知,坐在会议厅中作裁决时,从双方事主手中索取贿赂而吞吃,犹如一匹马从两边的料袋中吃草料一般。这是第五个梦的果报。
5. Adhammikarājakāleyeva adhammikabālarājāno adhammike lolamanusse vinicchaye ṭhapessanti, te pāpapuññesu anādarā bālā sabhāyaṃ nisīditvā vinicchayaṃ dentā ubhinnampi atthapaccatthikānaṃ hatthato lañjaṃ gahetvā khādissanti asso viya dvīhi mukhehi yavasaṃ. Ayaṃ pañcamassa vipāko.
6那些行非法的低劣种姓国王,出于对出身高贵的良家子弟的疑虑,不会将荣誉给予他们,只授予那些非良家出身者。如此,望族将陷入困穷,而卑劣家族却得享自在。良家男子因无法维持生计,心想“我们便依靠这些人过活吧”,便将女儿嫁给那些非良家者。于是,这些良家女子下嫁非良家者,就如同老豺在金钱碗中撒尿一般。这是第六个梦的果报。
6. Adhammikāyeva vijātirājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ āsaṅkāya yasaṃ na dassanti, akulīnānaṃyeva dassanti. Evaṃ mahākulāni duggatāni bhavissanti, lāmakakulāni issarāni. Te ca kulīnapurisā jīvituṃ asakkontā ‘‘ime nissāya jīvissāmā’’ti akulīnānaṃ dhītaro dassanti, iti tāsaṃ kuladhītānaṃ akulīnehi saddhiṃ saṃvāso jarasiṅgālassa suvaṇṇapātiyaṃ passāvakaraṇasadiso bhavissati. Ayaṃ chaṭṭhassa vipāko.
7时光流转,女人们变得贪着男子、嗜好饮酒、喜好装饰、游荡街巷、贪图肉食,成为破戒、行恶之人。她们把丈夫通过耕作、牧牛等辛劳积攒的钱财,与姘夫一同饮酒,佩戴花鬘,涂香抹粉,不顾家中急务,甚至从屋舍墙头上方和缝隙中窥望情夫。她们还将本应明日播种的种子碾碎,煮成粥、饭和嚼食,挥霍殆尽。她们犹如躺在矮凳下的饿豺,把脚边的绳子反复翻转缠绕一般。这是第七个梦的果报。
7. Gacchante gacchante kāle itthiyo purisalolā surālolā alaṅkāralolā visikhālolā āmisalolā bhavissanti dussīlā durācārā. Tā sāmikehi kasigorakkhādīni kammāni katvā kicchena kasirena sambhataṃ dhanaṃ jārehi saddhiṃ suraṃ pivantiyo mālāgandhavilepanaṃ dhārayamānā antogehe accāyikampi kiccaṃ anoloketvā gehaparikkhepassa uparibhāgenapi chiddaṭṭhānehipi jāre upadhārayamānā sve vapitabbayuttakaṃ bījampi koṭṭetvā yāgubhattakhajjakāni pacitvā khādamānā vilumpissanti heṭṭhāpīṭhake nipannachātasiṅgālī viya vaṭṭetvā vaṭṭetvā pādamūle nikkhittarajjuṃ. Ayaṃ sattamassa vipāko.
8时光流转,世间逐渐衰败,国土失去活力,国王们变得穷困匮乏。即使是稍有权势者,其仓库中也仅有大约十万。这些穷困的国王,令所有地方的人民只为自己劳作。受压迫的人们抛弃自己的生计,只为国王的利益播种、守护、收割、碾磨、入库种种谷物,开垦甘蔗田,运转榨蔗机,熬煮蔗糖等,并营造花园与果园。他们把各处收获的谷物等运来,填满国王的仓库。对于自家空空的仓库,他们不屑一顾;对于空罐子,他们也视若无睹,如同满罐一般。这是第八个梦的果报。
8. Gacchante gacchante kāle loko parihāyissati, raṭṭhaṃ nirojaṃ bhavissati, rājāno duggatā kapaṇā bhavissanti. Yo issaro bhavissati, tassa bhaṇḍāgāre satasahassamattā bhavissanti. Te evaṃduggatā sabbe jānapade attanova kammaṃ kāressanti, upaddutā manussā sake kammante chaḍḍetvā rājūnaṃyeva atthāya pubbaṇṇāparaṇṇāni vapantā rakkhantā lāyantā maddantā pavesentā ucchukkhettāni karontā yantāni vāhentā phāṇitādīni pacantā pupphārāme phalārāme ca karontā tattha tattha nipphannāni pubbaṇṇādīni āharitvā rañño koṭṭhāgārameva pūressanti. Attano gehesu tucchakoṭṭhe olokentāpi na bhavissanti, tucchakumbhe anoloketvā pūritakumbhapūraṇasadisameva bhavissati. Ayaṃ aṭṭhamassa vipāko.
9随着时间的推移,国王们将变得不如法。他们依从爱欲等不正之道治理国家,不依法裁决,贪图贿赂和财物,贪著财富。对国内居民,他们没有忍辱、慈爱与悲悯,而是粗暴严酷,如同榨蔗者压榨甘蔗般压榨人民,巧立种种名目征收赋税,以夺取财物。人民被赋税逼迫,无力缴纳,便抛弃村落、城镇,前往边地居住。如此,中央国土变得空旷,边地却人口稠密,犹如池塘中央的水浑浊,而周围的水清净。这就是第九个梦的果报。
9. Gacchante gacchante kāle rājāno adhammikā bhavissanti, chandādivasena agatiṃ gacchantā rajjaṃ kāressanti, dhammena vinicchayaṃ nāma na dassanti lañjavittakā bhavissanti dhanalolā, raṭṭhavāsikesu tesaṃ khantimettānuddayā nāma na bhavissanti, kakkhaḷā pharusā ucchuyante ucchubhaṇḍikā viya manusse pīḷentā nānappakāraṃ baliṃ uppādetvā dhanaṃ gaṇhissanti. Manussā balipīḷitā kiñci dātuṃ asakkontā gāmanigamādayo chaḍḍetvā paccantaṃ gantvā vāsaṃ kappessanti. Majjhimajanapado suñño bhavissati, paccanto ghanavāso seyyathāpi pokkharaṇiyā majjhe udakaṃ āvilaṃ pariyante vippasannaṃ. Ayaṃ navamassa vipāko.
10随着时间的推移,国王们变得不如法。当国王们不如法时,那些辅佐国王的大臣、婆罗门、居士,城镇和乡村的百姓,乃至沙门和婆罗门,所有人都会变得不如法。由此,他们的守护神、受供神、树神、虚空神等天神也会变得不如法。在不如法国王的领土上,会刮起反常而粗暴的风,这些风会摇撼空中的天宫。天宫被摇动时,天神们感到恼怒,便不降雨。即使降雨,也不会在整个国土上一次下遍;即使下了,也不能在一切地方都有益于耕作和播种。不仅整个国土如此,即便在一个乡村,乃至一个池塘的范围内,雨也不会一次下完;池塘上方下雨,下方却无;下方下雨时,上方也无。某处的庄稼因暴雨而损毁,某处的因缺雨而枯萎,而某处的则因及时降雨而得丰收。如此,在同一国王的领土内,所种庄稼会呈现三种不同果报,如同同一口锅中煮出的饭,也有生熟之别。这就是第十个梦的果报。
10. Gacchante gacchante kāle rājāno adhammikā bhavissanti, tesu adhammikesu rājayuttāpi brāhmaṇagahapatikāpi negamajānapadāpīti samaṇabrāhmaṇe upādāya sabbe manussā adhammikā bhavissanti. Tato tesaṃ ārakkhadevatā, balipaṭiggāhikadevatā, rukkhadevatā, ākāsaṭṭhadevatāti evaṃ devatāpi adhammikā bhavissanti. Adhammikarājūnaṃ rajje vātā visamā kharā vāyissanti, te ākāsaṭṭhakavimānāni kampessanti. Tesu kampitesu devatā kupitā devaṃ vassituṃ na dassanti. Vassamānopi sakalaraṭṭhe ekappahāreneva na vassissati, vassamānopi sabbattha kasikammassa vā vappakammassa vā upakāro hutvā na vassissati. Yathā ca raṭṭhe, evaṃ janapadepi gāmepi ekataḷākasarepi ekappahārena na vassissati, taḷākassa uparibhāge vassanto heṭṭhābhāge na vassissati, heṭṭhā vassanto upari na vassissati. Ekasmiṃ bhāge sassaṃ ativassena nassissati, ekasmiṃ avassanena milāyissati, ekasmiṃ sammā vassamāno sampādessati. Evaṃ ekassa rañño rajje vuttasassā vipāko. Tippakārā bhavissanti ekakumbhiyā odano viya. Ayaṃ dasamassa vipāko.
11随着时间的推移,当教法衰微时,将会出现许多贪求资具、无惭无愧的比丘。他们将世尊为摧伏对资具的贪求而宣说的法教,转而为了获取衣服、饮食、住所、医药这四种资具而向人宣说。他们自己沉迷于资具,系缚在轮回的此岸,不能引导人们面向涅槃而说法。他们只是这样说道:‘只要以完美的措辞和悦耳的声音说法,信众就会布施贵重的衣服等物品。’还有些比丘会坐在街巷、十字路口、王宫门前等处,为了金币、半个金币、四分之一摩沙迦乃至一个摩沙迦等钱财而说法。就这样,他们把世尊所说、其价值等同涅槃的妙法,为了四资具及金钱等目的而四处贩卖,这就如同把价值十万两的栴檀心材,当作腐臭的酸粥来叫卖一样。这就是第十一个梦的果报。
11. Gacchante gacchanteyeva kāle sāsane parihāyante paccayalolā alajjikā bahū bhikkhū bhavissanti. Te bhagavatā paccayaloluppaṃ nimmathetvā kathitadhammadesanaṃ cīvarādicatupaccayahetu paresaṃ desessanti. Paccayehi mucchitvā nittharaṇapakkhe ṭhitā nibbānābhimukhaṃ katvā desetuṃ na sakkhissanti. Kevalaṃ ‘‘padabyañjanasampattiñceva madhurasaddañca sutvā mahagghāni cīvarādīni dassanti’’iccevaṃ desessanti. Apare antaravīthicatukkarājadvārādīsu nisīditvā kahāpaṇaaḍḍhakahāpaṇapādamāsakarūpādīnipi nissāya desessanti. Iti bhagavatā nibbānagghanakaṃ katvā desitaṃ dhammaṃ catupaccayatthāya ceva kahāpaṇādiatthāya ca vikkiṇitvā desentā satasahassagghanakaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇantā viya bhavissanti. Ayaṃ ekādasamassa vipāko.
12在不如法国王的时代,世间颠倒错乱:国王们不把荣誉授予出身高贵的善家子弟,反而只授予低贱出身之人。那些低贱者大权在握,善家子弟却穷困潦倒。不论在国王面前、王宫门前、大臣面前,还是在裁决场所,唯一能通行无碍、确凿不移的,都是那些如同空葫芦一般的低贱者所说的话。即使在僧众集会中,无论在僧团羯磨处、事务决断处,还是在分配钵衣、分配房舍等裁决场所,也只有破戒的恶比丘所说的话会成为定论,具惭愧心的比丘的话却无法确立。就这样,在一切地方,都成了如同空葫芦沉入水底般的颠倒世相。这是第十二个梦的果报。
12. Adhammikarājakāle loke viparivattanteyeva rājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ yasaṃ na dassanti, akulīnānaññeva dassanti. Te issarā bhavissanti, itarā daliddā. Rājasammukhepi rājadvārepi amaccasammukhepi vinicchayaṭṭhānepi tucchalābusadisānaṃ akulīnānaṃyeva kathā osīditvā ṭhitā viya niccalā suppatiṭṭhitā bhavissati. Saṅghasannipātepi saṅghakammagaṇakammaṭṭhānesu ceva pattacīvarapariveṇādivinicchayaṭṭhānesu ca dussīlānaṃ pāpapuggalānaṃyeva kathā niyyānikā bhavissati, na lajjibhikkhūnanti evaṃ sabbatthāpi tucchalābūnaṃ sīdanakālo viya bhavissati. Ayaṃ dvādasamassa vipāko.
13在那样的时候,不如法的国王们把荣誉授予非良家出身之人。那些人得势,善家子弟却陷入困境。没有人对善家子弟表示恭敬,人人都只恭敬那些得势的低贱者。不论在国王面前、大臣面前,还是在裁判所中,那些精通裁决、稳如磐石的善家子弟的言论,不但不被采纳确立,反而有人冷嘲热讽:‘这些人在说些什么呀?’即使在比丘的集会中,在上述这些场合,人们既不认为戒行清净的比丘值得尊重,也不肯听取、采纳他们的言论。这就如同石头竟然浮起一般的颠倒时刻。这是第十三个梦的果报。
13. Tādiseyeva kāle adhammikarājāno akulīnānaṃ yasaṃ dassanti. Te issarā bhavissanti, kulīnā duggatā. Tesu na keci gāravaṃ karissanti, itaresuyeva karissanti. Rājasammukhe vā amaccasammukhe vā vinicchayaṭṭhāne vā vinicchayakusalānaṃ ghanasilāsadisānaṃ kulaputtānaṃ kathā na ogāhitvā patiṭṭhahissati. Tesu kathentesu ‘‘kiṃ ime kathentī’’ti itare parihāsameva karissanti. Bhikkhusannipātepi vuttappakāresu ṭhānesu neva pesale bhikkhū garukātabbe maññissanti, nāpi nesaṃ kathā pariyogāhitvā patiṭṭhahissati, silānaṃ plavanakālo viya bhavissati. Ayaṃ terasamassa vipāko.
14当世间趋向衰败时,人们生起极强烈的贪欲等烦恼,完全随顺烦恼,听任年轻妻子的摆布。家中无论是奴仆、佣工,还是牛、水牛等牲畜,乃至金银钱财,一切都归妻子们支配。若被问及‘某件金器或衣服放在何处’,她们便答:‘在哪儿都好,关你什么事?你是想探听我家里有没有东西吗?’并用种种言语辱骂,以唇枪舌剑打击丈夫,把丈夫当下人一样使唤,在家中擅权专断。这就如同蜜香花大小的青蛙吞食了剧毒的黑蛇,反而让蛇毒在腹中发作一样的颠倒时刻。这是第十四个梦的果报。
14. Loke parihāyanteyeva manussā tibbarāgādijātikā kilesānuvattakā hutvā taruṇānaṃ attano bhariyānaṃ vase vattissanti. Gehe dāsakammakārādayopi gomahiṃsādayopi hiraññasuvaṇṇampi sabbaṃ tāsaṃyeva āyattaṃ bhavissati. ‘‘Asukaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ vā paricchadādijātaṃ vā kaha’’nti vutte ‘‘yattha vā tattha vā hotu, kiṃ tuyhiminā byāpārena, tvaṃ mayhaṃ ghare santaṃ vā asantaṃ vā jānitukāmo jāto’’ti vatvā nānappakārehi akkositvā mukhasattīhi koṭṭetvā dāsaceṭake viya vase katvā attano issariyaṃ pavattessanti. Evaṃ madhukapupphappamāṇānaṃ maṇḍūkīnaṃ āsivise kaṇhasappe gilanakālo viya bhavissati. Ayaṃ cuddasamassa vipāko.
15而在王权衰微的时代,国王们对骑象等技艺不精通,在战争中畏怯不勇。他们唯恐失去王权,不肯将权位授予同等种姓的良家子弟,反而交给那些替自己洗脚、理发的侍从。那些种姓高贵、出身良家的子弟,在王族中无有立足之地,无法谋生,只得去侍奉那些虽掌权但种姓卑贱、非良家出身的人,四处奔走。这正如金鹅被乌鸦包围的时刻。这是第十五个梦的果报。
15. Dubbalarājakāle pana rājāno hatthisippādīsu akusalā yuddhesu avisāradā bhavissanti. Te attano rājādhipaccaṃ āsaṅkamānā samānajātikānaṃ kulaputtānaṃ issariyaṃ adatvā attano pādamūlikanahāpanakappakādīnaṃ dassanti. Jātigottasampannā kulaputtā rājakule patiṭṭhaṃ alabhamānā jīvikaṃ kappetuṃ asamatthā hutvā issariye ṭhite jātigottahīne akulīne upaṭṭhahantā vicarissanti, suvaṇṇarājahaṃsehi kākassa parivāritakālo viya bhavissati. Ayaṃ pannarasamassa vipāko.
16正是在不如法的国王时代,出身低贱者反而成为国王的宠臣、掌握权势,出身高贵者却默默无闻,陷于贫困。那些人使国王听从自己的话,在断事处等地方强横起来,对弱者世代相传的田地等财产,硬说‘这是我们的’而强行夺取。当那些弱者来到断事处等地争辩‘不是你们的,是我们的’时,他们便令人用藤杖等殴打,抓住脖颈拖出去,并且恐吓说:‘你们不知自己的斤两,竟敢与我们争辩。现在我们就叫人打你们,再禀告国王,砍断你们的手脚。’那些弱者由于恐惧,只得交出财产说‘那些都是你们的,拿去吧’,而后躲回家中,恐惧地躺卧。邪恶的比丘也随心所欲地迫害戒行清净的比丘。清净的比丘无处求援,只好进入阿兰若,在密林深处藏身。如此,出身高贵的良家子弟和清净比丘被低种姓者与邪恶比丘所迫,如同山羊因惧怕屠夫而奔逃的时刻。这是第十六个梦的果报。就这样,他见到了这十六种作为种种灾祸前兆的大梦。因此说:‘如同憍萨罗王所做的十六个梦’。在此应当理解:就个人前兆而言,梦见预示自己利益或非利益之相的梦,是随自身之业
16. Adhammikarājakāleyeva ca akulīnāva rājavallabhā issarā bhavissanti, kulīnā apaññātā duggatā. Te rājānaṃ attano kathaṃ gāhāpetvā vinicchayaṭṭhānādīsu balavanto hutvā dubbalānaṃ paveṇiāgatāni khettavatthādīni ‘‘amhākaṃ santakānī’’ti abhiyuñjitvā te ‘‘na tumhākaṃ, amhāka’’nti āgantvā vinicchayaṭṭhānādīsu vivadante vettalatādīhi paharāpetvā gīvāyaṃ gahetvā apakaḍḍhāpetvā ‘‘attano pamāṇaṃ na jānātha, amhehi saddhiṃ vivadatha, idāni vo paharāpetvā rañño kathetvā hatthapādacchedādīni kāressāmā’’ti santajjessanti. Te tesaṃ bhayena attano santakāni vatthūni ‘‘tumhākaṃyeva tāni, gaṇhathā’’ti niyyātetvā attano gehāni pavisitvā bhītā nipajjissanti. Pāpabhikkhūpi pesale bhikkhū yathāruci viheṭhessanti. Pesalā bhikkhū paṭisaraṇaṃ alabhamānā araññaṃ pavisitvā gahanaṭṭhānesu nilīyissanti. Evaṃ hīnajaccehi ceva pāpabhikkhūhi ca upaddutānaṃ jātimantakulaputtānañceva pesalabhikkhūnañca eḷakānaṃ bhayena tasavakānaṃ palāyanakālo viya bhavissati. Ayaṃ soḷasamassa vipāko. Evaṃ tassa tassa anatthassa pubbanimittabhūte soḷasa mahāsupine passi. Tena vuttaṃ ‘‘kosalarājā viya soḷasa supine’’ti. Ettha ca pubbanimittato attano atthānatthanimittaṃ supinaṃ passanto attano kammānubhāvena passati. Kosalarājā viya lokassa atthānatthanimittaṃ supinaṃ passanto pana sabbasattasādhāraṇakammānubhāvena passatīti veditabbaṃ.
所谓‘愤怒的天神’,即如大那伽寺大长老所遭遇的愤怒天神。据说,在罗诃那的大那伽寺,有一位大长老未告知比丘僧团,便令人砍伐了一棵那伽树。住在树上的天神对长老心生愤怒,先以一个看似真实的梦迷惑他,随后又在梦中宣告:‘从今日起第七日,护持你的国王将会死去。’长老说出此事,并告知了国王宫中的女眷们。她们一听,顿时齐声大哭。国王问:‘是怎么回事?’她们回答说:‘长老这样说的。’国王命人推算日期,七天过后,便下令砍断长老的手脚。说这梦‘完全真实’,是就果报的真实而言;然而梦中所见的相却是颠倒的。正因如此,已断除颠倒的人(阿拉汉),纵然是作为前兆的梦也不会见到。由于二种或三种原因,有时也会做梦,所以说‘由于交往以及不和’。根据‘无学者因为已断除颠倒,所以不做梦’这句话,应当看出在四种原因中,颠倒才是做梦的根本原因。
Kuddhā hi devatāti mahānāgavihāre mahātherassa kuddhā devatā viya. Rohaṇe kira mahānāgavihāre mahāthero bhikkhusaṅghaṃ anapaloketvāva ekaṃ nāgarukkhaṃ chindāpesi. Rukkhe adhivatthā devatā therassa kuddhā paṭhamameva naṃ saccasupinena palobhetvā pacchā ‘‘ito te sattadivasamatthake upaṭṭhāko rājā marissatī’’ti supine ārocesi. Thero taṃ kathaṃ āharitvā rājorodhānaṃ ācikkhi. Tā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Rājā ‘‘kiṃ eta’’nti pucchi. Tā ‘‘evaṃ therena vutta’’nti ārocayiṃsu. Rājā divasaṃ gaṇāpetvā sattāhe vītivatte therassa hatthapāde chindāpesi. Ekantaṃ saccameva hotīti phalassa saccabhāvato vuttaṃ, dassanaṃ pana vipallatthameva . Teneva pahīnavipallāsā pubbanimittabhūtampi supinaṃ na passanti. Dvīhi tīhipi kāraṇehi kadāci supinaṃ passatīti āha ‘‘saṃsaggabhedato’’ti. ‘‘Asekhā na passanti pahīnavipallāsattā’’ti vacanato catunnampi kāraṇānaṃ vipallāsā eva mūlakāraṇanti daṭṭhabbaṃ.
此处的“有分心”,是指在做梦之时转起的有分心。所谓“色相等所缘”,是指除了业、业相、趣相之外,并不存在其他以色相等为对象的所缘。“像这样的”,是指过去曾经验过的、或由想象构思的色等所缘,并且是与贪等烦恼相应的。“以一切遍用心”,则是指本性心(习惯心)。
Tanti supinakāle pavattaṃ bhavaṅgacittaṃ. Rūpanimittādiārammaṇanti kammakammanimittagatinimittato aññaṃ rūpanimittādiārammaṇaṃ na hoti. Īdisānīti paccakkhato anubhūtapubbaparikappitarūpādiārammaṇāni ceva rāgādisampayuttāni ca. Sabbohārikacittenāti pakaticittena.
“脱离两端”,即脱离了善与不善这两端。“转向与彼所缘的刹那”这句话,是就直至彼所缘生起为止的转起心路而说的。他们说道:“然而,当说‘我好像梦中见到,好像梦中听到’时,因为只有转向心生起,所以是无记的。”持此说法者,其意趣应被理解为:就像五门心路中的第二无效心路一样,在意门中,转向心生起两三次后,未至速行位便落入有分;因为如果只是一个心识刹那的转向心生起,不可能形成“我好像见到,我好像听到”这样的构思。对此,有些人说:“因为在梦中也有彼所缘之说,所以无论是依当下还是依过去,自性法在梦中都能成为所缘。”另一些人说:“即使在梦中,当说以色等明显现起的所缘为彼所缘时,由于梦中现起的相是依想象构思而执取的,其力量微弱,因此称之为‘所缘微弱’。”还有一些人解释说:“由于业生身达到了无力与寂静的状态,依止于它的心所依处(心脏色处)便不太明净;依止于它的心之转起也就不太明净,犹如依止于不净灯芯的灯火之光。因此,这里所谓的‘所缘微弱’,是指‘心所依处微弱’。”应当审察后采纳其中合理的说法。
Dvīhi antehi muttoti kusalākusalasaṅkhātehi dvīhi antehi mutto. Āvajjanatadārammaṇakkhaṇeti idaṃ yāva tadārammaṇuppatti, tāva pavattacittavāraṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Supineneva diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya meti kathanakāle pana abyākatoyeva āvajjanamattasseva uppajjanato’’ti vadanti. Evaṃ vadantehi pañcadvāre dutiyamoghavāre viya manodvārepi āvajjanaṃ dvattikkhattuṃ uppajjitvā javanaṭṭhāne ṭhatvā bhavaṅgaṃ otaratīti adhippetanti daṭṭhabbaṃ ekacittakkhaṇikassa āvajjanassa uppattiyaṃ ‘‘diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me’’ti kappanāya asambhavato. Ettha ca ‘‘supinantepi tadārammaṇavacanato paccuppannavasena atītavasena vā sabhāvadhammā supinante ārammaṇaṃ hontī’’ti vadanti. ‘‘Yadipi supinante vibhūtaṃ hutvā upaṭṭhite rūpādivatthumhi tadārammaṇaṃ vuttaṃ, tathāpi supinante upaṭṭhitanimittassa parikappavasena gahetabbatāya dubbalabhāvato dubbalavatthukattāti vutta’’nti vadanti. Keci pana ‘‘karajakāyassa nirussāhasantabhāvappattito tannissitahadayavatthu na suppasannaṃ hoti, tato tannissitāpi cittappavatti na suppasannā asuppasannavaṭṭinissitadīpappabhā viya, tasmā dubbalavatthukattāti ettha dubbalahadayavatthukattā’’ti atthaṃ vadanti. Vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ.
「梦中的思」,是指依意门速行而生起的梦中思。因为做梦的人,是靠着意门速行来见梦,而非靠五门。醒来时也一样,是凭借意门,而非凭借五门。当一个人睡着时,若有人点燃大火把,将灯凑近他眼前:首先,眼门转向不会扰动有分,只有意门转向会扰动;接着速行生起后,便落入有分。第二次时,眼门转向扰动有分,随后眼识等直至速行结束的一系列心生起,此后有分生起。第三次时,由意门转向扰动有分后,意门速行便生起。依此心,他识知:‘这是什么?这里有光。’同样地,当睡着的人耳边响起音乐,或将有香或臭的花凑近他鼻端,或往他嘴里放入酥油或糖蜜,或用手拍打他的背部时:首先,耳门等转向不会扰动有分,只有意门转向会扰动;接着速行生起后,落入有分。第二次时,耳门等转向扰动有分,随后耳识、鼻识、舌识、身识等直至速行结束的一系列心生起,此后有分继续。第三次时,由意门转向扰动有分后,意门速行便生起。依此心识知后,他便说:‘这是什么?这里有声音,是螺声、鼓声’,或者说:‘这是什么?这里有气味,是根香的气味’,或者说:‘这是放进我口中的……’
Supinantacetanāti manodvārikajavanavasena pavattā supinantacetanā. Supinañhi passanto manodvārikeneva javanena passati, na pañcadvārikena. Paṭibujjhanto ca manodvārikeneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Niddāyantassa hi mahāvaṭṭiṃ jāletvā dīpe cakkhusamīpaṃ upanīte paṭhamaṃ cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ na āvaṭṭeti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre cakkhudvārikaāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti , tato cakkhuviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti, tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne āloko’’ti jānāti. Tathā niddāyantassa kaṇṇasamīpe tūriyesu paggahitesu , ghānasamīpe sugandhesu vā duggandhesu vā pupphesu upanītesu, mukhe sappimhi vā phāṇite vā pakkhitte, piṭṭhiyaṃ pāṇinā pahāre dinne paṭhamaṃ sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ na āvaṭṭenti, manodvārikameva āvaṭṭeti, atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ āvaṭṭenti, tato sotaghānajivhākāyaviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti, tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ vattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati, tena cittena ñatvā ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne saddo, saṅkhasaddo bherisaddo’’ti vā ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne gandho, mūlagandho’’ti vā ‘‘kiṃ idaṃ mayhaṃ mukhaṃ pakkhittaṃ, sappīti vā phāṇita’’nti vā ‘‘kenamhi piṭṭhiyaṃ pahaṭo, atibaddho me pahāro’’ti vā vattā hoti. Evaṃ manodvārikajavaneneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Supinampi teneva passati, na pañcadvārikena. Sesamettha suviññeyyameva.
7. 《雨经》注释
7. Vassasuttavaṇṇanā
197第七部经中,“时节生”是指在雨季的四个月里生起的。“非时”则是指在质多月、吠舍佉月等月份中。当雨云天子们心中生起想要自己娱乐嬉戏的欲望时,即使在非时,天也会降雨。这里有一则事例:据说,有一位雨云天子来到住在瓦卡拉库塔卡寺的一位漏尽者长老前,顶礼后站在一旁。长老问:“你是谁?”他答:“尊者,我是雨云天子。”“听说你们能以心念降雨?”“是的,尊者。”“我想见识一下。”“你们会被淋湿的,尊者。”长老说:“既不见云头,也不闻雷声,怎会把我们淋湿?”天子回答:“尊者,我们是以自心念降雨,请尊者进入草屋吧。”长老说:“好的,天子。”他洗净双足便走进了草屋。就在长老踏进的那一刹那,那位天子唱起歌并举起手来,方圆三由旬顿时被云笼罩。长老半个身子湿透时,进入了草屋内。
197. Sattame utusamuṭṭhānanti vassike cattāro māse uppannaṃ. Akālepīti cittavesākhamāsesupi. Vassavalāhakadevaputtānañhi attano ratiyā kīḷitukāmatācitte uppanne akālepi devo vassati. Tatridaṃ vatthu – eko kira vassavalāhakadevaputto vākarakuṭakavāsikhīṇāsavattherassa santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero ‘‘kosi tva’’nti pucchi. Ahaṃ, bhante, vassavalāhakadevaputtoti. Tumhākaṃ kira cittena devo vassatīti. Āma, bhanteti. Passitukāmā mayanti. Temissatha, bhanteti. Meghasīsaṃ vā gajjitaṃ vā na paññāyati, kathaṃ temissāmāti. Bhante, amhākaṃ cittena devo vassati, tumhe paṇṇasālaṃ pavisathāti. ‘‘Sādhu, devaputtā’’ti pāde dhovitvā paṇṇasālaṃ pāvisi. Devaputto tasmiṃ pavisanteyeva ekaṃ gītaṃ gāyitvā hatthaṃ ukkhipi, samantā tiyojanaṭṭhānaṃ ekameghaṃ ahosi. Thero addhatinto paṇṇasālaṃ paviṭṭhoti.
8-9. 《语经》等注释
8-9. Vācāsuttādivaṇṇanā
198-9在第八颂中,“以支”(aṅgehī)的意思是“以诸因”。所谓“支”(aṅgāni),是因为它们作为因被了知(aṅgīyanti),故称为支,即诸因(kāraṇāni)。“支”在此处表示原因。“以五支”(pañcahī)是表示原因的从格。“具足”(samannāgatā)是指具备、显现并且相应。“语”(vācā)在这里指的是言说之语,正如“语、言、说”(《法集论》636)和“柔和、悦耳”(《长部》1.9)等经文中所说。然而,有些地方所说的“语”是别的意思:例如在“若以身语所作之业”(《法集论注》1身业门)等处,是把表色(viññatti)称为“语”;在“由四种语恶行中远离……这称为正语”(《法集论》299)等处,是把远离(virati)称为“语”;而在“诸比丘,常行、修习、多作粗恶语,则引生地狱”(《增支部》8.40)等处,则是把思(cetanā)称为“语”——但在这首偈颂里,这些都不是所指。为什么呢?因为此处是要说明“不可说不善之语”。经中说:“是善说,不
198-9. Aṭṭhame aṅgehīti kāraṇehi. Aṅgīyanti hetubhāvena ñāyantīti aṅgāni, kāraṇāni. Kāraṇatthe ca aṅga-saddo. Pañcahīti hetumhi nissakkavacanaṃ. Samannāgatāti samanuāgatā pavattā yuttā ca. Vācāti samullapana-vācā. Yā ‘‘vācā girā byappatho’’ti (dha. sa. 636) ca, ‘‘nelā kaṇṇasukhā’’ti (dī. ni. 1.9) ca āgacchati. Yā pana ‘‘vācāya ce kataṃ kamma’’nti (dha. sa. aṭṭha. 1 kāyakammadvāra) evaṃ viññatti ca, ‘‘yā catūhi vacīduccaritehi ārati…pe… ayaṃ vuccati sammāvācā’’ti (dha. sa. 299) evaṃ virati ca, ‘‘pharusavācā, bhikkhave, āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṃvattanikā hotī’’ti (a. ni. 8.40) evaṃ cetanā ca vācāti āgatā, na sā idha adhippetā. Kasmā? Abhāsitabbato. ‘‘Subhāsitā hoti, no dubbhāsitā’’ti hi vuttaṃ. Subhāsitāti suṭṭhu bhāsitā. Tenassā atthāvahataṃ dīpeti. Anavajjāti rāgādiavajjarahitā. Imināssa kāraṇasuddhiṃ agatigamanādippavattadosābhāvañca dīpeti. Rāgadosādivimuttañhi yaṃ bhāsato anurodhavivajjanato agatigamanaṃ durasamussitamevāti. Ananuvajjāti anuvādavimuttā. Imināssā sabbākārasampattiṃ dīpeti. Sati hi sabbākārasampattiyaṃ ananuvajjatāti. Viññūnanti paṇḍitānaṃ. Tena nindāpasaṃsāsu bālā appamāṇāti dīpeti.
“以这些支”(Imehi kho)等语句,是直接显示那些支,以归结那段话。同时,它否定了某些人所认为的:“凡具备宗(paṭiññā)等支分、具备名词(nāma)等文句、具备性(liṅga)、数(vacana)、格(vibhatti)、时(kāla)、作者(kāraka)等语法成就的,即使是妄语等语,也是善说。”因为即使具备了那些支分,那样的语由于给自己和他人带来无益,故仍是恶说。然而,只要具备了这五支,纵使是蛮族的语言,或是敲瓦罐的婢女所唱的歌,也依然是善说,因为它能带来世间与出世间的利益和安乐。正如一位在田边守护庄稼的僧伽罗婢女,用僧伽罗语唱着一首关于生老死的歌,路上行走的约六十位修观比丘听到那声音后,便证得了阿拉汉果。
Imehi khotiādīni tāni aṅgāni paccakkhato dassento taṃ vācaṃ nigameti. Yañca aññe paṭiññādīhi avayavehi, nāmādīhi padehi, liṅgavacanavibhattikālakārakasampattīhi ca samannāgataṃ musāvādādivācampi subhāsitanti maññanti, taṃ paṭisedheti. Avayavādisamannāgatāpi hi tathārūpī vācā dubbhāsitāva hoti attano ca paresañca anatthāvahattā. Imehi pana pañcahaṅgehi samannāgatā sacepi milakkhubhāsāpariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannāpi hoti, tathāpi subhāsitāva lokiyalokuttarahitasukhāvahattā. Tathā hi maggapasse sassaṃ rakkhantiyā sīhaḷaceṭikāya sīhaḷakeneva jātijarāmaraṇayuttaṃ gītikaṃ gāyantiyā saddaṃ sutvā maggaṃ gacchantā saṭṭhimattā vipassakabhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu.
同样,一位名为帝沙、已着手修观的比丘,途经莲花池附近时,听到一位婢女折取莲花后唱道:
Tathā tisso nāma āraddhavipassako bhikkhu padumassarasamīpena gacchanto padumassare padumāni bhañjitvā –
“清晨盛开的红睡莲,
在日光下被摧残;
同样,获得人身的众生,
也都被衰老的强大力量所压垮。”
‘‘Pātova phullitakokanadaṃ, Sūriyālokena bhijjiyate; Evaṃ manussattaṃ gatā sattā, Jarābhivegena maddīyantī’’ti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.213; su. ni. aṭṭha. 2.452 subhāsitasuttavaṇṇanā) –
听闻婢女唱出此歌后,他证得了阿拉汉果。
Imaṃ gītiṃ gāyantiyā ceṭikāya sutvā arahattaṃ patto.
在往昔无佛的时期,有个男子带着七个儿子从旷野归来,听见一位妇人正用杵捣米,唱道:
Buddhantarepi aññataro puriso sattahi puttehi saddhiṃ aṭavito āgamma aññatarāya itthiyā musalena taṇḍule koṭṭentiyā –
“此身被衰老所摧坏,依附于皱缩的皮肤;
此身被死亡所毁坏,是死神的食物与饵。”
‘‘Jarāya parimadditaṃ etaṃ, milātacammanissitaṃ; Maraṇena bhijjati etaṃ, maccussa ghāsamāmisaṃ. ‘‘Kimīnaṃ ālayaṃ etaṃ, nānākuṇapena pūritaṃ; Asucibhājanaṃ etaṃ, tadalikkhandhasamaṃ ida’’nti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.213; su. ni. aṭṭha. 2.452 subhāsitasuttavaṇṇanā) –
听到此歌后,他如理审察,便与儿子们一同证得辟支菩提。如是,即使这言语出自蛮族之口,或是敲击瓦罐的婢女所唱的歌,只要具足了这五支,也应当被理解为善说。善说确实无有过失,也不会为那些具智慧、追求义利、依义不依文的善男子们所非难。第九个问题很是浅近。
Imaṃ gītaṃ sutvā paccavekkhanto saha puttehi paccekabodhiṃ patto. Evaṃ imehi pañcahi aṅgehi samannāgatā vācā sacepi milakkhubhāsāya pariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannā vācā hoti, tathāpi subhāsitāti veditabbā. Subhāsitā eva anavajjā ananuvajjā ca viññūnaṃ atthatthikānaṃ kulaputtānaṃ atthappaṭisaraṇānaṃ, no byañjanappaṭisaraṇānanti. Navamaṃ uttānameva.
十、出离经注疏
10. Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā
200在第十经中,“nissarantī”(出离)应解释为“nissaraṇīyā”,即延长元音来作说明。因为此处的 -anīya 后缀是加在主动者上的,正如“niyyāniyā”(可被导出)那样。因此说“nissaṭā”(已出离)。那么,从何处出离呢?从各自的对立面。依无我的意义而说诸界,故说“我空、自性”(attasuññasabhāvā)。从义理上说,这是法界、意界和意识界的差别。对于那样的比丘,由于烦恼之力而对诸欲不作意,因此说“为了审察”(vīmaṃsanattha),意思是:“我的心现在已经确定出离,是否还会生起欲寻呢?”这便是审察的含义。“跳入”(pakkhandana)即进入。然而那里并没有跳入,故说“不进入”(nappavisati)。“净信”(pasīdana)即喜好。“安住”(santiṭṭhana)即安立。“解脱”(vimuccana)即胜解。由于遮止了这一切,便说“不获得净信”等。那么,这样的心是如何安住的呢?因此说“如同”等。
200. Dasame nissarantīti nissaraṇīyāti vattabbe dīghaṃ katvā niddeso. Kattari hesa anīya-saddo yathā ‘‘niyyāniyā’’ti. Tenāha ‘‘nissaṭā’’ti. Kuto pana nissaṭā? Yathāsakaṃ paṭipakkhato. Nijjīvaṭṭhena dhātuyoti āha ‘‘attasuññasabhāvā’’ti. Atthato pana dhammadhātumanoviññāṇadhātuviseso . Tādisassa bhikkhuno kilesavasena kāmesu manasikāro natthīti āha ‘‘vīmaṃsanattha’’nti, ‘‘nekkhammaniyataṃ idāni me cittaṃ, kiṃ nu kho kāmavitakkopi uppajjissatī’’ti vīmaṃsantassāti attho. Pakkhandanaṃ nāma anuppaveso. So pana tattha natthīti āha ‘‘nappavisatī’’ti. Pasīdanaṃ nāma abhiruci. Santiṭṭhanaṃ patiṭṭhānaṃ. Vimuccanaṃ adhimuccananti. Taṃ sabbaṃ paṭikkhipanto vadati ‘‘pasādaṃ nāpajjatī’’tiādi. Evaṃbhūtaṃ panassa cittaṃ tassa kathaṃ tiṭṭhatīti āha ‘‘yathā’’tiādi.
“那”(Taṃ)指初禅。“他的”(assa)指那位比丘的。“心跳入”(cittaṃ pakkhandati)是说将禅那心与遍作心合为一体而说。由于心已行于所缘,即在自身的所缘上运转。因为是不退失分,即住分。“善解脱”(suṭṭhu vimuttaṃ)是通过镇伏解脱而正确解脱的。损害身心的,故名为“损害”(vighāta)。不断燃烧的苦,故名为“热恼”(pariḷāha)。由于不生起,所以不感受欲乐受。“从此出离”(nissaranti tato)即是出离(nissaraṇa)。谁出离呢?诸欲出离。如此,诸欲的属主格便用得十分恰当。从诸欲被称为从此出离的那一时刻起,禅那也就获得了从欲出离的称呼,因此说“由于从诸欲出离”(kāmehi nissaṭattā)。以上以镇伏的方式说明了欲的出离之后,现在为了显示以断除方式达到的究竟出离,而说“然而,某人”(yo panā)等。在其余的句子,即其余的部分中。
Tanti paṭhamajjhānaṃ. Assāti bhikkhuno. Cittaṃ pakkhandatīti parikammacittena saddhiṃ jhānacittaṃ ekattavasena ekajjhaṃ katvā vadati. Gocare gatattāti attano ārammaṇe eva pavattattā. Ahānabhāgiyattāti ṭhitibhāgiyattā. Suṭṭhu vimuttanti vikkhambhanavimuttiyā sammadeva vimuttaṃ. Cittassa ca kāyassa ca vihananato vighāto. Dukkhaṃ paridahanato pariḷāho. Kāmavedanaṃ na vediyati anuppajjanato. Nissaranti tatoti nissaraṇaṃ. Ke nissaranti? Kāmā. Evañca kāmānanti kattusāmivacanaṃ suṭṭhu yujjati. Yadaggena kāmā tato nissaṭāti vuccanti, tadaggena jhānampi kāmato nissaṭanti vattabbataṃ labhatīti vuttaṃ ‘‘kāmehi nissaṭattā’’ti. Evaṃ vikkhambhanavasena kāmanissaraṇaṃ vatvā idāni samucchedavasena accantato nissaraṇaṃ dassetuṃ ‘‘yo panā’’tiādi vuttaṃ. Sesapadesūti sesakoṭṭhāsesu.
然而这是区别:在指出区别时,若说“以该禅那为足处”等是无差别的,那么第二、第三转便完全不会涉及;但在第四转中,为了显示这一区别,就说:“在这里,应把阿拉汉果联系为究竟出离”。因为以无色禅为足处,证得最上道而住于阿拉汉果者,他的心对于一切色是完全出离的,称作完全出离。他从果等至起身之后,为了审察而将心面向色界。“这是所说”,即依止行者的方式,前面引述了四个转。而“唯诸行”等,则是依纯观行者的方式。“‘再有身不存在’的念头生起”,就是审察“现在的我此身心相续已不存在”而生起的。
Ayaṃ pana visesoti visesaṃ vadantena taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvātiādiko avisesoti katvā dutiyatatiyavāresu sabbaso anāmaṭṭho, catutthavāre pana ayampi visesoti dassetuṃ ‘‘accantanissaraṇañcettha arahattaphalaṃ yojetabba’’nti vuttaṃ. Yasmā arūpajjhānaṃ pādakaṃ katvā aggamaggaṃ adhigantvā arahatte ṭhitassa cittaṃ sabbaso rūpehi nissaṭaṃ nāma hoti. Tassa hi phalasamāpattito vuṭṭhāya vīmaṃsanatthaṃ rūpābhimukhaṃ cittaṃ pesentassa. Idamakkhātanti samathayānikānaṃ vasena heṭṭhā cattāro vārā gahitā. Idaṃ pana sukkhavipassakassa vasenāti āha ‘‘suddhasaṅkhāre’’tiādi. ‘‘Puna sakkāyo natthī’’ti uppannanti ‘‘idāni me sakkāyappabandho natthī’’ti vīmaṃsantassa uppannaṃ.
第五·五十经集
5. Pañcamapaṇṇāsakaṃ